fbpx

Īrnieka izlikšanas aizlieguma risks

Viens no izplatītākajiem ieguldīšanas veidiem Latvijā ir dzīvokļa iegāde un tā izīrēšana. Neskaitāmās sarunās un diskusijās ir dzirdēts viedoklis, ka cilvēki pie pirmās brīvās naudas investīcijām pirktu dzīvokli un to izīrētu.

Tam pamatā ir vairāki iemesli, kurus šodien sīki un plaši netaisos iztirzāt. Taču šoreiz vēlos pafilosofēt par kādu risku, kas ir neliels, taču pastāv dzīvokļu izīrētājiem.

Īrnieka izlikšanas aizliegums

Šajā brīdī ir jāpiesauc ASV. ASV COVID-19 ietekmē tika ieviests aizliegums izlikt īrniekus. Detaļās un niansēs neiedziļināsimies, bet paspriedīsim par pašu risku kā tādu.

Iedomāsimies, ka esam iegādājušies dzīvokli izīrēšanai. Esam atraduši īrnieku, viss iet gludi, taču tad pienāk kāda negaidīta globāla vai lokāla krīze.

Politiķi, lai “aizsargātu” noteiktu sabiedrības grupu no palikšanas bez mitekļiem, nolemj ieviest plašu un vispārēju īrnieku izlikšanas aizliegumu. Tas nozīmē, ka īrnieku nevar izlikt no mājokļa, pat ja viņš nemaksā īri un komunālos maksājumus, kamēr šāds regulējums ir spēkā.

Protams, lielākā daļa mājokļu īrnieku turpina godīgi pildīt saistības, kā arī, nespējot vairs veikt īres maksājumus, meklē jaunu mājvietu citur. Taču vienmēr būs kāda daļa īrnieku, kuri šādu regulējumu izmantos sev par labu, neatkarīgi no tā, vai tas ir nepieciešams vai nē.

Pieņemsim, ka mūsu izīrētā dzīvokļa īrnieks arī pārtrauc veikt īres maksājumus. Papildus tam īrnieks pārtrauc arī komunālo maksājumu veikšanu. Sazināmies un runājam ar īrnieku un viņš apgalvo, ka nespēj maksāt, ka laiki ir tādi un šādi un neko darīt, nāksies pieciest. Mēs arī kā izīrētāji neko nevaram izdarīt, jo ir ieviests īrnieku izlikšanas aizliegums.

Ja mēģināsim risināt situāciju ar nelikumīgām metodēm, nemaksājošais īrnieks par to ātri vien informēs varas iestādes un mums draudētu risks pašiem tikt sodītiem.

Tā visa rezultātā vairs nesaņemam īres maksu, kā arī sāk krāties komunālo maksājumu parāds.

Ietekme uz ienesīgumu

Pieņemsim, ka dzīvokli bijām iegādājušies par saviem līdzekļiem, neizmantojot kredītu, un ikgadējais ienesīgums pēc visu izmaksu segšanas bija 5% gadā.

Jaunajā situācijā katrs mēnesis, kurā īri nesaņemam, samazina īres ienesīgumu. Ja aizliegums ir spēkā gadu vai vairāk, tad īres ienesīgums nokrītas līdz nullei un pat kļūs negatīvs, jo, visticamāk, izmaksu pusē mums ir dažas pozīcijas, piemēram, apdrošināšana, NĪ nodoklis, u.c.

Papildus tam ir jāmaksā komunālie maksājumi īrnieka vietā. Ja vien komunālo pakalpojumu līgumi nav pārslēgti uz izīrētāja vārda, tad, visticamāk, mums pašiem nāksies segt komunālos maksājumus.

Šādā scenārijā mēs ienesīgumā ļoti ātri nonākam no pozitīviem 5% gadā līdz negatīviem dažiem procentiem gadā.

Ja esam izmantojuši kredītu, lai iegādātos īres dzīvokli un attiecīgi palielinātu ienesīgumu uz mūsu ieguldīto kapitālu, tad sekas būs vēl sāpīgākas. Pozitīvais ienesīgums pārvērtīsies negatīvajā jau dažu mēnešu laikā. Un pēc tam maksāsim kredīta maksājumu un komunālos maksājumus par dzīvokli, kurā kāds cits dzīvo bez maksas.

Aizlieguma ieviešanas varbūtība

Ja vēl 2019.gadā man jautātu, kāda ir varbūtība, ka kaut kas šāds tiktu ieviests, tad es būtu ļoti skeptisks un teiktu, ka ļoti maza.

Taču šobrīd jau vairāk nekā gadu ASV ir spēkā šāds īrnieka izlikšanas aizliegums.

Par laimi šāds lēmums, ja neviļ atmiņa, Latvijā pat netika apspriests, vismaz publiski. Šāda lēmuma pieņemšana vēl vairāk samazinātu īres dzīvokļu pieejamību, jo izīrētāji vienkārši negribētu riskēt.

Ja lūkojamies nākotnē, tad, manuprāt, varbūtība šādam aizliegumam nākamajās krīzēs ir pieaugusi. Es neņemos aprēķināt un veikt pieņēmumus konkrētās varbūtībās, taču tā noteikti ir būtiski pieaugusi, salīdzinot ar 2019.gadu.

Citi ierobežojumi izīrētājiem

Mēs visi esam informēti par padomju laika mantojumu ar beztermiņa īres līgumiem par tirgus realitātei neatbilstošām īres maksām. Kā mēs zinām, šādi līgumi ir spēkā vēl pat šodien, lai gan kopš padomju laikiem ir pagājuši jau 3 desmitgades.

Jā, visticamāk, tādā veidā šādi beztermiņa līgumi neatgriezīsies.

Tomēr vairākas rietumu valstīs atsevišķās vietās ir ieviesti, piemēram, īres maksu griesti. Citur īres maksas ir iesaldētas.

Ir dzirdēti stāsti par īpašumiem, kas pirms dažām desmitgadēm ir bijuši izīrēti, pēc tam īres maksa tika iesaldēta un šodien vēl joprojām īrnieki dzīvo šajā īpašumā par tirgus cenām neatbilstošu īres maksu. Nereti īpašniekam saņemtā īres maksa nenosedz pat īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Tā rezultātā īrnieks dzīvo uz izīrētāja rēķina. Īrniekam jau protams forši, bet vai tas ir godīgi un taisnīgi? Manuprāt, nē.

Līdz ar to pastāv arī šādi riski, kuru iestāšanās varbūtību aprēķināt ir gandrīz neiespējami, bet tos ir vērts paturēt prātā ļoti tālos un dziļos plauktiņos.

Ko darīt?

Iespējams, ar šo rakstu kādu esmu nobiedējis. Tāds nebija mans mērķis. Redzot, nesenos virsrakstus no ASV medijiem par īrnieku izlikšanas aizlieguma pagarināšanu, prasījās uzrakstīt arī savas domas un šo faktu atnest arī līdz Latvijai.

Nav tā, ka es kādu gribētu atturēt veikt šādus ieguldījumus, taču ar šo vēlējos vērst uzmanību, ka ir pieaugusi šāda riska iestāšanās varbūtība.

Iespējams, šis risks tā arī nekad nematerializēsies, taču tas nenozīmē, ka šāds risks nepastāv.

Daudz labāk ir zināt riskus, ar tiem rēķināties un attiecīgi rīkoties, nekā tikt pārsteigtam nesagatavotam.

Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Jau kādu brīdī arī pie mums Latvijā pasīvā ieguldīšana ir ieguvusi diezgan lielu atpazīstamību un popularitāti. Tāpēc nebrīnos, ka man par to jautā aizvien biežāk.

Ja vēl parasti tiek pajautāts, kur meklēt akciju ETFus, tad gandrīz nekad man nejautā, kādu indeksu izvēlēties par pamatu.

ASV akcijas

Lielākajā daļā sarunu ar pasīvo ieguldīšanu tiek saprasta ieguldīšana ASV akciju indeksā S&P 500. Pats par sevi tas nav slikts pieņēmums, tomēr ar to pasīvā ieguldīšana neapstājas. S&P 500 ir tikai viens no indeksiem, kuru var izmantot par pamatu.

Kāpēc tieši šis indekss? Jo lielākā daļa mums viegli saprotamo un uztveramo investīciju un uzkrājumu informācijas avotu ir angļu valodā, savukārt tie gandrīz vienmēr ir ar saknēm ASV.

Īsuma var teikt, ka mēs patērējam ASV rezidentam paredzētu informāciju.

Tas, protams, arī nav slikti, taču ne vienmēr ir arī labākais vai atbilstošākais risinājums.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Es ar pasīvo ieguldīšanu saprotu to, ka tiek nopirkts plašs akciju grozs. Šajā brīdī ir jāsāk nodefinēt, ko nozīmē plašs.

Piemēram, var nopirkt vienas valsts akciju indeksa ETF, kurā būs iekļautas tikai šīs valsts akcijas, piemēram, ASV akcijas. Bet var arī nopirkt Itālijas akciju ETF.

Vai tiešām varam pielīdzināt abus ieguldījumus kā pasīvos ieguldījumus? Droši vien nē! Itālijas akcijas “lec” ārā no konteksta sajūtu ziņā.

Vēl var izvēlēties, piemēram, Eiropas akciju indeksu, kurš jau vairāk sajūtās atbildīs pasīvās ieguldīšanas principiem.

Manuprāt, uz pasīvo ieguldīšanu būtu jāskatās globāli. Nevis izvēlēties vienas valsts akciju indeksu, bet gan visas pasaules akciju indeksu.

Tādā gadījumā mēs neveicam aktīvu izvēli ieguldīt vai neieguldīt kādā valstī vai reģionā. Ja izvēlamies tikai ASV akcijas, tad sanāk, ka aktīvi neizvēlamies pārējo pasauli un tā jau, manuprāt, vairs nav pasīvā ieguldīšana tās plašākajā nozīmē.

Dažādie pasaules akciju indeksi

Tomēr, arī vienkārši neiedziļinoties un izvēloties pasaules akciju indeksu, var “iebraukt tajā pašā grāvī”.

Ja iedziļināsimies tajā, kādas valstis ir iekļautas populārākajos pasaules akciju indeksos, tad lielākoties tajos ir tikai attīstītās valstis, t.sk. ASV un Eiropa.

Tomēr tajos nav iekļautas attīstības valstis, kā piemēram Ķīna, Indija un Brazīlija.

Arī šajā gadījumā tiek izdarīta maz aktīva, tomēr aktīva izvēle konkrētā valstu kategorijā neieguldīt.

Lai veiktu šādu izvēli, tai būtu jābūt informētai un izsvērtai. Ja paķeram pirmo ETFu, kuram nosaukumā rakstīts “World”, var gadīties, ka nepaņemam visu pasauli, bet gan tikai attīstīto pasauli.

Sagaidāmie ienesīgumi

Šajā brīdī ir vērts pievienot vēl vienu faktoru – sagaidāmo ienesīgumu.

Jā, es zinu, ka par sagaidāmajiem ienesīgumiem pasīvās ieguldīšanas kontekstā nav pieņemts runāt. Paļaujamies uz “vēstures rīmēšanos” un viss.

Tomēr, ja veicam aktīvu izvēli ieguldīt tikai ASV akcijās vai tikai attīstītās pasaules akcijās, tad būtu arī jāzina, no kā atsakāmies.

Šajā brīdī palīgā nāk Research affiliates ar savām 10 gadu ienesīgumu prognozēm. Akciju tirgiem par pamatu tiek ņemts Gordon Growth model, kurš vērtē naudas plūsmas pieaugumu, kā arī modelī tiek iekļauta valuācija jeb tas, vai tirgus ir dārgs vai lēts, vērtējot pēc CAPE rādītāja.

Grafikā augstāk redzam dažādu aktīvu sagaidāmo ienesīgumu un svārstīgumu nākamajiem 10 gadiem, pielietojot Research affiliates metodoloģiju. Ar sarkanu ir iekrāsoti akciju ienesīgumi.

Kā redzam, tad augstākais sagaidāmais ienesīgums nākamajos 10 gados ir attīstības tirgu (Indija, Ķīna, Brazīlija, Krievija, u.c.) akcijām (EM Equity). Vidējais prognozētais ienesīgums ir 7.7% gadā.

Nākamais segments ar augstāko sagaidāmo ienesīgumu ir EAFE akcijas, kuras iekļauj attīstītās valstis, izņemot ASV un Kanādu, ar vidējo prognozēto ienesīgumu 6.1% gadā.

Pēc tam seko visas pasaules akcijas ar 4% gada ienesīgumu.

ASV mazās kapitalizācijas akciju prognozētais ienesīgums ir 3.4%, savukārt ASV lielās kapitalizācijas akcijām, ko varētu pielīdzināt S&P 500 indeksam, tiek prognozēts vien 1.7% gada pieaugums.

Šādas atšķirības sagaidāmajos ienesīgumos, visticamāk, var pamatot ar sagaidāmo izaugsmi un pašreizējām akciju valuācijām. Attīstības valstu akcijām tiek paredzēta augstāka izaugsme un tās ir lētākas, savukārt ASV akcijām izaugsme tiek paredzēta lēnāka un tās ir dārgākas.

Secinājumi

Ja izvēlamies tikai ASV akcijas jeb S&P 500 indeksu, tad saskaņā ar šo modeli riskējam nākamajos 10 gados saņemt gaužām zemu ienesīgumu. 1.7% gada ienesīgums, manuprāt, nav pietiekams ienesīgums, lai ieguldītu svārstīgos akciju tirgos.

Ja uz dullo paņemam “world” akciju indeksu, kurā ir tikai attīstītā pasaule, tad dabūsim EAFE ar 6.1% ienesīgumu un ASV lielās kapitalizācijas akcijas ar 1.7% ienesīgumu. Populārākajā šādā indeksā ASV īpatsvars sasniedz divas trešdaļas, attiecīgi šāda pasaules attīstīto valstu indeksa vidējais svērtais ienesīgums varētu būt ap 3.13% gadā.

Abos gadījumos nekas netiek ieguldīts attīstības valstīs, kurās tiek prognozēts 7.7% gada ienesīgums.

Ja izvēlamies visas pasaules akciju indeksa ETF, tad situācija pavisam mazliet tiek uzlabota, taču ASV īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentu punktiem. Šādā gadījumā droši vien varam cerēt uz 10 gadu vidējo ienesīgumu ap 4% gadā.

No tā var secināt, ka, iespējams, ir jābūt mazliet aktīvākām nekā pavisam pasīvam un jāveic apzinātas izvēles, kādos indeksu ETFos ieguldīt.

Kopsavilkums

Pasīvā ieguldīšana tikai ASV akciju tirgos vai attīstīto valstu akcijās ir salīdzinoši aktīva izvēle, kas saskaņā ar prognozētajiem ienesīgumiem nākamajos 10 gados var rezultēties ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Visticamāk, uz augstāku ienesīgumu var pretendēt, izvēloties visas pasaules akciju indeksus. Research affiliates modelis prognozē, ka vēl augstāks ienesīgums sagaidāms tieši ārpus ASV akcijām – attīstītās valstis bez ASV un Kanādas un attīstības valstis.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kāpēc jāsāk krāt agrā vecumā? #2

Mācību gads ir noslēdzies, arī COVID-19 ierobežojumi mazinās, darba tirgū aktivitāte ir augsta un darba gaitas šovasar uzsāks daudz jaunu cilvēku. Tāpēc tieši šobrīd ir labs brīdis vēlreiz pastāstīt par to, kāpēc ir jāsāk krāt agrā vecumā.

Ja zini kādu, kurš šogad uzsāk savas darba gaitas vai tās ir uzsācis dažos iepriekšējos gados, lūdzu, nosūti šim cilvēkam saiti uz šo rakstu. Iespējams, pat neliels uzkrājums un personīgo finanšu disciplīna ļaus dzīvot daudz pilnvertīgāku un patīkamāku dzīvi.

Cilvēki ļoti daudz laika velta “pareizo” ieguldījumu instrumentu meklēšanai, taču viens no būtiskākajiem faktoriem turīguma veidošanā ir laiks jeb tas, cik ilgu laiku tiek veikti uzkrājumi un ieguldījumi.

Šajā reizē ar 2 grafikiem vienkāršā veidā vēlos parādīt, cik liela nozīme ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā vecumā.

Cik daudz ir jāuzkrāj ik mēnesi ar 6% gada ienesīgumu, lai 65 gadu vecumā uzkrājuma vērtība sasniegtu 100 000 eiro?

Ja uzkrājumus sāk veidot 25 gadu vecumā, tad pietiks ar 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu. 40 gadus tiek veikts neliels ikmēneša uzkrājums, procenti pelna uz procentiem un 65 gadu vecumā tiek sasniegta 100 000 eiro vērtība, pieņemot 6% gada ienesīgumu.

Ja uzkrājumus sāk veikt 30 gadu vecumā, tad nepieciešams ik mēnesi uzkrāt 70 eiro, lai sasniegtu 100 000 eiro, sākot 40 gados ik mēnesi jāuzkrāj 144 eiro.

Loģika skaidra – jo vēlāk sāk, jo vairāk ik mēnesi ir jāuzkrāj. Jo vēlāk sāk, jo mazāk laika ir salikto procentu spēkam jeb procentu pelnīšanai uz procentiem.

Ja par pensijas kapitāla veidošanu sāk domāt 50 gadu vecumā, tad ir jāveic ļoti nozīmīgi ikmēneša uzkrājumi, šajā scenārijā 344 eiro mēnesī, bet, sākot 55 gadu vecumā, ikmēneša nepieciešamo uzkrājumu apjoms pieaug līdz 610 eiro.

Papildus tam jāņem vērā, ka, sākot krāt agrāk, ir vairāk laika ieguldīt agresīvākās ieguldījumu stratēģijās, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risku vajadzētu samazināt, kā rezultātā samazināsies sagaidāmais ienesīgums un patiesībā nepieciešamais uzkrājuma apjoms pēdējos gados pirms pensijas var ļoti būtiski pieaugt.

Uzkrājuma sākšanas vecuma sakarību var apskatīt arī no citas puses.

Pieņemsim, ka persona sāk veikt ikmēneša uzkrājumus 50 eiro apmērā ar 6% gada ienesīgumu. Cik daudz būs uzkrāts atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts veikt ikmēneša uzkrājumus?

Ja sāk 25 gados, tad uzkrājuma vērtība pēc 40 gadiem sasniegs 100 000 eiro. Ja sāk 30 gados, tad būs par gandrīz 30 000 eiro mazāk, lai gan iemaksu apmērs ir tikai par 3000 eiro mazāks ( 50 eiro mēnesī x 5 gadi = 3000 eiro). Ja sāk 50 gadu vecumā, tad uzkrājuma apmērs sasniegs 14 541 eiro.

Jebkurš papildus uzkrājums ļaus vecumdienās dzīvot labāk, taču, visticamāk, padsmit tūkstošu liels uzkrājums īpaši nemainīs dzīves līmeni visā pensijas saņemšanas periodā. Tāpēc, ja uzkrājumus sāk veidot vēlākā vecumā, ir ievērojami jāpalielina ikmēneša uzkrājuma apjoms, lai sasniegtu tādu uzkrājuma apjomu, kurš būtiski uzlabos vecumdienu dzīves līmeni.

Ja vēl nav sākts, veidot uzkrājumus, tad ir svarīgi apzināties, ka labāk ir sākt šodien, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Katrs papildus gads novedīs pie tā, ka būs vēl vairāk jānovirza uzkrājumiem.

Šajos piemēros izmantoju salīdzinoši nelielus ikmēneša uzkrājumu apmērus, lai ilustrētu galveno domu. Es zinu, ka ir diezgan daudz cilvēki un jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir krietni virs vidējiem un kuri uzkrājumiem varētu novirzīt vērā ņemamas summas.

Ja ik mēnesi uzkrājumiem novirza 700 eiro ar 6% gada ienesīgumu no 30 gadu vecuma, tad 65 gadu vecumā uzkrājuma apmērs sasniegs 1 000 000 eiro.

Jo agrāk sāksi, jo vairāk sakrāsi!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad pirkt nekustamo īpašumu?

Nekustamā īpašuma pirkšanu es iedalu 2 lielās kategorijās:

  1. Pirkt sev (māja, dzīvoklis, zeme mājas būvniecībai, vasarnīca, utt)
  2. Investīcijas (izīrēšana, attīstīšana, flipošana, utt)

Šajā rakstā apskatīsim tikai pirmo punktu jeb īpašuma iegādi sev. Vienkāršības labad pieņemsim, ka iegādājamais īpašums ir gatavs lietošana jeb īpašumā nav jāveic kapitālais remonts vai nav jāceļ māja.

Kad pirkt?

Pērkot īpašumu sev, jautājums par laiku, kad pirkt, nav pareizais, ko sev uzdot.

Īpašuma pirkšana parasti saistās ar konkrētu vajadzību, t.sk. pirmā īpašuma iegāde, lielāka īpašuma iegāde un mazāka īpašuma iegāde. Katra no šīm vajadzībām mūsu dzīvēs ienāk neatkarīgi no tā, kādā ciklā atrodas nekustamā īpašuma tirgus.

Attiecīgi nav racionāli gaidīt kaut kādus īpašus brīžus jeb cenu korekcijas, lai iegādātos sev īpašumu, ja vajadzība spiež šodien.

Iedomāsimies, ka jaunais pāris pirms dažiem gadiem iegādājās divistabu dzīvokli. Iedomāsimies, ka šobrīd jau ir noticis otrais ģimenes pieaugums un nu jau divistabu dzīvoklī dzīvo 4 cilvēki, no kuriem 2 ļoti strauji aug un ar katru gadu prasa aizvien vairāk dzīvojamās platības.

Protams, ir tādi cilvēki, kuriem šis spiedienu nerada, tad arī varbūt nemaz nav aktuāls jautājums par lielāka īpašuma iegādi. Tomēr, ja vietas sāk aizvien straujāk pietrūkt, rodas stress no saspiestības, tad loģiska rīcība ir lūkošanās pēc lielāka īpašuma.

Šajā gadījumā nav racionāli gaidīt nezināmu laika periodu kaut kādas korekcijas nekustamā īpašuma tirgū, jo, iespējams, attiecības pat nespētu izturēt pieaugošo šaurību vairākus gadus.

Tāpat arī ar citām vajadzībām īpašuma iegādei.

Tāpēc jautājums: “Kad pirkt nekustamo īpašumu?” šajā kontekstā ir nepareizs. Galvenais jautājums ir: “Vai varu atļauties?”

Vai varu atļauties?

Protams, katram izpratne par to, ko varu atļauties ir atšķirīga. Ja vadāmies pēc tā, kādus nosacījumus izvirza bankas, tad šķietami varam atļauties kaut ko ļoti dārgu un lielu.

Piemēram, SEB banka savā mājaslapā min, ka visu kredītu maksājumu summa nedrīkst pārsniegt 40% no ienākumiem.

Pieņemsim, ka jaunā ģimene ar 2 000 eiro ienākumiem pēc nodokļu nomaksas šobrīd ir mājokļa meklējumos un tai šobrīd nav citu kredītu maksājumu. Attiecīgi maksimālais kredīta maksājums pēc bankas minētā varētu būt pat 800 eiro mēnesī. Pieņemot 2.3% gada likmi, 30 gadu termiņu, maksimālais kredīta apmērs varētu sasniegt pat 208 000 eiro.

Lai arī nopirkt šādu īpašumu teorētiski var, tomēr, manuprāt, apgalvot, ka to var atļauties, ir pārdroši.

Ja nu pēkšņi tiek zaudēti ienākumi kaut uz neilgu laiku? Tajā laikā kredīta maksājums nesamazinās. Jā, droši vien vienu vai 2 reizes var sarunāt kredītbrīvdienas, taču būtībā vieglas izejas nav.

40% maksājums no ienākumiem ir pārdrošs un pastāv augsts risks, ka pie lielākām vai mazākām grūtībām var nākties šķirties no īpašuma, jo vienkārši nebūs iespējams veikt attiecīgus maksājumus.

Bet kā tad varētu novērtēt, kāda varētu būt optimāla iegādājamā īpašuma vērtība un attiecīgi arī kredīta maksājums?

Cik dārgu mājokli pirkt?

Pirms laika publicēju rakstu ar tieši šādu virsrakstu Cik dārgu mājokli pirkt?. Ja vēl līdz šim raksts nav lasīts, tad aicinu to izlasīt, lai saprastu domu gājienu un pamatojumu. Lūk, raksta esence tabulas formā:

Ienākumi mēnesī pēc nodokļu nomaksas un attiecīgā optimālā mājokļa vērtība

Mājokļa optimālā vērtība ar 2000 eiro ienākumiem pēc nodokļu nomaksas ir 81 600 eiro. Iegādājoties šādu īpašumu kredītā ar likmi 2.2% gadā, 20% pirmo iemaksu un termiņu 25 gadiem, ikmēneša maksājums ir 283 eiro.

Maksājums sastāda vien 14% no ienākumiem. Manuprāt, konservatīvs hipotekārā kredīta maksājuma apmērs ir 10%, optimāls līdz 15%, savukārt augstāk par 20% būtu jau diezgan riskanti.

Ja aizejam līdz augstākajai atzīmei jeb 20% maksājuma apmēram jeb šajā scenārijā 400 eiro mēnesī, tad īpašuma vērtība varētu sasniegt 115 tūkstošus eiro.

Kopumā var apgalvot, ka mājsaimniecība ar 2 000 eiro mēneša ienākumiem pēc nodokļu nomaksas var salīdzinoši droši iegādāties nekustamo īpašumu vērtībā līdz 115 tūkstošiem eiro.

Un, ja nu atnāk krīze rītdien vai pēc mēneša, vai pēc gada, tad pat ar zemākiem ienākumiem, visticamāk, kredīta maksājums 10-20% apmērā no ienākumiem būs pavelkams. Taču banku augšējais limits 40% ar augstu varbūtību nebūs pavelkams.

Pirmā iemaksa

Vēl viens faktors, kā vērtēt spēju atļauties, ir uzkrāto līdzekļu apmērs, kuru novirzīt pirmajai iemaksai.

Pieņemsim, ka īpašuma iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts. Pirmajai iemaksai būs nepieciešami vismaz 15%(jaunajam projektam) vai 20% no pirkuma summas. Vēl vajadzēs ap 10% no īpašuma vērtības ( 2% nodeva pie pirkšanas, 0.5-1% kredīta izsniegšanas summa, citi izdevumi un 6-7% jaunā īpašuma iekārtošanai). Kopā 25-30% no pērkamā īpašuma vērtības. Nevajadzētu aizmirst, ka pirms tam jau ir jābūt izveidotam neparedzamo izdevumu uzkrājumam un vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi.

Jā, pirmās iemaksas apmēru var samazināt ar ALTUM atbalstu, taču tādā gadījumā kredīta summa būs lielāka un attiecīgi arī ikmēneša maksājums būs augstāks.

Nekādā gadījumā pirmajai iemaksai nevajadzētu aizņemties kādu no dārgo kredītu veidiem, piemēram, patēriņa kredītu. Var paveikties un visu nomaksāt, bet risks iekulties lielās problēmas, kas var rezultēties ar personīgo maksātnespēju, ir ļoti augsts.

Ja tiek izmantots ALTUM atbalsts, tad pirmajai iemaksai un citām izmaksām ir jāuzkrāj vismaz 15-20% no īpašuma iegādes vērtības, savukārt bez ALTUM atbalsta pirmajai iemaksai ir jāuzkrāj vismaz 25-30% no iegādes vērtības.

Ja šobrīd šādu uzkrājumu vēl nav, tas nozīmē, ka nevar atļauties iegādāties īpašumu. Ir jākrāj tik ilgi, kamēr tiek sasniegti šādi apmēri.

Kopsavilkums

“Kad pirkt nekustamo īpašumu?” ir nepareizais jautājums, ko sev uzdot. Ir jāpērk tad, kad ir vajadzība un var atļauties.

Novērtēt savu spēju, ko var atļauties, var pēc 3 faktoriem:

  • Īpašuma vērtība nepārsniedz 3.4 x gada ienākumi pēc nodokļu nomaksas
  • Uzkrājums 25-30% apmērā no nekustamā īpašuma iegādes vērtības pirmajai iemaksai un citām izmaksām
  • Kredīta ikmēneša maksājums nepārsniedz 20% no ienākumiem

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas darbības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

SEB Roboinvestors – apskats

Pirms pavisam neilga laika SEB sāka piedāvāt saviem klientiem pakalpojumu Roboinvestors.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Pakalpojuma būtība ir sekojoša: klients aplikācijā atbild uz jautājumiem, norāda mērķus, ieguldījuma laika horizontu un citu informāciju tieši tāpat, kā parasti ievadām arī anketās, kad vēlamies atvērt vērtspapīru kontus un aizpildām atbilstības anketas.

Galvenā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā anketa ir iekļauta aplikācijā un es to novērtētu, ka ļoti vieglu un ērti aizpildāmu.

Pēc anketas aizpildīšanas tiek iedots rezultāts jeb tiek piedāvāta Roboinvestoraprāt atbilstoša ieguldījumu stratēģija un attiecīgais SEB fonds.

Lai nebūtu tā, ka stāstu tikai kaut ko riņķī apkārt, tad arī pats aizpildīju anketu un, vadoties pēc manām atbildēm, saņēmu novērtējumu, ka manis izvēlētais riska līmenis ir augsts, kā arī ieteicamais riska līmenis ir augsts.

Tā rezultātā man ieteiktais risinājums bija SEB Strategy Growth fonds, kura stratēģija ir aktīva pieauguma, tajā 80% ir akcijas.

Tik tālu viss ir skaidrs un forši, taču tālāk seko izmaksu sadaļa.

Apkalpošanas maksa ir tā, ko paņems no mana konta, ja iegādāšos šo fondu, savukārt fonda pārvaldīšanas maksa ir iekļauta jau pašā fonda cenā.

Kopējās izmaksas, izvēloties šo fondu, ir 1.15% gadā.

To noteikti nevar uzskatīt par zemu izmaksu risinājumu.

Piedāvātie fondi

Aizpildot anketu vēlreiz un norādot pēc iespējas īsāku termiņu, piemēram, 1 gadu un uzkrājuma mērķi norādot mājokli, gala rezultātā tiek piedāvāts SEB Short Bond Fund, kurš iegulda īstermiņa obligācijās un fonda paredzamais ienesīgums īstermiņā ir tuvu 0% (SEB norādītā informācija).

Attiecīgi šajā gadījumā runa ir par kapitāla saglabāšanu, kuram nebūs ienesīguma, taču tas neatceļ komisijas, kuras šajā gadījumā ir 0.15% gadā par fonda pārvaldīšanu un 0.3% gadā par apkalpošanu jeb kopā 0.45% gadā.

Manuprāt, šādā risinājumā nav vērts ieguldīt, jo principā tiek garantēti mīnusi. Šādā scenārijā man kā klientam izdevīgāk ir atstāt līdzekļus norēķinu kontā.

Kopumā var secināt, ka Roboinvestors iesaka kādu no SEB pārvaldītajiem fondiem, kuru kopējās izmaksas man kā klientam būtu no 0.51% līdz 1.21% gadā. (SEB norādītā informācija)

Jāsaka atklāti, ka šajā brīdī nav vairs īsti vēlme iedziļināties pašos piedāvātajos fondos, jo šāds izmaksu līmenis, manuprāt, ir par augstu šādiem vienkāršotiem risinājumiem.

Vēl paliek atvērts jautājums, cik lielas komisijas iekasē fondi, kuros iegulda šie stratēģiju fondi. Vai gala rezultātā patiesais komisiju apmērs nevirzās uz 1.5% līdz 2% gadā? Tādā gadījumā šis kļūst ļoti nepievilcīgs risinājums.

Jāpiebilst, ka globāli šādi roboinvestoru pakalpojumi parasti pievilina tieši ar pievilcīgo komisiju struktūru. Tādi ASV spēlētāji kā Betterment un Wealthfront savus pakalpojumus piedāvā par 0.25% gada maksu, pie tam tajā ir iekļauti dažādi papildus risinājumi, piemēram nodokļu optimizēšanai, dažādiem uzkrāšanas rīkiem, u.c.

Alternatīvas

Ja atceramies iepriekšējo rakstu Swedbank Robur fondi – apskats, tad Swedbank piedāvā ieguldījumu risinājumu pasasules akcijās ar komisiju 0.3% gadā.

Ja paši esam gatavi patērēt laiku un meklēt zemo izmaksu ETFus, tad ASV akciju indeksu ETFus var atrast ar 0.05% gada izmaksām un pasaules akciju indeksu ETFus ar 0.22% gada izmaksām. Protams, šajā scenārijā papildus jāpieskaita arī brokeru komisijas.

Kopsavilkums

Ņemot vērā augstās izmaksas, man SEB Roboinvestora piedāvājums neliekas pievilcīgs. Šobrīd tirgū ir pieejamas gana daudz alternatīvas ar krietni zemākām izmaksām.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Swedbank Robur fondi – apskats

Nu jau kādu brīdi Swedbank saviem klientiem regulāru ieguldījumu veikšanai piedāvā Swedbank Robur fondus.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Ar pilno Swebank Robur fondu piedāvājumu var iepazīties šeit. Piedāvājums ir sadalīts 3 daļās: sabalansētie fondi, reģionālie akciju fondi un sektoru/tēmu fondi.

Sabalansētie fondi

Sabalansētie fondi ir fondu fondi jeb šie fondi iegulda citos fondos. Tajos nav iekšā atsevišķas akcijas un obligācijas, bet gan dažādi fondi. Skaitlis aiz fonda nosaukuma norāda uz to, cik liels īpatsvars no fonda tiek ieguldīts akcijās. Atceramies, jo lielāks īpatsvars akcijās, jo augstāks potenciālais ilgtermiņa ienesīgums, kā arī augstāks risks.

Kā redzam, tad šo fondu izmaksas ir no 0.71% par konservatīvāko fondu līdz 1.21% gadā par agresīvāko fondu.

Komisijas ir vērtējamas kā augstas. No vienas puses tiešām fondi ir aktīvi pārvaldīti, taču aktīvums slēpjas tikai citu fondu izvēlē. Manuprāt, tas nav pietiekams pamatojums šādai komisijai. Būtībā katru no sabalansētajiem fondiem varētu aizstāt ar 2 ETFiem pēc attiecīgām proporcijām – pasaules akciju ETF un pasaules obligāciju ETF.

Vēl jāatzīmē, ka šajos zemo procentu likmju laikos, manuprāt, Uzkrājumu fonds 10 un arī Uzkrājumu fonds 30 ir bezjēdzīgi. To faktiskais ienesīgums, visticamāk, būs tuvu nullei. Bet, ja tomēr ir brīvie līdzekļi virs 100 000 eiro, kurus īstermiņā ir nepieciešams izvietot, lai izvairītos no bankas riska, tad jau var meklēt citas alternatīvas un nemaksāt 0.71% vai 0.81% gada pārvaldīšanas maksu.

Kopumā, manuprāt, šie sabalansētie fondi nav pievilcīgi gandrīz nevienam. Protams, vienmēr pastāv kādi izņēmumi, kas būtu jāvērtē katra cilvēka individuālā gadījumā.

Reģionālie akciju fondi

Reģionālie akciju fondi paredz veikt ieguldījumus, vadoties pēc ģeogrāfiskās izvēles. Kā redzam, varam izvēlēties fondus, kuri iegulda gan plašos reģionos, gan atsevišķās valstīs.

Redzam arī, ka šo fondu pārvaldīšanas izmaksas ir krietni zemākas nekā sabalansētajiem fondiem. To varētu pamatot ar to, ka šie fondi būtībā ir pasīvās pārvaldīšanas instrumenti. Katrs no fondiem ir piesaistīts kādam konkrētam indeksam, taču no ieguldījumiem tiek izslēgtas kompānijas, kuras neatbilst Swedbank ilgtspējas uzstādījumiem. Papildus tam 10% no katra fonda attiecīgajā reģionā var tikt ieguldīti kompānijās, kas veicina atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu un aprites ekonomiku.

Jāatzīst, ka tieši šī fondu sadaļa man liekas jēdzīgākā un noderīgākā. Ja ir vēlme veikt nelielus, taču regulārus ieguldījumus finanšu tirgos, tad tieši Pasaules fonds būtu lieliska opcija ilgtermiņa ieguldījumiem ar zemu komisiju.

Ja ir īpaša pārliecība par kādu konkrētu reģionu vai valsti, tad var izvēlēties to. Taču nav vērts pašam veikt sadali uz vairākiem fondiem, jo to visu var paveikt veicot ieguldījumus Pasaules fondā, kurā ir iekļauta visa pasaule.

Sektoru / tēmu akciju fondi

Trešā un pēdējā sadaļa ir sektoru un tēmu akciju fondi. Pats nosaukums jau pasaka to, ka tiek ieguldīts vai nu konkrētā sektorā vai pēc konkrētas tēmas.

Augšējie 3 fondi tiek ieguldīti konkrētos sektoros. Savukārt apakšējie 2 tiek ieguldīti pēc konkrētas tēmas principa.

Kā redzam, tad arī šiem fondiem ir salīdzinoši augstas pārvaldīšanas izmaksas – robežās starp 0.71% un 1.26%. Augstās izmaksas pamato tas, ka fondi ir aktīvi pārvaldīti un tajos ir iekļautas atsevišķu akciju pozīcijas un nevis citi fondi.

Šajos fondos ir vērts ieguldīt, ja pašam ir stingra pārliecība, ka tieši tas ir tas, kas ir vajadzīgs, vai arī ir liela pārliecība par to, ka konkrētais sektors vai tēma performēs būtiski labāk nekā akciju tirgi kopumā.

Ja, piemēram, uzskatām, ka nekustamais īpašums ir īpaši labs ieguldījums, tad Swedbank Robur nekustamā īpašuma fonds var būt kā opcija regulāriem nelieliem ieguldījumiem. Ja esam gatavi ieguldīt regulāri vai neregulāri summas vismaz vairākos tūkstošos, tad šī opcija kļūst tikai par vienu no ļoti daudzām ieguldīšanas opcijām.

Swedbank Robur nekustamā īpašuma fondam ir 1.26% pārvaldīšanas komisijas. 75% no fonda tiek ieguldīti globāli, 25% Zviedrijā. Ja mēs kārtīgi pameklējam, tad varam atrast pasaules nekustamā īpašuma ETFus ar pārvaldīšanas komisiju 0.24% gadā. Atšķirība izmaksās par 1% ilgtermiņā ir ļoti, ļoti būtiska.

Tāpat ir ar pārējiem sektoru / tēmu fondiem.

Izmaksas

Iepriekš pieminēju tikai pašu fondu regulārās pārvaldīšanas izmaksas, taču, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos, jārēķinās arī ar pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām.

Swedbank Robur fondiem šādu komisiju nav. Attiecīgi šie fondi kļūst ļoti pievilcīgi regulāru un arī neregulāru ieguldījumu veikšanai.

Ja ieguldām Pasaules fondā, tad 0.3% gada komisija ir uzskatāma par zemu un pārējo komisiju neesamība šo fondu padara par vienu no izdevīgākajām pasīvās ieguldīšanas opcijām.

Ja izvēlamies kādu no sektoru/tēmu stratēģijām, tad gan pat pirkšanas, pārdošanas un turēšanas komisiju neesamība var neatspēkot augsto pārvaldīšanas komisiju, salīdzinot ar zemu ETF pārvaldīšanas komisiju un pieskaitot iegādes izmaksas. Tiesa, šeit būs runa par tūkstošos mērāmiem ieguldījumiem.

Maziem un regulāriem ieguldījumiem arī šis būs okei variants.

Tātad galvenais Swedbank Robur fondu pievilcīgums slēpjas faktā, ka netiek piemērotas pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijas.

+/-

+ iespēja veikt ieguldījumus finanšu tirgos bez pirkšanas komisijas

+zemas izmaksas pasīvās ieguldīšanas opcijas – reģionālie ieguldījumu fondi

+īpaši ērts rīks ieguldījumu veikšanai ar nelielām summām

-augstas komisijas sabalansētajiem fondiem, kuri, manuprāt, ir diezgan bezjēdzīgi

-augstas komisijas sektoru/tēmu fondiem, kuriem var atrast zemu izmaksu alternatīvas starp ETFiem

Kopsavilkums

Kopumā Swedbank Robur fondu piedāvājumu vērtēju ļoti pozitīvi. Ir parādījušās iespējas veikt regulārus pasīvos ieguldījumus ar zemu pārvaldīšanas komisiju un bez pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām. Kā negatīvo faktoru var minēt to, ka piedāvājums ir diezgan plašs un bez priekšzināšanām tajā var apmaldīties un izvēlēties ne gluži izdevīgāko un atbilstošāko fondu vai fondus.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

500 eiro mēnesī

Kā dzīvi var mainīt 500 eiro uzkrājums ik mēnesi?

Ievērojami! 🙂

Ja cilvēks ir 25 gadus jauns un uzkrāj pa 500 eiro mēnesī bez jebkāda ienesīguma, tad pēc 40 gadiem būs uzkrāti 240 000 eiro. Nav slikti.

Ja ikmēneša uzkrājumus iegulda ilgtermiņā un izdodas saņemt 7% gada ienesīgumu, tad uzkrājums pēc 40 gadiem jau būs sasniedzis 1 312 406 eiro. Pavisam nav slikti! 7% gada ienesīgums šajā gadījumā naudai ļāva nopelnīt 1 072 406 eiro.

Ja pieņemam, ka šī nauda tiks izlietota vienādos ikmēneša maksājumos 20 gadu laikā, tad pirmajā gadījumā ikmēneša pieejamā summa būtu 1 000 eiro, bet otrajā  5 468 eiro mēnesī.

Protams, šie ir vienkāršoti aprēķini. Šeit nav ņemta vērā inflācija.

Pieņemot 3% inflāciju, pirmajā gadījumā pieejamie 1 000 eiro ik mēnesi pēc pirktspējas būtu pielīdzināmi 306 eiro. Tas nozīmē, ka pēc 40 gadiem ar 3% gada inflāciju par 1 000 eiro varēs nopirkt tikpat daudz, cik šodien var nopirkt par 306 eiro. Sanāk, ka šādā gadījumā nav pat izdevīgi uzkrāt, jo nauda zaudē vērtību un to izdevīgāk ir iztērēt šodien.

Ja uzkrājums tiek ieguldīts ar 7% gada likmi, tad ar 3% gada inflāciju ik mēnesi pieejamie 5 468 eiro varēs nopirkt tikpat daudz cik šodien var nopirkt par 1 676 eiro. Lūk, šajā gadījumā uzkrāšana ir izdevīga un pat prātīga!

Augstāku ienesīgumu aprēķinos nebūtu ieteicams izmantot, jo to ne vienmēr var izdoties sasniegt. Tādā gadījumā savos plānos un cerībās var nākties vilties. Vilšanās var arī būt ļoti nopietna, ja ir plānots ar šo līdzekļu palīdzību uzturēt augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Līdzekļu iztrūkums var likt atteikties no iecerētā dzīves līmeņa.

Ar šo īso ierakstu vēlējos parādīt, cik ievērojami dzīvi var mainīt pat salīdzinoši nelieli ikmēneša uzkrājumi. Ja vēl neesi sācis krāt, tad ir pēdējais laiks sākt!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Neko nedarīt #2

Pirms nedaudz vairāk nekā 4 gadiem šajā blogā nopublicēju rakstiņu ar nosaukumu: “Neko nedarīt”. Pēdējo dienu siltais laiks un jaukā saule ir atgādinājusi man par šī raksta aktualitāti. Tāpēc šodien to bez izmaiņām pārpublicēju. Jāatzīmē, ka, protams, biznesmenis ir izmantots tikai kā piemērs, tā vietā var būt jebkurš cilvēks ar labiem naudas pārvaldīšanas ieradumiem, spēcīgu uzkrāšanas disciplīnu un nelielām, taču pietiekamām zināšanām ieguldīšanā.

Bij’ tāda  anekdote:

Sēž zem palmas bezpajumtnieks, tam pienāk klāt biznesmenis. Abi uzsāk sarunu par dzīvi. Biznesmenis stāsta, cik tam veiksmīgs uzņēmums, cik ilgi un daudz tas strādājis, lai varētu atbraukt atpūsties, vienkārši sēdēt zem palmas, neko nedarīt un baudīt sauli, jūru un skatus. Uz ko bezpajumtnieks atjautā – kādēļ tad tā jāstrādā? Es tāpat sēžu zem palmas, neko nedaru un baudu jūru, sauli.

Neko nedarīt – viens no mērķiem, uz ko cilvēki tiecas. Sapelnīt “lielo naudu”, neko nedarīt un baudīt dzīvi.

Anekdotē abi personāži neko nedara, taču viņu “neko nedarīt” ir atšķirīgi. Jā, abi tajā brīdī bauda sauli, jūru un skatus un neko nedara, bet te arī beidzas viņu kopīgais.

Bezpajumtnieks ir izdarījis izvēli neko nedarīt un vērot sauli un jūru. Viņš var izvēlēties vēl dažas līdzīgas darbības, piemēram, gulēt zem citas šķirnes koka vai sēdēt klajā laukā, vai stāvēt pilsētas laukuma vidū, vērot skatus un neko nedarīt. Taču pie tā viņa izvēles brīvība “lielos vilcienos” beidzas.

Turpretī biznesmenim izvēles brīvība ir krietni plašāka. Viņš var ne tikai darīt to pašu, ko var darīt bezpajumtnieks, bet var aizceļot uz citu pludmali citā pasaules malā, var aizceļot uz citu klimata zonu un paraudzīties uz mūžīgo sasalumu, var nogaršot visu, ko vien sirds kāro, var ar saviem līdzekļiem atbalstīt savu bērnu un radinieku izglītošanos, attīstību un uzlabot to dzīves apstākļus, var nodoties labdarībai un palīdzēt tiem, kam palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

“Neko nedarīt” var izpausties dažādi. Bezpajumtnieka gadījumā nekā nedarīšana ir iespējama tikai tik ilgi, kamēr neko nedara. Ja gribas ko mainīt, tad ir jābeidz neko nedarīt un jāķeras klāt pie darīšanas. Biznesmenim nekā nedarīšana ir tikai viena no izvēles iespējām.

Runa ir par izvēles iespējām. Ja nekā nedarīšana ir vienīgā iespēja, tas neder. Ja nekā nedarīšana ir tika viena no daudzām laika pavadīšanas iespējām, lūk tas ir mērķis, ko ir vērts apdomāt.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks ir nauda #2

Pēdējā laikā man būtiski ir pieaudzis darba apjoms, par ko, protams, esmu pateicīgs, kā arī ļoti augstu vērtēju klientu uzticēšanos man. Lielāks darba apjoms likumsakarīgi saistās arī ar vairāk laika veltīšanu darbam un mazāk citām aktivitātēm. Domājot par savu laiku un kā to apzināti pēc iespējas lietderīgāk un pilnvērtīgāk izmantot, atcerējos par pirms 4 gadiem tapušo rakstu Laiks ir nauda.

Nedaudz atjaunoju datus un skaitļus, taču pamata doma nav mainījusies un tā ir tikpat svarīga kā iepriekš. Tāpēc atjauninātā formātā ar rakstu dalos arī šodien.

Laiks ir nauda – tā nereti mēdz aizbildināties, lai pārtrauktu sarunu un izrādītu savu aizņemtību, tomēr šajā frāzē slēpjas daudz kas vairāk.

Runa nav par konsultantiem apmaksājamajām stundām, kur tiešā vārda nozīmē laiks ir nauda, jo ar katru nākamo minūti vai stundu maksājamā summa pieaug.

Šoreiz gribu apspriest to, cik laika mēs pavadām strādājot un kā mēs tērējam nopelnītos līdzekļus. Mēs strādājam, lai nopelnītu. Nopelnīt gribam, lai naudu iztērētu un nopirktu sev nepieciešamos pakalpojumus un preces. Naudas pelnīšana, nav svarīgi vai strādājot algotu darbu vai nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, aizņem laiku. Tātad varam izvirzīt sekojošu vienādojumu:

Laiks = Nauda

Ne velti vairums darbinieku ir noteikta algas likme par stundu. Citiem ir noteikta mēnešalga, kas, strādājot pilnu slodzi, paredz samaksu par darba dienu skaitu mēnesī x 8 stundas dienā. No naudas pelnīšanas puses viss ir skaidrs. Ikviens saprot, ka lai nopelnītu 100 eiro ir jāstrādā 10 stundas ar  likmi 10 eiro stundā vai 20 stundas ar likmi 5 eiro stundā.

Taču kā ir ar naudas tērēšanu? Parasti šādās kategorijās cilvēki nemēdz domāt.

Piemēram, cik daudz laika ir jānostrādā, lai atļautos ikmēneša izdevumus personīgajām auto, jaunam telefonam, dzīvokļa īrei, apģērbam, izklaidēm?

Aprēķins ir gaužām vienkāršs. Ērtības labad pieņemsim, ka mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 8 stundas darba dienā jeb kopā 168 darba stundas mēnesī. Ar šiem skaitļiem jau varam sākt apskatīt dažādas situācijas.

2020.gadā vidējā alga valstī bija 1 143 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 818.70 eiro pēc nodokļu nomaksas personai bez apgādājamajiem. Stundas likme sanāk 4.87 eiro. Dienas likme ir 38.98 eiro.

Tagad varam brīvi izvēlēties visdažādākās preces un pakalpojumus, lai aprēķinātu, cik daudz ir jāstrādā vēlamās preces vai pakalpojuma iegādei.

Piemēram, iPhone 12 Pro Max ar 128gb atmiņu. Solīds un iekārojams telefons, cena pie viena no operatoriem, pērkot uzreiz, sastāda 1 279 eiro. Lai iegādātos šo telefonu, personai ar aprēķināto vidējo algu ir jānostrādā 262.6 stundas jeb 32.82 darba dienas jeb 1.56 mēneši. Maz tas, vai daudz, lai vērtē katrs pats.

Ja telefons tiek mainīts ik pēc 2 gadiem, tātad katri 1.56 mēneši katrā 2 gadu ciklā ir jānostrādā tikai, lai iegādātos šādu telefonu.

Ja ar šādu atalgojumu persona izvēlas iegādāties auto un tā ikmēneša uzturēšanas izdevumi (kredīta maksājums, degviela, apkope u.c.) sastāda 410 eiro, tātad aptuveni pusi no mēneša ir jāstrādā tikai auto dēļ.

Tā kā aprēķinu metodika ir vienkārša, tad katrs pats var parēķināt cik daudz laika ir jāstrādā, lai iegādātos kāroto pakalpojumu vai preci. Ar trīs reizes lielāku algu par valstī vidējo, minētā iPhone iegādei būs jānostrādā 87.53 stundas jeb 10.94 dienu jeb 0.52 mēnešus. Atkal, daudz tas vai maz, lai vērtē katrs pats.

Ikdienā, veicot lielākus un mazākus pirkumus, šādi reti kurš domā. Nemudinu atteikties no kārotām lietām, taču aicinu parēķināt, cik daudz savas dzīves mūā ierobežotā laika tiek pavadīts darbā, lai konkrēto lietu vai pakalpojumu iegādātos. Neviļus var nonākt pie secinājuma, ka daudzas lietas nav tā vērtas un, iespējams, laiks ir jāpavada citās nodarbēs.

Starp citu 2017.gadā tā brīža jaunākā iPhone iegādei bija jānostrādā 232.9 stundas par vidējo algu, taču šobrīd jau 262.6 stundas. Vidējā alga 4 gados ir pieaugusi par 24%, savukārt jaunākā iPhone cena ir pieaugusi par 42%. Tā rezultātā vidējās algas pirktspēja, salīdzinot ar iPhone cenām, 4 gadu laikā ir atpaliek par 18 procentu punktiem jeb par 4.22% gadā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nav viena maģiska rīka personīgajās finansēs!

Mums visiem ir tieksme meklēt ātrāko, lētāko un vienkāršāko risinājumu jebkurai no dzīves nepieciešamībām. Tomēr, ejot laikam un nākot klāt pieredzei, saprotam, ka gandrīz nevienā dzīves jomā nav viena ātra, ērta un vienkārša risinājuma.

Jebkuru risinājumu var viegli pārdot, ja to nosauc par vienkāršu, ātru, ērtu un vienīgo, kas nepieciešams, lai atrisinātu nepieciešamo problēmu, taču patiesībā tas tā nav.

Tieši tāpat ir ar personīgajām finansēm!

Katrā no personīgo finanšu aspektiem ir daudz un dažādas nianses un detaļas atkarībā no konkrētā cilvēka un mājsaimniecības vajadzībām, iespējām un vēlmēm. Līdz ar to arī nav iespējams viens maģisks rīks, kurš atrisinātu visu cilvēku problēmas.

Šajā rakstā sniegšu savas pārdomas par dažiem personīgo finanšu izaicinājumiem un kāpēc tiem nav viena maģiska rīka. Kā arī piedāvāšu savu risinājumu.

Budžets

Semināros man ik pa laikam pajautā ieteikumus, cik daudz līdzekļus kādām izdevumu kategorijām plānot savā budžetā. Protams, vienas zelta receptes nav. Pie kaut kāda vidējā budžeta sadalījuma varētu nonākt, ja aptaujātu cilvēkus, kuri veic kārtīgu tēriņu uzskaiti, kā arī plāno savu budžetu. Taču pat tādā gadījumā mēs saņemtu datus, kuros būtu attēlots cik daudz no budžeta aptaujātie vidēji tērē konkrētās kategorijās. Tie būtu vidējie dati un, visticamāk, ļoti mazam skaitam aptaujāto tēriņi konkrētajā kategorijā sakristu ar vidējo.

Jāsaka, ka es vispār neatbalstu stingra budžeta izveidi, kurā būtu attēlotas konkrētas summas konkrētai kategorijai. Kāpēc? Jo katru mēnesi, apkopojot faktiskos tēriņus, nāksies vilties, jo iztērēts būs vairāk vai mazāk. Mums nekad neizdosies iztērēt precīzi tik, cik ir paredzēts. Līdz ar to vienmēr ir vilšanās. Ja iztērējām par maz, tad jūtamies bēdīgi, jo, iespējams, kaut kā sevi ierobežojām, lai gan saskaņā ar budžetu varējām tērēt vairāk. Ja iztērējām par daudz, tad jūtamies bēdīgi, jo pārtērējām, lai gan varējām arī kaut ko nenopirkt. Un tā visās kategorijās! Beigu beigās ir tikai vilšanās.

Tā vietā, manuprāt, būtu daudz produktīvāk koncentrēties uz precīzu personīgo finanšu uzskaiti. Jau pēc dažiem mēnešiem pēc uzskaites veikšanas būsim izdarījuši gan apzinātus secinājumus, gan zemapziņas līmenī jau būsim sākuši koriģēt savu rīcību.

Viens no modeļiem, domājot par tērēšanu, ir apzinātā tērēšana. Par to plašāk lasi šajā rakstā: Apzināta tērēšana, Lattes faktors un ieguldīšana

3. pensiju līmenis

Man ir radusies sajūta, ka daudzi vēlas atrast to vienu riktīgo un īsto 3.pensiju līmeni, veikt tajā iemaksas un paļauties, ka tā rezultātā būs turīgas vecumdienas.

Ja visi faktori un nianses sakrīt, tad tā tiešām arī ir! Tomēr lielā daļā gadījumu tā nav!

Jāatceras, ka 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksas. Ja šādu atmaksu nevar saņemt, tad šo rīku nav vērts izmantot! Kāpēc maksāt kādam komisiju, ja to varētu nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu jau ieguldījuši dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas 3.pensiju līmenī. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājumā. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt.

Tas nenozīmē, ka šajos periodos un gadījumos nevajag veikt uzkrājumus. Uzkrājumi ir jāveic, taču tiem šajos gadījumos var izmantot citus instrumentus, kuros mēs nemaksājam komisiju par pārvaldīšanu, kā arī neiesaldējam savus līdzekļus uz ļoti ilgu termiņu

3.pensiju līmenim ir viens būtisks ierobežojums – līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma. Attiecīgi līdzekļi ir iesaldēti uz gana ilgu laiku. Jo jaunākā vecumā sākam veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo vairāk gadus tām netiksim klāt. Ja vēl par šīm iemaksām nevar atgūt IIN, tad šis ir ļoti neizdevīgs rīks.

Lai arī uzkrājumus, kurus veicam 3.pesniju līmenī, veicam ar mērķi uzkrāt ļoti ilgā termiņā, tomēr dzīvē gadās visdažādākās situācijas. Notiek lielākas vai mazākas nelaimes, kuru rezultātā var rasties nepieciešamība pēc līdzekļiem. Ko dos dažu desmitu tūkstošu uzkrājums pēc vairākām desmitgadēm, ja šobrīd ir jāatrisina būtiskas problēmas, piemēram, veselības problēmas.

Kopumā var teikt, ka ir jāsakrīt daudziem faktoriem, lai uzkrājuma veikšana 3.pensiju līmenī būtu izdevīga. Attiecīgi tas nav maģisks rīks turīgām vecumdienām!

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu ir vērts izmantot tikai tādā gadījumā, ja var saņemt IIN atmaksu. Ja to nevar saņemt, tad kāpēc kādam maksāt komisijas par šo uzkrājumu pārvaldīšanu, ja var nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu iemaksājuši jau 3.pensiju līmenī. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājuma. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt.

Vai ir viena pareizā un labākā polise ar vieno pareizo stratēģiju? Nē, nav!

Atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir atlicis līdz iespējai uzkrājumu izņemt, būtu jāizvēlas attiecīga ieguldījumu stratēģija uzkrājumam dzīvības apdrošināšanā. Jo ilgāks termiņš atlicis, jo augstāka riska stratēģiju būtu jāizvēlas. Jo īsāks termiņš, jo konservatīvāku stratēģiju jāizvēlas.

Tas nozīmē, ka optimāli izmantojot šo rīku, ieguldījumu stratēģija būtu jāmaina vismaz 1 reizi polises darbības laikā, tomēr vēlams 2-3 reizes, lai salāgotu atlikušo termiņu un uzņemto risku.

Ja, noslēdzot jaunu uzkrājošās apdrošināšanas polisi, izvēlamies konservatīvo stratēģiju, lai nekas nebūtu jāmaina visā periodā, tad jau sākotnēji izvēlamies pat nedot iespēju uzkrājumam kaut ko nopelnīt un riskējam ar to, ka inflācija “noēdīs” uzkrājuma pirktspēju.

Ja izvēlamies agresīvu stratēģiju, bet dažus gadus pirms termiņa beigām nesākam to koriģēt un mainīt uz sabalansētu vai konservatīvu stratēģiju, tad riskējam polises darbības pēdējos gados krīzes gadījumā piedzīvot būtiskus zaudējumus.

Secinājums – pasivitāte neder! Attiecīgi nav viena maģiska rīka arī starp uzkrājošās apdrošināšanas polisēm.

Kopsavilkums

Šādi varētu iet cauri visiem pārējiem personīgo finanšu aspektiem, t.sk. mājoklis, nekustamais īpašums, auto, kredīti, īstermiņa uzkrājumi un ilgtermiņa uzkrājumi, drošības spilvens, ieguldījumi un citi.

Nevienā no šiem aspektiem neeksistē viens maģisks rīks, kas ātri un vienkārši atrisinās visas vajadzības. Tieši tāpēc personīgo finanšu vadībai ir jāpieiet nopietni, ir jāapzina savas vajadzības, jāuzstāda mērķi, pēc tam jāatrod izmantojamie rīki. To visu kopumā varētu nosaukt par finanšu plānu.

Kad plāns ir sastādīts, tad tas ir jāsāk īstenot. Kad dzīvē kaut kas būtiski mainās, tad ir jākoriģē arī finanšu plāns. Finanšu plānu ir vērts arī vismaz reizi gadā aktualizēt un pārliecināties, ka viss tiešām tiek darīts nevis saskaņā ar iepriekš uzņemto kursu, bet gan lai virzītos uz izvirzītā mērķa sasniegšanu.

Ja finanšu plāna sastādīšana pašu spēkiem liekas pārāk liels un grūts uzdevums, tad es varu palīdzēt.

Finanšu plāns

Jau kādu laiku piedāvāju pakalpojumu – finanšu plāna izveide. Veidojot finanšu plānu, tiek ņemta vērā visa pieejamā informācija, t.sk. par sasniedzamajiem mērķiem, par vajadzībām, par iespējām, tiek ņemti vērā esošie uzkrājumi, aktīvi un saistības. To visu apkopojot, beigās nonākam līdz darbību kopumam, kas ir atbilstošākās konkrētajā brīdī konkrētajai mājsaimniecībai.

Arī finanšu plānā netiek piesaukti maģiski rīki, kas ļoti ātri, ērti un vienkārši ļaus kļūt īpaši turīgiem, taču tajā ir atlasīti rīki, kas ļaus mērķtiecīgi virzīties uz uzstādītajiem mērķiem. Tāpat atlasītie rīki ir izdevīgākie no tirgū pieejamajiem un tie ir izvēlēti, balstoties uz kopējo situāciju.

Protams, finanšu plāna sastādīšana nav bez maksas. Tomēr līdz šim no visiem finanšu plāniem, kuru esmu izveidojies, iegūtais finansiālās rezultāts vidējā termiņā ir ar vairākām kārtām augstāks nekā maksa, kura ir samaksāta par plāna izveidi. Parasti jau pirmā gada ietaupījums un ieguvums būtiski pārsniedz samaksāto.

Ja vēlies, lai finanšu plānu sagatavoju arī Tavai mājsaimniecību, lūdzu, sazinies ar mani, izmantojot saziņas formu finanšu plāna sadaļā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.