Kaspars Peisenieks

Par uzkrājumiem bērniem esmu rakstījis jau agrāk. Tas ir 5. solis no Pirmajiem soļiem. Līdz šim par uzkrājumiem bērniem varēju runāt tikai teorētiski, taču pagājušajā mēnesī kļuvu par tēti. Līdz ar to varu ne vien sākt veikt uzkrājumus savam bērnam, bet arī dalīties ar jums savā domu gājienā uzkrājuma veidošanā un ar savu pieredzi.

Vai tas ir vajadzīgs?

Vienmēr būšu pateicīgs saviem vecākiem, kuru atbalsts man palīdzēja iegūt augstāko izglītību, neņemot studiju kredītus. Tas palīdzēja man uzsākt savu profesionālo karjeru un patstāvīgu dzīvi ar “tīru bilanci”.

Lai arī neesmu studiju kredīta oponents un kopumā atbalstu studiju kredīta ņemšanu augstākās izglītības iegūšanai, tomēr pēc izglītības iegūšanas kredīta ņēmējam vēl daudzus gadus ir jāmaksā par to. Tā vietā šie līdzekļi varētu tikt izmantoti uzkrājumam sava pirmā īpašuma iegādei vai kopējā turīguma vairošanai.

Piemēram, bakalaura studijas ar studiju ilgumu 4 gadi un maksu 2300 eiro gadā, izmantojot studiju kredītu ar atmaksas termiņu 10 gadi, procentu likme 4% gadā. Šādam kredītam brīdī, kad tas būs jāsāk atmaksāt, ikmēneša maksājums pirmajā gadā būs ap 105 eiro. Ja vēl tiek ņemts kredīts maģistra grāda iegūšanai, attiecīgi kopējā kredīta summa pieaug un arī maksājums būs lielāks. Ja vēl ir izmantots studējošā kredīts ikmēneša izdevumu segšanai, tas attiecīgi palielinās kopējās saistības un kredīta maksājumu.

Ja nav citu iespēju, tad šos kredītus var izmantot un varbūt pat vajag izmantot, lai iegūtu izglītību savā sapņu profesijā. Protams, ir citi veidi, kā iegūt izglītību, neņemot kredītus, t.sk. budžeta vietas, izglītības apmaksa no tekošajiem ienākumiem, ja var apvienot studijas ar darbu.

Es to uzskatu par savu pienākumu vismaz censties spēt atbalstīt savu bērnu ar izglītības iegūšanas izmaksu segšanu. Jāatzīmē, ka mūsu ģimenē domas sakrīt un šis ir ne tikai mans uzskats, bet gan mūsu kopējais. Kad rakstā saku es, tad domāju mēs.

Kur uzkrāt?

Pirms ķeros klāt aprēķiniem, cik daudz ir nepieciešams uzkrāt, apskatīšu rīkus, kādus izmantot uzkrājumu veikšanai, to plusus un mīnusus un kuru izvēlos es.

Pats vienkāršākais ir parasts norēķinu konts. Tajā ar noteiktu regularitāti var novirzīt līdzekļus, veidojot uzkrājumus. Galvenais šī rīka mīnuss ir ienesīguma neesamība. Esošo uzkrājumu pamazām “ēdīs nost” inflācija. Tāpat ienesīguma neesamība rezultējas tajā, ka uzkrājumam būs jānovirza krietni lielāka summa nekā gadījumā, ja uzkrājums dos kaut nelielu ienesīgumu.

Kā nākamais rīks uzkrājumu veidošanai ir pilngadības krājkonts. Tādu piedāvā Swedbank. Tā galvenais pluss ir tāds, ka konts tiek atvērts bērna vārdā un neviens cits, izņemot pašu bērnu pēc 18 gadu sasniegšanas, šiem līdzekļiem nevar piekļūt. Tomēr mīnuss ir zemā procentu likme. Uz šī raksta tapšanas brīdi gada ienesīgums šim uzkrājumam ir 0.05% gadā jeb 5 centi uz 100 eiro uzkrājumu.

Manuprāt, pievilcīgākais rīks uzkrājuma veidošanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Uzkrājumu var veikt, ieguldot finanšu tirgos, var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākumu nodokli par veiktajām iemaksām. Viens no mīnusiem ir tāds, ka minimālais polises termiņš, lai atgūtu nodokļus, ir 10 gadi. Attiecīgi šāds uzkrājuma veids nederēs, ja bērns jau ir tīnis. Tomēr minimālais termiņš arī ir pluss, jo tas motivē “neiegrābties” šajā uzkrājumā vai to izmantot citiem mērķiem, jo parasti pirmstermiņa pārtraukšana saistās ar augstākām komisijām un nodokļa atmaksāšanu atpakaļ valstij.

Vairāki šī pakalpojuma sniedzēji piedāvā pakalpojumus ar nosaukumiem, kuros ir minēts uzkrājums bērna nākotnei u.tml. Taču lielākoties tās ir tādas pašas dzīvības apdrošināšanas polises kā parējās.

Interesantu risinājumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu Uzkrājums bērna nākotnei. Šajā polisē bērns tiek norādīts kā patiesā labuma guvējs un bērns to varēs saņemt uz sava konta, kad attiecīgā polise tiks pārtraukta. Tāpat šajā produktā ir iekļauts automātiska ieguldījumu izvietojuma maiņa atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir atlicis līdz polises beigām. Pirmajā gadā viss uzkrājums ir novirzīts ieguldījumiem akcijās, savukārt pēdējā gadā ieguldījumi akcijās ir vairs tikai 12% un pārējais tiek ieguldīts obligācijās. Tāpat šis pakalpojums piedāvā nodrošināt minimālo izmaksas summu uzkrājuma perioda beigās. Ja tirgos sniegums ir bijis vājš, tad konkrētu summu termiņa beigās jebkurā gadījumā varēs saņemt. Protams, šī garantija nav bez maksas. Tā tiek nodrošināta ar augstākām komisijām.

Tomēr es šo konkrēto pakalpojumu neizvēlos vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, es neesmu gluži apmierināts ar automātisko aktīvu izvietojumu atkarībā no tā, cik ilgs laiks atlicis līdz termiņa beigām. Lai gan 95% gadījumu šis būs pareizais risinājums normālam cilvēkam, tomēr man tas nav piemērots. Es nezinu, kādā ekonomikas ciklā mēs būsim pēc 5, 10, 15 vai 20 gadiem. Tā kā finanšu tirgiem aktīvi sekoju līdzi, tad lielās izvēles par labu drošībai (obligācijas) vai riskam un pieauguma potenciālam (akcijām) vēlos veikt pats. Ja pēc 15 gadiem būs ievērojama korekcija akciju tirgos, tas es vēlos saglabāt iespēju tajā brīdī visu ieguldījumu novirzīt ieguldījumiem akcijās un nevis tikai 25-30% kā tas ir šī pakalpojuma gadījumā.

Otrs faktors ir augstākas kopējās izmaksas, tas saistās ar apdrošināšanas prēmijām. Man šādas papildus izmaksas nav nepieciešamas. Citam šis faktors varētu būt ļoti būtisks un tieši šis risinājums būs atbilstošākais, jo uzkrājēja nāves gadījumā apdrošinātājs veic iemaksas uzkrājēja vietā līdz polises termiņa beigām. Trešais faktors ir patiesā labuma guvējs, par kuru tiek norādīts bērns. Attiecīgi polises termiņa beigās līdzekļi tiek pārskaitīti uz bērna kontu. Atceroties sevi 18-20 gadu vecumā, un tajā laika periodā pieņemtos finanšu lēmumus, es labāk izvēlos uzkrājumu veikt savā vārdā, taču konkrētam mērķim – bērna izglītības izmaksu segšanai.

Te nu nonākam pie pakalpojumu, kuru izmantoju es. Tā ir parasta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu. Rakstā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju salīdzinājumu un nonācu pie secinājuma, ka pakalpojums ar zemākajām komisijām ir Swedbank Privātais portfelis. Salīdzinājumu veicu ne tikai, lai būtu par ko uzrakstīt blogā, bet arī lai pats zinātu, kuru pakalpojumu izvēlēties savām vajadzībām.

Tātad uzkrājumam bērnam es izmantoju Swedbank Privāto portfeli, pie tam esmu izvēlējis aktīvā pieauguma stratēģiju, kas paredz 100% līdzekļu ieguldīšanu akcijās.

Cik daudz ir jāuzkrāj?

Katram šis apmērs var būt atšķirīgs, ņemot vērā izvēlēto studiju virzienu un tā izmaksas. Šajā brīdī es nekādā veidā nevaru paredzēt, kādu izglītību vēlēsies mans bērns. Tāpēc par pamatu izmantošu sev zināmo Banku augstskolu, kurā esmu ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādus.

Savam bērnam vēlos censties nodrošināt labāko no tā, kas ir pieejams Banku augstskolā. Šajā gadījumā tās ir bakalaura un maģistra studijas angļu valodā sadarbībā ar SBS Šveices Biznesa skolu. Bakalaura programma maksā 3 700 eiro gadā jeb 14 800 eiro kopā 4 gados, savukārt maģistra programma maksā 9 000 eiro par visu programmu. Kopā tie ir 23 800 eiro. Tomēr tās ir izmaksas šodien. Arī izglītības maksai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāņem vērā inflācija.

Ja esat līdzīgā situācijā kā es, ka bērns ir piedzimis nesen, tad līdz līdzekļu nepieciešamības brīdim ir 19-20 gadi. Pieņemot 3% gada inflāciju, pēc 20 gadiem būs nepieciešami 42 985 eiro.

Jā, tiešām būs nepieciešami gandrīz 43 tūkstoši eiro! Man kā vecākam ir iespēja izvēlēties, vai es centīšos šo summu uzkrāt un segt bērna izglītības izmaksas, vai arī līdzvērtīga summa bērnam būtu jāņem kredītā attiecīgas izglītības iegūšanai. Šāda kredīta atmaksai pēc studiju pabeigšanas būs ap 440 eiro liels ikmēneša kredīta maksājums.

Cik daudz un kā uzkrāt?

Nepieciešamā summa ir zināma. Tagad atliek noskaidrot, cik lieli regulāri uzkrājumi ir jāveic, lai šādu summu 20 gadu laikā sakrātu.

Ja izvēlas uzkrājumu veikt parastā norēķinu kontā, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs. 43 000 eiro izdalām ar 20 gadiem vai 240 mēnešiem. Tā rezultātā ik gadu būtu jāveic 2 150 eiro liels uzkrājums vai 180 eiro mēnesī.

Ja izmantojam kādus citus uzkrāšanas rīkus, kuriem varam +/- paredzēt ienesīguma līmeni, mēneša uzkrājuma apmēra noteikšanai esmu izveidojis sekojošu matricu:

Kā to lietot? Kreisajā pusē ir attēlota sasniedzamā uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem. Tabulas augšējās rindās ir attēloti ienesīguma scenāriji, sākot ar pesimistisko 0% un beidzot ar 7% tabulas labajā pusē. Lai noteiktu, cik liels ikmēneša uzkrājums ir jāveic, ir jāizvēlas sasniedzamā summa un provizoriskais ienesīgums. Piemēram, ja vēlamies uzkrāt 40 000 eiro ar 3% gada ienesīgumu, tad ikmēneša uzkrājumā jānovirza 122 eiro.

Kā vēl vienu alternatīvu var izvēlēties veikt vienreizēju ieguldījumu šodien, ieguldot to ar noteiktu ienesīgumu.

Kā lietot šo matricu? Tāpat kā iepriekšējā tabulā arī šajā kreisajā pusē ir attēlota uzkrājuma gala vērtība pēc 20 gadiem un tabulas augšpusē ir dažādi ienesīgumi. Piemērs: lai uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem sasniegtu 40 000 eiro, pieņemot 3% gada ienesīgumu, ir jāveic vienreizējs ieguldījums šodien 22 147 eiro apmērā.

Kā rīkojos es?

Kā jau iepriekš minēju, esmu izvēlējis uzkrājumu veikt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Lai neradītu jūtamu slogu ģimenes budžetā, nolēmu sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu, kuru katru gadu palielināšu. No iemaksām atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli arī ieskaitīšu bērna uzkrājumā. Aprēķinos ir ņemtas vērā komisiju izmaksas saskaņā ar Swedbank cenrādi. Ņemot vērā šos lielumus, esmu sagatavojis sekojošu matricu:

Kāpēc šāda matrica? Ģimenē vienojāmies, ka uzkrājumu sāksim veidot, tam ik mēnesi novirzot 50 eiro. Ikmēneša uzkrājuma apmēru ar laiku esam gatavi palielināt. Jau šobrīd zinām, ka ir nepieciešami 43 000 eiro pēc 20 gadiem. Kā šo mērķi var sasniegt ar dažādiem provizoriskajiem ienesīgumiem un iemaksu dažādu ikgadējo pieaugumu?

1. Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 3% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 9-10%, tā rezultātā uzkrājuma vērtība pēc 20 gadiem būs robežās starp 41 744 eiro un 46 848 eiro. Atgādinu, ka aprēķinos ir pieņemts, ka atgūtais IIN tiek iemaksāts polisē, kā arī tiek atskaitītas komisijas.
2. Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 5% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 7-8%.

Secinājumi ir vienkārši: jo augstāks ienesīgums, jo mazāk ir jāpaaugstina ikmēneša uzkrājumu apmērs gadu no gada. Vai tieši pretēji, jo vairāk palielinām ikmēneša uzkrājumu gadu no gada, jo zemāku risku un attiecīgi ienesīgumu varam uzņemties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.

Es esmu izvēlējis 1.piemērā aprakstīto scenāriju uzkrājumu veikšanai savam bērnam. Esam sākuši veikt 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu, uzkrājumu ik gadu palielināsim par 10% (noslēdzot līgumu ikgadējo prēmijas pieaugumu var iestatīt automātiski), rēķināmies ar 3% gada ienesīgumu un atgūto IIN par šīm iemaksām ieskaitīsim šajā pašā polisē.

Jāatzīmē, ka esam informējuši arī vecvecākus, ka šāds uzkrājums eksistē. Vecvecāku naudas dāvanas ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Tāpat arī citas naudas dāvanas un vienreizējus pabalstus/atbalstu bērnam ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Zinu, ka citās ģimenēs rīkojas līdzīgi. Manuprāt, šis ir lielisks veids, kā jebkurš, kurš vēlas dāvināt naudu, var dot savu pienesumu bērna nākotnei.

Kā sekot līdzi progresam?

Balstoties uz izvēlēto uzkrāšanas veidu, pieņēmumiem un aprēķiniem, uzkrājuma progresam var sekot līdzi par pamatu ņemot šādu grafiku:

Grafikā ir attēlota uzkrājuma vērtība attiecīgajā gadā kopš uzkrājuma veikšanas sākuma. Piemēram, divus gadus pēc sākuma uzkrājuma vērtībai būtu jābūt 1 403 eiro. Ja faktiskā uzkrājuma vērtība ir zemāka par šo, tad var veikt papildus vienreizēju vai dažas regulāras papildus iemaksas, lai nonāktu atpakaļ pie vēlamās vērtības. Visticamāk vērtība būs zemāka, jo finanšu tirgos būs bijis vājš sniegums vai korekcija. Ja tā ir korekcija, tad var gadīties, ka ar papildus iemaksām tiek nopirktas papildus daļas par zemāku cenu, kas nākotnē nodrošinātu augstāku kopēju uzkrājuma vērtību.

Ja uzkrājuma faktiskā summa pārsniedz teorētisko summu, manuprāt, uzreiz nebūtu prātīgi samazināt iemaksu apmērus, jo lielāks uzkrājums perioda beigās jebkurā gadījumā būs labāk. Pat, ja visi līdzekļi netiks izmantoti izglītības izmaksu segšanai, pārējie līdzekļi var tikt novirzīti citiem mērķiem. Manuprāt, labāk lai ir vairāk nekā pietrūkst.

Kāpēc neatlikt uzkrājumu veikšanu uz vēlāku laiku?

Lielākoties jaunie vecāki vēlas veikt uzkrājumus savu bērnu izglītībai, taču nereti uzkrāšanu atliek uz vēlāku laiku. Kāds var teikt, ka mazais vēl ir tik mazs un vēl ir gana daudz laika sākt krāt vēlāk. Cits teiks, ka sākumā ir ļoti daudz papildus izmaksu un uzkrājumus sāks veikt vēlāk, kad būs mazākas izmaksas. Tomēr ir jāņem vērā, ka izmaksas nekad vairs nebūs mazākas un ģimenes budžets ir jāplāno jau pirms bērna piedzimšanas, kā arī jāturpina plānot pēc piedzimšanas.

Atliekot uzkrāšanu uz vēlāku, uzreiz ieslēdzas 2 faktori, kas strādā pret uzkrājēju. Pirmais no tiem ir limitētais laika termiņš. Pēc bērna piedzimšanas mēs skaidri zinām, ka izglītībai līdzekļus vajadzēs pēc 19-20 gadiem. Citiem uzkrājumiem var būt citādāk, piemēram, mājas iegādi var atlikt par gadu, utt. Taču augstākās izglītības iegūšanu nevar vai vismaz nevajadzētu atlikt. Tātad, ar katru gadu, ko izvēlamies uzkrājumus vēl nesākt, par gadu sarūk termiņš, kurā varēsim veikt uzkrājumus.

Otrs faktors ir saliktie procenti. Jo ilgāku periodu tiek veikts uzkrājums, jo vairāk laika ir uzkrājumam strādāt uzkrājēja labā.

Ja pieņemam nepieciešamo 43 000 eiro uzkrājumu un 3% gada ienesīgumu, tad šo abu faktoru ietekmi var attēlot sekojoši:

Ja bērns piedzims nesen, tad 20 gadus uzkrājot pa 131 eiro mēnesī ar 3% ienesīgumu tiks sakrāti nepieciešamie 43 000 eiro. Ja uzkrājumu sāk veikt bērna 5 gadu vecumā, tad atliek vairs tikai 15 gadi un ikmēneša uzkrājuma apmēram ir jāpieaug līdz 190 eiro mēnesī. Savukārt, ja uzkrājumu sāk veikt 15 gadu vecumā un atlikuši tikai 5 gadi, tad ik mēnesi uzkrājumam būs jānovirza 665 eiro.

Kopumā pavisam vienkārši – jo ātrāk sāksi, jo mazāk ik mēnesi jāuzkrāj.

Nobeigumā

Uzkrājumu bērnam mēs esam sākuši veikt. Tam esmu izvēlējies mums šī brīža situācijai un vēlmēm atbilstošāko variantu. Citiem tam nav jābūt tik sarežģītam. Aplēšam to, cik liela summa būs nepieciešama, aprēķinām ikmēneša uzkrājuma apmēru un sākam! Var arī sākt no otra gala. Saprotam, cik lielu summu ik mēnesi šobrīd varam atļauties novirzīt šim uzkrājumam un sākam! Jebkurš uzkrājums palīdzēs un būs labāk nekā nekāds uzkrājums.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem bērnam

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: