Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.
Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:
Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.
Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.
Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.
Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.
Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!
Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.
Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.
Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.
Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.
Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.
Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.
Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.
Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Diskutēt un sūdzēties par politiku var būt interesanti un aizraujoši, taču šādas diskusijas mūsu personīgās dzīves ietekmē reti vai nekad. Tāpat ir daudz citas lietas, par ko sūdzēties un diskutēt, kuras nevaram ietekmēt.
Tā vietā daudz prātīgāk būtu koncentrēties uz tādām lietām, kuras varam kontrolēt vai vismaz ietekmēt.
Lietas, kuras nevaram kontrolēt:
Naftas cena
Iekšzemes kopprodukts jeb IKP
Procentu likmes
Politika
Nodokļu likmes
Ekonomika
Finanšu tirgi
Ieguldījumu ienesīgums
Svārstības akciju cenās
Eiropas Centrālās Bankas lēmumi (bāzes likmes, refinansēšanas operācijas)
Cilvēka daba
Bezdarba līmenis
Ziņu virsraksti
Lietas, ko varam kontrolēt:
Mērķu uzstādīšana un tiekšanās uz to sasniegšanu
Ilgtermiņa ieguldījumu plāna izveide un pieturēšanās pie tā
Mācīties kontrolēt savas emocijas (nepārdot panikā un nepirkt pie FOMO)
Turpināt mācīties un izglītoties
Savu karjeru (networkot, meklēt izaugsmes iespējas, iegūt sertifikātus, utt)
Ētiskie standarti (izvēlēties lietas, ko ne pie kādiem nosacījumiem nedarīt)
Izvēlēties, kādu mediju saturu patērēt un nepatērēt, kādus TV kanālus skatīties vai neskatīties, kādus video skatīties vai neskatīties, utt
Cik daudz laika un kā to pavadīt sociālajos tīklos
Ar kādiem cilvēkiem pavadīt kopā laiku
Cik daudz no ienākumiem novirzīt uzkrājumiem
Dzīves izmaksu līmeni (izvēlēties no plaša spektra: pirmā nepieciešamība -> augstākais luksuss)
Nodarboties profesionālajā jomā ar lietām, kas sniedz patiesu gandarījumu
Abus sarakstus varētu turpināt gandrīz bezgalīgi.
Atcerēties neuztraukties un neveltīt pārāk daudz uzmanības lietām, kuras nevaram kontrolēt, un vairāk uzmanības pievērst lietām, ko varam kontrolēt, ir nepārtraukts mācību process.
Ja skatāmies tieši uz personīgajām finansēm, tad varam kontrolēt to, cik daudz uzkrājam, kā tērējam savu naudu un kur to ieguldām. Tajā pašā laikā nevaram kontrolēt nodokļu likmi ieguldījumu peļņai, ieguldījumu ienesīgumu un tirgus svārstības.
Nauda var radīt stresu, taču apzinoties lietas, kuras varam kontrolēt un nevaram kontrolēt, var palīdzēt samazināt stresa līmeni un ļaut vairāk koncentrēties uz citām dzīves jomām.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Precēm un pakalpojumiem cenas svārstās. Ja cena pieaug, to sauc par inflāciju, ja krītas, to sauc par deflāciju.
Esam pieraduši, ka ir inflācija. Par to dažreiz raksta ziņās un runā dažs labs speciālists. Parasti inflāciju skata no patērētāja skatupunkta, piemēram, maize kļūst dārgāka, attiecīgi mums būs vairāk jāiztērē par maizi un naudas mūsu maciņos kļūs mazāk.
Taču inflāciju ir jāskata arī no uzkrājumu un ieguldījumu skatupunkta. Ja nauda netiek ieguldīta un tā atrodas norēķinu kontā vai “zeķē”, tad inflācijas rezultātā samazinās tās pirktspēja. Piemēram, ja ir 3% gada inflācija, tad pēc gada vajadzēs par 3% vairāk naudas, lai nopirktu tādu pašu preču un pakalpojumu apjomu kā šodien. Lai nauda nezaudētu pirktspēju, tai ir jāpieaug par tik pat %, cik liela ir inflācija. Šajā piemērā tie ir 3%.
Ja nauda pelna mazāk nekā inflācija, tad var teikt, ka nauda tiek zaudēta. Ja nauda pelna tikpat cik inflācija, tad tā saglabā savu pirktspēju un pēc gada varēsim nopirkt tādu pašu apjomu preču un pakalpojumu. Ja nauda pelna vairāk nekā inflācija, tad pēc gada varam nopirkt vairāk preces un pakalpojumus nekā šodien.
Ar uzkrājumiem un ieguldījumiem vienmēr vajadzētu tiekties uz to, ka tie pelna vairāk nekā inflācija.
Nesen rakstīju par depozītiem, raksts šeit: Depozīts pret S&P 500 Rakstā biju norādījis arī depozīta likmju apmērus kopš 2007.gada. Papildinu tabulu ar inflācijas līmeni un reālo ienesīgumu (depozīta likme mīnus inflācija):
Kā saprast augstāk minēto tabulu? Augšējā rindā ir attēlotas faktiskās depozītu likmes no jauna noslēgtiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem (dati no Latvijas Bankas). Otrajā rindā ir attēlota attiecīgā gada inflācija jeb procentuālās preču un pakalpojumu cenu izmaiņas (dati no CSP). Vissvarīgākais rādītājs ir trešajā rindā, tas ir reālais ienesīgums jeb depozīta likme mīnus inflācija.
Apskatot pēdējos 12 gadus, ir vairāki periodi, kuros depozīta likme ir ievērojami zemāka nekā inflācija, attiecīgi tajos gados naudai strauji kritās pirktspēja jeb mazinājās tās vērtība. 2009. un 2010.gadā reālais ienesīgums bija augsts, jo tajos gados bankām kritiski bija nepieciešami līdzekļi un tās bija gatavas maksāt augstas likmes par piesaistītajiem depozītiem. Kopš 2013.gada depozītu likmes ir ļoti zemas, jo bankām ir pieejami lēti līdzekļi un tāpēc tās par depozītiem ir gatavas maksāt tik maz. Zemās likmes nebija nekas īpaši slikts kamēr inflācija bija zema (2013.-2016.gads). Pēc tam inflācija sāka pieaugt, taču depozītu likmes nepieauga un atkal reālais ienesīgums kļuva negatīvs.
Iepriekšējā rakstā par depozītiem biju ievietojis šo grafiku:
Tajā ir attēlota depozīta vērtība, pieņemot, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā.
Kā tas pats 1000 eiro depozīts izskatās ar augstāk norādīto reālo ienesīgumu?
Pēc 12 gadiem depozīta pirkstspēja ir kritusies par 7.1% jeb par 0.6% gadā. Var teikt, ka ir zaudēts 7.1%. Atgādinu, ka šis ir reālais ienesīgums 1000 eiro depozītam.
Kā situācija mainās, ja šos 12 gadus nauda bija turēta norēķinu kontā vai “zeķē?”
12 gadu laikā nauda kontā vai “zeķē” inflācijas dēļ zaudēja 33.4% no tās pirktspējas jeb 3.33% gadā.
Ar šo varētu arī rakstu pabeigt un izteikt tikai vienu secinājumu: naudai ir jāstrādā tās īpašnieka labā un jāpelna vismaz tikpat, cik attiecīgajā brīdī ir inflācija, vai vairāk. Pretējā gadījumā naudu var iztērēt šodien, jo pēc gada par to varēs nopirkt mazāk nekā šodien.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.
3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.
Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.
Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.
Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.
Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).
Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.
Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?
Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.
Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.
Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.
Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.
Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.
Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pirmkārt, jāsāk ar svarīgāko: neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība vai ieguldīšana!
Jā, var netikt piemērota komisija par pirkšanu vai pārdošanu, taču kaut kādā veidā pakalpojuma sniedzējs pelna.
Kāds pelna no lielas atšķirības starp bid/ask jeb pērk no klienta lēti un pārdod klientam dārgi.
Piemēram, kādas akcijas kotācija tirgū ir 10.00/10.05, šajā gadījumā bid/ask spread jep starpība ir 5 centi jeb 0.5% no summas. Var gadīties tā, ka bez komisiju tirdzniecības platformās šī atškirība ir augstāka. Nesaku, ka tā ir, bet var gadīties. Protams, ne katrs zinās un varēs pārliecināties, kādas ir tirgus cenas pie citiem brokeriem. Taču šādi diezgan viegli starpība var būt 1-2% augstas cenas akcijām un līdz pat vairākiem procentiem akcijām, kuru cena ir mērāma vien dažos dolāros vai pat centos.
Vēl var gadīties tā, ka bez komisiju platforma pārdod orderu plūsmu (order flow) dažādiem starpniekiem. Pēc tam šīs plūsmas pircējs pamanās “palīst” priekšā un nopirkt attiecīgo akciju lētāk un pārdot tev kā pircējam jau mazliet dārgāk. Tas viss notiek milisekundēs. Ja katrā atsevišķā darījumā starpība nebūs liela, tad ilgtermiņā starpība ir jūtama.
Vēl var būt tā, ka bez komisiju platforma tevis nopirktās akcijas aizdod citiem tirgus dalībniekiem un par to saņem labus procentus. Nopietnos brokeros pats klients var izvēlēties, vai ļaut platformai aizdot savas akcijas citiem tirgus dalībniekiem spekulāciju veikšanai un par to saņem atlīdzību, taču bez komisiju brokeros/platformās var būt tā, ka šo atlīdzību sev patur platforma.
Vēl var būt tā, ka platforma abonēšanas maksā ir iekļāvusi tirdzniecības izmaksas. Piemēram, ir ikmēneša abonēšanas maksa, kura ietver noteiktu pakalpojumu kopumu, t.sk. akciju tirdzniecību. Šādā gadījumā skaidri tiek pateikts, ka akciju tirdzniecība nav bez maksas. Katram darījumam var netikt piemērota komisija, taču maksa par pakalpojumu ir.
Un, protams, platformas un brokeri izmantos visdažādākos saukļus: “iekļaujošā ieguldīšana”, “ieguldīšanas demokratizācija”, “investēšanas iznešana plašākā sabiedrībā” utml. Tie visi ir tikai saukļi un mārketinga paņēmieni! Cilvēkiem ar nopietnu interesi par ieguldīšanu un investēšanu, risinājumi ir pieejami arī bez šādiem sloganiem.
Ir jāsaprot, ka neeksistē bezmaksas pakalpojumi!
Ja nav komisijas par darījuma veikšanu, tad platforma savu daļu paņem citā veidā. Tas var būt caur citām slēptām “komisijām” vai kāds no manis minētajiem veidiem vai visi kopā.
Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, secinu, ka vislabāk ir izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kur ir skaidri atrunātas komisijas un klients zina, par ko maksā.
Ja kāds saka, ka tas ir bezmaksas, tad tā nav! Gluži tāpat kā ar citiem pakalpojumiem mūsu dzīvē.
No vienas puses mēs bez maksas izmantojam Google meklētāju, mēs nemaksājam par katru veikto meklējumu. Taču mēs par šo pakalpojumu samaksājam dodot Google piekļuvi saviem datiem, kurus Google izmanto, lai mums parādītu tādas reklāmas, kas mums varētu būt visaktuālākās.
Tieši tāpat ir ar Facebook. Un vēl daudziem citiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā mēs nemaksājam, taču maksājam netieši.
Vēlreiz atgādinu: neeksistē bezmaksas pakalpojumi! Un neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība un ieguldīšana!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Vorenu Bafetu. Viņš ir viens no atpazīstamākajiem investoriem, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē un viens no dāsnākajiem filantropiem.
Savu atpazīstamību viņš ir iemantojis ar lielisko sniegumu, ko ir nodrošinājusi viņa kompānija BERKSHIRE HATHAWAY INC.
Kopš kompānijas izveides 1965. gadā līdz 2018.gadam Berkshire ir pieaugusi par 20.5% gadā, salīdzinājumam S&P 500 šajā pašā periodā ir pieaudzis par 9.7% gadā. Kopējais pieaugums Berkshire gadījumā ir 2 472 627%, bet S&P 5oo kopumā ir pieaudzis par 15 019%.
Par Bafeta spējām un talantu runā viņa sasniegumi jeb augstais vēsturiskais ienesīgums.
Neapšaubot Bafeta spējas un talantu, šodien internetā manīju interesantu frāzi: kopš gada sākuma Berskhire sniegums par gandrīz 20% atpaliek no S&P 500 indeksa ienesīguma. Lūk arī grafiks:
S&P 500 indeksa (SPX) kopējais ienesīgums (cenas pieaugums un dividendes) kopš gada sākuma bija 21.86%, savukārt Berkshire (BRK/B) pieauga vien par 2.17%.
Vai Bafeta augstā ienesīguma laiki ir beigušies? To, protams, nevar pateikt aplūkojot 7 mēnešu darbības rezultātus.
Kā izskatās BRK/B pret SPX pēdējos 5 gados?
Kā redzams, Berkshire nedaudz atpaliek no SPX, lai gan abiem ir augsts un ļoti labs ienesīgums pēdējos 5 gados. Kā ir ar pēdējiem 10 gadiem?
Arī pēdējos 10 gados S&p 500 indekss ir uzrādījis augstāku ienesīgumu nekā Berskhire. Pie tam Berkshire 12.97% gada ienesīgums ne tuvu nav tāds, kādu tā ir spējusi nodrošināt kopš kompānijas izveides.
Vienkārši salīdzinot vēsturiskos SPX un BRK/B rezultātus, varētu rasties pārliecība, ka prātīgāk būtu ieguldīt tieši Bafeta kompānijā un nevis S&P500 indeksā, taču pēdējo 10 gadu rezultāti rāda, ka izdevīgāk būtu bijis ieguldīt tieši indeksā nevis Bafeta kompānijā.
Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Vēsturiskais sniegums negarantē nākotnes sniegumu!
Ir iespējams, ka Berkshire turpinās dot tikpat augstu ienesīgumu kā kopš dibināšanas, bet ir arī iespējams, ka sniegums turpmākajos gados būs tik vājš, ka ar laiku ienesīgums nosēdīsies līdz tirgus vidējiem līmeņiem vai pat zem tiem. Ir iespējams, ka tie faktori, kas ļāva Bafetam nodrošināt augstu ienesīgumu, vairs nav tik spēcīgi vai vispār neeksistē. Tāpēc nevajadzētu skatīt izolēti kompānijas vēsturisko sniegumu un pieņemt lēmumu par ieguldīšanu tajā.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par to, cik jocīgos laikos dzīvojam, liecina cilvēku vēlme apzināti zaudēt nedaudz, bet toties būt drošiem nezaudēt daudz. Nekā citādāk nevar aprakstīt fenomenu, ka investori ir gatavi ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.
Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka pēc obligāciju dzēšanās kopsummā tiks saņemts atpakaļ mazāk nekā ieguldīts.
25% no visām pasaules obligācijām ir ar negatīvu ienesīgumu, to summai sasniedzot $14 triljonus.
Visspilgtāk ieguldītāju tieksmi pēc drošības attēlo Vācijas, Francijas un Šveices 10gadīgo obligāciju ienesīgumi:
Jāatzīmē, ka krītošs ienesīgums nozīmē cenas pieaugumu jau izlaistajām obligācijām. Piemēram, ja ieguldīji Francijas 10gadīgajās obligācijās pirms 5 gadiem, tad šobrīd pašas obligācijas vērtība noteikti ir augstāka nekā pirms 5 gadiem. Tas ir ļoti patīkami, taču lielākais izaicinājums ir reinvestēšanas risks.
Ja šobrīd pārdod obligāciju, uz kuras esi labi nopelnījis, tad kur ieguldīt šobrīd? Pozītīva ienesīguma nav. Atliek meklēt vērtspapīrus ar augstāku risku, lai saņemtu augstāku ienesīgumu. Taču tā dara visi, līdz ar to arī riskantākām obligācijām ir zemāks ienesīgums, jo citi jau ir paspējuši to cenu “nosist lejā”, dzenoties pēc kaut neliela ienesīguma.
Viens no prātam neaptveramākajiem piemēriem šai tendencei ir Grieķijas 10gadīgo obligāciju ienesīguma līkne:
Grafikā augstāk ir attēloti Grieķijas un ASV 10gadīgo obligāciju ienesīgumi. Jā, tu nepārskatījies, Grieķijas obligāciju ienesīgums ir zemāks nekā ASV! Vēl pirms 7 gadiem tas bija 45% gadā! Iespējams, Grieķijas valsts obligācijas, nopirktas pareizā brīdī, ir bijis viens no vislabākajiem ieguldījumiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Tiesa, tikai retajam pietika dūšas pirkt Grieķijas valsts obligācijas brīdī, kad par Grieķijas budžetu lēma Eiropa un Starptautiskais valūtas fonds un pašā Grieķijā valdīja politiskā nestabilitāte.
Vai tu esi gatavs ieguldīt obligācijās, zinot, ka noteikti zaudēsi daļu naudas, ja turēsi obligāciju līdz dzēšanai? Jā, iespējams obligācija vēl pieaugs vērtībā, ja kritīs ienesīgumi, bet vai šādi motivēts ieguldījums nekļūst par spekulāciju?
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Normālos tirgus un ekonomikas apstākļos ienesīguma līkne ir augšupejoša. Tas nozīmē, ka par ilgāka termiņa obligācijām ir augstāks ienesīgums nekā īsāka termiņa obligācijām.
Attēlā augstāk ir attēlotas ASV valsts parādzīmju ienesīguma līknes. Raustītā blāvā līnija ir ienesīguma līkne 2016.gada 1.janvārī, tad tā bija normāla jeb īstermiņa parādzīmes deva zemu ienesīgumu, bet ilgāka termiņa parādzīmes deva augstāku ienesīgumu.
Spilgti zaļā līnija ir ienesīguma līkne uz šo brīdi. Var novērot, ka 3 mēnešu parādzīmju ienesīgums ir augstāks nekā pat 10 gadu parādzīmēm.
Šāda situācija parasti ir novērojama tad, kad investori kļūst bažīgi par finanšu tirgus stāvokli un vēlas iegādāties drošus vērtspapīrus, tipiski valstu parādzīmes ar vidēju līdz garu termiņu. Palielinās pieprasījums pēc tām, pieaug to cena un krītas to ienesīgums.
Vēsturiski ienesīguma līknes apgriešanās ir kalpojusi kā savlaicīgs signāls nākošajai recesijai. Iepriekšējās 2 lielās korekcijas ASV akciju tirgos sekoja pēc tam, kad 2 gadu ASV valsts parādzīmju ienesīgums bija augstāks nekā 10 gadu(attēlā zemāk)
Šobrīd līdz tam vēl neesam nonākuši. 10 gadu ienesīgums ir par 22 bāzes punktiem augstāks nekā 2 gadu ienesīgums.
Taču cita aina paveras, ja aplūko 3 mēnešu un 10 gadu ienesīguma atšķirības.
3 mēnešu parādzīmju ienesīgums jau 2 mēnešus ir augstāks par 10 gadu parādzīmju ienesīgumu. Kas vēsturiski ir noticis pēc ienesīguma līknes apgriešanās?
Pirmajā kolonnā no kreisās puses ir mēnesis un gads, kad notika līknes apgriešanās. Pēc līknes apgriešanās akciju tirgi ir turpinājuši iet augstāk vēl kādu laiku, tas ir attēlots B kolonnā(akciju tirgus pīķis), savukārt recesijas sākums ir attēlots C kolonnā.
Vidēji 10 mēnešus pēc līknes apgriešanās akciju tirgi sasniedza savu pīķi, tomēr jāņem vērā, ka ir liels diapazons starp 3 mēnešiem un 19 mēnešiem. Pēc tam vidēji pēc 5 mēnešiem sekoja recesija.
Starp līknes apgriešanos un recesijas sākumu vidēji ir bijuši 15 mēneši. Līkne apgriezās pirms 2 mēnešiem, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija ir sagaidāma pēc 13 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā gada. Te ir svarīgi piebilst, ka šie ir vidējie rādītāji un gandrīz nekad dzīvē nekas nenotiek vidēji. Īsākais periods bija 9 mēneši un garākais bija 25 mēneši, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija varētu sākties pēc 7-23 mēnešiem.
Beigās vēl vēlos piebilst, ka likmes apgriešanās pati par sevi neizraisa recesijas. Tas ir viens no simptomiem. Var notikt arī tā, ka recesija neseko tuvākajā laikā un turpinās pieaugums vēl vairākus gadus.
Tomēr, ņemot vērā vēsturiskos datus un šodienas situāciju, ir vērts būt piesardzīgiem.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Sievietēm vecumdienu uzkrājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība!
Kāpēc?
Sievietes dzīvo ilgāk. Tā liecina statistikas dati. Saskaņā ar Centrālās Statistikas Biroja(CSB) datiem 2019.gadā Latvijā ir 388 979 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. No tiem 128 364 ir vīrieši un 260 615 sievietes.
Ne vien aktuālā statistika liecina par to, ka sievietes dzīvo ilgāk, bet arī prognozējamais mūža ilgums. Pēc CSB datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) 2018.gadā vidēji bija 75 gadi. Vienkārši sakot, tiek prognozēts, ka 2018.gadā dzimis iedzīvotājs nodzīvos 75 gadus. Vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, bet sievietēm 79.6 gadi jeb gandrīz par 10 gadiem vairāk.
Ja vecumdienu iztikas nodrošināšanai tiek plānots izmantot ieguldījumu portfeli, tad, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, sievietēm ir nepieciešams krietni lielāks ieguldījumu portfelis.
Vienkārši rēķinot, ja mēnesī nepieciešami 1000 eiro, tad 10 gados tie ir 120 000 eiro.
Protams, tie visi ir tikai vidējie dati. Noteikti mums katram ir zināmi vīrieši, kas pārsnieguši 80 un 90 gadu vecumu. Un zemāks vidējais paredzamais mūža ilgums, visticamāk, ir saistīts ar vīriešu priekšlaicīgām nāvēm negadījumos, darbā utt.
Līdz ar to no datiem augstāk nevajadzētu arī izdarīt secinājumu, ka vīriešiem ir jāuzkrāj tikai 5 gadu tēriņu uzkrājums, ja iet pensijā 65 gados, bet sievietēm 15 gadu. Visticamāk, mēs visi vidēji dzīvosim daudz ilgāk, taču vēsturiskie dati liecina, ka sievietes varētu dzīvot salīdzinoši ilgāk nekā vīrieši. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sievietēm ir jāpievērš lielāka uzmanība vecumdienu uzkrājumiem.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
