Rakstu ar nosaukumu Pirmie soļi uzrakstīju gandrīz pirms 4 gadiem. Šos soļus esmu izmantojis par pamatu gan uzstājoties prezentācijās, gan individuāli runājot ar cilvēkiem, gan rūpējoties par savas ģimenes finansēm. Lai arī galvenā esence katram no soļiem ir aprakstīta paša rakstā, tomēr nolēmu uzrakstīt garākus skaidrojumus un pamatojumus katram no soļiem.
Kā noprotams no virsraksta, šis raksts ir par 1.soli no Pirmajiem soļiem – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Kāpēc?
Pats soļa nosaukums – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – jau sevī iekļauj tā galveno uzdevumu un būtību. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tādām situācijām, kuras nevaram vai negribam paredzēt.
Pie tādām, kuras nevaram paredzēt, varētu iekļaut:
- nelaimes gadījums, piemēram, kritiens ar velo, kā rezultātā ir jāārstējas un jāiegādājas jauns velo un apģērbs
- veselības problēmas, ja nav veselības apdrošināšanas vai tās segums ir nepietiekams
- lielās sadzīves tehnikas remonts
- neieplānots un neparedzēts auto remonts
- nepieciešamība palīdzēt nelaimē nonākušam tuvam cilvēkam
- u.c.
Pie tādām, kuras negribam paredzēt, varētu iekļaut:
- regulārā auto apkope
- jaunas sadzīves tehnikas un mēbeļu iegāde veco aizvietošanai
- jauna telefona iegāde vecā aizvietošanai
- dažādas svinības un dāvanu iegāde (šādai pozīcijai vajadzētu būt mēneša un/vai gada budžetā)
- u.c.
Kopumā šajā kategorijā var ietilpt visi izdevumi, kuri ikmēneša budžetā vai ierastajos tēriņos nav iekļauti. Lai arī nosaukums saka, ka šie ir neparedzēti gadījumi, tomēr tā gluži nav.
Katrs no atsevišķajiem gadījumiem tiešām var būt neparedzēts, taču kopumā ikviens no mums zina, ka šādi gadījumi eksistē un ik pa laika tādi gadās.
Tieši tāpēc ir laicīgi jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums, ko šādos gadījumos varētu izmantot.
Ātrie kredīti
Ja cilvēkiem jau no bērnības tiktu stāstīts un mācīts, kā arī ar savu piemēru rādīts, ka vienmēr ir jāglabā mazliet brīvi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, iespējams nebūtu pamata pastāvēt ātro kredītu nozarei.
Jā, tieši tā! Ja cilvēkiem būtu šādi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tad nenāktos meklēt palīdzību stundā “x” pie aizdevējiem ar ļoti, ļoti augstiem procentiem.
Protams, šobrīd šo situāciju nevar atrisināt. Ja šāds dārgais kredīts vienreiz ir paņemts, tad ir ļoti grūti to atdot, jo ir jāatdod no nākamās algas + procenti. Ja šādi līdzekļi nebija šobrīd, tad ir augsta varbūtība, ka šie līdzekļi nebūs arī nākamajā algā, un tā rezultātā pietiek līdzekļi tikai kredīta pagarināšanai un nevis tā atmaksai.
Ir kritiski svarīgi par šo runāt ar jauniešiem, kuri vēl tikai taisās vai tikko ir uzsākuši savu pieaugušā dzīvi, lai viņi neiekultos parādu jūgos un nebūtu spiesti strādāt tikai ātro kreditētāju labā.
Kā šos līdzekļus uzkrāt
Tā kā šis ir pats pirmais solis, tad, uzsākot savu personīgo finanšu sakārtošanu, šai ir jābūt pirmajai prioritātei. Nav jādomā ne par ieguldījumiem, ne par kredītu ātrāku atmaksāšanu. No sākuma ir jāizveido neparedzētu līdzekļu fonds, kurš palīdzēs nākotnē izvairīties no neparedzētu, dārgu un jaunu saistību uzņemšanās.
Ja jautāsiet, no kā atteikties, lai šādu fondu izveidotu, es ieteiktu kādu laiku pielietot mūku metodi. Tās laikā tu strādā, domā, atgūsti spēkus un tad atkal atkārto šīs trīs darbības. Mūka metodes režīmā līdzekļi tiek tērēti pārtikai un tikai pašam nepieciešamākajam. Viss liekais un nevajadzīgais tiek atmests.
Atteikties pilnībā vai gandrīz pilnībā no izklaidēm, kuras prasa ievērojamus līdzekļus, t.sk. restorāni, kino apmeklējums, ceļojumi, hobiji un vēl daudzām citām izdevumu pozīcijām, kas nav nepieciešamas izdzīvošanas nodrošināšanai.
Ja tas šķiet par radikālu, protams, var darīt pa pamazām un pa savam, taču tādā gadījumā personīgo finanšu sakārtošana var tā arī nesākties.
Cik daudz?
Cik lielu summu atlikt neparedzētiem gadījumiem? Vienas pareizas atbildes nav! Katram nepieciešamo līdzekļu apmērs ir atšķirīgs.
Manuprāt, ikvienam būtu jābūt vismaz 500 eiro atliktiem “malā” neparedzētiem gadījumiem. Tas būtu pats minimums.
Jo vairāk ir mantu, lietu, īpašumu, jo lielāka ir ģimene, jo lielākam būtu jābūt šo līdzekļu apmēram.
Optimāls apmērs varētu būt 1000 eiro. Ar to pietiktu divu lielāku neparedzētu gadījumu novēršanai.
Kur glabāt?
Šos līdzekļus vajadzētu glabāt tā, lai tie ir pieejami, taču ne tik viegli pieejami, ka tie netīšām vai vājas pašdisciplīnas dēļ tiktu iztērēti.
Laba ideja būtu šos līdzekļus glabāt atsevišķā norēķinu kontā. vēlams, lai par to nav atsevišķas komisijas maksas. Vēl viens variants ir šos līdzekļus glabāt skaidrā naudā atsevišķi nodalītu no citiem līdzekļiem. Jāatzīst, ka man šāds variants neliekas pievilcīgs vairāku risku dēļ, t.sk. zādzības, bojāšanas (uguns, ūdens).
Slikta ideja būtu šos līdzekļus glabāt kontā, kuru izmanto ikdienas tēriņiem. Nevajadzētu tos glabāt maksājumu kartes kontā, kuru lietojat ikdienā. Tāpat šos līdzekļus es neieteiktu nēsāt līdzi skaidrā naudā, to var iztērēt, pazaudēt, sabojāt vai kā citādi no tiem atbrīvoties.
Nauda stāv un nepelna
Dažreiz man jautā, kur šos līdzekļus uzglabāt, lai pelnītu kaut nelielus procentus un inflācija to pakāpeniski nenoēstu.
Ir svarīgi saprast, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz. To uzdevums nav pelnīt.
Nav vērts šos līdzekļus turēt krājkontā, kur var saņemt 0.05% gadā jeb 50 centus uz 1000 eiro atlikumu, ja šo līdzekļu steidzamas izņemšanas gadījuma ir jāmaksā soda procenti, kuri būs vairākas reizes augstāki nekā potenciālais ienesīgums.
Vai var izdarīt vēl sliktāk? Jā! Piemēram, šos līdzekļus ielikt termiņdepozītā uz 1 gadu par to saņemot 0.15% gadā, taču neparedzēta gadījumā iestāšanās brīdī līdzekļus aizņemties ātrajā kredītā, jo termiņdepozīta līdzekļi nav pieejami. Šis būtu sliktākais scenārijs! Protams, tas ir pārspīlēts, jo izdevīgāk pat būtu lauzt termiņdepozītu, samaksāt vidēji 1% soda naudu par pirmstermiņa laušanu un līdzekļus izmantot.
Tāpat šos līdzekļus nevajadzētu ieguldīt akcijās, fondos vai jebkādos citos finanšu instrumentos.
Ir jāatceras, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz, to uzdevums nav pelnīt!
Kā daru es?
Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem es glabāju atsevišķā norēķinu kontā, kuram nav komisijas maksas. Šim kontam nav piesaistīta maksājumu karte. Taču tajā pašā bankā ir cits konts ar maksājumu karti, uz kuru nepieciešamības gadījumā līdzekļus var nekavējoties pārskaitīt, izmantojot mobilo aplikāciju.
Tātad līdzekļi ir nodalīti atsevišķi, netīšām tos iztērēt nevar, taču tie ir pieejami jebkurā brīdī.
Cik daudz esmu atvēlējis līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem?
Šādos jautājumos man ir tendence būt piesardzīgākam nekā, iespējams, vajadzētu būt. Tāpēc neparedzētiem līdzekļiem esmu nolicis malā 2 000 eiro.
Kāpēc tik daudz? Es iedomājos dažus sliktus scenārijus, pareizinu izmaksas ar 2 un nonāku pie šīs summas. Es būšu patiesi priecīgs, ja šos līdzekļus nekad nenāksies izmantot. To uzdevums ir dot drošības sajūtu.
Kopsavilkums
Katram ir jābūt atliktiem malām līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Minimālais apmērs 500 eiro, optimāli 1000 eiro, taču, jo dārgāks dzīvesveids, jo lielākam jābūt šo līdzekļu apmēram.
Līdzekļiem jābūt nodalītiem atsevišķi, taču pieejamiem nekavējoties.
Šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: