fbpx

Kā pelnīt no zemās naftas cenas?

Par zemajām naftas cenām runā ne vien finanšu medijos, bet arī Latvijas medijos. Ar krietnu laika nobīdi arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir nokritušās. Naftas cena ir atgriezusies tādos līmeņos, kādi nav pieredzēti kopš 2000šo gadu sākuma.

Naftas cenas kritumam ir 2 iemesli – pieprasījuma kritums vīrusa dēļ un OPEC+ savstarpējie strīdi un izjukšana.

COVID-19 epidēmijas rezultātā lielā daļā no pasaules ir ierobežota kustība. Cilvēki atrodas mājās un nepārvietojas, lidmašīnas gandrīz nelido, arī kruīza kuģi nekursē. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājies pieprasījums. Pēc Goldman Sachs prognozēm kopējais globālais naftas pieprasījuma samazinājums aprīlī varētu būt ap 18 miljoniem barelu.

Pieprasījuma samazinājuma pīķis tiek prognozēts aprīlī, kam varētu sekot atgūšanās. Jāatzīmē, ka 2019.gadā saskaņā ar ASV Enerģijas informācijas administrāciju, vidējais naftas pieprasījums 2019.gadā pasaulē bija 100 miljoni barelu dienā. Tātad 3 mēnešus pieprasījums ir par 10-20% zemāks nekā iepriekš.

Šajos 3 mēnešos vien kopējais pieprasījuma krituma apmērs varētu sasniegt 1.22 miljardus barelu.

Otrs iemesls naftas cenas kritumam bija Krievijas un Saūda Arābijas strīds, kas rezultējās faktiskā OPEC+ izjukšanā. Puses vaino viena otru, apvainojumi ir dažādi, taču tā rezultātā visi ir sadusmojušies un pumpē naftu maksimālos apmēros.

Tātad no vienas puses ir zemāks pieprasījums, bet no otras puses ir augstāks piedāvājums. Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka naftas ieguvi tā vienkārši un lēti nevar apturēt. Tieši tāpēc arī naftas cenas ir nokritušās tik zemu.

Ja vien naftas ieguvējiem neizdosies vienoties par iespaidīgu iegūšanas apjomu samazināšanu, turpinās pieaugt iegūtās naftas apjoms, kurš tiek uzglabāts. Pēc dažādām aplēsēm tas varētu sasniegt 2 miljardus barelu.

Naftas cena atgriezīsies augstākos līmeņos brīdī, kad būs sabalansēts pieprasījums un piedāvājums. Ja iedomājas, ka ieguvējiem izdodas vienoties par ieguves apjomu samazinājumu un tā rezultātā izveidojas pat 5 miljonu barelu dienā deficīts, tad tikai šo uzkrāto rezervju “noēšanai” vajadzētu 400 dienas jeb vairāk nekā gadu. Atgādinu, šī “noēšana” var sākties brīdi, kad ir panākta vienošanās par apjomu samazināšanu vai pietiekami daudz ieguvēji izmisumā ir pieņēmuši lēmumu slēgt ieguves un daļa no spēlētājiem ir bankrotējuši.

Var secināt, ka ir augsta varbūtība, ka naftas cena saglabāsies salīdzinoši zemos līmeņus ilgstoši, iespējams, pat 1-2 gadus.

Kā no šī visa nopelnīt? Šajā laikā naftas kompānijas cietīs zaudējumus vai nebūs labi pelnošas, tātad šis sektors atkrīt. Šīs pašas naftas kompānijas samazinās ieguldījumu apjomus jauniem projektiem, tātad ieguldījumi naftas sektora apkalpojošos uzņēmumos arī atkrīt. Spekulēt ar pašu naftas cenu arī nav viegli. To var darīt caur fjūčeriem vai ETFiem, taču arī tur ir savi zemūdens akmeņi.

Tā kā šodien nafta ir salīdzinoši mazvērtīga, to pērk maz, tāpēc cena ir zema. Kopumā tirgi sagaida, ka nafta būs vērtīgāka pēc gada, attiecīgi naftas fjūčeriem ar piegādi pēc gada ir pavisam cita cena nekā šodien.

Kā redzam Cash cena uz attēla veidošanas brīdi bija $24.26 par barelu. Ejot attēlā uz leju, redzam, ka 2021.gada maija naftas fjūčera cena ir $36.02 par barelu. To sauc par kontango. Starpība ir liela! Kā no šī nopelnīt?

Ja ir vieta, kur iegādāto naftu uzglabāt, tad var šodien Spot tirgū jeb par Cash cenu nopirkt par 24 dolāriem un uzreiz pārdot jeb shortot nākamā gada maija naftas fjūčeri par 36 dolāriem, tā rezultātā jau šodien tiek piefiksēts 12 dolāru ienākums no šāda darījuma. Protams, ir jābūt vietai, kur šo naftu glabāt.

Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi tiek piepildītas visas iespējamās vietas, kur uzglabāt naftu, taču brīvā vieta strauji beidzas. Tā piemēram 4.aprīlī bija ziņa, ka vienā no pasaules lielākajām naftas uzglabāšanas vietām Fujairah Apvienotajos Arābu Emirātos ir sasniegta maksimālā kapacitāte jeb bunkuri ir pilni. 2019.gadā tika vēstīts, ka šīs glabātuves kopējā kapacitāte ir 62.9 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu. Tas pats notiek arī visur citur pasaulē. Visi, kas var, piepilda stratēģiskās rezerves un pērk lēto naftu, strauji aizpildot glabāšanas vietas.

Te nu beidzot mēs nonākam pie ieguldīšanas tēzes. Tā ir naftas produktu glabāšana offshore jeb naftas tankeros.

Tankeri

Naftas tankerus jau šobrīd sāk izmantot naftas uzglabāšanai. Tā rezultātā daļa naftas tankeru tiek novirzīti uzglabāšanai, kas samazina kopējo tirgū pieejamo brīvo tankeru jaudu naftas un tās produktu transportēšanai. Tas, protams, noved pie tankeru noalgošanas likmes pieauguma, tas savukārt rezultējas augstākos peļņas rādītājos naftas tankeru kompānijās.

Kā jau minēju, naftas fjūčeros ir izveidojies kontango, tas nozīmē, ka nākotnē nafta ir dārgāka nekā šodien. Naftas fjūčera cena šodien ir $24, bet nākamā gada maija $36. Tātad var nopirkt šodien naftu par 24, pārdot nākotnes fjūčeru un jau šobrīd piefiksēt $12 dolāru peļņu par katru barelu.

Lielajos naftas tankeros VLCC var glabāt ap 2 miljoniem barelu. Ja pieder šāds kuģis, tad nopērc šodien naftu, pārdod fjūčera kontraktu un piefiksē $24 miljonu ienākumu, tankeri noparko kādā vietā un naftu piegādā pēc gada.

Attiecīgi pieaug tas, cik daudz maksā šos kuģus noalgot. Vēl pirms mēneša maksa, lai noalgotu VLCC kuģi uz dienu bija pie $50 000. Kad izjuka OPEC tad šī likme izauga līdz $300 000 dienā, šobrīd svaigākie darījumi iet pa $120 000 – $200 000 dienā.  Tiesa, šie ir salīdzinoši īsi braucieni un tie nav ilgtermiņa glabāšanai, taču atspoguļo situācijas neskaidrību naftas un tās produktu transportēšanā.

Jo ilgāk saglabājas liela atšķirība naftas cenā starp šodienu un pēc gada, jo ilgāk būs izdevīgi izmantot tankerus naftas glabāšanai. Tas samazinās pieejamo tankeru transportēšanas kopējo apmēru tirgū un tas turpinās uzturēt augstākas cenas. Attiecīgi tankeru kompānijām ir paredzami daudz augstāki ienākumi, kā rezultātā arī vajadzētu pieaugt to akciju cenām.

Attēlā augstāk ir attēlotas cenas, cik maksā noalgot attiecīga tipa kuģi konkrētā maršrutā. Cena ir ASV dolāri par vienu dienu. Baltā līnija ir VLCC kuģi, tie ir lielas ietilpības kuģi, kuru noalgošanas maksa pēdējā mēnesī ir svārstījusies no $100 līdz pat $250 tūkstošiem dienā. Vēl pirms gada cena bija ap $25 tūkstošiem dienā.

Morgan Stanley organizēja conferences zvanu ar tankeru kompānijām, tās laikā tika izteikti vairāki ļoti interesanti apgalvojumi un scenāriji.

Šī brīža Spot likme jēlnaftas tankeriem ir ap $200 tūkstošiem dienā, 2019.gadā tā vidēji bija $40 tūkstoši dienā. Produktu (pārstrādāti naftas produkti) tankeriem spot likmes ir virs $60 tūkstošiem dienā, salīdzinot ar 2019.gada vidējo likmi $19 tūkstoši dienā.

Arī ilgtermiņa glabāšanas likmes pieaug, daži CEO minēja, ka ir interese noslēgt līgumus uz vairāk nekā 6 mēnešiem par likmēm $70-$100 tūkstoši dienā. Kompānijas Euronav vadītājs rēķina, ka $5 contango (šobrīd $10 uz 6 mēnešiem) naftas cenās var attaisnot 6 mēnešu uzglabāšanas likmi šādiem kuģiem vismaz $50 tūkstoši dienā.

Euronav vadītājs minēja, ka pie pašreizējām tendencēm kompānija šogad tīrajā peļņā varētu nopelnīt pat tik daudz, cik liela ir tās tirgus kapitalizācija. Kompānijas pašizmaksa kuģim esot ap $19-20 tūkstoši dienā.

Kompānija DHT Holdings savā atskaitē par 2019.gada ceturto ceturksni uzrādīja, ka tās operacionālās izmaksas 2019.gadā bija $7 900 dienā VLCC tipa kuģim, savukārt vidējā spot likme 2019.gadā bija $36 400 dienā. 2019.gadā kompānijas neto ienākumi bija $83.5 miljoni. Šajā pašā atskaitē kompānija ziņoja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī 58% biji nobukoti par likmi $81 600 dienā. Jāatzīmē, ka šī atskaite iznāca pirms lielā naftas cenas krituma. Var secināt, ka saglabājoties esošajām tendencēm, arī šī kompānija šogad nopelnīs ļoti daudz un arī akcijas cenai ir potenciāls pieaugumam.

Kompānija Teekay Tankers savā 2019.gada ceturtā ceturkšņa atskaitē norādīja, ka vidēja izmēra kuģu dienas likmes pieaugums par $5 000 paaugstina kompānijas brīvo naudas plūsmu par $85 miljoniem gadā. 2019.gadā kopā brīvā naudas plūsma bija $178 miljoni. Ja likmes saglabātos tādos līmeņos, kādi tie bija 2019.gada pēdējā ceturksnī (šobrīd apmēram ir tajos pašos vai pat mazliet augstāk), tad kompānija pelnītu $8 uz vienu akciju. Akcijas cena šodien ir $17.4, tātad P/E būtu 2.18 (salīdzinājumam S&P 500 šobrīd P/E ir 20).

Kompānijai Scorpio Tankers ir naftas produktu tankeri. Pēdējā atskaitē tā ziņoja, ka 4.ceturksnī vidējā likme LR2 kuģiem bija $25 230 dienā. Pirms pāris dienām izskanēja ziņas, ka kompānija ir noslēgusi darījumu par 2 kuģiem aviācijas degvielas glabāšanai ar termiņu līdz pus gadam par likmi $40 un $44 tūkstošiem dienā. Atskaitē kompānija minēja, ka katrs $1 000 likmes pieaugums dod kompānijai papildus aptuveni $50 miljonus brīvo naudas plūsmu. Ja kompānijas vidējā likme pieaugtu par $5 000 dienā, tad kompānijas brīvās naudas plūsmas apmērs pieaugtu par 200%.

Protams, ir savi iemesli, kāpēc šīs kompānijas ir salīdzinoši nemīlētas un maz cilvēki tām pievērš uzmanību. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka naftu un tās produktus turpina iegūt lielos apjomos, pieprasījums ir krities, rodas pārpalikums, kurš kaut kur ir jāglabā. Kad gandrīz pilnas ir sauszemes uzglabāšanas iespējas, tad ir jāķeras klāt uzglabāšanai tankeros. Samazinās brīvo pieejamo tankeru skaits un ir nepārtraukts spiediens cenai iet uz augšu vismaz nekrist uz leju.

Šajā brīdi ir svarīgi atzīmēt, ka šīs kompānijas ir ļoti svārstīgas. To cena var mainīties par 10-20% dienā. Ieguldījums šādās kompānijās ir ļoti agresīvs ieguldījums. Mainoties apstākļiem, cena var ļoti strauji gan augt, gan kristies. Vēl šī gada sākumā šī sektora kompānijas nokritās pat par vairāk nekā 50% ļoti īsā laikā, jo būtiski bija sarukušas likmes.

To visu saliekot kopā, manuprāt, tankeru kompānijas piedāvā pievilcīgu ienesīguma/riska attiecību drosmīgajiem.

Šoreiz viss, bet noteikt vēl pie šīs tēmas atgriezīšos!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Informācijas atklāšana: Man pieder akcijas kompānijās Euronav, Teekay Tankers, DHT Holdings un Scorpio Tankers.

Šis raksts ir daļa no kaut kā jauna, kas taps laika gaitā. Ja vēlies arī turpmāk no manis saņemt investīciju idejas, pieraksties saņemt iknedēļas newsletter

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ko mēs darām ar savām finansēm?

Pēdējā laikā īpaši daudz jautājumus saņemu par to, kā rīkoties ar finansēm šajā laikā. Viena konkrēta ieteikuma nav un nevar būt – katram situācija ir citādāka!

Tāpēc šajā reizē aprakstīšu, ko ar savām finansēm darām mūsu mājsaimniecībā. Sekojot pasaules finanšu blogeru un viedokļu līderu piemēram, plašāk pastāstīšu par to, kā rīkojamies ar savām finansēm, t.sk. šī brīža turīguma sadalījumu un tā pamatojumu, uzkrājumu veidošanas paradumus un pašā nobeigumā, vai un ko mēs darām šajā brīdī, ņemot vērā situāciju ar COVID-19.

Turīguma sadalījums un pirmie soļi

Mūsu mājsaimniecības turīgumu es iedalu 4 lielajās kategorijās: mājoklis (nekustamais īpašums, kurā paši dzīvojam), transportlīdzekļi, naudas līdzekļi un ieguldījumi.

Mājokļa un transportlīdzekļu vērtības ir paredzētas tikai uzskaitei, lai mēs paši būtu informēti par to, cik un kas mums pieder. Jāatzīmē, ka mēs izmantojam hipotekāro kredītu un auto līzingu, attiecīgi ir uzskaitīta neto vērtība jeb vērtība pēc saistību dzēšanas.

Pirms vairākiem gadiem biju uzrakstījis rakstu Pirmie soļi. Šos soļus ne vien šodien uzskatu par aktuāliem un par tiem stāstu citiem, bet arī ievēroju pats.

Pirmā un trešā soļa nodrošināšanai ir sadaļa naudas līdzekļi. Naudas līdzekļi ir brīvie līdzekļi, kuri ir pieejami jebkurā brīdī. Otrais solis ir izlaists, jo mums nav dārgu kredītsaistību.

Ceturtais solis ir uzkrājumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tāpēc ir sīkāk jāizdala ieguldījumu sadaļa.

Ieguldījumi ar nodokļu atvieglojumiem šobrīd ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā ieguldījumu apjoma. Īpatsvars pret pārējiem ieguldījumiem, protams, ir un būs mainīgs. Taču ar šo vēlējos attēlot, ka arī ceturto soli izpildām un šajos uzkrājumos novirzām ik gadu līdz 10% no kopējiem ienākumiem.

Piektais solis paredzēja uzkrājumu veikšanu bērniem. Bērnu mums vēl nav, bet līdzko būs, tā sāksim veikt regulārus uzkrājumus. Tāpat, piektajā solī ietilpa studiju kredītu dzēšana. Tādu mums nav, līdz ar to virzāmies tālāk.

Sestais solis paredz uzkrājumu veikšanu īpašuma iegādei vai hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksai. Mājokli jau esam iegādājušies, attiecīgi uzkrājumus tam neveicam. Savukārt pirmstermiņa hipotekāro kredīta atmaksu neveicam, ņemot vērā zemo kredīta likmi.

Nonākot septītajā solī, var sākt veikt ieguldījumus un investīcijas. Tā arī esam darījuši un turpināsim darīt. Iepriekšējā diagrammā redzams, ka aptuveni trešdaļa no uzkrājumu apmēra ir nekustamajā īpašumā, kas ir izīrēts un dod regulārus ienākumus. Atlikusī trešdaļa ir ieguldīta aktīvos ieguldījumos. Te prasās nākamais sadalījums.

Lielākā daļa no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldījumi finanšu tirgos. Tie ir manis paša pārvaldīti līdzekļi brokeru kontā, tos pārvaldu brīvi pēc saviem uzskatiem. Tie ne vienmēr ir pilnībā ieguldīti un var būt pieejami citiem ieguldījumu veidiem, piemēram, šobrīd tikai ap 35% no brokeru kontā pieejamajiem līdzekļiem ir ieguldīti.

11% no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldīti kriptovalūtās. Crypto esmu iekļāvis ieguldījumos tikai tik daudz, lai to pilnīgs zaudējums neradītu jūtamu zaudējumu uz kopējā turīguma fona, bet arī tik daudz, lai gadījumā, ja crypto “aiziet uz urrā”, tad arī turīgums mazliet iegūtu. Jāatzīmē, ka 11% ir tikai no aktīvajiem ieguldījumiem, no kopējā turīguma crypto ir vien 2%.

Kopējā bilde izskatās šādi:

Papildus jāatzīmē, ka mums ir vērā ņemami uzkrājumi 2.pensiju līmenī, ko esam izvietojuši Indexo zemu izmaksu indeksu pensiju plānā.

Šobrīd esmu apmierināts ar sadalījumu starp ieguldījumiem un citiem aktīviem. To īpatsvars un izvietojums pa tiem no gada uz gadu mainās. Piemēram, šogad ir pēdējais gads dažām dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tā rezultātā šie ieguldījumi tiks novirzīti uz brokeru kontu. Tāpat īpatsvars mainās finanšu tirgus svārstību ietekmē.

Jāpiemin, ka cenšamies nejaukt kopā brīvo naudas līdzekļu atlikumus, uzkrājumus mājoklim un ilgtermiņa uzkrājumus.

Ko mēs darām ar savām finansēm Covid-19 ietekmē?

Gandrīz neko! Esam priecīgi un apmierināti ar to, ka laicīgi ir izveidots drošības spilvens un ir pieejami brīvi līdzekļi pat salīdzinoši ilgas krīzes pārvarēšanai.

Kā ar ieguldījumiem? Dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises ir izvietotas attiecīgi pēc to beigu termiņa. Polises ar beigu termiņu šogad ir ieguldītas konservatīvi, taču polises ar ilgāku termiņu ir ieguldītas agresīvi un tajās turpinām regulāri veikt iemaksas, lai nezaudētu iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām korekcijas laikā.

Nekustamais īpašums ir izīrēts un kamēr vien īre tiek ieskaitītā norunātajā termiņā, par šo ieguldījumu neuztraucamies. Mainoties situācijai, esam gatavi ievērojami samazināt īres maksu, lai tā nosegtu mūsu izmaksas.

Aktīvo ieguldījumu sadaļā šobrīd esmu vairāk novērojošā pozīcijā. Esmu iegādājies atsevišķas akcijas ar mērķi turēt tās ilgtermiņā. Tā kā sagaidu, ka finanšu tirgos situācija būs sliktāka pirms tā būs labāka, tāpēc saglabāju augstu brīvo līdzekļu apjomu akciju iegādei vēlāk.

Kopumā esam mierīgi un straujas izmaiņas neveicam.

Ideja par šo rakstu tapa šorīt, kad aptvēru, ka esam negaidīti mierīgi šajā situācijā. Apkārt ekonomika stājas, cilvēkiem apstājas ienākumu plūsma, droši vien arī mūs šī situācija kaut kāda mērā ietekmēs. Vēl dažus gadus iepriekš, uztraucoties par savām finansēm, būtu pavadījis negulētas naktis.

Varu droši apgalvot, ka rūpīga plānošana, nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, uzkrājumu veidošana un rūpēšanās par saviem ieguldījumiem daudzu gadu garumā ir nesusi un turpinās nest augļus.

Sargiet sevi un plānojiet finanses!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Baiļu pārdevēji #1

“Tirgi sabruks!”, “Tuvojas nākamā krīze!”, “Lielākais tirgu sabrukums mūsu dzīvēs tuvojas!”

Šādus un līdzīgus citātus ik pa laikam var manīt dažādos virsrakstos. Parasti ar šādiem saukļiem un izsaucieniem “bārstās” cilvēki, kurus es saucu par baiļu pārdevējiem.

Protams, ne vienmēr šie cilvēki kļūdās. Parasti notiek šādi. Cilvēks izsaka skaļu prognozi, ka tirgi sabruks, laikā, kad citi par to neiedomājas un tirgi turpina iet uz augšu. Cilvēkam izrādās taisnība un tiešām tirgi sabrūk. Pēc tam mediji šo cilvēku regulāri aicina uz intervijā runāt par krīzēm, jo viņam taču bija taisnība. Parasti ir tā, ka šie cilvēki sola krīzi ne vienu reizi vien un ne vienu gadu vien. Ja pietiekami daudz gadus no vietas saka, ka tuvojas krīze, tad agrāk vai vēlāk šis apgalvojums piepildās.

Kāpēc šie cilvēki tā dara? Jo viņi tā pelna naudu! Pelna pārdodot grāmatas, seminārus, newsletterus un citus parakstīšanās servisus.

Dažreiz šiem cilvēkiem izdodas trāpīt. Nav arī tā, ka šie cilvēki būtu ļauni ( vismaz es tā pieņemu). Kā mēs visi zinām – bailes var labi pārdot! Ir viegli “uzrauties” uz šādiem baiļu pārdevējiem un pieņemt sasteigtus lēmumus, kas bieži būs nepareizie lēmuma ilgtermiņa turīguma veidošanā.

Ir daži, kas ir skaļāki par citiem. Tāpēc nolēmu izveidot rakstu mini sēriju, kurā jūs iepazīstināt ar dažiem no cilvēkiem, kurus es saucu par Baiļu pārdevējiem.

Lūk pirmais piemērs, Harijs Dents:

2019.gada augustā brīdina par Great Crash sākšanos 2020.gadā The Great Crash Begins in 2020

Satraucoši! Taču te ir video intervija 2017.gadā: Harry Dent | Heading for the Worst Downfall in Your Lifetime

Masveida aktīvu izpārdošanai vajadzēja sākties 2017.gadā.
2016.gada beigās Harijs teica, ka Dow Jones indekss varētu kristies par 17 000 punktiem (tobrīd 19 630)

Tajā pašā intervijā Harijs saka “I think it [Dow] is going to end up between 3000 and 5000 a couple years from now.” Šobrīd Dow Jones indekss ir ap 29500.

2015.gads HARRY DENT: Get your crash helmets ready

Ejam tālāk atpakaļ laikā – 2013.gads HARRY DENT: The US Has Gone Over The ‘Demographic Cliff’ And Markets Will Crash This Summer

2012.gads HARRY DENT: The ‘Baby Bust’ Is Sending The Dow To 3,000

2011.gads Dow Could Crash to 3,000 in 2013: Author

Vecākas ziņas jau ir grūtāk atrast, taču Harijs savu popularitāti iemantoja jau diezgan sen, rakstot grāmatas. Te dažas no tām:

Iespējams, Harijam būs taisnība un viņa prognozes piepildīsies par demogrāfijas ietekmi uz tirgiem, taču tas ir ilgtermiņā.

Ja būtu paklausīts Harijam un 2011.gadā pārdotas akciju pozīcijas vai būtu izvēlēta stratēģija atturētos no ieguldīšanas akciju tirgos, tad būtu nokavēts 9 gadus augošs tirgus.

Iespējams, Harijam ir taisnība un šogad sāksies Market Crash, bet, iespējams, vēl nesāksies un tirgi turpinās iet augstāk, vai svārstīsies un stagnēs esošajos līmeņos ilgstošu laiku. To precīzi neviens nezin!

Tieši tāpēc ir svarīgi neuzķerties uz baiļu pārdevējiem!

Ir jāizveido finanšu plāns, jāuzstāda mērķi un jāizvēlas instrumenti, kas ļaus sasniegt uzstādītos mērķus. Ja ir skaidrs, pārdomāts un pārliecinošs plāns, tad arī baiļu pārdevēju ziņojumi “slīdēs garām”.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Sargātāji un riskētāji

Pēdējā laikā daudz esmu domājis par dažādiem ieguldītāju un investoru veidiem. Pārdomas arī veicina cilvēku tādi jautājumi kā: “Vai tiešām ir kāds kurš iegulda uz pāris % gadā?”, “Kam vispār interesē ieguldījumi ar tik zemu ienesīgumu?”.

Cenšoties atbildēt uz šiem jautājumiem, nonācu pie atklāsmes, ka ieguldītāji iedalās divās plašās kategorijās – sargātāji un riskētāji.

Riskētāji

Riskētāji ir tie, kuri aktīvi meklē ieguldījumus ar pēc iespējas augstāku ienesīgumu ar attiecīgu risku. Un šajā gadījumā es nedomāju aklus riskētājus un spēlmaņus, bet gan cilvēkus, kas apzināti uzņemas risku, lai gūtu augstāku ienesīgumu.

Visaugstāko ienesīgumu uz ieguldīto kapitālu var sasniegt ieguldot savā biznesā. Tajā pašā laikā zaudēt, uzsākot savu biznesu, ir ļoti viegli un statistiski lielākā daļa jauno uzņēmumu ilgi nenodzīvo. Šos riskētājus es liktu riskētāju spektrā tālākajā galā jeb augstākais ienesīgums ar augstāko risku. Grafiski to var attēlot šādi:

Otra riskētāju kategorija ir cilvēki, kas darbojas ar savu kapitālu un šim kapitālam meklē ieguldīšanas iespējas. Ja pirmie paši izveido uzņēmumu, tad šie riskētāji parasti nodrošina kapitālu, bet biznesa darīšanu vai pārvaldīšanu veic citi. Šajā kapitālā var būt jaunuzņēmumu ieguldītāji, individuāli ieguldījumi nekustamajos īpašumos, parāda darījumos. Šie riskētāji nereti izmanto un bieži dod priekšroku izmantot daudz aizņemtā kapitāla.

Šo riskētāju ienesīgums uz pašu ieguldītā kapitāla tiecas būt 10%, 15% un vēl krietni vairāk. Arī šajos ieguldījumos ir riski, taču riskētājs ar to nodarbojas vairāk vai mazāk profesionāli un atrod tādus ieguldījumus, kur citiem risks pret sagaidāmo ienesīgumu ir pārāk augsts, taču riskētājam tas šķiet pievilcīgs un pieņemams. Šīs kategorijas riska un ienesīguma attiecību var attēlot:

Šajā kategorijā es iedalītu ari ieguldītājus, kas iegulda individuālās akcijās, individuālās augsta ienesīguma obligācijās, nekustamajos īpašumos (attīstīšana, uz salīdzinoši īstu termiņu cerot uz cenas izmaiņām, bieži izmantojot aizņemtu kapitālu), dažādos mazāk izplatītos spekulatīvos veidos (kolekcionāru iekāroti objekti, māksla, beisbola kartiņas, ekskluzīvi sporta apavi jeb sneakers, utt).

Kur riskētāji neiegulda? Riskētāji gandrīz nekad neiegulda zema ienesīguma drošos ieguldījumos. Izņēmums var būt īslaicīga līdzekļu izvietošana līdz brīdim, kad tiek atrasta nākamā pievilcīgā investīciju iespēja.

Sargātāji

Sargātāji ir tādi ieguldītāji, kuru galvenais uzdevums ir nosargāt jeb saglabāt esošos uzkrājumus un ieguldījumus. Nereti sargātājam neinteresē nekāds ienesīgums, ka tikai tiek saglabāts jau uzkrātais.

Spektra tālākajā galā ir sargātāji, kuri tur līdzekļus norēķinu kontā un pat neplāno to mainīt, jo galvenais ir saglabāt šo naudas summu. Tātad bez riska un bez ienesīguma. Gandrīz tikpat tālu spektrā ir arī depozītu ieguldītāji. Šie ieguldītāji paļaujas uz valsts garantiju un nogulda brīvos līdzekļus depozītos ar ļoti zemām likmēm.

Ejot mazliet uz priekšu spektrā, ņemot vērā riska pakāpi un sagaidāmo ienesīgumu, advancētāki sargātāji var ieguldīt valstu emitētās obligācijās un investīciju reitinga korporatīvajās obligācijās.

Sargātājiem nereti kā ieguldījumi patīk tādi ieguldījumi, kuriem šķietami ir stabila cena, kurai ir tendence pieaugt ilgtermiņā. Pie šiem ieguldījumiem var pieskaitīt nekustamā īpašuma ieguldījumus, neizmantojot aizņemtus līdzekļus, t.sk. īres dzīvokļi, lauksaimniecības zeme, meži, utt. Ieguldījumi netiek veikti, lai nopelnītu uz vērtības izmaiņām īstermiņā.

Pavisam advancēti sargātāji var piekrist ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgos, izmantojot indeksu fondus un ETFus. Tomēr manā pieredzē sargātāju ir ļoti grūti pārliecināt uzņemties kaut nelielu risku, jo sargātāja primārais mērķis ir saglabāt uzkrājuma pašreizējo vērtību un to nezaudēt, ienesīgums ir otršķirīgs.

Sargātājam ideāls ieguldījums ir tāds, kurš ir drošs un spēj nest tādu ienesīgumu, kas ir vienāds vai augstāks par inflācijas līmeni. Šobrīd, diemžēl, šādi ieguldījumi neeksistē, jo patiešām drošie ieguldījumi sniedz ienesīgumu zemāku par inflācijas līmeni.

Kurš no ieguldītājiem esi Tu?

Ir ļoti svarīgi izvērtēt un saprast, vai esi sargātājs vai riskētājs. Ja pēc dabas esi sargātājs, tad, ieguldot riskētāja tipa ieguldījumos, var iedzīvoties sirds klauvēs, depresijā un vēl dažādās citās psiholoģiskās un fizioloģiskās problēmās.

Ja no apzināta vecuma vienmēr neesi tiecies pēc riska, izmēģinājis visādas trakas idejas karjerā vai ar savu naudu, tad visticamāk es starp sargātājiem. Ne viens, ne otrs nav labs vai slikts. Katram no ieguldītāja tipiem ir atšķirīgi ieguldījumi, kas spēs sniegt gaidīto rezultātu un prāta miera stāvokli. Ja tā nav, tad rodas problēmas.

Sargātāju problēmas

Sargātājiem problēmas rodas tad, kad tiek zaudēta nauda. Tas parasti notiek pēc ieguldījumiem tādos ieguldījumu veidos, kas šķietami atbilst sargātāja kritērijiem, lielākoties tā ir drošība.

Piemēram, pēc savas būtības ļoti riskants un agresīvs ieguldījumu veids apgalvo, ka ir drošs un sniedz kādas garantijas. Tādā veidā sargātājam tiek radīts maldīgs priekšstats par augstu drošību un šī maldīgā drošības sajūta sargātājaprāt attaisno ieguldījumu, pretī saņemot drošiem ieguldījumiem netipiski augstu ienesīgumu. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka šāda attiecība tirgos nepastāv. Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.

Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.

Kā vienu no piemēriem, kur sargātājiem var rasties problēmu, gribu minēt P2P lending jeb savstarpējo aizdevumu platformas. Tajās tiek uzrādīti augsti un fiksēti ienesīguma procenti, kā arī tiek piedāvātas atpirkuma garantijas, liekot ieguldītājam noprast, ka problēmu gadījumā viņa ieguldījums tiks atgriezts. Tipiski šis viss strādā tā saucamajos labajos laikos, taču kas notiks brīdī, kad ekonomikā iestāsies nopietna atdzišana un aizņēmēji lielos apjomos pārstās maksāt? Tajā brīdī atklāsies šādu ieguldījumu patiesais risks un atklāsies patiesā riska/ienesīguma attiecība. Šis gan ir tikai viens piemērs, tomēr šobrīd ļoti plaši izplatīts.

Sargātāja lielākais izaicinājums ir “neiegrābties” un neieguldīt šķietami zema riska ieguldījumos, kuru patiesais risks ir krietni augstāks vai vēl nav zināms, kāds tieši tas ir. Ja riska līmenis tieši nav zināms, tad gandrīz vienmēr pēc noklusējuma tas ir augsts.

Riskētāja problēmas

Riskētāja viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepakļauties pūļa psiholoģijai un “nepārslēgties” uz drošajiem ieguldījumiem. Visapkārt ir piesardzīgi, uzmanīgi un bieži arī pesimistiski cilvēki, kuri mēģinās atturēt no riskantiem ieguldījumiem, jo paši no tādiem baidās. Tie var būt paši tuvākie, gan arī netīšām atrasti eksperti, kuri iesaka piesardzību.

Riskētāja izaicinājums ir pieturēties pie savas riskētāja dabas un turpināt meklēt un radīt augsta ienesīguma un attiecīga riska ieguldījumu iespējas.

Riskētājs mīl meklēt risku, jo zina, ka parasti lielāks risks ir saistīts ir augstāku ienesīgumu. Tomēr var gadīties arī citādāk, ka ir liels risks, taču ienesīgums ir zems. Riskētāja otrs izaicinājums ir identificēt tādas iespējas, kuras saistās ar lielu risku, taču paredzamais ienesīgums ir zems, un no šādām ieguldīšanas iespējām izvairīties. Grafiski tādas iespējas izskatās:

Riskētāju un sargātāju sadursme

Ne pārāk bieži, tomēr gadās, ka riskētāji saduras ar sargātājiem. Piemēram, riskētājs savu augstā ienesīguma ideju piedāvā sargātājam. Ja sargātājs uz to pēc nopietnas pārliecināšanas piekrīt, tad var gadīties, ka visu sadarbības periodu būs saspringtas attiecības un “nokaitēta gaisotne”, jo atšķiras cilvēku personības un vajadzības.

Tieši tāpēc katram būtu jāpārzina savas preferences un piemērotākie risinājumi, lai no šādām situācijām izvairītos.

Ja sargātājs pie agresīva ieguldījumu piedāvājuma saņemšanas uzreiz saprastu, ka tas neatbilst viņa profilam, saruna var tikt pārtraukta uzreiz un var lieki netērēt vienam otra laiku.

Kas Tu esi – sargātājs vai riskētājs?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Augsta riska obligācijas ar zemu ienesīgumu

Pirms laika jau biju rakstījis par zemajiem ienesīgumiem Fiksēto izdevumu ieguldījumi un Ienesīguma neesamība.

Nesen manā redzes lokā parādījās interesanta statistika par obligācijām un to defolta jeb bankrota riskiem, ar to šoreiz vēlos padalīties.

Avots: Standard & Poor’s

Grafikā ir attēlots faktiskais obligāciju 20 gadu kumulatīvo defolta procents laika periodā no 1981.gada līdz 2018. gadam. Tā, piemēram, vairāk nekā 50% no obligācijām ar reitingu CCC vai zemāk bankrotē, taču ar B reitingu defolta apmērs sarūk līdz 30%.

Dati no Moody’s:

Tabulā augstāk attēlots, ka vidēji 5 gadu periodā 21% no obligācijām ar B reitingu bankrotē, savukārt ar Caa jeb CCC reitingu 34% no obligācijām defoltē.

Kas notiek, kad obligācija defoltē?

Sākas sarežģīts process, kurā obligācijas pircēji cer un mēģina saņemt daļu no sava ieguldījuma. Ir gadījumi, kuros ieguldītāji gadiem neko nesaņem un, iespējams, nekad neko arī nesaņems. Tiesa, šādi gadījumi parasti saistās ar ļoti augsta riska ieguldījumiem attīstības valstīs.

Citos gadījumos uzņēmumiem sākas restrukturizācijas vai bankrota process, kā rezultātā ir iespējams saņemt daļu no veiktā ieguldījuma.

Cik daudz vidēji vēsturiski ir iespējams atgūt?

Recovery Rates Differ by Secured Status of Debt
Avots: Guggenheim

Tabulā augstāk ir attēlots, cik lielu daļu no ieguldījuma ir iespējams atgūt atkarībā no saistību senioritātes jeb kapitāla struktūras. Kreisajā pusē ir obligācijas ar visaugstāko nodrošinājumu un labajā pusē ir ar zemāko. Šobrīd būs īpaši jāpapūlas, lai atrastu ienesīguma ziņā pievilcīgas obligācijas pirmajās 2 kategorijās no kreisās puses ar augstāko nodrošinājumu.

Lielākā daļa obligāciju būs nenodrošinātās vai subordinētās, pie tam lielākā daļa banku emitētās obligācijas ir subordinētās.

Tātad, nenodrošinātu obligāciju defolta gadījumā vidēji tiek atgūti 43%, savukārt recesiju laikā šis rādītājs sarūk līdz 32%.

Pirms hipotētisku bondu piemēru aprēķināšanas, vēl ir jāapskata, kāds šobrīd ir ienesīgums augsta riska obligācijām.

Saskaņā ar FTSE European High-Yield Market indeksu vidējais ienesīgums līdz dzēšanai augsta ienesīguma korporatīvām obligācijām EUR valūtā ir 3.49%.

Indeksā iekļauto obligāciju sadalījums pēc reitinga

Rēķinot pēc augstāk minētajām Moody’s defolta varbūtībām, indeksa vidējā defolta varbūtība ir 12.5%. Tas nozīmē, ka 5 gadu ieguldīšanas periodā 12.5% no fonda obligācijām defoltēs.

Kā iegūt reālo sagaidāmo ienesīgumu, ņemot vērā defolta risku?

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka tiek veikts 1000 EUR ieguldījums uz 5 gadiem ar vidējo ienesīgumu 3.81%.

12.5% no ieguldījuma obligācijām defoltēs un no tām, ņemot vērā vēsturiskos datus, izdosies atgūt 43% no ieguldītā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 12.5% x 43% = 53.75 EUR

87.5% no ieguldījuma obligācijām būs dzīvot spējīgas un dos ienesīgumu 3.81% gadā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 87.5% x ( 1 + (5 x 3.81%)) = 1,041.69

Kopējais ieguldījuma rezultāts 53.75 + 1,041.69 = 1095.44

5 gados ienesīgums būtu 9.5% jeb 1.8% gadā.

Tātad patiesībā var teikt, ka ieguldījums augsta riska obligācijās, ņemot vērā vēsturiskos datus un šī brīža ienesīgumus, ir ap 1.8% gadā. Katram, protams, pašam jāizlemj, vai tas ir pievilcīgi, vai nav.

Jāatzīmē, ka pēdējos 10 gados obligāciju defolti ir bijuši retāki nekā agrākos periodos. Ja pieņemam, ka laika gaitā rādītāji atgriežas pie vidējiem rādītājiem, tad pārskatāmā nākotnē jeb nākamajā recesijā defoltējošo obligāciju īpatsvars varētu būt augstāks nekā vēsturiski vidējais.

Iespējams, augsta ienesīguma obligācijas šobrīd nav pārāk pievilcīgas kā ieguldījumu alternatīva.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Video: Kaspars Peisenieks par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Aprunājos ar Kristaps Mors par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Runājām par šādām tēmām:

00:24 Klientu portfeļu pārvaldīšana 01:58 Kristapa satraukumi par iespējamo krīzi 06:15 Kaspara viedoklis par negatīvām % likmēm 08:25 Par obligācijām 09:30 Par ieguldījumiem akcijās 11:02 Par SP500 – pārāk augsta cena vai nē? 15:42 Kas atrodas Kaspara pārvaldītos portfeļos? 17:20 Investēšana zeltā 23:40 Bitcoin 24:36 Peer 2 Peer platformas 33:17 Uzkrājumu veidošana 35:35 Cik % no ienākumiem Kaspars uzkrāj? 37:35 Kā meklēt interesantas ieguldījumu idejas? 50:00 Ko Kaspars ieteiktu tiem, kas grib sākt ieguldīt?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Kā labāk ieguldīt lielu summu – visu uzreiz vai pa daļām?

Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:

Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?

Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?

Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.

Lai iegūtu vēl lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos 24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās. Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40% obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10% augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.

Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?

Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.

Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.

Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.

Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldīt akcijās ir normāli

Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.

Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5 miljonus ASV dolāru.

Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus. Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5 tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi (ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)

Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV dolāru.

Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni 30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.

Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat pašsaprotami un dabiski.

Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.

Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.

Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj saglabāt un vairot savu turīgumu.

ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?

Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labs laiks ieguldīt?

Kā domājam / darām jeb kā nevajag darīt:

Vajadzētu darīt šādi:

Par labu laiku ieguldīšanai finanšu tirgos esmu rakstījis jau agrāk – Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: