Jau agrāk esmu izteicies, ka vietējos medijos jaunumus par finanšu tirgiem nelasu, jo tie tīri objektīvi parasti ir “vecas ziņas”. Tāpat dažreiz nākas saskarties ar tādiem rakstiem vai viedokļiem, kuri turpina samazināt uzticamību vietējiem medijiem. Tā gadījās arī šorīt.
Atvēru Dienas Biznesa (DB) mājaslapu un sadaļā viedokļi ir raksts ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona. Par ABLV un ar to saistītājiem izteikumiem man komentāru nav. Taču ir būtiska piebilde par Wirecard.
Runa ir par vācu uzņēmumu Wirecard, kurā, visticamāk, ir notikušas vairākas krimināli sodāmas darbības. Tika paziņots, ka ir “pazuduši” vai vienkārši neeksistē gandrīz 2 miljardi eiro uzņēmuma naudas. Akcijas cena nogāzās, uzņēmuma vadītājs tika aizturēts un kopumā iet vaļā “trādirīdi”.
Atpakaļ pie DB raksta. Rakstā ir šāds paragrāfs:
“Līdzībai – jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas “ABLV bankā”. Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par “ABLV Bank” darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu – aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē – paliek jautājums.”
Jānis Goldbergs, 25.06.2020, Dienas Bizness
Vēlos izcelt konkrētu šī paragrāfa daļu: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”
Tā gluži nav! Ar Wirecard vēsturi un tā aizdomīgajiem darījumiem un ziņojumiem var iepazīties šajā lapā Wirecard: the timeline
Wirecard ir ilga vēsture ar aizdomām un sodiem. Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš notikumiem sākot no 2018. gada.
2018.gadā Wirecard Singapūras nodaļā tiek uzsākta iekšējā izmeklēšana pēc trauksmes cēlāja ziņojuma par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem. Tikmēr 2018.gada otrajā pusē Wirecard akcijas turpina augt, pie tam Wirecard tiek iekļauts prestižajā DAX indeksā, kurā ir iekļautas lielākās Vācijas akciju tirgū kotētās uzņēmumu akcijas. Wirecard no saraksta izstumj Commerzbank. Būtībā Wirecard kļūst par Eiropas fintech “mīluli”.
2019.gada sākumā Financial Times publicēja pirmo rakstu par aizdomām Wirecard Singapūras nodaļā Executive at Wirecard suspected of using forged contracts.
Ja varētu piekrist DB raksta autora apgalvotajam, ka “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tad šajā brīdī varas iestādēm vajadzētu uzsākt pārbaudes Wirecard. Taču ziniet kas notika? BaFin jeb Vācijas finanšu uzraugs uzsāka izmeklēšanu pret Financial Times par tirgus manipulāciju. Vēlreiz – nevis tiek izmeklēti Wirecard iespējamie pārkāpumi, bet tiek izmeklēti žurnālisti par tirgus manipulāciju.
2019.gada februārī Singapūras varasiestādes veic kratīšanu Wirecard nodaļā. Tātad atkal vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tomēr BaFin tā vietā, lai sāktu izmeklēšanu, nosaka 2 mēnešu aizliegumu šortot Wirecard akcijas.
Pēc tam ik pa laikam tiek publicētas jaunas aizdomas, kam neseko Vācijas iestāžu darbības, bet gan Wirecard sola sūdzēt tiesā Financial Times.
Līdz 2019.gada oktobrim Wirecard ir paspējis piesaistīt 900 miljonu eiro ieguldījumu no SoftBank, izlaist 500 miljonu eiro investīciju reitinga obligācijas, SoftBank ieguldījums tiek pārdots tālāk citiem investoriem.
Šī gada 28.aprīlī KMPG publicē ziņojumu, kurā saka, ka auditors nevar pārliecināties par darījumiem, kuri nodrošinājuši lielu daļu Wirecard peļņas laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam. Tāpat KMPG ziņo, ka nevar pārliecināties par 1 miljarda eiro naudas atlikumu kontos.
Pēc šāda auditora ziņojuma vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, vai ne?
Tomēr tikai 5.jūnijā tiek uzsākta izmeklēšana Vācijā. 16.jūnijā Filipīnās bāzētas bankas pasaka, ka Wirecard naudas tur nav, 18.jūnijā Wirecard paziņo 1.9 miljardu eiro pazušanu.
25.jūnijā Wirecard paziņo par maksātnespēju.
Priekškars aizveras!
Atgriežoties pie DB raksta. 2018.gada martā tika ziņots par aizdomām Singapūras Wirecard nodaļā. Regulators ne vien nereaģēja pie pirmajām aizdomām, bet gan vērsās pret FT, ierobežoja šortošanu un visādi citādi turpināja atbalstīt Wirecard.
Vai tiešām apgalvojums “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas” ir patiess? Šo visu varēja noskaidrot, ierakstot Google “Wirecard timeline”.
Šādi raksti un apgalvojumi turpina samazināt jau tā zemo uzticības līmeni vietējiem medijiem.
Lasām, domājam, pārbaudām!
____________________________________________
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: