Šķiet tieši šobrīd ir vērts vēlreiz apskatīties un padomāt par lietām un dzīves jomām, kuras varam un kuras nevaram kontrolēt. Oriģināli ieraksts tika publicēts 2019.gada septembrī un kopš tā laika tā galvenā ziņa ir kļuvusi tikai svarīgāka.
Koncentrējamies uz lietām, kuras varam kontrolēt un kuras būtiski ietekmē vai var ietekmēt mūsu dzīvi. Ir lietas, kuras varam kontrolēt, taču tās mūsu dzīvi būtiski neietekmē, uz tām nekoncentrējamies. Nav vērts!
Būšu pateicīgs, ja padalīsies ar šo ierakstu!
____________________________________________
Diskutēt un sūdzēties par politiku var būt interesanti un aizraujoši, taču šādas diskusijas mūsu personīgās dzīves ietekmē reti vai nekad. Tāpat ir daudz citas lietas, par ko sūdzēties un diskutēt, kuras nevaram ietekmēt.
Tā vietā daudz prātīgāk būtu koncentrēties uz tādām lietām, kuras varam kontrolēt vai vismaz ietekmēt.
Lietas, kuras nevaram kontrolēt:
Naftas cena
Iekšzemes kopprodukts jeb IKP
Procentu likmes
Politika
Nodokļu likmes
Ekonomika
Finanšu tirgi
Ieguldījumu ienesīgums
Svārstības akciju cenās
Eiropas Centrālās Bankas lēmumi (bāzes likmes, refinansēšanas operācijas)
Cilvēka daba
Bezdarba līmenis
Ziņu virsraksti
Lietas, ko varam kontrolēt:
Mērķu uzstādīšana un tiekšanās uz to sasniegšanu
Ilgtermiņa ieguldījumu plāna izveide un pieturēšanās pie tā
Mācīties kontrolēt savas emocijas (nepārdot panikā un nepirkt pie FOMO)
Turpināt mācīties un izglītoties
Savu karjeru (networkot, meklēt izaugsmes iespējas, iegūt sertifikātus, utt)
Ētiskie standarti (izvēlēties lietas, ko ne pie kādiem nosacījumiem nedarīt)
Izvēlēties, kādu mediju saturu patērēt un nepatērēt, kādus TV kanālus skatīties vai neskatīties, kādus video skatīties vai neskatīties, utt
Cik daudz laika un kā to pavadīt sociālajos tīklos
Ar kādiem cilvēkiem pavadīt kopā laiku
Cik daudz no ienākumiem novirzīt uzkrājumiem
Dzīves izmaksu līmeni (izvēlēties no plaša spektra: pirmā nepieciešamība -> augstākais luksuss)
Nodarboties profesionālajā jomā ar lietām, kas sniedz patiesu gandarījumu
Abus sarakstus varētu turpināt gandrīz bezgalīgi.
Atcerēties neuztraukties un neveltīt pārāk daudz uzmanības lietām, kuras nevaram kontrolēt, un vairāk uzmanības pievērst lietām, ko varam kontrolēt, ir nepārtraukts mācību process.
Ja skatāmies tieši uz personīgajām finansēm, tad varam kontrolēt to, cik daudz uzkrājam, kā tērējam savu naudu un kur to ieguldām. Tajā pašā laikā nevaram kontrolēt nodokļu likmi ieguldījumu peļņai, ieguldījumu ienesīgumu un tirgus svārstības.
Nauda var radīt stresu, taču apzinoties lietas, kuras varam kontrolēt un nevaram kontrolēt, var palīdzēt samazināt stresa līmeni un ļaut vairāk koncentrēties uz citām dzīves jomām.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Domājot par uzkrājumiem, ieguldījumiem un arī kredītiem, mēs visi vadāmies no sajūtu un aprēķinu mijiedarbības. No vienas puses mums ir spēcīgas sajūtas, kas liek iet vienā vai otrā virzienā, taču no otras puses ir aprēķini, kuri saka, ka viens vai otrs rīcības variants ir krietni izdevīgāks.
Šajā rakstā gribu apskatīt piemēru, kurā spilgti saduras aprēķini un sajūtas. Aprēķini saka, ka efektīvākais ir viens rīcības modelis, taču sajūtas tam ļoti bieži nepiekrīt.
Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa
Visspilgtāk aprēķinu un sajūtu sadursme ir vērojama jautājumos par kredītiem un to pirmstermiņa atmaksu.
Ko saka aprēķini? Ja ir hipotekārais kredīts ar procentu likmi, piemēram 2.5%, tad pēc aprēķiniem izdevīgāk ir nevis veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, bet gan brīvos līdzekļus novirzīt ilgtermiņa ieguldījumiem ar potenciāli krietni augstāku ienesīgumu, piemēram akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgumu 8%.
Aprēķins ir vienkāršs – 2.5% pret 8%.
Tomēr realitātē nav dzirdēts par ballītēm, kuras cilvēki organizētu, jo 20 vai vairāk gadus ir turpinājuši maksāt hipotekāro kredītu un paralēli veikuši ieguldījumus un tā rezultātā efektīvāk ieguldījuši līdzekļus un ģenerējuši labu peļņu.
Taču cilvēki ļoti aktīvi svin un stāsta paziņām un draugiem, ja ir izdevies hipotekāro kredītu nomaksāt krietni pirms termiņa.
Sajūtas ir svarīgākas
Jau šajā brīdī mēs varam izdarīt secinājumu, ka sajūtas ir svarīgākas nekā aprēķini. Un to ir ļoti svarīgi apzināties!
Lielākas problēmas sākas tajā brīdī, kad sākam ignorēt savas sajūtas, balstoties tikai uz aprēķiniem. Jā, pēc aprēķiniem vadīties būtu pareizāk, taču vai ir vērts dēļ aprēķiniem zaudēt miegu, ierobežot savu rīcības brīvību un vairot sirmo matu skaitu?
Lielai daļai cilvēku iepriekšminētās hipotekārā kredīta saistības ir ļoti liels emocionāls slogs, lai arī tas var arī nebūt pārāk liels finansiāls slogs.
Kamēr ir saistības, tikmēr cilvēki uztraucas par to, vai tās spēs segt, ja nu kaut kas mainīsies. Šo situāciju spilgti ataino pašreizējā situācija.
Ja pandēmijas izraisītajā ekonomikas bremzēšanās fāzē ieejam ar saistībām, tad ir daudz nemierīgāks miegs nekā ja tādu nav. Protams, uzkrājums var palīdzēt šo spriedzi mazināt. Tomēr tikai uzkrājums ar augstu sagaidāmo ienesīgumu ir apskatāms kā alternatīva pirmstermiņa atmaksai un, kā zinām, augsts ienesīgums ir sagaidāms tikai ilgtermiņā. Tāpēc šādiem ieguldījumiem novirzītos līdzekļus būtu vēlams neizmantot īstermiņa vajadzībām.
Vissliktākais iedomājamais scenārijis varētu būt sekojošs:
Cilvēks ar hipotekāro kredītu un ik mēnesi brīvi pieejamiem līdzekļiem ir rīkojies saskaņā ar aprēķiniem un jau vairākus gadus brīvos līdzekļus novirza ieguldījumiem finanšu tirgos ETFos.
Un te pienāk 2020.gada marts ar straujāko akciju tirgu kritumu mūsu dzīves laikā. Kas ir noticis? Akciju tirgu zemākajā punktā cilvēks saprot, ka kredīts ir saglabājies, iespējams, būs problēmas ar ienākumiem un spēju segt ikdienas izdevumus un tajā pašā laikā ieguldījumi finanšu tirgos mēneša laikā ir sarukuši par gandrīz trešdaļu.
Šajā brīdī lielākajai daļai cilvēku nepalīdz nekādi aprēķini un ekspertu ieteikumi, virsroku ņem tikai un vienīgi sajūtas, pie tam visnepareizākajā brīdī. Iestājas bailes un šaubas par to, vai ieguldījuma vērtība neturpinās kristies.
Tā rezultātā ilgtermiņam paredzētais ieguldījums, balstoties uz īstermiņa svārstībām, tiek pārdots, piefiksējot 30% zaudējumus.
Ja nebūtu hipotekārā kredīta saistību, kas rada papildus emocionālo spiedienu, iespējams, sajūta, kas liek pārdot ilgtermiņa aktīvus pie īstermiņa svārstībām, nebūtu tik spēcīga.
Protams, šajā brīdī varētu ielikt garus un plašus aprēķinus par to, cik būtu bijis iespējams ietaupīt, atmaksājot ātrāk, un cik būtu bijis iespējams nopelnīt nevis atmaksājot, bet gan uzkrājot. Taču ir jāatceras, ka krīzes brīžos šie aprēķini un pamatojumi aizmirstas vai to nozīmīgums krietni sarūk.
Pirmie soļi
Un te mēs nonākam pie jau pirms vairākiem gadiem tapušā raksta Pirmie soļi.
Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa ir pēdējais solis pirms ieguldījumu veikšanas.
Jā, protams, vienmēr ir izņēmumi. Ir cilvēki, kas ļoti auksti pieiet finansēm, seko tikai aprēķiniem un īpaši nepaļaujas uz sajūtām. Taču šādi cilvēki sabiedrībā ir izteikts mazākums un, visticamāk, šādi cilvēki jau paši būs izlēmuši un aprēķinājuši kur un kā visizdevīgāk ieguldīt savus līdzekļus.
Tomēr, lielajam vairumam cilvēku, manuprāt, būtu vērts lielāku uzsvaru likt uz sajūtām un pieturēties pie uzskaitīto soļu secības.
Nobeigumā
Ja labos laikos finanšu lēmumus vada aprēķini, bet krīzes brīžos sajūtas, tad arī labajos laikos daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sajūtām.
Gandrīz nekāda teorētiska peļņa šī piemēra ietvaros nespēs atspēkot sirmos matos, negulētās naktis un sabojātās attiecības.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Iepriekšējā rakstā Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri? beigās nonācām pie secinājuma, ka ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem un uzticamiem auto. Pie šāda secinājuma nonācām apkopojot datus, taču tuvāk neskatījām iemeslus šādas rīcības pamatotībai.
Šajā rakstā apskatīsim vienu no būtiskākajiem iemesliem – auto vērtības zudums jeb angliski depreciation.
Vidējais vērtības zudums
Saskaņā ar edmunds.com datiem, nopērkot jaunu auto, pirmajā minūtē pēc izbraukšanas no salona tā vērtība nokrītas vidēji par 9-11%, vidējais vērtības zudums pirmajos 5 gados ir no 15% līdz 25% gadā. Pēc 5 gadiem auto vidējā vērtība ir ap 37% no jauna auto iegādes vērtības.
Iedomāsimies, ka šodien nopērkam jaunu auto par 30 tūkstošiem eiro. Kāda būs tā vērtība pēc izbraukšanas no autosalona un nākamos 5 gadus?
Ja nopērkam jaunu auto par 30 000 eiro, tad pēc 5 gadiem tā vērtība ir 12 528 eiro jeb kopējais vērtības zudums ir 17 472 eiro.
Ja nopērkam 2 gadus vecu auto par 20 400 eiro un pieņemam 15% ikgadēju vērtības kritumu arī auto 6. un 7.gadā, tad 7 gadus veca auto vērtība ir 9 051 eiro. Kopējais vērtības zudums 5 gados ir 11 349 eiro.
Lūk, arī pamatojums, kāpēc ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem auto. Ja auto lietojam 5 gadus, tad nopērkot 2 gadus vecu auto varam ietaupīt 54% uz mazāka auto vērtības krituma, salīdzinot ar jauna auto iegādi.
Esam noskaidrojuši, kāpēc izdevīgāk ir pirkt mazlietotu un nevis jaunu auto. Tālāk ir jāpaskatās, kāpēc priekšroka tiek dota Toyotai un Hondai.
Kāpēc uzticami auto?
Šeit mums talkā nāk ļoti ērts rīks mājaslapā Caredge.com
Grafikā redzam auto vērtības zudumu pret tā pārdošanas gadu. 2020.gadā auto vērtība ir 100%, pēc tam tā krītas, pieaugot auto vecumam.
Grafikā ir 4 līnijas, pelēkā ir visu auto vidējais vērtības zudums. 2008.gadā ražota auto vidējā vērtība ir 22% no jauna auto cenas. Zilā līnija ir luksus klases auto, oranžā līnija ir Toyota, bet zaļā ir Honda. Jo augstāka vērtība uz grafika, jo mazāks auto vērtības zudums. Te arī redzam atbildi uz to, kāpēc ikdienas miljonāri izvēlas Toyotu un Hondu – to vērtība krīt mazāk strauji.
Šajā grafikā salīdzinām Toyotas vērtības kritumu pret luksusa klases auto atsevišķiem ražotājiem. Vislielākais vērtības zudums ir BMW, tam seko Mercedes, savukārt Lexus vērtības zudums ir pat nedaudz mazāks nekā visā auto industrijā vidēji.
Tātad sabiedrība kopumā ir novērtējusi, ka Toyotām ir lēnāks vērtības kritums, to apliecinot ar augstāku vērtību otrreizējā tirgū. Šo tendenci savā labā izmanto ikdienas miljonāri.
Šie visi ir tikai un vienīgi statistikas dati, tāpēc ir laiks paskatīties uz dažiem manis atlasītiem spilgtiem piemēriem auto vērtības zudumā.
Piemēri
Lai toņus padarītu vēl spilgtākus un atšķirības vēl krasākas, esmu izvēlējis dažādus auto segmentus.
Vidējās klases auto
Saskaņā ar ss.lv sludinājuma portālā pieejamajiem sludinājumiem 2003.gada vidējas klases auto, piemēram tādi kā Mercedes E-klase, Audi A6, Toyota Avensis un BMW 5. sērija, visi ir nopērkami robežās no 2 500- 3 000. Ir, protams, arī dārgāki un lētāki eksemplāri, taču par šādu cenu var atrast līdzīgus auto.
Tātad vienāda vecuma vienas klases auto ir vienā cenā. Taču mēs labi zinām, ka jaunu šādu auto cenas ir atšķirīgas. Salīdzināsim tās!
Salīdzinājumam izvēlēšos šo pašu auto zemākās pieejamās cenas dīleru mājaslapās, lai varētu nonākt pie aptuveniem secinājumiem. Tā kā Toyota Avensis vairs neražo, tad tā vietā izmantošu Toyota Camry. Šī brīža cena pērkot jaunu:
Toyota Camry – 27 900 eiro
BMW 5.sērija – 60 400 eiro (lētākais pieejamais)
Mercedes-Benz E-klase – 48 260 eiro
Audi A6 – 49 100 eiro
Ja pēc 18 gadiem šie auto maksās vienādi, piemēram, daži tūkstoši eiro, tad varam izrēķināt, ka pērkot luksusa auto vērtības zudums var būt pat 2x lielāks nekā pērkot, piemēram, Toyota.
Cik šie auto varētu būt vērti pēc 10 gadiem? Par pamatu ņemsim iepriekš minēto Caredge.com rīku. Potenciālās auto vērtības pēc 10 gadiem:
Pati svarīgākā ir kolonna labajā pusē, tajā mēs redzam, cik liels būs vērtības zudums 10 gados. Jau auto iegādes brīdī mēs izlemjam, cik daudz šis auto mums izmaksās, ņemot vērā tieši vērtības kritumu nākotnē.
SUV jeb džipi
Latvija viennozīmīgi ir džipu lielvalsts, tāpēc nevar nesalīdzināt šīs klases auto.
Sāksim apskatot 10 gadus vecus SUVus jeb džipus. To vidējās cena uz raksta tapšanas brīdi sludinājumu portālā ss.lv ir:
Audi Q7 – 14 500 eiro
BMW X5 – 15 000 eiro
Toyota Land Cruiser – 19 000 eiro
Lexus RX – 14 500 eiro
Cenu diapazons ir gana plašs. Ja vidējās klases auto segmentā jau tad bija redzams, ka luksusa auto pēc ilgāka laika var maksāt tikpat cik parasta Toyota, tad šajā gadījumā tas nav uzreiz acīmredzams. Tāpēc ķersimies klāt salīdzinājumam, apskatot jaunus auto un pieņemot to vērtības kritumus saskaņā ar caredge.com datiem.
Jāsāk uzreiz ar komentāru, ka tik tiešām 3 luksusa klases džipiem ir vienādas īpašo piedāvājumu cenas. Tas tā ir tāpēc, lai nepārsniegtu valstī noteiktu slieksni un auto izmaksas, vienkārši runājot, varētu norakstīt uz firmu.
Tomēr galvenais secinājums kārtējo reizi ir tāds, ka augstākā atlikusī auto vērtība gan procentos, gan summā ir tieši Toyotai. Diezgan augsta atlikusī vērtība ir arī Lexus.
Arī šajā gadījumā, pērkot auto, mēs varam izdarīt skaidru izvēli – vērtības zudums nākamajos 10 gados 50 tūkstoši vai 29 tūkstoši.
Secinājumi
Ikdienas miljonāri izvēlas mazlietotus auto, jo var samazināt auto vērtības kritumu pat uz pusi, salīdzinot ar jauna auto iegādi.
Ikdienas miljonāri pērk uzticamus auto, piemēram Toyotas, jo to vērtība krīt lēnāk nekā citiem auto.
Ja naudas ir daudz, tad par šo var nedomāt un braukt, ar kādu vien auto kārojas. Taču, ja vēl esi turīguma būvēšanas procesā, tad auto izvēle mērķa sasniegšanu var pietuvināt vai attālināt.
____________________________________________
Atruna: visas auto vērtības ņemtas no ss.lv vai attiecīgo auto ražotāju dīleru mājaslapām 25.01.2021.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Katru reizi pēc raksta par auto iegādes un citiem ar auto saistītiem jautājumiem saņemu ļoti daudz komentārus un viedokļus, kā arī cilvēki iesaistās diskusijās sociālajos tīklos. Tā tas bija arī pēc iepriekšējā raksta: Cik dārgu auto pirkt?
Nav vienas pareizas atbildes uz jautājumu, cik dārgu auto būtu jāpērk. Tāpat arī nav vienas pareizas atbildes kādu auto pirkt: jaunu vai vecu; dārgu vai lētu, vienkāršu vai advancētu utt.
Tā kā šī bloga mērķis ir veicināt cilvēku spēju kļūt turīgākiem, tad ir vērts aplūkot turīgu cilvēku paradumus. Arī šoreiz nav runa par ultra bagātajiem vai “zīmuļiem”, bet gan par ikdienas miljonāriem.
Ikdienas miljonāru izvēlētie auto ražotāji
Grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos Thomas Stanley un Sarah Stanley Fallaw ir apkopojuši datus par ikdienas miljonāru auto paradumiem un tendencēm. Te arī uzreiz jāpiebilst, ka runa ir tieši par ikdienas miljonāriem ASV.
Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri ASV?
Biežāk pirktā auto marka starp ikdienas miljonāriem ir Toyota, 12.5% no 2016.gada pētījumā iekļautajiem ikdienas miljonāriem priekšroku dod Toyota ražotajiem auto. Otrajā vietā ar 11.4% ir Honda, savukārt pirmo trijnieku ar 9% noslēdz Ford.
Kopumā var secināt, ka pirmās 3 vietas ieņem auto, kuri nav pārāk dārgi un tiek uzskatīti par uzticamiem. Šo trīs auto ražotāju kopējais īpatsvars ir 32.9% jeb aptuveni 1 trešdaļa.
Te varētu jautāt: “Bet vai tad miljonāri nebrauc ar lepnām luksusa klases automašīnām?”
Jā, daļa miljonāru brauc ar luksusa auto! Minētajā pētījumā 6.4% no ikdienas miljonāriem kā savu izvēli norādīja BMW, vēl 5.6% brauc ar Lexus, 3.9% ar Mersedesiem un 3.7% ar Audi. Sasummējot, 19.6% jeb tikai katrs piektais ikdienas miljonārs brauc ar luksusa klases auto.
Tajā pašā laikā ar Toyota un Honda ražotajiem auto, kuri ir vispārzināmi ar savu salīdzinoši augsto uzticamību, brauc gandrīz katrs ceturtais ikdienas miljonārs.
Kopumā var secināt, ka tikai katrs piektais miljonārs brauc ar luksusa klases auto, pārējie dod priekšroku netērēt pārmērīgas summas auto iegādei.
Papildus tam katrs ceturtais ikdienas miljonārs dod priekšroku uzticamībai.
Vēlreiz atgādinu, ka šie dati ir ASV ikdienas miljonāriem. Eiropā bilde būtu citādāka. Pieņemu, ka starp top izvēlēm šobrīd varētu būt Toyota, Volkswagen un Škoda.
Ar cik veciem auto brauc miljonāri?
Dave Ramsey un Chris Hogan veiktajā ikdienas miljonāru aptaujā, tika noskaidrots, ka vidējais miljonārs brauc ar 4 gadus vecu auto ar 66 tūkstošu kilometru nobraukumu.
Pie tam 80% no šiem miljonāriem nav nekādu auto saistību jeb kredītu vai līzingu.
Iepriekš minētājā grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos ir minēti sekojoši rezultāti:
15.5% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem auto, 17.8% brauc ar 1 gadu veciem auto, 15.% ar diviem gadiem vecu auto un 10.2% ar trīs gadus veciem auto. Kopā gandrīz 60% no aptaujātajiem ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto. Ja pieliekam vēl klāt 4 un 5 gadus vecus auto, tad mazliet vairāk nekā 70% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto.
Atlikušie 27.7% brauc ar auto, kuri ir 6 gadus veci vai vecāki.
Katrs ceturtais miljonārs brauc ar vecāku auto, taču 3 no 4 miljonāriem dod priekšroku svaigākiem auto – ap 55% no miljonāriem brauc ar mazlietotiem auto. Pieņemu, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pie lielāka vecuma un nobraukuma naudas ekonomija auto vērtībā var pārvērsties par neekonomiju pavadītajā laikā servisos un arī remontu izmaksās. Tāpat arī jaunāki auto tipiski ar katru paaudzi uzlabo drošības sistēmas.
Arī šajā pētījumā tika secināts, ka tikai 16% ikdienas miljonāru auto iegādei izmanot kredīta vai līzinga pakalpojumus, savukārt 86% miljonāru auto iegādājas par saviem līdzekļiem.
Secinājumi
Ikdienas miljonārs brauc ar mazlietotu un uzticamu Toyotu un Hondu.
Atgādinu, ka šie ir secinājumi ikdienas miljonāru aptaujām un viņu preferencēm. Ja brauc ar Toyotu vai taisies pirkt Hondu, tas nenozīmē, ka automātiski kļūsi par miljonāru. Taču cilvēku grupas ar augstiem ienākumiem un augstu sasniegto neto turīgumu var norādīt uz šādas izvēles racionalitāti.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pēc iepriekšējā raksta Cik dārgu mājokli pirkt saņēmu vairākus jautājumus par to, cik dārgu auto pirkt. Šāda interese ir saprotama un loģiska, jo auto parasti ir otrs dārgākais vai lielākais pirkums pēc mājokļa.
Uzreiz jāsaka, ka nav vienas pareizas un konkrētas atbildes. Ir dažādi pieņēmumi tam, cik daudz auto izdevumiem vajadzētu tērēt, vai drīzāk, kādu apmēru no ienākumiem auto tēriņiem nevajadzētu pārsniegt. Tieši tāpēc šajā rakstā apskatīsim vairākas idejas un pieņēmumus.
50% no gada ienākumiem
Pasaules slavenais finanšu padomdevējs Dave Ramsey iesaka, ka auto vērtībai nevajadzētu pārsniegt 50% no gada ienākumiem. Uzreiz jāatzīmē, ka ASV tiek pieņemti ienākumi pirms nodokļiem, taču Latvijas kontekstā pielietosim ienākumus pēc nodokļu nomaksas jeb ienākumus uz rokas.
Uzsveru, ka 50% no gada ienākumiem ir maksimālā vērtība un nevis optimālā vērtība.
Ja mājsaimniecības ienākumi mēnesī ir 1 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad iegādes brīdī auto maksimālā vērtība ir 6 000 eiro. Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto maksimālā vērtība iegādes brīdī ir 9 852 eiro.
No šīs tabulas arī ir noprotams, ka dārgi luksusa auto vērtībā virs 60 000 eiro būtu pieļaujami pirkt vien mājsaimniecībām ar vismaz 10 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļus nomaksas.
Manuprāt, puse no gada ienākumiem ir optimāls pieņēmums un princips, pie kura varētu pieturēties, domājot par maksimālo auto vērtību iegādes brīdī.
10% no gada ienākumiem
Ja Google meklējam frāzi, cik daudz no ienākumiem var iztērēt auto iegādei, tad standarta padoms ir 10% no gada ienākumiem. Lūk arī tabula:
Ar 1 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas maksimālā auto iegādes vērtība būtu 1 200 eiro, ja pielietojam šo principu.
Sludinājumu portālā ss.lv, Izmantojot filtru, nosakot cenu no 900 līdz 1 000 eiro un atzīmējot “jā” tehniskajai apskatei, iegūstam šādus pirmos rezultātus:
16-20 gadus veci auto ar 300-400 tūkstošu kilometru nobraukumu. Lai arī neesmu auto speciālists, bet pieņemu, ka šeit problēmas būs bieži, servisa apmeklējumi regulāri un iespējams ne lēti.
Ja pieturamies pie 10% no gada ienākumu auto vērtības principa, tad nekas prātīgs nesanāks. Jāatzīmē, ka parasti šāds pieņēmums tiek pielietots ASV, kur ir pavisam citi ienākumu apmēri, ir citādāka izdevumu struktūra un daudzas lietas maksā pavisam citādāk nekā pie mums Latvijā.
Ja nu ir lieli ienākumi un šo principu gribās pielietot, lai sevi atturētu no jauna auto iegādes, tad to var pielietot. Citos gadījumos šis princips Latvijā nav adekvāti piemērojams.
Līdz šim brīdim apskatījām auto iegādes vērtību pret ienākumiem, taču tas ir tikai viens veids kā skatīties uz to, cik dārgu auto iegādāties. Otrs veids ir skatīties kopējos auto izdevumus.
Auto izdevumi ne vairāk 20% no ienākumiem
Pielietojot šo principu, mēs vairs nekoncentrējamies uz iegādes vērtību, bet gan kopējo izdevumu apmēru. Tātad, kopējiem izdevumiem uz auto uzturēšanu, t.sk. līzinga maksājums, apkopes, degviela, riepas, apdrošināšana un citiem saistītajiem izdevumiem, nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.
Ar 1 000 eiro lieliem mājsaimniecības ienākumiem pēc nodokļu nomaksas kopējiem auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 200 eiro mēnesī.
Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 328 eiro mēnesī.
Tālāk jau var sākt diskutēt par to, cik lielu daļu no šī izdevumu apmēra veltīt ikmēneša maksājumam, cik daudz tiks nobraukts, utt. Protams, ar lietotiem auto ir ļoti grūti paredzēt konkrētus izdevumu apmērus, jo remonti pat viena modeļa ietvaros var būt ļoti atšķirīgi. Kādam var paveikties 5 gadus nobraukt bez nopietniem remontiem, citam ik pa gadam var nākties vairākus simtus vai pat tūkstošus samaksāt remontu izmaksās.
Tāpēc šos apsvērumus es atstāju katra paša ziņā. Ja tomēr 20% no izdevumiem liekas par daudz, tad taupīgākai dzīvei var piemērot 10% vai 15% normu.
Tajā varam izvēlēties sev interesējošu auto un aprēķināt, kādas varētu būt kopējās ekspluatācijas izmaksas mēnesī. Protams, tiek pielietoti vairāki pieņēmumi, piemēram 60 000 km nobraukums 3 gados, garantija 3 gadi, utt. Ar pieņēmumiem var iepazīties mājaslapā. Bet, lūk, 2 konkrēti piemēri:
Ja pieturamies pie iepriekšminētā principa, ka auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, tad, lai brauktu ar 3.sērijas BMW bāzes komplektācijā, ir jābūt ikmēneša ienākumiem vismaz 3 073 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Savukārt lētākajam X6 jau vajadzēs ikmēneša ienākumus vismaz 5 637 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas.
Jā, šis ir turīgā gala aprēķins, tomēr es pieņemu, ka pērkot tādas pašas klases lietotas mašīnas kopējais izdevumu apmērs sarūk nebūtiski. Kā arī, ja pērkam ne luksusa klases auto, bet par līdzīgu cenu kā BMW 3.sēriju, piemēram labi aprīkotu vidēju apvidnieku, izmaksas būs līdzīgas.
Biju nopircis mazlietotu auto, taču dzīve patīkami un strauji mainījās un jau pēc 10 mēnešiem to pārdevu. Pēc tam saskaitīju, ka šajā periodā kopējās auto izmaksas man bija 3 669 eiro jeb aptuveni 367 eiro mēnesī. Auto pēc dažādiem standartiem nebija dārgs, tas bija gana ekonomisks, kā arī remontēt nevajadzēja, arī nobraukt nesanāca pārāk daudz. Tomēr padsmit tūkstošus vērta auto kopējās ikmēneša izmaksas bija gana augstas.
Kopumā pēdējo gadu laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka gandrīz jebkāds auto faktiski izmaksās sākot no 200 eiro mēnesī, ieskaitot pirkšanas cenu, vērtības zudumu, remontus, degvielu, utt un attiecīgi ienākumiem jābūt vismaz 1 000 eiro mēnesī. Mazlietotam auto jārēķinās ar 300+ eiro ikmēneša izmaksām (ienākumi 1 500+), taču jaunam droši vien 400+ (ienākumi 2 000+).
Realitāte ielās
Diemžēl realitātē cilvēki auto izdevumiem nereti tērē krietni vairāk nekā minētie 20%.
Pielietojot iepriekš minētos principus par pusi gada ienākumu iegādes vērtībai un ne vairāk 20% izdevumos, tad mājsaimniecībai ar 2 vidējām algām auto iegādei vajadzētu iztērēt ne vairāk kā 9 850 eiro, savukārt ikmēneša izdevumiem ne vairāk kā 328 eiro.
Ja vēl, iespējams, vidējā auto vērtība uz ielas varētu atbilst minētajai summai, tad kopējās izmaksas, manuprāt ir krietni augstākas.
Pēc būtības tas jau nav nekas slikts, ka cilvēki tērē naudu auto uzturēšanai. Tomēr, ja ir mērķis uzkrāt un būvēt turīgumu, tad pārāk lieli izdevumi auto var padarīt grūtu vai neiespējamu gan uzkrāšanu, gan arī būtiski bremzēt turīguma veidošanu.
Kopsavilkums
Auto iegādes cenai nevajadzētu pārsniegt 50% mājsaimniecības gada ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī ikmēneša auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.
Protams, jo mazākas izmaksas, jo vairāk līdzekļu uzkrāšanai un ieguldīšanai. Tomēr bezgalīgi samazināt nav iespējams, kādā brīdī lētums var sākt pārvērsties dārgos un biežos servisa apmeklējumos, lielā laika patēriņā un nevajadzīgā stresā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Ja domājam par to, cik dārgu mājokli pirkt, tad parasti viens no ierobežojošajiem faktoriem ir spēja uzņemties kredītsaistības jeb banku noteiktais slieksnis, ka saistību apmēram nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem.
Tomēr tas nedod atbildi, cik liela ir summa, kādu būtu vēlams nepārsniegt, iegādājoties mājokli.
Kā rīkojas miljonāri?
Viens no veidiem vērtības noskaidrošanai ir paskatīties, kā rīkojas turīgi cilvēki. Tomasa Stenlija grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos tiek apskatīti un analizēti miljonāru paradumi, tērēšanas tendences un dzīves filozofija. Jāatzīmē, ka grāmatā netiek rakstīts par ultra bagātajiem, bet gan par ikdienas miljonāriem jeb par cilvēkiem, kas ar savu darbu, pieticīgu dzīvesveidu un lieliskiem personīgo finanšu pārvaldīšanas principiem ir spējuši izveidot turīgumu, kas ir mērāms miljonos.
Grāmatas autori noskaidroja, ka vidējā mājas vērtība šādiem miljonāriem ir 3.4 mājsaimniecības gada ienākumu apmērā. Grāmatā tiek analizēti miljonāri ASV, kur ir citādāka nodokļu sistēma un visticamāk aprēķiniem tiek piemēroti mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas.
Latvijā nodokļu sistēma ir pavisam citādāka, tāpēc, lai vairāk pieturētos pie konservatīviem aprēķiniem, pieņemsim, ka optimāla mājokļa vērtība varētu būt 3.4 mājsaimniecības gada ienākumu apmērā pēc nodokļu nomaksas.
Mājokļu vērtības ar dažādiem ienākumu apmēriem
Kāda ir optimālā mājokļa vērtība pie dažādiem ikmēneša ienākumu apmēriem?
Kā redzam tabulā, ja mājsaimniecības ienākumi ir 500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad optimāla mājokļa vērtība varētu būt 20 400 eiro. Ar 2 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas optimāla mājokļa vērtība ir ap 81 600 eiro.
Vidējā darba samaksa Latvijā 2020.gada 3 ceturksnī bija 1 147 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja nav apgādājamo un ir iesniegta algas grāmatiņa, tad pēc nodokļu nomaksas alga uz rokas bija 821 eiro.
Ar šādiem ienākumiem optimāla mājokļa vērtība ir ap 33 500 eiro. Ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kuras abas saņem valstī vidējo algu, tad šādas mājsaimniecības optimālā mājokļa vērtība ir ap 67 000 eiro.
Kādus mājokļus var nopirkt par šādām summām?
Daudziem varētu šķist, ka par šādām summām neko nevar nopirkt. Tā nav! Neatkarīgi no tā, kā rīkojas sabiedrība kopumā vai kāda sabiedrības daļa, vai kā esam pieraduši domāt līdz šim, par katru no šīm summām var iegādāties attiecīgus īpašumus.
Tāpēc iepriekšējai tabulai esmu pievienojis klāt kolonnu ar īpašumiem, kādi ir pieejami par attiecīgām summām.
Jāatzīmē, ka šajā gadījuma uzsvars ir likts uz Rīgu un Rīgas apkārtni 60 km rādiusā jeb stundas brauciena attālumā. Citos Latvijas reģionos situācija var būtiski atšķirties.
Kā ir realitātē?
Precīzu datu nav, taču sajūtu līmenī šķiet, ka pietiekami liela daļa sabiedrības intuitīvi dzīvo +/- saviem ienākumiem optimālos mājokļos. Protams, ir daļa, kas pērk maksimāli pieejamo un tādējādi gan pakļauj sevi personīgo finanšu riskiem, gan var citiem līdzīgu ienākumu saņēmējiem likt justies “nepietiekamiem”.
Tiem, kuru iegādāto īpašumu vērtības būtiski pārsniedz augstāk minētās attiecīgās vērtības, būs ļoti grūti ilgtermiņā kļūt turīgiem. Visticamāk līdzvērtīgi paradumi būs novērojami arī citos tēriņu segmentos, kā piemēram auto, apģērbs, izklaides, utt. Šos cilvēkus var glābt uzskatu maiņa, kas, manuprāt, ir zemas varbūtības scenārijs. Vēl var palīdzēt strauji augoši ienākumi, tomēr pastāv būtisks risks neizkļūt no vāveres riteņa, bet vienkārši nonākt lielākā un advancētākā vāveres ritenī.
Nobeigumā
Šis raksts ir vairāk orientēts uz cilvēkiem, kuri taisās iegādāties nekustamo īpašumu. Pavisam citādāka situācija ir tad, ja īpašums jau pieder, bet tā vērtība ir krietni augstāka par minēto 3.4 reižu ienākumu un īpašuma optimālās vērtības attiecību. Te katram situācija ir jāvērtē individuāli. Dažus piemērus apskatīšu nākamajā rakstā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Līdz šim blogā uzmanību vairāk esmu veltījis rakstiem par to, kā sākt krāt un kur veidot uzkrājumus. Tomēr apzinos, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem uzkrājumu veikšana ir pašsaprotama un normāla dzīves sastāvdaļa. Ja esi starp šiem cilvēkiem, tad zini, ka arī uzkrājējiem ir savi izaicinājumi, ar kuriem ir jāsastopas.
Šajā ierakstā par dažiem tipiskiem pieredzējušu uzkrājēju izaicinājumiem.
Ir pagājuši 5 gadi kopš dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises noslēgšanas
Tas nozīmē, ka līgumu var pārtraukt un pieprasīt līdzekļu izmaksu. Jā, šobrīd noslēgtām polisēm minimālais līguma termiņš IIN atmaksas saņemšanai ir 10 gadi, taču līdz 2017.gada beigām noslēgtajiem līgumiem ir spēkā prasība par 5 gadu minimālo prasību.
Tātad šobrīd var izvērtēt, vai turpināt veikt uzkrājumu šajā polisē vai to pārtraukt un ieguldīt uzkrātos līdzekļus paša spēkiem.
Ja pirms 5 gadiem ir sanācis noslēgt polisi ar augstām komisijas maksām, tad ir vērts polisi pārtraukt. Kas ir augstas komisijas? Ņemot vērā pašreizējos piedāvājumus tirgū, augstas komisijas, manuprāt ir kopsummā virs 2% gadā. Es ieteiktu parakāties dziļi savās dokumentu atvilktnēs un apskatīties, uz kādiem nosacījumiem ir noslēgta attiecīgā polise. Var izrādīties, ka to turpināt uzturēt nav izdevīgi.
Ja polise ir ar adekvātu izmaksu līmeni un negribas īpaši ņemties, tad var turpināt veikt iemaksas.
Kur turpināt uzkrāt pēc līdzekļu izņemšanas no polises?
Kad pēc 5, 10, un pat 20 gadu ilgas uzkrāšanas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisē ir pienācis brīdis, kad līdzekļi tiek izņemti, tad parādās jauns izaicinājums. Kur šos līdzekļus turpināt uzkrāt un ieguldīt?
Šos visus līdzekļus iemaksāt jaunā dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, visticamāk, nav vērts, jo summa pārsniedz 10% no bruto algas. Atgādinu, ka zūd jēga uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī, ja netiek atgūts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ir skaidrs, ka rūpīgi krātos līdzekļus vidējā un ilgtermiņā nav vērts turēt norēķinu kontā vai krājkontā, jo tajos ienesīguma nav vispār vai tas ir ļoti zems, kā rezultātā inflācija laika gaitā “noēdīs” daļu no uzkrātās naudas.
Šajā brīdī nonākam pie secinājuma, ka nav ļoti vienkāršu un ātru risinājumus. Ir ļoti daudz dažādi risinājumi, taču katrs no tiem prasa laiku un zināmu iedziļināšanos. Apskatīsim dažus.
Nekustamais īpašums
Viens no izplatītākajiem ieguldījumu veidiem ir ieguldīšana nekustamajā īpašumā, piemēram dzīvokļa nopirkšana un tā izīrēšana.
Atkarībā no uzkrājumā esošo līdzekļu apmēra ir jāizvērtē, kādu un cik vērtu dzīvokli var iegādāties. Ar uzkrātiem pāris tūkstošiem, visticamāk, šis variants nederēs. Tomēr ar summām, sākot no 10 000 eiro, varēs atrast darījumus, kuros izmantojot hipotekāro kredītu varēs iegādāties pietiekami pievilcīgu īpašumu un izīrēt ar vidēju ienesīgumu.
Protams, jārēķinās, ka papildus kredīts ne visiem ir labākais risinājums. Ja jebkādu kredītsaistību esamība rada kaut nelielāko stresu, tad no šāda ieguldīšanas veida, pērkot kredītā un izīrējot, būtu jāizvairās.
Par ieguldīšanu nekustamajos īpašumos pirms laika sarunājos ar Aver Brokerage dibinātāju un vadītāju Deividu Baronu, sarunu meklē šeit: RR #3 – Deivids Barons | Nekustamais īpašums
Būtisks aspekts, kas ir jāņem vērā, ieguldot nekustamajā īpašumā, ir patērētais laiks īpašuma un ieguldījuma pārvaldīšanā. Iegādātais īpašums, iespējams, būs jāuzlabo un jāveic remonts, tam būs jāatrod īrnieks, regulāri jākomunicē ar īrnieku, dažādu problēmsituāciju gadījumos jārod ātri un dažreiz laikietilpīgi risinājumi. Jebkurā gadījumā iet runa par patērēto laiku. Jo lielāks skaits piederošo īpašumu, jo vairāk laika jāierēķina to pārvaldīšanā.
Finanšu tirgi
Otra lielā sadaļa ilgtermiņa ieguldījumiem ir finanšu tirgi.
Kopumā ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalītu divās kategorijās – pasīvā ieguldīšana un aktīvā ieguldīšana.
Aktīvā ieguldīšana ir atsevišķu finanšu instrumentu atlase ieguldīšanai un to iekļaušana portfelī. Tam seko esošo ieguldījumu regulāra uzraudzība, jaunu pozīciju meklēšana un atlase. Atkarībā no izvēlētā ieguldīšanas stila var tik veikti sākot no dažiem darījumiem gadā līdz vairākiem darījumiem dienā.
Aktīvajā ieguldīšanā ietilpst gan ieguldīšana akciju tirgos, izvēloties individuālas akcijas, sektoru ETFus, gan arī ieguldīšana obligāciju tirgos, atlasot individuālas obligācijas.
Aktīvās ieguldīšanas pievilcīgums slēpjas potenciāli augstajā ienesīgumā. Tomēr šajā brīdī ir jāatcerās riska un ienesīguma attiecība. Jo augstāks ir sagaidāmais ienesīgums, jo, visticamāk, augstāks ir arī risks, ar kuru jārēķinās.
Lai aktīvā ieguldīšana nekļūtu tikai par spekulācijām, tad būs nepieciešams nopietns laika ieguldījums, lai saprastu sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju un pēc tam regulāra iedziļināšanās izvēlēto instrumentu analīzē.
Kopumā aktīvā ieguldīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Tas nav ne labi, ne slikti, tas tā vienkārši ir.
Kā alternatīva aktīvajai ieguldīšanai kalpo pasīvā ieguldīšana. Tās pamatā tiek pieņemts, ka ekonomika kopumā ilgtermiņa aug, attiecīgi aug arī akciju tirgi. Balstoties uz šī pieņēmumam, netiek mēģināts atlasīt atsevišķus ieguldījumus, bet gan tiek nopirkta daļiņa no visa akciju tirgus jeb daļiņa no akciju indeksa.
Šajā scenārijā ieguldītājs saprot, ka saņems tirgus vidējo ienesīgumu. Nav mērķis saņemt vairāk nekā citiem vai pārspēt tirgus, bet gan ilgtermiņā audzēt kapitālu.
Lai neatkārtotos, tad par pasīvo ieguldīšanu esmu rakstījis jau agrāk, raksts meklējams šeit: Pasīvā ieguldīšana
Citi ieguldījumi
Ieguldīšana nekustamajā īpašumā un finanšu tirgos nav vienīgie varianti ieguldīšanai, taču, manuprāt, tie ir vieglāk saprotamie un uztveramie. Pastāv daudz un dažādu veidu ieguldīšanai, taču no pieredzes varu teikt, ka katrs no tiem prasa iedziļināšanos, specifiskas zināšanas un krietnu laika ieguldījumu.
Jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka neeksistē vieglas peļņas iespējas. Jā, dažreiz var paveikties, taču tā nav un nevar būt stratēģija ilgtermiņa ieguldījumiem un turīguma veidošanai.
Kā rīkoties?
Pirms ieguldīšanas lēmuma pieņemšanas vajadzētu kārtīgi padomāt par to, kādu mērķu sasniegšanai uzkrājums ir nepieciešams.
Ja ir plāns līdzekļus iztērēt nākamo dažu gadu laikā, neatkarīgi no to iztērēšanas veida šos līdzekļus prātīgāk būtu neieguldīt vispār, lai izslēgtu varbūtību daļu līdzekļus zaudēt. Zaudējums būs daudz grūtāk pārdzīvojams nekā potenciālie procenti peļņā.
Jo ilgāks laika horizonts ieguldījumiem jeb jo ilgāks laiks līdz līdzekļu iztērēšanas brīdim, jo agresīvāku ieguldīšanas stratēģiju var izvēlēties.
Vēl būtu jāmēģina saprast, cik daudz laika būs vēlme veltīt līdzekļu ieguldīšanai un ieguldījumu pārvaldīšanai. Jebkura ieguldījuma pārvaldīšana prasīs laiku, tomēr kādam tās būs dažas stundas gadā, kamēr citam līdz pat dažām stundām dienā.
Kad šie faktori ir pārdomāti un izanalizēti, tad ir jārīkojas. Jo ilgāk nauda stāvēs bezdarbībā, jo augstāks risks ir tai zaudēt savu pirktspēju.
____________________________________________
Ja nepieciešams ar kādu aprunāties un palīdzēt pārvarēt uzkrājēju izaicinājumus, padod ziņu! To var darīt, piesakoties konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Viens no pievilcīgākajiem rīkiem uzkrājumu veikšanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr ne visu pakalpojuma sniedzēju piedāvātie produkti ir vienlīdz izdevīgi un pievilcīgi.
Salīdzinot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzējus, konstatēju, ka komisiju apmēri atšķiras būtiski, atsevišķos gadījumos pat vairākas reizes. Salīdzinājums ir meklējams šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums
Šoreiz vēlos padalīties ar īpaši spilgtu piemēru tam, kā, neveicot mājasdarbu, var pamatīgi “iekrist”.
Likumdošana nosaka, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāpublicē pamatinformācijas dokuments. Tajā ir iekļauta diezgan plaša informācija, taču šoreiz apskatīsim vienu konkrētu sadaļu: Izmaksas laika gaitā.
Šajā sadaļā apdrošinātāji uzrāda, cik lielas absolūti un procentuāli ir izmaksas, ja līgums tiek pārtraukts dažādos termiņos.
Šajā gadījumā skatīsimies uz sadaļu, kurā ir aprēķinātas izmaksas, ja pārtrauc līgumu pēc 1 gada.
Šādi tas izskatās Swedbank gadījumā, izmantojot privāto portfeli ar sabalansētu stratēģiju un ik gadu veicot 1000 eiro lielu iemaksu.
Ja pārtrauc pēc 1 gada, tad izmaksu kopsumma pirmajā gadā ir 27 eiro. Procentu izteiksmē tie ir 2.7%. Kā šī summa ir iegūta, arī ir diezgan viegli aprēķināt. Swedbank cenrādī ir norādītas 2 komisijas – par iemaksām un par pārvaldīšanu. Tās sasummējot, iegūstam minētos 2.7%.
Redzam arī, ka ietekme uz atdevi jeb ienesīgumu laika gaitā sarūk līdz 1.3%, ja produktu lieto ilgāk nekā 10 gadus. 1.3% izmaksas gadā, manuprāt, ir ļoti adekvāts izmaksu līmenis.
Ar šo viss skaidrs, bet kur ir 50% komisijas?
Šādi tas izskatās Ergo gadījumā, veicot tās pašas 1000 eiro iemaksas gadā.
Pārtraucot pēc pirmā gada, izmaksu kopsumma ir no 507 līdz 516 eiro. Ietekme procentuāli pēc Ergo uzrādītās informācijas ir no 50% līdz 54%.
Te arī ir tie 50%.
Protams, katram no produktiem ir savas nianses, šeit ir iekļauts dzīvības apdrošināšanas segums dažādiem riskiem. Tomēr noteiktās summas ir salīdzinoši mazas.
Ja paskatāmies scenāriju, ka polise tiek pārtraukta vien pēc 15.gada, tad % ietekme uz ienesīgumu ir no 2.63% līdz 3.87%. Šis droši vien ir objektīvais izmaksu apmērs, kas iekļauj pārvaldīšanas maksu un dzīvības apdrošināšanas maksājumus.
Tad kā rodas 50% pirmajā gadā?
Publicētajā cenrādī, pat sasummējot visas komisijas, nav iespējams nonākt pie 50% komisijas. Tātad ir vēl kaut kas no malas.
Jāatzīst, ka esmu redzējis vairākus konkrētus piedāvājumus konkrētiem cilvēkiem un tajos parādās līguma noslēgšanas komisija. Tā parasti ir daži desmiti eiro mēnesī līdz daudzi desmiti eiro mēnesī.
Pieņemu, ka šī komisija galvenokārt tiek izmantota, lai atalgotu pārdošanas aģentu darbu, tomēr varu arī kļūdīties.
Tomēr kopumā, manuprāt, nekad nevajadzētu izvēlēties tādu produktu, kura kopējās izmaksas pirmā gada laikā ir 50% no veiktajām iemaksām.
Salīdzinot Ergo un Swedbank publicēto informāciju, Ergo produkts pirmajā gadā ir gandrīz 18.5 reizes dārgāks nekā Swedbank.
Ja būtu 10, 20 vai pat 50% dārgāks, taču būtu īpašas attiecības ar pārdevēju un vēl dažādi blakus faktori, tad vēl varētu pievērt acis, lai gan es tā nedarītu. Es izvēlos izdevīgāko un viss!
Tomēr šajā gadījumā atšķirība ir 17 500%.
Lūdzu un vēlreiz lūdzu, veicam kaut nelielu mājasdarbu. Ar šādu komisiju apmēru nav jēgas no IIN atmaksas.
Ja jau ir noslēgtas šādas un citas dārgās polises un vēlies pārskatīt, vai turpināt tās izmantot, lūdzu, sazinies ar mani. Izrunāsim Tavu konkrēto gadījumu, sarēķināsim, kas sanāk izdevīgāk (lauzt līgumu, pārtraukt regulārās iemaksas, turpināt veikt iemaksas vai cits risinājums) tieši Tavā gadījumā. Jā, manas konsultācijas nav bezmaksas, taču atstājot situāciju tādu, kāda tā ir, izmaksas ir mērāmas vairākos simtos vai pat tūkstošos.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Angļu valodā frāzi “leaving money on the table” lieto, ja varēja par darījumu saņemt lielāku summu nekā faktiski tika saņemts. Piemēram, ja no klienta par pakalpojumu saņem 100 eiro, taču klients būtu bijis gatavs par to samaksāt 150 eiro, tad uz galda ir atstāti 50 eiro.
Šī frāze man nāk prātā, domājot par vēl joprojām salīdzinoši reti izmantotajiem uzkrājumu produktiem, kuriem ir pieejama iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) atmaksa.
Uz šādiem uzkrājumiem var skatīties no 2 skatupunktiem:
Par katru iemaksu tiek saņemts 20% bonuss
Katrs ieguldījums tiek veikts ar 20% atlaidi
Jebkurā gadījumā netiek izmantota iespēja iegūt 20%.
Jā, jebkurš pakalpojums saistās ar noteiktām izmaksām, taču šobrīd ir arī tādi pakalpojumu sniedzēji, kuru komisijas varētu vērtēt kā adekvātas un pat zemas. Līdz ar to ir jāveic neliels mājasdarbs, jāizvēlas izdevīgākais risinājums un jābeidz atstāt naudu uz galda.
Ja negribas veikt mājasdarbu patstāvīgi, tad es esmu veicis savu mājasdarbu un salīdzinājis dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvājumus, salīdzinājums ir meklējams šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums
Cik lielas summas tiek atstātas uz galda?
Ja saņem 2000 eiro ikmēneša algu pirms nodokļu nomaksas un 10% no tās jeb 200 eiro mēnesī novirzi uzkrājumiem, tad, neizmantojot uzkrājumus ar IIN atmaksu, uz galda katru gadu tiek atstāti 480 eiro.
Ja mājsaimniecībā katrs no apgādniekiem saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas un neizmanto IIN atmaksu, tad uz galda šāda mājsaimniecība atstāj 960 eiro gadā.
Ar 3000 eiro algu viena persona uz galda atstāj 720 eiro gadā, bet 2 tādas algas pelnošie kopā gadā uz galda atstāj 1440 eiro.
Ir decembris un vēl var paspēt šogad neatstāt naudu uz galda.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Laipni lūdzu jūs uz otro epizodi podkāstā Riska renesanse. Kā jau vēsta nosaukums Riska renesanse, tad podkāstā runāsim par riskiem, tai skaitā finanšu tirgos, ieguldījumos, ekonomikā un arī citiem riskiem.
Otrajā epizodē viesos ir Pēteris Matisons. Pēteris ir Markit Head of Finance un Ermitāžas Aktīvu pārvaldes vadītājs.
Paldies Pēterim par dalību podkāstā un par dalīšanos ar savu pieredzi un ieskatiem!
