Ieguldījumi – Lapa 3 – Kaspars Peisenieks

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Video: Kaspars Peisenieks par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Aprunājos ar Kristaps Mors par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Runājām par šādām tēmām:

00:24 Klientu portfeļu pārvaldīšana 01:58 Kristapa satraukumi par iespējamo krīzi 06:15 Kaspara viedoklis par negatīvām % likmēm 08:25 Par obligācijām 09:30 Par ieguldījumiem akcijās 11:02 Par SP500 – pārāk augsta cena vai nē? 15:42 Kas atrodas Kaspara pārvaldītos portfeļos? 17:20 Investēšana zeltā 23:40 Bitcoin 24:36 Peer 2 Peer platformas 33:17 Uzkrājumu veidošana 35:35 Cik % no ienākumiem Kaspars uzkrāj? 37:35 Kā meklēt interesantas ieguldījumu idejas? 50:00 Ko Kaspars ieteiktu tiem, kas grib sākt ieguldīt?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Kā labāk ieguldīt lielu summu – visu uzreiz vai pa daļām?

Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:

Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?

Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?

Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.

Lai iegūtu vēl lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos 24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās. Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40% obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10% augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.

Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?

Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.

Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.

Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.

Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldīt akcijās ir normāli

Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.

Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5 miljonus ASV dolāru.

Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus. Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5 tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi (ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)

Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV dolāru.

Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni 30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.

Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat pašsaprotami un dabiski.

Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.

Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.

Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj saglabāt un vairot savu turīgumu.

ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?

Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Depozīts pret S&P 500

Pirms kāda laika aprakstīju savu pieredzi ar 3.pensiju līmeni, raksts atrodams šeit: Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.

3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.

Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.

Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.

Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.

Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).

Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.

Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?

Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.

Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.

Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.

Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.

Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.

Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Bez komisiju akciju tirdzniecība

Pirmkārt, jāsāk ar svarīgāko: neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība vai ieguldīšana!

Jā, var netikt piemērota komisija par pirkšanu vai pārdošanu, taču kaut kādā veidā pakalpojuma sniedzējs pelna.

Kāds pelna no lielas atšķirības starp bid/ask jeb pērk no klienta lēti un pārdod klientam dārgi.

Piemēram, kādas akcijas kotācija tirgū ir 10.00/10.05, šajā gadījumā bid/ask spread jep starpība ir 5 centi jeb 0.5% no summas. Var gadīties tā, ka bez komisiju tirdzniecības platformās šī atškirība ir augstāka. Nesaku, ka tā ir, bet var gadīties. Protams, ne katrs zinās un varēs pārliecināties, kādas ir tirgus cenas pie citiem brokeriem. Taču šādi diezgan viegli starpība var būt 1-2% augstas cenas akcijām un līdz pat vairākiem procentiem akcijām, kuru cena ir mērāma vien dažos dolāros vai pat centos.

Vēl var gadīties tā, ka bez komisiju platforma pārdod orderu plūsmu (order flow) dažādiem starpniekiem. Pēc tam šīs plūsmas pircējs pamanās “palīst” priekšā un nopirkt attiecīgo akciju lētāk un pārdot tev kā pircējam jau mazliet dārgāk. Tas viss notiek milisekundēs. Ja katrā atsevišķā darījumā starpība nebūs liela, tad ilgtermiņā starpība ir jūtama.

Vēl var būt tā, ka bez komisiju platforma tevis nopirktās akcijas aizdod citiem tirgus dalībniekiem un par to saņem labus procentus. Nopietnos brokeros pats klients var izvēlēties, vai ļaut platformai aizdot savas akcijas citiem tirgus dalībniekiem spekulāciju veikšanai un par to saņem atlīdzību, taču bez komisiju brokeros/platformās var būt tā, ka šo atlīdzību sev patur platforma.

Vēl var būt tā, ka platforma abonēšanas maksā ir iekļāvusi tirdzniecības izmaksas. Piemēram, ir ikmēneša abonēšanas maksa, kura ietver noteiktu pakalpojumu kopumu, t.sk. akciju tirdzniecību. Šādā gadījumā skaidri tiek pateikts, ka akciju tirdzniecība nav bez maksas. Katram darījumam var netikt piemērota komisija, taču maksa par pakalpojumu ir.

Un, protams, platformas un brokeri izmantos visdažādākos saukļus: “iekļaujošā ieguldīšana”, “ieguldīšanas demokratizācija”, “investēšanas iznešana plašākā sabiedrībā” utml. Tie visi ir tikai saukļi un mārketinga paņēmieni! Cilvēkiem ar nopietnu interesi par ieguldīšanu un investēšanu, risinājumi ir pieejami arī bez šādiem sloganiem.

Ir jāsaprot, ka neeksistē bezmaksas pakalpojumi!

Ja nav komisijas par darījuma veikšanu, tad platforma savu daļu paņem citā veidā. Tas var būt caur citām slēptām “komisijām” vai kāds no manis minētajiem veidiem vai visi kopā.

Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, secinu, ka vislabāk ir izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kur ir skaidri atrunātas komisijas un klients zina, par ko maksā.

Ja kāds saka, ka tas ir bezmaksas, tad tā nav! Gluži tāpat kā ar citiem pakalpojumiem mūsu dzīvē.

No vienas puses mēs bez maksas izmantojam Google meklētāju, mēs nemaksājam par katru veikto meklējumu. Taču mēs par šo pakalpojumu samaksājam dodot Google piekļuvi saviem datiem, kurus Google izmanto, lai mums parādītu tādas reklāmas, kas mums varētu būt visaktuālākās.

Tieši tāpat ir ar Facebook. Un vēl daudziem citiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā mēs nemaksājam, taču maksājam netieši.

Vēlreiz atgādinu: neeksistē bezmaksas pakalpojumi! Un neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība un ieguldīšana!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Bafets pret S&P 500

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Vorenu Bafetu. Viņš ir viens no atpazīstamākajiem investoriem, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē un viens no dāsnākajiem filantropiem.

Savu atpazīstamību viņš ir iemantojis ar lielisko sniegumu, ko ir nodrošinājusi viņa kompānija BERKSHIRE HATHAWAY INC.

Kopš kompānijas izveides 1965. gadā līdz 2018.gadam Berkshire ir pieaugusi par 20.5% gadā, salīdzinājumam S&P 500 šajā pašā periodā ir pieaudzis par 9.7% gadā. Kopējais pieaugums Berkshire gadījumā ir 2 472 627%, bet S&P 5oo kopumā ir pieaudzis par 15 019%.

Par Bafeta spējām un talantu runā viņa sasniegumi jeb augstais vēsturiskais ienesīgums.

Neapšaubot Bafeta spējas un talantu, šodien internetā manīju interesantu frāzi: kopš gada sākuma Berskhire sniegums par gandrīz 20% atpaliek no S&P 500 indeksa ienesīguma. Lūk arī grafiks:

S&P 500 indeksa (SPX) kopējais ienesīgums (cenas pieaugums un dividendes) kopš gada sākuma bija 21.86%, savukārt Berkshire (BRK/B) pieauga vien par 2.17%.

Vai Bafeta augstā ienesīguma laiki ir beigušies? To, protams, nevar pateikt aplūkojot 7 mēnešu darbības rezultātus.

Kā izskatās BRK/B pret SPX pēdējos 5 gados?

Kā redzams, Berkshire nedaudz atpaliek no SPX, lai gan abiem ir augsts un ļoti labs ienesīgums pēdējos 5 gados. Kā ir ar pēdējiem 10 gadiem?

Arī pēdējos 10 gados S&p 500 indekss ir uzrādījis augstāku ienesīgumu nekā Berskhire. Pie tam Berkshire 12.97% gada ienesīgums ne tuvu nav tāds, kādu tā ir spējusi nodrošināt kopš kompānijas izveides.

Vienkārši salīdzinot vēsturiskos SPX un BRK/B rezultātus, varētu rasties pārliecība, ka prātīgāk būtu ieguldīt tieši Bafeta kompānijā un nevis S&P500 indeksā, taču pēdējo 10 gadu rezultāti rāda, ka izdevīgāk būtu bijis ieguldīt tieši indeksā nevis Bafeta kompānijā.

Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Vēsturiskais sniegums negarantē nākotnes sniegumu!

Ir iespējams, ka Berkshire turpinās dot tikpat augstu ienesīgumu kā kopš dibināšanas, bet ir arī iespējams, ka sniegums turpmākajos gados būs tik vājš, ka ar laiku ienesīgums nosēdīsies līdz tirgus vidējiem līmeņiem vai pat zem tiem. Ir iespējams, ka tie faktori, kas ļāva Bafetam nodrošināt augstu ienesīgumu, vairs nav tik spēcīgi vai vispār neeksistē. Tāpēc nevajadzētu skatīt izolēti kompānijas vēsturisko sniegumu un pieņemt lēmumu par ieguldīšanu tajā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Fiksēto izdevumu ieguldījumi

Par to, cik jocīgos laikos dzīvojam, liecina cilvēku vēlme apzināti zaudēt nedaudz, bet toties būt drošiem nezaudēt daudz. Nekā citādāk nevar aprakstīt fenomenu, ka investori ir gatavi ieguldīt obligācijās ar negatīvu ienesīgumu.

Negatīvs ienesīgums nozīmē, ka pēc obligāciju dzēšanās kopsummā tiks saņemts atpakaļ mazāk nekā ieguldīts.

25% no visām pasaules obligācijām ir ar negatīvu ienesīgumu, to summai sasniedzot $14 triljonus.

Visspilgtāk ieguldītāju tieksmi pēc drošības attēlo Vācijas, Francijas un Šveices 10gadīgo obligāciju ienesīgumi:

Jāatzīmē, ka krītošs ienesīgums nozīmē cenas pieaugumu jau izlaistajām obligācijām. Piemēram, ja ieguldīji Francijas 10gadīgajās obligācijās pirms 5 gadiem, tad šobrīd pašas obligācijas vērtība noteikti ir augstāka nekā pirms 5 gadiem. Tas ir ļoti patīkami, taču lielākais izaicinājums ir reinvestēšanas risks.

Ja šobrīd pārdod obligāciju, uz kuras esi labi nopelnījis, tad kur ieguldīt šobrīd? Pozītīva ienesīguma nav. Atliek meklēt vērtspapīrus ar augstāku risku, lai saņemtu augstāku ienesīgumu. Taču tā dara visi, līdz ar to arī riskantākām obligācijām ir zemāks ienesīgums, jo citi jau ir paspējuši to cenu “nosist lejā”, dzenoties pēc kaut neliela ienesīguma.

Viens no prātam neaptveramākajiem piemēriem šai tendencei ir Grieķijas 10gadīgo obligāciju ienesīguma līkne:

Grafikā augstāk ir attēloti Grieķijas un ASV 10gadīgo obligāciju ienesīgumi. Jā, tu nepārskatījies, Grieķijas obligāciju ienesīgums ir zemāks nekā ASV! Vēl pirms 7 gadiem tas bija 45% gadā! Iespējams, Grieķijas valsts obligācijas, nopirktas pareizā brīdī, ir bijis viens no vislabākajiem ieguldījumiem kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Tiesa, tikai retajam pietika dūšas pirkt Grieķijas valsts obligācijas brīdī, kad par Grieķijas budžetu lēma Eiropa un Starptautiskais valūtas fonds un pašā Grieķijā valdīja politiskā nestabilitāte.

Vai tu esi gatavs ieguldīt obligācijās, zinot, ka noteikti zaudēsi daļu naudas, ja turēsi obligāciju līdz dzēšanai? Jā, iespējams obligācija vēl pieaugs vērtībā, ja kritīs ienesīgumi, bet vai šādi motivēts ieguldījums nekļūst par spekulāciju?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzimumu vecuma nevienlīdzība

Sievietēm vecumdienu uzkrājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība!

Kāpēc?

Sievietes dzīvo ilgāk. Tā liecina statistikas dati. Saskaņā ar Centrālās Statistikas Biroja(CSB) datiem 2019.gadā Latvijā ir 388 979 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. No tiem 128 364 ir vīrieši un 260 615 sievietes.

Ne vien aktuālā statistika liecina par to, ka sievietes dzīvo ilgāk, bet arī prognozējamais mūža ilgums. Pēc CSB datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) 2018.gadā vidēji bija 75 gadi. Vienkārši sakot, tiek prognozēts, ka 2018.gadā dzimis iedzīvotājs nodzīvos 75 gadus. Vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, bet sievietēm 79.6 gadi jeb gandrīz par 10 gadiem vairāk.

Ja vecumdienu iztikas nodrošināšanai tiek plānots izmantot ieguldījumu portfeli, tad, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, sievietēm ir nepieciešams krietni lielāks ieguldījumu portfelis.

Vienkārši rēķinot, ja mēnesī nepieciešami 1000 eiro, tad 10 gados tie ir 120 000 eiro.

Protams, tie visi ir tikai vidējie dati. Noteikti mums katram ir zināmi vīrieši, kas pārsnieguši 80 un 90 gadu vecumu. Un zemāks vidējais paredzamais mūža ilgums, visticamāk, ir saistīts ar vīriešu priekšlaicīgām nāvēm negadījumos, darbā utt.

Līdz ar to no datiem augstāk nevajadzētu arī izdarīt secinājumu, ka vīriešiem ir jāuzkrāj tikai 5 gadu tēriņu uzkrājums, ja iet pensijā 65 gados, bet sievietēm 15 gadu. Visticamāk, mēs visi vidēji dzīvosim daudz ilgāk, taču vēsturiskie dati liecina, ka sievietes varētu dzīvot salīdzinoši ilgāk nekā vīrieši. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sievietēm ir jāpievērš lielāka uzmanība vecumdienu uzkrājumiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jāsāk ar uzkrāšanu

Ik pa laikam man cilvēki jautā, kur ieguldīt pāris tūkstošus, lai nauda nestāvētu bezdarbībā un saņemtu labāko ienesīgumu.

Pirmā doma manā prātā ir par portfeļa izveidi, aktīvu alokāciju pa aktīvu klasēm un reģioniem, ņemot vērā cilvēka mērķus, vēlmes un riska apetīti. Tomēr patiesībā ienesīgumam šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme, vismaz sākumā.

Ienesīgumam būs nenozīmīga loma salīdzinoši nelielu uzkrājumu gadījumā. Svarīgāk ir koncentrēties uz ienākumu pieaugumu un uzkrājumiem novirzāmo summu palielināšanu nekā uztraukties par uzkrājuma īstermiņa ienesīgumu.

Piemēram, esi uzkrājis 1000 eiro un ieguldi tos instrumentā, kas nes 5% ienesīgumu gadā jeb 50 eiro. Visu gada ienesīgumu var iztērēt vienā restorāna apmeklējumā vai pavisam nelielas dārza ballītes sarīkošanā.

Salīdzinājumam pieņemsim, ka pēc vairākiem gadiem portfeļa vērtība sasniedz 1 000 000 eiro. Portfelis tiek ieguldīts finanšu aktīvos un tas attiecīgi svārstās kopā ar finanšu tirgiem. Ja tas pieaug par 5% gadā jeb par 50 000 eiro, tā ir ievērojama summa, kādu novirzīt uzkrājumiem spēj tikai persona ar ļoti augstiem ienākumiem. Tieši tāpēc ienesīgums ir nozīmīgāks pie salīdzinoši lielām ieguldījumu summām, taču sākumposmā ar salīdzinošie nelieliem uzkrājumiem ienesīgums būtiski dzīvi neietekmē.

Uz ko koncentrēties – uzkrāt vai ieguldīt?

To var noteikt izmantojot sekojošu vienādojumu:

Kurš ir lielāks?

Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums

Vai

Ikgadējie uzkrājumi

Ja Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums > Ikgadējie uzkrājumi, tas nozīmē, ka ieguldījumi pelna vairāk nekā tiek novirzīts uzkrājumiem, tātad ir jākoncentrējas uz ieguldījumiem un to ienesīgumu. Tomēr, ja uzkrājumi ir lielāki par ienesīgumu, tad ir vairāk jākoncentrējas uz ienākumu pieaugumu un agresīvāku uzkrāšanu.

Piemēram, ja aktīvu apmērs sasniedz 20 000 eiro un reālistiski gadā tiek prognozēts 5% ienesīgums jeb 1000 eiro gadā, savukārt uzkrājumiem ik mēnesi tiek novirzīti 200 eiro jeb 2400 eiro gadā, tad vairāk ir jākoncentrējas uz uzkrāšanu un ienākumu palielināšanu. Protams, uzkrājumu summai sniedzoties vairākos desmitos tūkstošu, tos vajadzētu ieguldīt un neatstāt tos novārtā.

Man bieži jautā par to, ar kādām summā var sākt ieguldīt vai kādas ir nepieciešamas, lai kaut kas jēdzīgs no tā sanāktu. Te nu seko mans subjektīvais viedoklis:

Līdz 10 000 eiro jāizmanto tradicionālie uzkrāšanas produkti: depozīti, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Vislielākā uzmanība jāpievērš ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

Virs 10 000 eiro var sākt nodarboties ar ieguldīšanu finanšu tirgos paša spēkiem, ja tam pietiek laika un zināšanu. Jāatceras, ka sagaidāmais ienesīgums uz 10 000 eiro visticamāk nepārsniegs 500 līdz 700 eiro gadā, līdz ar to lielākajai daļai cilvēku prātīgāk būs turpināt koncentrēties uz ienākumu palielināšanu un agresīvāku uzkrāšanu.

No 50 000 eiro var sākt kaut cik nopietni veikt ieguldījumus finanšu tirgos. Pie šāda apmēra instrumentu iegādes komisijas “nenoēdis” pārāk daudz no kapitāla. No šādas summas varētu kļūt pieejami aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi, t.sk. var vērsties pie manis. Arī pie 50 000 eiro portfeļa ar sagaidāmo ienesīgumu 5% gadā jeb 2 500 eiro, kas ir līdzvērtīgi ap 208 eiro uzkrājumam mēnesī, lielākajā daļā gadījumu ir jāturpina agresīvāk uzkrāt un palielināt ienākumus.

No 200 000 eiro paveras gana plašas iespējas ieguldījumiem finanšu tirgos. Portfelī var iekļaut gan plaši diversificētus ieguldījumu fondus, indeksu fondus un pat nelielā īpatsvarā individuālas akcijas. 5% gada ienesīgums jeb 10 000 eiro gadā visticamāk arī šajā gadījumā būs krietni zemāks nekā personas ikgadējie uzkrājumi, tāpēc jāturpina uzkrāt un novirzīt līdzekļus ieguldījumu portfelī.

No 1 000 000 eiro lielākā daļa ieguldījumu no visa plašā spektra kļūst pieejami. Portfelī var iekļaut gan individuālas akcijas, gan obligācijas, gan fondus un indeksu ETFus. 5% gada ienesīgums jeb 50 000 eiro gadā lielākajā daļā gadījumu būs augstāks nekā uzkrājumiem ik gadu novirzītā summa, tāpēc īpaši liela uzmanība ir jāpievērš ieguldījumu portfelim.

Rezumējot, 99% gadījumu prātīgāk ir lielāku uzmanību pievērst ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: