fbpx

Pirmie 3 soļi pirms investīciju veikšanas

walls of the chand baori stepwell abhaneri rajasthan india
Photo by AXP Photography on Pexels.com

Pirmo versiju ierakstam ar nosaukumu “Pirmie soļi” šajā blogā nopublicēju 2016.gada 5.oktobrī. Pat grūti noticēt, cik daudz laika ir pagājis un cik ātri tas ir paskrējis. Šajā  ierakstā aktualizēšu pirmos soļus ar dažām jaunām niansēm.

Kas ir pirmie soļi?

Tas ir secīgu soļu kopums, kuri, manuprāt, ikvienam būtu jāveic, lai nostātos uz spēcīgu personīgo finanšu pamatiem un nonāktu tādā situācijā, kurā patiešām var veikt investīcijās.

Kādi ir šie soļi?

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem
  2. Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa
  3. Drošības spilvens
  4. Uzkrājumi/investīcijas ar nodokļu atvieglojumiem
  5. Uzkrājumi bērniem
  6. Uzkrājums mājokļa iegādei
  7. Investīcijas

Tūlīt arī plašāk aprakstīšu katru no pirmajiem trīs soļiem, bet pirms tam dažas detaļas. Katram no mums situācija ir citādāka. Kopumā lielās problēmas un izaicinājumi mums ir vienādi, bet ir nianses. Kādam vispār nav kredītu, cits varbūt pārāk daudz “sēž drošībā” un sen jau ir gatavs spert 7.soli. Tāpat kādam vairs nav aktuāls jautājums par mājokļa iegādi, bet aktuāls ir jautājums par potenciālu hipotekārā kredīta pirmstermiņa nomaksas jēdzīgumu. Tāpēc, protams, šie soļi ir jāuztver tikai kā iespējamā ceļa karte. Ja konkrētais solis tieši uz Tevi nav attiecināms, tad izlaižam un dodamies tālāk.

Bet nu mazliet plašāk par katru no soļiem.

1.Solis – Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Kā jau pasaka pats soļa nosaukums, tad šo līdzekļu uzdevums ir izlīdzēt mums situācijā, kad notiek kaut kas neparedzēts. Piemēram – salūzt lielā sadzīves tehnika, sabojājas auto, pēkšņi medicīnas izdevumi. Domu sapratāt. Tās ir problēmas, kuras parasti ir jārisina uzreiz jeb ir akūta nepieciešamība līdzekļus iztērēt.

Ja šai vajadzībai līdzekļus neesam atlikuši malā, tad nekas cits neatliek kā vien meklēt kredītus. Ātri pieejami kredīti gandrīz vienmēr ir ļoti dārgi. Pie tam, ja nespējam atlikt malā pat šos līdzekļus, tad papildus aizņemti līdzekļu mūs var ievest parādu spirālē, no kuras var būt ļoti grūti izkulties.

Cik daudz līdzekļu ir nepieciešams? Tas var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no dzīves līmeņa dārdzības, ģimenes stāvokļa, mājokļa un auto situācijas un vēl daudziem citiem faktoriem.

Pieņemsim, ka cilvēks īrē dzīvokli, auto nepieder un dzīvo viens, tad, manuprāt, labs iesākums varētu būt 500 eiro. Ja pieder savs mājoklis, tad droši vien jau kādu tūkstoti vajadzētu turēt šīm vajadzībām.

Jo lielāks mājoklis, jo vairāk transportlīdzekļu pieder, jo vairāk ģimenes locekļu, jo šim līdzekļu apmēram vajadzētu būt lielākam.

Varu padalīties, ka es šim mērķim uz vienas kartes konta, kuru ikdienā neizmantoju, turu aptuveni 2 000 eiro.

Rezumējot, šo līdzekļu esamības mērķis ir nodrošināt iespēju tos iztērēt neparedzētā gadījumā, lai nevajadzētu uzņemties jaunas un dārgas saistības.

Šiem līdzekļiem ir jābūt viegli pieejamiem. Drošības labad tos nevajadzētu turēt tajā pašā kartē, kuru izmantojam ikdienas norēķiniem, lai šos līdzekļus netīšām neiztērētu. Tajā pašā laikā šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt, tiem ir jābūt pieejamiem uzreiz.

2.Solis – Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Arī šajā soli nosaukums jau pats par sevi pasaka visu būtību. Protams, pareizi ir uzdotu jautājumu: “Kāds ir dārgs kredīts?”

Kad bāzes procentu likmes bija tuvu nullei, tad teicu, ka manā skatījumā kredīti ar likmēm virs 5% manā skatījumā ir dārgi kredīti.

Pats par sevi saprotams, ka šeit ietilpst visi patēriņa kredīti, kredītkartes, auto kredīti un visi citi kredīti, kuriem likmes nereti ir 10%, 20% un vairāk procentu.

Kamēr neesam veikuši šādu kredītu atmaksu, tikmēr nav vērts pat sākt ar uzkrāšanu un ieguldīšanu, jo mēs visu laiku daudz maksājam par šiem kredītiem un savos ieguldījumos un uzkrājumos, visticamāk nespēsim nopelnīt vairāk nekā kredīta procentu likme.

Ja par dārgajiem kredītiem pēc būtības  viss ir skaidrs, tad citādāk ir ar normāliem kredītiem, kuriem kopējā procentu likme pēdējā laikā ir būtiski pieaugusi, pateicoties straujajam EURIBOR kāpumam.

Uz šo brīdi 6 mēnešu EURIBOR, kuru pārsvarā izmanto kredītiem šobrīd, ir ap 3.9%. Hipotekāro kredītu un auto līzingu procentu likmes pēdējos gados ir bijušas ap 2% un 3%. Sasummējot kopā, varam iegūt summāro likmi tuvāk 6% un 7%. Tās ir pietiekami augstas likmes, lai būtu vērts apdomāt arī šo lielo saistību pirmstermiņa atmaksu.

Tomēr pirms ķeramies klāt pie straujas šo lielo saistību dzēšanas, manuprāt, būtu jāizpilda vēl daži soļi.

Rezumējot, atmaksājam visus dārgos kredītus, ja tādi ir, pirms ķeramies klāt nākamajiem soļiem. Varam sākt ar agresīvāku tā kredīta atmaksāšanu, kuram ir visaugstākā procentu likme vai arī visīsākais termiņš. Ja kredīti ir vairāki, tad pēc viena nodzēšanas, arī tam paredzētā maksājuma apmēru turpmāk būtu jānovirza citu dārgo kredītu nosegšanai.

Ja šie kredīti ir vairāki un lielās summās, tad var sanākt, ka šo saistību dzēšanai ir nepieciešami vairāki gadi. Nav ideāla situācija, bet labāk nodzēst dārgos kredītus nekā mēģināt ieguldīt ar zemāku potenciālo ienesīgumu. Protams, ir vērts domāt un strādāt pie tā, lai palielinātu ienākumus un no saistībām atbrīvotos vēl ātrāk.

3.Solis – Drošības spilvens

Drošības spilvens ir brīvo līdzekļu apjoms 3-6 mēnešu izdevumu apmērā. Drošības spilvena uzdevums ir mums palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus – bezdarbs, ilgstoša slimošana, radinieka aprūpe, recesija un krīze, utt.

Jā, protams, algotu darbu strādājošajiem palīdzēs bezdarbnieku un slimības pabalsti, taču, piemēram, bezdarbnieku pabalsti jēdzīgos apmēros ir vien tikai pirmos 4 mēnešus, pēc tam nosegt izdevumus ar tiem jau būs grūti. Attiecīgi drošības spilvena esamība var palīdzēt pārdzīvot vēl ilgāku laika periodu.

Varbūt pamanījāt, ka rakstīju “3-6 mēnešu izdevumu apmērā”. Tas tā ir rakstīts ar nolūku, jo, manuprāt, ikvienam izdevumiem būtu jābūt mazākiem nekā ienākumiem. Pretējā gadījumā nav nemaz iespējams kļūt turīgiem.

Ko darīt ar šiem līdzekļiem? Agrāk, kad procentu likmes bija 0, tad mans standarta ieteikums bija nedarīt neko un vienkārši turēt norēķinu kontā. Jā, inflācija ēd, taču drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam. Analoģijā domājot, mēs neņemam ārā no mašīnas gaisa spilvenus, lai ieekonomētu uz degvielas patēriņu 😊

Tomēr šobrīd, kad procentu likmes ir augstākas, tad, manuprāt sāk parādīties gana pievilcīgas opcijas. Tas var būt gan krājkonts, ja tas dod kādu ienesīgumu, gan arī termiņdepozīts, gan arī krājobligācijas. Svarīgi ir zināt to, kādas ir sankcijas, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa.

Piemēram, krājobligāciju gadījumā netiek izmaksāti uzkrātie procenti, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa (jā, ir nianses, bet ne par to šeit. Vienkāršībai pieņemam, ka netiek izmaksāti).

Iedomāsimies, ka drošības spilvens ir 20 000 eiro. Kā es rīkotos? Es to sadalītu vairākās daļās, piemēram, četrās un iegādātos krājobligācijas 4 piegājienos. Ideāli, ja vēl to var izdarīt ik pēc 3 mēnešiem. Šādā gadījumā, ja radīsies nepieciešamība pēc līdzekļiem, tad nav jāpārtrauc par visu summu, bet var tikai par vienu no ieguldījumiem, par pārējiem vēl joprojām turpinot saņemt procentus.

Uz šo brīdi (04.09.2023) krājobligācijas ar 1 gada termiņu maksā 4.0%. Uz 20 000 eiro ieguldījumu tie ir 800 eiro gadā. Gribētos teikt, ka galīgi neslikti.

Riskantākos ieguldījumos gan es drošības spilvenu neieguldītu. Vēlreiz atceramies, ka drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam, ļaut pārdzīvot grūtus laikus, nebankrotēt un neuzņemties dārgas saistības ikdienas tēriņu segšanai. Nevis pelnīt.

Jāpiebilst, ka šo pirmo trīs soļu izpildei var aiziet diezgan ilgs laiks. Ja sākam no nulles un ar dārgiem kredītiem, tad runa var būt pat par 3, 5, 7 vai vairāk gadiem. Daudzie gadi var būt biedējoši, bet labāk sākt šodien, nekā attapties pēc 3, 5, 7 vai vairāk gadiem tieši tajā pašā vietā, kur esi tagad.

Nākamie soļi

Šie pirmie trīs soļi ir pats, pats minimums ar ko jāsāk. Nākamie soļi jau kļūst krietni vien individualizētāki. Kādam tie vēl var nebūt aktuāli, citam tie vairs nav aktuāli, utt.

Ceturto, piekto, sesto soli varam spert un pildīt, ja tie mums ir aktuāli:

  • Ja nav bērnu, tad, protams, ka nevajag veikt uzkrājumus bērniem;
  • Ja īrējam mājokli un neplānojam pirkt, tad, protams, nav jēga krāt pirmajai iemaksai;
  • Ja pieder mājoklis un neplānojam to mainīt, tad atkal nav jēga krāt cita mājokļa iegādei;
  • Ja saņemam ienākumus ne algas veidā (dividendes, procentu ienākumi, īpašuma izīrēšana, u.c.), tad nav jēgas izmantot 3.pensiju līmeni vai dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, jo galveno to bonusu – IIN atmaksu – nav iespējams gūt.

Vēl viena opcija ir lielo kredītu atmaksa pirms termiņa, kad ir izpildīti pirmie trīs soļi. Procentu likmes šobrīd ir augšā. Ja kredīta summārā likme sanāk 6-7%, tad tā nav ļoti tālu no akciju ilgtermiņa vidējā ienesīguma 8-9% apmērā. Psiholoģiski daudzos gadījumus var būt daudz vieglāk un patīkamāk atbrīvoties no saistībām un dzīvot “brīvībā” nekā paralēli kredītiem veikt investīcijas.

Tāpēc nonākšana pie 7.soļa – investīcijām – katram var pienākt citā laikā. Kādam var arī tā īsti nepienākt, jo visi resursi tiek novirzīti iepriekšējo soļu izpildei.

Tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka pirmo trīs soļu izpilde ir “must-have” jeb obligāts priekšnosacījums!

Ceļā uz Investoru Klubu

Jau pusotrs gads ir pagājis kopš darbojos Investoru Klubā un attiecīgi arī gandrīz tikpat ilgs laiks ir pagājis kopš pēdējā ieraksta šeit.

Investoru Klubā mums iet lieliski – aug biedru skaits, rīkojam lielākus un lielākus pasākumus, būvējam aizvien spēcīgāku investoru kopienu Latvijā, esam izveidojuši spēcīgu komandu, kura ik dienu nodrošina mūsu biedrus ar investīciju aktualitātēm, viedokļiem un analīzēm.

Varētu vēl un vēl turpināt par sasniegto, par visu labo un nākotnes plāniem, bet ne par to ir šis ieraksts.

Ieraksts ir par to, ka es pilnībā apzinos, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nav tajā personīgo finanšu stadijā, lai veiktu investīcijas finanšu tirgos aktīvi un patstāvīgi un tāpēc viņi nav Investoru Kluba mērķauditorija.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka lielākai daļa Latvijas sabiedrības ir liels potenciāls būt par aktīviem investoriem, kuri paši rūpējas par saviem līdzekļiem, un tieši tāpēc es ar šo blogu mēģināšu palīdzēt ātrāk nokļūt tādā personīgo finanšu stāvoklī, lai būtu iespēja veikt investīcijas patstāvīgi.

Kā tas izpaudīsies?

Es plānoju atjaunot šajā blogā publicēto būtiskāko saturu. Daļa no šeit tapušajiem ierakstiem ir vairāk nekā 5 gadus veci. Šajā laikā ir mainījusies tirgus situācija, kā arī dažos jautājumos, iespējams, ir mainījusies mana attieksme pret konkrētiem personīgo finanšu aspektiem.

Tātad atjaunošu agrāk rakstīto saturu un centīšos ik pa laika uzrakstīt ko jaunu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šajā jomā neko unikāli jaunu nevar uzrakstīt.

Kā ir teicis Wallstreet Journal autors Jason Zweig: “Mans pienākums ir vienas un tās pašas pamata lietas aprakstīt neskaitāmi daudzos veidos.” Tas nav precīzs citāts, bet šādu redzu arī savu misiju.

Šajā blogā pieejamais saturs arī turpmāk būs bez maksas lasāms un pieejams ikvienam interesentam.

Ja šo lasāt, tad jau esat kādā no manām kontaktu listēm. Ja nu tomēr par šo uzzinājāt, bet neesam ne paziņas sociālajos tīklos vai neesat parakstījies uz jaunumu vēstules saņemšanu, tad, lūdzu, šo mainām.

Pavisam drīz jau sekos pirmie aktualizētie ieraksti.

Jaunās ģimenes finanšu plāna piemērs

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Lai varētu izveidot finanšu plānu, tad būtu jāsāk ar situācijas noskaidrošanu. Tā kā šis ir tikai plāna piemērs, kurš ir balstīts uz izdomātu teorētisku jauno ģimeni, tad izvirzīsim sekojošus pieņēmumus.

Jaunā ģimene, 4 cilvēki. Abiem vecākiem ir 32 gadi, bērniem ir 2 un 4 gadi. Bērni iet bērnudārzā, savukārt abi vecāki strādā algotus darbus. Katrs no vecākiem saņem 2000 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas.

Algas ienākumi pēc nodokļu nomaksas mēnesī kopā ir 2 944 eiro. Tiek saņemti arī bērnu pabalsti 44 eiro apmērā.

Kopējie jaunās ģimenes ienākumi mēnesī ir 2 988 eiro

Jaunā ģimene nupat ir spērusi vairākus lielus soļus savā dzīvē:

Mājoklis: Ir iegādāts 3 istabu dzīvoklis jaunajā projektā par 120 000 eiro. Īpašuma iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts ar termiņu 30 gadi, piesaistīts ALTUM galvojums, kredīta ikmēneša maksājums ir 433 eiro, savukārt vēl 57 eiro tiek maksāti par apdrošināšanu. Kopējais mēneša maksājums 490 eiro.

Mājokļa iekārtošana: Mājokļa iekārtošanai nebija uzkrāti līdzekļi, taču dzīvot dzīvoklī gribējās uzreiz, tāpēc tika paņemts patēriņa kredīts 15 000 eiro apmērā uz 10 gadiem ar likmi 7.9% mājokļa iekārtošanai (virtuve, sadzīves tehnika, mēbeles). Kredīta maksājums ir 182 eiro mēnesī.

Auto: Papildus tam visam tika aizvietots vecais auto ar mazlietotu auto. Auto tika iegādāts operatīvajā līzingā ar termiņu 5 gadi. Iegādes vērtība bija 20 000 eiro, 10% pirmā iemaksa, atlikusī vērtība pēc 5 gadiem 6000 eiro, līzinga likme 2.29% gadā. Mēneša maksājums ir 223 eiro. Papildus tam ir jāveic 67 eiro mēnesī KASKO un OCTA apdrošināšanas maksājums. Kopējais mēneša maksājums 290 eiro.

Šie bija 3 lielāki un būtiskākie pieņēmumi. Tālāk varam atgriezties pie ierastās plāna formas:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 114 000 eiro

Patēriņa kredīts: 15 000 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)*

Auto: 20 000 eiro

Kopējais turīgums:

8 000 eiro

Budžets

Ienākumi: 2 988 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Hipotekārā kredīta maksājums + apdrošināšana 490 eiro
  • Komunālie maksājumi 250 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Patēriņa kredīta maksājums: 182 eiro
  • Auto līzings + apdrošināšana 290 eiro
  • Transporta izdevumi 200 eiro
  • Pārtika 500 eiro
  • Citi izdevumi 676 eiro

Izdevumu summa: 2 588 eiro

Uzkrājumiem pieejamie līdzekļi: 400 eiro

Atgādinu, ka šie ir tikai pieņēmumi. Realitātē izdevumu struktūra katrai ģimenei atšķirsies.

Un šajā brīdī uzsāka virzību secīgi pa Pirmajiem soļiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Jaunās ģimenes gadījumā optimāls neparedzētu līdzekļu apmērs varētu būt 1200 eiro. Tā kā ģimene ir liela, iekārtu un ierīču ir daudz, tad ir gana augsta varbūtība vairākām no tām iziet no ierindas vienlaicīgi. Lai šādos gadījumos nebūtu jāņem dārgi patēriņa kredīti, tad ir jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums 1200 eiro apmērā.

Tā kā uzkrājumiem var novirzīt 400 eiro mēnesī, tad šī mērķa sasniegšanai vajadzēs 3 mēnešus.

Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Nākamais solis ir dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa. Tā kā jaunā ģimene bija aizņēmusies patēriņa kredītu 15 000 eiro apmērā ar likmi 7.9% gadā, tad būtu jāsāk ar šī kredīta atmaksu pirms var sākt veikt ilgtermiņa uzkrājumus.

Neparedzētu līdzekļu uzkrājuma izveidošana aizņēma 3 mēnešus, attiecīgi šī kredīta atlikušais termiņš ir 9 gadi un 9 mēneši, savukārt kredīta atlikuma summa ir 14 751 eiro.

Šajā brīdī ik mēnesi veicam papildus iemaksu 400 eiro apmērā šī kredīta dzēšanai. Tā rezultātā nākamo 28 mēnešu laikā viss patēriņa kredīts ir nomaksāts. Un tā kā kredīts tika atmaksāts pirms termiņa, tad tika ietaupīti 5 000 eiro procentu maksājumos, salīdzinot ar scenāriju, ja tiktu veikts noteiktais ikmēneša maksājums visus 10 gadus.

Pēc 31 mēneša ir izveidots neparedzētu līdzekļu uzkrājums un ir nodzēstas dārgās saistības. Tagad var ķerties klāt 3.soļa izpildei.

Drošības spilvens

Vēlamais drošības spilvena apmērs ir 6 mēnešu izdevumu apmērā. Pēc dārgā kredīta atmaksas ģimenes ikmēneša izdevumi ir 2 406 eiro. Tātad ir jāuzkrāj līdzekļi 6 * 2 406 = 14 436 eiro apmērā.

Uzkrājumiem ir pieejami 582 eiro mēnesi, attiecīgi drošības spilvena izveidei ir nepieciešami 25 mēneši.

Kopš plāna veidošanas uzsākšanas ir pagājuši 56 mēneši. Ir pietuvojies līzinga termiņa beigu datums. Jaunā ģimene nolemj pirkt jaunu auto un izdodas esošo auto iedot kā pirmo iemaksu nākamajam auto. Tā rezultātā maksājumi paliek nemainīgi.

Pēc drošības spilvena izveides, bilance izskatās šādi:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 100 978 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)**

Auto: 20 000 eiro

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem: 1 200 eiro

Drošības spilvens: 14 436 eiro

Kopējais turīgums:

51 658 eiro

Var secināt, ka rīkojoties pēc finanšu plāna soļiem, kopējais turīgums 56 mēnešu laikā ir pieaudzis par 43 658 eiro.

Pēc drošības spilvena izveides var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu

Uzkrājumi ar nodokļu atvieglojumiem

Ceturtais solis paredz veikt uzkrājumus ar nodokļu atvieglojumiem. Tā kā katram no vecākiem atalgojums ir 2 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad katrs no viņiem var veikt uzkrājumus 200 eiro apmērā tādos uzkrājumos, par kuriem par saņemt nodokļu atvieglojumus.

Šajā brīdī var šo soli apvienot ar piekto soli jeb uzkrājumu bērnu nākotnei. Tiek nolemts katram no bērniem veikt uzkrājumu 50 eiro apmērā ik mēnesi.

Tā kā kopš plāna īstenošanas uzsākšanas ir jau pagājuši gandrīz 5 gadi, tad vecākajam bērnam jau ir 9 gadi, bet jaunākajam 7 gadi. Veicot katram no bērniem 50 eiro uzkrājumu mēnesī attiecīgās iemaksu summas līdz bērnu 19 gadu vecumam būs 6000 eiro un 7200 eiro.

Visticamāk, izdosies realizēt arī kādu kapitāla pieaugumu, tādējādi būs uzkrātas jau diezgan solīdas summas bērnu atbalstam izglītības apmaksai.

Tātad 100 eiro no pieejamajiem 400 eiro uzkrājumiem ar nodokļu atvieglojumiem tiek novirzīti bērnu uzkrājumiem.

Atlikušos 300 eiro varētu novirzīt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēs. Tie būs ilgtermiņa uzkrājumi ar termiņu vismaz 10 gadi, attiecīgi arī ieguldīšanas stratēģijas vajadzētu izvēlēties tādas, kurās ir pēc iespējas vairāk akciju, tādējādi ļaujot naudai laika gaitā strādāt un pelnīt.

Investīcijas

Pēc šo uzkrājumu veikšanas vēl paliek 182 eiro citiem uzkrājumiem. Šos līdzekļus varētu ieguldīt ETFos vai arī izmantot kādu no banku piedāvātajiem risinājumiem, piemēram, Swedbank Robur fondus.


Tā mēs esam nonākuši līdz plāna beigām. Plāna ieviešanas rezultātā ģimene 5 gadu laikā būs izveidojusi neparedzētu gadījumu uzkrājumu, atmaksājusi dārgo kredītu un izveidojusi 6 mēnešu drošības spilvenu.

Šie pirmie trīs soļi palīdzēs daudz drošāk vadīt dzīvi uz priekšu. Nebūs jābaidās no īstermiņa satricinājumiem, pat ilgstošāks bezdarbs būs salīdzinoši viegli pārdzīvojams, pateicoties drošības spilvenam.

Ja šie soļi netiktu izpildīti, tad visu laiku pastāvētu risks ļoti ātri nokļūt lielās problēmās.

Protams, jaunajai ģimenei var būt pavisam citādāka tēriņu struktūra. Var būt mazāki izdevumi kādā no kategorijām un uzkrājumiem var palikt krietni vairāk, taču šajā gadījumā, manuprāt, ir diezgan optimāla situācija.

Mājokļa vērtība nav pārāk liela attiecībā pret ienākumiem (plašāk lasi: Cik dārgu mājokli pirkt?) Arī auto kopējie izdevumi nepārsniedz 20% no ienākumiem.

Pēc dārgā kredīta nomaksas uzkrājumiem tiek novirzīti gandrīz 20% no ienākumiem, kas, manuprāt, jau ir tīri solīds līmenis. Protams, vairāk būtu vēl labāk, bet 20% ir ļoti labs sākums. Tā kā ienākumi tiek saņemti algas veidā, tad ir iespēja ik gadu saņemt nodokļu atvieglojumus par uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Kopējais atgūstamais apmērs ir 980 eiro gadā, ko būtu vēlams papildus novirzīt uzkrājumiem.

Lai arī varētu vēlēties, ka varbūt sākotnējā posmā būtu veikti vairāk uzkrājumi vai būtu uzņemtas mazāk saistības, tomēr nereti dzīvē cilvēki izdara lielākus lēcienus, lai dzīvotu labāk šodien. Tas, protams, saistās ar riskiem, tomēr realitātē tā mēdz darīt.

Šajā piemērā vēlējos attēlot kaut cik reālistisku piemēru gan ar labiem lēmumiem, gan ar lēmumiem, kuru seko novēršanai ir nepieciešami daži gadi. Domāju, ka man tas ir izdevies.

Vēl jāpiebilst, ka šis ir tikai ieskaits tajā, kā izskatās pilnvērtīgs finanšu plāns. Pilnvērtīgā finanšu plānā apskatām visus uzstādītos un vēlamos mērķus. Ņemot vērā visus datus, mēģinām saprast, kāda varētu būt potenciālā vecuma pensija un kā rīkoties, lai sasniegtu vēlamo apmēru, ja ekspektācijas nesakrīt ar prognozi. Vēl rūpīgi izskatām visas saistības, apskatām pašreizējos uzkrājumus. Ja nepieciešams veicam izmaiņas, utt.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

*Protams, var diskutēt cik daudz un vai vispār uzlabojumu vērtību var iekļaut dzīvokļa cenā. Tomēr skaidrs ir viens, ka vienādi dzīvokļi jaunajā projektā būs atšķirīgās cenās, ja viens no tiem būs aprīkots, bet otrs nē.

**Plānā speciāli nav ņemta vērā inflācija. No vienas puses normālos apstākļos pieaugtu gan ienākumi, gan izdevumi, gan arī pieaugtu nekustamā īpašuma vērtība. Lai izveidotu plānu, pieturamies pie konstantiem lielumiem.

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (2) Nav saistību, nav aktīvu

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Otrajam scenārijam, veidojot finanšu plāna piemēru jaunajiem profesionālim, esmu izvēlējies cilvēku, kuram nav ne saistību, ne arī aktīvu.

Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā sākt veidot uzkrājumus un kādas ir veicamās darbības. Arī šoreiz pieturēšos pie ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1422 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 250
  • Komunālie maksājumi 125 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Transporta izdevumi 70 eiro
  • Citi izdevumi 177 eiro

Izdevumu summa: 922 eiro

Uzkrājumiem pieejami līdzekļi: 500 eiro

Šajā scenārijā varam pieņemt, ka cilvēks iepriekš ir dzīvojis no algas līdz algai, saņemot un tērējot 892 eiro mēnesī. Cilvēkam radās iespēja saņemt paaugstinājumu vai nomainīt darba vietu ar augstāku atalgojumu. Saņemot jau augstāku atalgojumu, scenārija varonis nolemj brīvos līdzekļus novirzīt uzkrājumiem.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Šajā gadījumā tas nav grūti. Pēc mēneša tie jau ir uzkrāti.

Tā kā saistību nav, tad var virzīties uz 3.soļa izpildīšanu, t.i. izveidot 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir 6 x 922  = 5532 eiro

Šos līdzekļus jāuzkrāj tādā bankas kontā, kam ir viegli piekļūt, piemēram, krājkontā.

5532 eiro uzkrāšanai būs nepieciešami 11 mēneši.

Pirmo 3 soļu izpilde šajā scenārijā aizņēma 1 gadu.

Tālāk virzāmies uz 4.soli, t.i. veikt uzkrājumos tādos instrumentos, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Latvijā tie ir dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu un 3.pensiju līmenis. Par ieguldījumiem šādos instrumentos var iegūt nodokļu atvieglojumus par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.

3.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma, taču dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jau pēc 10 gadiem. Scenārijā izvēlētais cilvēks ir 28 gadus vecs. Līdz 55 gadu vecumam ir 27 gadi. Uz šādu termiņu nav vairs diez ko izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī.

Tātad izvēlamies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu. Tā kā cilvēks ir jauns, tad šim uzkrājumam var izvēlēties agresīvu ieguldījumu stratēģiju.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju ir jāpievērš uzmanība komsiju apjomiem, cik viegli ir veikt iemaksas, cik viegli ir noslēgt līgumu, ieguldījumi utt.

Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu atklāt, ka pats izmantoju Swedbank piedāvātos pakalpojumus. Ļoti ērta līguma noslēgšana internetbankā, vienas no zemākajām komisijām Latvijā, nav potenciālo interešu konfliktu ar ieguldījumiem savas grupas uzņēmumu pārvaldītajos fondos. Es esmu izvēlējies aktīvā pieauguma stratēģiju. Jāatzīmē, ka tā ir agresīva un var būt ar augstu svārstīgumu.

Atgriežoties pie scenārija. Bilance pēc 1 gada ir šāda.

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5532 eiro drošības spilvens

Uzkrājumiem pieejamā summa 500 eiro mēnesī.

No otrā gada 200 eiro mēnesī tiek novirzīti dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu.

Atlikušo 300 eiro ieguldīšana ir atkarīga no tā, kādi ir cilvēka nākotnes mērķi.

Ja ir plāns iegādāties savu nekustamo īpašumu, tad var veidot uzkrājumus īpašuma iegādei nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Ja tāda plāna nav, tad līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Šajā vietā varam sadalīt scenāriju divos apakšscenārijos.

2.1. Tiek plānots iegādāties īpašumu

Šo summu šobrīd droši īstermiņā nav kur ieguldīt. Tāpēc to vajadzēs uzkrāt parastā norēķinu kontā. Pieņemsim, ka ir plāns uzkrāt līdzekļus 2 gadus un tad iegādāties nekustamo īpašumu.

Pa 2 gadiem tiek uzkrāti 24*300 = 7200 eiro. Tam vēl var pieskaitīt atgūto nodokļu atmaksu 480 eiro apmērā par pirmajā gadā veiktajām iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu. Kopā 7680 eiro

Bilance pēc 2 gadu uzkrāšanas ( kopā pagājuši 3 gadi).

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5532 eiro drošības spilvens
  • 4800 eiro uzkrāti dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (200×24=4800 eiro. Gala summa būs citādāka, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kas “uz vietas nestāv”)
  • 7680 eiro uzkrājums norēķinu kontā nekustamā īpašuma iegādei

Pieņemsim , ka viss uzkrājums tiek izmantots īpašuma iegādei. Pēc īpašuma iegādes izdevumu struktūra saglabājas iepriekšējā. Kredīta mēneša maksājums ir vienāds ar mājokļa īres maksu.

Īpašums tiek iegādāts 3 gadus pēc uzkrājumu sākšanas. Šajā brīdī ir puslīdz optimāla situācija. Ir uzņemtas kredītsaistības, bet ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un drošības spilvens 6 mēnešu izdevumu apmērā. Nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka esi vienas algas attālumā līdz bankrotam vai ka ir jāņem kredīts, lai samaksātu ikmēneša maksājumus.

Ir jau pagājuši 3 gadi no scenārija sākuma. Sākoties 4. gadam, būtu jāpārskata nākotnes plāni un tad jāizvēlas nākamās veicamās darbības.

Un tagad atgriezīsimies pie otrā apakšscenārija.

2.2. Līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem.

Konkrētus ieteikumus ieguldījumiem šajā ierakstā nesniegšu. Par atsevišķiem ieguldījumu veidiem esmu jau rakstījis iepriekš. Es priekšroku dodu ieguldījumiem finanšu tirgos. Ja tiek plānots ieguldīt ilgtermiņā, tad viens no labākajiem variantiem būs biržas tirgotie fondi. Ieguldot ilgtermiņā, jaunam profesionālim lielāko portfeļa daļu vajadzētu ieguldīt akciju ETF. Jā, akciju ETF ir augstāks svārstīgums, taču vēsturiski akciju tirgi ir nodrošinājuši krietni augstāku ienesīgumu nekā obligācijas.

Bilance pēc 3 gadiem šajā scenārijā:

  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
  • 4800 eiro uzkrājums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
  • 7680 eiro ieguldījums finanšu tirgos.

Pēdējo divu punktu uzkrājumu summa var krietni atšķirties atkarībā no tirgus svārstībām.

Ar šo noslēdzam scenāriju. Esmu paradījis, kā 3 gadu laikā tikt pie pieklājīgiem uzkrājumiem un to rezultātā spēt iegādāties nekustamo īpašumu vai sākt veidot ieguldījumu portfeli.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei? #2

Pirms četriem gadiem publicēju rakstu Vai Tu esi gatavs krīzei? un šodien šķiet labs brīdis rakstu mazliet aktuālākā redakcijā pārpublicēt. Jāsaka uzreiz, ka pamata doma nav mainījusies. Krīzei ir jābūt gatavam vai vismaz jācenšas sagatavoties, jo tā īsti gatavs neviens nekad nebūs.

Jāatzīmē, pagājušajā gadā sākās krīze, kura atsevišķos ekonomikas sektoros turpinās vēl šodien un šo sektoru pārstāvjiem visi minētie potenciālie notikumi ir piepildījušies. Taču, protams, tas tā nav visiem.

Salīdzinājumam iesaku izlasīt pirmo versiju, kas tapa pirms 4 gadiem, un tad jau arī šodienas aktualizēto versiju.

Savukārt raksta beigās esmu pievienojis S&P 500 indeksa grafiku ar vērtības izmaiņām, kopš iepriekšējā raksta tapšanas.


Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās lielās krīzes ir pagājuši 12-13 gadi, taču sava veida krīze sākās pagājušā gada sākumā ar COVID-19. Pie tam šī krīze vēl nav beigusies un, iespējams, šī ir tikai mini krīzīte, kura, pateicoties straujai centrālo banku darbībai, ir jau uz beigu pusi. Tomēr pēc aktīvu cenā redzam, ka tajos īpaša krīze nav novērota. Lielākā daļa aktīvu gadu vēlāk ir ievērojami augstākos cenu līmeņos nekā iepriekš. No tā varētu secināt, ka lielā krīze vēl ir tikai priekšā.

Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei. Ja neskaitām COVID-19 krīzi, tad 12-13 gadi kopš iepriekšējās lielās finanšu krīzes vedina domāt uz to, ka esam tuvāk labo gadu beigām nekā sākumam.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā lielā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Tas pats attiecas uz visiem citiem aktīviem – akcijām, biznesiem, utt
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika uz brīdi apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus un citus aktīvus, jo bija uzņēmušies pārlieku lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.


Kādus rezultātus kopš iepriekšējā raksta tapšanas ir uzrādījis S&P 500 indekss?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 71% jeb par 14% gadā. Nebūt ieguldītam finanšu tirgos šajā laika periodā ir bijis salīdzinoši dārgi jeb ir palaists garām vēra ņemams kapitāla pieaugums.

Ja 2017.gadā baidījies no pārāk dārgiem tirgiem, tad nākamo gadu laikā bija pat 2 iespējas nopirkt lētāk – 2018.gada beigās un 2020.gada pavasarī. Ja biji gatavs šīs iespējas izmantot, tad gana ienesīgums ir bijis fantastisks. Ja tomēr gaidīji lielāku krīzi, tad, visticamāk, turpini to gaidīt arī šobrīd. Tas pats par sevi nav nekas slikts, ja ir gatavs rīcības plāns. Ja rīcības plāna nav, tad droši vien palaidīsi garām arī nākamo iespēju iegādāties par zemākām cenām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Aprēķini pret sajūtām

Domājot par uzkrājumiem, ieguldījumiem un arī kredītiem, mēs visi vadāmies no sajūtu un aprēķinu mijiedarbības. No vienas puses mums ir spēcīgas sajūtas, kas liek iet vienā vai otrā virzienā, taču no otras puses ir aprēķini, kuri saka, ka viens vai otrs rīcības variants ir krietni izdevīgāks.

Šajā rakstā gribu apskatīt piemēru, kurā spilgti saduras aprēķini un sajūtas. Aprēķini saka, ka efektīvākais ir viens rīcības modelis, taču sajūtas tam ļoti bieži nepiekrīt.

Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa

Visspilgtāk aprēķinu un sajūtu sadursme ir vērojama jautājumos par kredītiem un to pirmstermiņa atmaksu.

Ko saka aprēķini? Ja ir hipotekārais kredīts ar procentu likmi, piemēram 2.5%, tad pēc aprēķiniem izdevīgāk ir nevis veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, bet gan brīvos līdzekļus novirzīt ilgtermiņa ieguldījumiem ar potenciāli krietni augstāku ienesīgumu, piemēram akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgumu 8%.

Aprēķins ir vienkāršs – 2.5% pret 8%.

Tomēr realitātē nav dzirdēts par ballītēm, kuras cilvēki organizētu, jo 20 vai vairāk gadus ir turpinājuši maksāt hipotekāro kredītu un paralēli veikuši ieguldījumus un tā rezultātā efektīvāk ieguldījuši līdzekļus un ģenerējuši labu peļņu.

Taču cilvēki ļoti aktīvi svin un stāsta paziņām un draugiem, ja ir izdevies hipotekāro kredītu nomaksāt krietni pirms termiņa.

Sajūtas ir svarīgākas

Jau šajā brīdī mēs varam izdarīt secinājumu, ka sajūtas ir svarīgākas nekā aprēķini. Un to ir ļoti svarīgi apzināties!

Lielākas problēmas sākas tajā brīdī, kad sākam ignorēt savas sajūtas, balstoties tikai uz aprēķiniem. Jā, pēc aprēķiniem vadīties būtu pareizāk, taču vai ir vērts dēļ aprēķiniem zaudēt miegu, ierobežot savu rīcības brīvību un vairot sirmo matu skaitu?

Lielai daļai cilvēku iepriekšminētās hipotekārā kredīta saistības ir ļoti liels emocionāls slogs, lai arī tas var arī nebūt pārāk liels finansiāls slogs.

Kamēr ir saistības, tikmēr cilvēki uztraucas par to, vai tās spēs segt, ja nu kaut kas mainīsies. Šo situāciju spilgti ataino pašreizējā situācija.

Ja pandēmijas izraisītajā ekonomikas bremzēšanās fāzē ieejam ar saistībām, tad ir daudz nemierīgāks miegs nekā ja tādu nav. Protams, uzkrājums var palīdzēt šo spriedzi mazināt. Tomēr tikai uzkrājums ar augstu sagaidāmo ienesīgumu ir apskatāms kā alternatīva pirmstermiņa atmaksai un, kā zinām, augsts ienesīgums ir sagaidāms tikai ilgtermiņā. Tāpēc šādiem ieguldījumiem novirzītos līdzekļus būtu vēlams neizmantot īstermiņa vajadzībām.

Vissliktākais iedomājamais scenārijis varētu būt sekojošs:

Cilvēks ar hipotekāro kredītu un ik mēnesi brīvi pieejamiem līdzekļiem ir rīkojies saskaņā ar aprēķiniem un jau vairākus gadus brīvos līdzekļus novirza ieguldījumiem finanšu tirgos ETFos.

Un te pienāk 2020.gada marts ar straujāko akciju tirgu kritumu mūsu dzīves laikā. Kas ir noticis? Akciju tirgu zemākajā punktā cilvēks saprot, ka kredīts ir saglabājies, iespējams, būs problēmas ar ienākumiem un spēju segt ikdienas izdevumus un tajā pašā laikā ieguldījumi finanšu tirgos mēneša laikā ir sarukuši par gandrīz trešdaļu.

Šajā brīdī lielākajai daļai cilvēku nepalīdz nekādi aprēķini un ekspertu ieteikumi, virsroku ņem tikai un vienīgi sajūtas, pie tam visnepareizākajā brīdī. Iestājas bailes un šaubas par to, vai ieguldījuma vērtība neturpinās kristies.

Tā rezultātā ilgtermiņam paredzētais ieguldījums, balstoties uz īstermiņa svārstībām, tiek pārdots, piefiksējot 30% zaudējumus.

Ja nebūtu hipotekārā kredīta saistību, kas rada papildus emocionālo spiedienu, iespējams, sajūta, kas liek pārdot ilgtermiņa aktīvus pie īstermiņa svārstībām, nebūtu tik spēcīga.

Protams, šajā brīdī varētu ielikt garus un plašus aprēķinus par to, cik būtu bijis iespējams ietaupīt, atmaksājot ātrāk, un cik būtu bijis iespējams nopelnīt nevis atmaksājot, bet gan uzkrājot. Taču ir jāatceras, ka krīzes brīžos šie aprēķini un pamatojumi aizmirstas vai to nozīmīgums krietni sarūk.

Pirmie soļi

Un te mēs nonākam pie jau pirms vairākiem gadiem tapušā raksta Pirmie soļi.

Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa ir pēdējais solis pirms ieguldījumu veikšanas.

Jā, protams, vienmēr ir izņēmumi. Ir cilvēki, kas ļoti auksti pieiet finansēm, seko tikai aprēķiniem un īpaši nepaļaujas uz sajūtām. Taču šādi cilvēki sabiedrībā ir izteikts mazākums un, visticamāk, šādi cilvēki jau paši būs izlēmuši un aprēķinājuši kur un kā visizdevīgāk ieguldīt savus līdzekļus.

Tomēr, lielajam vairumam cilvēku, manuprāt, būtu vērts lielāku uzsvaru likt uz sajūtām un pieturēties pie uzskaitīto soļu secības.

Nobeigumā

Ja labos laikos finanšu lēmumus vada aprēķini, bet krīzes brīžos sajūtas, tad arī labajos laikos daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sajūtām.

Gandrīz nekāda teorētiska peļņa šī piemēra ietvaros nespēs atspēkot sirmos matos, negulētās naktis un sabojātās attiecības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

3.solis – drošības spilvens

Šis ir trešais raksts sērijā par Pirmajiem soļiem. Pirmo rakstu lasi šeit: 1.solis, otro rakstu lasi šeit: 2.solis. Šajā reizē par 3.soli – drošības spilvenu

Drošības spilvens

Kad ir paveikts pirmais solis – izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem – un otrais solis – atmaksāti dārgie kredīti, ja tādi bija – ir laiks ķerties klāt drošības spilvena veidošanai.

Drošības spilvena uzdevums ir nodrošināt līdzekļus ilgākam laika periodam, kurā dažādu apstākļu dēl var būt sarukuši vai pilnībā zuduši ienākumi. Starp šādiem apstākļiem ir darba zaudējums pēc savas gribas vai citu apstākļu ietekmē, ilgstoša slimība, ilgāka pauze pēc saspringta darba perioda, jauna dzīves ceļa meklējumi, u.c.

Manuprāt, adekvāts drošības spilvena apmērs būtu 6 mēnešu izdevumu summa.

Iepriekšējie raksti

Par drošības spilvenu esmu rakstījis jau vairākkārt. Pēdējo reizi šajā blogā par to rakstīju šī gada aprīlī: Drošības spilvens, vēlāk papildinātā versijā raksts par drošības spilvenu bija lasāms izdevumā iBizness

Tā kā būtībā savas domas par drošības spilvenu esmu uzrakstījis jau iepriekš, tad šis raksts ir vairāk domāts tam, lai turpinātu rakstu sēriju un kāds solis nepaliktu neizlaists.

Īsumā

Arī šoreiz vēlos atgādināt, ka ir svarīga soļu secība. Pirms veikt uzkrājumus lieliem pirkumiem vai sākt ieguldīt, ir svarīgi izveidot drošības spilvenu.  

Drošības spilvena uzkrājumu nav nekur jāiegulda! Šiem līdzekļiem ir jāglabājas norēķinu kontā, kur tie ir salīdzinoši viegli un ātri pieejami.

Pozitīvā tendence

Pēdējo mēnešu laikā ir bijušas vairākas sarunas ar cilvēkiem, kuri iepriekš ir parūpējušies par drošības spilvena izveidi. Kādam no šiem cilvēkiem ienākumi COVID-19 ietekmē saruka, citam nē, taču visi uzsvēra to, cik labi, ka šāds uzkrājums ir izveidots.

Gadiem ejot, arvien vairāk dzirdu no cilvēkiem, kuri ir izveidojuši drošības spilvenu gan manis rakstītā ietekmē, gan citos avotos izlasītā ietekmē, taču šī tendence mani ļoti iepriecina.

Esot drošības spilvenam, cilvēki kopumā kļūst pašpārliecinātāki, viņi ir priecīgāki un drošāki par savu nākotni, mazāk streso un kopumā dzīvi tver pozitīvāk.

Ceru, ka tendence turpinās uzņemto pozitīvo kursu, un man būs iespēja satikt un runāties ar aizvien vairāk cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pirmos 3 soļus un ir ceļā uz nākamajiem soļiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

1.solis – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Rakstu ar nosaukumu Pirmie soļi uzrakstīju gandrīz pirms 4 gadiem. Šos soļus esmu izmantojis par pamatu gan uzstājoties prezentācijās, gan individuāli runājot ar cilvēkiem, gan rūpējoties par savas ģimenes finansēm. Lai arī galvenā esence katram no soļiem ir aprakstīta paša rakstā, tomēr nolēmu uzrakstīt garākus skaidrojumus un pamatojumus katram no soļiem.

Kā noprotams no virsraksta, šis raksts ir par 1.soli no Pirmajiem soļiem – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Kāpēc?

Pats soļa nosaukums – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – jau sevī iekļauj tā galveno uzdevumu un būtību. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tādām situācijām, kuras nevaram vai negribam paredzēt.

Pie tādām, kuras nevaram paredzēt, varētu iekļaut:

  • nelaimes gadījums, piemēram, kritiens ar velo, kā rezultātā ir jāārstējas un jāiegādājas jauns velo un apģērbs
  • veselības problēmas, ja nav veselības apdrošināšanas vai tās segums ir nepietiekams
  • lielās sadzīves tehnikas remonts
  • neieplānots un neparedzēts auto remonts
  • nepieciešamība palīdzēt nelaimē nonākušam tuvam cilvēkam
  • u.c.

Pie tādām, kuras negribam paredzēt, varētu iekļaut:

  • regulārā auto apkope
  • jaunas sadzīves tehnikas un mēbeļu iegāde veco aizvietošanai
  • jauna telefona iegāde vecā aizvietošanai
  • dažādas svinības un dāvanu iegāde (šādai pozīcijai vajadzētu būt mēneša un/vai gada budžetā)
  • u.c.

Kopumā šajā kategorijā var ietilpt visi izdevumi, kuri ikmēneša budžetā vai ierastajos tēriņos nav iekļauti. Lai arī nosaukums saka, ka šie ir neparedzēti gadījumi, tomēr tā gluži nav.

Katrs no atsevišķajiem gadījumiem tiešām var būt neparedzēts, taču kopumā ikviens no mums zina, ka šādi gadījumi eksistē un ik pa laika tādi gadās.

Tieši tāpēc ir laicīgi jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums, ko šādos gadījumos varētu izmantot.

Ātrie kredīti

Ja cilvēkiem jau no bērnības tiktu stāstīts un mācīts, kā arī ar savu piemēru rādīts, ka vienmēr ir jāglabā mazliet brīvi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, iespējams nebūtu pamata pastāvēt ātro kredītu nozarei.

Jā, tieši tā! Ja cilvēkiem būtu šādi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tad nenāktos meklēt palīdzību stundā “x” pie aizdevējiem ar ļoti, ļoti augstiem procentiem.

Protams, šobrīd šo situāciju nevar atrisināt. Ja šāds dārgais kredīts vienreiz ir paņemts, tad ir ļoti grūti to atdot, jo ir jāatdod no nākamās algas + procenti. Ja šādi līdzekļi nebija šobrīd, tad ir augsta varbūtība, ka šie līdzekļi nebūs arī nākamajā algā, un tā rezultātā pietiek līdzekļi tikai kredīta pagarināšanai un nevis tā atmaksai.

Ir kritiski svarīgi par šo runāt ar jauniešiem, kuri vēl tikai taisās vai tikko ir uzsākuši savu pieaugušā dzīvi, lai viņi neiekultos parādu jūgos un nebūtu spiesti strādāt tikai ātro kreditētāju labā.

Kā šos līdzekļus uzkrāt

Tā kā šis ir pats pirmais solis, tad, uzsākot savu personīgo finanšu sakārtošanu, šai ir jābūt pirmajai prioritātei. Nav jādomā ne par ieguldījumiem, ne par kredītu ātrāku atmaksāšanu. No sākuma ir jāizveido neparedzētu līdzekļu fonds, kurš palīdzēs nākotnē izvairīties no neparedzētu, dārgu un jaunu saistību uzņemšanās.

Ja jautāsiet, no kā atteikties, lai šādu fondu izveidotu, es ieteiktu kādu laiku pielietot mūku metodi. Tās laikā tu strādā, domā, atgūsti spēkus un tad atkal atkārto šīs trīs darbības. Mūka metodes režīmā līdzekļi tiek tērēti pārtikai un tikai pašam nepieciešamākajam. Viss liekais un nevajadzīgais tiek atmests.

Atteikties pilnībā vai gandrīz pilnībā no izklaidēm, kuras prasa ievērojamus līdzekļus, t.sk. restorāni, kino apmeklējums, ceļojumi, hobiji un vēl daudzām citām izdevumu pozīcijām, kas nav nepieciešamas izdzīvošanas nodrošināšanai.

Ja tas šķiet par radikālu, protams, var darīt pa pamazām un pa savam, taču tādā gadījumā personīgo finanšu sakārtošana var tā arī nesākties.

Cik daudz?

Cik lielu summu atlikt neparedzētiem gadījumiem? Vienas pareizas atbildes nav! Katram nepieciešamo līdzekļu apmērs ir atšķirīgs.

Manuprāt, ikvienam būtu jābūt vismaz 500 eiro atliktiem “malā” neparedzētiem gadījumiem. Tas būtu pats minimums.

Jo vairāk ir mantu, lietu, īpašumu, jo lielāka ir ģimene, jo lielākam būtu jābūt šo līdzekļu apmēram.

Optimāls apmērs varētu būt 1000 eiro. Ar to pietiktu divu lielāku neparedzētu gadījumu novēršanai.

Kur glabāt?

Šos līdzekļus vajadzētu glabāt tā, lai tie ir pieejami, taču ne tik viegli pieejami, ka tie netīšām vai vājas pašdisciplīnas dēļ tiktu iztērēti.

Laba ideja būtu šos līdzekļus glabāt atsevišķā norēķinu kontā. vēlams, lai par to nav atsevišķas komisijas maksas. Vēl viens variants ir šos līdzekļus glabāt skaidrā naudā atsevišķi nodalītu no citiem līdzekļiem. Jāatzīst, ka man šāds variants neliekas pievilcīgs vairāku risku dēļ, t.sk. zādzības, bojāšanas (uguns, ūdens).

Slikta ideja būtu šos līdzekļus glabāt kontā, kuru izmanto ikdienas tēriņiem. Nevajadzētu tos glabāt maksājumu kartes kontā, kuru lietojat ikdienā. Tāpat šos līdzekļus es neieteiktu nēsāt līdzi skaidrā naudā, to var iztērēt, pazaudēt, sabojāt vai kā citādi no tiem atbrīvoties.

Nauda stāv un nepelna

Dažreiz man jautā, kur šos līdzekļus uzglabāt, lai pelnītu kaut nelielus procentus un inflācija to pakāpeniski nenoēstu.

Ir svarīgi saprast, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz. To uzdevums nav pelnīt.

Nav vērts šos līdzekļus turēt krājkontā, kur var saņemt 0.05% gadā jeb 50 centus uz 1000 eiro atlikumu, ja šo līdzekļu steidzamas izņemšanas gadījuma ir jāmaksā soda procenti, kuri būs vairākas reizes augstāki nekā potenciālais ienesīgums.

Vai var izdarīt vēl sliktāk? Jā! Piemēram, šos līdzekļus ielikt termiņdepozītā uz 1 gadu par to saņemot 0.15% gadā, taču neparedzēta gadījumā iestāšanās brīdī līdzekļus aizņemties ātrajā kredītā, jo termiņdepozīta līdzekļi nav pieejami. Šis būtu sliktākais scenārijs! Protams, tas ir pārspīlēts, jo izdevīgāk pat būtu lauzt termiņdepozītu, samaksāt vidēji 1% soda naudu par pirmstermiņa laušanu un līdzekļus izmantot.

Tāpat šos līdzekļus nevajadzētu ieguldīt akcijās, fondos vai jebkādos citos finanšu instrumentos.

Ir jāatceras, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz, to uzdevums nav pelnīt!

Kā daru es?

Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem es glabāju atsevišķā norēķinu kontā, kuram nav komisijas maksas. Šim kontam nav piesaistīta maksājumu karte. Taču tajā pašā bankā ir cits konts ar maksājumu karti, uz kuru nepieciešamības gadījumā līdzekļus var nekavējoties pārskaitīt, izmantojot mobilo aplikāciju.

Tātad līdzekļi ir nodalīti atsevišķi, netīšām tos iztērēt nevar, taču tie ir pieejami jebkurā brīdī.

Cik daudz esmu atvēlējis līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem?

Šādos jautājumos man ir tendence būt piesardzīgākam nekā, iespējams, vajadzētu būt. Tāpēc neparedzētiem līdzekļiem esmu nolicis malā 2 000 eiro.

Kāpēc tik daudz? Es iedomājos dažus sliktus scenārijus, pareizinu izmaksas ar 2 un nonāku pie šīs summas. Es būšu patiesi priecīgs, ja šos līdzekļus nekad nenāksies izmantot. To uzdevums ir dot drošības sajūtu.

Kopsavilkums

Katram ir jābūt atliktiem malām līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Minimālais apmērs 500 eiro, optimāli 1000 eiro, taču, jo dārgāks dzīvesveids, jo lielākam jābūt šo līdzekļu apmēram.

Līdzekļiem jābūt nodalītiem atsevišķi, taču pieejamiem nekavējoties.

Šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Uzkrājums bērnam

Par uzkrājumiem bērniem esmu rakstījis jau agrāk. Tas ir 5. solis no Pirmajiem soļiem. Līdz šim par uzkrājumiem bērniem varēju runāt tikai teorētiski, taču pagājušajā mēnesī kļuvu par tēti. Līdz ar to varu ne vien sākt veikt uzkrājumus savam bērnam, bet arī dalīties ar jums savā domu gājienā uzkrājuma veidošanā un ar savu pieredzi.

Vai tas ir vajadzīgs?

Vienmēr būšu pateicīgs saviem vecākiem, kuru atbalsts man palīdzēja iegūt augstāko izglītību, neņemot studiju kredītus. Tas palīdzēja man uzsākt savu profesionālo karjeru un patstāvīgu dzīvi ar “tīru bilanci”.

Lai arī neesmu studiju kredīta oponents un kopumā atbalstu studiju kredīta ņemšanu augstākās izglītības iegūšanai, tomēr pēc izglītības iegūšanas kredīta ņēmējam vēl daudzus gadus ir jāmaksā par to. Tā vietā šie līdzekļi varētu tikt izmantoti uzkrājumam sava pirmā īpašuma iegādei vai kopējā turīguma vairošanai.

Piemēram, bakalaura studijas ar studiju ilgumu 4 gadi un maksu 2300 eiro gadā, izmantojot studiju kredītu ar atmaksas termiņu 10 gadi, procentu likme 4% gadā. Šādam kredītam brīdī, kad tas būs jāsāk atmaksāt, ikmēneša maksājums pirmajā gadā būs ap 105 eiro. Ja vēl tiek ņemts kredīts maģistra grāda iegūšanai, attiecīgi kopējā kredīta summa pieaug un arī maksājums būs lielāks. Ja vēl ir izmantots studējošā kredīts ikmēneša izdevumu segšanai, tas attiecīgi palielinās kopējās saistības un kredīta maksājumu.

Ja nav citu iespēju, tad šos kredītus var izmantot un varbūt pat vajag izmantot, lai iegūtu izglītību savā sapņu profesijā. Protams, ir citi veidi, kā iegūt izglītību, neņemot kredītus, t.sk. budžeta vietas, izglītības apmaksa no tekošajiem ienākumiem, ja var apvienot studijas ar darbu.

Es to uzskatu par savu pienākumu vismaz censties spēt atbalstīt savu bērnu ar izglītības iegūšanas izmaksu segšanu. Jāatzīmē, ka mūsu ģimenē domas sakrīt un šis ir ne tikai mans uzskats, bet gan mūsu kopējais. Kad rakstā saku es, tad domāju mēs.

Kur uzkrāt?

Pirms ķeros klāt aprēķiniem, cik daudz ir nepieciešams uzkrāt, apskatīšu rīkus, kādus izmantot uzkrājumu veikšanai, to plusus un mīnusus un kuru izvēlos es.

Pats vienkāršākais ir parasts norēķinu konts. Tajā ar noteiktu regularitāti var novirzīt līdzekļus, veidojot uzkrājumus. Galvenais šī rīka mīnuss ir ienesīguma neesamība. Esošo uzkrājumu pamazām “ēdīs nost” inflācija. Tāpat ienesīguma neesamība rezultējas tajā, ka uzkrājumam būs jānovirza krietni lielāka summa nekā gadījumā, ja uzkrājums dos kaut nelielu ienesīgumu.

Kā nākamais rīks uzkrājumu veidošanai ir pilngadības krājkonts. Tādu piedāvā Swedbank. Tā galvenais pluss ir tāds, ka konts tiek atvērts bērna vārdā un neviens cits, izņemot pašu bērnu pēc 18 gadu sasniegšanas, šiem līdzekļiem nevar piekļūt. Tomēr mīnuss ir zemā procentu likme. Uz šī raksta tapšanas brīdi gada ienesīgums šim uzkrājumam ir 0.05% gadā jeb 5 centi uz 100 eiro uzkrājumu.

Manuprāt, pievilcīgākais rīks uzkrājuma veidošanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Uzkrājumu var veikt, ieguldot finanšu tirgos, var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākumu nodokli par veiktajām iemaksām. Viens no mīnusiem ir tāds, ka minimālais polises termiņš, lai atgūtu nodokļus, ir 10 gadi. Attiecīgi šāds uzkrājuma veids nederēs, ja bērns jau ir tīnis. Tomēr minimālais termiņš arī ir pluss, jo tas motivē “neiegrābties” šajā uzkrājumā vai to izmantot citiem mērķiem, jo parasti pirmstermiņa pārtraukšana saistās ar augstākām komisijām un nodokļa atmaksāšanu atpakaļ valstij.

Vairāki šī pakalpojuma sniedzēji piedāvā pakalpojumus ar nosaukumiem, kuros ir minēts uzkrājums bērna nākotnei u.tml. Taču lielākoties tās ir tādas pašas dzīvības apdrošināšanas polises kā parējās.

Interesantu risinājumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu Uzkrājums bērna nākotnei. Šajā polisē bērns tiek norādīts kā patiesā labuma guvējs un bērns to varēs saņemt uz sava konta, kad attiecīgā polise tiks pārtraukta. Tāpat šajā produktā ir iekļauts automātiska ieguldījumu izvietojuma maiņa atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir atlicis līdz polises beigām. Pirmajā gadā viss uzkrājums ir novirzīts ieguldījumiem akcijās, savukārt pēdējā gadā ieguldījumi akcijās ir vairs tikai 12% un pārējais tiek ieguldīts obligācijās. Tāpat šis pakalpojums piedāvā nodrošināt minimālo izmaksas summu uzkrājuma perioda beigās. Ja tirgos sniegums ir bijis vājš, tad konkrētu summu termiņa beigās jebkurā gadījumā varēs saņemt. Protams, šī garantija nav bez maksas. Tā tiek nodrošināta ar augstākām komisijām.

Tomēr es šo konkrēto pakalpojumu neizvēlos vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, es neesmu gluži apmierināts ar automātisko aktīvu izvietojumu atkarībā no tā, cik ilgs laiks atlicis līdz termiņa beigām. Lai gan 95% gadījumu šis būs pareizais risinājums normālam cilvēkam, tomēr man tas nav piemērots. Es nezinu, kādā ekonomikas ciklā mēs būsim pēc 5, 10, 15 vai 20 gadiem. Tā kā finanšu tirgiem aktīvi sekoju līdzi, tad lielās izvēles par labu drošībai (obligācijas) vai riskam un pieauguma potenciālam (akcijām) vēlos veikt pats. Ja pēc 15 gadiem būs ievērojama korekcija akciju tirgos, tas es vēlos saglabāt iespēju tajā brīdī visu ieguldījumu novirzīt ieguldījumiem akcijās un nevis tikai 25-30% kā tas ir šī pakalpojuma gadījumā.

Otrs faktors ir augstākas kopējās izmaksas, tas saistās ar apdrošināšanas prēmijām. Man šādas papildus izmaksas nav nepieciešamas. Citam šis faktors varētu būt ļoti būtisks un tieši šis risinājums būs atbilstošākais, jo uzkrājēja nāves gadījumā apdrošinātājs veic iemaksas uzkrājēja vietā līdz polises termiņa beigām. Trešais faktors ir patiesā labuma guvējs, par kuru tiek norādīts bērns. Attiecīgi polises termiņa beigās līdzekļi tiek pārskaitīti uz bērna kontu. Atceroties sevi 18-20 gadu vecumā, un tajā laika periodā pieņemtos finanšu lēmumus, es labāk izvēlos uzkrājumu veikt savā vārdā, taču konkrētam mērķim – bērna izglītības izmaksu segšanai.

Te nu nonākam pie pakalpojumu, kuru izmantoju es. Tā ir parasta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu. Rakstā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju salīdzinājumu un nonācu pie secinājuma, ka pakalpojums ar zemākajām komisijām ir Swedbank Privātais portfelis. Salīdzinājumu veicu ne tikai, lai būtu par ko uzrakstīt blogā, bet arī lai pats zinātu, kuru pakalpojumu izvēlēties savām vajadzībām.

Tātad uzkrājumam bērnam es izmantoju Swedbank Privāto portfeli, pie tam esmu izvēlējis aktīvā pieauguma stratēģiju, kas paredz 100% līdzekļu ieguldīšanu akcijās.

Cik daudz ir jāuzkrāj?

Katram šis apmērs var būt atšķirīgs, ņemot vērā izvēlēto studiju virzienu un tā izmaksas. Šajā brīdī es nekādā veidā nevaru paredzēt, kādu izglītību vēlēsies mans bērns. Tāpēc par pamatu izmantošu sev zināmo Banku augstskolu, kurā esmu ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādus.

Savam bērnam vēlos censties nodrošināt labāko no tā, kas ir pieejams Banku augstskolā. Šajā gadījumā tās ir bakalaura un maģistra studijas angļu valodā sadarbībā ar SBS Šveices Biznesa skolu. Bakalaura programma maksā 3 700 eiro gadā jeb 14 800 eiro kopā 4 gados, savukārt maģistra programma maksā 9 000 eiro par visu programmu. Kopā tie ir 23 800 eiro. Tomēr tās ir izmaksas šodien. Arī izglītības maksai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāņem vērā inflācija.

Ja esat līdzīgā situācijā kā es, ka bērns ir piedzimis nesen, tad līdz līdzekļu nepieciešamības brīdim ir 19-20 gadi. Pieņemot 3% gada inflāciju, pēc 20 gadiem būs nepieciešami 42 985 eiro.

Jā, tiešām būs nepieciešami gandrīz 43 tūkstoši eiro! Man kā vecākam ir iespēja izvēlēties, vai es centīšos šo summu uzkrāt un segt bērna izglītības izmaksas, vai arī līdzvērtīga summa bērnam būtu jāņem kredītā attiecīgas izglītības iegūšanai. Šāda kredīta atmaksai pēc studiju pabeigšanas būs ap 440 eiro liels ikmēneša kredīta maksājums.

Cik daudz un kā uzkrāt?

Nepieciešamā summa ir zināma. Tagad atliek noskaidrot, cik lieli regulāri uzkrājumi ir jāveic, lai šādu summu 20 gadu laikā sakrātu.

Ja izvēlas uzkrājumu veikt parastā norēķinu kontā, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs. 43 000 eiro izdalām ar 20 gadiem vai 240 mēnešiem. Tā rezultātā ik gadu būtu jāveic 2 150 eiro liels uzkrājums vai 180 eiro mēnesī.

Ja izmantojam kādus citus uzkrāšanas rīkus, kuriem varam +/- paredzēt ienesīguma līmeni, mēneša uzkrājuma apmēra noteikšanai esmu izveidojis sekojošu matricu:

Kā to lietot? Kreisajā pusē ir attēlota sasniedzamā uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem. Tabulas augšējās rindās ir attēloti ienesīguma scenāriji, sākot ar pesimistisko 0% un beidzot ar 7% tabulas labajā pusē. Lai noteiktu, cik liels ikmēneša uzkrājums ir jāveic, ir jāizvēlas sasniedzamā summa un provizoriskais ienesīgums. Piemēram, ja vēlamies uzkrāt 40 000 eiro ar 3% gada ienesīgumu, tad ikmēneša uzkrājumā jānovirza 122 eiro.

Kā vēl vienu alternatīvu var izvēlēties veikt vienreizēju ieguldījumu šodien, ieguldot to ar noteiktu ienesīgumu.

Kā lietot šo matricu? Tāpat kā iepriekšējā tabulā arī šajā kreisajā pusē ir attēlota uzkrājuma gala vērtība pēc 20 gadiem un tabulas augšpusē ir dažādi ienesīgumi. Piemērs: lai uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem sasniegtu 40 000 eiro, pieņemot 3% gada ienesīgumu, ir jāveic vienreizējs ieguldījums šodien 22 147 eiro apmērā.

Kā rīkojos es?

Kā jau iepriekš minēju, esmu izvēlējis uzkrājumu veikt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Lai neradītu jūtamu slogu ģimenes budžetā, nolēmu sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu, kuru katru gadu palielināšu. No iemaksām atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli arī ieskaitīšu bērna uzkrājumā. Aprēķinos ir ņemtas vērā komisiju izmaksas saskaņā ar Swedbank cenrādi. Ņemot vērā šos lielumus, esmu sagatavojis sekojošu matricu:

Kāpēc šāda matrica? Ģimenē vienojāmies, ka uzkrājumu sāksim veidot, tam ik mēnesi novirzot 50 eiro. Ikmēneša uzkrājuma apmēru ar laiku esam gatavi palielināt. Jau šobrīd zinām, ka ir nepieciešami 43 000 eiro pēc 20 gadiem. Kā šo mērķi var sasniegt ar dažādiem provizoriskajiem ienesīgumiem un iemaksu dažādu ikgadējo pieaugumu?

  1. Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 3% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 9-10%, tā rezultātā uzkrājuma vērtība pēc 20 gadiem būs robežās starp 41 744 eiro un 46 848 eiro. Atgādinu, ka aprēķinos ir pieņemts, ka atgūtais IIN tiek iemaksāts polisē, kā arī tiek atskaitītas komisijas.
  2. Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 5% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 7-8%.

Secinājumi ir vienkārši: jo augstāks ienesīgums, jo mazāk ir jāpaaugstina ikmēneša uzkrājumu apmērs gadu no gada. Vai tieši pretēji, jo vairāk palielinām ikmēneša uzkrājumu gadu no gada, jo zemāku risku un attiecīgi ienesīgumu varam uzņemties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.

Es esmu izvēlējis 1.piemērā aprakstīto scenāriju uzkrājumu veikšanai savam bērnam. Esam sākuši veikt 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu, uzkrājumu ik gadu palielināsim par 10% (noslēdzot līgumu ikgadējo prēmijas pieaugumu var iestatīt automātiski), rēķināmies ar 3% gada ienesīgumu un atgūto IIN par šīm iemaksām ieskaitīsim šajā pašā polisē.

Jāatzīmē, ka esam informējuši arī vecvecākus, ka šāds uzkrājums eksistē. Vecvecāku naudas dāvanas ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Tāpat arī citas naudas dāvanas un vienreizējus pabalstus/atbalstu bērnam ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Zinu, ka citās ģimenēs rīkojas līdzīgi. Manuprāt, šis ir lielisks veids, kā jebkurš, kurš vēlas dāvināt naudu, var dot savu pienesumu bērna nākotnei.

Kā sekot līdzi progresam?

Balstoties uz izvēlēto uzkrāšanas veidu, pieņēmumiem un aprēķiniem, uzkrājuma progresam var sekot līdzi par pamatu ņemot šādu grafiku:

Grafikā ir attēlota uzkrājuma vērtība attiecīgajā gadā kopš uzkrājuma veikšanas sākuma. Piemēram, divus gadus pēc sākuma uzkrājuma vērtībai būtu jābūt 1 403 eiro. Ja faktiskā uzkrājuma vērtība ir zemāka par šo, tad var veikt papildus vienreizēju vai dažas regulāras papildus iemaksas, lai nonāktu atpakaļ pie vēlamās vērtības. Visticamāk vērtība būs zemāka, jo finanšu tirgos būs bijis vājš sniegums vai korekcija. Ja tā ir korekcija, tad var gadīties, ka ar papildus iemaksām tiek nopirktas papildus daļas par zemāku cenu, kas nākotnē nodrošinātu augstāku kopēju uzkrājuma vērtību.

Ja uzkrājuma faktiskā summa pārsniedz teorētisko summu, manuprāt, uzreiz nebūtu prātīgi samazināt iemaksu apmērus, jo lielāks uzkrājums perioda beigās jebkurā gadījumā būs labāk. Pat, ja visi līdzekļi netiks izmantoti izglītības izmaksu segšanai, pārējie līdzekļi var tikt novirzīti citiem mērķiem. Manuprāt, labāk lai ir vairāk nekā pietrūkst.

Kāpēc neatlikt uzkrājumu veikšanu uz vēlāku laiku?

Lielākoties jaunie vecāki vēlas veikt uzkrājumus savu bērnu izglītībai, taču nereti uzkrāšanu atliek uz vēlāku laiku. Kāds var teikt, ka mazais vēl ir tik mazs un vēl ir gana daudz laika sākt krāt vēlāk. Cits teiks, ka sākumā ir ļoti daudz papildus izmaksu un uzkrājumus sāks veikt vēlāk, kad būs mazākas izmaksas. Tomēr ir jāņem vērā, ka izmaksas nekad vairs nebūs mazākas un ģimenes budžets ir jāplāno jau pirms bērna piedzimšanas, kā arī jāturpina plānot pēc piedzimšanas.

Atliekot uzkrāšanu uz vēlāku, uzreiz ieslēdzas 2 faktori, kas strādā pret uzkrājēju. Pirmais no tiem ir limitētais laika termiņš. Pēc bērna piedzimšanas mēs skaidri zinām, ka izglītībai līdzekļus vajadzēs pēc 19-20 gadiem. Citiem uzkrājumiem var būt citādāk, piemēram, mājas iegādi var atlikt par gadu, utt. Taču augstākās izglītības iegūšanu nevar vai vismaz nevajadzētu atlikt. Tātad, ar katru gadu, ko izvēlamies uzkrājumus vēl nesākt, par gadu sarūk termiņš, kurā varēsim veikt uzkrājumus.

Otrs faktors ir saliktie procenti. Jo ilgāku periodu tiek veikts uzkrājums, jo vairāk laika ir uzkrājumam strādāt uzkrājēja labā.

Ja pieņemam nepieciešamo 43 000 eiro uzkrājumu un 3% gada ienesīgumu, tad šo abu faktoru ietekmi var attēlot sekojoši:

Ja bērns piedzims nesen, tad 20 gadus uzkrājot pa 131 eiro mēnesī ar 3% ienesīgumu tiks sakrāti nepieciešamie 43 000 eiro. Ja uzkrājumu sāk veikt bērna 5 gadu vecumā, tad atliek vairs tikai 15 gadi un ikmēneša uzkrājuma apmēram ir jāpieaug līdz 190 eiro mēnesī. Savukārt, ja uzkrājumu sāk veikt 15 gadu vecumā un atlikuši tikai 5 gadi, tad ik mēnesi uzkrājumam būs jānovirza 665 eiro.

Kopumā pavisam vienkārši – jo ātrāk sāksi, jo mazāk ik mēnesi jāuzkrāj.

Nobeigumā

Uzkrājumu bērnam mēs esam sākuši veikt. Tam esmu izvēlējies mums šī brīža situācijai un vēlmēm atbilstošāko variantu. Citiem tam nav jābūt tik sarežģītam. Aplēšam to, cik liela summa būs nepieciešama, aprēķinām ikmēneša uzkrājuma apmēru un sākam! Var arī sākt no otra gala. Saprotam, cik lielu summu ik mēnesi šobrīd varam atļauties novirzīt šim uzkrājumam un sākam! Jebkurš uzkrājums palīdzēs un būs labāk nekā nekāds uzkrājums.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem bērnam

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Drošības spilvens

Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu šajā blogā pirmo reizi rakstīju pirms gandrīz 4 gadiem. Tas ir 3.solis rakstā Pirmie soļi

Tagad ir pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju!

Ja drošības spilvens ir izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo ienākumi ir saglabājušies vai izdevumi ir samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli!

Ja drošības spilvena nav, visticamāk, šajā laikā par tāda izveidi ir grūti vai pat neiespējami domāt.

Drošības spilvens īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuri neveic vai veic ļoti mazas sociālās iemaksas. Tādā gadījumā bezdarbnieku pabalsts pienākas tikai tādā apmērā, par kādu ir maksātas sociālas iemaksas. Arī sākotnējā valdības rīcība norādīja uz to, ka atbalsts vairāk pienākas tiem, kuri iepriekš ir maksājuši gan sociālās iemaksas, gan citus nodokļus.

Saprotu, ka šis raksts kaut kādā mērā ir bezjēdzīgs. Tie, kuriem jau ir drošības spilvens, var apmierināti sist sev pa plecu un krūtīm, savukārt tie, kuriem nav drošības spilvena, šis raksts šobrīd nekādā veidā nepalīdz. Tā nu tas ir!

Tomēr ir jāatceras, ka jebkura krīze agrāk vai vēlāk pāries. Un, kad tā būs pārgājusi, tad būs īstais brīdis agresīvi un mērķtiecīgi izveidot drošības spilvenu.

Drošības spilvens ir naudas līdzekļu apmērs, kas nosedz vismaz 6 mēnešu izdevumus. Šos līdzekļus nekur ieguldīt nevajag, tiem ir jābūt pieejamiem jebkurā brīdī. Vislabāk tos turēt atsevišķā bankas norēķinu kontā un neaiztikt līdz brīdim, kad patiešām drošības spilvens ir vajadzīgs.

Kāds varētu jautāt: bet kāpēc gan šos līdzekļus neieguldīt? Kad radīsies vajadzība, aktīvus pārdošu un tad man būs līdzekļi dzīvošanai.

Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd droši vien visiem aktīviem ir kritusies cena. Nekustamā īpašuma speciālisti saka, ka jau šobrīd pārdevēji ir gatavi no cenas nolaist 10-30%, savukārt akciju tirgi vidēji ir 20-30% zemāk nekā iepriekš. Ja šie aktīvi ir domāti tam, lai nosegtu ikdienas vajadzības noteiktam laikam, tad pēdējā mēneša laikā to apjoms ir sarucis par 10-30% un attiecīgi ar šiem līdzekļiem pietiks daudz īsākam laika periodam.

Šī brīža kontekstā vēlos pieminēt divus piemērus, kurus novēroju sociālajos tīklos un medijos.

Pirmais bija komentārs Swedbank ekonomikas apskata tiešraides laikā.

Otrais bija komentārs, ja atmiņa neviļ, no kādas kultūras sfēras darbinieces Panorāmā, kurā sieviete teica apmēram šādi:

Man viss ir labi. 2 mēnešiem līdzekļi pietiek. Salīdzinot ar citiem ir labi.

No tā var secināt, ka lielai daļai šīs sievietes līdzcilvēku, iespējams, nav brīvu līdzekļu, lai pārdzīvotu krīzes laikus.

Nobeigumā gribu brīdināt arī tos, kuriem ir izveidots drošības spilvens. Mani māc pieaugošas bažas, ka mums priekšā ir dziļa un ilga krīze, iespējams, depresija. Tas nozīmē to, ka ar savu drošības spilvenu ir jārīkojas vēl prātīgāk nekā cerēts. Iespējams, ar 6 mēnešu uzkrājumu būs jāmēģina iztikt krietni ilgāku laiku.

Rīkojamies prātīgi, taupīgi un izbaudām saulainās dienas!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: