Domājot par uzkrājumiem, ieguldījumiem un arī kredītiem, mēs visi vadāmies no sajūtu un aprēķinu mijiedarbības. No vienas puses mums ir spēcīgas sajūtas, kas liek iet vienā vai otrā virzienā, taču no otras puses ir aprēķini, kuri saka, ka viens vai otrs rīcības variants ir krietni izdevīgāks.
Šajā rakstā gribu apskatīt piemēru, kurā spilgti saduras aprēķini un sajūtas. Aprēķini saka, ka efektīvākais ir viens rīcības modelis, taču sajūtas tam ļoti bieži nepiekrīt.
Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa
Visspilgtāk aprēķinu un sajūtu sadursme ir vērojama jautājumos par kredītiem un to pirmstermiņa atmaksu.
Ko saka aprēķini? Ja ir hipotekārais kredīts ar procentu likmi, piemēram 2.5%, tad pēc aprēķiniem izdevīgāk ir nevis veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, bet gan brīvos līdzekļus novirzīt ilgtermiņa ieguldījumiem ar potenciāli krietni augstāku ienesīgumu, piemēram akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgumu 8%.
Aprēķins ir vienkāršs – 2.5% pret 8%.
Tomēr realitātē nav dzirdēts par ballītēm, kuras cilvēki organizētu, jo 20 vai vairāk gadus ir turpinājuši maksāt hipotekāro kredītu un paralēli veikuši ieguldījumus un tā rezultātā efektīvāk ieguldījuši līdzekļus un ģenerējuši labu peļņu.
Taču cilvēki ļoti aktīvi svin un stāsta paziņām un draugiem, ja ir izdevies hipotekāro kredītu nomaksāt krietni pirms termiņa.
Sajūtas ir svarīgākas
Jau šajā brīdī mēs varam izdarīt secinājumu, ka sajūtas ir svarīgākas nekā aprēķini. Un to ir ļoti svarīgi apzināties!
Lielākas problēmas sākas tajā brīdī, kad sākam ignorēt savas sajūtas, balstoties tikai uz aprēķiniem. Jā, pēc aprēķiniem vadīties būtu pareizāk, taču vai ir vērts dēļ aprēķiniem zaudēt miegu, ierobežot savu rīcības brīvību un vairot sirmo matu skaitu?
Lielai daļai cilvēku iepriekšminētās hipotekārā kredīta saistības ir ļoti liels emocionāls slogs, lai arī tas var arī nebūt pārāk liels finansiāls slogs.
Kamēr ir saistības, tikmēr cilvēki uztraucas par to, vai tās spēs segt, ja nu kaut kas mainīsies. Šo situāciju spilgti ataino pašreizējā situācija.
Ja pandēmijas izraisītajā ekonomikas bremzēšanās fāzē ieejam ar saistībām, tad ir daudz nemierīgāks miegs nekā ja tādu nav. Protams, uzkrājums var palīdzēt šo spriedzi mazināt. Tomēr tikai uzkrājums ar augstu sagaidāmo ienesīgumu ir apskatāms kā alternatīva pirmstermiņa atmaksai un, kā zinām, augsts ienesīgums ir sagaidāms tikai ilgtermiņā. Tāpēc šādiem ieguldījumiem novirzītos līdzekļus būtu vēlams neizmantot īstermiņa vajadzībām.
Vissliktākais iedomājamais scenārijis varētu būt sekojošs:
Cilvēks ar hipotekāro kredītu un ik mēnesi brīvi pieejamiem līdzekļiem ir rīkojies saskaņā ar aprēķiniem un jau vairākus gadus brīvos līdzekļus novirza ieguldījumiem finanšu tirgos ETFos.
Un te pienāk 2020.gada marts ar straujāko akciju tirgu kritumu mūsu dzīves laikā. Kas ir noticis? Akciju tirgu zemākajā punktā cilvēks saprot, ka kredīts ir saglabājies, iespējams, būs problēmas ar ienākumiem un spēju segt ikdienas izdevumus un tajā pašā laikā ieguldījumi finanšu tirgos mēneša laikā ir sarukuši par gandrīz trešdaļu.
Šajā brīdī lielākajai daļai cilvēku nepalīdz nekādi aprēķini un ekspertu ieteikumi, virsroku ņem tikai un vienīgi sajūtas, pie tam visnepareizākajā brīdī. Iestājas bailes un šaubas par to, vai ieguldījuma vērtība neturpinās kristies.
Tā rezultātā ilgtermiņam paredzētais ieguldījums, balstoties uz īstermiņa svārstībām, tiek pārdots, piefiksējot 30% zaudējumus.
Ja nebūtu hipotekārā kredīta saistību, kas rada papildus emocionālo spiedienu, iespējams, sajūta, kas liek pārdot ilgtermiņa aktīvus pie īstermiņa svārstībām, nebūtu tik spēcīga.
Protams, šajā brīdī varētu ielikt garus un plašus aprēķinus par to, cik būtu bijis iespējams ietaupīt, atmaksājot ātrāk, un cik būtu bijis iespējams nopelnīt nevis atmaksājot, bet gan uzkrājot. Taču ir jāatceras, ka krīzes brīžos šie aprēķini un pamatojumi aizmirstas vai to nozīmīgums krietni sarūk.
Pirmie soļi
Un te mēs nonākam pie jau pirms vairākiem gadiem tapušā raksta Pirmie soļi.
Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa ir pēdējais solis pirms ieguldījumu veikšanas.
Jā, protams, vienmēr ir izņēmumi. Ir cilvēki, kas ļoti auksti pieiet finansēm, seko tikai aprēķiniem un īpaši nepaļaujas uz sajūtām. Taču šādi cilvēki sabiedrībā ir izteikts mazākums un, visticamāk, šādi cilvēki jau paši būs izlēmuši un aprēķinājuši kur un kā visizdevīgāk ieguldīt savus līdzekļus.
Tomēr, lielajam vairumam cilvēku, manuprāt, būtu vērts lielāku uzsvaru likt uz sajūtām un pieturēties pie uzskaitīto soļu secības.
Nobeigumā
Ja labos laikos finanšu lēmumus vada aprēķini, bet krīzes brīžos sajūtas, tad arī labajos laikos daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sajūtām.
Gandrīz nekāda teorētiska peļņa šī piemēra ietvaros nespēs atspēkot sirmos matos, negulētās naktis un sabojātās attiecības.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: