5 Obvious Indicators a Recession Is Coming in 2020 | Recession Watch
Sakarīga intervija ar Paulu Timrotu par elektroauto, skūteriem un citām ar transportu saistītām tēmām
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pēc iepriekšējā raksta Hipotekārais kredīts saņēmu komentāru ar lūgumu šādus pašus aprēķinus veikt bez ALTUM garantijas. Paldies par ierosinājumu!
Iepriekšējā raksta mērķis bija parādīt, ka šobrīd ar garantijas palīdzību var salīdzinoši viegli nopirkt īpašumu ar zemu savu līdzdalību.
Protams, ja skatāmies no personīgo finanšu vadības viedokļa, prātīgāk būtu ņemt kredītu, ja to faktiski spēj atļauties jeb ja ir uzkrāti pietiekami daudz līdzekļi normālai pirmās iemaksas un iegādes izdevumu nosegšanai. Tāpēc šajā rakstā piedāvāšu vēl vairākas tabulas un aprēķinus. Sākšu ar aprēķinu un tabulu komplektiem pirmajām iemaksām 15% un 25% apmērā un noslēgšu ar apkopojošu salīdzinošo tabulu, kur būs iekļautas visi trīs pirmās iemaksas apmēri.
Visā rakstā tiek izmantoti iepriekšējie pieņēmumi, ka kredīta maksājuma apmērs ir 25% no algas pēc nodokļiem, kredīts tiek ņemts uz 25 gadiem, likme ir 2.7%.
15% pirmā iemaksa
Ja saņem algu 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, 25% no algas jeb maksimālais kredīta maksājuma apmērs ir 250 eiro mēnesī. Ar šādu maksājumu ir iespējams saņemt 54 495 eiro lielu kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi. Ja kredīta summa ir 85% no kopējās pirkuma summas, tad 15% pirmā iemaksa sastāda 9 616 eiro un kopējā pirkuma summa ir 64 112 eiro.
Lai iegādātos 100 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu, veicot 15% pirmo iemaksu un saņemot kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi, ir nepieciešama 1 559 eiro liela alga pēc nodokļu nomaksas, lai kredīta maksājums nepārsniegtu 25% no algas.
Tā kā ar 15% pirmo iemaksu nav paredzēts izmantot ALTUM garantiju, tad iegādes izmaksas arī būs zemākas. Šim un nākamajam piemēram pieņemsim, ka iegādes izmaksas ir 3% (nevis 5% kā iepriekšējā rakstā ar ALTUM garantiju)
Tātad īpašuma iegādei faktiski vajadzēs sakrāt ap 18% no kopējās pirkuma summas. Balstoties uz iepriekšējā tabulā ievietotajām pirkuma summām, esmu sagatavojis tabulu, kurā ir attēlots, cik daudz mēneši ir jāveic uzkrājums, lai sakrātu 18% no pirkuma vērtības, veicot attiecīga apjoma uzkrājumu ik mēnesi.
Cik mēnešus ir jākrāj?
Ja vēlies iegādāties 100 000 eiro vērtu īpašumu, ir jāuzkrāj 18 000 eiro. Uzkrājot pa 500 eiro mēnesī, savu mērķi sasniegsi pēc 36 mēnešiem jeb 3 gadiem. Protams, ir jāatcerās, ka manā pieņēmumā kredīta maksājums ir 25% no algas pēc nodokļiem, attiecīgi 100 000 vērta īpašuma iegādei nepieciešama ap 1559 eiro liela alga.
25% pirmā iemaksa
Ja saņem algu 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, 25% no algas jeb maksimālais kredīta maksājuma apmērs ir 250 eiro mēnesī. Ar šādu maksājumu ir iespējams saņemt 54 495 eiro lielu kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi. Ja kredīta summa ir 75% no kopējās pirkuma summas, tad 25% pirmā iemaksa sastāda 16 028 eiro un kopējā pirkuma summa ir 64 112 eiro.
Lai iegādātos 100 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu, veicot 25% pirmo iemaksu un saņemot kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi, ir nepieciešama 1 376 eiro liela alga pēc nodokļu nomaksas, lai kredīta maksājums nepārsniegtu 25% no algas.
Īpašuma iegādei faktiski vajadzēs sakrāt ap 28% no kopējās pirkuma summas. Balstoties uz iepriekšējā tabulā ievietotajām pirkuma summām, esmu sagatavojis tabulu, kurā ir attēlots, cik daudz mēneši ir jāveic uzkrājums, lai sakrātu 28% no pirkuma vērtības, veicot attiecīga apjoma uzkrājumu ik mēnesi.
Ja vēlies iegādāties 100 000 eiro vērtu īpašumu, ir jāuzkrāj 28 000 eiro. Uzkrājot pa 500 eiro mēnesī, savu mērķi sasniegsi pēc 56 mēnešiem. Protams, ir jāatcerās, ka manā pieņēmumā kredīta maksājums ir 25% no algas pēc nodokļiem, attiecīgi 100 000 vērta īpašuma iegādei nepieciešama ap 1 376 eiro liela alga.
Secinājumi
Galvenais secinājums ir tāds, ka lielākai iemaksai būs ilgāk un vairāk jāuzkrāj. Tieši tāds, manuprāt, ir ALTUM garantijas mērķis – ļaut cilvēkiem ātrāk kļūt par sava īpašuma īpašniekiem.
Ar 25% pirmo iemaksu jebkura īpašuma iegādei visticamāk būs jākrāj vairāki gadi, jo tikai retais spēs uzkrāt vairāk nekā 500 eiro mēnesī, nemaz nerunājot par 1000 eiro vai vairāk.
Noslēdzot rakstu, piedāvāju sekojošu tabulu:
Tabulā ir attēlota, cik liela pirmā iemaksa būs nepieciešama pie dažādiem pirmās iemaksas līmeņiem, kā arī cik liels būs ikmēneša maksājums pie attiecīgajām pirmajām iemaksām. Visos aprēķinos tiek pieņemts 25 gadu kredīts ar 2.7% likmi.
Ir tikai loģiski, ka ar augstāku pirmo iemaksu ir zemāks ikmēneša maksājums. No tā izriet, ka kopumā kredīta izmantošanas periodā tiks samaksāta mazāka summa procentu maksājumos ar lielāku iemaksu nekā zemāku iemaksu.
Ja nu vēl esmu kaut ko aizmirsis piebilst par hipotekārajiem kredītiem, lūdzu, dodiet ziņu!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Turpinot tēmu par īpašuma iegādi, esmu sagatavojis dažas tabulas ar aprēķiniem, kas, iespējams, kādam palīdzēs lēmuma pieņemšanā par hipotekārajiem kredītiem.
Pirmkārt, ir jānoskaidro, cik daudz vari aizņemties. Lai noteiktu kredīta summu un pirkuma kopējo summu, vieglāk ir sākt no otra gala jeb ar kredīta maksājumu un tā attiecību pret ienākumiem.
Aplūkojot dažu banku mājaslapas, secināju, ka maksimālais kredītu maksājumu apmērs attiecībā pret ienākumiem ir no 25% līdz 40%. Manuprāt, no personīgo risku vadības viedokļa šādi līmeņi ir par augstu(sīkāk par to šajā rakstā un šajā), taču šoreiz aprēķinu nolūkiem pieņemsim, ka kredīta maksājuma apmērs ir 25% no algas pēc nodokļiem. Aprēķinos pieņemsim, ka kredīts tiek ņemts uz 25 gadiem, likme ir 2.7%, pirmā iemaksa 5% un tiek izmantots Altum galvojums.
Ja saņem algu 1000 eiro pēc nodokļu nomaksas, 25% no algas jeb maksimālais kredīta maksājuma apmērs ir 250 eiro mēnesī. Ar šādu maksājumu ir iespējams saņemt 54 495 eiro lielu kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi. Ja kredīta summa ir 95% no kopējās pirkuma summas, tad 5% pirmā iemaksa sastāda 2 868 eiro un kopējā pirkuma summa ir 57 363 eiro.
Izmantojot šos pieņēmumus, persona ar algu 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas var iegādāties nekustamo īpašumu par 114 000 eiro.
Lai noskaidrotu, cik lielai ir jābūt algai, lai nopirktu īpašumu par konkrētu summu, var sākt ar pirkuma summu, nonākt līdz kredīta maksājumam un pēc tam noteikt nepieciešamo algu.
Lai iegādātos 100 000 eiro vērtu nekustamo īpašumu, veicot 5% pirmo iemaksu un saņemot kredītu uz 25 gadiem ar 2.7% likmi, ir nepieciešama 1743 eiro liela alga pēc nodokļu nomaksas, lai kredīta maksājums nepārsniegtu 25% no algas. 200 000 eiro vērta īpašuma iegādei algai būs jābūt gandrīz 3500 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas.
Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka īpašuma iegāde ar hipotekāro kredītu nebeidzas ar pirmo iemaksu. Ir jārēķinās ar papildus izmaksām, t.sk. zemes grāmatas nodeva 2% apmērā no pirkuma summas. Ja tiek izmantota Altum garantija jaunajiem speciālistiem, uzreiz būs jāsamaksā par garantijas izmantošanas pirmo gadu jeb 4.8% no garantētās summas. Vēl jārēķinās ar hipotēkas reģistrēšanas maksu, notāra izdevumiem, darījuma kontu un iespējams vēl citām izmaksām. Kopumā vajadzētu rēķināties ar līdz pat 5% no īpašuma iegādes vērtības.
Tātad īpašuma iegādei faktiski vajadzēs sakrāt ap 10% no kopējās pirkuma summas. Balstoties uz iepriekšējā tabulā ievietotajām pirkuma summām, esmu sagatavojis tabulu, kurā ir attēlots, cik daudz mēneši ir jāveic uzkrājums, lai sakrātu 10% no pirkuma vērtības, veicot attiecīga apjoma uzkrājumu ik mēnesi.
Cik mēnešus ir jākrāj?
Ja vēlies iegādāties 100 000 eiro vērtu īpašumu, ir jāuzkrāj 10 000 eiro. Uzkrājot pa 500 eiro mēnesī, savu mērķi sasniegsi pēc 20 mēnešiem. Protams, ir jāatcerās, ka manā pieņēmumā kredīta maksājums ir 25% no algas pēc nodokļiem, attiecīgi 100 000 vērta īpašuma iegādei nepieciešama ap 1750 eiro liela alga.
Protams, ir ļoti daudz mainīgie hipotekārā kredīta saņemšanā. Kādam vecāki var palīdzēt ar pirmo iemaksu (t.sk. vecāku dāvinājums, mantojums, u.c.), kas var būt krietni lielāka par minētajiem 5% un tā rezultātā cilvēks var atļauties daudz dārgāku īpašumu nekā augstāk minētajos piemēros. Visticamāk 5% pirmā iemaksa “ies cauri” tikai Rīgā vai Rīgas apkārtnē. Citur Latvijā pirmās iemaksas prasības ir krietni augstākas, taču arī īpašumu cenas ir zemākas nekā Rīgā. Procentu likme kādam būs augstāka, bet citam zemāka. Kredīta termiņš var būt īsāks nēkā 25 gadi.
Rezumējot, ar Altum garantiju palīdzību šobrīd ir viens no brīžiem, kad nopirkt nekustamo īpašumu ir visvieglāk.
Vēlreiz uzsveru, ka pats neesmu īrēšanas vai pirkšanas vienas vai otras puses pozīcijas stingrs aizstāvis. Ar šo ierakstu vēlējos parādīt, kādas šobrīd ir iespējas.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
“Apsveicu!” – tāda parasti ir pirmā reakcija, ja tuviniekiem vai draugiem pastāstām, ka esam nopirkuši savu nekustamo īpašumu. Savukārt, ja paziņojam par tikko kā noslēgtu īres līgumu, nākas dzirdēt: “tā jau ir vējā izsviesta nauda!”
Šis raksts nav par to, vai es šīm frāzēm un sabiedrības vidējam viedokli piekrītu vai nepiekrītu. Šis raksts ir par to, kā nopirkt savu pirmo īpašumu.
Domājot par to, kā nopirkt savu pirmo īpašumu, man nāk prātā šī pirms 4 gadiem tapusī dziesma:
Dzīvošana pie mammas vai vecākiem pieaugušam cilvēkam ilgtermiņā, manuprāt, nav labs risinājums, taču īstermiņā citu mērķu sasniegšanai – ir tīri okei.
Dzīvošana pie mammas vai vecākiem vienu līdz pāris gadus līdz izdodas sakrāt pirmajai iemaksai īpašuma iemaksai nav nekas nosodāms. Lai būtu godīgāk, var vienoties ar vecākiem par dzīvošanas izmaksu dalīšanu.
Ja nav vēlmes dzīvot ar vecākiem, var kādu periodu izmantot citus salīdzinoši zemāku izmaksu dzīvesvietas nomas veidus.
Dzīvošanu vairākiem svešiem cilvēkiem vienā dzīvoklī romantizē vairāki populāri seriāli, tai skaitā Friends, New Girl, The Big Bang Theory un citi. Parasti tas ir saistīts ar to, ka izmaksas uz vienu cilvēku ir zemākas. Starpību starp to, cik izmaksātu īrēt vienam un dzīvošanu vairākiem kopā, var novirzīt uzkrājumam, lai iegādātos pirmo mājokli.
Agrāk, lai sakrātu pirmajai iemaksai, bija jākrāj daudz gadi. Šobrīd tā vairs nav. Lai iegādātos nekustamo īpašumu, bankas prasa pirmo iemaksu sākot no 15%. Visticamāk Rīgā izdosies iegādāties īpašumu ar pirmo iemaksu līdz 25%.
Ja šāda summa ir jāsakrāj pašam, tad tā tiešām var likties kā neiespējamā misija vai arī nebeidzama šodienas upurēšana kaut kādai tālai patīkamai nākotnei.
Taču šobrīd ir pieejams valsts galvojums, ko piedāvā Altum . Tā rezultātā pirmās iemaksas apmērs var būt pat tikai 5% no iegādes summas. Piemēram, 60 000 eiro vērta dzīvokļa iegādei var pietikt ar 3000 eiro savu līdzekļu. Ja saņem virs vidējās algas Latvijā un laiciņu #DPM (dzīvo pie mammas) un uzkrāj maksājumu, ko citā gadījumā maksātu par dzīvokļa īri, vajadzēs 1 gadu.
Protams, ar iegādi saistās vēl citas izmaksas, valsts zemes nodeva, notārs, ķīla utt, kopā tāpat būs jāsakrāj ap 8-10% no iegādes vērtības, taču tie nav 20 vai 30%.
Rezumējot, nedaudz #DPM un ir nauda pirmā nekustamā īpašuma iegādei.
Jāpiebilst, ka katram apstākļi ir citādāki. Kādam var nebūt mammas, pie kuras dzīvot, vai mamma dzīvo tālu no darbavietas un šāds variants ne laika ziņā, ne ekonomiski nav pamatojams. Ar šo vēlējos mazliet runāt pretī tiem bļāvējiem, kas saka, ka īres cenas ir nesamērīgi augstas, taču paši nopirkt nevar. Nopirkt var!
P.S. tādu #DPM, kāds ir attēlots video klipā, neatbalstu!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
The Population Bust – Iespējams iedzīvotāju skaita pieauguma prognozēšanai izmantotie modeļi ir neprecīzi un iedzīvotāju skaits pasaulē vairs strauji nepieaugs un pat sāks sarukt. Tam būs nopietnas ekonomiskās un politiskās sekas.
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Singapūras Satīna Jāņa Krīvēna saruna ar Latvijas prezidenu Egilu Levitu
Ray Dalio par Ķīnu
____________________________________________
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Precēm un pakalpojumiem cenas svārstās. Ja cena pieaug, to sauc par inflāciju, ja krītas, to sauc par deflāciju.
Esam pieraduši, ka ir inflācija. Par to dažreiz raksta ziņās un runā dažs labs speciālists. Parasti inflāciju skata no patērētāja skatupunkta, piemēram, maize kļūst dārgāka, attiecīgi mums būs vairāk jāiztērē par maizi un naudas mūsu maciņos kļūs mazāk.
Taču inflāciju ir jāskata arī no uzkrājumu un ieguldījumu skatupunkta. Ja nauda netiek ieguldīta un tā atrodas norēķinu kontā vai “zeķē”, tad inflācijas rezultātā samazinās tās pirktspēja. Piemēram, ja ir 3% gada inflācija, tad pēc gada vajadzēs par 3% vairāk naudas, lai nopirktu tādu pašu preču un pakalpojumu apjomu kā šodien. Lai nauda nezaudētu pirktspēju, tai ir jāpieaug par tik pat %, cik liela ir inflācija. Šajā piemērā tie ir 3%.
Ja nauda pelna mazāk nekā inflācija, tad var teikt, ka nauda tiek zaudēta. Ja nauda pelna tikpat cik inflācija, tad tā saglabā savu pirktspēju un pēc gada varēsim nopirkt tādu pašu apjomu preču un pakalpojumu. Ja nauda pelna vairāk nekā inflācija, tad pēc gada varam nopirkt vairāk preces un pakalpojumus nekā šodien.
Ar uzkrājumiem un ieguldījumiem vienmēr vajadzētu tiekties uz to, ka tie pelna vairāk nekā inflācija.
Nesen rakstīju par depozītiem, raksts šeit: Depozīts pret S&P 500 Rakstā biju norādījis arī depozīta likmju apmērus kopš 2007.gada. Papildinu tabulu ar inflācijas līmeni un reālo ienesīgumu (depozīta likme mīnus inflācija):
Kā saprast augstāk minēto tabulu? Augšējā rindā ir attēlotas faktiskās depozītu likmes no jauna noslēgtiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem (dati no Latvijas Bankas). Otrajā rindā ir attēlota attiecīgā gada inflācija jeb procentuālās preču un pakalpojumu cenu izmaiņas (dati no CSP). Vissvarīgākais rādītājs ir trešajā rindā, tas ir reālais ienesīgums jeb depozīta likme mīnus inflācija.
Apskatot pēdējos 12 gadus, ir vairāki periodi, kuros depozīta likme ir ievērojami zemāka nekā inflācija, attiecīgi tajos gados naudai strauji kritās pirktspēja jeb mazinājās tās vērtība. 2009. un 2010.gadā reālais ienesīgums bija augsts, jo tajos gados bankām kritiski bija nepieciešami līdzekļi un tās bija gatavas maksāt augstas likmes par piesaistītajiem depozītiem. Kopš 2013.gada depozītu likmes ir ļoti zemas, jo bankām ir pieejami lēti līdzekļi un tāpēc tās par depozītiem ir gatavas maksāt tik maz. Zemās likmes nebija nekas īpaši slikts kamēr inflācija bija zema (2013.-2016.gads). Pēc tam inflācija sāka pieaugt, taču depozītu likmes nepieauga un atkal reālais ienesīgums kļuva negatīvs.
Iepriekšējā rakstā par depozītiem biju ievietojis šo grafiku:
Tajā ir attēlota depozīta vērtība, pieņemot, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā.
Kā tas pats 1000 eiro depozīts izskatās ar augstāk norādīto reālo ienesīgumu?
Pēc 12 gadiem depozīta pirkstspēja ir kritusies par 7.1% jeb par 0.6% gadā. Var teikt, ka ir zaudēts 7.1%. Atgādinu, ka šis ir reālais ienesīgums 1000 eiro depozītam.
Kā situācija mainās, ja šos 12 gadus nauda bija turēta norēķinu kontā vai “zeķē?”
12 gadu laikā nauda kontā vai “zeķē” inflācijas dēļ zaudēja 33.4% no tās pirktspējas jeb 3.33% gadā.
Ar šo varētu arī rakstu pabeigt un izteikt tikai vienu secinājumu: naudai ir jāstrādā tās īpašnieka labā un jāpelna vismaz tikpat, cik attiecīgajā brīdī ir inflācija, vai vairāk. Pretējā gadījumā naudu var iztērēt šodien, jo pēc gada par to varēs nopirkt mazāk nekā šodien.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.
3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.
Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.
Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.
Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.
Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).
Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.
Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?
Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.
Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.
Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.
Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.
Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.
Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pirmkārt, jāsāk ar svarīgāko: neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība vai ieguldīšana!
Jā, var netikt piemērota komisija par pirkšanu vai pārdošanu, taču kaut kādā veidā pakalpojuma sniedzējs pelna.
Kāds pelna no lielas atšķirības starp bid/ask jeb pērk no klienta lēti un pārdod klientam dārgi.
Piemēram, kādas akcijas kotācija tirgū ir 10.00/10.05, šajā gadījumā bid/ask spread jep starpība ir 5 centi jeb 0.5% no summas. Var gadīties tā, ka bez komisiju tirdzniecības platformās šī atškirība ir augstāka. Nesaku, ka tā ir, bet var gadīties. Protams, ne katrs zinās un varēs pārliecināties, kādas ir tirgus cenas pie citiem brokeriem. Taču šādi diezgan viegli starpība var būt 1-2% augstas cenas akcijām un līdz pat vairākiem procentiem akcijām, kuru cena ir mērāma vien dažos dolāros vai pat centos.
Vēl var gadīties tā, ka bez komisiju platforma pārdod orderu plūsmu (order flow) dažādiem starpniekiem. Pēc tam šīs plūsmas pircējs pamanās “palīst” priekšā un nopirkt attiecīgo akciju lētāk un pārdot tev kā pircējam jau mazliet dārgāk. Tas viss notiek milisekundēs. Ja katrā atsevišķā darījumā starpība nebūs liela, tad ilgtermiņā starpība ir jūtama.
Vēl var būt tā, ka bez komisiju platforma tevis nopirktās akcijas aizdod citiem tirgus dalībniekiem un par to saņem labus procentus. Nopietnos brokeros pats klients var izvēlēties, vai ļaut platformai aizdot savas akcijas citiem tirgus dalībniekiem spekulāciju veikšanai un par to saņem atlīdzību, taču bez komisiju brokeros/platformās var būt tā, ka šo atlīdzību sev patur platforma.
Vēl var būt tā, ka platforma abonēšanas maksā ir iekļāvusi tirdzniecības izmaksas. Piemēram, ir ikmēneša abonēšanas maksa, kura ietver noteiktu pakalpojumu kopumu, t.sk. akciju tirdzniecību. Šādā gadījumā skaidri tiek pateikts, ka akciju tirdzniecība nav bez maksas. Katram darījumam var netikt piemērota komisija, taču maksa par pakalpojumu ir.
Un, protams, platformas un brokeri izmantos visdažādākos saukļus: “iekļaujošā ieguldīšana”, “ieguldīšanas demokratizācija”, “investēšanas iznešana plašākā sabiedrībā” utml. Tie visi ir tikai saukļi un mārketinga paņēmieni! Cilvēkiem ar nopietnu interesi par ieguldīšanu un investēšanu, risinājumi ir pieejami arī bez šādiem sloganiem.
Ir jāsaprot, ka neeksistē bezmaksas pakalpojumi!
Ja nav komisijas par darījuma veikšanu, tad platforma savu daļu paņem citā veidā. Tas var būt caur citām slēptām “komisijām” vai kāds no manis minētajiem veidiem vai visi kopā.
Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, secinu, ka vislabāk ir izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kur ir skaidri atrunātas komisijas un klients zina, par ko maksā.
Ja kāds saka, ka tas ir bezmaksas, tad tā nav! Gluži tāpat kā ar citiem pakalpojumiem mūsu dzīvē.
No vienas puses mēs bez maksas izmantojam Google meklētāju, mēs nemaksājam par katru veikto meklējumu. Taču mēs par šo pakalpojumu samaksājam dodot Google piekļuvi saviem datiem, kurus Google izmanto, lai mums parādītu tādas reklāmas, kas mums varētu būt visaktuālākās.
Tieši tāpat ir ar Facebook. Un vēl daudziem citiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā mēs nemaksājam, taču maksājam netieši.
Vēlreiz atgādinu: neeksistē bezmaksas pakalpojumi! Un neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība un ieguldīšana!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
The Diderot Effect – Kāpēc mēs gribam lietas, kuras mums nevajag un kā to mainīt
Kas ir risks? – Riski, jo īpaši finanšu un investīciju jomā, bieži vien tiek konceptuāli skaidroti ar skaitļiem un aprēķiniem, bet šāda pieeja ignorē riskam piemītošās cilvēciskās iezīmes.
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
