fbpx

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums

Pirms mēneša publicēju 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu. Ir pienācis laiks nākamajam salīdzinājumam – dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

Kopsavilkums

Zemākās izmaksas ir Swedbank piedāvātajiem dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu produktiem.

Ievads

Par pašu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu kā tādu esmu rakstījis jau vairākkārt, šajā rakstā ir aprakstīta pamata būtība Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, savukārt šeit atradīsiet visus rakstus, kuros esmu rakstījis par to.

Šajā rakstā salīdzināšu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzējus. Kā galvenais kritērijs ir izmaksu apmērs. Tas ir vienīgais zināmais fiksētais lielums, kuru zinām pirms līguma noslēgšanas. Dažādu ieguldījumu stratēģiju ienesīgums būs atšķirīgs gan atkarībā no izvēlētas stratēģijas riska, gan no stratēģijā iekļautajiem fondiem un finanšu instrumentiem.

Tirgus dalībnieki

Latvijā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu piedāvā sekojoši pakalpojumu sniedzēji: SEB, Swedbank, Citadele, Ergo, Compensa, Grawe (Eurolife), Mandatum.

Jāatzīmē, ka šie nav pilnie un konkrētie uzņēmumu nosaukumi, kuri juridiski sniedz pakalpojumu, taču, manuprāt šādi ir vienkāršāk uztvert, par kuru uzņēmumu grupu ir runa un kurā uzņēmumu grupā vērsties, ja ir vēlme saņemt tās pakalpojumus.

Izmaksas

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā salīdzināt šādu produktu izmaksas, ir apskatīties konkrētā produkta pamatinformācijas dokumentu. Eiropa ir parūpējusies par to, lai it kā vienkāršotu salīdzināšanu, tad katram ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam saviem produktiem ir jāsagatavo pamatinformācijas dokuments. Realitātē šie dokumenti parasti ir paslēpti dziļi mājaslapu dzīlēs, atrodas citās sadaļās un salīdzināšanu nepadara vienkāršu.

Tieši tāpēc esmu izveidojis šo salīdzinājumu, lai jums atvieglotu izvēles procesu!

Pamatinformācijas dokumentos ir prasība norādīt, cik lielas izmaksas % rastos klientam, izmantojot šo pakalpojumu. Regulas nosaka, kā šo izmaksu % aprēķināt, un šo aprēķinu patiesumam un atbilstībai realitātei vajadzētu būt FKTK pārbaudītiem un apstiprinātiem. Tāpēc šiem lielumiem teorētiski var uzticēties.

Pirmais solis šajā salīdzinājumā ir apskatīt katra pakalpojuma sniedzēja sagatavotos pamatinformācijas dokumentus un piefiksēt minimālās un maksimālās ikgadējās izmaksas procentos, kuras tiks iekasētas no klienta.

Tabulā augstāk ir minimālās un maksimālās ikgadējās izmaksas % no ieguldījuma summas. Kā redzam, atšķirības ir ĻOTI LIELAS!

Zemākās minimālās izmaksas ir Swedbank produktam ar izmaksām 1.1% gadā, savukārt augstākās maksimālās izmaksas ir Compensa ar izmaksām 5.43% gadā.

Pakalpojumu sniedzējus var iedalīt trīs kategorijās:

  • Nesaprātīgi augstu komisiju iekasētāji – Grawe un Compensa
  • Lielu komisiju iekasētāji – SEB, ERGO, Citadele, Mandatum
  • Zemāko komisiju iekasētājs – Swedbank

Ja salīdzina tikai izmaksas, tad acīmredzams līderis ir Swedbank.

Tomēr vēl ir vērts apskatīt ne tikai izmaksas, bet arī kvalitatīvos rādītājus, tādus kā pakalpojuma sniedzēja atklātību, pilnas informācijas publicēšana un citus.

Cenrāži

Lai arī kopējās izmaksas ir norādītās pamatinformācijas dokumentos, tomēr pirms līguma slēgšanas man gribētos uzzināt konkrētas izmaksas jeb kādas un cik daudz komisijas pakalpojuma sniedzējs iekasē. Tādas būtu jāvar ieraudzīt publiski pieejamos cenrāžos. Gandrīz visi pakalpojuma sniedzēji savus cenrāžus cenšas paslēpt kaut kur dziļi un tālu prom no pakalpojuma apraksta lapas. Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji cenrādi internetā vispār nepublicē.

Manuprāt, ja pat cenrādis nav publicēts internetā, tātad kompānija nestrādā atklāti un tai ir kas slēpjams, vai vismaz kas tāds, ko negribas tā vienkārši izlikt publiski. Šajā brīdī varu atklāt, ka pilnus cenrāžus savās mājaslapās nepublicē Compensa un Grawe. Tā nav tikai nejauša sakritība, ka tieši šiem pakalpojumu sniedzējiem ir nesaprātīgi augstas komisijas saskaņā ar viņu pašu sagatavotajiem pamatinformācijas dokumentiem.

Tāpat arī ERGO ir izvēlējis publicēt informāciju par pakalpojumu tā, ka nav iespējams vienkāršā veidā iegūt precīzus komisiju apmērus. Ir publicēts tas, cik liela komisija tiek iekasēta no iemaksām, taču nav publicētas ikmēneša vai ikgadējās administrēšanas komisijas.

Savukārt Citadele uzrāda iemaksu komisijām diapazonu no 2.1%-4.5%. Lai arī tas ir uzrādīts, taču šāds diapazons nedod konkrētību un es kā potenciālais klients tā arī nevaru saprast, cik liela komisija man būs jāmaksā.

Detalizētus un precīzus cenrāžus ir publicējušas Swedbank, SEB un Mandatum. Arī pie šiem pakalpojuma sniedzējiem ir jāzina, ko meklēt, jo tā vienkārši uzreiz šīs izmaksas nav attēlotas pie paša pakalpojuma.

Piemēram, SEB gadījumā sadaļā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, izvēloties cenrādi, ir vairākas rindas, kurām pretī ir rakstīts bez maksas. Lai atrastu to, cik lielas ir komisijas no katras iemaksas, kā arī administrēšanas izmaksas, ir jāzina, ka uzkrājums tiks veikts ieguldījumu fondos un tad jau attiecīgajā sadaļā var atrast konkrētus komisiju apmērus, kuri atkarīgi no iemaksu lieluma un uzkrājuma kopējā apmēra.

Savukārt Swedbank ir izvēlējusies dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu nosaukt par “Privātais portfelis” sadaļā uzkrājumi un ieguldījumi. Pakalpojuma lapā izmaksas nav norādītās, taču bankas kopējā cenrādī ir detalizēti uzskaitītas komisijas, kas ir atkarīgas no izvēlētās stratēģijas, uzkrājuma summas un iemaksu apmēra.

Uzkrājumu piemēri

Lai saprastu, kāds varētu būt gala rezultāts, izmantojot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, piedāvāju dažus uzkrājumu aprēķinu piemērus.

Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto par komisiju apmēriem un cenrāžiem, uzkrājumu aprēķinu piemēriem izmantošu tikai Swedbank un SEB pakalpojumus.

Aprēķinos izmantotas līdzīgas stratēģijas ar 3 scenārijiem, kuri attiecīgi paredz -3% gada ienesīgumu negatīvajā scenārijā, 0% gadā neitrālajā scenārijā, 3% pozitīvajā scenārijā. Visi aprēķinu piemēri paredz 10 gadu uzkrājuma termiņu.

1.piemērs – 50 eiro ik mēneša uzkrājums

Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 6,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 1,200 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 5,930 līdz 7,733 eiro.

2.piemērs – 100 eiro ik mēneša uzkrājums

Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 12,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 2,400 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 11,966 līdz 15,530 eiro.

3.piemērs – 200 eiro ik mēneša uzkrājums

Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 24,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 4,800 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 24,007 līdz 31,216 eiro.

4.piemērs – 333 eiro ik mēneša uzkrājums

Saskaņā ar šobrīd pastāvošo regulējumu, nodokļu atmaksu var gūt par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu līdz 10% no bruto ienākumiem, bet ne vairāk kā 4 000 eiro gadā. Tātad, ja ienākumi ir 3,333 eiro mēnesī vai vairāk, tad maksimālais ikmēneša maksājums ir 333 eiro, par kuru var gūt nodokļu atmaksu.

Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 39,960 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 7,992 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 40,186 līdz 52,035 eiro.

Visos aprēķinu piemēros augstāka uzkrājuma vērtība termiņa beigās ir Swedbank. Tas saskan ar jau iepriekš noskaidroto kopējo izmaksu apmēru saskaņā ar pamatinformācijas dokumentiem.

Secinājumi

Zemākās izmaksas ir Swedbank piedāvātajiem dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu produktiem.

Saskaņā ar pamatinformācijas dokumentiem ikgadējās izmaksas ir no 1.1% Swedbank produktiem līdz 5.43% Compensa. Atšķirība starp zemāko un augstāko ir gandrīz 5 reizes.

Visi dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēji lielākā vai mazākā mērā padara grūtāku pilnas informācijas iegūšanu. Compensa un Grawe cenrāžus vispār nepublicē.

Prezentāciju par šo rakstu video formātā skaties rīt 16.jūnijā 21:00 fb lapā: https://www.facebook.com/kpeisenieks/

Dati par pakalpojumu sniedzējiem un to produktiem iegūti to mājaslapās 2020.gada 12.jūnijā

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Miljardieru klubs

Pirms pāris dienām noskatījos filmu Miljardieru klubs ( angliski Billionaire Boys Club)

https://www.youtube.com/watch?v=XkdZzOM2VGA

Filma ir par jauniem puišiem, kuri, vēloties strauji nopelnīt un vēl straujāk kāpt pa dzīves kāpnēm, izveido piramīdas jeb Ponzi shēmu.

Viņi apsola garantētu ļoti lielu ienesīgumu īsā termiņā. Vienu vai vairākas reizes investoram šādu ienesīgumu nodrošinot (patiesībā ienesīgums nav gūts, bet gan peļņas procenti ir no citiem investoriem iegūtā nauda), investori sāk aizvien vairāk ticēt, atstāj savu ieguldījumu “augt” un iegulda papildus. Filmā pat ir gadījums, kurā ieguldītājs saka, ka iegulda visus uzkrājumus, t.sk. bērnu koledžas fondus un pat ir izņēmis otru hipotēku uz māju un aizņemtos līdzekļus iegulda šajā “iespējā”.

Protams, agrāk vai vēlāk piramīdai sākas problēmas. Parasti piramīda izbeidzas tajā brīdī, kad ieguldītāji sāk ņemt ārā savu naudu. Tad izrādās, ka nekādas naudas nav un patiesībā piramīdas veidotāji un augstāko līmeņu cilvēki ir vienkārši iedzīvojušies uz ieguldītāju rēķina.

Pēc filmas noskatīšanās vēlos dalīties ar vairākām atziņām.

Ļoti augsts garantēts ienesīgums

Tāds neeksistē!

Ir ieguldījumi ar augstu potenciālo ienesīgumu, taču tie nāk komplektā ar augstu risku daļu vai visu ieguldījumu zaudēt.

Ja kāds jums sola garantētu jebkādu ienesīgumu, tas jau ir pirmais signāls, ka no šāda ieguldījuma ir jāturas pa gabalu. Jo lielāks solītais garantētais ienesīgums, jo patiesībā bīstamāks ir ieguldījums. Jo augstāks garantētais ienesīgums, jo lielāka ir varbūtība, ka tiksiet apkrāpti un savus līdzekļus nekad vairs  neredzēsiet.

Jaunie veiksmīgie

Filmā ir attēlots brīdis, kurā viens no galvenajiem varoņiem sniedz prezentāciju potenciālajiem ieguldītājiem un kā vienu no viņu veiksmes faktoriem uzsver to, ka viņi visi ir jauni. Savu veiksmīgumu filmas gaitā viņi mēģina projicēt ar dārgiem auto, lepnu biroju, ļoti dārgiem apģērbiem un aksesuāriem, ekskluzīvu dzīvesvietu un kopumā nesamērojami dārgu dzīves veidu.

Mani novērojumi par jaunajiem veiksmīgajiem liecina, ka, ja gados jauns cilvēks brauc ar dārgu luksusa klases auto, ģērbjas ekskluzīvu brendu apģērbos un visādi citādi ar savu izskatu un darbībām mēģina apliecināt savu veiksmīgumu un turīgumu, tad 99% gadījumu šis cilvēks ir kādā no šīm kategorijām:

  1. Dārgu dzīvesveidu daļēji vai pilnā apmērā finansē vecāki
  2. Ir iesaistīts netīrās lietās, kurās ir raksturīga ātra un salīdzinoši viegla peļņa
  3. Ir jau salīdzinoši veiksmīgs, taču neprātīgi apietas ar savām personīgajām finansēm (lieli parādi, nav uzkrājumu, dzīvo no rokas mutē)

Nezinu, kāda ir jūsu attieksme pret šādiem cilvēkiem, taču es cenšos ar šādiem indivīdiem neielaisties ne sarunās, ne draudzībā, nemaz nerunājot par sadarbību biznesā.

Protams, ir atlikušais 1%. Tiešām eksistē tādi jaunie veiksmīgie, kas visu paši ir nopelnījuši un dzīvo attiecīgu dzīvesveidu, taču tas ir izņēmums, nevis noteikums.

Kurš vispār iekrīt uz nereāliem solījumiem?

Uz tiem vismaz reizi dzīvē iekrīt gandrīz ikviens.

Latvijā liela daļa sabiedrības zaudēja savus iekrājumus bankās un piramīdās deviņdesmitajos gados. To var norakstīt uz to, ka cilvēki bija nonākuši jaunā ekonomiskajā sistēmā un nesaprata tās pamatprincipus un tāpēc noticēja augstajiem procentiem. Tiem noticēja sabiedrība kopumā, tāpēc arī šo banku sabrukums bija tika sāpīgs trieciens.

Liekas, ka šādai pieredzei vajadzētu kalpot par piemēru un neļaut cilvēkiem turpmāk pieļaut līdzīgas kļūdas. Tomēr ik pa laikam uzrodas jaunas piramīdas, jauni fantastiski solījumi un cilvēki atkal un atkal iekrīt.

Pirms dažiem gadiem Latvijā parādījās piramīda, kurā populāri cilvēki, t.sk. Liene Greifāne aicināja piedalīties iespējā pelnīt ceļojot. Arī mani kāds draugs paaicināja līdzi uz tikšanos ar attālām paziņām, kuras par šo iespēju stāstīja un reklamēja. Man uzreiz bija skaidrs, ka tā ir piramīda, ka “loģika tur nestrādā” un no šiem cilvēkiem savā mūžā turēšos pa gabalu. Kopš tā laika par šo piramīdu neko neesmu dzirdējis.

Lūk, piemērs, kurā cilvēks dalās ar savu pieredzi, kā vienas ģimenes ietvaros vairākas reizes ir kāpts uz tiem pašiem grābekļiem un zaudēti ievērojami līdzekļi (neprasiet, kāpēc es zinu par šo interviju 😊)

Vēl pavisam nesen bija populāras piramīdas, kuras cilvēkus piesaistīja kriptovalūtu buma laikā. Arī tur cilvēki ir zaudējuši ievērojamas summas.

Pirms dažiem mēnešiem rakstīju par forex krāpniekiem, arī tajos gadījumos cilvēkiem tiek piesolīti nereāli augsti ienesīguma procenti, kas 99% gadījumu rezultējas ar pilnīgu ieguldījuma zaudējumu.

Tāpat esmu informēts par gadījumiem, kuros pēc līdzīgas shēmas cilvēki uzķeras uz instagramā reklamētām ieguldījumu stratēģijām un treidošanas signāliem.

Veidi, kādos krāpnieki atrod savus upurus, ir visdažādākie. Mūsu galvenais ierocis cīņā pret šādiem krāpniekiem ir veselais saprāts un kritiskā domāšana.

Kopsavilkums

Garantēts augsts ienesīgums neeksistē

Jaunie veiksmīgie 99% gadījumos patiesībā nav tādi, par kādiem tie izliekas

Veselais saprāts un kritiskā domāšana ir vienīgais ierocis cīņā pret krāpniekiem

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmenis – salīdzinājums

Kopsavilkums – kuru plānu izvēlēties?

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem SEB indeksu plāns

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

31 pensiju plāns

Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 31 2.pensiju līmeņa plāns. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 4 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.

Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.

Kāds plāns ir piemērots man?

Plāni ir iedalīti 4 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.

Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 2 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.

Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.

Var rezumēt šādi:

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 75% jeb ar līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās

Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% jeb ar līdz 50% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijas.

Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.

Kā izvēlēties plānu?

Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.

2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.

Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.

Papildus pensiju plāna komisijām ir jāņem vērā komisijas, kuras piemēro fondi, kuros tiek ieguldīti plāna līdzekļi. Tās var būt no 0.05% līdz pat vairāk nekā 2%. Šīs komisijas ir jāpieskaita kopējām izmaksām, kas mums kā 2.pensiju līmeņa dalībniekiem un aktīvu īpašniekiem ir jāmaksā par mūsu līdzekļu pārvaldīšanu.

Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju izmaksu apmēru. Papildus tam ir daži kvalitatīvi faktori, kurus paskaidrošu pie katras konkrētās plāna kategorijas plāna.

Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 75%.

Ir pieejami 10 aktīvie plāni 75% no 6 pārvaldītājiem.

Kā redzam, tad SEB indeksu plāns izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem šajā kategorijā – 0.30%. Papildus tam veicu aprēķinu, cik ir kopējās izmaksas šajā plānā iekļautajiem fondiem. To vidēji svērtais apmērs ir 0.17%. Kopējās izmaksas sastāda 0.47% no aktīvu apmēra.

Nevienam citam plānam komisiju kopējais apmērs pirms fondu izmaksām pat nav tik zems, kā SEB indeksu plānam, līdz ar to citiem pat neveicu šādus aprēķinus.

Jāatzīmē, ka SEB indeksu plāns iegulda indeksu fondos ar zemām izmaksām un plašu diversifikāciju.

Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem var izvēlēties SEB indeksu plānu.

Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50%.

Ir pieejami 9 aktīvie plāni 50% no 8 pārvaldītājiem.

Šajā kategorijā ir vairāki plāni ar salīdzinoši zemām komisijām. Zemākās komisijas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Dinamika” 0.48% un Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57” 0.53%. Ja skatītos tikai no pirmā acu uzmetiena, tad izdevīgāks ir Dinamika plāns, taču investīciju nozarē neesmu pirmo dienu un zinu, ka ir jāskatās uz kopējām izmaksām.

Tāpēc šiem plāniem izgāju cauri pilnīgi visām pozīcijām un visiem ieguldījumu fondiem piefiksēju to izmaksas, tās ir attēlotas kolonnā Fondu TER. Kopējās izmaksas Indexo Izaugsme plāna gadījumā ir 0.71%, savukārt Swedbank Dinamika plānam tās ir 0.77%.

Te gan ir jāpiebilst, ka Swedbank plāniem ir mazāk detalizētas atskaites, ieguldījumiem nav norādīti ISIN kodi. Tā rezultātā vairākiem ieguldījumiem nav iespējams identificēt precīzus ieguldījumu fondus un to ieguldījumu klases, tāpat ieguldījumiem riska kapitāla fondā nav pieejama papildus informācija, kas ļautu spriest par to izmaksām. Kopā 6% no aktīva plāniem nav precīzi nosakāmas ieguldīšanas izmaksas. Šiem ieguldījumiem piemēroju tādas pārvaldīšanas komisijas, kuras tirgū pēc maniem novērojumiem attiecīgajiem ieguldījumiem ir normālas.

Vēl būtiska atšķirība ir starp pārvaldīšanas stiliem. Indexo Izaugsme plāns ir pasīvi pārvaldīts, tā līdzekļus ieguldot indeksu fondos, savukārt Swedbank Dinamika ir lielākoties pārvaldīts aktīvi, lai arī tajā ir iekļauti ieguldījumi arī indeksu fondos.

To visu ņemot vērā, es priekšroku šajā kategorijā dodu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”.

Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem

Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.

Ir pieejami 8 konservatīvie plāni no 7 pārvaldītājiem.

Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija un kopējās izmaksas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte”, attiecīgi 0.39% un 0.57%.

Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45% un 0.62%.

Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda tikai 17.43% no visiem plāna aktīviem, pie tam 9.99% ieguldījumu nav iespējams precīzi noteikt to pārvaldīšanas izmaksas, tāpēc tiem piemēroti nozares vidējie rādītāji. Ja būtu zināmi patiesie izmaksu rādītāji, iespējams, Swedbank Stabilitāte kopējās izmaksas būtu vēl zemākas.

Būtiski pieminēt, ka Indexo Konservatīvais caur indeksu fondiem iegulda pasaules attīstīto valstu obligācijās, savukārt Swedbank Stabilitāte 16% ir ieguldīti Latvijā emitētās obligācijās, 17% Baltijā, 14% Austrumeiropā un pārējais Rietumeiropā un attīstības tirgos.

To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.

Secinājumi

Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem SEB indeksu plāns

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

Plašāku un izvērstāku salīdzinājumu un iedziļināšanos detaļās skatiet šajā video prezentācijā:

Dati par pensiju plānu ienesīgumiem un komisijām ņemti uz 30.04.2020., avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Dati par pensiju plānu ieguldījumiem uz 31.12.2019 no katra pensiju plāna ziņojumiem un pārskatiem, avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

5% rubļos

Reiz sen senos laikos pirms 4 gadiem bija iepriekšējā naftas krīze. Naftas cena nokritās un kādu brīdi svārstījās robežās no $20 – $30 par barelu. Krievijas Centrālās Bankas likme bija 11% un valūtas pāris EUR/RUB atradās līmenī ap 85. Tajā brīdī radās doma, ka vajadzētu atvērt pozīciju Short EUR/RUB jeb aizņemties eiro un ieguldīt rubļos.

Dažādu apstākļu sakritību dēļ toreiz pozīciju neatvēru. Tagad 4 gadus vēlāk ir nākamā naftas krīze un EUR/RUB atkal uz brīdi atradās līmenī ap 85. Šoreiz pozīciju eksperimenta nolūkos atvēru.

Šajā rakstā par to, kāpēc vispār tādu pozīciju atvērt, kā arī pastāstīšu par savu procesu un progresu esošajā EUR/RUB pozīcijā.

Teorija

Kā strādā forex darījumi? Parasti tiek tirgots valūtu pāris. Tā kā rakstā ir runa par EUR/RUB, tad arī šo valūtu pāri izmantošu paskaidrošanai. Ja domājam, ka eiro kļūs relatīvi spēcīgāks par rubļiem, tad paredzam EUR/RUB vērtības pieaugumu. Tas nozīmē, ka 1 eiro nopirkšanai vajadzēs aizvien vairāk rubļus. Ja uz šādu svārstību vēlamies nopelnīt, tad pērkam EUR/RUB valūtu pāri jeb ejam garajā (long). Šajā gadījumā mēs faktiski aizņemamies rubļus, par kuriem nopērkam eiro.

Ja paredzam, ka rublis pieaugs vērtībā pret EUR, tātad vēlamies pirkt rubļus. Lai to izdarītu ar minētu EUR/RUB valūtu pāri, mēs ejam īsajā (short) jeb pārdodam valūtu pāri. Ja valūtu pāra EUR/RUB cena kritīsies, tad mēs gūsim peļņu. Šajā gadījumā mēs faktiski aizņemamies eiro, par kuriem pērkam rubļus.

Kā jau minēju, darījuma rezultātā tiek aizņemta viena valūta, lai ieguldītu otrā. Katrai valūtai ir sava aizņemšanās cena. Aizņemoties vienu valūtu, mēs maksājam konkrētās valūtas centrālās bankas likmi + brokera interesi, savukārt par nopirkto valūtu mēs saņemam attiecīgās valūtas centrālās bankas likmi – brokera interese.

Ja Krievijas Centrālās Bankas likme ir 3%, bet Eiropas Centrālās Bankas likme ir 2%, tad, veicot long EUR/RUB darījumu, mēs aizņemamies rubļus par 3%, ieguldām eiro un saņemam par to 2%, tātad starpība ir mīnus 1%. Šādu darījumu ir vērts veikt, tikai tādā gadījumā, ja uzskatām, ka eiro vērtība attiecībā pret rubli pieaugs vairāk nekā par minēto 1%.

Ja darām pretējo un veicam EUR/RUB short darījumu, tad galā ir pozitīva 1% starpība. Šajā brīdī veikt EUR/RUB darījumu ir izdevīgi ne vien tāpēc, ka sagaidām rubļa vērtība celšanos pret eiro, bet arī tāpēc, ka šādam darījumam ir pozitīva % likmju starpība. Šādus darījumus sauca arī par carry trade. Carry trade ir tāds darījums, kurā vienu valūtu var aizņemties lēti un ieguldīt citā valūtā ar augstāku procentu likmi, tādā veidā nodrošinot pozitīvu starpību.

Tā kā valūtu tirgos nereti izmanto augstu kredītplecu, tad carry trade var būt izdevīgs pat pie salīdzinoši nelielām procentu likmju atšķirībām.

Ja gribas detalizētāk un saprotamāk izprast forex lietas, lūdzu, jautājiet mātei Googlei.

Naftas krīzes un rublis

Visiem ir zināms, ka Krievija ir nozīmīgs spēlētājs naftas tirgū. Attiecīgi arī Krievijas ekonomiku būtiski ietekmē naftas cenas svārstības.

Naftas cenas svārstības bieži ir viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem rubļa vērtībai attiecībā pret eiro vai ASV dolāriem. Grafikā augstāk skaidri varam redzēt, ka brīžos, kad naftas cena ir augsta, EUR/RUB līmenis ir zems jeb rublis ir salīdzinoši vērtīgs. Savukārt brīžos, kad naftas cena krīt, rubļa vērtība krītas un attiecīgi EUR/RUB līmenis strauji pieaug.

Šāda situācija bija novērojama 2015.gadā, gan 2016. gadā, gan arī šogad.

2016.gads

2016.gadā nafta bija nokritusies zem $30 atzīmes, rublis strauji kārtējo reizi bija zaudējis savu vērtību un EUR/RUB svārstījās robežās starp 80-90. Toreiz Krievijas Centrālās bankas likme bija 11%, ECB likme bija -0.3%, ja veiktu EUR/RUB short darījumu, tad carry būtu 11.3% gadā. Protams, faktiskā likme būtu zemāka, jo savu daļiņu paņem arī brokeris. Likās, ka naftas cenas ilgtermiņā noteikti nebūs tik zemu un atgriezīsies augstākos līmeņos un attiecīgi arī rublim vajadzētu kļūt pakāpeniski stiprākam.

Kā jau minēju, toreiz dažādu apstākļu sakritību dēļ brokera kontu forex tirdzniecībai neatvēru un arī šādu pozīciju neizveidoju.

Nav vērts pārdzīvot par to, kā būtu, ja būtu. Tomēr EUR/RUB kurss gada laikā nokritās no 85 līdz 60 jeb par 29%, pie tam šajā periodā varēja saņemt carry 11% apmērā. Kopējais potenciālais ienesīgums bija ap 40% viena gada laikā. Pie tam šāds ienesīgums bija iespējams bez kredītpleca. Ja to pielietotu kaut vai apmērā 2:1, ienesīgums sasniegtu pat 80%.

Protams, notikumi varēja izvērsties arī citādāk un peļņa nerealizēties.

2020.gads

Šogad nafta ir būtiski nokritusies, WTI marka jau brīdi atrodas zem $20 par barelu, Brent marka mazliet virs $20. Arī rubļa vērtība naftas cenu svārstību ietekmē atkal ir kritusies. Marta sākumā EUR/RUB atkal uzlēca līdz pat 88 atzīmei. ECB likme ir -0.5%, Krievijas Centrālās Bankas likme ir 5.5%, tātad teorētiski var dabūt 6% carry.

Lai arī šobrīd naftas cena ir apakšā, ilgstoši tā tur nebūs. Dažu gadu laikā tā atkal atgūs kādus augstākus līmeņus. Tā rezultātā arī rubļa vērtība varētu pakāpeniski mazliet pieaugt.

Vai atkārtosies tāds pats scenārijs kā 2016.gadā? Droši vien ka nē. Tomēr 6% carry un rubļa vērtības potenciālā atgūšanās ir gana pievilcīgs spekulatīvs darījums.

Mans eksperiments

Marta sākumā sazvanījos ar draugu no Šveices, ar kuru ik pa laikam apspriežam tirgus aktualitātes un dažādas stratēģijas un idejas ieguldījumiem un spekulatīviem treidiem. Tieši viņš man atgādināja par šādu stratēģiju un paldies viņam par to!

Rubļa vērtība jau bija samazinājusies, tāpēc sāku kalt plānus darījuma veikšanai. No sākuma bija jāatrod atbilstošs forex brokeris.

Neliela teorijas atkāpe. Procentu likmju atšķirība jeb carry % tiek aprēķināti katru dienu un ieskaitīti vai iekasēti no konta atkarībā, vai carry likme ir pozitīva vai negatīva. Šo ikdienas nelielu naudas plūsmu sauc par Overnight swaps un to parasti uzrāda kā bāzes punktus no konkrēta darījuma apjoma.

Nereti ir tā, ka brokeris vienmēr iekasē swap punktus, kuri ir par labu brokerim, taču uz otru pusi pastāv dažādi nosacījumi, lai šo starpību neizmaksātu, vai arī brokeris sev paņem tik lielu daļu no šīs starpības, ka nav pat vērts veikt šādu darījumu ar mērķi saņemt carry procentus.

Kā jau minēju, teorētiskais carry ir 6%, tātad jāatrod brokeris, kas nodrošina likmi maksimāli tuvu šim līmenim.  Pēc vairāku brokeru apskatīšanas atgriezos pie sen zināma un diezgan liela un nopietna forex brokera, kurš par 1000 eiro apmērā atvērtu EUR/RUB short pozīciju ik dienu maksā man 14 centus. 14 centi x 365 dienas = 51.1 eiro jeb virsrakstā minētie 5%.

Pēc tam uzsāku konta atvēršanas procesu. Visu viegli aizpildīt, identifikāciju veic attālināti. Konts tika atvērts 1 dienas laikā. Veicu 1000 eiro pārskaitījumu uz kontu. Nauda tajā ienāca jau nākamajā dienā, taču izrādās, ka esmu atvēris nepareizo konta veidu, kurā valūtas pāris EUR/RUB nav pieejams.

Pareizā tipa konta atvēršanai un līdzekļu pārvirzīšanai uz to aizgāja vēl dažas dienas. Apmēram 5 dienas pēc konta atvēršanas sākšanas mans konts bija gatavs darījuma veikšanai.

Short EUR/RUB

Mans plāns bija pakāpeniski izveidot short pozīciju EUR/RUB, beigās pielietojot kredītplecu 5:1. Tā rezultātā man būtu iespēja saņemt carry ienesīgumu 25% apmērā, kā arī pretendēt uz pievilcīgu pozīcijas vērtības pieaugumu laikā, kamēr rublis atgūtos savā vērtībā.

Tā kā kredītpleca izmantošana saistās ar ļoti augstu risku, tad biju rēķinājies ar to, ka ļoti negatīvā scenārijā varu zaudēt visu savu sākotnēju pārskaitījumu uz šo kontu jeb 1000 eiro. Ar 5:1 kredītplecu rubļa vērtība varētu vēl kristies 10% pirms notiktu margin call un tiktu slēgta pozīcija, piefiksējot zaudējumus.

Pirmo daļu no pozīcijas jeb short 1000 EUR/RUB atvēru 17.martā pa cenu 82.55. Divas dienas vēlāk rubļa vērtība bija kritusies un es atvēru vēl vienu short 1000 EUR/RUB pa cenu 86.89. 30.martā atvēru vēl vienu pa 87.75. Uz to brīdī kopējā pozīcija bija short 3000 EUR/RUB jeb es biju aizņēmies 3000 eiro un par to nopircis 257 190 rubļus.

Konta izrakstā redzēju, ka izpildās mans plāns un ik dienu kontā tiek ieskaitīti swapi jeb carry procenti.

3.aprīlī EUR/RUB jau bija diezgan strauji nokrities. Tika ziņots, ka Krievija tiksies ar OPEC un vienosies par naftas ieguves apjomu samazināšanu, kā rezultātā varētu celties naftas cenas. Uz to, protams, reaģēja arī rubļa kurss un EUR/RUB jau bija nokrities līdz 82.85.

Savā kontā redzēju, ka jau ir izveidojusies diezgan laba peļņa tieši uz tām pozīcijām, kuras biju atvēris vēl pavisam nesen. Tāpēc nolēmu 2/3 no tā brīža pozīcijas likvidēt un piefiksēt peļņu. Tā rezultātā piefiksēju gandrīz 100 eiro peļņu, puse bija nopelnīta pāris dienās un otra puse aptuveni 2 nedēļās. Ne pavisam nav slikti!

Šodien 28.aprīlī man vēl joprojām ir atvērta short pozīcija uz 1000 EUR/RUB jeb tikai viena piektā daļa no sākotnēji ieplānotā apmēra. Tā kā diezgan augstu varbūtību dodu scenārijam, ka naftas cena vēl var kristies un attiecīgi arī rubļa vērtība var kristies, tad nesteidzos no jauna vērt vaļā papildus pozīcijas.

Uz šo brīdi konta vērtība ir 1138 eiro. Mazliet vairāk nekā mēneša laikā šī eksperimenta ietvaros ir izdevies pieaudzēt konta vērtību par 138 eiro jeb 13.8%. Šajā laikā 7.91 eiro ir nopelnīts no carry procentiem, savukārt 130 eiro ir nopelnīti no kursa svārstības.

Kā rīkošos tālāk? Pagaidām turēšu atvērtu esošo pozīciju un turpināšu novērot situāciju. Ja naftas tirgū situācija pasliktināsies, Brent nafta kritīs un tā rezultātā EUR/RUB strauji pieaugs, tad līmeņos virs 85 atkal sākšu atvērt papildus short pozīcijas. Ja EUR/RUB +/- turēsies uz vietas, tad neko nemainīšu un turpināšu saņemt carry procentus par jau atvērto pozīciju. Ja situācija naftas tirgū strauji uzlabosies un Brent naftas cena strauji augs un attiecīgi arī EUR/RUB kritīsies, tad papildus pozīcijas vaļā nevēršu, bet lūkošos savu esošo pozīciju aizvērt pie cenas 70.

Tāds ir mans šī brīža plāns, kas, protams, var mainīties, ja apstākļi mainīsies.

Secinājumi un brīdinājumi

Pagaidām eksperiments ir bijis veiksmīgs. Konta vērtības pieaugums par 13.8% pusotra mēneša laikā ir ļoti iespaidīgs rezultāts. Vai šo rezultātu iespaidā vairāk laika veltīšu forex treidošanai? Noteikti nē! Taču atsevišķos brīžos var pievērst uzmanību šāda veida iespējām, kur savienojas divi nopelnīšanas veidi – valūtas kursa svārstības un carry procenti.

Nobeigumā vēlos izteikt arī vairākus brīdinājumus:

  1. Manis minētās darbības ir spekulatīvas darbības un nav ilgtermiņa investīcijas
  2. Valūtas arī mēdz būt ļoti svārstīgas. Kā minēju savā eksperimentā, EUR/RUB kurss saruka par 5% pāris dienu laikā
  3. Kredītpleca izmantošana saistās ar ļoti augstu risku. Ar kredītplecu 5:1 minētā 5% svārstība valūtas kursā būtu rezultējusies 25% svārstībā konta bilancē
  4. Šādiem eksperimentiem un spekulatīviem darījumiem izmantot tikai tādus līdzekļus, kuru zaudēšana pilnā apmērā būtiski neietekmē kopējo turīgumu un finansiālo stāvokli.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju, treidošanas un spekulāciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Informācijas atklāšana: Man ir short pozīcija valūtas pārī EUR/RUB

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā pelnīt no zemās naftas cenas?

Par zemajām naftas cenām runā ne vien finanšu medijos, bet arī Latvijas medijos. Ar krietnu laika nobīdi arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir nokritušās. Naftas cena ir atgriezusies tādos līmeņos, kādi nav pieredzēti kopš 2000šo gadu sākuma.

Naftas cenas kritumam ir 2 iemesli – pieprasījuma kritums vīrusa dēļ un OPEC+ savstarpējie strīdi un izjukšana.

COVID-19 epidēmijas rezultātā lielā daļā no pasaules ir ierobežota kustība. Cilvēki atrodas mājās un nepārvietojas, lidmašīnas gandrīz nelido, arī kruīza kuģi nekursē. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājies pieprasījums. Pēc Goldman Sachs prognozēm kopējais globālais naftas pieprasījuma samazinājums aprīlī varētu būt ap 18 miljoniem barelu.

Pieprasījuma samazinājuma pīķis tiek prognozēts aprīlī, kam varētu sekot atgūšanās. Jāatzīmē, ka 2019.gadā saskaņā ar ASV Enerģijas informācijas administrāciju, vidējais naftas pieprasījums 2019.gadā pasaulē bija 100 miljoni barelu dienā. Tātad 3 mēnešus pieprasījums ir par 10-20% zemāks nekā iepriekš.

Šajos 3 mēnešos vien kopējais pieprasījuma krituma apmērs varētu sasniegt 1.22 miljardus barelu.

Otrs iemesls naftas cenas kritumam bija Krievijas un Saūda Arābijas strīds, kas rezultējās faktiskā OPEC+ izjukšanā. Puses vaino viena otru, apvainojumi ir dažādi, taču tā rezultātā visi ir sadusmojušies un pumpē naftu maksimālos apmēros.

Tātad no vienas puses ir zemāks pieprasījums, bet no otras puses ir augstāks piedāvājums. Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka naftas ieguvi tā vienkārši un lēti nevar apturēt. Tieši tāpēc arī naftas cenas ir nokritušās tik zemu.

Ja vien naftas ieguvējiem neizdosies vienoties par iespaidīgu iegūšanas apjomu samazināšanu, turpinās pieaugt iegūtās naftas apjoms, kurš tiek uzglabāts. Pēc dažādām aplēsēm tas varētu sasniegt 2 miljardus barelu.

Naftas cena atgriezīsies augstākos līmeņos brīdī, kad būs sabalansēts pieprasījums un piedāvājums. Ja iedomājas, ka ieguvējiem izdodas vienoties par ieguves apjomu samazinājumu un tā rezultātā izveidojas pat 5 miljonu barelu dienā deficīts, tad tikai šo uzkrāto rezervju “noēšanai” vajadzētu 400 dienas jeb vairāk nekā gadu. Atgādinu, šī “noēšana” var sākties brīdi, kad ir panākta vienošanās par apjomu samazināšanu vai pietiekami daudz ieguvēji izmisumā ir pieņēmuši lēmumu slēgt ieguves un daļa no spēlētājiem ir bankrotējuši.

Var secināt, ka ir augsta varbūtība, ka naftas cena saglabāsies salīdzinoši zemos līmeņus ilgstoši, iespējams, pat 1-2 gadus.

Kā no šī visa nopelnīt? Šajā laikā naftas kompānijas cietīs zaudējumus vai nebūs labi pelnošas, tātad šis sektors atkrīt. Šīs pašas naftas kompānijas samazinās ieguldījumu apjomus jauniem projektiem, tātad ieguldījumi naftas sektora apkalpojošos uzņēmumos arī atkrīt. Spekulēt ar pašu naftas cenu arī nav viegli. To var darīt caur fjūčeriem vai ETFiem, taču arī tur ir savi zemūdens akmeņi.

Tā kā šodien nafta ir salīdzinoši mazvērtīga, to pērk maz, tāpēc cena ir zema. Kopumā tirgi sagaida, ka nafta būs vērtīgāka pēc gada, attiecīgi naftas fjūčeriem ar piegādi pēc gada ir pavisam cita cena nekā šodien.

Kā redzam Cash cena uz attēla veidošanas brīdi bija $24.26 par barelu. Ejot attēlā uz leju, redzam, ka 2021.gada maija naftas fjūčera cena ir $36.02 par barelu. To sauc par kontango. Starpība ir liela! Kā no šī nopelnīt?

Ja ir vieta, kur iegādāto naftu uzglabāt, tad var šodien Spot tirgū jeb par Cash cenu nopirkt par 24 dolāriem un uzreiz pārdot jeb shortot nākamā gada maija naftas fjūčeri par 36 dolāriem, tā rezultātā jau šodien tiek piefiksēts 12 dolāru ienākums no šāda darījuma. Protams, ir jābūt vietai, kur šo naftu glabāt.

Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi tiek piepildītas visas iespējamās vietas, kur uzglabāt naftu, taču brīvā vieta strauji beidzas. Tā piemēram 4.aprīlī bija ziņa, ka vienā no pasaules lielākajām naftas uzglabāšanas vietām Fujairah Apvienotajos Arābu Emirātos ir sasniegta maksimālā kapacitāte jeb bunkuri ir pilni. 2019.gadā tika vēstīts, ka šīs glabātuves kopējā kapacitāte ir 62.9 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu. Tas pats notiek arī visur citur pasaulē. Visi, kas var, piepilda stratēģiskās rezerves un pērk lēto naftu, strauji aizpildot glabāšanas vietas.

Te nu beidzot mēs nonākam pie ieguldīšanas tēzes. Tā ir naftas produktu glabāšana offshore jeb naftas tankeros.

Tankeri

Naftas tankerus jau šobrīd sāk izmantot naftas uzglabāšanai. Tā rezultātā daļa naftas tankeru tiek novirzīti uzglabāšanai, kas samazina kopējo tirgū pieejamo brīvo tankeru jaudu naftas un tās produktu transportēšanai. Tas, protams, noved pie tankeru noalgošanas likmes pieauguma, tas savukārt rezultējas augstākos peļņas rādītājos naftas tankeru kompānijās.

Kā jau minēju, naftas fjūčeros ir izveidojies kontango, tas nozīmē, ka nākotnē nafta ir dārgāka nekā šodien. Naftas fjūčera cena šodien ir $24, bet nākamā gada maija $36. Tātad var nopirkt šodien naftu par 24, pārdot nākotnes fjūčeru un jau šobrīd piefiksēt $12 dolāru peļņu par katru barelu.

Lielajos naftas tankeros VLCC var glabāt ap 2 miljoniem barelu. Ja pieder šāds kuģis, tad nopērc šodien naftu, pārdod fjūčera kontraktu un piefiksē $24 miljonu ienākumu, tankeri noparko kādā vietā un naftu piegādā pēc gada.

Attiecīgi pieaug tas, cik daudz maksā šos kuģus noalgot. Vēl pirms mēneša maksa, lai noalgotu VLCC kuģi uz dienu bija pie $50 000. Kad izjuka OPEC tad šī likme izauga līdz $300 000 dienā, šobrīd svaigākie darījumi iet pa $120 000 – $200 000 dienā.  Tiesa, šie ir salīdzinoši īsi braucieni un tie nav ilgtermiņa glabāšanai, taču atspoguļo situācijas neskaidrību naftas un tās produktu transportēšanā.

Jo ilgāk saglabājas liela atšķirība naftas cenā starp šodienu un pēc gada, jo ilgāk būs izdevīgi izmantot tankerus naftas glabāšanai. Tas samazinās pieejamo tankeru transportēšanas kopējo apmēru tirgū un tas turpinās uzturēt augstākas cenas. Attiecīgi tankeru kompānijām ir paredzami daudz augstāki ienākumi, kā rezultātā arī vajadzētu pieaugt to akciju cenām.

Attēlā augstāk ir attēlotas cenas, cik maksā noalgot attiecīga tipa kuģi konkrētā maršrutā. Cena ir ASV dolāri par vienu dienu. Baltā līnija ir VLCC kuģi, tie ir lielas ietilpības kuģi, kuru noalgošanas maksa pēdējā mēnesī ir svārstījusies no $100 līdz pat $250 tūkstošiem dienā. Vēl pirms gada cena bija ap $25 tūkstošiem dienā.

Morgan Stanley organizēja conferences zvanu ar tankeru kompānijām, tās laikā tika izteikti vairāki ļoti interesanti apgalvojumi un scenāriji.

Šī brīža Spot likme jēlnaftas tankeriem ir ap $200 tūkstošiem dienā, 2019.gadā tā vidēji bija $40 tūkstoši dienā. Produktu (pārstrādāti naftas produkti) tankeriem spot likmes ir virs $60 tūkstošiem dienā, salīdzinot ar 2019.gada vidējo likmi $19 tūkstoši dienā.

Arī ilgtermiņa glabāšanas likmes pieaug, daži CEO minēja, ka ir interese noslēgt līgumus uz vairāk nekā 6 mēnešiem par likmēm $70-$100 tūkstoši dienā. Kompānijas Euronav vadītājs rēķina, ka $5 contango (šobrīd $10 uz 6 mēnešiem) naftas cenās var attaisnot 6 mēnešu uzglabāšanas likmi šādiem kuģiem vismaz $50 tūkstoši dienā.

Euronav vadītājs minēja, ka pie pašreizējām tendencēm kompānija šogad tīrajā peļņā varētu nopelnīt pat tik daudz, cik liela ir tās tirgus kapitalizācija. Kompānijas pašizmaksa kuģim esot ap $19-20 tūkstoši dienā.

Kompānija DHT Holdings savā atskaitē par 2019.gada ceturto ceturksni uzrādīja, ka tās operacionālās izmaksas 2019.gadā bija $7 900 dienā VLCC tipa kuģim, savukārt vidējā spot likme 2019.gadā bija $36 400 dienā. 2019.gadā kompānijas neto ienākumi bija $83.5 miljoni. Šajā pašā atskaitē kompānija ziņoja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī 58% biji nobukoti par likmi $81 600 dienā. Jāatzīmē, ka šī atskaite iznāca pirms lielā naftas cenas krituma. Var secināt, ka saglabājoties esošajām tendencēm, arī šī kompānija šogad nopelnīs ļoti daudz un arī akcijas cenai ir potenciāls pieaugumam.

Kompānija Teekay Tankers savā 2019.gada ceturtā ceturkšņa atskaitē norādīja, ka vidēja izmēra kuģu dienas likmes pieaugums par $5 000 paaugstina kompānijas brīvo naudas plūsmu par $85 miljoniem gadā. 2019.gadā kopā brīvā naudas plūsma bija $178 miljoni. Ja likmes saglabātos tādos līmeņos, kādi tie bija 2019.gada pēdējā ceturksnī (šobrīd apmēram ir tajos pašos vai pat mazliet augstāk), tad kompānija pelnītu $8 uz vienu akciju. Akcijas cena šodien ir $17.4, tātad P/E būtu 2.18 (salīdzinājumam S&P 500 šobrīd P/E ir 20).

Kompānijai Scorpio Tankers ir naftas produktu tankeri. Pēdējā atskaitē tā ziņoja, ka 4.ceturksnī vidējā likme LR2 kuģiem bija $25 230 dienā. Pirms pāris dienām izskanēja ziņas, ka kompānija ir noslēgusi darījumu par 2 kuģiem aviācijas degvielas glabāšanai ar termiņu līdz pus gadam par likmi $40 un $44 tūkstošiem dienā. Atskaitē kompānija minēja, ka katrs $1 000 likmes pieaugums dod kompānijai papildus aptuveni $50 miljonus brīvo naudas plūsmu. Ja kompānijas vidējā likme pieaugtu par $5 000 dienā, tad kompānijas brīvās naudas plūsmas apmērs pieaugtu par 200%.

Protams, ir savi iemesli, kāpēc šīs kompānijas ir salīdzinoši nemīlētas un maz cilvēki tām pievērš uzmanību. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka naftu un tās produktus turpina iegūt lielos apjomos, pieprasījums ir krities, rodas pārpalikums, kurš kaut kur ir jāglabā. Kad gandrīz pilnas ir sauszemes uzglabāšanas iespējas, tad ir jāķeras klāt uzglabāšanai tankeros. Samazinās brīvo pieejamo tankeru skaits un ir nepārtraukts spiediens cenai iet uz augšu vismaz nekrist uz leju.

Šajā brīdi ir svarīgi atzīmēt, ka šīs kompānijas ir ļoti svārstīgas. To cena var mainīties par 10-20% dienā. Ieguldījums šādās kompānijās ir ļoti agresīvs ieguldījums. Mainoties apstākļiem, cena var ļoti strauji gan augt, gan kristies. Vēl šī gada sākumā šī sektora kompānijas nokritās pat par vairāk nekā 50% ļoti īsā laikā, jo būtiski bija sarukušas likmes.

To visu saliekot kopā, manuprāt, tankeru kompānijas piedāvā pievilcīgu ienesīguma/riska attiecību drosmīgajiem.

Šoreiz viss, bet noteikt vēl pie šīs tēmas atgriezīšos!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Informācijas atklāšana: Man pieder akcijas kompānijās Euronav, Teekay Tankers, DHT Holdings un Scorpio Tankers.

Šis raksts ir daļa no kaut kā jauna, kas taps laika gaitā. Ja vēlies arī turpmāk no manis saņemt investīciju idejas, pieraksties saņemt iknedēļas newsletter

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Drošības spilvens

Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu šajā blogā pirmo reizi rakstīju pirms gandrīz 4 gadiem. Tas ir 3.solis rakstā Pirmie soļi

Tagad ir pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju!

Ja drošības spilvens ir izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo ienākumi ir saglabājušies vai izdevumi ir samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli!

Ja drošības spilvena nav, visticamāk, šajā laikā par tāda izveidi ir grūti vai pat neiespējami domāt.

Drošības spilvens īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuri neveic vai veic ļoti mazas sociālās iemaksas. Tādā gadījumā bezdarbnieku pabalsts pienākas tikai tādā apmērā, par kādu ir maksātas sociālas iemaksas. Arī sākotnējā valdības rīcība norādīja uz to, ka atbalsts vairāk pienākas tiem, kuri iepriekš ir maksājuši gan sociālās iemaksas, gan citus nodokļus.

Saprotu, ka šis raksts kaut kādā mērā ir bezjēdzīgs. Tie, kuriem jau ir drošības spilvens, var apmierināti sist sev pa plecu un krūtīm, savukārt tie, kuriem nav drošības spilvena, šis raksts šobrīd nekādā veidā nepalīdz. Tā nu tas ir!

Tomēr ir jāatceras, ka jebkura krīze agrāk vai vēlāk pāries. Un, kad tā būs pārgājusi, tad būs īstais brīdis agresīvi un mērķtiecīgi izveidot drošības spilvenu.

Drošības spilvens ir naudas līdzekļu apmērs, kas nosedz vismaz 6 mēnešu izdevumus. Šos līdzekļus nekur ieguldīt nevajag, tiem ir jābūt pieejamiem jebkurā brīdī. Vislabāk tos turēt atsevišķā bankas norēķinu kontā un neaiztikt līdz brīdim, kad patiešām drošības spilvens ir vajadzīgs.

Kāds varētu jautāt: bet kāpēc gan šos līdzekļus neieguldīt? Kad radīsies vajadzība, aktīvus pārdošu un tad man būs līdzekļi dzīvošanai.

Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd droši vien visiem aktīviem ir kritusies cena. Nekustamā īpašuma speciālisti saka, ka jau šobrīd pārdevēji ir gatavi no cenas nolaist 10-30%, savukārt akciju tirgi vidēji ir 20-30% zemāk nekā iepriekš. Ja šie aktīvi ir domāti tam, lai nosegtu ikdienas vajadzības noteiktam laikam, tad pēdējā mēneša laikā to apjoms ir sarucis par 10-30% un attiecīgi ar šiem līdzekļiem pietiks daudz īsākam laika periodam.

Šī brīža kontekstā vēlos pieminēt divus piemērus, kurus novēroju sociālajos tīklos un medijos.

Pirmais bija komentārs Swedbank ekonomikas apskata tiešraides laikā.

Otrais bija komentārs, ja atmiņa neviļ, no kādas kultūras sfēras darbinieces Panorāmā, kurā sieviete teica apmēram šādi:

Man viss ir labi. 2 mēnešiem līdzekļi pietiek. Salīdzinot ar citiem ir labi.

No tā var secināt, ka lielai daļai šīs sievietes līdzcilvēku, iespējams, nav brīvu līdzekļu, lai pārdzīvotu krīzes laikus.

Nobeigumā gribu brīdināt arī tos, kuriem ir izveidots drošības spilvens. Mani māc pieaugošas bažas, ka mums priekšā ir dziļa un ilga krīze, iespējams, depresija. Tas nozīmē to, ka ar savu drošības spilvenu ir jārīkojas vēl prātīgāk nekā cerēts. Iespējams, ar 6 mēnešu uzkrājumu būs jāmēģina iztikt krietni ilgāku laiku.

Rīkojamies prātīgi, taupīgi un izbaudām saulainās dienas!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Video dialogi un monologi martā

Iepriekšējā mēneša laikā ir sanācis parunāt par finanšu tirgiem, ekonomiku un vīrusu video formāta. Šajā ierakstā dalos ar šiem video hronoloģiskā secībā.

7.marta saruna ar Kristapu Moru

18.marta monologs Live saruna par personīgajām finansēm un finanšu tirgiem

25.marta saruna ar Deividu Cjukšu par finanšu tirgiem un nekustamo īpašumu Latvijā, protams, vīrusa kontekstā

31.marta monologs Live: Vai esam apakšā? (tehniskā analīze)

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ko mēs darām ar savām finansēm?

Pēdējā laikā īpaši daudz jautājumus saņemu par to, kā rīkoties ar finansēm šajā laikā. Viena konkrēta ieteikuma nav un nevar būt – katram situācija ir citādāka!

Tāpēc šajā reizē aprakstīšu, ko ar savām finansēm darām mūsu mājsaimniecībā. Sekojot pasaules finanšu blogeru un viedokļu līderu piemēram, plašāk pastāstīšu par to, kā rīkojamies ar savām finansēm, t.sk. šī brīža turīguma sadalījumu un tā pamatojumu, uzkrājumu veidošanas paradumus un pašā nobeigumā, vai un ko mēs darām šajā brīdī, ņemot vērā situāciju ar COVID-19.

Turīguma sadalījums un pirmie soļi

Mūsu mājsaimniecības turīgumu es iedalu 4 lielajās kategorijās: mājoklis (nekustamais īpašums, kurā paši dzīvojam), transportlīdzekļi, naudas līdzekļi un ieguldījumi.

Mājokļa un transportlīdzekļu vērtības ir paredzētas tikai uzskaitei, lai mēs paši būtu informēti par to, cik un kas mums pieder. Jāatzīmē, ka mēs izmantojam hipotekāro kredītu un auto līzingu, attiecīgi ir uzskaitīta neto vērtība jeb vērtība pēc saistību dzēšanas.

Pirms vairākiem gadiem biju uzrakstījis rakstu Pirmie soļi. Šos soļus ne vien šodien uzskatu par aktuāliem un par tiem stāstu citiem, bet arī ievēroju pats.

Pirmā un trešā soļa nodrošināšanai ir sadaļa naudas līdzekļi. Naudas līdzekļi ir brīvie līdzekļi, kuri ir pieejami jebkurā brīdī. Otrais solis ir izlaists, jo mums nav dārgu kredītsaistību.

Ceturtais solis ir uzkrājumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tāpēc ir sīkāk jāizdala ieguldījumu sadaļa.

Ieguldījumi ar nodokļu atvieglojumiem šobrīd ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā ieguldījumu apjoma. Īpatsvars pret pārējiem ieguldījumiem, protams, ir un būs mainīgs. Taču ar šo vēlējos attēlot, ka arī ceturto soli izpildām un šajos uzkrājumos novirzām ik gadu līdz 10% no kopējiem ienākumiem.

Piektais solis paredzēja uzkrājumu veikšanu bērniem. Bērnu mums vēl nav, bet līdzko būs, tā sāksim veikt regulārus uzkrājumus. Tāpat, piektajā solī ietilpa studiju kredītu dzēšana. Tādu mums nav, līdz ar to virzāmies tālāk.

Sestais solis paredz uzkrājumu veikšanu īpašuma iegādei vai hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksai. Mājokli jau esam iegādājušies, attiecīgi uzkrājumus tam neveicam. Savukārt pirmstermiņa hipotekāro kredīta atmaksu neveicam, ņemot vērā zemo kredīta likmi.

Nonākot septītajā solī, var sākt veikt ieguldījumus un investīcijas. Tā arī esam darījuši un turpināsim darīt. Iepriekšējā diagrammā redzams, ka aptuveni trešdaļa no uzkrājumu apmēra ir nekustamajā īpašumā, kas ir izīrēts un dod regulārus ienākumus. Atlikusī trešdaļa ir ieguldīta aktīvos ieguldījumos. Te prasās nākamais sadalījums.

Lielākā daļa no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldījumi finanšu tirgos. Tie ir manis paša pārvaldīti līdzekļi brokeru kontā, tos pārvaldu brīvi pēc saviem uzskatiem. Tie ne vienmēr ir pilnībā ieguldīti un var būt pieejami citiem ieguldījumu veidiem, piemēram, šobrīd tikai ap 35% no brokeru kontā pieejamajiem līdzekļiem ir ieguldīti.

11% no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldīti kriptovalūtās. Crypto esmu iekļāvis ieguldījumos tikai tik daudz, lai to pilnīgs zaudējums neradītu jūtamu zaudējumu uz kopējā turīguma fona, bet arī tik daudz, lai gadījumā, ja crypto “aiziet uz urrā”, tad arī turīgums mazliet iegūtu. Jāatzīmē, ka 11% ir tikai no aktīvajiem ieguldījumiem, no kopējā turīguma crypto ir vien 2%.

Kopējā bilde izskatās šādi:

Papildus jāatzīmē, ka mums ir vērā ņemami uzkrājumi 2.pensiju līmenī, ko esam izvietojuši Indexo zemu izmaksu indeksu pensiju plānā.

Šobrīd esmu apmierināts ar sadalījumu starp ieguldījumiem un citiem aktīviem. To īpatsvars un izvietojums pa tiem no gada uz gadu mainās. Piemēram, šogad ir pēdējais gads dažām dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tā rezultātā šie ieguldījumi tiks novirzīti uz brokeru kontu. Tāpat īpatsvars mainās finanšu tirgus svārstību ietekmē.

Jāpiemin, ka cenšamies nejaukt kopā brīvo naudas līdzekļu atlikumus, uzkrājumus mājoklim un ilgtermiņa uzkrājumus.

Ko mēs darām ar savām finansēm Covid-19 ietekmē?

Gandrīz neko! Esam priecīgi un apmierināti ar to, ka laicīgi ir izveidots drošības spilvens un ir pieejami brīvi līdzekļi pat salīdzinoši ilgas krīzes pārvarēšanai.

Kā ar ieguldījumiem? Dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises ir izvietotas attiecīgi pēc to beigu termiņa. Polises ar beigu termiņu šogad ir ieguldītas konservatīvi, taču polises ar ilgāku termiņu ir ieguldītas agresīvi un tajās turpinām regulāri veikt iemaksas, lai nezaudētu iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām korekcijas laikā.

Nekustamais īpašums ir izīrēts un kamēr vien īre tiek ieskaitītā norunātajā termiņā, par šo ieguldījumu neuztraucamies. Mainoties situācijai, esam gatavi ievērojami samazināt īres maksu, lai tā nosegtu mūsu izmaksas.

Aktīvo ieguldījumu sadaļā šobrīd esmu vairāk novērojošā pozīcijā. Esmu iegādājies atsevišķas akcijas ar mērķi turēt tās ilgtermiņā. Tā kā sagaidu, ka finanšu tirgos situācija būs sliktāka pirms tā būs labāka, tāpēc saglabāju augstu brīvo līdzekļu apjomu akciju iegādei vēlāk.

Kopumā esam mierīgi un straujas izmaiņas neveicam.

Ideja par šo rakstu tapa šorīt, kad aptvēru, ka esam negaidīti mierīgi šajā situācijā. Apkārt ekonomika stājas, cilvēkiem apstājas ienākumu plūsma, droši vien arī mūs šī situācija kaut kāda mērā ietekmēs. Vēl dažus gadus iepriekš, uztraucoties par savām finansēm, būtu pavadījis negulētas naktis.

Varu droši apgalvot, ka rūpīga plānošana, nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, uzkrājumu veidošana un rūpēšanās par saviem ieguldījumiem daudzu gadu garumā ir nesusi un turpinās nest augļus.

Sargiet sevi un plānojiet finanses!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Hipotekārais kredīts kā instruments turīguma veidošanai

Man diezgan bieži nākas runāt ar cilvēkiem, kuriem ir ļoti noraidoša attieksme pret kredītiem. Es to saprastu, ja noraidoša attieksme ir pret dārgiem patēriņa kredītiem, taču nepiekrītu negatīvajam noskaņojumam pret hipotekāro kredītu.

Nopirkt nekustamo īpašumu bez hipotekārā kredīta var vien retais. Lielākajai daļai cilvēku ir nepieciešams kredīts īpašuma iegādei. Tā tas ir ne vien Latvijā, bet visā attīstītajā pasaulē un to uzskata par normālu situāciju.

Pats hipotekārais kredīts pats par sevi nav ne ļauns, ne labs. Pārmērīgi liels kredīts un attiecīgi pārāk liels ikmēneša maksājums attiecībā pret ienākumiem ir visu problēmu sākums. Par atbildīgu hipotekārā kredīta izmantošanu šajā blogā jau esmu rakstījis iepriekš.

Tomēr šajā rakstā uz hipotekāro kredītu vēršu uzmanību kā piespiedu rīku turīguma veidošanā.

Ja ir saņemts hipotekārais kredīts, tad ik mēnesi ir jāveic kredīta maksājums. Kredīta maksājuma apmēru nereti salīdzina ar īres maksu līdzīgam īpašumam, lai noteiktu, kas ir izdevīgāk – pirkt vai īrēt.

Tomēr kredīta maksājumu var skatīt divējādi.

No naudas plūsmas viedokļa, tiešām, kredītā maksājums ir izdevumi, kas samazina pieejamo līdzekļu apmēru citiem tēriņiem.

Otrs vieds, kā uz šo skatīties, ir saprast, ka kredīta maksājums parasti sastāv no 2 daļām – pamatsummas maksājuma un procentu maksājuma. Procentu maksājums ir atlīdzība kredīta izsniedzējam un arī šajā gadījumā tas ir izmaksas. Pamatsummas maksājums tiek izmantots, lai dzēstu daļu no uzņemtajām saistībām. Tā rezultātā ar katru maksājumu samazinās saistību apmērs un arvien lielāka daļa no īpašuma pēc saistību dzēšanas pienākas kredītņēmējām.

Tādā veidā ik mēnesi palielinās kredītņēmēja neto turīgums. Tiesa, šo turīguma pieaugumu var sajust tikai tajā brīdi, kad īpašums tiek pārdots, jo tikai tad var iegūt naudas līdzekļus. Tomēr personas turīgums ar katru kredīta maksājumu pieaug.

Piemērs:

Tiek pirkts 100 000 eiro vērts īpašums, 15 000 eiro pirmā iemaksa, procentu likme 2.5%, ikmēneša maksājums 336 eiro.

Pirmais maksājums sadalās aptuveni šādi: 177 eiro procentu maksājums, 159 eiro pamatsummas maksājums. No naudas plūsmas skatu punkta, aizplūst 336 eiro, taču faktiskie izdevumi ir 177 eiro (procenti), savukārt par 159 eiro tiek dzēstas kredītsaistības un pieaug turīgums.

Laikam ejot uz priekšu, aizvien lielāku daļu no kredīta maksājuma sastādīs pamatsummas atmaksa un arī kopējais turīgums attiecīgi augs straujāk.

Ja, īrējot mājokli, visa summa ir izdevumi, tad ar hipotekāro kredītu pamazām, taču tiek “būvēts” turīgums. Protams, tāpēc vien nevajadzētu ņemt kredītu. Taču ar šādu skatupunktu vēlējos parādīt, ka nav tikai melns un balts un kredīti nav tikai slikti.

Tomēr ir svarīgi turēt prātā un neņemt pārmērīgi lielus kredītus. Arī bankas ierobežo to, cik daudz no ienākumiem drīkst būt kredītsaistību maksājumi. Agrāk tie bija pat līdz 40%, pēdējā laikā prasa ne vairāk kā 30%. Jo zemāka ir šī attiecība, jo vieglāk būs pārvarēt grūtus laikus (tādi periodiski būs).

Vēl gribu uzsvērt, ka šīs nav salīdzinājums – pirkt vai īrēt. Tā ir cita sarunu tēma.

Ņemam samērīgus hipotekāros kredītus un “būvējam” turīgumu!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: