fbpx

Bafets pret S&P 500

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Vorenu Bafetu. Viņš ir viens no atpazīstamākajiem investoriem, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē un viens no dāsnākajiem filantropiem.

Savu atpazīstamību viņš ir iemantojis ar lielisko sniegumu, ko ir nodrošinājusi viņa kompānija BERKSHIRE HATHAWAY INC.

Kopš kompānijas izveides 1965. gadā līdz 2018.gadam Berkshire ir pieaugusi par 20.5% gadā, salīdzinājumam S&P 500 šajā pašā periodā ir pieaudzis par 9.7% gadā. Kopējais pieaugums Berkshire gadījumā ir 2 472 627%, bet S&P 5oo kopumā ir pieaudzis par 15 019%.

Par Bafeta spējām un talantu runā viņa sasniegumi jeb augstais vēsturiskais ienesīgums.

Neapšaubot Bafeta spējas un talantu, šodien internetā manīju interesantu frāzi: kopš gada sākuma Berskhire sniegums par gandrīz 20% atpaliek no S&P 500 indeksa ienesīguma. Lūk arī grafiks:

S&P 500 indeksa (SPX) kopējais ienesīgums (cenas pieaugums un dividendes) kopš gada sākuma bija 21.86%, savukārt Berkshire (BRK/B) pieauga vien par 2.17%.

Vai Bafeta augstā ienesīguma laiki ir beigušies? To, protams, nevar pateikt aplūkojot 7 mēnešu darbības rezultātus.

Kā izskatās BRK/B pret SPX pēdējos 5 gados?

Kā redzams, Berkshire nedaudz atpaliek no SPX, lai gan abiem ir augsts un ļoti labs ienesīgums pēdējos 5 gados. Kā ir ar pēdējiem 10 gadiem?

Arī pēdējos 10 gados S&p 500 indekss ir uzrādījis augstāku ienesīgumu nekā Berskhire. Pie tam Berkshire 12.97% gada ienesīgums ne tuvu nav tāds, kādu tā ir spējusi nodrošināt kopš kompānijas izveides.

Vienkārši salīdzinot vēsturiskos SPX un BRK/B rezultātus, varētu rasties pārliecība, ka prātīgāk būtu ieguldīt tieši Bafeta kompānijā un nevis S&P500 indeksā, taču pēdējo 10 gadu rezultāti rāda, ka izdevīgāk būtu bijis ieguldīt tieši indeksā nevis Bafeta kompānijā.

Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Vēsturiskais sniegums negarantē nākotnes sniegumu!

Ir iespējams, ka Berkshire turpinās dot tikpat augstu ienesīgumu kā kopš dibināšanas, bet ir arī iespējams, ka sniegums turpmākajos gados būs tik vājš, ka ar laiku ienesīgums nosēdīsies līdz tirgus vidējiem līmeņiem vai pat zem tiem. Ir iespējams, ka tie faktori, kas ļāva Bafetam nodrošināt augstu ienesīgumu, vairs nav tik spēcīgi vai vispār neeksistē. Tāpēc nevajadzētu skatīt izolēti kompānijas vēsturisko sniegumu un pieņemt lēmumu par ieguldīšanu tajā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Fiksēto izdevumu ieguldījumi

Par to, cik jocīgos laikos dzīvojam, liecina cilvēku vēlme apzināti zaudēt nedaudz, bet toties būt drošiem nezaudēt daudz. Nekā citādāk nevar aprakstīt fenomenu, ka investori ir gatavi ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka pēc obligāciju dzēšanās kopsummā tiks saņemts atpakaļ mazāk nekā ieguldīts.

25% no visām pasaules obligācijām ir ar negatīvu ienesīgumu, to summai sasniedzot $14 triljonus.

Visspilgtāk ieguldītāju tieksmi pēc drošības attēlo Vācijas, Francijas un Šveices 10gadīgo obligāciju ienesīgumi:

Jāatzīmē, ka krītošs ienesīgums nozīmē cenas pieaugumu jau izlaistajām obligācijām. Piemēram, ja ieguldīji Francijas 10gadīgajās obligācijās pirms 5 gadiem, tad šobrīd pašas obligācijas vērtība noteikti ir augstāka nekā pirms 5 gadiem. Tas ir ļoti patīkami, taču lielākais izaicinājums ir reinvestēšanas risks.

Ja šobrīd pārdod obligāciju, uz kuras esi labi nopelnījis, tad kur ieguldīt šobrīd? Pozītīva ienesīguma nav. Atliek meklēt vērtspapīrus ar augstāku risku, lai saņemtu augstāku ienesīgumu. Taču tā dara visi, līdz ar to arī riskantākām obligācijām ir zemāks ienesīgums, jo citi jau ir paspējuši to cenu “nosist lejā”, dzenoties pēc kaut neliela ienesīguma.

Viens no prātam neaptveramākajiem piemēriem šai tendencei ir Grieķijas 10gadīgo obligāciju ienesīguma līkne:

Grafikā augstāk ir attēloti Grieķijas un ASV 10gadīgo obligāciju ienesīgumi. Jā, tu nepārskatījies, Grieķijas obligāciju ienesīgums ir zemāks nekā ASV! Vēl pirms 7 gadiem tas bija 45% gadā! Iespējams, Grieķijas valsts obligācijas, nopirktas pareizā brīdī, ir bijis viens no vislabākajiem ieguldījumiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Tiesa, tikai retajam pietika dūšas pirkt Grieķijas valsts obligācijas brīdī, kad par Grieķijas budžetu lēma Eiropa un Starptautiskais valūtas fonds un pašā Grieķijā valdīja politiskā nestabilitāte.

Vai tu esi gatavs ieguldīt obligācijās, zinot, ka noteikti zaudēsi daļu naudas, ja turēsi obligāciju līdz dzēšanai? Jā, iespējams obligācija vēl pieaugs vērtībā, ja kritīs ienesīgumi, bet vai šādi motivēts ieguldījums nekļūst par spekulāciju?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Noderīgi labumi #5

Šīs nedēļas labumi!

Raksti:

Thread about earnings quality and credit – Valeant gadījums kā izņēmums vai plašāka tendence

Ko zināt par sociāli atbildīgu ieguldīšanu – ieguldīšana un ESG

What great managers do: Prune – Vadītājs kā dārznieks

Reģionu attīstību ietekmē padomju mantojums – Saruna ar ekonomistu Pēteri Strautiņu

Podkāsti:

No such thing (as writer’s block) – Seth Godin par “radošā bloka” neesamību

Video:

How to Stop Media from Defining Your Process:

____________________________________________

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Apgrieztā ienesīguma līkne

Normālos tirgus un ekonomikas apstākļos ienesīguma līkne ir augšupejoša. Tas nozīmē, ka par ilgāka termiņa obligācijām ir augstāks ienesīgums nekā īsāka termiņa obligācijām.

Attēlā augstāk ir attēlotas ASV valsts parādzīmju ienesīguma līknes. Raustītā blāvā līnija ir ienesīguma līkne 2016.gada 1.janvārī, tad tā bija normāla jeb īstermiņa parādzīmes deva zemu ienesīgumu, bet ilgāka termiņa parādzīmes deva augstāku ienesīgumu.

Spilgti zaļā līnija ir ienesīguma līkne uz šo brīdi. Var novērot, ka 3 mēnešu parādzīmju ienesīgums ir augstāks nekā pat 10 gadu parādzīmēm.

Šāda situācija parasti ir novērojama tad, kad investori kļūst bažīgi par finanšu tirgus stāvokli un vēlas iegādāties drošus vērtspapīrus, tipiski valstu parādzīmes ar vidēju līdz garu termiņu. Palielinās pieprasījums pēc tām, pieaug to cena un krītas to ienesīgums.

Vēsturiski ienesīguma līknes apgriešanās ir kalpojusi kā savlaicīgs signāls nākošajai recesijai. Iepriekšējās 2 lielās korekcijas ASV akciju tirgos sekoja pēc tam, kad 2 gadu ASV valsts parādzīmju ienesīgums bija augstāks nekā 10 gadu(attēlā zemāk)

Šobrīd līdz tam vēl neesam nonākuši. 10 gadu ienesīgums ir par 22 bāzes punktiem augstāks nekā 2 gadu ienesīgums.

Taču cita aina paveras, ja aplūko 3 mēnešu un 10 gadu ienesīguma atšķirības.

3 mēnešu parādzīmju ienesīgums jau 2 mēnešus ir augstāks par 10 gadu parādzīmju ienesīgumu. Kas vēsturiski ir noticis pēc ienesīguma līknes apgriešanās?

Pirmajā kolonnā no kreisās puses ir mēnesis un gads, kad notika līknes apgriešanās. Pēc līknes apgriešanās akciju tirgi ir turpinājuši iet augstāk vēl kādu laiku, tas ir attēlots B kolonnā(akciju tirgus pīķis), savukārt recesijas sākums ir attēlots C kolonnā.

Vidēji 10 mēnešus pēc līknes apgriešanās akciju tirgi sasniedza savu pīķi, tomēr jāņem vērā, ka ir liels diapazons starp 3 mēnešiem un 19 mēnešiem. Pēc tam vidēji pēc 5 mēnešiem sekoja recesija.

Starp līknes apgriešanos un recesijas sākumu vidēji ir bijuši 15 mēneši. Līkne apgriezās pirms 2 mēnešiem, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija ir sagaidāma pēc 13 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā gada. Te ir svarīgi piebilst, ka šie ir vidējie rādītāji un gandrīz nekad dzīvē nekas nenotiek vidēji. Īsākais periods bija 9 mēneši un garākais bija 25 mēneši, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija varētu sākties pēc 7-23 mēnešiem.

Beigās vēl vēlos piebilst, ka likmes apgriešanās pati par sevi neizraisa recesijas. Tas ir viens no simptomiem. Var notikt arī tā, ka recesija neseko tuvākajā laikā un turpinās pieaugums vēl vairākus gadus.

Tomēr, ņemot vērā vēsturiskos datus un šodienas situāciju, ir vērts būt piesardzīgiem.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzimumu vecuma nevienlīdzība

Sievietēm vecumdienu uzkrājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība!

Kāpēc?

Sievietes dzīvo ilgāk. Tā liecina statistikas dati. Saskaņā ar Centrālās Statistikas Biroja(CSB) datiem 2019.gadā Latvijā ir 388 979 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. No tiem 128 364 ir vīrieši un 260 615 sievietes.

Ne vien aktuālā statistika liecina par to, ka sievietes dzīvo ilgāk, bet arī prognozējamais mūža ilgums. Pēc CSB datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) 2018.gadā vidēji bija 75 gadi. Vienkārši sakot, tiek prognozēts, ka 2018.gadā dzimis iedzīvotājs nodzīvos 75 gadus. Vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, bet sievietēm 79.6 gadi jeb gandrīz par 10 gadiem vairāk.

Ja vecumdienu iztikas nodrošināšanai tiek plānots izmantot ieguldījumu portfeli, tad, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, sievietēm ir nepieciešams krietni lielāks ieguldījumu portfelis.

Vienkārši rēķinot, ja mēnesī nepieciešami 1000 eiro, tad 10 gados tie ir 120 000 eiro.

Protams, tie visi ir tikai vidējie dati. Noteikti mums katram ir zināmi vīrieši, kas pārsnieguši 80 un 90 gadu vecumu. Un zemāks vidējais paredzamais mūža ilgums, visticamāk, ir saistīts ar vīriešu priekšlaicīgām nāvēm negadījumos, darbā utt.

Līdz ar to no datiem augstāk nevajadzētu arī izdarīt secinājumu, ka vīriešiem ir jāuzkrāj tikai 5 gadu tēriņu uzkrājums, ja iet pensijā 65 gados, bet sievietēm 15 gadu. Visticamāk, mēs visi vidēji dzīvosim daudz ilgāk, taču vēsturiskie dati liecina, ka sievietes varētu dzīvot salīdzinoši ilgāk nekā vīrieši. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sievietēm ir jāpievērš lielāka uzmanība vecumdienu uzkrājumiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jāsāk ar uzkrāšanu

Ik pa laikam man cilvēki jautā, kur ieguldīt pāris tūkstošus, lai nauda nestāvētu bezdarbībā un saņemtu labāko ienesīgumu.

Pirmā doma manā prātā ir par portfeļa izveidi, aktīvu alokāciju pa aktīvu klasēm un reģioniem, ņemot vērā cilvēka mērķus, vēlmes un riska apetīti. Tomēr patiesībā ienesīgumam šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme, vismaz sākumā.

Ienesīgumam būs nenozīmīga loma salīdzinoši nelielu uzkrājumu gadījumā. Svarīgāk ir koncentrēties uz ienākumu pieaugumu un uzkrājumiem novirzāmo summu palielināšanu nekā uztraukties par uzkrājuma īstermiņa ienesīgumu.

Piemēram, esi uzkrājis 1000 eiro un ieguldi tos instrumentā, kas nes 5% ienesīgumu gadā jeb 50 eiro. Visu gada ienesīgumu var iztērēt vienā restorāna apmeklējumā vai pavisam nelielas dārza ballītes sarīkošanā.

Salīdzinājumam pieņemsim, ka pēc vairākiem gadiem portfeļa vērtība sasniedz 1 000 000 eiro. Portfelis tiek ieguldīts finanšu aktīvos un tas attiecīgi svārstās kopā ar finanšu tirgiem. Ja tas pieaug par 5% gadā jeb par 50 000 eiro, tā ir ievērojama summa, kādu novirzīt uzkrājumiem spēj tikai persona ar ļoti augstiem ienākumiem. Tieši tāpēc ienesīgums ir nozīmīgāks pie salīdzinoši lielām ieguldījumu summām, taču sākumposmā ar salīdzinošie nelieliem uzkrājumiem ienesīgums būtiski dzīvi neietekmē.

Uz ko koncentrēties – uzkrāt vai ieguldīt?

To var noteikt izmantojot sekojošu vienādojumu:

Kurš ir lielāks?

Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums

Vai

Ikgadējie uzkrājumi

Ja Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums > Ikgadējie uzkrājumi, tas nozīmē, ka ieguldījumi pelna vairāk nekā tiek novirzīts uzkrājumiem, tātad ir jākoncentrējas uz ieguldījumiem un to ienesīgumu. Tomēr, ja uzkrājumi ir lielāki par ienesīgumu, tad ir vairāk jākoncentrējas uz ienākumu pieaugumu un agresīvāku uzkrāšanu.

Piemēram, ja aktīvu apmērs sasniedz 20 000 eiro un reālistiski gadā tiek prognozēts 5% ienesīgums jeb 1000 eiro gadā, savukārt uzkrājumiem ik mēnesi tiek novirzīti 200 eiro jeb 2400 eiro gadā, tad vairāk ir jākoncentrējas uz uzkrāšanu un ienākumu palielināšanu. Protams, uzkrājumu summai sniedzoties vairākos desmitos tūkstošu, tos vajadzētu ieguldīt un neatstāt tos novārtā.

Man bieži jautā par to, ar kādām summā var sākt ieguldīt vai kādas ir nepieciešamas, lai kaut kas jēdzīgs no tā sanāktu. Te nu seko mans subjektīvais viedoklis:

Līdz 10 000 eiro jāizmanto tradicionālie uzkrāšanas produkti: depozīti, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Vislielākā uzmanība jāpievērš ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

Virs 10 000 eiro var sākt nodarboties ar ieguldīšanu finanšu tirgos paša spēkiem, ja tam pietiek laika un zināšanu. Jāatceras, ka sagaidāmais ienesīgums uz 10 000 eiro visticamāk nepārsniegs 500 līdz 700 eiro gadā, līdz ar to lielākajai daļai cilvēku prātīgāk būs turpināt koncentrēties uz ienākumu palielināšanu un agresīvāku uzkrāšanu.

No 50 000 eiro var sākt kaut cik nopietni veikt ieguldījumus finanšu tirgos. Pie šāda apmēra instrumentu iegādes komisijas “nenoēdis” pārāk daudz no kapitāla. No šādas summas varētu kļūt pieejami aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi, t.sk. var vērsties pie manis. Arī pie 50 000 eiro portfeļa ar sagaidāmo ienesīgumu 5% gadā jeb 2 500 eiro, kas ir līdzvērtīgi ap 208 eiro uzkrājumam mēnesī, lielākajā daļā gadījumu ir jāturpina agresīvāk uzkrāt un palielināt ienākumus.

No 200 000 eiro paveras gana plašas iespējas ieguldījumiem finanšu tirgos. Portfelī var iekļaut gan plaši diversificētus ieguldījumu fondus, indeksu fondus un pat nelielā īpatsvarā individuālas akcijas. 5% gada ienesīgums jeb 10 000 eiro gadā visticamāk arī šajā gadījumā būs krietni zemāks nekā personas ikgadējie uzkrājumi, tāpēc jāturpina uzkrāt un novirzīt līdzekļus ieguldījumu portfelī.

No 1 000 000 eiro lielākā daļa ieguldījumu no visa plašā spektra kļūst pieejami. Portfelī var iekļaut gan individuālas akcijas, gan obligācijas, gan fondus un indeksu ETFus. 5% gada ienesīgums jeb 50 000 eiro gadā lielākajā daļā gadījumu būs augstāks nekā uzkrājumiem ik gadu novirzītā summa, tāpēc īpaši liela uzmanība ir jāpievērš ieguldījumu portfelim.

Rezumējot, 99% gadījumu prātīgāk ir lielāku uzmanību pievērst ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mazāk ir vairāk jeb nesarežģī ieguldīšanu

Mēs visi mēdzam dažādās situācijas domāt par daudz, par daudz analizēt un mēģinām vienkāršo padarīt sarežģītu. It īpaši tas izpaužas, domājot par uzkrājumiem un ieguldīšanu. Ja pārāk sarežģī ieguldīšanas procesu, pie tā būs grūti pieturēties ilgtermiņā. Vienkāršākai ieguldīšanai seko šiem soļiem:

  • Izveido tādu plānu, kuru vari īstenot jebkādos finanšu tirgu apstākļos

Sāc ar Pirmajiem soļiem, tie ir salīdzinoši vienkārši, lai tos nebūtu problēmu īstenot. Dažus finanšu plānu piemērus esmu aprakstījis šeit un šeit. Plāna izveidošana ļaus izvairīties no emocionāliem lēmumiem.

  • Ieguldi nevis spekulē

Pastāv ļoti zema varbūtība, ka izdosies nopelnīt ar spekulēšanu. Ja pazīsti kādu, kam tas ir izdevies, tad šī persona ir izņēmums. Ieguldīšana nozīmē pirkt aktīvus, kas nes regulārus ienākumus un/vai ilgtermiņā pieaug vērtībā. Spekulēšana saistās ar augstu risku, lielām izmaksām un zemu varbūtību kļūt turīgam.

  • Ieguldi gan labos laikos, gan sliktos laikos

Angļu valodā pastāv ieguldīšanas princips “Dollar cost average”. Tā pamata būtība ir, ka ieguldīšana tiek veikta gan labos laikos, gan sliktos. Ieguldot sliktos laikos, var nopirkt tos pašus aktīvus par zemāku cenu un attiecīgi nopirkt lielāko to skaitu. Kad atkal iestāsies labie laiki, tad sliktos laikos veiktie ieguldījumi būs ievērojami pieauguši.

  • Uzstādi ieguldīšanas mērķus

Ja plāno doties pensijā pēc 30 gadiem, uzstādi vēlamo mērķa portfeļa apmēru. Tam ir jābūt gana ambiciozam, taču arī sasniedzamam. Ar dažādiem ienesīgumiem var aprēķināt nepieciešamos ikmēneša uzkrājumus dažādos scenārijos. Nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem un ieplānot divciparu ikgadējo ienesīgumu, tāpat arī nevajadzētu ieplānot naudu “turēt zeķē” un nepelnīt neko. Ik pa laikam pārliecinies par sasniegto progresu. Ja atpaliec no uzstādītā plāna, tad var palielināt uzkrājumiem novirzāmo summu apmērus.

  • Diversificē

Diversificēt starp aktīvu klasēm un dažādiem tirgiem ir viegls veids, kā samazināt kopējo risku. Atsevišķs uzņēmums var bankrotēt, taču akciju tirgi kā tādi vēsturiski nebankrotē. Tiesa, sliktos laikos gandrīz visiem aktīviem kritīs vērtība, tomēr lielākajā daļā gadījumu diversifikācija dos zemāku svārstīgumu un mazāku risku.

  • Nepievērs uzmanību īstermiņa svārstībām finanšu tirgos

Ja ieguldi ilgtermiņā, tad nav vērts pievērst uzmanību ikdienas svārstībām finanšu tirgos. Ja vakar tirgi kopumā pieauga par 1%, bet šodien nokritās par 1%, tad esi uz vietas. No ilgtermiņa ieguldījumu skatupunkta šādas svārstības ir nenozīmīgas. To pašu var teikt par nedēļas izmaiņām un pat mēneša izmaiņām. Lielākajai daļai ilgtermiņa ieguldītāju būtu pietiekami ar ikgadēju ieguldījumu pārskatīšanu.

  • Pielāgo riska un termiņa faktorus visiem saviem ieguldījumiem

Jo īsāks attiecīgā ieguldījuma vai uzkrājuma laika termiņš, jo zemākam būtu jābūt riskam. Jo ilgāks termiņš, jo augstāku risku var uzņemties. Vienkārši sakot, īstermiņa ieguldījumos nevajadzētu iekļaut akcijas, savukārt ilgtermiņā ieguldījumi akcijās ir būtiska portfeļa sastāvdaļa.

  • Regulāri pārskati savus ieguldījumus

Iepriekš rakstīju, ka nav vērts pievērst uzmanību īstermiņa svārstībām, taču nevajadzētu arī par ieguldījumiem pavisam aizmirst. Ja ir kādi uzkrājumi, kuru stāvokli neesi apskatījis vairāk nekā gadu, tad šobrīd būtu labs laiks tos pārskatīt. Manuprāt, ikgadēja ieguldījumu pārskatīšana ir piemērots pārskatīšanas biežums lielākajai daļai ieguldītāju.

Būšu pateicīgs, ja dalīsieties ar saviem ieguldīšanas noteikumiem, soļiem un principiem komentāros facebook.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Noderīgi labumi #4

Šīs nedēļas labumi!

Raksti:

Paradigm Shifts – Ray Dalio par paradigmas maiņām finanšu tirgos iepriekšējās desmitgadēs

Your Chances Of Becoming A Millionaire By Race, Age, And Education – varbūtība kļūta par miljonāru no ASV skatu punkta

OUR JUNE RESULTS – BlueOrange aktīvu pārvaldīšanas jūnija komentārs. Īss ieskats tajā, kam pievēršam uzmanību un kā skatāmies uz finanšu tirgiem

How Marvel Went From Bankruptcy to Billions – uzņēmuma Marvel celšanās, krišanas un augšāmcelšanās stāsts

Podkāsti:

Making Sense #163 – RICKY GERVAIS – Sam Harris saruna ar Ricky Gervais

Scott Galloway Discusses the Algebra of Happiness – Barry Ritholtz un Scott Galloway saruna par laimi, Amazon, WeWork un daudz ko citu

Video:

Jeffrey Gundlach interview at DoubleLine

____________________________________________

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt?

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Noderīgi labumi #3

Šīs nedēļas labumi!

Raksti:

Discipline is Hard – “Diversification means always having to say you’re sorry” for something in the portfolio that is dragging down performance.

July Macro Update: Housing Remains The Weakest Link – plašs skatījums uz ASV makroekonomikas datiem

Pirkt un turēt – vienkārši, ne viegli – Kas būtu noticis, ja tu būtu nopircis šīs akcijas pirms 20 gadiem?

The $50,000 an hour gate agent– … organizācijas nākotne ir ierindnieka rokās…

EVERYONE NEEDS A FUCK-YOU FUND – virsraksts visu izsaka 🙂

Video:

Renting vs. Buying a Home: The 5% Rule – pirkt vai īrēt? 5% noteikums

The 7 Deadly Sins of Investing – 7 investēšanas grēki

David Epstein: Reach Your Highest Potential with Lewis Howes – Kāpēc “ģenerālisti” uzvar specializētā pasaulē

____________________________________________

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: