Līdz šim blogā uzmanību vairāk esmu veltījis rakstiem par to, kā sākt krāt un kur veidot uzkrājumus. Tomēr apzinos, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem uzkrājumu veikšana ir pašsaprotama un normāla dzīves sastāvdaļa. Ja esi starp šiem cilvēkiem, tad zini, ka arī uzkrājējiem ir savi izaicinājumi, ar kuriem ir jāsastopas.
Šajā ierakstā par dažiem tipiskiem pieredzējušu uzkrājēju izaicinājumiem.
Ir pagājuši 5 gadi kopš dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises noslēgšanas
Tas nozīmē, ka līgumu var pārtraukt un pieprasīt līdzekļu izmaksu. Jā, šobrīd noslēgtām polisēm minimālais līguma termiņš IIN atmaksas saņemšanai ir 10 gadi, taču līdz 2017.gada beigām noslēgtajiem līgumiem ir spēkā prasība par 5 gadu minimālo prasību.
Tātad šobrīd var izvērtēt, vai turpināt veikt uzkrājumu šajā polisē vai to pārtraukt un ieguldīt uzkrātos līdzekļus paša spēkiem.
Ja pirms 5 gadiem ir sanācis noslēgt polisi ar augstām komisijas maksām, tad ir vērts polisi pārtraukt. Kas ir augstas komisijas? Ņemot vērā pašreizējos piedāvājumus tirgū, augstas komisijas, manuprāt ir kopsummā virs 2% gadā. Es ieteiktu parakāties dziļi savās dokumentu atvilktnēs un apskatīties, uz kādiem nosacījumiem ir noslēgta attiecīgā polise. Var izrādīties, ka to turpināt uzturēt nav izdevīgi.
Ja polise ir ar adekvātu izmaksu līmeni un negribas īpaši ņemties, tad var turpināt veikt iemaksas.
Kur turpināt uzkrāt pēc līdzekļu izņemšanas no polises?
Kad pēc 5, 10, un pat 20 gadu ilgas uzkrāšanas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisē ir pienācis brīdis, kad līdzekļi tiek izņemti, tad parādās jauns izaicinājums. Kur šos līdzekļus turpināt uzkrāt un ieguldīt?
Šos visus līdzekļus iemaksāt jaunā dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, visticamāk, nav vērts, jo summa pārsniedz 10% no bruto algas. Atgādinu, ka zūd jēga uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī, ja netiek atgūts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ir skaidrs, ka rūpīgi krātos līdzekļus vidējā un ilgtermiņā nav vērts turēt norēķinu kontā vai krājkontā, jo tajos ienesīguma nav vispār vai tas ir ļoti zems, kā rezultātā inflācija laika gaitā “noēdīs” daļu no uzkrātās naudas.
Šajā brīdī nonākam pie secinājuma, ka nav ļoti vienkāršu un ātru risinājumus. Ir ļoti daudz dažādi risinājumi, taču katrs no tiem prasa laiku un zināmu iedziļināšanos. Apskatīsim dažus.
Nekustamais īpašums
Viens no izplatītākajiem ieguldījumu veidiem ir ieguldīšana nekustamajā īpašumā, piemēram dzīvokļa nopirkšana un tā izīrēšana.
Atkarībā no uzkrājumā esošo līdzekļu apmēra ir jāizvērtē, kādu un cik vērtu dzīvokli var iegādāties. Ar uzkrātiem pāris tūkstošiem, visticamāk, šis variants nederēs. Tomēr ar summām, sākot no 10 000 eiro, varēs atrast darījumus, kuros izmantojot hipotekāro kredītu varēs iegādāties pietiekami pievilcīgu īpašumu un izīrēt ar vidēju ienesīgumu.
Protams, jārēķinās, ka papildus kredīts ne visiem ir labākais risinājums. Ja jebkādu kredītsaistību esamība rada kaut nelielāko stresu, tad no šāda ieguldīšanas veida, pērkot kredītā un izīrējot, būtu jāizvairās.
Par ieguldīšanu nekustamajos īpašumos pirms laika sarunājos ar Aver Brokerage dibinātāju un vadītāju Deividu Baronu, sarunu meklē šeit: RR #3 – Deivids Barons | Nekustamais īpašums
Būtisks aspekts, kas ir jāņem vērā, ieguldot nekustamajā īpašumā, ir patērētais laiks īpašuma un ieguldījuma pārvaldīšanā. Iegādātais īpašums, iespējams, būs jāuzlabo un jāveic remonts, tam būs jāatrod īrnieks, regulāri jākomunicē ar īrnieku, dažādu problēmsituāciju gadījumos jārod ātri un dažreiz laikietilpīgi risinājumi. Jebkurā gadījumā iet runa par patērēto laiku. Jo lielāks skaits piederošo īpašumu, jo vairāk laika jāierēķina to pārvaldīšanā.
Finanšu tirgi
Otra lielā sadaļa ilgtermiņa ieguldījumiem ir finanšu tirgi.
Kopumā ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalītu divās kategorijās – pasīvā ieguldīšana un aktīvā ieguldīšana.
Aktīvā ieguldīšana ir atsevišķu finanšu instrumentu atlase ieguldīšanai un to iekļaušana portfelī. Tam seko esošo ieguldījumu regulāra uzraudzība, jaunu pozīciju meklēšana un atlase. Atkarībā no izvēlētā ieguldīšanas stila var tik veikti sākot no dažiem darījumiem gadā līdz vairākiem darījumiem dienā.
Aktīvajā ieguldīšanā ietilpst gan ieguldīšana akciju tirgos, izvēloties individuālas akcijas, sektoru ETFus, gan arī ieguldīšana obligāciju tirgos, atlasot individuālas obligācijas.
Aktīvās ieguldīšanas pievilcīgums slēpjas potenciāli augstajā ienesīgumā. Tomēr šajā brīdī ir jāatcerās riska un ienesīguma attiecība. Jo augstāks ir sagaidāmais ienesīgums, jo, visticamāk, augstāks ir arī risks, ar kuru jārēķinās.
Lai aktīvā ieguldīšana nekļūtu tikai par spekulācijām, tad būs nepieciešams nopietns laika ieguldījums, lai saprastu sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju un pēc tam regulāra iedziļināšanās izvēlēto instrumentu analīzē.
Kopumā aktīvā ieguldīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Tas nav ne labi, ne slikti, tas tā vienkārši ir.
Kā alternatīva aktīvajai ieguldīšanai kalpo pasīvā ieguldīšana. Tās pamatā tiek pieņemts, ka ekonomika kopumā ilgtermiņa aug, attiecīgi aug arī akciju tirgi. Balstoties uz šī pieņēmumam, netiek mēģināts atlasīt atsevišķus ieguldījumus, bet gan tiek nopirkta daļiņa no visa akciju tirgus jeb daļiņa no akciju indeksa.
Šajā scenārijā ieguldītājs saprot, ka saņems tirgus vidējo ienesīgumu. Nav mērķis saņemt vairāk nekā citiem vai pārspēt tirgus, bet gan ilgtermiņā audzēt kapitālu.
Lai neatkārtotos, tad par pasīvo ieguldīšanu esmu rakstījis jau agrāk, raksts meklējams šeit: Pasīvā ieguldīšana
Citi ieguldījumi
Ieguldīšana nekustamajā īpašumā un finanšu tirgos nav vienīgie varianti ieguldīšanai, taču, manuprāt, tie ir vieglāk saprotamie un uztveramie. Pastāv daudz un dažādu veidu ieguldīšanai, taču no pieredzes varu teikt, ka katrs no tiem prasa iedziļināšanos, specifiskas zināšanas un krietnu laika ieguldījumu.
Jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka neeksistē vieglas peļņas iespējas. Jā, dažreiz var paveikties, taču tā nav un nevar būt stratēģija ilgtermiņa ieguldījumiem un turīguma veidošanai.
Kā rīkoties?
Pirms ieguldīšanas lēmuma pieņemšanas vajadzētu kārtīgi padomāt par to, kādu mērķu sasniegšanai uzkrājums ir nepieciešams.
Ja ir plāns līdzekļus iztērēt nākamo dažu gadu laikā, neatkarīgi no to iztērēšanas veida šos līdzekļus prātīgāk būtu neieguldīt vispār, lai izslēgtu varbūtību daļu līdzekļus zaudēt. Zaudējums būs daudz grūtāk pārdzīvojams nekā potenciālie procenti peļņā.
Jo ilgāks laika horizonts ieguldījumiem jeb jo ilgāks laiks līdz līdzekļu iztērēšanas brīdim, jo agresīvāku ieguldīšanas stratēģiju var izvēlēties.
Vēl būtu jāmēģina saprast, cik daudz laika būs vēlme veltīt līdzekļu ieguldīšanai un ieguldījumu pārvaldīšanai. Jebkura ieguldījuma pārvaldīšana prasīs laiku, tomēr kādam tās būs dažas stundas gadā, kamēr citam līdz pat dažām stundām dienā.
Kad šie faktori ir pārdomāti un izanalizēti, tad ir jārīkojas. Jo ilgāk nauda stāvēs bezdarbībā, jo augstāks risks ir tai zaudēt savu pirktspēju.
____________________________________________
Ja nepieciešams ar kādu aprunāties un palīdzēt pārvarēt uzkrājēju izaicinājumus, padod ziņu! To var darīt, piesakoties konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: