fbpx

Augsta riska obligācijas ar zemu ienesīgumu

Pirms laika jau biju rakstījis par zemajiem ienesīgumiem Fiksēto izdevumu ieguldījumi un Ienesīguma neesamība.

Nesen manā redzes lokā parādījās interesanta statistika par obligācijām un to defolta jeb bankrota riskiem, ar to šoreiz vēlos padalīties.

Avots: Standard & Poor’s

Grafikā ir attēlots faktiskais obligāciju 20 gadu kumulatīvo defolta procents laika periodā no 1981.gada līdz 2018. gadam. Tā, piemēram, vairāk nekā 50% no obligācijām ar reitingu CCC vai zemāk bankrotē, taču ar B reitingu defolta apmērs sarūk līdz 30%.

Dati no Moody’s:

Tabulā augstāk attēlots, ka vidēji 5 gadu periodā 21% no obligācijām ar B reitingu bankrotē, savukārt ar Caa jeb CCC reitingu 34% no obligācijām defoltē.

Kas notiek, kad obligācija defoltē?

Sākas sarežģīts process, kurā obligācijas pircēji cer un mēģina saņemt daļu no sava ieguldījuma. Ir gadījumi, kuros ieguldītāji gadiem neko nesaņem un, iespējams, nekad neko arī nesaņems. Tiesa, šādi gadījumi parasti saistās ar ļoti augsta riska ieguldījumiem attīstības valstīs.

Citos gadījumos uzņēmumiem sākas restrukturizācijas vai bankrota process, kā rezultātā ir iespējams saņemt daļu no veiktā ieguldījuma.

Cik daudz vidēji vēsturiski ir iespējams atgūt?

Recovery Rates Differ by Secured Status of Debt
Avots: Guggenheim

Tabulā augstāk ir attēlots, cik lielu daļu no ieguldījuma ir iespējams atgūt atkarībā no saistību senioritātes jeb kapitāla struktūras. Kreisajā pusē ir obligācijas ar visaugstāko nodrošinājumu un labajā pusē ir ar zemāko. Šobrīd būs īpaši jāpapūlas, lai atrastu ienesīguma ziņā pievilcīgas obligācijas pirmajās 2 kategorijās no kreisās puses ar augstāko nodrošinājumu.

Lielākā daļa obligāciju būs nenodrošinātās vai subordinētās, pie tam lielākā daļa banku emitētās obligācijas ir subordinētās.

Tātad, nenodrošinātu obligāciju defolta gadījumā vidēji tiek atgūti 43%, savukārt recesiju laikā šis rādītājs sarūk līdz 32%.

Pirms hipotētisku bondu piemēru aprēķināšanas, vēl ir jāapskata, kāds šobrīd ir ienesīgums augsta riska obligācijām.

Saskaņā ar FTSE European High-Yield Market indeksu vidējais ienesīgums līdz dzēšanai augsta ienesīguma korporatīvām obligācijām EUR valūtā ir 3.49%.

Indeksā iekļauto obligāciju sadalījums pēc reitinga

Rēķinot pēc augstāk minētajām Moody’s defolta varbūtībām, indeksa vidējā defolta varbūtība ir 12.5%. Tas nozīmē, ka 5 gadu ieguldīšanas periodā 12.5% no fonda obligācijām defoltēs.

Kā iegūt reālo sagaidāmo ienesīgumu, ņemot vērā defolta risku?

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka tiek veikts 1000 EUR ieguldījums uz 5 gadiem ar vidējo ienesīgumu 3.81%.

12.5% no ieguldījuma obligācijām defoltēs un no tām, ņemot vērā vēsturiskos datus, izdosies atgūt 43% no ieguldītā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 12.5% x 43% = 53.75 EUR

87.5% no ieguldījuma obligācijām būs dzīvot spējīgas un dos ienesīgumu 3.81% gadā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 87.5% x ( 1 + (5 x 3.81%)) = 1,041.69

Kopējais ieguldījuma rezultāts 53.75 + 1,041.69 = 1095.44

5 gados ienesīgums būtu 9.5% jeb 1.8% gadā.

Tātad patiesībā var teikt, ka ieguldījums augsta riska obligācijās, ņemot vērā vēsturiskos datus un šī brīža ienesīgumus, ir ap 1.8% gadā. Katram, protams, pašam jāizlemj, vai tas ir pievilcīgi, vai nav.

Jāatzīmē, ka pēdējos 10 gados obligāciju defolti ir bijuši retāki nekā agrākos periodos. Ja pieņemam, ka laika gaitā rādītāji atgriežas pie vidējiem rādītājiem, tad pārskatāmā nākotnē jeb nākamajā recesijā defoltējošo obligāciju īpatsvars varētu būt augstāks nekā vēsturiski vidējais.

Iespējams, augsta ienesīguma obligācijas šobrīd nav pārāk pievilcīgas kā ieguldījumu alternatīva.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā labāk ieguldīt lielu summu – visu uzreiz vai pa daļām?

Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:

Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?

Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?

Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.

Lai iegūtu vēl lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos 24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās. Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40% obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10% augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.

Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?

Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.

Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.

Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.

Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti.  Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie  brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai  bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju  un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: