Pirms kāda laika aprakstīju savu pieredzi ar 3.pensiju līmeni, raksts atrodams šeit: Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni
12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.
3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.
Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.
Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.
Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.
Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).
Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.
Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?
Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.
Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.
Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.
Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.
Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.
Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: