fbpx

Laiks ir nauda #2

silver and gold coins

Pēdējā laikā man būtiski ir pieaudzis darba apjoms, par ko, protams, esmu pateicīgs, kā arī ļoti augstu vērtēju klientu uzticēšanos man. Lielāks darba apjoms likumsakarīgi saistās arī ar vairāk laika veltīšanu darbam un mazāk citām aktivitātēm. Domājot par savu laiku un kā to apzināti pēc iespējas lietderīgāk un pilnvērtīgāk izmantot, atcerējos par pirms 4 gadiem tapušo rakstu Laiks ir nauda.

Nedaudz atjaunoju datus un skaitļus, taču pamata doma nav mainījusies un tā ir tikpat svarīga kā iepriekš. Tāpēc atjauninātā formātā ar rakstu dalos arī šodien.


Laiks ir nauda – tā nereti mēdz aizbildināties, lai pārtrauktu sarunu un izrādītu savu aizņemtību, tomēr šajā frāzē slēpjas daudz kas vairāk.

Runa nav par konsultantiem apmaksājamajām stundām, kur tiešā vārda nozīmē laiks ir nauda, jo ar katru nākamo minūti vai stundu maksājamā summa pieaug.

Šoreiz gribu apspriest to, cik laika mēs pavadām strādājot un kā mēs tērējam nopelnītos līdzekļus. Mēs strādājam, lai nopelnītu. Nopelnīt gribam, lai naudu iztērētu un nopirktu sev nepieciešamos pakalpojumus un preces. Naudas pelnīšana, nav svarīgi vai strādājot algotu darbu vai nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, aizņem laiku. Tātad varam izvirzīt sekojošu vienādojumu:

Laiks = Nauda

Ne velti vairums darbinieku ir noteikta algas likme par stundu. Citiem ir noteikta mēnešalga, kas, strādājot pilnu slodzi, paredz samaksu par darba dienu skaitu mēnesī x 8 stundas dienā. No naudas pelnīšanas puses viss ir skaidrs. Ikviens saprot, ka lai nopelnītu 100 eiro ir jāstrādā 10 stundas ar  likmi 10 eiro stundā vai 20 stundas ar likmi 5 eiro stundā.

Taču kā ir ar naudas tērēšanu? Parasti šādās kategorijās cilvēki nemēdz domāt.

Piemēram, cik daudz laika ir jānostrādā, lai atļautos ikmēneša izdevumus personīgajām auto, jaunam telefonam, dzīvokļa īrei, apģērbam, izklaidēm?

Aprēķins ir gaužām vienkāršs. Ērtības labad pieņemsim, ka mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 8 stundas darba dienā jeb kopā 168 darba stundas mēnesī. Ar šiem skaitļiem jau varam sākt apskatīt dažādas situācijas.

2020.gadā vidējā alga valstī bija 1 143 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 818.70 eiro pēc nodokļu nomaksas personai bez apgādājamajiem. Stundas likme sanāk 4.87 eiro. Dienas likme ir 38.98 eiro.

Tagad varam brīvi izvēlēties visdažādākās preces un pakalpojumus, lai aprēķinātu, cik daudz ir jāstrādā vēlamās preces vai pakalpojuma iegādei.

Piemēram, iPhone 12 Pro Max ar 128gb atmiņu. Solīds un iekārojams telefons, cena pie viena no operatoriem, pērkot uzreiz, sastāda 1 279 eiro. Lai iegādātos šo telefonu, personai ar aprēķināto vidējo algu ir jānostrādā 262.6 stundas jeb 32.82 darba dienas jeb 1.56 mēneši. Maz tas, vai daudz, lai vērtē katrs pats.

Ja telefons tiek mainīts ik pēc 2 gadiem, tātad katri 1.56 mēneši katrā 2 gadu ciklā ir jānostrādā tikai, lai iegādātos šādu telefonu.

Ja ar šādu atalgojumu persona izvēlas iegādāties auto un tā ikmēneša uzturēšanas izdevumi (kredīta maksājums, degviela, apkope u.c.) sastāda 410 eiro, tātad aptuveni pusi no mēneša ir jāstrādā tikai auto dēļ.

Tā kā aprēķinu metodika ir vienkārša, tad katrs pats var parēķināt cik daudz laika ir jāstrādā, lai iegādātos kāroto pakalpojumu vai preci. Ar trīs reizes lielāku algu par valstī vidējo, minētā iPhone iegādei būs jānostrādā 87.53 stundas jeb 10.94 dienu jeb 0.52 mēnešus. Atkal, daudz tas vai maz, lai vērtē katrs pats.

Ikdienā, veicot lielākus un mazākus pirkumus, šādi reti kurš domā. Nemudinu atteikties no kārotām lietām, taču aicinu parēķināt, cik daudz savas dzīves mūā ierobežotā laika tiek pavadīts darbā, lai konkrēto lietu vai pakalpojumu iegādātos. Neviļus var nonākt pie secinājuma, ka daudzas lietas nav tā vērtas un, iespējams, laiks ir jāpavada citās nodarbēs.


Starp citu 2017.gadā tā brīža jaunākā iPhone iegādei bija jānostrādā 232.9 stundas par vidējo algu, taču šobrīd jau 262.6 stundas. Vidējā alga 4 gados ir pieaugusi par 24%, savukārt jaunākā iPhone cena ir pieaugusi par 42%. Tā rezultātā vidējās algas pirktspēja, salīdzinot ar iPhone cenām, 4 gadu laikā ir atpaliek par 18 procentu punktiem jeb par 4.22% gadā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: