Investīcijas – Lapa 2 – Kaspars Peisenieks

Kāpēc jāsāk krāt agrā vecumā? #2

Mācību gads ir noslēdzies, arī COVID-19 ierobežojumi mazinās, darba tirgū aktivitāte ir augsta un darba gaitas šovasar uzsāks daudz jaunu cilvēku. Tāpēc tieši šobrīd ir labs brīdis vēlreiz pastāstīt par to, kāpēc ir jāsāk krāt agrā vecumā.

Ja zini kādu, kurš šogad uzsāk savas darba gaitas vai tās ir uzsācis dažos iepriekšējos gados, lūdzu, nosūti šim cilvēkam saiti uz šo rakstu. Iespējams, pat neliels uzkrājums un personīgo finanšu disciplīna ļaus dzīvot daudz pilnvertīgāku un patīkamāku dzīvi.

Cilvēki ļoti daudz laika velta “pareizo” ieguldījumu instrumentu meklēšanai, taču viens no būtiskākajiem faktoriem turīguma veidošanā ir laiks jeb tas, cik ilgu laiku tiek veikti uzkrājumi un ieguldījumi.

Šajā reizē ar 2 grafikiem vienkāršā veidā vēlos parādīt, cik liela nozīme ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā vecumā.

Cik daudz ir jāuzkrāj ik mēnesi ar 6% gada ienesīgumu, lai 65 gadu vecumā uzkrājuma vērtība sasniegtu 100 000 eiro?

Ja uzkrājumus sāk veidot 25 gadu vecumā, tad pietiks ar 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu. 40 gadus tiek veikts neliels ikmēneša uzkrājums, procenti pelna uz procentiem un 65 gadu vecumā tiek sasniegta 100 000 eiro vērtība, pieņemot 6% gada ienesīgumu.

Ja uzkrājumus sāk veikt 30 gadu vecumā, tad nepieciešams ik mēnesi uzkrāt 70 eiro, lai sasniegtu 100 000 eiro, sākot 40 gados ik mēnesi jāuzkrāj 144 eiro.

Loģika skaidra – jo vēlāk sāk, jo vairāk ik mēnesi ir jāuzkrāj. Jo vēlāk sāk, jo mazāk laika ir salikto procentu spēkam jeb procentu pelnīšanai uz procentiem.

Ja par pensijas kapitāla veidošanu sāk domāt 50 gadu vecumā, tad ir jāveic ļoti nozīmīgi ikmēneša uzkrājumi, šajā scenārijā 344 eiro mēnesī, bet, sākot 55 gadu vecumā, ikmēneša nepieciešamo uzkrājumu apjoms pieaug līdz 610 eiro.

Papildus tam jāņem vērā, ka, sākot krāt agrāk, ir vairāk laika ieguldīt agresīvākās ieguldījumu stratēģijās, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risku vajadzētu samazināt, kā rezultātā samazināsies sagaidāmais ienesīgums un patiesībā nepieciešamais uzkrājuma apjoms pēdējos gados pirms pensijas var ļoti būtiski pieaugt.

Uzkrājuma sākšanas vecuma sakarību var apskatīt arī no citas puses.

Pieņemsim, ka persona sāk veikt ikmēneša uzkrājumus 50 eiro apmērā ar 6% gada ienesīgumu. Cik daudz būs uzkrāts atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts veikt ikmēneša uzkrājumus?

Ja sāk 25 gados, tad uzkrājuma vērtība pēc 40 gadiem sasniegs 100 000 eiro. Ja sāk 30 gados, tad būs par gandrīz 30 000 eiro mazāk, lai gan iemaksu apmērs ir tikai par 3000 eiro mazāks ( 50 eiro mēnesī x 5 gadi = 3000 eiro). Ja sāk 50 gadu vecumā, tad uzkrājuma apmērs sasniegs 14 541 eiro.

Jebkurš papildus uzkrājums ļaus vecumdienās dzīvot labāk, taču, visticamāk, padsmit tūkstošu liels uzkrājums īpaši nemainīs dzīves līmeni visā pensijas saņemšanas periodā. Tāpēc, ja uzkrājumus sāk veidot vēlākā vecumā, ir ievērojami jāpalielina ikmēneša uzkrājuma apjoms, lai sasniegtu tādu uzkrājuma apjomu, kurš būtiski uzlabos vecumdienu dzīves līmeni.

Ja vēl nav sākts, veidot uzkrājumus, tad ir svarīgi apzināties, ka labāk ir sākt šodien, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Katrs papildus gads novedīs pie tā, ka būs vēl vairāk jānovirza uzkrājumiem.

Šajos piemēros izmantoju salīdzinoši nelielus ikmēneša uzkrājumu apmērus, lai ilustrētu galveno domu. Es zinu, ka ir diezgan daudz cilvēki un jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir krietni virs vidējiem un kuri uzkrājumiem varētu novirzīt vērā ņemamas summas.

Ja ik mēnesi uzkrājumiem novirza 700 eiro ar 6% gada ienesīgumu no 30 gadu vecuma, tad 65 gadu vecumā uzkrājuma apmērs sasniegs 1 000 000 eiro.

Jo agrāk sāksi, jo vairāk sakrāsi!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

SEB Roboinvestors – apskats

Pirms pavisam neilga laika SEB sāka piedāvāt saviem klientiem pakalpojumu Roboinvestors.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Pakalpojuma būtība ir sekojoša: klients aplikācijā atbild uz jautājumiem, norāda mērķus, ieguldījuma laika horizontu un citu informāciju tieši tāpat, kā parasti ievadām arī anketās, kad vēlamies atvērt vērtspapīru kontus un aizpildām atbilstības anketas.

Galvenā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā anketa ir iekļauta aplikācijā un es to novērtētu, ka ļoti vieglu un ērti aizpildāmu.

Pēc anketas aizpildīšanas tiek iedots rezultāts jeb tiek piedāvāta Roboinvestoraprāt atbilstoša ieguldījumu stratēģija un attiecīgais SEB fonds.

Lai nebūtu tā, ka stāstu tikai kaut ko riņķī apkārt, tad arī pats aizpildīju anketu un, vadoties pēc manām atbildēm, saņēmu novērtējumu, ka manis izvēlētais riska līmenis ir augsts, kā arī ieteicamais riska līmenis ir augsts.

Tā rezultātā man ieteiktais risinājums bija SEB Strategy Growth fonds, kura stratēģija ir aktīva pieauguma, tajā 80% ir akcijas.

Tik tālu viss ir skaidrs un forši, taču tālāk seko izmaksu sadaļa.

Apkalpošanas maksa ir tā, ko paņems no mana konta, ja iegādāšos šo fondu, savukārt fonda pārvaldīšanas maksa ir iekļauta jau pašā fonda cenā.

Kopējās izmaksas, izvēloties šo fondu, ir 1.15% gadā.

To noteikti nevar uzskatīt par zemu izmaksu risinājumu.

Piedāvātie fondi

Aizpildot anketu vēlreiz un norādot pēc iespējas īsāku termiņu, piemēram, 1 gadu un uzkrājuma mērķi norādot mājokli, gala rezultātā tiek piedāvāts SEB Short Bond Fund, kurš iegulda īstermiņa obligācijās un fonda paredzamais ienesīgums īstermiņā ir tuvu 0% (SEB norādītā informācija).

Attiecīgi šajā gadījumā runa ir par kapitāla saglabāšanu, kuram nebūs ienesīguma, taču tas neatceļ komisijas, kuras šajā gadījumā ir 0.15% gadā par fonda pārvaldīšanu un 0.3% gadā par apkalpošanu jeb kopā 0.45% gadā.

Manuprāt, šādā risinājumā nav vērts ieguldīt, jo principā tiek garantēti mīnusi. Šādā scenārijā man kā klientam izdevīgāk ir atstāt līdzekļus norēķinu kontā.

Kopumā var secināt, ka Roboinvestors iesaka kādu no SEB pārvaldītajiem fondiem, kuru kopējās izmaksas man kā klientam būtu no 0.51% līdz 1.21% gadā. (SEB norādītā informācija)

Jāsaka atklāti, ka šajā brīdī nav vairs īsti vēlme iedziļināties pašos piedāvātajos fondos, jo šāds izmaksu līmenis, manuprāt, ir par augstu šādiem vienkāršotiem risinājumiem.

Vēl paliek atvērts jautājums, cik lielas komisijas iekasē fondi, kuros iegulda šie stratēģiju fondi. Vai gala rezultātā patiesais komisiju apmērs nevirzās uz 1.5% līdz 2% gadā? Tādā gadījumā šis kļūst ļoti nepievilcīgs risinājums.

Jāpiebilst, ka globāli šādi roboinvestoru pakalpojumi parasti pievilina tieši ar pievilcīgo komisiju struktūru. Tādi ASV spēlētāji kā Betterment un Wealthfront savus pakalpojumus piedāvā par 0.25% gada maksu, pie tam tajā ir iekļauti dažādi papildus risinājumi, piemēram nodokļu optimizēšanai, dažādiem uzkrāšanas rīkiem, u.c.

Alternatīvas

Ja atceramies iepriekšējo rakstu Swedbank Robur fondi – apskats, tad Swedbank piedāvā ieguldījumu risinājumu pasasules akcijās ar komisiju 0.3% gadā.

Ja paši esam gatavi patērēt laiku un meklēt zemo izmaksu ETFus, tad ASV akciju indeksu ETFus var atrast ar 0.05% gada izmaksām un pasaules akciju indeksu ETFus ar 0.22% gada izmaksām. Protams, šajā scenārijā papildus jāpieskaita arī brokeru komisijas.

Kopsavilkums

Ņemot vērā augstās izmaksas, man SEB Roboinvestora piedāvājums neliekas pievilcīgs. Šobrīd tirgū ir pieejamas gana daudz alternatīvas ar krietni zemākām izmaksām.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Swedbank Robur fondi – apskats

Nu jau kādu brīdi Swedbank saviem klientiem regulāru ieguldījumu veikšanai piedāvā Swedbank Robur fondus.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Ar pilno Swebank Robur fondu piedāvājumu var iepazīties šeit. Piedāvājums ir sadalīts 3 daļās: sabalansētie fondi, reģionālie akciju fondi un sektoru/tēmu fondi.

Sabalansētie fondi

Sabalansētie fondi ir fondu fondi jeb šie fondi iegulda citos fondos. Tajos nav iekšā atsevišķas akcijas un obligācijas, bet gan dažādi fondi. Skaitlis aiz fonda nosaukuma norāda uz to, cik liels īpatsvars no fonda tiek ieguldīts akcijās. Atceramies, jo lielāks īpatsvars akcijās, jo augstāks potenciālais ilgtermiņa ienesīgums, kā arī augstāks risks.

Kā redzam, tad šo fondu izmaksas ir no 0.71% par konservatīvāko fondu līdz 1.21% gadā par agresīvāko fondu.

Komisijas ir vērtējamas kā augstas. No vienas puses tiešām fondi ir aktīvi pārvaldīti, taču aktīvums slēpjas tikai citu fondu izvēlē. Manuprāt, tas nav pietiekams pamatojums šādai komisijai. Būtībā katru no sabalansētajiem fondiem varētu aizstāt ar 2 ETFiem pēc attiecīgām proporcijām – pasaules akciju ETF un pasaules obligāciju ETF.

Vēl jāatzīmē, ka šajos zemo procentu likmju laikos, manuprāt, Uzkrājumu fonds 10 un arī Uzkrājumu fonds 30 ir bezjēdzīgi. To faktiskais ienesīgums, visticamāk, būs tuvu nullei. Bet, ja tomēr ir brīvie līdzekļi virs 100 000 eiro, kurus īstermiņā ir nepieciešams izvietot, lai izvairītos no bankas riska, tad jau var meklēt citas alternatīvas un nemaksāt 0.71% vai 0.81% gada pārvaldīšanas maksu.

Kopumā, manuprāt, šie sabalansētie fondi nav pievilcīgi gandrīz nevienam. Protams, vienmēr pastāv kādi izņēmumi, kas būtu jāvērtē katra cilvēka individuālā gadījumā.

Reģionālie akciju fondi

Reģionālie akciju fondi paredz veikt ieguldījumus, vadoties pēc ģeogrāfiskās izvēles. Kā redzam, varam izvēlēties fondus, kuri iegulda gan plašos reģionos, gan atsevišķās valstīs.

Redzam arī, ka šo fondu pārvaldīšanas izmaksas ir krietni zemākas nekā sabalansētajiem fondiem. To varētu pamatot ar to, ka šie fondi būtībā ir pasīvās pārvaldīšanas instrumenti. Katrs no fondiem ir piesaistīts kādam konkrētam indeksam, taču no ieguldījumiem tiek izslēgtas kompānijas, kuras neatbilst Swedbank ilgtspējas uzstādījumiem. Papildus tam 10% no katra fonda attiecīgajā reģionā var tikt ieguldīti kompānijās, kas veicina atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu un aprites ekonomiku.

Jāatzīst, ka tieši šī fondu sadaļa man liekas jēdzīgākā un noderīgākā. Ja ir vēlme veikt nelielus, taču regulārus ieguldījumus finanšu tirgos, tad tieši Pasaules fonds būtu lieliska opcija ilgtermiņa ieguldījumiem ar zemu komisiju.

Ja ir īpaša pārliecība par kādu konkrētu reģionu vai valsti, tad var izvēlēties to. Taču nav vērts pašam veikt sadali uz vairākiem fondiem, jo to visu var paveikt veicot ieguldījumus Pasaules fondā, kurā ir iekļauta visa pasaule.

Sektoru / tēmu akciju fondi

Trešā un pēdējā sadaļa ir sektoru un tēmu akciju fondi. Pats nosaukums jau pasaka to, ka tiek ieguldīts vai nu konkrētā sektorā vai pēc konkrētas tēmas.

Augšējie 3 fondi tiek ieguldīti konkrētos sektoros. Savukārt apakšējie 2 tiek ieguldīti pēc konkrētas tēmas principa.

Kā redzam, tad arī šiem fondiem ir salīdzinoši augstas pārvaldīšanas izmaksas – robežās starp 0.71% un 1.26%. Augstās izmaksas pamato tas, ka fondi ir aktīvi pārvaldīti un tajos ir iekļautas atsevišķu akciju pozīcijas un nevis citi fondi.

Šajos fondos ir vērts ieguldīt, ja pašam ir stingra pārliecība, ka tieši tas ir tas, kas ir vajadzīgs, vai arī ir liela pārliecība par to, ka konkrētais sektors vai tēma performēs būtiski labāk nekā akciju tirgi kopumā.

Ja, piemēram, uzskatām, ka nekustamais īpašums ir īpaši labs ieguldījums, tad Swedbank Robur nekustamā īpašuma fonds var būt kā opcija regulāriem nelieliem ieguldījumiem. Ja esam gatavi ieguldīt regulāri vai neregulāri summas vismaz vairākos tūkstošos, tad šī opcija kļūst tikai par vienu no ļoti daudzām ieguldīšanas opcijām.

Swedbank Robur nekustamā īpašuma fondam ir 1.26% pārvaldīšanas komisijas. 75% no fonda tiek ieguldīti globāli, 25% Zviedrijā. Ja mēs kārtīgi pameklējam, tad varam atrast pasaules nekustamā īpašuma ETFus ar pārvaldīšanas komisiju 0.24% gadā. Atšķirība izmaksās par 1% ilgtermiņā ir ļoti, ļoti būtiska.

Tāpat ir ar pārējiem sektoru / tēmu fondiem.

Izmaksas

Iepriekš pieminēju tikai pašu fondu regulārās pārvaldīšanas izmaksas, taču, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos, jārēķinās arī ar pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām.

Swedbank Robur fondiem šādu komisiju nav. Attiecīgi šie fondi kļūst ļoti pievilcīgi regulāru un arī neregulāru ieguldījumu veikšanai.

Ja ieguldām Pasaules fondā, tad 0.3% gada komisija ir uzskatāma par zemu un pārējo komisiju neesamība šo fondu padara par vienu no izdevīgākajām pasīvās ieguldīšanas opcijām.

Ja izvēlamies kādu no sektoru/tēmu stratēģijām, tad gan pat pirkšanas, pārdošanas un turēšanas komisiju neesamība var neatspēkot augsto pārvaldīšanas komisiju, salīdzinot ar zemu ETF pārvaldīšanas komisiju un pieskaitot iegādes izmaksas. Tiesa, šeit būs runa par tūkstošos mērāmiem ieguldījumiem.

Maziem un regulāriem ieguldījumiem arī šis būs okei variants.

Tātad galvenais Swedbank Robur fondu pievilcīgums slēpjas faktā, ka netiek piemērotas pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijas.

+/-

+ iespēja veikt ieguldījumus finanšu tirgos bez pirkšanas komisijas

+zemas izmaksas pasīvās ieguldīšanas opcijas – reģionālie ieguldījumu fondi

+īpaši ērts rīks ieguldījumu veikšanai ar nelielām summām

-augstas komisijas sabalansētajiem fondiem, kuri, manuprāt, ir diezgan bezjēdzīgi

-augstas komisijas sektoru/tēmu fondiem, kuriem var atrast zemu izmaksu alternatīvas starp ETFiem

Kopsavilkums

Kopumā Swedbank Robur fondu piedāvājumu vērtēju ļoti pozitīvi. Ir parādījušās iespējas veikt regulārus pasīvos ieguldījumus ar zemu pārvaldīšanas komisiju un bez pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām. Kā negatīvo faktoru var minēt to, ka piedāvājums ir diezgan plašs un bez priekšzināšanām tajā var apmaldīties un izvēlēties ne gluži izdevīgāko un atbilstošāko fondu vai fondus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

500 eiro mēnesī

Kā dzīvi var mainīt 500 eiro uzkrājums ik mēnesi?

Ievērojami! 🙂

Ja cilvēks ir 25 gadus jauns un uzkrāj pa 500 eiro mēnesī bez jebkāda ienesīguma, tad pēc 40 gadiem būs uzkrāti 240 000 eiro. Nav slikti.

Ja ikmēneša uzkrājumus iegulda ilgtermiņā un izdodas saņemt 7% gada ienesīgumu, tad uzkrājums pēc 40 gadiem jau būs sasniedzis 1 312 406 eiro. Pavisam nav slikti! 7% gada ienesīgums šajā gadījumā naudai ļāva nopelnīt 1 072 406 eiro.

Ja pieņemam, ka šī nauda tiks izlietota vienādos ikmēneša maksājumos 20 gadu laikā, tad pirmajā gadījumā ikmēneša pieejamā summa būtu 1 000 eiro, bet otrajā 5 468 eiro mēnesī.

Protams, šie ir vienkāršoti aprēķini. Šeit nav ņemta vērā inflācija.

Pieņemot 3% inflāciju, pirmajā gadījumā pieejamie 1 000 eiro ik mēnesi pēc pirktspējas būtu pielīdzināmi 306 eiro. Tas nozīmē, ka pēc 40 gadiem ar 3% gada inflāciju par 1 000 eiro varēs nopirkt tikpat daudz, cik šodien var nopirkt par 306 eiro. Sanāk, ka šādā gadījumā nav pat izdevīgi uzkrāt, jo nauda zaudē vērtību un to izdevīgāk ir iztērēt šodien.

Ja uzkrājums tiek ieguldīts ar 7% gada likmi, tad ar 3% gada inflāciju ik mēnesi pieejamie 5 468 eiro varēs nopirkt tikpat daudz cik šodien var nopirkt par 1 676 eiro. Lūk, šajā gadījumā uzkrāšana ir izdevīga un pat prātīga!

Augstāku ienesīgumu aprēķinos nebūtu ieteicams izmantot, jo to ne vienmēr var izdoties sasniegt. Tādā gadījumā savos plānos un cerībās var nākties vilties. Vilšanās var arī būt ļoti nopietna, ja ir plānots ar šo līdzekļu palīdzību uzturēt augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Līdzekļu iztrūkums var likt atteikties no iecerētā dzīves līmeņa.

Ar šo īso ierakstu vēlējos parādīt, cik ievērojami dzīvi var mainīt pat salīdzinoši nelieli ikmēneša uzkrājumi. Ja vēl neesi sācis krāt, tad ir pēdējais laiks sākt!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Neko nedarīt #2

Pirms nedaudz vairāk nekā 4 gadiem šajā blogā nopublicēju rakstiņu ar nosaukumu: “Neko nedarīt”. Pēdējo dienu siltais laiks un jaukā saule ir atgādinājusi man par šī raksta aktualitāti. Tāpēc šodien to bez izmaiņām pārpublicēju. Jāatzīmē, ka, protams, biznesmenis ir izmantots tikai kā piemērs, tā vietā var būt jebkurš cilvēks ar labiem naudas pārvaldīšanas ieradumiem, spēcīgu uzkrāšanas disciplīnu un nelielām, taču pietiekamām zināšanām ieguldīšanā.

Bij’ tāda anekdote:

Sēž zem palmas bezpajumtnieks, tam pienāk klāt biznesmenis. Abi uzsāk sarunu par dzīvi. Biznesmenis stāsta, cik tam veiksmīgs uzņēmums, cik ilgi un daudz tas strādājis, lai varētu atbraukt atpūsties, vienkārši sēdēt zem palmas, neko nedarīt un baudīt sauli, jūru un skatus. Uz ko bezpajumtnieks atjautā – kādēļ tad tā jāstrādā? Es tāpat sēžu zem palmas, neko nedaru un baudu jūru, sauli.

Neko nedarīt – viens no mērķiem, uz ko cilvēki tiecas. Sapelnīt “lielo naudu”, neko nedarīt un baudīt dzīvi.

Anekdotē abi personāži neko nedara, taču viņu “neko nedarīt” ir atšķirīgi. Jā, abi tajā brīdī bauda sauli, jūru un skatus un neko nedara, bet te arī beidzas viņu kopīgais.

Bezpajumtnieks ir izdarījis izvēli neko nedarīt un vērot sauli un jūru. Viņš var izvēlēties vēl dažas līdzīgas darbības, piemēram, gulēt zem citas šķirnes koka vai sēdēt klajā laukā, vai stāvēt pilsētas laukuma vidū, vērot skatus un neko nedarīt. Taču pie tā viņa izvēles brīvība “lielos vilcienos” beidzas.

Turpretī biznesmenim izvēles brīvība ir krietni plašāka. Viņš var ne tikai darīt to pašu, ko var darīt bezpajumtnieks, bet var aizceļot uz citu pludmali citā pasaules malā, var aizceļot uz citu klimata zonu un paraudzīties uz mūžīgo sasalumu, var nogaršot visu, ko vien sirds kāro, var ar saviem līdzekļiem atbalstīt savu bērnu un radinieku izglītošanos, attīstību un uzlabot to dzīves apstākļus, var nodoties labdarībai un palīdzēt tiem, kam palīdzība ir nepieciešama visvairāk.

“Neko nedarīt” var izpausties dažādi. Bezpajumtnieka gadījumā nekā nedarīšana ir iespējama tikai tik ilgi, kamēr neko nedara. Ja gribas ko mainīt, tad ir jābeidz neko nedarīt un jāķeras klāt pie darīšanas. Biznesmenim nekā nedarīšana ir tikai viena no izvēles iespējām.

Runa ir par izvēles iespējām. Ja nekā nedarīšana ir vienīgā iespēja, tas neder. Ja nekā nedarīšana ir tika viena no daudzām laika pavadīšanas iespējām, lūk tas ir mērķis, ko ir vērts apdomāt.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks ir nauda #2

Pēdējā laikā man būtiski ir pieaudzis darba apjoms, par ko, protams, esmu pateicīgs, kā arī ļoti augstu vērtēju klientu uzticēšanos man. Lielāks darba apjoms likumsakarīgi saistās arī ar vairāk laika veltīšanu darbam un mazāk citām aktivitātēm. Domājot par savu laiku un kā to apzināti pēc iespējas lietderīgāk un pilnvērtīgāk izmantot, atcerējos par pirms 4 gadiem tapušo rakstu Laiks ir nauda.

Nedaudz atjaunoju datus un skaitļus, taču pamata doma nav mainījusies un tā ir tikpat svarīga kā iepriekš. Tāpēc atjauninātā formātā ar rakstu dalos arī šodien.

Laiks ir nauda – tā nereti mēdz aizbildināties, lai pārtrauktu sarunu un izrādītu savu aizņemtību, tomēr šajā frāzē slēpjas daudz kas vairāk.

Runa nav par konsultantiem apmaksājamajām stundām, kur tiešā vārda nozīmē laiks ir nauda, jo ar katru nākamo minūti vai stundu maksājamā summa pieaug.

Šoreiz gribu apspriest to, cik laika mēs pavadām strādājot un kā mēs tērējam nopelnītos līdzekļus. Mēs strādājam, lai nopelnītu. Nopelnīt gribam, lai naudu iztērētu un nopirktu sev nepieciešamos pakalpojumus un preces. Naudas pelnīšana, nav svarīgi vai strādājot algotu darbu vai nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, aizņem laiku. Tātad varam izvirzīt sekojošu vienādojumu:

Laiks = Nauda

Ne velti vairums darbinieku ir noteikta algas likme par stundu. Citiem ir noteikta mēnešalga, kas, strādājot pilnu slodzi, paredz samaksu par darba dienu skaitu mēnesī x 8 stundas dienā. No naudas pelnīšanas puses viss ir skaidrs. Ikviens saprot, ka lai nopelnītu 100 eiro ir jāstrādā 10 stundas ar likmi 10 eiro stundā vai 20 stundas ar likmi 5 eiro stundā.

Taču kā ir ar naudas tērēšanu? Parasti šādās kategorijās cilvēki nemēdz domāt.

Piemēram, cik daudz laika ir jānostrādā, lai atļautos ikmēneša izdevumus personīgajām auto, jaunam telefonam, dzīvokļa īrei, apģērbam, izklaidēm?

Aprēķins ir gaužām vienkāršs. Ērtības labad pieņemsim, ka mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 8 stundas darba dienā jeb kopā 168 darba stundas mēnesī. Ar šiem skaitļiem jau varam sākt apskatīt dažādas situācijas.

2020.gadā vidējā alga valstī bija 1 143 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 818.70 eiro pēc nodokļu nomaksas personai bez apgādājamajiem. Stundas likme sanāk 4.87 eiro. Dienas likme ir 38.98 eiro.

Tagad varam brīvi izvēlēties visdažādākās preces un pakalpojumus, lai aprēķinātu, cik daudz ir jāstrādā vēlamās preces vai pakalpojuma iegādei.

Piemēram, iPhone 12 Pro Max ar 128gb atmiņu. Solīds un iekārojams telefons, cena pie viena no operatoriem, pērkot uzreiz, sastāda 1 279 eiro. Lai iegādātos šo telefonu, personai ar aprēķināto vidējo algu ir jānostrādā 262.6 stundas jeb 32.82 darba dienas jeb 1.56 mēneši. Maz tas, vai daudz, lai vērtē katrs pats.

Ja telefons tiek mainīts ik pēc 2 gadiem, tātad katri 1.56 mēneši katrā 2 gadu ciklā ir jānostrādā tikai, lai iegādātos šādu telefonu.

Ja ar šādu atalgojumu persona izvēlas iegādāties auto un tā ikmēneša uzturēšanas izdevumi (kredīta maksājums, degviela, apkope u.c.) sastāda 410 eiro, tātad aptuveni pusi no mēneša ir jāstrādā tikai auto dēļ.

Tā kā aprēķinu metodika ir vienkārša, tad katrs pats var parēķināt cik daudz laika ir jāstrādā, lai iegādātos kāroto pakalpojumu vai preci. Ar trīs reizes lielāku algu par valstī vidējo, minētā iPhone iegādei būs jānostrādā 87.53 stundas jeb 10.94 dienu jeb 0.52 mēnešus. Atkal, daudz tas vai maz, lai vērtē katrs pats.

Ikdienā, veicot lielākus un mazākus pirkumus, šādi reti kurš domā. Nemudinu atteikties no kārotām lietām, taču aicinu parēķināt, cik daudz savas dzīves mūā ierobežotā laika tiek pavadīts darbā, lai konkrēto lietu vai pakalpojumu iegādātos. Neviļus var nonākt pie secinājuma, ka daudzas lietas nav tā vērtas un, iespējams, laiks ir jāpavada citās nodarbēs.

Starp citu 2017.gadā tā brīža jaunākā iPhone iegādei bija jānostrādā 232.9 stundas par vidējo algu, taču šobrīd jau 262.6 stundas. Vidējā alga 4 gados ir pieaugusi par 24%, savukārt jaunākā iPhone cena ir pieaugusi par 42%. Tā rezultātā vidējās algas pirktspēja, salīdzinot ar iPhone cenām, 4 gadu laikā ir atpaliek par 18 procentu punktiem jeb par 4.22% gadā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nav viena maģiska rīka personīgajās finansēs!

Mums visiem ir tieksme meklēt ātrāko, lētāko un vienkāršāko risinājumu jebkurai no dzīves nepieciešamībām. Tomēr, ejot laikam un nākot klāt pieredzei, saprotam, ka gandrīz nevienā dzīves jomā nav viena ātra, ērta un vienkārša risinājuma.

Jebkuru risinājumu var viegli pārdot, ja to nosauc par vienkāršu, ātru, ērtu un vienīgo, kas nepieciešams, lai atrisinātu nepieciešamo problēmu, taču patiesībā tas tā nav.

Tieši tāpat ir ar personīgajām finansēm!

Katrā no personīgo finanšu aspektiem ir daudz un dažādas nianses un detaļas atkarībā no konkrētā cilvēka un mājsaimniecības vajadzībām, iespējām un vēlmēm. Līdz ar to arī nav iespējams viens maģisks rīks, kurš atrisinātu visu cilvēku problēmas.

Šajā rakstā sniegšu savas pārdomas par dažiem personīgo finanšu izaicinājumiem un kāpēc tiem nav viena maģiska rīka. Kā arī piedāvāšu savu risinājumu.

Budžets

Semināros man ik pa laikam pajautā ieteikumus, cik daudz līdzekļus kādām izdevumu kategorijām plānot savā budžetā. Protams, vienas zelta receptes nav. Pie kaut kāda vidējā budžeta sadalījuma varētu nonākt, ja aptaujātu cilvēkus, kuri veic kārtīgu tēriņu uzskaiti, kā arī plāno savu budžetu. Taču pat tādā gadījumā mēs saņemtu datus, kuros būtu attēlots cik daudz no budžeta aptaujātie vidēji tērē konkrētās kategorijās. Tie būtu vidējie dati un, visticamāk, ļoti mazam skaitam aptaujāto tēriņi konkrētajā kategorijā sakristu ar vidējo.

Jāsaka, ka es vispār neatbalstu stingra budžeta izveidi, kurā būtu attēlotas konkrētas summas konkrētai kategorijai. Kāpēc? Jo katru mēnesi, apkopojot faktiskos tēriņus, nāksies vilties, jo iztērēts būs vairāk vai mazāk. Mums nekad neizdosies iztērēt precīzi tik, cik ir paredzēts. Līdz ar to vienmēr ir vilšanās. Ja iztērējām par maz, tad jūtamies bēdīgi, jo, iespējams, kaut kā sevi ierobežojām, lai gan saskaņā ar budžetu varējām tērēt vairāk. Ja iztērējām par daudz, tad jūtamies bēdīgi, jo pārtērējām, lai gan varējām arī kaut ko nenopirkt. Un tā visās kategorijās! Beigu beigās ir tikai vilšanās.

Tā vietā, manuprāt, būtu daudz produktīvāk koncentrēties uz precīzu personīgo finanšu uzskaiti. Jau pēc dažiem mēnešiem pēc uzskaites veikšanas būsim izdarījuši gan apzinātus secinājumus, gan zemapziņas līmenī jau būsim sākuši koriģēt savu rīcību.

Viens no modeļiem, domājot par tērēšanu, ir apzinātā tērēšana. Par to plašāk lasi šajā rakstā: Apzināta tērēšana, Lattes faktors un ieguldīšana

3. pensiju līmenis

Man ir radusies sajūta, ka daudzi vēlas atrast to vienu riktīgo un īsto 3.pensiju līmeni, veikt tajā iemaksas un paļauties, ka tā rezultātā būs turīgas vecumdienas.

Ja visi faktori un nianses sakrīt, tad tā tiešām arī ir! Tomēr lielā daļā gadījumu tā nav!

Jāatceras, ka 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksas. Ja šādu atmaksu nevar saņemt, tad šo rīku nav vērts izmantot! Kāpēc maksāt kādam komisiju, ja to varētu nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu jau ieguldījuši dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas 3.pensiju līmenī. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājumā. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt.

Tas nenozīmē, ka šajos periodos un gadījumos nevajag veikt uzkrājumus. Uzkrājumi ir jāveic, taču tiem šajos gadījumos var izmantot citus instrumentus, kuros mēs nemaksājam komisiju par pārvaldīšanu, kā arī neiesaldējam savus līdzekļus uz ļoti ilgu termiņu

3.pensiju līmenim ir viens būtisks ierobežojums – līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma. Attiecīgi līdzekļi ir iesaldēti uz gana ilgu laiku. Jo jaunākā vecumā sākam veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo vairāk gadus tām netiksim klāt. Ja vēl par šīm iemaksām nevar atgūt IIN, tad šis ir ļoti neizdevīgs rīks.

Lai arī uzkrājumus, kurus veicam 3.pesniju līmenī, veicam ar mērķi uzkrāt ļoti ilgā termiņā, tomēr dzīvē gadās visdažādākās situācijas. Notiek lielākas vai mazākas nelaimes, kuru rezultātā var rasties nepieciešamība pēc līdzekļiem. Ko dos dažu desmitu tūkstošu uzkrājums pēc vairākām desmitgadēm, ja šobrīd ir jāatrisina būtiskas problēmas, piemēram, veselības problēmas.

Kopumā var teikt, ka ir jāsakrīt daudziem faktoriem, lai uzkrājuma veikšana 3.pensiju līmenī būtu izdevīga. Attiecīgi tas nav maģisks rīks turīgām vecumdienām!

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu ir vērts izmantot tikai tādā gadījumā, ja var saņemt IIN atmaksu. Ja to nevar saņemt, tad kāpēc kādam maksāt komisijas par šo uzkrājumu pārvaldīšanu, ja var nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu iemaksājuši jau 3.pensiju līmenī. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājuma. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt.

Vai ir viena pareizā un labākā polise ar vieno pareizo stratēģiju? Nē, nav!

Atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir atlicis līdz iespējai uzkrājumu izņemt, būtu jāizvēlas attiecīga ieguldījumu stratēģija uzkrājumam dzīvības apdrošināšanā. Jo ilgāks termiņš atlicis, jo augstāka riska stratēģiju būtu jāizvēlas. Jo īsāks termiņš, jo konservatīvāku stratēģiju jāizvēlas.

Tas nozīmē, ka optimāli izmantojot šo rīku, ieguldījumu stratēģija būtu jāmaina vismaz 1 reizi polises darbības laikā, tomēr vēlams 2-3 reizes, lai salāgotu atlikušo termiņu un uzņemto risku.

Ja, noslēdzot jaunu uzkrājošās apdrošināšanas polisi, izvēlamies konservatīvo stratēģiju, lai nekas nebūtu jāmaina visā periodā, tad jau sākotnēji izvēlamies pat nedot iespēju uzkrājumam kaut ko nopelnīt un riskējam ar to, ka inflācija “noēdīs” uzkrājuma pirktspēju.

Ja izvēlamies agresīvu stratēģiju, bet dažus gadus pirms termiņa beigām nesākam to koriģēt un mainīt uz sabalansētu vai konservatīvu stratēģiju, tad riskējam polises darbības pēdējos gados krīzes gadījumā piedzīvot būtiskus zaudējumus.

Secinājums – pasivitāte neder! Attiecīgi nav viena maģiska rīka arī starp uzkrājošās apdrošināšanas polisēm.

Kopsavilkums

Šādi varētu iet cauri visiem pārējiem personīgo finanšu aspektiem, t.sk. mājoklis, nekustamais īpašums, auto, kredīti, īstermiņa uzkrājumi un ilgtermiņa uzkrājumi, drošības spilvens, ieguldījumi un citi.

Nevienā no šiem aspektiem neeksistē viens maģisks rīks, kas ātri un vienkārši atrisinās visas vajadzības. Tieši tāpēc personīgo finanšu vadībai ir jāpieiet nopietni, ir jāapzina savas vajadzības, jāuzstāda mērķi, pēc tam jāatrod izmantojamie rīki. To visu kopumā varētu nosaukt par finanšu plānu.

Kad plāns ir sastādīts, tad tas ir jāsāk īstenot. Kad dzīvē kaut kas būtiski mainās, tad ir jākoriģē arī finanšu plāns. Finanšu plānu ir vērts arī vismaz reizi gadā aktualizēt un pārliecināties, ka viss tiešām tiek darīts nevis saskaņā ar iepriekš uzņemto kursu, bet gan lai virzītos uz izvirzītā mērķa sasniegšanu.

Ja finanšu plāna sastādīšana pašu spēkiem liekas pārāk liels un grūts uzdevums, tad es varu palīdzēt.

Finanšu plāns

Jau kādu laiku piedāvāju pakalpojumu – finanšu plāna izveide. Veidojot finanšu plānu, tiek ņemta vērā visa pieejamā informācija, t.sk. par sasniedzamajiem mērķiem, par vajadzībām, par iespējām, tiek ņemti vērā esošie uzkrājumi, aktīvi un saistības. To visu apkopojot, beigās nonākam līdz darbību kopumam, kas ir atbilstošākās konkrētajā brīdī konkrētajai mājsaimniecībai.

Arī finanšu plānā netiek piesaukti maģiski rīki, kas ļoti ātri, ērti un vienkārši ļaus kļūt īpaši turīgiem, taču tajā ir atlasīti rīki, kas ļaus mērķtiecīgi virzīties uz uzstādītajiem mērķiem. Tāpat atlasītie rīki ir izdevīgākie no tirgū pieejamajiem un tie ir izvēlēti, balstoties uz kopējo situāciju.

Protams, finanšu plāna sastādīšana nav bez maksas. Tomēr līdz šim no visiem finanšu plāniem, kuru esmu izveidojies, iegūtais finansiālās rezultāts vidējā termiņā ir ar vairākām kārtām augstāks nekā maksa, kura ir samaksāta par plāna izveidi. Parasti jau pirmā gada ietaupījums un ieguvums būtiski pārsniedz samaksāto.

Ja vēlies, lai finanšu plānu sagatavoju arī Tavai mājsaimniecību, lūdzu, sazinies ar mani, izmantojot saziņas formu finanšu plāna sadaļā.

INDEXO 3.pensiju līmenis – apskats

Beidzot INDEXO ir nācis klajā ar savu 3.pensiju līmeņa risinājumu. Jāsaka, ka tas ir patīkami pārsteidzis.

Ņemot vērā, ka ziņās bija izskanējis, ka ir izveidoti 2 plāni, kuri katrs iegulda tikai akcijās vai obligācijās, tad bija skaidrs, ka kaut kas būs citādāks nekā pašreiz pieejamajiem plāniem.

Negaidītais pārsteigums ir 3.līmeņa pārvaldīšanas robotizēšanas funkcija. Skan smalki, taču, vienkārši runājot, pēc vienkārša algoritma pats INDEXO veiks līdzekļu sadalījumu starp akciju un obligāciju plāniem.

Tāpat ir saglabāta iespēja noslēgt manuālu līgumu, kurā paši varam izvēlēties sev vēlamo sadalījumu pa pensiju plāniem, tai skaitā 100% akcijās vai 100% obligācijās.

Lai arī 3.pensiju līmenī šāda robotizācijas opcija ir jaunums, taču citos banku produktos šādi iestrādāti mehānismi jau eksistē. Pirmais nāk prātā Swedbank uzkrājums bērna nākotnei, kurā atkarībā no termiņa līdz līguma pārtraukšanai ir vienkārši noteikts, cik daudz % no uzkrājuma tiek ieguldīti akcijās un cik obligācijās.

Lai arī prezentācijā izvēlētā opcija tiek saukta par robotizāciju, tomēr paša INDEXO mājaslapā opcija tiek saukta par Automātisko sadalījumu, kas, manuprāt, vairāk atspoguļo opcijas patieso būtību.

Kopumā šī arī ir vienīgā jaunā un pārsteidzošā lieta.

Salīdzinājums

Pirms nedēļas publicēju 3.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu, tas atrodams šeit: 3.pensiju līmenis – salīdzinājums.

Par galveno kritēriju plānu izvēlei biju noteicis komisiju apmēru. Visās plāna izvēles kategorijās kā līderis bija Swedbank 3.pensiju līmeņa plāni ar kopējo komisiju 0.69%.

INDEXO 3.pensiju līmenim kopējā komisija ir noteikta 0.65%. Jā, komisija ir zemāka par 0.04%, taču der saprast arī kontekstu. Uz 1 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 40 centi gadā. Uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 4 eiro gadā.

Ja tajā pašā Swedbank ir izvēlēts piemērots un atbilstošs 3.pensiju līmeņa plāns atkarībā no tā, cik ilgi vēl plānots veikt uzkrājumus 3.pensiju līmenī, tad droši vien 0.04% vai 4 bāzes punktu dēļ nav vērts mainīt plānu, ja vien pašam nav sportiska interese.

Vēl jāatgādina, ka vēl zemākas komisijas 3.pensiju līmenī ir pieejamas SEB zelta klientiem. Piemēram, SEB indeksu plāna komisija zelta klientiem ir 0.42% gadā. Atkal kontekstam – uz 1 000 eiro starpība starp INDEXO un SEB indeksu plānu ir 0.23% gadā jeb 2.3 eiro, savukārt uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 23 eiro gadā par labu SEB indeksu plānam.

Līdz ar to, ja vien neesam SEB zelta klienti, tad šobrīd zemākās komisijas ir tieši INDEXO 3.pensiju līmenim.

IIN atmaksa

Šajā brīdī man ir jācitē sevi no iepriekš pieminētā 3.pensiju līmeņu salīdzinājuma:

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Ja ienākumi nav darba alga pilnā nodokļu režīmā vai ir izmantots jau viss limits, tad atlikušos līdzekļus nav izdevīgi ieguldīt caur šiem instrumentiem. Jā, vienkāršības labad to var darīt, taču alternatīva ir ieguldīt vienreiz salīdzinoši nedaudz laika un pūles un nonākt pie risinājuma, kurā pats var veikt ieguldījumus finanšu tirgos, kaut vai tajos pašos indeksu fondos, un nevienam nemaksāt komisijas.

Par 3.pensiju līmeni vs. dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu:

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitāla var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:
-līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu
-pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Attiecīgi, ja vadās pēc mana domu gājiena, tad vecumā pēc 45 gadiem var sākt izmantot 3.pensiju līmeni un šajā gadījumā lieti noderēs automātiskā sadalījuma opcija.

Ja 3.pensiju līmenis tiek izmantots tikai agresīvai IIN atmaksai vecumā virs 55 gadu vecuma, tad automātisko sadalījumu nav vērts izmantot, jo ieguldījumiem akcijās ir lielāks svārstīgums un tas nav nepieciešams 1-2 gadu ilgam termiņam. Šādā scenārijā var izvēlēties 100% novirzīt obligāciju plānā.

Pasīvā indeksu ieguldīšana

INDEXO savā 3.pensiju līmeņa atklāšanas prezentācijā minēja, ka pirmie Latvijā ieviesa indeksu plānus. Tā tiešām bija, taču nu viņi vairs nav vienīgie. Indeksu plānus piedāvā arī citi pārvaldītāji gan 2.pensiju līmenī, gan 3.pensiju līmenī.

Līdz ar to INDEXO nav vienīgie. Kas meklē, tas atrod 🙂

Protams, agrāk situācija bija citādāk un pārmaiņas tiešām ar savu darbību ir rosinājuši tieši INDEXO.

Kopsavilkums

Patīkama inovācija 3.pensiju līmenī – automātiskais sadalījums atkarībā no atlikušā termiņa līdz līdzekļu izmantošanas brīdim.

Zemākā komisija starp 3.pensiju līmeņa piedāvājumiem, ja neskaita SEB zelta līmeņa klientu īpašos nosacījumus. Šī fakta ietekmē, visticamāk, tuvākajā laikā ieraudzīsim vēl zemākas komisijas no konkurentiem.

Arī ar šādu komisiju līmeni nav izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī, ja netiek saņemta IIN atmaksa.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei? #2

Pirms četriem gadiem publicēju rakstu Vai Tu esi gatavs krīzei? un šodien šķiet labs brīdis rakstu mazliet aktuālākā redakcijā pārpublicēt. Jāsaka uzreiz, ka pamata doma nav mainījusies. Krīzei ir jābūt gatavam vai vismaz jācenšas sagatavoties, jo tā īsti gatavs neviens nekad nebūs.

Jāatzīmē, pagājušajā gadā sākās krīze, kura atsevišķos ekonomikas sektoros turpinās vēl šodien un šo sektoru pārstāvjiem visi minētie potenciālie notikumi ir piepildījušies. Taču, protams, tas tā nav visiem.

Salīdzinājumam iesaku izlasīt pirmo versiju, kas tapa pirms 4 gadiem, un tad jau arī šodienas aktualizēto versiju.

Savukārt raksta beigās esmu pievienojis S&P 500 indeksa grafiku ar vērtības izmaiņām, kopš iepriekšējā raksta tapšanas.

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās lielās krīzes ir pagājuši 12-13 gadi, taču sava veida krīze sākās pagājušā gada sākumā ar COVID-19. Pie tam šī krīze vēl nav beigusies un, iespējams, šī ir tikai mini krīzīte, kura, pateicoties straujai centrālo banku darbībai, ir jau uz beigu pusi. Tomēr pēc aktīvu cenā redzam, ka tajos īpaša krīze nav novērota. Lielākā daļa aktīvu gadu vēlāk ir ievērojami augstākos cenu līmeņos nekā iepriekš. No tā varētu secināt, ka lielā krīze vēl ir tikai priekšā.

Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei. Ja neskaitām COVID-19 krīzi, tad 12-13 gadi kopš iepriekšējās lielās finanšu krīzes vedina domāt uz to, ka esam tuvāk labo gadu beigām nekā sākumam.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā lielā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
Tas pats attiecas uz visiem citiem aktīviem – akcijām, biznesiem, utt
Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika uz brīdi apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
Daudzi būs zaudējuši īpašumus un citus aktīvus, jo bija uzņēmušies pārlieku lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

Kādus rezultātus kopš iepriekšējā raksta tapšanas ir uzrādījis S&P 500 indekss?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 71% jeb par 14% gadā. Nebūt ieguldītam finanšu tirgos šajā laika periodā ir bijis salīdzinoši dārgi jeb ir palaists garām vēra ņemams kapitāla pieaugums.

Ja 2017.gadā baidījies no pārāk dārgiem tirgiem, tad nākamo gadu laikā bija pat 2 iespējas nopirkt lētāk – 2018.gada beigās un 2020.gada pavasarī. Ja biji gatavs šīs iespējas izmantot, tad gana ienesīgums ir bijis fantastisks. Ja tomēr gaidīji lielāku krīzi, tad, visticamāk, turpini to gaidīt arī šobrīd. Tas pats par sevi nav nekas slikts, ja ir gatavs rīcības plāns. Ja rīcības plāna nav, tad droši vien palaidīsi garām arī nākamo iespēju iegādāties par zemākām cenām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

3.pensiju līmenis – salīdzinājums

3.pensiju līmeņa plāni ir viens no uzkrājumu rīkiem, kuram vēl līdz šim nebiju veicis salīdzinājumu. Tomēr, tā kā par šo produktu diezgan bieži man jautā, kā arī tas bieži tiek pieminēts dažādās sarunās par uzkrājumiem, tad nolēmu, ka ir pienācis laiks apskatīt šī brīža piedāvājumu 3.pensiju līmeņa tirgū.

IIN atmaksa

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Papildus ir jāņem vērā, ka 10% limits ir kopīgs jeb viens uz abiem produktiem – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni.

Kuru no produktiem izvēlēties – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmeni?

Mans domu gājiens ir sekojošs:

Izvēlies to produktu, no kura pēc iespējas īsākā laikā varēsi izņemt uzkrājumu. Kā jau iepriekš minēju, tad vienīgā motivācija veikt uzkrājumus šajos instrumentos ir IIN atmaksa. Jo ilgāks termiņš uzkrājumam, jo uz ilgāku laiku ir jāizdala šī IIN atmaksa un ar ilgāku termiņu instrumentu pievilcīgums sarūk, salīdzinot ar ieguldījumiem finanšu tirgos pa taisno.

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:

līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu

pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Nereti dzirdu, ka jauni cilvēki runā par uzkrājumiem 3.pensiju līmenī. Ja sākat uzkrāt 3.pensiju līmenī 30 gadu vecumā, tad līdzekļi būs pieejami vien pēc 25 gadiem jeb 55 gadu vecumā. Saņemtā IIN atmaksa par pirmā gada iemaksu ir jāizdala uz 25 gadiem un tādā gadījumā IIN atmaksas pievilcīgums zūd, salīdzinot ar 10 gadu termiņu uzkrājošajā apdrošināšanā.

Jāatzīmē, ka pastāv daži izņēmumi uzkrājumu veikšanai 3.pensiju līmenī vecumā līdz 45 gadiem:

Darba devējs veic iemaksas 3.pensiju līmenī par darbinieku. Lieliski! Šādā gadījumā nav pat ko apspriest. Par šo ir tikai jāpriecājas!
Vāja uzkrāšanas disciplīna. Ja ir problēmas ar apzinātu uzkrājumu veikšanas disciplīnu, vai, piemēram, uzkrājoties kaut nelielai summai, ir tieksme to uzreiz iztērēt, tad 3.pensiju līmenis būs piemērots rīks ilgtermiņa uzkrājumam turīgākām vecumdienām.

Ja vecums ir mazāks par 45 gadiem un nav problēmu ar uzkrāšanas pašdisciplīnu, tad pagaidām par 3.pensiju līmeni var nedomāt un izmantot visu limitu IIN atmaksas gūšanai ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Pensiju plānu kategorijas

Jo ilgāks ir uzkrājuma termiņš, jo lielāku risku varam atļauties uzņemties un attiecīgi pretendēt uz augstāku ienesīgumu ilgtermiņā.

Lai arī var atšķirties pašu pensiju plānu nosaukumi, tomēr es pensiju plānus iedalu sekojošās kategorijās:

Konservatīvie plāni – līdz 25% akcijās
Sabalansētie plāni – akcijās 25% līdz 60%
Aktīvie plāni – akcijās vairāk nekā 60%

Jo augstāks akciju īpatsvars plānā, jo augstāks tā risks, svārstīgums un arī potenciāls gūt augstāku peļņu ilgtermiņā

Pensiju plāna izvēle atkarībā no ieguldījuma termiņa

Lai izvēlētos pensiju plāna kategoriju, mums ir jāsaprot, kāds ir potenciālais ieguldījuma termiņš.

Ja ieguldām uz vairāk nekā 10 gadiem, tad varam atļauties augstāku risku un lielākas svārstības, lai ilgtermiņā potenciāli saņemtu augstāku ienesīgumu. Attiecīgi varam izvēlēties aktīvo pensiju plānu.

Atgādinu, ka ilgāk par 10 gadiem 3.pensiju līmenī ieguldām tikai, ja ir švaki ar uzkrājumu pašdisciplīnu, vai, ja iemaksas par mums 3.pensiju līmenī veic darba devējs.

Ja vecums ir 45 līdz 50 gadi, tad ieguldījuma termiņš būs 5-10 gadi, attiecīgi varam izvēlēties sabalansētu plānu.

Ja vecums ir virs 50 gadiem, tad ieguldījuma termiņš ir zem 5 gadiem, attiecīgi izvēlamies plānu ar zemāko risku un potenciālo svārstīgumu – konservatīvo plānu.

Īpaši izdevīgi izmantot 3.pensiju līmeni ir personām vecumā virs 54 gadiem. Pašreizējā likumdošana paredz, ka iemaksām 3.pensiju līmenī ir jāatrodas iekšā pensiju līmenī vismaz vienu kalendāro gadu un tad var pieprasīt izmaksu, taču tāpat par to saņemt IIN atmaksu.

Piemēram, 55 gadu veca persona šogad veic iemaksu pensiju plānā 100 eiro apmērā. Nākamajā gadā, iesniedzot gada deklarāciju, varēs saņemt 20% IIN atmaksu, savukārt aiznākamajā gadā līdzekļus varēs pilnībā izņemt ārā. Nauda pensiju līmenī atrodas līdz 2 gadiem un šajā laikā, pateicoties IIN atmaksai, uz ieguldīto kapitālu var realizēt 20% peļņu.

KOMISIJAS!!!

Jo zemāka komisija, jo vairāk paliek mums!

Tomēr pilnībā bez komisijām iztikt nevar. Tāpēc ir jāveic plānu salīdzinājums, ņemot vērā to komisijas.

Aktīvie plāni

Pievienotajā tabulā ir attēloti 3.pensiju līmeņa pensiju plāni, kuri atbilst manai definīcijai par aktīvajiem plāniem – akciju īpatsvars tajos ir virs 60%.

Tālāk jau seko komisiju uzskaitījums. Pastāv vienreizējas komisijas vai atskaitījumi un tie parasti ir FKTK finansēšanas maksa. Kā redzam no tabulas, tad lielākā daļa aktīvo pensiju plānu šo komisiju neattiecina pa tieši uz klienta iemaksām, bet gan sedz no kopējiem pensiju fonda ieņēmumiem.

Tālāk seko regulārās komisijas, kuras pensiju fonds iekasē katru mēnesi, taču komisijas apmērs tiek noteikts procentos no aktīvu apmēra gada ietvaros. Regulārās komisijas sastāv no 3 komponentēm.

Komisija pensiju fondam – tā ir komisija, ko saņem pats pensiju fonds, lai nodrošinātu savu darbību, segtu administratīvos izdevumus, utt.
Komisija līdzekļu pārvaldītājam – tālāk seko komisija tam, kurš faktiski veic līdzekļu pārvaldīšanu jeb dod rīkojumus par ieguldījumu veikšanu pensiju plānā.
Līdzekļu turētājam – tā ir komisija turētājbankai, kurā faktiski glabājas veiktie ieguldījumi.

Saskaitot kopā visas šīs regulārās komisijas, mēs varam iegūt kopējo komisijas apmēru, kuru no mūsu uzkrājuma ik gadu iekasēs 3.pensiju līmeņa plāns.

Kolonnā kopā ir uzskaitīts kopējais komisiju apmērs. Kā redzam, tas svārstās no 0.69% gadā Swedbank Dinamika+100 plānam līdz 1.15% gadā INVL Maksimālais 16+ un SEB-Indeksu plānam.

Secinājums ir skaidrs, zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+100 plānam. Vēl zemāka komisija ir iespējama SEB-Indeksu plānā, ja esam SEB zelta līmeņa klienti. Tomēr tādā veidā mēs piesienam sevi vienai bankai, lai izpildītu konkrētos nosacījumus. Ja tomēr nosacījumus vairs neizpildīsim, tad atgriezīsimies pie ierastās augstās komisijas.

Papildus vēl ir jāuzsver INVL Maksimālais 16+ iemaksu komisija 30% apmērā no iemaksām pirmā darbības gada laikā, max 200 eiro.

Es saprotu, kāpēc šāda komisija pastāv, visticamāk, lai atalgotu pensiju plāna pārdevēju, tomēr uz citu pensiju plānu fona šis piedāvājums ir ļoti dārgs un es to noteikti neizvēlētos.

Tātad, no aktīvajiem plāniem var izvēlēties Swedbank Dinamika+100.

Sabalansētie plāni

Starp sabalansētajiem plāniem ir vairāki plāni, kuri ietur FKTK atskaitījumus no klientu iemaksām pa tiešo. Tāpat arī redzam, ka sabalansētajiem plāniem ir plašāks diapazons kopējam komisiju apmēram.

Zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+60 plānam, savukārt augstākā ir CBL Aktīvajam plānam 1.7% apmērā. Augstākā komisija ir 2.46 reizes augstāka nekā zemākā. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Tāpat kā iepriekšējā kategorijā – aktīvie plāni – izdevīgākais piedāvājums ir Swedbank pensiju plānam Dinamika+60.

Konservatīvie plāni

Arī starp konservatīvajiem plāniem viszemākā komisija ir tieši Swedbank plānam. Augstākās komisijas konservatīvajiem plāniem ir CBL un INVL, attiecīgi 1.6% un 1.59%.

Jāatzīmē, ka šie ir konservatīvie plāni, kuru ienesīgums, visticamāk, būs mērāms vien dažos procentos gadā un, visticamāk, lielāko daļu no tā “noēdīs” augstās komisijas, ja būsim izvēlējušies plānu ar augstu komisiju.

Kopsavilkums

Apkopojot visu izpētīto informāciju vienuviet, esmu nonācis pie šāda kopsavilkuma plāna izvēlei:

Termiņš 10+ gadi
- Swedbank Dinamika+100
Termiņš 5-10 gadi
- Swedbank Dinamika+60
Termiņš līdz 5 gadiem
- Swedbank Stabilitāte+25

Nobeigumā vēlos piebilst, ka salīdzinājuma veikšanai neesmu saņēmis nekādus pamudinājumus no nevienas finanšu iestādes, nesaņemu nekādu maksu vai atlīdzību. Tas, ka rezultātā visās kategorijās izvēlētie plāni ir no Swedbank ir tikai un vienīgi tāpēc, ka Swedbank ir viszemākās komisijas.

Visi rakstā minētie skaitļi ir apkopoti, apmeklējot konkrēto pakalpojumu sniedzēju mājaslapas un attiecīgo produktu sadaļas, informācija par komisiju maksām ir apkopota 2021.gada 11.aprīlī.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: