Pēc iepriekšējā raksta Cik dārgu mājokli pirkt saņēmu vairākus jautājumus par to, cik dārgu auto pirkt. Šāda interese ir saprotama un loģiska, jo auto parasti ir otrs dārgākais vai lielākais pirkums pēc mājokļa.
Uzreiz jāsaka, ka nav vienas pareizas un konkrētas atbildes. Ir dažādi pieņēmumi tam, cik daudz auto izdevumiem vajadzētu tērēt, vai drīzāk, kādu apmēru no ienākumiem auto tēriņiem nevajadzētu pārsniegt. Tieši tāpēc šajā rakstā apskatīsim vairākas idejas un pieņēmumus.
50% no gada ienākumiem
Pasaules slavenais finanšu padomdevējs Dave Ramsey iesaka, ka auto vērtībai nevajadzētu pārsniegt 50% no gada ienākumiem. Uzreiz jāatzīmē, ka ASV tiek pieņemti ienākumi pirms nodokļiem, taču Latvijas kontekstā pielietosim ienākumus pēc nodokļu nomaksas jeb ienākumus uz rokas.
Uzsveru, ka 50% no gada ienākumiem ir maksimālā vērtība un nevis optimālā vērtība.
Ja mājsaimniecības ienākumi mēnesī ir 1 000 eiro pēc nodokļu nomaksas, tad iegādes brīdī auto maksimālā vērtība ir 6 000 eiro. Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto maksimālā vērtība iegādes brīdī ir 9 852 eiro.
No šīs tabulas arī ir noprotams, ka dārgi luksusa auto vērtībā virs 60 000 eiro būtu pieļaujami pirkt vien mājsaimniecībām ar vismaz 10 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļus nomaksas.
Manuprāt, puse no gada ienākumiem ir optimāls pieņēmums un princips, pie kura varētu pieturēties, domājot par maksimālo auto vērtību iegādes brīdī.
10% no gada ienākumiem
Ja Google meklējam frāzi, cik daudz no ienākumiem var iztērēt auto iegādei, tad standarta padoms ir 10% no gada ienākumiem. Lūk arī tabula:
Ar 1 000 eiro ikmēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas maksimālā auto iegādes vērtība būtu 1 200 eiro, ja pielietojam šo principu.
Sludinājumu portālā ss.lv, Izmantojot filtru, nosakot cenu no 900 līdz 1 000 eiro un atzīmējot “jā” tehniskajai apskatei, iegūstam šādus pirmos rezultātus:
16-20 gadus veci auto ar 300-400 tūkstošu kilometru nobraukumu. Lai arī neesmu auto speciālists, bet pieņemu, ka šeit problēmas būs bieži, servisa apmeklējumi regulāri un iespējams ne lēti.
Ja pieturamies pie 10% no gada ienākumu auto vērtības principa, tad nekas prātīgs nesanāks. Jāatzīmē, ka parasti šāds pieņēmums tiek pielietots ASV, kur ir pavisam citi ienākumu apmēri, ir citādāka izdevumu struktūra un daudzas lietas maksā pavisam citādāk nekā pie mums Latvijā.
Ja nu ir lieli ienākumi un šo principu gribās pielietot, lai sevi atturētu no jauna auto iegādes, tad to var pielietot. Citos gadījumos šis princips Latvijā nav adekvāti piemērojams.
Līdz šim brīdim apskatījām auto iegādes vērtību pret ienākumiem, taču tas ir tikai viens veids kā skatīties uz to, cik dārgu auto iegādāties. Otrs veids ir skatīties kopējos auto izdevumus.
Auto izdevumi ne vairāk 20% no ienākumiem
Pielietojot šo principu, mēs vairs nekoncentrējamies uz iegādes vērtību, bet gan kopējo izdevumu apmēru. Tātad, kopējiem izdevumiem uz auto uzturēšanu, t.sk. līzinga maksājums, apkopes, degviela, riepas, apdrošināšana un citiem saistītajiem izdevumiem, nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.
Ar 1 000 eiro lieliem mājsaimniecības ienākumiem pēc nodokļu nomaksas kopējiem auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 200 eiro mēnesī.
Savukārt, ja mājsaimniecībā ir 2 personas, kura katra saņem Latvijas vidējo algu 821 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, tad šādas mājsaimniecības auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 328 eiro mēnesī.
Tālāk jau var sākt diskutēt par to, cik lielu daļu no šī izdevumu apmēra veltīt ikmēneša maksājumam, cik daudz tiks nobraukts, utt. Protams, ar lietotiem auto ir ļoti grūti paredzēt konkrētus izdevumu apmērus, jo remonti pat viena modeļa ietvaros var būt ļoti atšķirīgi. Kādam var paveikties 5 gadus nobraukt bez nopietniem remontiem, citam ik pa gadam var nākties vairākus simtus vai pat tūkstošus samaksāt remontu izmaksās.
Tāpēc šos apsvērumus es atstāju katra paša ziņā. Ja tomēr 20% no izdevumiem liekas par daudz, tad taupīgākai dzīvei var piemērot 10% vai 15% normu.
Šajā brīdī vēlos padalīties ar konkrētu piemēru, no turīgā gala. BMW savā mājaslapā ir ievietojis noderīgu rīku: Automašīnas uzturēšanas izmaksu pārskats.
Tajā varam izvēlēties sev interesējošu auto un aprēķināt, kādas varētu būt kopējās ekspluatācijas izmaksas mēnesī. Protams, tiek pielietoti vairāki pieņēmumi, piemēram 60 000 km nobraukums 3 gados, garantija 3 gadi, utt. Ar pieņēmumiem var iepazīties mājaslapā. Bet, lūk, 2 konkrēti piemēri:
Ja pieturamies pie iepriekšminētā principa, ka auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, tad, lai brauktu ar 3.sērijas BMW bāzes komplektācijā, ir jābūt ikmēneša ienākumiem vismaz 3 073 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas. Savukārt lētākajam X6 jau vajadzēs ikmēneša ienākumus vismaz 5 637 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas.
Jā, šis ir turīgā gala aprēķins, tomēr es pieņemu, ka pērkot tādas pašas klases lietotas mašīnas kopējais izdevumu apmērs sarūk nebūtiski. Kā arī, ja pērkam ne luksusa klases auto, bet par līdzīgu cenu kā BMW 3.sēriju, piemēram labi aprīkotu vidēju apvidnieku, izmaksas būs līdzīgas.
Mana pieredze
Pirms pusotra gada uzrakstīju blogā rakstu: 0.58 EUR/km jeb manas auto izmaksas
Biju nopircis mazlietotu auto, taču dzīve patīkami un strauji mainījās un jau pēc 10 mēnešiem to pārdevu. Pēc tam saskaitīju, ka šajā periodā kopējās auto izmaksas man bija 3 669 eiro jeb aptuveni 367 eiro mēnesī. Auto pēc dažādiem standartiem nebija dārgs, tas bija gana ekonomisks, kā arī remontēt nevajadzēja, arī nobraukt nesanāca pārāk daudz. Tomēr padsmit tūkstošus vērta auto kopējās ikmēneša izmaksas bija gana augstas.
Kopumā pēdējo gadu laikā esmu nonācis pie secinājuma, ka gandrīz jebkāds auto faktiski izmaksās sākot no 200 eiro mēnesī, ieskaitot pirkšanas cenu, vērtības zudumu, remontus, degvielu, utt un attiecīgi ienākumiem jābūt vismaz 1 000 eiro mēnesī. Mazlietotam auto jārēķinās ar 300+ eiro ikmēneša izmaksām (ienākumi 1 500+), taču jaunam droši vien 400+ (ienākumi 2 000+).
Realitāte ielās
Diemžēl realitātē cilvēki auto izdevumiem nereti tērē krietni vairāk nekā minētie 20%.
Pielietojot iepriekš minētos principus par pusi gada ienākumu iegādes vērtībai un ne vairāk 20% izdevumos, tad mājsaimniecībai ar 2 vidējām algām auto iegādei vajadzētu iztērēt ne vairāk kā 9 850 eiro, savukārt ikmēneša izdevumiem ne vairāk kā 328 eiro.
Ja vēl, iespējams, vidējā auto vērtība uz ielas varētu atbilst minētajai summai, tad kopējās izmaksas, manuprāt ir krietni augstākas.
Pēc būtības tas jau nav nekas slikts, ka cilvēki tērē naudu auto uzturēšanai. Tomēr, ja ir mērķis uzkrāt un būvēt turīgumu, tad pārāk lieli izdevumi auto var padarīt grūtu vai neiespējamu gan uzkrāšanu, gan arī būtiski bremzēt turīguma veidošanu.
Kopsavilkums
Auto iegādes cenai nevajadzētu pārsniegt 50% mājsaimniecības gada ienākumiem pēc nodokļu nomaksas, kā arī ikmēneša auto izdevumiem nevajadzētu pārsniegt 20% no ienākumiem pēc nodokļu nomaksas.
Protams, jo mazākas izmaksas, jo vairāk līdzekļu uzkrāšanai un ieguldīšanai. Tomēr bezgalīgi samazināt nav iespējams, kādā brīdī lētums var sākt pārvērsties dārgos un biežos servisa apmeklējumos, lielā laika patēriņā un nevajadzīgā stresā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: