Kredīti – Kaspars Peisenieks

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Pirmajam piemēram, veidojot finanšu plānu jaunajam profesionālim, esmu izvēlējies cilvēku ar lielām saistībām un maziem aktīviem.

Cilvēks, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tā varētu dēvēt šī scenārija varoni. Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā tikt ārā no saistībām, netaisot maksātnespēju. Pēc tam jau jāseko ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. 20% gada likme par iztērēto kredītlimitu, ik mēnesi jāatmaksā 5% no iztērētā kredītlimita.
6000 eiro kredīts auto iegādei. 11% gada likme. Termiņš 5 gadi. Ikmēneša maksājums 130 eiro.
3000 eiro patēriņa kredīts dažādu preču iegādei (telefons, dators, TV). 19% gada likme. Termiņš 2 gadi. Ikmēneša maksājums 151 eiro.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav. Atlikumi norēķinu kontos nav. Vienīgais aktīvs ir auto uz šo brīdi 6000 eiro vērtībā.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1422 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

Mājokļa īre 350
Komunālie maksājumi 150 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
Pārtika 150 eiro
Ēšana ārpus mājām 150 eiro
Auto kredīta maksājums 130 eiro
Ar auto saistītie izdevumi 150 eiro (degviela, apdrošināšana, riepas remonts, utt)
Patēriņa kredīta maksājums 151 eiro
Kredītkartes % maksājums 83 eiro (% tiek noņemti no kartes bilances, pārējo summu no atmaksātajiem 5% var iztērēt)
Citi izdevumi 108 eiro
Ja kaut kam nepietiek, tiek palielināts iztērēto līdzekļu apjoms kredītkartē

Izdevumu summa: 1422 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Ir skaidrs, ka pie esošās izdevumu struktūras, sakrāt pat 500 eiro ir neiespējami. Viens no risinājumiem ir samazināt dažas no izdevumu pozīcijām, piemēram ēšanas ārpus mājām, pārtika un ar auto saistītie izdevumi. Ja šos izdevumus summāri var samazināt par 100 eiro, tad nepieciešamie 500 eiro tiks sakrāti 5 mēnešos.

Ja persona ir noskaņota straujāk mainīt savu finansiālo stāvokli, tad var pārdot savu auto. Pieņemam, ka auto tiek pārdots par 6000 eiro. Izdevumi tiek samazināti par 130 + 150 = 280 eiro mēnesī. Turpmāk, lai pārvietotos, tiek iegādāts mēneša e-talons pa 50 eiro, 4x mēnesī brauciens ar taksi 5 eiro katrs, kopā 70 eiro transporta izdevumiem. Tā rezultātā mēneša ietaupījums ir 210 eiro. Sakrāt 500 eiro var 2 mēnešos 210+210+90(izdevumu samazinājums)= 500.

Lai padarītu situāciju sarežģītāku, pieņemsim, ka persona ne par ko nav gatava atteikties no auto.

Tātad, paiet 5 mēneši līdz ir sasniegts 500 eiro uzkrājums. Kā izskatās aktīvu un saistību bilance?

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības

5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
5618 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 4gadi un 7mēneši.
2465 eiro patēriņa kredīts. Termiņš 1 gads un 7 mēneši

Ja nav vēlmes vai pietiekamas motivācijas turpināt samazināt izdevumus, tad turpinām pa 100 eiro mēnesī mazināt kredītsaistības. Būtu jāsāk ar to kredītu, kam ir visaugstākā % likme. Šajā gadījumā tas ir kredītlimits.

Pieņemot, ka alga un izdevumi saglabājas vienādi visu periodu (dzīvē tā nekad nenotiek), turpmākos 1 gadu un 7 mēnešus samazinām iztērētā kredītlimita apjomu par 100 eiro mēnesī. Situācija pēc 1 gada un 7 mēnešiem izskatīsies šādi:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības

3100 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē.
3996 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 3gadi.

Kā redzat, ne tikai kredītlima apjoms ir samazinājies, bet arī auto kredīta pamatsummas apmērs ir mazāks, jo kā nekā laiks iet uz priekšu un ar ikmēneša maksājumiem arī pamatsumma tiek atmaksāta. Tāpat arī šo 2 gadu laikā ir atmaksāts patēriņa kredīts.

Tā rezultātā izdevumi sākot no 3.gada 1.mēneša ir krietni samazinājušies. % maksājumi par izlietot kredītlimu kredītkartē ir sarukuši līdz 51 eiro mēnesī, nodrošinot 32 eiro ietaupījumu. Patēriņa kredīts vairs nav, attiecīgi 151 eiro ir pieejams citu saistību segšanai. Kopā saistību segšanai pieejami 100+32+151=283 eiro. Par šo summu turpinām katru mēnesi samazināt kredītlimita negatīvo atlikumu.

Kredītlimita nodzēšanai nepieciešami apmēram 11 mēneši. Bilance pēc 2 gadiem un 11 mēnešiem:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības

2921 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 2 gadi un 1 mēnesis.

No šā brīža vairs nav % maksājumu par kredītkartes atlikumu, tā rezultātā ir pieejami 334 eiro mēnesī ātrākai auto kredīta atdošanai.

Auto kredīts pilnībā ir dzēsts pēc 7 mēnešiem. Ir pagājuši 3 gadi un 6 mēneši, lai šī persona spētu atbrīvoties no savām parādsaistībām un sākt veidot turpmākus uzkrājumus. Neuzņemoties jaunas saistības, no šī brīžā uzkrājumu viekšanai ikmēnesi ir pieejami 334+130=464 eiro, kas ir pietiekami liela summa, lai vidējā termiņā veidotu vērā ņemamus uzkrājumu. 3 gadi un 6 mēneši var šķist ļoti ilgs laiks. Tā arī ir, taču tās ir sekas veiktajām izvēlēm.

Kā situācija izskatītos, ja persona izvēlētos scenāriju pārdot auto un atbrīvojušos līdzekļus novirzīt citu saistību dzēšanai?

Kredītlimits tiktu nodzēsts pēc 16 mēnešiem. Pēc tam saistību dzēšanai jau būtu pieejami ap 390 eiro mēnesī. Tā rezultātā patēriņa kredīts tiktu nodzēsts jau pēc 2 mēnešiem. Kopējais termiņš 18 mēneši jeb pusotrs gads.

Atšķirība starp abiem scenārijiem ir 2 gadi.

Viss. Saistību vairs nav. Tagad jāsāk krāt! 🙂 Kā redzat, šādam cilvēkam par konkrētiem uzkrājumu veidiem vai ieguldījumiem vispār nav jāuztraucas līdz brīdim, kad ir atmaksātas visas saistības.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad pirkt nekustamo īpašumu?

Nekustamā īpašuma pirkšanu es iedalu 2 lielās kategorijās:

Pirkt sev (māja, dzīvoklis, zeme mājas būvniecībai, vasarnīca, utt)
Investīcijas (izīrēšana, attīstīšana, flipošana, utt)

Šajā rakstā apskatīsim tikai pirmo punktu jeb īpašuma iegādi sev. Vienkāršības labad pieņemsim, ka iegādājamais īpašums ir gatavs lietošana jeb īpašumā nav jāveic kapitālais remonts vai nav jāceļ māja.

Kad pirkt?

Pērkot īpašumu sev, jautājums par laiku, kad pirkt, nav pareizais, ko sev uzdot.

Īpašuma pirkšana parasti saistās ar konkrētu vajadzību, t.sk. pirmā īpašuma iegāde, lielāka īpašuma iegāde un mazāka īpašuma iegāde. Katra no šīm vajadzībām mūsu dzīvēs ienāk neatkarīgi no tā, kādā ciklā atrodas nekustamā īpašuma tirgus.

Attiecīgi nav racionāli gaidīt kaut kādus īpašus brīžus jeb cenu korekcijas, lai iegādātos sev īpašumu, ja vajadzība spiež šodien.

Iedomāsimies, ka jaunais pāris pirms dažiem gadiem iegādājās divistabu dzīvokli. Iedomāsimies, ka šobrīd jau ir noticis otrais ģimenes pieaugums un nu jau divistabu dzīvoklī dzīvo 4 cilvēki, no kuriem 2 ļoti strauji aug un ar katru gadu prasa aizvien vairāk dzīvojamās platības.

Protams, ir tādi cilvēki, kuriem šis spiedienu nerada, tad arī varbūt nemaz nav aktuāls jautājums par lielāka īpašuma iegādi. Tomēr, ja vietas sāk aizvien straujāk pietrūkt, rodas stress no saspiestības, tad loģiska rīcība ir lūkošanās pēc lielāka īpašuma.

Šajā gadījumā nav racionāli gaidīt nezināmu laika periodu kaut kādas korekcijas nekustamā īpašuma tirgū, jo, iespējams, attiecības pat nespētu izturēt pieaugošo šaurību vairākus gadus.

Tāpat arī ar citām vajadzībām īpašuma iegādei.

Tāpēc jautājums: “Kad pirkt nekustamo īpašumu?” šajā kontekstā ir nepareizs. Galvenais jautājums ir: “Vai varu atļauties?”

Vai varu atļauties?

Protams, katram izpratne par to, ko varu atļauties ir atšķirīga. Ja vadāmies pēc tā, kādus nosacījumus izvirza bankas, tad šķietami varam atļauties kaut ko ļoti dārgu un lielu.

Piemēram, SEB banka savā mājaslapā min, ka visu kredītu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt 40% no ienākumiem.

Pieņemsim, ka jaunā ģimene ar 2 000 eiro ienākumiem pēc nodokļu nomaksas šobrīd ir mājokļa meklējumos un tai šobrīd nav citu kredītu maksājumu. Attiecīgi maksimālais kredīta maksājums pēc bankas minētā varētu būt pat 800 eiro mēnesī. Pieņemot 2.3% gada likmi, 30 gadu termiņu, maksimālais kredīta apmērs varētu sasniegt pat 208 000 eiro.

Lai arī nopirkt šādu īpašumu teorētiski var, tomēr, manuprāt, apgalvot, ka to var atļauties, ir pārdroši.

Ja nu pēkšņi tiek zaudēti ienākumi kaut uz neilgu laiku? Tajā laikā kredīta maksājums nesamazinās. Jā, droši vien vienu vai 2 reizes var sarunāt kredītbrīvdienas, taču būtībā vieglas izejas nav.

40% maksājums no ienākumiem ir pārdrošs un pastāv augsts risks, ka pie lielākām vai mazākām grūtībām var nākties šķirties no īpašuma, jo vienkārši nebūs iespējams veikt attiecīgus maksājumus.

Bet kā tad varētu novērtēt, kāda varētu būt optimāla iegādājamā īpašuma vērtība un attiecīgi arī kredīta maksājums?

Cik dārgu mājokli pirkt?

Pirms laika publicēju rakstu ar tieši šādu virsrakstu Cik dārgu mājokli pirkt?. Ja vēl līdz šim raksts nav lasīts, tad aicinu to izlasīt, lai saprastu domu gājienu un pamatojumu. Lūk, raksta esence tabulas formā:

Ienākumi mēnesī pēc nodokļu nomaksas un attiecīgā optimālā mājokļa vērtība

Mājokļa optimālā vērtība ar 2000 eiro ienākumiem pēc nodokļu nomaksas ir 81 600 eiro. Iegādājoties šādu īpašumu kredītā ar likmi 2.2% gadā, 20% pirmo iemaksu un termiņu 25 gadiem, ikmēneša maksājums ir 283 eiro.

Maksājums sastāda vien 14% no ienākumiem. Manuprāt, konservatīvs hipotekārā kredīta maksājuma apmērs ir 10%, optimāls līdz 15%, savukārt augstāk par 20% būtu jau diezgan riskanti.

Ja aizejam līdz augstākajai atzīmei jeb 20% maksājuma apmēram jeb šajā scenārijā 400 eiro mēnesī, tad īpašuma vērtība varētu sasniegt 115 tūkstošus eiro.

Kopumā var apgalvot, ka mājsaimniecība ar 2 000 eiro mēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas var salīdzinoši droši iegādāties nekustamo īpašumu vērtībā līdz 115 tūkstošiem eiro.

Un, ja nu atnāk krīze rītdien vai pēc mēneša, vai pēc gada, tad pat ar zemākiem ienākumiem, visticamāk, kredīta maksājums 10-20% apmērā no ienākumiem būs pavelkams. Taču banku augšējais limits 40% ar augstu varbūtību nebūs pavelkams.

Pirmā iemaksa

Vēl viens faktors, kā vērtēt spēju atļauties, ir uzkrāto līdzekļu apmērs, kuru novirzīt pirmajai iemaksai.

Pieņemsim, ka īpašuma iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts. Pirmajai iemaksai būs nepieciešami vismaz 15%(jaunajam projektam) vai 20% no pirkuma summas. Vēl vajadzēs ap 10% no īpašuma vērtības ( 2% nodeva pie pirkšanas, 0.5-1% kredīta izsniegšanas summa, citi izdevumi un 6-7% jaunā īpašuma iekārtošanai). Kopā 25-30% no pērkamā īpašuma vērtības. Nevajadzētu aizmirst, ka pirms tam jau ir jābūt izveidotam neparedzamo izdevumu uzkrājumam un vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi.

Jā, pirmās iemaksas apmēru var samazināt ar ALTUM atbalstu, taču tādā gadījumā kredīta summa būs lielāka un attiecīgi arī ikmēneša maksājums būs augstāks.

Nekādā gadījumā pirmajai iemaksai nevajadzētu aizņemties kādu no dārgo kredītu veidiem, piemēram, patēriņa kredītu. Var paveikties un visu nomaksāt, bet risks iekulties lielās problēmas, kas var rezultēties ar personīgo maksātnespēju, ir ļoti augsts.

Ja tiek izmantots ALTUM atbalsts, tad pirmajai iemaksai un citām izmaksām ir jāuzkrāj vismaz 15-20% no īpašuma iegādes vērtības, savukārt bez ALTUM atbalsta pirmajai iemaksai ir jāuzkrāj vismaz 25-30% no iegādes vērtības.

Ja šobrīd šādu uzkrājumu vēl nav, tas nozīmē, ka nevar atļauties iegādāties īpašumu. Ir jākrāj tik ilgi, kamēr tiek sasniegti šādi apmēri.

Kopsavilkums

“Kad pirkt nekustamo īpašumu?” ir nepareizais jautājums, ko sev uzdot. Ir jāpērk tad, kad ir vajadzība un var atļauties.

Novērtēt savu spēju, ko var atļauties, var pēc 3 faktoriem:

Īpašuma vērtība nepārsniedz 3.4 x gada ienākumi pēc nodokļu nomaksas
Uzkrājums 25-30% apmērā no nekustamā īpašuma iegādes vērtības pirmajai iemaksai un citām izmaksām
Kredīta ikmēneša maksājums nepārsniedz 20% no ienākumiem

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas darbības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Auto vērtības zudums

Iepriekšējā rakstā Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri? beigās nonācām pie secinājuma, ka ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem un uzticamiem auto. Pie šāda secinājuma nonācām apkopojot datus, taču tuvāk neskatījām iemeslus šādas rīcības pamatotībai.

Šajā rakstā apskatīsim vienu no būtiskākajiem iemesliem – auto vērtības zudums jeb angliski depreciation.

Vidējais vērtības zudums

Saskaņā ar edmunds.com datiem, nopērkot jaunu auto, pirmajā minūtē pēc izbraukšanas no salona tā vērtība nokrītas vidēji par 9-11%, vidējais vērtības zudums pirmajos 5 gados ir no 15% līdz 25% gadā. Pēc 5 gadiem auto vidējā vērtība ir ap 37% no jauna auto iegādes vērtības.

Iedomāsimies, ka šodien nopērkam jaunu auto par 30 tūkstošiem eiro. Kāda būs tā vērtība pēc izbraukšanas no autosalona un nākamos 5 gadus?

Ja nopērkam jaunu auto par 30 000 eiro, tad pēc 5 gadiem tā vērtība ir 12 528 eiro jeb kopējais vērtības zudums ir 17 472 eiro.

Ja nopērkam 2 gadus vecu auto par 20 400 eiro un pieņemam 15% ikgadēju vērtības kritumu arī auto 6. un 7.gadā, tad 7 gadus veca auto vērtība ir 9 051 eiro. Kopējais vērtības zudums 5 gados ir 11 349 eiro.

Lūk, arī pamatojums, kāpēc ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem auto. Ja auto lietojam 5 gadus, tad nopērkot 2 gadus vecu auto varam ietaupīt 54% uz mazāka auto vērtības krituma, salīdzinot ar jauna auto iegādi.

Esam noskaidrojuši, kāpēc izdevīgāk ir pirkt mazlietotu un nevis jaunu auto. Tālāk ir jāpaskatās, kāpēc priekšroka tiek dota Toyotai un Hondai.

Kāpēc uzticami auto?

Šeit mums talkā nāk ļoti ērts rīks mājaslapā Caredge.com

Grafikā redzam auto vērtības zudumu pret tā pārdošanas gadu. 2020.gadā auto vērtība ir 100%, pēc tam tā krītas, pieaugot auto vecumam.

Grafikā ir 4 līnijas, pelēkā ir visu auto vidējais vērtības zudums. 2008.gadā ražota auto vidējā vērtība ir 22% no jauna auto cenas. Zilā līnija ir luksus klases auto, oranžā līnija ir Toyota, bet zaļā ir Honda. Jo augstāka vērtība uz grafika, jo mazāks auto vērtības zudums. Te arī redzam atbildi uz to, kāpēc ikdienas miljonāri izvēlas Toyotu un Hondu – to vērtība krīt mazāk strauji.

Šajā grafikā salīdzinām Toyotas vērtības kritumu pret luksusa klases auto atsevišķiem ražotājiem. Vislielākais vērtības zudums ir BMW, tam seko Mercedes, savukārt Lexus vērtības zudums ir pat nedaudz mazāks nekā visā auto industrijā vidēji.

Tātad sabiedrība kopumā ir novērtējusi, ka Toyotām ir lēnāks vērtības kritums, to apliecinot ar augstāku vērtību otrreizējā tirgū. Šo tendenci savā labā izmanto ikdienas miljonāri.

Šie visi ir tikai un vienīgi statistikas dati, tāpēc ir laiks paskatīties uz dažiem manis atlasītiem spilgtiem piemēriem auto vērtības zudumā.

Piemēri

Lai toņus padarītu vēl spilgtākus un atšķirības vēl krasākas, esmu izvēlējis dažādus auto segmentus.

Vidējās klases auto

Saskaņā ar ss.lv sludinājuma portālā pieejamajiem sludinājumiem 2003.gada vidējas klases auto, piemēram tādi kā Mercedes E-klase, Audi A6, Toyota Avensis un BMW 5. sērija, visi ir nopērkami robežās no 2 500- 3 000. Ir, protams, arī dārgāki un lētāki eksemplāri, taču par šādu cenu var atrast līdzīgus auto.

Tātad vienāda vecuma vienas klases auto ir vienā cenā. Taču mēs labi zinām, ka jaunu šādu auto cenas ir atšķirīgas. Salīdzināsim tās!

Salīdzinājumam izvēlēšos šo pašu auto zemākās pieejamās cenas dīleru mājaslapās, lai varētu nonākt pie aptuveniem secinājumiem. Tā kā Toyota Avensis vairs neražo, tad tā vietā izmantošu Toyota Camry. Šī brīža cena pērkot jaunu:

Toyota Camry – 27 900 eiro
BMW 5.sērija – 60 400 eiro (lētākais pieejamais)
Mercedes-Benz E-klase – 48 260 eiro
Audi A6 – 49 100 eiro

Ja pēc 18 gadiem šie auto maksās vienādi, piemēram, daži tūkstoši eiro, tad varam izrēķināt, ka pērkot luksusa auto vērtības zudums var būt pat 2x lielāks nekā pērkot, piemēram, Toyota.

Cik šie auto varētu būt vērti pēc 10 gadiem? Par pamatu ņemsim iepriekš minēto Caredge.com rīku. Potenciālās auto vērtības pēc 10 gadiem:

Pati svarīgākā ir kolonna labajā pusē, tajā mēs redzam, cik liels būs vērtības zudums 10 gados. Jau auto iegādes brīdī mēs izlemjam, cik daudz šis auto mums izmaksās, ņemot vērā tieši vērtības kritumu nākotnē.

SUV jeb džipi

Latvija viennozīmīgi ir džipu lielvalsts, tāpēc nevar nesalīdzināt šīs klases auto.

Sāksim apskatot 10 gadus vecus SUVus jeb džipus. To vidējās cena uz raksta tapšanas brīdi sludinājumu portālā ss.lv ir:

Audi Q7 – 14 500 eiro
BMW X5 – 15 000 eiro
Toyota Land Cruiser – 19 000 eiro
Lexus RX – 14 500 eiro

Cenu diapazons ir gana plašs. Ja vidējās klases auto segmentā jau tad bija redzams, ka luksusa auto pēc ilgāka laika var maksāt tikpat cik parasta Toyota, tad šajā gadījumā tas nav uzreiz acīmredzams. Tāpēc ķersimies klāt salīdzinājumam, apskatot jaunus auto un pieņemot to vērtības kritumus saskaņā ar caredge.com datiem.

Jāsāk uzreiz ar komentāru, ka tik tiešām 3 luksusa klases džipiem ir vienādas īpašo piedāvājumu cenas. Tas tā ir tāpēc, lai nepārsniegtu valstī noteiktu slieksni un auto izmaksas, vienkārši runājot, varētu norakstīt uz firmu.

Tomēr galvenais secinājums kārtējo reizi ir tāds, ka augstākā atlikusī auto vērtība gan procentos, gan summā ir tieši Toyotai. Diezgan augsta atlikusī vērtība ir arī Lexus.

Arī šajā gadījumā, pērkot auto, mēs varam izdarīt skaidru izvēli – vērtības zudums nākamajos 10 gados 50 tūkstoši vai 29 tūkstoši.

Secinājumi

Ikdienas miljonāri izvēlas mazlietotus auto, jo var samazināt auto vērtības kritumu pat uz pusi, salīdzinot ar jauna auto iegādi.

Ikdienas miljonāri pērk uzticamus auto, piemēram Toyotas, jo to vērtība krīt lēnāk nekā citiem auto.

Ja naudas ir daudz, tad par šo var nedomāt un braukt, ar kādu vien auto kārojas. Taču, ja vēl esi turīguma būvēšanas procesā, tad auto izvēle mērķa sasniegšanu var pietuvināt vai attālināt.

____________________________________________

Atruna: visas auto vērtības ņemtas no ss.lv vai attiecīgo auto ražotāju dīleru mājaslapām 25.01.2021.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri?

Katru reizi pēc raksta par auto iegādes un citiem ar auto saistītiem jautājumiem saņemu ļoti daudz komentārus un viedokļus, kā arī cilvēki iesaistās diskusijās sociālajos tīklos. Tā tas bija arī pēc iepriekšējā raksta: Cik dārgu auto pirkt?

Nav vienas pareizas atbildes uz jautājumu, cik dārgu auto būtu jāpērk. Tāpat arī nav vienas pareizas atbildes kādu auto pirkt: jaunu vai vecu; dārgu vai lētu, vienkāršu vai advancētu utt.

Tā kā šī bloga mērķis ir veicināt cilvēku spēju kļūt turīgākiem, tad ir vērts aplūkot turīgu cilvēku paradumus. Arī šoreiz nav runa par ultra bagātajiem vai “zīmuļiem”, bet gan par ikdienas miljonāriem.

Ikdienas miljonāru izvēlētie auto ražotāji

Grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos Thomas Stanley un Sarah Stanley Fallaw ir apkopojuši datus par ikdienas miljonāru auto paradumiem un tendencēm. Te arī uzreiz jāpiebilst, ka runa ir tieši par ikdienas miljonāriem ASV.

Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri ASV?

Biežāk pirktā auto marka starp ikdienas miljonāriem ir Toyota, 12.5% no 2016.gada pētījumā iekļautajiem ikdienas miljonāriem priekšroku dod Toyota ražotajiem auto. Otrajā vietā ar 11.4% ir Honda, savukārt pirmo trijnieku ar 9% noslēdz Ford.

Kopumā var secināt, ka pirmās 3 vietas ieņem auto, kuri nav pārāk dārgi un tiek uzskatīti par uzticamiem. Šo trīs auto ražotāju kopējais īpatsvars ir 32.9% jeb aptuveni 1 trešdaļa.

Te varētu jautāt: “Bet vai tad miljonāri nebrauc ar lepnām luksusa klases automašīnām?”

Jā, daļa miljonāru brauc ar luksusa auto! Minētajā pētījumā 6.4% no ikdienas miljonāriem kā savu izvēli norādīja BMW, vēl 5.6% brauc ar Lexus, 3.9% ar Mersedesiem un 3.7% ar Audi. Sasummējot, 19.6% jeb tikai katrs piektais ikdienas miljonārs brauc ar luksusa klases auto.

Tajā pašā laikā ar Toyota un Honda ražotajiem auto, kuri ir vispārzināmi ar savu salīdzinoši augsto uzticamību, brauc gandrīz katrs ceturtais ikdienas miljonārs.

Kopumā var secināt, ka tikai katrs piektais miljonārs brauc ar luksusa klases auto, pārējie dod priekšroku netērēt pārmērīgas summas auto iegādei.

Papildus tam katrs ceturtais ikdienas miljonārs dod priekšroku uzticamībai.

Vēlreiz atgādinu, ka šie dati ir ASV ikdienas miljonāriem. Eiropā bilde būtu citādāka. Pieņemu, ka starp top izvēlēm šobrīd varētu būt Toyota, Volkswagen un Škoda.

Ar cik veciem auto brauc miljonāri?

Dave Ramsey un Chris Hogan veiktajā ikdienas miljonāru aptaujā, tika noskaidrots, ka vidējais miljonārs brauc ar 4 gadus vecu auto ar 66 tūkstošu kilometru nobraukumu.

Pie tam 80% no šiem miljonāriem nav nekādu auto saistību jeb kredītu vai līzingu.

Iepriekš minētājā grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos ir minēti sekojoši rezultāti:

15.5% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem auto, 17.8% brauc ar 1 gadu veciem auto, 15.% ar diviem gadiem vecu auto un 10.2% ar trīs gadus veciem auto. Kopā gandrīz 60% no aptaujātajiem ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto. Ja pieliekam vēl klāt 4 un 5 gadus vecus auto, tad mazliet vairāk nekā 70% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto.

Atlikušie 27.7% brauc ar auto, kuri ir 6 gadus veci vai vecāki.

Katrs ceturtais miljonārs brauc ar vecāku auto, taču 3 no 4 miljonāriem dod priekšroku svaigākiem auto – ap 55% no miljonāriem brauc ar mazlietotiem auto. Pieņemu, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pie lielāka vecuma un nobraukuma naudas ekonomija auto vērtībā var pārvērsties par neekonomiju pavadītajā laikā servisos un arī remontu izmaksās. Tāpat arī jaunāki auto tipiski ar katru paaudzi uzlabo drošības sistēmas.

Arī šajā pētījumā tika secināts, ka tikai 16% ikdienas miljonāru auto iegādei izmanot kredīta vai līzinga pakalpojumus, savukārt 86% miljonāru auto iegādājas par saviem līdzekļiem.

Secinājumi

Ikdienas miljonārs brauc ar mazlietotu un uzticamu Toyotu un Hondu.

Atgādinu, ka šie ir secinājumi ikdienas miljonāru aptaujām un viņu preferencēm. Ja brauc ar Toyotu vai taisies pirkt Hondu, tas nenozīmē, ka automātiski kļūsi par miljonāru. Taču cilvēku grupas ar augstiem ienākumiem un augstu sasniegto neto turīgumu var norādīt uz šādas izvēles racionalitāti.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik dārgu auto pirkt?

Pēc iepriekšējā raksta Cik dārgu mājokli pirkt saņēmu vairākus jautājumus par to, cik dārgu auto pirkt. Šāda interese ir saprotama un loģiska, jo auto parasti ir otrs dārgākais vai lielākais pirkums pēc mājokļa.

Uzreiz jāsaka, ka nav vienas pareizas un konkrētas atbildes. Ir dažādi pieņēmumi tam, cik daudz auto izdevumiem vajadzētu tērēt, vai drīzāk, kādu apmēru no ienākumiem auto tēriņiem nevajadzētu pārsniegt. Tieši tāpēc šajā rakstā apskatīsim vairākas idejas un pieņēmumus.

50% no gada ienākumiem

Pasaules slavenais finanšu padomdevējs Dave Ramsey iesaka, ka auto vērtībai nevajadzētu pārsniegt 50% no gada ienākumiem. Uzreiz jāatzīmē, ka ASV tiek pieņemti ienākumi pirms nodokļiem, taču Latvijas kontekstā pielietosim ienākumus pēc nodokļu nomaksas jeb ienākumus uz rokas.

Uzsveru, ka 50% no gada ienākumiem ir maksimālā vērtība un nevis optimālā vērtība.

Ja mājsaimniecības ienākumi mēnesī ir 1 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad iegādes brīdī auto maksimālā vērtība ir 6 000 eiro. Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto maksimālā vērtība iegādes brīdī ir 9 852 eiro.

No šīs tabulas arī ir noprotams, ka dārgi luksusa auto vērtībā virs 60 000 eiro būtu pieļaujami pirkt vien mājsaimniecībām ar vismaz 10 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļus nomaksas.

Manuprāt, puse no gada ienākumiem ir optimāls pieņēmums un princips, pie kura varētu pieturēties, domājot par maksimālo auto vērtību iegādes brīdī.

10% no gada ienākumiem

Ja Google meklējam frāzi, cik daudz no ienākumiem var iztērēt auto iegādei, tad standarta padoms ir 10% no gada ienākumiem. Lūk arī tabula:

Ar 1 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas maksimālā auto iegādes vērtība būtu 1 200 eiro, ja pielietojam šo principu.

Sludinājumu portālā ss.lv, Izmantojot filtru, nosakot cenu no 900 līdz 1 000 eiro un atzīmējot “jā” tehniskajai apskatei, iegūstam šādus pirmos rezultātus:

16-20 gadus veci auto ar 300-400 tūkstošu kilometru nobraukumu. Lai arī neesmu auto speciālists, bet pieņemu, ka šeit problēmas būs bieži, servisa apmeklējumi regulāri un iespējams ne lēti.

Ja pieturamies pie 10% no gada ienākumu auto vērtības principa, tad nekas prātīgs nesanāks. Jāatzīmē, ka parasti šāds pieņēmums tiek pielietots ASV, kur ir pavisam citi ienākumu apmēri, ir citādāka izdevumu struktūra un daudzas lietas maksā pavisam citādāk nekā pie mums Latvijā.

Ja nu ir lieli ienākumi un šo principu gribās pielietot, lai sevi atturētu no jauna auto iegādes, tad to var pielietot. Citos gadījumos šis princips Latvijā nav adekvāti piemērojams.

Līdz šim brīdim apskatījām auto iegādes vērtību pret ienākumiem, taču tas ir tikai viens veids kā skatīties uz to, cik dārgu auto iegādāties. Otrs veids ir skatīties kopējos auto izdevumus.

Auto izdevumi ne vairāk 20% no ienākumiem

Pielietojot šo principu, mēs vairs nekoncentrējamies uz iegādes vērtību, bet gan kopējo izdevumu apmēru. Tātad, kopējiem izdevumiem uz auto uzturēšanu, t.sk. līzinga maksājums, apkopes, degviela, riepas, apdrošināšana un citiem saistītajiem izdevumiem, nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.

Ar 1 000 eiro lieliem mājsaimniecības ienākumiem pēc nodokļu nomaksas kopējiem auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 200 eiro mēnesī.

Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 328 eiro mēnesī.

Tālāk jau var sākt diskutēt par to, cik lielu daļu no šī izdevumu apmēra veltīt ikmēneša maksājumam, cik daudz tiks nobraukts, utt. Protams, ar lietotiem auto ir ļoti grūti paredzēt konkrētus izdevumu apmērus, jo remonti pat viena modeļa ietvaros var būt ļoti atšķirīgi. Kādam var paveikties 5 gadus nobraukt bez nopietniem remontiem, citam ik pa gadam var nākties vairākus simtus vai pat tūkstošus samaksāt remontu izmaksās.

Tāpēc šos apsvērumus es atstāju katra paša ziņā. Ja tomēr 20% no izdevumiem liekas par daudz, tad taupīgākai dzīvei var piemērot 10% vai 15% normu.

Šajā brīdī vēlos padalīties ar konkrētu piemēru, no turīgā gala. BMW savā mājaslapā ir ievietojis noderīgu rīku: Automašīnas uzturēšanas izmaksu pārskats.

Tajā varam izvēlēties sev interesējošu auto un aprēķināt, kādas varētu būt kopējās ekspluatācijas izmaksas mēnesī. Protams, tiek pielietoti vairāki pieņēmumi, piemēram 60 000 km nobraukums 3 gados, garantija 3 gadi, utt. Ar pieņēmumiem var iepazīties mājaslapā. Bet, lūk, 2 konkrēti piemēri:

Ja pieturamies pie iepriekšminētā principa, ka auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, tad, lai brauktu ar 3.sērijas BMW bāzes komplektācijā, ir jābūt ikmēneša ienākumiem vismaz 3 073 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Savukārt lētākajam X6 jau vajadzēs ikmēneša ienākumus vismaz 5 637 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas.

Jā, šis ir turīgā gala aprēķins, tomēr es pieņemu, ka pērkot tādas pašas klases lietotas mašīnas kopējais izdevumu apmērs sarūk nebūtiski. Kā arī, ja pērkam ne luksusa klases auto, bet par līdzīgu cenu kā BMW 3.sēriju, piemēram labi aprīkotu vidēju apvidnieku, izmaksas būs līdzīgas.

Mana pieredze

Pirms pusotra gada uzrakstīju blogā rakstu: 0.58 EUR/km jeb manas auto izmaksas

Biju nopircis mazlietotu auto, taču dzīve patīkami un strauji mainījās un jau pēc 10 mēnešiem to pārdevu. Pēc tam saskaitīju, ka šajā periodā kopējās auto izmaksas man bija 3 669 eiro jeb aptuveni 367 eiro mēnesī. Auto pēc dažādiem standartiem nebija dārgs, tas bija gana ekonomisks, kā arī remontēt nevajadzēja, arī nobraukt nesanāca pārāk daudz. Tomēr padsmit tūkstošus vērta auto kopējās ikmēneša izmaksas bija gana augstas.

Kopumā pēdējo gadu laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka gandrīz jebkāds auto faktiski izmaksās sākot no 200 eiro mēnesī, ieskaitot pirkšanas cenu, vērtības zudumu, remontus, degvielu, utt un attiecīgi ienākumiem jābūt vismaz 1 000 eiro mēnesī. Mazlietotam auto jārēķinās ar 300+ eiro ikmēneša izmaksām (ienākumi 1 500+), taču jaunam droši vien 400+ (ienākumi 2 000+).

Realitāte ielās

Diemžēl realitātē cilvēki auto izdevumiem nereti tērē krietni vairāk nekā minētie 20%.

Pielietojot iepriekš minētos principus par pusi gada ienākumu iegādes vērtībai un ne vairāk 20% izdevumos, tad mājsaimniecībai ar 2 vidējām algām auto iegādei vajadzētu iztērēt ne vairāk kā 9 850 eiro, savukārt ikmēneša izdevumiem ne vairāk kā 328 eiro.

Ja vēl, iespējams, vidējā auto vērtība uz ielas varētu atbilst minētajai summai, tad kopējās izmaksas, manuprāt ir krietni augstākas.

Pēc būtības tas jau nav nekas slikts, ka cilvēki tērē naudu auto uzturēšanai. Tomēr, ja ir mērķis uzkrāt un būvēt turīgumu, tad pārāk lieli izdevumi auto var padarīt grūtu vai neiespējamu gan uzkrāšanu, gan arī būtiski bremzēt turīguma veidošanu.

Kopsavilkums

Auto iegādes cenai nevajadzētu pārsniegt 50% mājsaimniecības gada ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī ikmēneša auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.

Protams, jo mazākas izmaksas, jo vairāk līdzekļu uzkrāšanai un ieguldīšanai. Tomēr bezgalīgi samazināt nav iespējams, kādā brīdī lētums var sākt pārvērsties dārgos un biežos servisa apmeklējumos, lielā laika patēriņā un nevajadzīgā stresā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik dārgu mājokli pirkt?

Ja domājam par to, cik dārgu mājokli pirkt, tad parasti viens no ierobežojošajiem faktoriem ir spēja uzņemties kredītsaistības jeb banku noteiktais slieksnis, ka saistību apmēram nevajadzētu pārsniegt 30% no ienākumiem.

Tomēr tas nedod atbildi, cik liela ir summa, kādu būtu vēlams nepārsniegt, iegādājoties mājokli.

Kā rīkojas miljonāri?

Viens no veidiem vērtības noskaidrošanai ir paskatīties, kā rīkojas turīgi cilvēki. Tomasa Stenlija grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos tiek apskatīti un analizēti miljonāru paradumi, tērēšanas tendences un dzīves filozofija. Jāatzīmē, ka grāmatā netiek rakstīts par ultra bagātajiem, bet gan par ikdienas miljonāriem jeb par cilvēkiem, kas ar savu darbu, pieticīgu dzīvesveidu un lieliskiem personīgo finanšu pārvaldīšanas principiem ir spējuši izveidot turīgumu, kas ir mērāms miljonos.

Grāmatas autori noskaidroja, ka vidējā mājas vērtība šādiem miljonāriem ir 3.4 mājsaimniecības gada ienākumu apmērā. Grāmatā tiek analizēti miljonāri ASV, kur ir citādāka nodokļu sistēma un visticamāk aprēķiniem tiek piemēroti mājsaimniecības ienākumi pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā nodokļu sistēma ir pavisam citādāka, tāpēc, lai vairāk pieturētos pie konservatīviem aprēķiniem, pieņemsim, ka optimāla mājokļa vērtība varētu būt 3.4 mājsaimniecības gada ienākumu apmērā pēc nodokļu nomaksas.

Mājokļu vērtības ar dažādiem ienākumu apmēriem

Kāda ir optimālā mājokļa vērtība pie dažādiem ikmēneša ienākumu apmēriem?

Kā redzam tabulā, ja mājsaimniecības ienākumi ir 500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad optimāla mājokļa vērtība varētu būt 20 400 eiro. Ar 2 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas optimāla mājokļa vērtība ir ap 81 600 eiro.

Vidējā darba samaksa Latvijā 2020.gada 3 ceturksnī bija 1 147 eiro pirms nodokļu nomaksas. Ja nav apgādājamo un ir iesniegta algas grāmatiņa, tad pēc nodokļu nomaksas alga uz rokas bija 821 eiro.

Ar šādiem ienākumiem optimāla mājokļa vērtība ir ap 33 500 eiro. Ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kuras abas saņem valstī vidējo algu, tad šādas mājsaimniecības optimālā mājokļa vērtība ir ap 67 000 eiro.

Kādus mājokļus var nopirkt par šādām summām?

Daudziem varētu šķist, ka par šādām summām neko nevar nopirkt. Tā nav! Neatkarīgi no tā, kā rīkojas sabiedrība kopumā vai kāda sabiedrības daļa, vai kā esam pieraduši domāt līdz šim, par katru no šīm summām var iegādāties attiecīgus īpašumus.

Tāpēc iepriekšējai tabulai esmu pievienojis klāt kolonnu ar īpašumiem, kādi ir pieejami par attiecīgām summām.

Ienākumi, optimālā mājokļa vērtība un pieejamie īpašumi

Jāatzīmē, ka šajā gadījuma uzsvars ir likts uz Rīgu un Rīgas apkārtni 60 km rādiusā jeb stundas brauciena attālumā. Citos Latvijas reģionos situācija var būtiski atšķirties.

Kā ir realitātē?

Precīzu datu nav, taču sajūtu līmenī šķiet, ka pietiekami liela daļa sabiedrības intuitīvi dzīvo +/- saviem ienākumiem optimālos mājokļos. Protams, ir daļa, kas pērk maksimāli pieejamo un tādējādi gan pakļauj sevi personīgo finanšu riskiem, gan var citiem līdzīgu ienākumu saņēmējiem likt justies “nepietiekamiem”.

Tiem, kuru iegādāto īpašumu vērtības būtiski pārsniedz augstāk minētās attiecīgās vērtības, būs ļoti grūti ilgtermiņā kļūt turīgiem. Visticamāk līdzvērtīgi paradumi būs novērojami arī citos tēriņu segmentos, kā piemēram auto, apģērbs, izklaides, utt. Šos cilvēkus var glābt uzskatu maiņa, kas, manuprāt, ir zemas varbūtības scenārijs. Vēl var palīdzēt strauji augoši ienākumi, tomēr pastāv būtisks risks neizkļūt no vāveres riteņa, bet vienkārši nonākt lielākā un advancētākā vāveres ritenī.

Nobeigumā

Šis raksts ir vairāk orientēts uz cilvēkiem, kuri taisās iegādāties nekustamo īpašumu. Pavisam citādāka situācija ir tad, ja īpašums jau pieder, bet tā vērtība ir krietni augstāka par minēto 3.4 reižu ienākumu un īpašuma optimālās vērtības attiecību. Te katram situācija ir jāvērtē individuāli. Dažus piemērus apskatīšu nākamajā rakstā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

P2P ieguldīšana

Par P2P ieguldīšanu esmu rakstījis jau agrāk. Visus rakstus par šo tēmu meklē šeit: P2P

Šī īsā raksta tapšanu pamudināja Kristapa Mora vakar publicētais raksts: Mintos in 2020: 17 failed Loan Originators, €118 million at risk

Par P2P ieguldīšanas riskiem esmu stāstījis daudz un, visticamāk, tas būs jāturpina darīt, kamēr vien cilvēki vieglprātīgi P2P ieguldīšanu uzskatīs par drošu un augsta ienesīguma ieguldīšanas vietu.

Kristapam ir liela pieredze, ieguldot P2P platformās. Ar viņu par P2P ieguldīšanu runājām arī šajā video sarunā:

Kristapa komentāri par Mintos šī brīža situāciju

Kristaps raksta, ka 17 no 7o aizdevumu sniedzējiem, kuru kredīti ir pieejami ieguldīšanai Mintos platformā, ir problēmas ar aizdevumu atmaksu.

Pēc Kristapa aplēsēm kopējā summa, kura ir pakļauta riskam ir aptuveni 118 miljoni eiro.

Pieņemot, ka tikai puse no šiem aizdevumiem tiktu atgūta, nozīmē, ka Mintos ieguldītāju patiesais ienesīgums varētu būt tuvāks 4.7% nekā reklamētie 12.41%

(Kaspara piezīme: kādam ienesīgums būs tiešām 11% un augstāk, taču citam būs liels mīnuss)

Tāpat pastāv vairāki potenciālie interešu konflikti.

Sīkāk par šo visu lasi Kristapa rakstā: Mintos in 2020: 17 failed Loan Originators, €118 million at risk

Problēma ar garantēto atpirkumu

Precīzi nezinu, cik daudz un vai visiem kredītiem, kuri ir pieejami ieguldīšanai, kā drošības garants tiek minēta atpirkšanas garantija. Tā nozīmē, ka gadījumā, ja aizņēmējs nespēs veikt kredīta atmaksu noteiktajos termiņos, tad aizdevuma izsniedzējs no jums šo kredītu atpirks.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet ļoti forši un jauki. Taču realitātē šis nozīmē, ka konkrētais aizņēmums darbojas tikai kā izkārtne, jo patiesais risks ir tieši aizdevuma izsniedzējs.

Ja aizdevuma izsniedzējs nokļūs grūtībās, tad būs problēmas saņemt atpakaļ savu naudu, kā to Kristaps raksta savā rakstā.

Šajā brīdī var jautāt jautājumu – kāpēc vispār ieguldīt izmantojot kādu P2P platformu? Lai iegūtu ekspozīciju minēto uzņēmumu? Jo faktiski katrs atsevišķais kredīts nav svarīgs, bet svarīga ir kompānija.

Ja svarīga ir kompānija, tad ir citi veidi, kā tajās ieguldīt. Var ieguldīt kredītu izsniedzēju obligācijas. Katrai konkrētai obligācijai nosacījumi atšķiras, taču pieņemu ka obligācijas kapitāla struktūrā ir augstāk nekā P2P platformas. Tas nozīmē, ka obligāciju kreditori pirmie tiek pie naudas un tikai tad citi kreditori, t.sk. P2P ieguldītāji. (ja kļūdos, lūdzu, palabojiet ar konkrētiem piemēriem)

Tāpat bieži vien obligācijām tiek noteikts konkrēts nodrošinājums, piemēram, tiek ieķīlāts konkrētu valstu biznesa struktūrvienības, preču zīmes, utt.

Nav tā, ka es šobrīd reklamēju kāda uzņēmuma obligācijas, taču, ņemot vērā Kristapa rakstīto un faktisko situāciju P2P nozarē, iespējams, ieguldījums obligācija varētu būt laba alternatīva, ja sektors liekas pievilcīgs un gribās tajā ieguldīt.

Kam tiek aizdota nauda?

Pirms veikt ieguldīšanu P2P platformās, manuprāt, būtu jāvar pozitīvi atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

Vai es personīgi aizdotu līdzekļu personai, kurai, iespējams, ir ne pārāk labs aizņēmēja profils?
Vai es personīgi aizdotu līdzekļus personai, kura ir gatava ņemt kredītu ar padsmit, vairāku desmitu un augstākām procentu likmēm?
Vai es personīgi aizdotu līdzekļu personai veca luksus klases auto iegādei?

Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus var uzdot. Ja uz kaut vienu no tiem atbilde ir noraidoša, tad kāpēc gan līdzekļus aizdot tieši tādām sev nepazīstamām personām, izmantojot kaut kādu platformu?

Tas, ka mēs konkrēto cilvēku nepazīstam un neredzam, tas kredītu nepadara drošāku! Tieši otrādi!

Un, ja mēs aizdodam nevis vienam, bet gan 100 šādiem cilvēkiem, tas mūsu ieguldījumu nepadara drošāku. Notiek diversifikācija starp vienādi riskantiem kredītiem un beigās mēs iegūstam 100 vienādus riskantus kredītus.

Risks vs. ienesīgums

Ieguldīšanas un uzkrāšanas kontekstā ir jāatceras viena no svarīgākajām sakarībām – risks pret ienesīgumu.

Jo augstāks risks, jo augstāks sagaidāmais ienesīgums un otrādi. Tāpat arī jo augstāks sagaidāmais ienesīgums, jo augstāks risks.

Lūk, šādi varētu noraksturot šo sakarību grafika veidā:

Kur šajā grafikā varētu atrasties ieguldīšana P2P?

Tātad, sagaidām augstu ienesīgumu un esam gatavi arī augstam riskam.

Taču var sanākt arī šādi:

Risks ir augsts, taču ienesīgums ir zems vai nav vispār, nemaz nerunājot par iespējamiem zaudējumiem.

Atsaucoties uz Kristapa rakstīto par iespējamo patieso 4.7% ienesīgumu Mintos ieguldītājiem, šķiet, ka šis grafiks to raksturo vislabāk – augsts risks ar ne pārāk augstu ienesīgumu.

Kopsavilkums

P2P ieguldīšana ir riskanta. To paredz pats biznesa modelis. Kredīti tiek izsniegti riskantiem klientiem ar augstiem procentiem. Kredītus izsniedzošās kompānijas, ņemot vērā to izsniedzamos kredītus, arī ir riskantas. Tas attēlojas šī brīža situācijā, kurā 17 no 70 kredītu izsniedzējiem Mintos platformā ir dažādas problēmas, kā rezultātā 118 miljoniem eiro pastāv risks netikt atgūtiem pilnībā.

Lūdzu, lūdzu, kārtīgi izvērtējam riskus pirms “lecam iekšā” augsta riska ieguldījumos.

Atvainojos, ja rakstam ir dusmu vai emocionāla pieskaņa, taču tādas sajūtas man tiešām ir, izlasot Kristapa rakstīto.

Paldies, Kristapam Moram par viņa ieguldīto laiku un par viņa rūpēm par citu ieguldītāju labklājību!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Lauku mājas sapnis dārgajā kredītā

Iepriekšējā bloga rakstā 2.solis – dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa minēju, kādi, manuprāt, ir dārgie kredīti. Tie ir tādi kredīti, kuru gada likme pārsniedz 5%. Starp tādiem ir arī patēriņa kredīts.

Pirms nedēļas Facebook ziņu lentē parādījās šāds ieraksts no Luminor:

Ekrānšāviņš no Luminor Latvija Facebook lapas

Tātad, tiek piedāvāts pastāstīt, kā īstenot sapni un iegādāties lauku māju vērtībā līdz 12 000 eiro.

Spiežot uz linku, nonākam Luminor bankas mājaslapā bloga sadaļā

Tālāk rakstā tiek doti padomi, kur meklēt sludinājumus, kas jāņem vērā pērkot īpašumu un citi domu graudi.

Tomēr, kā redzam pievienotajā ekrānšāviņā, jau raksta pirmajās rindkopās, kā arī raksta labajā pusē ir redzams patiesais bloga raksta mērķis – saņemt patēriņa kredītu.

Manuprāt, pats princips saknē ir nepareizs. Māja laukos nav patēriņš, tāpēc to nevajadzētu pirkt patēriņa kredītā. Nekustamā īpašuma iegādei ir paredzēts hipotekārais kredīts, to arī šādos gadījumos vajadzētu izmantot.

Ja īpašuma vērtība ir par zemu hipotekārā kredīta prasībām vai bankas vienkārši šādiem objektiem nedod hipotekāros kredītus, tad šādas lauku mājas iegādei būtu jāizmanto tikai savi brīvie līdzekļi. Tam nevajadzētu izmantot dārgus patēriņa kredītus.

Ejam tālāk, spiežam uz pogas “Uzzini vairāk” zem uzraksta Patēriņa kredīts:

Ekrānšāviņš no Luminor mājas lapas sadaļas patēriņa kredīts

Šeit skaidri varam saprast, kāpēc Facebook ierakstā un bloga ierakstā bija minēta summa 12 000 eiro. Tā ir maksimālā summa, ko banka izsniedz patēriņa kredītā.

Cik šāds kredīts izmaksā tā ņēmējam?

Attēlā augstāk ir kredīta kalkulators no sadaļas patēriņa kredīts. Esmu izvēlējies kredīta izmantošanas mērķi: nekustamā īpašuma iegādei. Summu esmu izvēlējies maksimālo jeb 12 000 eiro, kā arī atmaksas termiņu norādījis ilgāko iespējamo jeb 60 mēneši jeb 5 gadi.

Ikmēneša maksājums šādam kredītam sanāk 267 eiro mēnesī. Kā norādīts kalkulatora apakšā, gada procentu likme ir 13.62% un kopējā atmaksājāmā summa ir 16 256 eiro.

Likme 13.62% viennozīmīgi atbilst manai definīcijai par dārgo kredītu. Tāpat jāņem vērā, ka procentos 5 gadu laikā samaksāsim trešo daļu no īpašuma vērtības.

Salīdzinājumam pievienoju hipotekārā kredīta maksājuma aprēķinu:

*Ekrānšāviņš no Luminor mājas lapas sadaļas* Hipotekārais kredīts

Summa tā pati – 12 000 eiro. Hipotekārā kredīta gadījumā ir nepieciešama pirmā iemaksa, pieņemsim 20% jeb 2400 eiro. Procentu likme esmu izvēlējis 3.5%, savukārt atmaksas termiņu 10 gadi.

Šādam kredītam ikmēneša maksājums sastādīs 95 eiro. 10 gadu laikā kopējā samaksātā summa būs 13 800 eiro.

4 256 eiro pārmaksa 5 gados vai 1 800 eiro pārmaksa 10 gados? Izvēle ir vienkārša!

Protams, te var sekot komentāri, ka bankas šādiem objektiem un ar šādām summām nedod hipotekāros kredītus. Tā, visticamāk, arī ir! Tas tikai vēlreiz apliecina to, ka šādi ojbekti ir jāpērk par uzkrātiem saviem līdzekļiem.

267 eiro bija patēriņa kredīta maksājums. Ja tādu pašu summu maksājam nevis kredītā, bet gan veicam uzkrājumu norēķinu kontā jeb vienkārši atliekam “malā” ik mēnesi, tad nepieciešamos 12 ooo eiro īpašuma iegādie būsim sakrājuši pēc 45 mēnešiem jeb 3 gadiem un 9 mēnešiem. Taču, ja nesanāk atlikt pa 267 eiro mēnesī šādam uzkrājumam, tad noteikti arī kredītu nevar atļauties. Tādā gadījumā nekādā veidā šādu pirkumu nevar atļauties.

Manuprāt, 3, 4, 5 vai pat 10 gadu uzkrājums mūža sapņa īstenošanai nav nekas ārprātējs. Tieši tāpēc to sauc par sapni un ilgstošu laiku veikt noteiktas darbības jeb uzkrāt ir tikai normāli, lai šādu sapni sasniegtu.

Tā nav, ka nebūtu variantu! Ir jāapskata pieejamās opcijas, jāizvērtē izmaksas, jāsaprot savas iespējas un jārīkojas atbilstoši.

Rezumējot, īpašuma iegādei izmantojam tikai hipotekāro kredītu ar likmi līdz 4-5% gadā. Nekādi patēriņa kredīti īpašuma iegādei!

P.S. šis nav “uzbrauciens” konkrēti Luminor. Visas bankas piedāvā patēriņa kredītus ar līdzīgiem nosacījumiem un augstākām vai zemākām likmēm. Luminor ieraksts iekrita manā Facebook ziņu lentē, tāpēc šoreiz Luminor izmantots tikai kā paraugs.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2. solis – dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Šis ir otrais raksts sērijā par Pirmajiem soļiem. Pirmo rakstu lasi šeit: 1.solis

Kā jau noprotams no virsraksta, šajā rakstā par dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksu.

Soļu secībai ir nozīme

Ja atceramies pirmo soli, kas paredz izveidot neparedzēto gadījumu līdzekļu fondu, tad viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir, lai līdzekļi būtu pieejami uzreiz un nebūtu jāizmanto ātri pieejamie, taču dārgie kredīti.

Tāpat ir svarīgi pirms 3.soļa – drošība spilvena veidošanas – atmaksāt dārgos kredītus. Kāpēc? Jo tie parasti ir ļoti dārgi. Augstās procentu likmes neļaus pietiekami strauji virzīties uz priekšu personīgo finanšu sakārtošanā.

Tieši tāpēc dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa ir otrais solis.

Kas ir dārgs kredīts?

Par dārgu kredītu es uzskatu jebkuru kredītu, kura kredīta likme pārsniedz 5% gadā. Kādi kredīti ietilpst šajā kategorijā?

Ātrie kredīti. Piemēram, SMScredit šobrīd izsniedz aizdevumus ar likmi 28.76% gadā (GPL). Agrāk pirms izmaiņām likumdošanās likmes bija krietni augstākas un varēja sasniegt vairākus simtu procentu gadā.
Patēriņa kredīti, piemēram:
- Ferratum piedāvā kredītu ar likmi 21.28% gadā (GPL)
- Swedbank patēriņa kredīts ar likmi 15.5% (GPL)
- Citadele patēriņa kredīts ar likmi 18.3% gadā (GPL)
- LadyLoan patēriņa kredīts ar maksimālo likmi 53% (GPL).
Kredītkartes, piemēram:
- Swedbank kredītkarte piedāvā procentu likmi gadā sākot no 20%
- Citadele X kredītkartes tiek piedāvātas ar procentu likmi gadā sākot no 11.9%. Jāpiebilst, ka, balstoties uz savu pieredzi, tik zema likme ir ļoti maz klientiem.
- SEB kredītkarte ar procentu likmi 21% gadā
Kredīts auto iegādei, piemēram:
- Swedbank auto kredīts ar likmi no 7.9% līdz 16.9% gadā
- SEB patēriņa kredīts auto iegādei ar likmi 10% gadā
- Mogo autolīzings ar likmi 18% gadā
- Incredit auto kredīts ar likmi 19.2% gadā
- Bigbank auto kredīts ar likmi 13.9% gadā
Kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, piemēram:
- Latvijas Hipotēka hipotekārais kredīts ar likmi no 9% gadā
- Westkredit kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada procentu likmi 11.56%
- Bigbank aizdevums pret nekustamā īpašuma ķīlu ar likmi no 4.9% līdz 12% gadā

Informācija par kredītiem un to likmēm iegūta attiecīgo pakalpojumu sniedzēju mājaslapās 2020.gada 16.jūlijā.

Šie ir brīvi izvēlēti piemēri no kredītiem, kurus es uzskatu par dārgajiem. Ir vēl daudz un dažādi kredītu izsniedzēji, kuri par kredītiem iekasē līdzīgas likmes.

Atgādinu, ka par dārgiem kredītiem es uzskatu tādus, kuru gada likme pārsniedz 5%. Kāpēc tieši 5%? Precīzas un matemātiski aprēķinātas atbildes man nav, taču tāds procentu likmes apmēr varētu būt atbilstošs lietota auto iegādei finanšu līzingā. Kā arī ne pārāk ilga termiņa hipotekārajam kredītam.

Cik daudz maksājam procentos?

Ir pašsaprotami, ka augstāka procentu likme nozīmē to, ka vairāk samaksāsim procentos. Lai to padarītu uzskatāmāku, vēlos padalīties ar pāris piemēriem un grafikiem. Pieņemsim, ka tiek paņemts kredīts 5000 eiro apmērā uz 5 gadiem, tiek veikti vienādi ikmēneša maksājumi. Kādi ir kredīta ikmēneša maksājumi pie attiecīgās likmes?

Ar 2% gada likmi mēneša maksājums ir 87.64 eiro, savukārt ar 20% gada likmi tas sasniedz 132.47 eiro. Aizņēmāmies 5000 eiro, saprotams, ka ir jāatmaksā procenti un pamatsumma. Cik daudz kopā samaksāsim šajos 5 gados?

Ar 5% likmi procentos būsim samaksājuši 661.37 eiro, savukārt ar 20% likmi procentos būsim samaksājuši 2948.17 eiro jeb 4.5 reizes vairāk nekā ar 5% likmi un 11 reizes vairāk nekā ar 2% likmi.

Ja maksājumos atšķirības varbūt kādam neliekas tik milzīgas, tad procentos samaksātās summas atšķirības ir ļoti lielas. Šāds kredīts potenciāli varētu tikt izmantos auto iegādei vai mājas remontam, taču kā ir ar lielāku kredītu?

Iedomāsimies, ka tiek ņemts 30 000 eiro liels uz 15 gadiem, atmaksa tiks veikta ar vienādiem ikmēneša maksājumiem. Cik liels būs ikmēneša maksājums pie dažādām likmēm?

Ar 5% likmi ikmēneša maksājums būs 253 eiro, savukārt ar 20% gada likmi tas sasniegs 526 eiro. Cik daudz kopā būs jāsamaksā visā kredīta periodā?

Aizņēmāmies 30 000 eiro. Ar 5% likmi kopā būs jāatmaksā 42 702 eiro jeb procentos būs samaksāti 12 702 eiro. Ar 20% likmi kopā būs jāatmaksā 94 840 eiro jeb procentos būs samaksāti 64 840 eiro. Jā, tieši tā, procentos būs samaksāta 2 reizes lielāka summa nekā izsniegta kredītā.

Lai gan man šķiet pašsaprotami, ka augstākas likmes noved pie ļoti lielām procentos samaksātām summām, taču ceru, ka kādam no lasītājiem šis atvērs acis un sniegs papildus argumentus atturēties no dārgu saistību uzņemšanās vai novedīs pie cenšanās tās atmaksāt pēc iespējas ātrāk.

Ieguvums no pirmstermiņa atmaksas

Veicot papildus iemaksas kredīta atmaksas laikā ir iespējams gūt ievērojamu ietaupījumu. Te atkal ir jāizmanto iepriekšējie piemēri.

Piemēram ir paņemts 5000 eiro kredīts uz 5 gadiem ar gada likmi 20%. Iedomāsimies, ka kredīts ir paņemts pirms pāris dienām un nauda ir iztērēta paredzētajam mērķim. Šodien esam sapratuši, ka tas nebija pārāk prātīgs lēmums un esam apņēmušies to atmaksāt pēc iespējas ātrāk.

Ar 20% likmi ikmēneša maksājums ir 132.47 eiro. Pieņemsim, ka taupības nolūkos esam samazinājuši savus izdevumus citās jomās un tā rezultātā spēsim reizi pusgadā veikt papildus maksājumu 100 eiro apmērā kredīta atmaksai.

Tā rezultātā kredīta termiņš kļūs par 5 mēnešiem īsāks, jo ātrāk būsim veikuši pamatsummas atmaksu. Procentos samaksātās summas ietaupījums sasniegs 317 eiro.

Ja nu mēs spētu 100 eiro ik mēnesi novirzīt saistību ātrākai dzēšanai? Tā rezultātā kredīta atmaksas termiņš kļūtu par 33 mēnešiem īsāks un procentos samaksātās summas ietaupījums būtu 1 704 eiro.

Kā ar otro scenāriju?

Iedomāsimies, ka ir paņemts 30 000 eiro kredīts ar likmi 12% uz 15 gadiem. Ikmēneša maksājums būtu 360 eiro. Ja ik pusgadu veiksim papildus iemaksu 100 eiro apmērā, tad kredīta termiņu samazināsim par 10 mēnešiem un procentu maksājumos ietaupīsim 2 479 eiro.

Ja ik mēnesi veiksim papildus atmaksu 100 eiro apmērā, kredīta termiņu saīsināsim par 73 mēnešiem jeb vairāk nekā par 6 gadiem un procentu maksājumos būsim ietaupījuši 15 992 eiro.

Katram situācija būs atšķirīga. Kādam ir atlicis mazs termiņš līdz kredīta beigām, kādam ir ne pārāk izdevīgs līgums, kurš it kā neaizliedz pirmstermiņa atmaksu, taču padara ļoti sarežģītu papildus nelielu summu iemaksu veikšanu ātrākai kredīta dzēšanai. Tāpēc katra situācija ir jāvērtē individuāli.

Visvienkāršāk būs ātrāk segt kredītkaršu iztērētos kredītlimitus. Grūtāk varētu būt ar cita veida kredītiem, taču risinājumi noteikti ir atrodami katrā gadījumā.

Kredītu pirmstermiņa atmaksas metodes

Ja ir vairāki kredīti ar augstām procentu likmēm, var rasties jautājums: kā ar to visu tikt galā? Kuru kredītu atmaksāt pirmo? Vai visiem veikt maziņas, bet vienādas papildus iemaksas?

Pirms runājam par konkrētām metodēm, pirms tam ir vērts izskatīt arī citas opcijas.

Ja ir vairāki kredīti ar ļoti augstām likmēm, piemēram, 12% un vairāk, tad būtu vēlams izskatīt iespēju esošo kredītus apvienot un pārkreditēties pie cita kredītdevēja, kurš spēj piedāvāt zemāku likmi. Tas nereti prasīs nekustamā īpašuma ķīlu vai citus nosacījumus, tāpēc šādi darījumi ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Taču, ja, piemēram, ir 2 kredītkartes ar likmēm 18% un 20% un to limiti ir pilnībā iztērēti, kopējām saistībām sasniedzot 6000 eiro, tad prātīgi būtu mēģināt šīs saistības pārkreditēt pie kāda cita kredītdevēja. Izcili, ja jauno likmi izdodas dabūt 5% vai zemāku, taču, visticamāk, tā būs 10%+. Tomēr jebkura likme, kas ir būtiski zemāka par esošajām likmēm ir krietni labāka nekā esošā.

Atgriežamies pie vairākām saistībām ar augstām likmēm.

Iedomāsimies šādu scenāriju:

Saistības	Summa	Maksājums	Likme	Termiņš, mēnešos
Kredītkarte	€2,000.00	€101.79	20%	24
Patēriņa kredīts	€4,700.00	€123.77	12%	48
Auto kredīts	€3,600.00	€120.34	18%	40
Kredīts remontam	€8,000.00	€101.34	9%	120

Kopā	€18,300.00	€447.24

Personai ir vairākas kredītsaistības, to apmēri, ikmēneša maksājumi, likme un termiņš mēnešos līdz kredīta termiņa beigām.

Protams, lai veiktu kredītu pirmstermiņa atmaksu ir nepieciešami papildus līdzekļi. Iedomāsimies, ka persona, lai ātrāk atdotu uzņemtās saistības, papildus esošajam darbam uzsāk piestrādāt nepilnas slodzes tā darbu. Tā rezultātā rodas papildus ienākumi 150 eiro mēnesī un persona nolemj šos līdzekļus novirzīt kredītu maksājumiem.

Ir svarīgi šajā vietā atzīmēt, ka ir jāturpina veikt visi kredīta maksājumi.

Pirmā metode: papildus ienākumus sadalīt vienādās daļās. Vienkāršākais variants būtu 150 eiro sadalīt 4 vienādās daļās jeb 37.5 eiro un katram kredītam par šādu summu veikt ikmēneša papildus maksājumu. Tomēr šī nav efektīvākā un izdevīgākā metode.

Otrā metode: visus papildus līdzekļus iemaksāt dārgākajā kredītā

Visizdevīgāk būtu visus papildus līdzekļus novirzīt konkrēti tam kredītam, kuram ir visaugstākā likme. Šajā gadījumā tā ir kredītkarte. Tātad 150 eiro mēnesī papildus maksājumu iemaksājam kredītkartē. Ar šādu papildus iemaksu, kredītkartes bilance sasniegs nulli pēc 9 mēnešiem.

Pēc tam kredītkarti slēdzam, lai nerastos vilinājums to atkal izmantot. Kā arī pēc tam gan kredītkartes maksājuma sākotnējo daļu 101.79 eiro, gan papildus maksājumu 150 eiro vērtībā, kopā 251.79 eiro novirzām papildus maksājumiem nākamajam dārgākajam kredītam, šajā scenārijā tas ir auto kredīts.

Pēc 9 mēnešiem auto kredīta atlikums būs 2 965.86 eiro. Šajā brīdī uzsākam šajā kredītā veikt papildus iemaksas 251.79 eiro apmērā. Tā rezultātā auto kredīts būs dzēsts jau pēc 9 mēnešiem.

Ir pagājuši 18 mēneši un ir atlikuši 2 kredīti. Nākamais dārgākais ir patēriņa kredīts, tā atlikums ir 3 194.19 eiro. Šajā maksājumā novirzām gan visu iepriekš nodzēsto maksājumu daļas un vēl papildus iemaksu, kopā 372.13 eiro. Pēc 7 mēnešiem arī šis kredīts būs nomaksāts.

Ir atlicis pēdējais kredīts. Ir pagājuši 25 mēneši, kredīta atlikums ir 6 867.89 eiro. Tagad visus brīvos līdzekļus novirzām šī kredīta dzēšanai, papildus ikmēneša maksājums sanāk 495.90 eiro. Kredīts tiek dzēsts 15 mēnešos.

Ja visi maksājumi tiktu veikti tikai saskaņā ar maksājumu grafikiem, tad no pēdējām saistībām izdotos atbrīvoties tikai pēc 10 gadiem. Savukārt, izmantojot otro metodi, visas saistības būtu dzēstas pēc 40 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā 3 gadiem. Kā arī kopējais ietaupījums uz procentu maksājumiem sasniegtu gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

Trešā metode: sākt ar īsāko kredītu.

Šajā scenārijā sakrīt, ka īsākais kredīts ir arī dārgākais kredīts. Tomēr daudziem cilvēkiem psiholoģiski vieglāk būtu censties ātrāk nodzēst kādu veselu kredīta, tā rezultātā sajūtot un redzot it kā straujāku progresu. Šī ir mazliet neizdevīgāka metode nekā otrā, tomēr arī šī ir daudz labāka par nekā nedarīšanu.

Kur uzkrāt brīvos līdzekļus?

Kamēr nav izpildīts 2.solis, visi brīvie līdzekļi ir jānovirza dārgo kredītsaistību dzēšanai. Jau agrāk esmu rakstījis blogā par to, kādi ir vēsturiski vidējie ienesīgumi dažādām aktīvu klasēm. Pat akcijām ļoti ilgā termiņā vidējais ienesīgums nepārsniedz 8-9% gadā. Jāatzīmē, ka tie ir vidējie % gadā, tātad var būt gadi vai periodi ar pozitīvu ienesīgumu, var būt ar negatīvu. Taču kredītu gadījumā mēs skaidri zinām, kāda ir procentu likme, un daudz izdevīgāk ir dzēst dārgās kredītsaistības nekā meklēt iespējas ieguldīt riskantos ieguldījumos.

Pēc visu dārgo kredītsaistību dzēšanas līdzšinējo maksājumu summu var novirzīt 3.solim jeb drošības spilvena izveidošanai.

Kopsavilkums

Dārgie kredīti ir kredīti ar likmi virs 5% gadā

Ja ir kredītsaistības ar likmi virs 5% gadā, tad ir jākoncentrējas uz šo saistību pirmstermiņa dzēšanu.

Visi brīvie līdzekļi ir jānovirza saistību dzēšanai. Nav jāveido citi uzkrājumi, kamēr nav nodzēstas dārgās saistības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Hipotekārais kredīts kā instruments turīguma veidošanai

Man diezgan bieži nākas runāt ar cilvēkiem, kuriem ir ļoti noraidoša attieksme pret kredītiem. Es to saprastu, ja noraidoša attieksme ir pret dārgiem patēriņa kredītiem, taču nepiekrītu negatīvajam noskaņojumam pret hipotekāro kredītu.

Nopirkt nekustamo īpašumu bez hipotekārā kredīta var vien retais. Lielākajai daļai cilvēku ir nepieciešams kredīts īpašuma iegādei. Tā tas ir ne vien Latvijā, bet visā attīstītajā pasaulē un to uzskata par normālu situāciju.

Pats hipotekārais kredīts pats par sevi nav ne ļauns, ne labs. Pārmērīgi liels kredīts un attiecīgi pārāk liels ikmēneša maksājums attiecībā pret ienākumiem ir visu problēmu sākums. Par atbildīgu hipotekārā kredīta izmantošanu šajā blogā jau esmu rakstījis iepriekš.

Tomēr šajā rakstā uz hipotekāro kredītu vēršu uzmanību kā piespiedu rīku turīguma veidošanā.

Ja ir saņemts hipotekārais kredīts, tad ik mēnesi ir jāveic kredīta maksājums. Kredīta maksājuma apmēru nereti salīdzina ar īres maksu līdzīgam īpašumam, lai noteiktu, kas ir izdevīgāk – pirkt vai īrēt.

Tomēr kredīta maksājumu var skatīt divējādi.

No naudas plūsmas viedokļa, tiešām, kredītā maksājums ir izdevumi, kas samazina pieejamo līdzekļu apmēru citiem tēriņiem.

Otrs vieds, kā uz šo skatīties, ir saprast, ka kredīta maksājums parasti sastāv no 2 daļām – pamatsummas maksājuma un procentu maksājuma. Procentu maksājums ir atlīdzība kredīta izsniedzējam un arī šajā gadījumā tas ir izmaksas. Pamatsummas maksājums tiek izmantots, lai dzēstu daļu no uzņemtajām saistībām. Tā rezultātā ar katru maksājumu samazinās saistību apmērs un arvien lielāka daļa no īpašuma pēc saistību dzēšanas pienākas kredītņēmējām.

Tādā veidā ik mēnesi palielinās kredītņēmēja neto turīgums. Tiesa, šo turīguma pieaugumu var sajust tikai tajā brīdi, kad īpašums tiek pārdots, jo tikai tad var iegūt naudas līdzekļus. Tomēr personas turīgums ar katru kredīta maksājumu pieaug.

Piemērs:

Tiek pirkts 100 000 eiro vērts īpašums, 15 000 eiro pirmā iemaksa, procentu likme 2.5%, ikmēneša maksājums 336 eiro.

Pirmais maksājums sadalās aptuveni šādi: 177 eiro procentu maksājums, 159 eiro pamatsummas maksājums. No naudas plūsmas skatu punkta, aizplūst 336 eiro, taču faktiskie izdevumi ir 177 eiro (procenti), savukārt par 159 eiro tiek dzēstas kredītsaistības un pieaug turīgums.

Laikam ejot uz priekšu, aizvien lielāku daļu no kredīta maksājuma sastādīs pamatsummas atmaksa un arī kopējais turīgums attiecīgi augs straujāk.

Ja, īrējot mājokli, visa summa ir izdevumi, tad ar hipotekāro kredītu pamazām, taču tiek “būvēts” turīgums. Protams, tāpēc vien nevajadzētu ņemt kredītu. Taču ar šādu skatupunktu vēlējos parādīt, ka nav tikai melns un balts un kredīti nav tikai slikti.

Tomēr ir svarīgi turēt prātā un neņemt pārmērīgi lielus kredītus. Arī bankas ierobežo to, cik daudz no ienākumiem drīkst būt kredītsaistību maksājumi. Agrāk tie bija pat līdz 40%, pēdējā laikā prasa ne vairāk kā 30%. Jo zemāka ir šī attiecība, jo vieglāk būs pārvarēt grūtus laikus (tādi periodiski būs).

Vēl gribu uzsvērt, ka šīs nav salīdzinājums – pirkt vai īrēt. Tā ir cita sarunu tēma.

Ņemam samērīgus hipotekāros kredītus un “būvējam” turīgumu!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: