fbpx

Birka: Auto kredīts

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Pirmajam piemēram, veidojot finanšu plānu jaunajam profesionālim, esmu izvēlējies cilvēku ar lielām saistībām un maziem aktīviem.

Cilvēks, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tā varētu dēvēt šī scenārija varoni. Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā tikt ārā no saistībām, netaisot maksātnespēju. Pēc tam jau jāseko ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. 20% gada likme par iztērēto kredītlimitu, ik mēnesi jāatmaksā 5% no iztērētā kredītlimita.
  • 6000 eiro kredīts auto iegādei. 11% gada likme. Termiņš 5 gadi. Ikmēneša maksājums 130 eiro.
  • 3000 eiro patēriņa kredīts dažādu preču iegādei (telefons, dators, TV). 19% gada likme. Termiņš 2 gadi. Ikmēneša maksājums 151 eiro.
Aktīvi:

Uzkrājumu nav. Atlikumi norēķinu kontos nav. Vienīgais aktīvs ir auto uz šo brīdi 6000 eiro vērtībā.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1422 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 350
  • Komunālie maksājumi 150 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Auto kredīta maksājums 130 eiro
  • Ar auto saistītie izdevumi 150 eiro (degviela, apdrošināšana, riepas remonts, utt)
  • Patēriņa kredīta maksājums 151 eiro
  • Kredītkartes % maksājums 83 eiro (% tiek noņemti no kartes bilances, pārējo summu no atmaksātajiem 5% var iztērēt)
  • Citi izdevumi 108 eiro
  • Ja kaut kam nepietiek, tiek palielināts iztērēto līdzekļu apjoms kredītkartē

Izdevumu summa: 1422 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Ir skaidrs, ka pie esošās izdevumu struktūras, sakrāt pat 500 eiro ir neiespējami. Viens no risinājumiem ir samazināt dažas no izdevumu pozīcijām, piemēram ēšanas ārpus mājām, pārtika un ar auto saistītie izdevumi. Ja šos izdevumus summāri var samazināt par 100 eiro, tad nepieciešamie 500 eiro tiks sakrāti 5 mēnešos.

Ja persona ir noskaņota straujāk mainīt savu finansiālo stāvokli, tad var pārdot savu auto. Pieņemam, ka auto tiek pārdots par 6000 eiro. Izdevumi tiek samazināti par 130 + 150 = 280 eiro mēnesī. Turpmāk, lai pārvietotos, tiek iegādāts mēneša e-talons pa 50 eiro, 4x mēnesī brauciens ar taksi 5 eiro katrs, kopā 70 eiro transporta izdevumiem. Tā rezultātā mēneša ietaupījums ir 210 eiro. Sakrāt  500 eiro var 2 mēnešos 210+210+90(izdevumu samazinājums)= 500.

Lai padarītu situāciju sarežģītāku, pieņemsim, ka persona ne par ko nav gatava atteikties no auto.

Tātad, paiet 5 mēneši līdz ir sasniegts 500 eiro uzkrājums. Kā izskatās aktīvu un saistību bilance?

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 5618 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 4gadi un 7mēneši.
  • 2465 eiro patēriņa kredīts. Termiņš 1 gads un 7 mēneši

Ja nav vēlmes vai pietiekamas motivācijas turpināt samazināt izdevumus, tad turpinām pa 100 eiro mēnesī mazināt kredītsaistības. Būtu jāsāk ar to kredītu, kam ir visaugstākā % likme. Šajā gadījumā tas ir kredītlimits.

Pieņemot, ka alga un izdevumi saglabājas vienādi visu periodu (dzīvē tā nekad nenotiek), turpmākos 1 gadu un 7 mēnešus samazinām iztērētā kredītlimita apjomu par 100 eiro mēnesī. Situācija pēc 1 gada un 7 mēnešiem izskatīsies šādi:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 3100 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē.
  • 3996 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 3gadi.

Kā redzat, ne tikai kredītlima apjoms ir samazinājies, bet arī auto kredīta pamatsummas apmērs ir mazāks, jo kā nekā laiks iet uz priekšu un ar ikmēneša maksājumiem arī pamatsumma tiek atmaksāta. Tāpat arī šo 2 gadu laikā ir atmaksāts patēriņa kredīts.

Tā rezultātā izdevumi sākot no 3.gada 1.mēneša ir krietni samazinājušies. % maksājumi par izlietot kredītlimu kredītkartē ir sarukuši līdz 51 eiro mēnesī, nodrošinot 32 eiro ietaupījumu. Patēriņa kredīts vairs nav, attiecīgi 151 eiro ir pieejams citu saistību segšanai. Kopā saistību segšanai pieejami 100+32+151=283 eiro. Par šo summu turpinām katru mēnesi samazināt kredītlimita negatīvo atlikumu.

Kredītlimita nodzēšanai nepieciešami apmēram 11 mēneši. Bilance pēc 2 gadiem un 11 mēnešiem:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 2921 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 2 gadi un 1 mēnesis.

No šā brīža vairs nav % maksājumu par kredītkartes atlikumu, tā rezultātā ir pieejami 334 eiro mēnesī ātrākai auto kredīta atdošanai.

Auto kredīts pilnībā ir dzēsts pēc 7 mēnešiem. Ir pagājuši 3 gadi un 6 mēneši, lai šī persona spētu atbrīvoties no savām parādsaistībām un sākt veidot turpmākus uzkrājumus. Neuzņemoties jaunas saistības, no šī brīžā uzkrājumu viekšanai ikmēnesi ir pieejami 334+130=464 eiro, kas ir pietiekami liela summa, lai vidējā termiņā veidotu vērā ņemamus uzkrājumu. 3 gadi un 6 mēneši var šķist ļoti ilgs laiks. Tā arī ir, taču tās ir sekas veiktajām izvēlēm.

Kā situācija izskatītos, ja persona izvēlētos scenāriju pārdot auto un atbrīvojušos līdzekļus novirzīt citu saistību dzēšanai?

Kredītlimits tiktu nodzēsts pēc 16 mēnešiem. Pēc tam saistību dzēšanai jau būtu pieejami ap 390 eiro mēnesī. Tā rezultātā patēriņa kredīts tiktu nodzēsts jau pēc 2 mēnešiem. Kopējais termiņš 18 mēneši jeb pusotrs gads.

Atšķirība starp abiem scenārijiem ir 2 gadi.

Viss. Saistību vairs nav. Tagad jāsāk krāt! 🙂 Kā redzat, šādam cilvēkam par konkrētiem uzkrājumu veidiem vai ieguldījumiem vispār nav jāuztraucas līdz brīdim, kad ir atmaksātas visas saistības.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Auto vērtības zudums

Iepriekšējā rakstā Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri? beigās nonācām pie secinājuma, ka ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem un uzticamiem auto. Pie šāda secinājuma nonācām apkopojot datus, taču tuvāk neskatījām iemeslus šādas rīcības pamatotībai.

Šajā rakstā apskatīsim vienu no būtiskākajiem iemesliem – auto vērtības zudums jeb angliski depreciation.

Vidējais vērtības zudums

Saskaņā ar edmunds.com datiem, nopērkot jaunu auto, pirmajā minūtē pēc izbraukšanas no salona tā vērtība nokrītas vidēji par 9-11%, vidējais vērtības zudums pirmajos 5 gados ir no 15% līdz 25% gadā. Pēc 5 gadiem auto vidējā vērtība ir ap 37% no jauna auto iegādes vērtības.

Iedomāsimies, ka šodien nopērkam jaunu auto par 30 tūkstošiem eiro. Kāda būs tā vērtība pēc izbraukšanas no autosalona un nākamos 5 gadus?

Ja nopērkam jaunu auto par 30 000 eiro, tad pēc 5 gadiem tā vērtība ir 12 528 eiro jeb kopējais vērtības zudums ir 17 472 eiro.

Ja nopērkam 2 gadus vecu auto par 20 400 eiro un pieņemam 15% ikgadēju vērtības kritumu arī auto 6. un 7.gadā, tad 7 gadus veca auto vērtība ir 9 051 eiro. Kopējais vērtības zudums 5 gados ir 11 349 eiro.

Lūk, arī pamatojums, kāpēc ikdienas miljonāri brauc ar mazlietotiem auto. Ja auto lietojam 5 gadus, tad nopērkot 2 gadus vecu auto varam ietaupīt 54% uz mazāka auto vērtības krituma, salīdzinot ar jauna auto iegādi.

Esam noskaidrojuši, kāpēc izdevīgāk ir pirkt mazlietotu un nevis jaunu auto. Tālāk ir jāpaskatās, kāpēc priekšroka tiek dota Toyotai un Hondai.

Kāpēc uzticami auto?

Šeit mums talkā nāk ļoti ērts rīks mājaslapā Caredge.com

Grafikā redzam auto vērtības zudumu pret tā pārdošanas gadu. 2020.gadā auto vērtība ir 100%, pēc tam tā krītas, pieaugot auto vecumam.

Grafikā ir 4 līnijas, pelēkā ir visu auto vidējais vērtības zudums. 2008.gadā ražota auto vidējā vērtība ir 22% no jauna auto cenas. Zilā līnija ir luksus klases auto, oranžā līnija ir Toyota, bet zaļā ir Honda. Jo augstāka vērtība uz grafika, jo mazāks auto vērtības zudums. Te arī redzam atbildi uz to, kāpēc ikdienas miljonāri izvēlas Toyotu un Hondu – to vērtība krīt mazāk strauji.

Šajā grafikā salīdzinām Toyotas vērtības kritumu pret luksusa klases auto atsevišķiem ražotājiem. Vislielākais vērtības zudums ir BMW, tam seko Mercedes, savukārt Lexus vērtības zudums ir pat nedaudz mazāks nekā visā auto industrijā vidēji.

Tātad sabiedrība kopumā ir novērtējusi, ka Toyotām ir lēnāks vērtības kritums, to apliecinot ar augstāku vērtību otrreizējā tirgū. Šo tendenci savā labā izmanto ikdienas miljonāri.

Šie visi ir tikai un vienīgi statistikas dati, tāpēc ir laiks paskatīties uz dažiem manis atlasītiem spilgtiem piemēriem auto vērtības zudumā.

Piemēri

Lai toņus padarītu vēl spilgtākus un atšķirības vēl krasākas, esmu izvēlējis dažādus auto segmentus.

Vidējās klases auto

Saskaņā ar ss.lv sludinājuma portālā pieejamajiem sludinājumiem 2003.gada vidējas klases auto, piemēram tādi kā Mercedes E-klase, Audi A6, Toyota Avensis un BMW 5. sērija, visi ir nopērkami robežās no 2 500- 3 000. Ir, protams, arī dārgāki un lētāki eksemplāri, taču par šādu cenu var atrast līdzīgus auto.

Tātad vienāda vecuma vienas klases auto ir vienā cenā. Taču mēs labi zinām, ka jaunu šādu auto cenas ir atšķirīgas. Salīdzināsim tās!

Salīdzinājumam izvēlēšos šo pašu auto zemākās pieejamās cenas dīleru mājaslapās, lai varētu nonākt pie aptuveniem secinājumiem. Tā kā Toyota Avensis vairs neražo, tad tā vietā izmantošu Toyota Camry. Šī brīža cena pērkot jaunu:

  • Toyota Camry – 27 900 eiro
  • BMW 5.sērija – 60 400 eiro (lētākais pieejamais)
  • Mercedes-Benz E-klase – 48 260 eiro
  • Audi A6 – 49 100 eiro

Ja pēc 18 gadiem šie auto maksās vienādi, piemēram, daži tūkstoši eiro, tad varam izrēķināt, ka pērkot luksusa auto vērtības zudums var būt pat 2x lielāks nekā pērkot, piemēram, Toyota.

Cik šie auto varētu būt vērti pēc 10 gadiem? Par pamatu ņemsim iepriekš minēto Caredge.com rīku. Potenciālās auto vērtības pēc 10 gadiem:

Pati svarīgākā ir kolonna labajā pusē, tajā mēs redzam, cik liels būs vērtības zudums 10 gados. Jau auto iegādes brīdī mēs izlemjam, cik daudz šis auto mums izmaksās, ņemot vērā tieši vērtības kritumu nākotnē.

SUV jeb džipi

Latvija viennozīmīgi ir džipu lielvalsts, tāpēc nevar nesalīdzināt šīs klases auto.

Sāksim apskatot 10 gadus vecus SUVus jeb džipus. To vidējās cena uz raksta tapšanas brīdi sludinājumu portālā ss.lv ir:

  • Audi Q7 – 14 500 eiro
  • BMW X5 – 15 000 eiro
  • Toyota Land Cruiser – 19 000 eiro
  • Lexus RX – 14 500 eiro

Cenu diapazons ir gana plašs. Ja vidējās klases auto segmentā jau tad bija redzams, ka luksusa auto pēc ilgāka laika var maksāt tikpat cik parasta Toyota, tad šajā gadījumā tas nav uzreiz acīmredzams. Tāpēc ķersimies klāt salīdzinājumam, apskatot jaunus auto un pieņemot to vērtības kritumus saskaņā ar caredge.com datiem.

Jāsāk uzreiz ar komentāru, ka tik tiešām 3 luksusa klases džipiem ir vienādas īpašo piedāvājumu cenas. Tas tā ir tāpēc, lai nepārsniegtu valstī noteiktu slieksni un auto izmaksas, vienkārši runājot, varētu norakstīt uz firmu.

Tomēr galvenais secinājums kārtējo reizi ir tāds, ka augstākā atlikusī auto vērtība gan procentos, gan summā ir tieši Toyotai. Diezgan augsta atlikusī vērtība ir arī Lexus.

Arī šajā gadījumā, pērkot auto, mēs varam izdarīt skaidru izvēli – vērtības zudums nākamajos 10 gados 50 tūkstoši vai 29 tūkstoši.

Secinājumi

Ikdienas miljonāri izvēlas mazlietotus auto, jo var samazināt auto vērtības kritumu pat uz pusi, salīdzinot ar jauna auto iegādi.

Ikdienas miljonāri pērk uzticamus auto, piemēram Toyotas, jo to vērtība krīt lēnāk nekā citiem auto.

Ja naudas ir daudz, tad par šo var nedomāt un braukt, ar kādu vien auto kārojas. Taču, ja vēl esi turīguma būvēšanas procesā, tad auto izvēle mērķa sasniegšanu var pietuvināt vai attālināt.

____________________________________________

Atruna: visas auto vērtības ņemtas no ss.lv vai attiecīgo auto ražotāju dīleru mājaslapām 25.01.2021.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri?

Katru reizi pēc raksta par auto iegādes un citiem ar auto saistītiem jautājumiem saņemu ļoti daudz komentārus un viedokļus, kā arī cilvēki iesaistās diskusijās sociālajos tīklos. Tā tas bija arī pēc iepriekšējā raksta: Cik dārgu auto pirkt? 

Nav vienas pareizas atbildes uz jautājumu, cik dārgu auto būtu jāpērk. Tāpat arī nav vienas pareizas atbildes kādu auto pirkt: jaunu vai vecu; dārgu vai lētu, vienkāršu vai advancētu utt. 

Tā kā šī bloga mērķis ir veicināt cilvēku spēju kļūt turīgākiem, tad ir vērts aplūkot turīgu cilvēku paradumus. Arī šoreiz nav runa par ultra bagātajiem vai “zīmuļiem”, bet gan par ikdienas miljonāriem. 

Ikdienas miljonāru izvēlētie auto ražotāji 

Grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos Thomas Stanley un Sarah Stanley Fallaw ir apkopojuši datus par ikdienas miljonāru auto paradumiem un tendencēm. Te arī uzreiz jāpiebilst, ka runa ir tieši par ikdienas miljonāriem ASV.

Kādus auto izvēlas ikdienas miljonāri ASV? 

Biežāk pirktā auto marka starp ikdienas miljonāriem ir Toyota, 12.5% no 2016.gada pētījumā iekļautajiem ikdienas miljonāriem priekšroku dod Toyota ražotajiem auto. Otrajā vietā ar 11.4% ir Honda, savukārt pirmo trijnieku ar 9% noslēdz Ford. 

Kopumā var secināt, ka pirmās 3 vietas ieņem auto, kuri nav pārāk dārgi un tiek uzskatīti par uzticamiem. Šo trīs auto ražotāju kopējais īpatsvars ir 32.9% jeb aptuveni 1 trešdaļa. 

Te varētu jautāt: “Bet vai tad miljonāri nebrauc ar lepnām luksusa klases automašīnām?” 

Jā, daļa miljonāru brauc ar luksusa auto! Minētajā pētījumā 6.4% no ikdienas miljonāriem kā savu izvēli norādīja BMW, vēl 5.6% brauc ar Lexus, 3.9% ar Mersedesiem un 3.7% ar Audi. Sasummējot, 19.6% jeb tikai katrs piektais ikdienas miljonārs brauc ar luksusa klases auto. 

Tajā pašā laikā ar Toyota un Honda ražotajiem auto, kuri ir vispārzināmi ar savu salīdzinoši augsto uzticamību, brauc gandrīz katrs ceturtais ikdienas miljonārs. 

Kopumā var secināt, ka tikai katrs piektais miljonārs brauc ar luksusa klases auto, pārējie dod priekšroku  netērēt pārmērīgas summas auto iegādei.  

Papildus tam katrs ceturtais ikdienas miljonārs dod priekšroku uzticamībai.  

Vēlreiz atgādinu, ka šie dati ir ASV ikdienas miljonāriem. Eiropā bilde būtu citādāka. Pieņemu, ka starp top izvēlēm šobrīd varētu būt  Toyota,  Volkswagen  un Škoda. 

Ar cik veciem auto brauc miljonāri? 

Dave Ramsey un Chris Hogan veiktajā ikdienas miljonāru aptaujā, tika noskaidrots, ka vidējais miljonārs brauc ar 4 gadus vecu auto ar 66 tūkstošu kilometru nobraukumu. 

Pie tam 80% no šiem miljonāriem nav nekādu auto saistību jeb kredītu vai līzingu. 

Iepriekš minētājā grāmatā Nākamais miljonārs kaimiņos ir minēti sekojoši rezultāti: 

15.5% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem auto, 17.8% brauc ar 1 gadu veciem auto, 15.% ar diviem gadiem vecu auto un 10.2% ar trīs gadus veciem auto. Kopā gandrīz 60% no aptaujātajiem ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto. Ja pieliekam vēl klāt 4 un 5 gadus vecus auto, tad mazliet vairāk nekā 70% no ikdienas miljonāriem brauc ar jauniem vai mazlietotiem auto. 

Atlikušie 27.7% brauc ar auto, kuri ir 6 gadus veci vai vecāki. 

Katrs ceturtais miljonārs brauc ar vecāku auto, taču 3 no 4 miljonāriem dod priekšroku svaigākiem auto – ap 55% no miljonāriem brauc ar mazlietotiem auto. Pieņemu, ka tas varētu būt saistīts ar to, ka pie lielāka vecuma un nobraukuma naudas ekonomija auto vērtībā var pārvērsties par  neekonomiju pavadītajā laikā servisos un arī remontu izmaksās. Tāpat arī jaunāki auto tipiski ar katru paaudzi uzlabo drošības sistēmas. 

Arī šajā pētījumā tika secināts, ka tikai 16% ikdienas miljonāru auto iegādei izmanot kredīta vai līzinga pakalpojumus, savukārt 86% miljonāru auto iegādājas par saviem līdzekļiem. 

Secinājumi 

Ikdienas miljonārs brauc ar mazlietotu un uzticamu Toyotu un Hondu.  

Atgādinu, ka šie ir secinājumi ikdienas miljonāru aptaujām un viņu preferencēm. Ja brauc ar Toyotu vai taisies pirkt Hondu, tas nenozīmē, ka automātiski kļūsi par miljonāru. Taču cilvēku grupas ar augstiem ienākumiem un augstu sasniegto neto turīgumu var norādīt uz šādas izvēles racionalitāti. 

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kuru banku izvēlēties?

Ik pa laikam saņemu jautājumu – kādu banku izvēlēties?

Uz šo jautājumu, protams, nav vienas, vienkāršas un ātras atbildes. Nav arī tā, ka Latvijā būtu kāda banka, kura būtu vairākkārt labāka visos iespējamos rādītājos par visām citām bankām.

Tieši tāpēc šim jautājumam ir jāpieiet citādāk. Nevis jāskatās, kuru banku izvēlēties, bet gan kura banka piedāvā labākos nosacījumus konkrētajam produktam, kurš man ir nepieciešams.

Sen ir beigušies tie laiki, ka ir īpaši liela nozīme būt lojālam savai bankai. Daudzi to uz savas ādas ir piedzīvojuši negatīvā izpausmē, piemēram, banku agresīvā rīcība iepriekšējā krīzē, bet citi ir piedzīvojuši arī pozitīvā izpausmē. Piemēram, labākos nosacījumus savam hipotekārajam kredītam varēju saņemt bankā, kurā nekad agrāk konts nebija atvērts, savukārt bankas, kurās konti bija atvērti ilgāk nekā 10 gadus, piedāvāja sliktākus nosacījumus.

Tātad, meklējam banku pēc nepieciešamā produkta:

  • Dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu – atrodam labāko piedāvājumu un attiecīgās bankas vai pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu izmantojam. Manu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu salīdzinājuma rakstu meklē šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums.
  • Hipotekārais kredīts – kad ir atrasts iegādājamais īpašums, tad pieprasām piedāvājumus visām lielākajām bankām. Piedāvājuma sagatavošana neko nemaksā. Izvēlamies piedāvājumu ar draudzīgākajiem nosacījumiem.
  • Kredītkarte – ja ikdienas tēriņiem, norēķiniem par ceļojumiem, auto nomām ir vēlme izmantot kredītkarti, tad, ņemot vērā šos aspektus, veicam tirgū esošo piedāvājumu salīdzinājumu un izvēlamies izdevīgāko un atbilstošāko.

Šādi var teikt par visiem pakalpojumiem – zinām sev vajadzīgo pakalpojumu un pēc tam atrodam labāko piedāvājumu.

Jā, konta atvēršana aizņem laiku un pūles, taču, ja ilgtermiņa izmaksu ietaupījums vai ieguvums ir mērāms vairākos desmitos, simtos un pat tūkstošos eiro, tad neliels iztērētais laika daudzums jauna konta atvēršanai citā bankā ir pat racionāls lēmums.

Kādas bankas kādiem pakalpojumiem izvēlos es?

Varbūt vēl kādreiz nākotnē nonākšu līdz salīdzinājumiem visos produktu segmentos, taču šobrīd padalīšos ar to, kādiem pakalpojumiem kādas bankas izmantoju es.

Šobrīd izmantoju pakalpojumus četrās Latvijas bankās. Katrā no tām izmantoju atšķirīgus pakalpojumus konkrētām vajadzībām. Tā kā augstāk rakstīju, ka konkrētam pakalpojumam jāatrod konkrēts pakalpojumu sniedzējs, tad arī savu sarakstu veidošu, vadoties pēc pakalpojuma, un sadalīšu 3 sadaļās: uzkrājumi un ieguldījumi, kredīti, ikdienas norēķini.

Uzkrājumu un ieguldījumi

Dzīvībās apdrošināšana ar uzkrājumu – šo pakalpojumu aktīvi izmantoju Swedbank. Veicot salīdzinājumu (lasāms šeit), kā arī jau pirms vairākiem gadiem salīdzinot piedāvājumus, nonācu pie secinājumu, ka Swedbank piedāvātie Privātie portfeļi vislabāk atbilst manām vajadzībām – tiem ir viszemākās komisijas tirgū, kā arī ieguldījums tiek ieguldīts finanšu tirgos.

Šo pakalpojumu esmu izmantojis arī Citadelē. Pēc pāris dienām būs apritējuši 5 gadi no polises noslēgšanas brīža, attiecīgi varēšu saņemt kontā savu uzkrājumu. Toreiz polisi atvēru Citadelē, jo tā piedāvāja fiksētu uzkrājuma ienesīgumu 1.3% gadā. Jā, tas pat nenosedza visas komisijas, taču galvenais ieguvums bija tieši IIN atmaksa. Aktīvi iemaksas šajā kontā veicu tikai pēdējos 2 gados, kad līdz polises termiņa beigām bija atlikuši vien 2 gadi, attiecīgi nodrošinot ļoti augstu un garantētu ienesīgumu savam uzkrājumam, pateicoties nodokļu atmaksai.

Ņemot vērā jau iepriekš minēto salīdzinājumu, turpmāk dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu Citadelē vairs neizmantošu.

Investīcijas Latvijas akcijās – Swedbank. Swedbank piedāvā bezmaksas Baltijas akciju tirdzniecību, kā arī portfelim ar apmēru līdz 30 000 eiro nav jāmaksā glabāšanas komisija. Līdz ar to ieguldījumiem Baltijas akcijās labākas alternatīvas pašreiz nav.

Investīcijas akcijās – BlueOrange Bank. BlueOrange bankā vairākus gadus strādāju, tajā laikā iegādājos nelielas kompānijas akcijas, kuras nebija iespējams iegādāties Interactive Brokers. Tā kā atvērtā pozīcija ir salīdzinši neliela, to nav izdevīgi pārdot augsto komisiju dēļ, kā arī to nav izdevīgi pārvest uz citu banku vai brokeri augsto komisiju dēļ, tāpēc man ir saglabājies vērtspapīru konts ar vienu atvērtu pozīciju BlueOrange bankā.

Investīcijas finanšu tirgos – Interactive Brokers. Pamatvajadzībām izmantoju tieši šo brokeri. Par brokera izvēli investīcijām plašāk aprakstīšu atsevišķā rakstā.

Depozīti un krājkonti – tādu man nav. To likmes ir tik zemas, ka neredzu atšķirību starp turēšanu norēķinu kontā vai depozītā/krājkontā.

Kredīti

Hipotekārais kredīts – SEB. Piesakoties hipotekārajam kredītam, aizpildīju pieteikumus visās četrās lielākajās Latvijas bankās. Vislabākos un draudzīgākos nosacījumu saņēmu tieši no SEB, ar kuru līdz tam nekad agrāk nav bijusi nekāda veida sadarbība.

Auto līzings – Swedbank. Tāpat rīkojāmies ar auto līzingu. Izvēlējamies sev atbilstošako finansēšanas veidu un attiecīgi saņēmām atbilstošu un pieņemamu piedāvājumu.

Ikdienas norēķini

Norēķinu konts – Swedbank, Citadele, SEB, BlueOrange. Katrā no bankā, kuru izmantoju, man ir norēķinu konts, bez tā nevar iztikt. Tas nenozīmē, ka šos norēķinu kontus aktīvi izmantoju. SEB norēķinu konts tiek izmantots hipotekārā kredīta maksājumiem, Swedbank norēķinu konts tiek izmantots pārskaitījumiem uz dzīvībās adprošināšanu ar uzkrājumu un ieguldījumu kontu, kā arī dažādu rēķinu apmaksai.

Norēķinu karte – Citadele. Citadeles norēķinu karte ir unikāla ar to, ka tajā ir integrēts e-talons. Šobrīd tas man vairs nav nepieciešams, taču agrāk, kad to lietoju ikdienā, bankas kartē integrēts e-talons bija daudz ērtāks nekā tirdziecības vietās pirktie. Šī arī ir mana vienīgā norēķinu karte, no kuras var izņemt skaidru naudu bez komisijas maksas. Šī arī ir vienīgā karte, par kuru maksāju nelielu ikmēneša komisiju.

Kādreiz varbūt bija iemesls turēt vairāku banku kartes, lai izņemtu naudu, taču šobrīd lielākas bankas apkalpo zibmaksājumus. Ja, piemēram, nepieciešama skaidra nauda, bet Citadeles kontā līdzekļu nav, tad varu pārskaitīt no Swedbank un pāris sekunžu laikā saņemt Citadelē un veikt naudas izņemšanu jau ar Citadeles karti. Tāpēc nav vērts uzturēt vairākas norēķinu kartes, par kurām visām ir jāmaksā ikmēneša komisijas maksas.

Kredītkarte – Citadele. Citadeles piedāvātās X kartes man ir pievilcīgas ar to labumiem, pie pietiekami liela apgrozījuma nav mēneša maksas, ir bonusa punktu uzkrājums, ceļojumu un cita veida apdrošināšanas. Procentu likme mani neuztrauc, jo procentus nekad nemaksāju – visu iztērēto nepieciešamajā termiņā atmaksāju.

Lielākais klupšanas akmens ar kredītkartēm ir to komisiju maksas. Mēneša maksa par kredītkarti par manis izmantoto kredītkarti ir 6 eiro. Gadā tie sanāk 72 eiro. Tā kā sasniedzu noteiktos apgrozījuma apjomus, tad mēneša maksa man nav jāmaksā. Ja tā nebūtu, tad no kredītkartes es atteiktos.

Nereti cilvēki mēdz uzturēt 2 vai pat 3 kredītkartes no dažādām bankām, lai būtu pieejami līdzekļi akūtos brīžos. Ja par katru no tām ir jāmaksā vidēji 5 eiro mēnesī jeb kopā 15 eiro, tad gadā summa sastāda 180 eiro. Šāds izdevumu apmērs, manuprāt, nav attaisnojams.

Tāpat kredītkartēm ir ļoti daudz citu komisiju, uz kurām var iekrist. Tāpēc kredītkarti drīkst izmantot tikai gudri – zinot visus nosacījumus, nemaksājot procentus un komisijas maksas. Pretējā gadījumā šo pakalpojumu izmantot nevajag.

Kopsavilkums

Nav jāizvēlais tikai viena banka.

Katram nepieciešamajam pakalpojumam izvēlamies labāko pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.

Lojalitāte konkrētai bankai ir nesvarīga vai maznozīmīga.

Manis veiktās izvēles nav vienīgās pareizās, katram tās var būt citādākas atkarībā no nepieciešamajiem pakalpojumiem, izteiktajiem piedāvājumiem un daudziem citiem faktoriem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2. solis – dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Šis ir otrais raksts sērijā par Pirmajiem soļiem. Pirmo rakstu lasi šeit: 1.solis

Kā jau noprotams no virsraksta, šajā rakstā par dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksu.

Soļu secībai ir nozīme

Ja atceramies pirmo soli, kas paredz izveidot neparedzēto gadījumu līdzekļu fondu, tad viens no tā galvenajiem uzdevumiem ir, lai līdzekļi būtu pieejami uzreiz un nebūtu jāizmanto ātri pieejamie, taču dārgie kredīti.

Tāpat ir svarīgi pirms 3.soļa – drošība spilvena veidošanas – atmaksāt dārgos kredītus. Kāpēc? Jo tie parasti ir ļoti dārgi. Augstās procentu likmes neļaus pietiekami strauji virzīties uz priekšu personīgo finanšu sakārtošanā.

Tieši tāpēc dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa ir otrais solis.

Kas ir dārgs kredīts?

Par dārgu kredītu es uzskatu jebkuru kredītu, kura kredīta likme pārsniedz 5% gadā. Kādi kredīti ietilpst šajā kategorijā?

  • Ātrie kredīti. Piemēram, SMScredit šobrīd izsniedz aizdevumus ar likmi 28.76% gadā (GPL). Agrāk pirms izmaiņām likumdošanās likmes bija krietni augstākas un varēja sasniegt vairākus simtu procentu gadā.
  • Patēriņa kredīti, piemēram:
    • Ferratum piedāvā kredītu ar likmi 21.28% gadā (GPL)
    • Swedbank patēriņa kredīts ar likmi 15.5% (GPL)
    • Citadele patēriņa kredīts ar likmi 18.3% gadā (GPL)
    • LadyLoan patēriņa kredīts ar maksimālo likmi 53% (GPL).
  • Kredītkartes, piemēram:
    • Swedbank kredītkarte piedāvā procentu likmi gadā sākot no 20%
    • Citadele X kredītkartes tiek piedāvātas ar procentu likmi gadā sākot no 11.9%. Jāpiebilst, ka, balstoties uz savu pieredzi, tik zema likme ir ļoti maz klientiem.
    • SEB kredītkarte ar procentu likmi 21% gadā
  • Kredīts auto iegādei, piemēram:
    • Swedbank auto kredīts ar likmi no 7.9% līdz 16.9% gadā
    • SEB patēriņa kredīts auto iegādei ar likmi 10% gadā
    • Mogo autolīzings ar likmi 18% gadā
    • Incredit auto kredīts ar likmi 19.2% gadā
    • Bigbank auto kredīts ar likmi 13.9% gadā
  • Kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, piemēram:
    • Latvijas Hipotēka hipotekārais kredīts ar likmi no 9% gadā
    • Westkredit kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada procentu likmi 11.56%
    • Bigbank aizdevums pret nekustamā īpašuma ķīlu ar likmi no 4.9% līdz 12% gadā

Informācija par kredītiem un to likmēm iegūta attiecīgo pakalpojumu sniedzēju mājaslapās 2020.gada 16.jūlijā.

Šie ir brīvi izvēlēti piemēri no kredītiem, kurus es uzskatu par dārgajiem. Ir vēl daudz un dažādi kredītu izsniedzēji, kuri par kredītiem iekasē līdzīgas likmes.

Atgādinu, ka par dārgiem kredītiem es uzskatu tādus, kuru gada likme pārsniedz 5%. Kāpēc tieši 5%? Precīzas un matemātiski aprēķinātas atbildes man nav, taču tāds procentu likmes apmēr varētu būt atbilstošs lietota auto iegādei finanšu līzingā. Kā arī ne pārāk ilga termiņa hipotekārajam kredītam.

Cik daudz maksājam procentos?

Ir pašsaprotami, ka augstāka procentu likme nozīmē to, ka vairāk samaksāsim procentos. Lai to padarītu uzskatāmāku, vēlos padalīties ar pāris piemēriem un grafikiem. Pieņemsim, ka tiek paņemts kredīts 5000 eiro apmērā uz 5 gadiem, tiek veikti vienādi ikmēneša maksājumi. Kādi ir kredīta ikmēneša maksājumi pie attiecīgās likmes?

Ar 2% gada likmi mēneša maksājums ir 87.64 eiro, savukārt ar 20% gada likmi tas sasniedz 132.47 eiro. Aizņēmāmies 5000 eiro, saprotams, ka ir jāatmaksā procenti un pamatsumma. Cik daudz kopā samaksāsim šajos 5 gados?

Ar 5% likmi procentos būsim samaksājuši 661.37 eiro, savukārt ar 20% likmi procentos būsim samaksājuši 2948.17 eiro jeb 4.5 reizes vairāk nekā ar 5% likmi un 11 reizes vairāk nekā ar 2% likmi.

Ja maksājumos atšķirības varbūt kādam neliekas tik milzīgas, tad procentos samaksātās summas atšķirības ir ļoti lielas. Šāds kredīts potenciāli varētu tikt izmantos auto iegādei vai mājas remontam, taču kā ir ar lielāku kredītu?

Iedomāsimies, ka tiek ņemts 30 000 eiro liels uz 15 gadiem, atmaksa tiks veikta ar vienādiem ikmēneša maksājumiem. Cik liels būs ikmēneša maksājums pie dažādām likmēm?

Ar 5% likmi ikmēneša maksājums būs 253 eiro, savukārt ar 20% gada likmi tas sasniegs 526 eiro. Cik daudz kopā būs jāsamaksā visā kredīta periodā?

Aizņēmāmies 30 000 eiro. Ar 5% likmi kopā būs jāatmaksā 42 702 eiro jeb procentos būs samaksāti 12 702 eiro. Ar 20% likmi kopā būs jāatmaksā 94 840 eiro jeb procentos būs samaksāti 64 840 eiro. Jā, tieši tā, procentos būs samaksāta 2 reizes lielāka summa nekā izsniegta kredītā.

Lai gan man šķiet pašsaprotami, ka augstākas likmes noved pie ļoti lielām procentos samaksātām summām, taču ceru, ka kādam no lasītājiem šis atvērs acis un sniegs papildus argumentus atturēties no dārgu saistību uzņemšanās vai novedīs pie cenšanās tās atmaksāt pēc iespējas ātrāk.

Ieguvums no pirmstermiņa atmaksas

Veicot papildus iemaksas kredīta atmaksas laikā ir iespējams gūt ievērojamu ietaupījumu. Te atkal ir jāizmanto iepriekšējie piemēri.

Piemēram ir paņemts 5000 eiro kredīts uz 5 gadiem ar gada likmi 20%. Iedomāsimies, ka kredīts ir paņemts pirms pāris dienām un nauda ir iztērēta paredzētajam mērķim. Šodien esam sapratuši, ka tas nebija pārāk prātīgs lēmums un esam apņēmušies to atmaksāt pēc iespējas ātrāk.

Ar 20% likmi ikmēneša maksājums ir 132.47 eiro. Pieņemsim, ka taupības nolūkos esam samazinājuši savus izdevumus citās jomās un tā rezultātā spēsim reizi pusgadā veikt papildus maksājumu 100 eiro apmērā kredīta atmaksai.

Tā rezultātā kredīta termiņš kļūs par 5 mēnešiem īsāks, jo ātrāk būsim veikuši pamatsummas atmaksu. Procentos samaksātās summas ietaupījums sasniegs 317 eiro.

Ja nu mēs spētu 100 eiro ik mēnesi novirzīt saistību ātrākai dzēšanai? Tā rezultātā kredīta atmaksas termiņš kļūtu par 33 mēnešiem īsāks un procentos samaksātās summas ietaupījums būtu 1 704 eiro.

Kā ar otro scenāriju?

Iedomāsimies, ka ir paņemts 30 000 eiro kredīts ar likmi 12% uz 15 gadiem. Ikmēneša maksājums būtu 360 eiro. Ja ik pusgadu veiksim papildus iemaksu 100 eiro apmērā, tad kredīta termiņu samazināsim par 10 mēnešiem un procentu maksājumos ietaupīsim 2 479 eiro.

Ja ik mēnesi veiksim papildus atmaksu 100 eiro apmērā, kredīta termiņu saīsināsim par 73 mēnešiem jeb vairāk nekā par 6 gadiem un procentu maksājumos būsim ietaupījuši 15 992 eiro.

Katram situācija būs atšķirīga. Kādam ir atlicis mazs termiņš līdz kredīta beigām, kādam ir ne pārāk izdevīgs līgums, kurš it kā neaizliedz pirmstermiņa atmaksu, taču padara ļoti sarežģītu papildus nelielu summu iemaksu veikšanu ātrākai kredīta dzēšanai. Tāpēc katra situācija ir jāvērtē individuāli.

Visvienkāršāk būs ātrāk segt kredītkaršu iztērētos kredītlimitus. Grūtāk varētu būt ar cita veida kredītiem, taču risinājumi noteikti ir atrodami katrā gadījumā.

Kredītu pirmstermiņa atmaksas metodes

Ja ir vairāki kredīti ar augstām procentu likmēm, var rasties jautājums: kā ar to visu tikt galā? Kuru kredītu atmaksāt pirmo? Vai visiem veikt maziņas, bet vienādas papildus iemaksas?

Pirms runājam par konkrētām metodēm, pirms tam ir vērts izskatīt arī citas opcijas.

Ja ir vairāki kredīti ar ļoti augstām likmēm, piemēram, 12% un vairāk, tad būtu vēlams izskatīt iespēju esošo kredītus apvienot un pārkreditēties pie cita kredītdevēja, kurš spēj piedāvāt zemāku likmi. Tas nereti prasīs nekustamā īpašuma ķīlu vai citus nosacījumus, tāpēc šādi darījumi ir ļoti rūpīgi jāizvērtē.

Taču, ja, piemēram, ir 2 kredītkartes ar likmēm 18% un 20% un to limiti ir pilnībā iztērēti, kopējām saistībām sasniedzot 6000 eiro, tad prātīgi būtu mēģināt šīs saistības pārkreditēt pie kāda cita kredītdevēja. Izcili, ja jauno likmi izdodas dabūt 5% vai zemāku, taču, visticamāk, tā būs 10%+. Tomēr jebkura likme, kas ir būtiski zemāka par esošajām likmēm ir krietni labāka nekā esošā.

Atgriežamies pie vairākām saistībām ar augstām likmēm.

Iedomāsimies šādu scenāriju:

SaistībasSummaMaksājumsLikmeTermiņš, mēnešos
Kredītkarte€2,000.00€101.7920%24
Patēriņa kredīts€4,700.00€123.7712%48
Auto kredīts€3,600.00€120.3418%40
Kredīts remontam€8,000.00€101.349%120
Kopā€18,300.00€447.24

Personai ir vairākas kredītsaistības, to apmēri, ikmēneša maksājumi, likme un termiņš mēnešos līdz kredīta termiņa beigām.

Protams, lai veiktu kredītu pirmstermiņa atmaksu ir nepieciešami papildus līdzekļi. Iedomāsimies, ka persona, lai ātrāk atdotu uzņemtās saistības, papildus esošajam darbam uzsāk piestrādāt nepilnas slodzes tā darbu. Tā rezultātā rodas papildus ienākumi 150 eiro mēnesī un persona nolemj šos līdzekļus novirzīt kredītu maksājumiem.

Ir svarīgi šajā vietā atzīmēt, ka ir jāturpina veikt visi kredīta maksājumi.

Pirmā metode: papildus ienākumus sadalīt vienādās daļās. Vienkāršākais variants būtu 150 eiro sadalīt 4 vienādās daļās jeb 37.5 eiro un katram kredītam par šādu summu veikt ikmēneša papildus maksājumu. Tomēr šī nav efektīvākā un izdevīgākā metode.

Otrā metode: visus papildus līdzekļus iemaksāt dārgākajā kredītā

Visizdevīgāk būtu visus papildus līdzekļus novirzīt konkrēti tam kredītam, kuram ir visaugstākā likme. Šajā gadījumā tā ir kredītkarte. Tātad 150 eiro mēnesī papildus maksājumu iemaksājam kredītkartē. Ar šādu papildus iemaksu, kredītkartes bilance sasniegs nulli pēc 9 mēnešiem.

Pēc tam kredītkarti slēdzam, lai nerastos vilinājums to atkal izmantot. Kā arī pēc tam gan kredītkartes maksājuma sākotnējo daļu 101.79 eiro, gan papildus maksājumu 150 eiro vērtībā, kopā 251.79 eiro novirzām papildus maksājumiem nākamajam dārgākajam kredītam, šajā scenārijā tas ir auto kredīts.

Pēc 9 mēnešiem auto kredīta atlikums būs 2 965.86 eiro. Šajā brīdī uzsākam šajā kredītā veikt papildus iemaksas 251.79 eiro apmērā. Tā rezultātā auto kredīts būs dzēsts jau pēc 9 mēnešiem.

Ir pagājuši 18 mēneši un ir atlikuši 2 kredīti. Nākamais dārgākais ir patēriņa kredīts, tā atlikums ir 3 194.19 eiro. Šajā maksājumā novirzām gan visu iepriekš nodzēsto maksājumu daļas un vēl papildus iemaksu, kopā 372.13 eiro. Pēc 7 mēnešiem arī šis kredīts būs nomaksāts.

Ir atlicis pēdējais kredīts. Ir pagājuši 25 mēneši, kredīta atlikums ir 6 867.89 eiro. Tagad visus brīvos līdzekļus novirzām šī kredīta dzēšanai, papildus ikmēneša maksājums sanāk 495.90 eiro. Kredīts tiek dzēsts 15 mēnešos.

Ja visi maksājumi tiktu veikti tikai saskaņā ar maksājumu grafikiem, tad no pēdējām saistībām izdotos atbrīvoties tikai pēc 10 gadiem. Savukārt, izmantojot otro metodi, visas saistības būtu dzēstas pēc 40 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā 3 gadiem. Kā arī kopējais ietaupījums uz procentu maksājumiem sasniegtu gandrīz pusotru tūkstoti eiro.

Trešā metode: sākt ar īsāko kredītu.

Šajā scenārijā sakrīt, ka īsākais kredīts ir arī dārgākais kredīts. Tomēr daudziem cilvēkiem psiholoģiski vieglāk būtu censties ātrāk nodzēst kādu veselu kredīta, tā rezultātā sajūtot un redzot it kā straujāku progresu. Šī ir mazliet neizdevīgāka metode nekā otrā, tomēr arī šī ir daudz labāka par nekā nedarīšanu.

Kur uzkrāt brīvos līdzekļus?

Kamēr nav izpildīts 2.solis, visi brīvie līdzekļi ir jānovirza dārgo kredītsaistību dzēšanai. Jau agrāk esmu rakstījis blogā par to, kādi ir vēsturiski vidējie ienesīgumi dažādām aktīvu klasēm. Pat akcijām ļoti ilgā termiņā vidējais ienesīgums nepārsniedz 8-9% gadā. Jāatzīmē, ka tie ir vidējie % gadā, tātad var būt gadi vai periodi ar pozitīvu ienesīgumu, var būt ar negatīvu. Taču kredītu gadījumā mēs skaidri zinām, kāda ir procentu likme, un daudz izdevīgāk ir dzēst dārgās kredītsaistības nekā meklēt iespējas ieguldīt riskantos ieguldījumos.

Pēc visu dārgo kredītsaistību dzēšanas līdzšinējo maksājumu summu var novirzīt 3.solim jeb drošības spilvena izveidošanai.

Kopsavilkums

Dārgie kredīti ir kredīti ar likmi virs 5% gadā

Ja ir kredītsaistības ar likmi virs 5% gadā, tad ir jākoncentrējas uz šo saistību pirmstermiņa dzēšanu.

Visi brīvie līdzekļi ir jānovirza saistību dzēšanai. Nav jāveido citi uzkrājumi, kamēr nav nodzēstas dārgās saistības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Auto izmaksas

Jau vairāk kā 2 gadus man nav auto. Pārdevu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nomainīju dzīvesvietu, kas bija tik tuvu darbam, ka auto nebija nepieciešams. Otrkārt, auto izmantoju tik reti, ka radās sajūta, ka es par auto pārāk daudz maksāju.

Iepriekš tā tik tiešām bija tikai sajūta, ka par auto pārmaksāju. Tāpēc šoreiz piedāvāju dažus aprēķinus, lai saprastu, cik patiesībā izmaksā pārvietoties ar auto.

Ik pa laikam sanāk ar draugiem, paziņām apspriest ar auto saistītas lietas. Apspriežam, kas jauns un cik kas maksā. Taču tikai retu reizi esam runājuši par to, cik izmaksā nobraukt 1 kilometru ar attiecīgo auto.

Grūti iedomāties šādu sarunu: “Sveiks, vecīt! Skatos tev jauns bembis. Apsveicu! Cik tev izmaksā vienu km nobraukt?”

Tomēr, ja tiešām runājam par izmaksām, tad tieši par šo rādītāju būtu jārunā. Ja runā par gaumi un vēlmēm, tā ir cita lieta. Taču izmaksu kontekstā ir jārunā par kopējām izmaksām uz 1 nobraukto km.

Pirms neilga laika atradu noderīgu mājaslapu auto ABC, kur var aprēķināt, cik izmaksā viens nobrauktais kilometrs. Ir gana plašas iespējas datu ievadei un ir ņemti vērā dažādi aspekti.

Aprēķiniem izmantošu dažādus auto, dažādus nobrauktus km gadā, tā rezultātā tiks iegūtas auto izmaksas uz 1 km pie attiecīgā nobraukuma. Visi auto tiek pirkti kredītā, tiek lietoti 5 gadus, pēc tam tiek pārdoti.

  1. Jauns VW Golf. Bāzes cena 16 941 EUR, 1.0 benzīns, patēriņš 5.5l/100km.
  2. Jauns BMW 3.sērija, Bāzes cena 33 317, 1.8 benzīns, patēriņš 5.5l/100km.
  3. Jauns BMW X6 xDrive35i, cena 71 950 EUR, 3.5 benzīns, patēriņš 8.5l/100km
  4. Lietots Audi A4, cena 6 500 EUR, 2.0 dīzelis, patēriņš 5.8l/100km
  5. Lietots VW Touareg, cena 18 500 EUR, 3.0 dīzelis, patēriņš 8l/100km
VW Golf, jauns BMW 3.sērija, jauns BMW X6, jauns Audi A4, lietots
VW Touareg, lietots
Pirkšanas cena 16941 33317 71950 6500 18500
Nobraukums gadā, km Izmaksas uz 1 nobraukto kilometru, EUR
5000 0,76 1,24 2,46 0,48 0,89
10000 0,41 0,65 1,29 0,28 0,49
15000 0,3 0,46 0,9 0,21 0,36
20000 0,24 0,36 0,7 0,17 0,29
25000 0,21 0,31 0,59 0,15 0,26
30000 0,19 0,27 0,51 0,14 0,23

Pirmkārt, protams, aprēķiniem ir tikai ilustratīvs raksturs. Ir daudz pieņēmumi, kas katrs atsevišķi var būtiski mainīt izmaksas, tāpat arī katram auto būs atšķirīgas remonta u.c. izmaksas. Aicinu paspēlēties ar kalkulatoru un parēķināt savas izmaksas.

Ko es gribēju parādīt ar šo aprēķinu?

Ja brauc maz, tad braukšana ir dārga ar jebkuru auto. Jo vairāk brauc, jo mazākas izmaksas sanāk uz 1 km, tomēr summāri iztērēta summa, protams, pieaug.

Un nu šim visam gribu piedāvātu alternatīvu – taksis.

Ņemam standarta tarifus, 0,71 EUR iekāpšana, 0,36 EUR/km, 0,13 EUR/min. Pieņemsim, ka vidēji viens kilometrs pilsētā tiek nobraukts 2 minūtēs. Attiecīgi 10 km brauciens izmaksātu 0,71+0,36*10+0,13*20= 6,91 EUR jeb 0,69 EUR par nobraukto km.

Ja gadā kopā plāno nobraukt mazāk par 5 000 km, tad tikai ar lietoto Audi var būt lētāk braukt, citādāk ar taksi ir lētāk.

Vēl viena alternatīva ir īstermiņa auto noma, piemēram, Carguru. 20 minūšu ilgs brauciens izmaksātu 5 EUR.

Vēl ar šiem aprēķiniem es aicinu izvērtēt, cik patiesībā izmaksā dažādi izbraucieni.

Piemēram, Rīga-Ventspils-Rīga, kopā 376 km. Ja gadā kopā brauc mazāk par 5000 km, tad šāds izbrauciens ar jaunu X6 maksā 925 EUR. Ja gadā nobrauc ap 20 000 km, tad šāds brauciens ar lietotu VW Touareg maksā 109 EUR, utt

Pie līdzīgām domām es nonācu pirms sava auto pārdošanas. Es tik tiešām nobraucu tikai ap 5 000 km gadā (brīvdienu izbraukumi un regulāri īsi braucieni pa Rīgu). Man bija vecs, salīdzinoši lēts nopirkšanā, bet dārgs uzturēšanā un remontos luksus auto ar lielu degvielas patēriņu.

Biežākais brīvdienu maršruts brīvdienās man bija Rīga-Lielvārde-Rīga, ap 120 km. Sapratu, ka degvielā nobraucu tuvu 20 EUR, reizi 2 mēnešos iegriežos servisos ar simtos mērāmiem rēķiniem. Alternatīva – zināju, ka ar taksi vienā virzienā brauciens ir ap 30 EUR.

Bet ir vēl cita alternatīva. Sabiedriskais transports! Ar vilcienu vienā virzienā 1,90 EUR jeb 0,0317 EUR par km. Lētāk laikam vairs nevar. 🙂

Rezumējot visu augstāk rakstīto, aicinu parēķināt, cik Tev izmaksā pārvietoties ar transportu. Ja neesi apmierināts ar rezultātu, ir īstais laiks veikt pārmaiņas un pārņemt kontroli pār savām izmaksām.

Neesmu ne pret dārgiem auto, ne pret sevis lutināšanu, bet esmu par apzināšanos, cik tas izmaksā.

Papildus jāatzīmē, ka šo visu skatu no savas prizmas, dzīvoju Rīgā, bērnu nav. Ja Tev ir citādāk, tad, protams, šie faktori maina visu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Pirmajam scenārijam, veidojot finanšu plānu jaunajam profesionāļiem sērijā Jaunā profesionāļa finanšu plāns, esmu izvēlējies cilvēku ar lielām saistībām un maziem aktīviem.

Cilvēks, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tā varētu dēvēt šī scenārija varoni. Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā tikt ārā no saistībām, netaisot maksātnespēju. Pēc tam jau jāseko ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. 20% gada likme par iztērēto kredītlimitu, ik mēnesi jāatmaksā 5% no iztērētā kredītlimita.
  • 6000 eiro kredīts auto iegādei. 11% gada likme. Termiņš 5 gadi. Ikmēneša maksājums 130 eiro.
  • 3000 eiro patēriņa kredīts dažādu preču iegādei (telefons, dators, TV). 19% gada likme. Termiņš 2 gadi. Ikmēneša maksājums 151 eiro.
Aktīvi:

Uzkrājumu nav. Atlikumi norēķinu kontos nav. Vienīgais aktīvs ir auto uz šo brīdi 6000 eiro vērtībā.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1392 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 350
  • Komunālie maksājumi 150 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Auto kredīta maksājums 130 eiro
  • Ar auto saistītie izdevumi 150 eiro (degviela, apdrošināšana, riepas remonts, utt)
  • Patēriņa kredīta maksājums 151 eiro
  • Kredītkartes % maksājums 83 eiro (% tiek noņemti no kartes bilances, pārējo summu no atmaksātajiem 5% var iztērēt)
  • Citi izdevumi 78 eiro
  • Ja kaut kam nepietiek, tiek palielināts iztērēto līdzekļu apjoms kredītkartē

Izdevumu summa: 1392 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Ir skaidrs, ka pie esošās izdevumu struktūras, sakrāt pat 500 eiro ir neiespējami. Viens no risinājumiem ir samazināt dažas no izdevumu pozīcijām, piemēram ēšanas ārpus mājām, pārtika un ar auto saistītie izdevumi. Ja šos izdevumus summāri var samazināt par 100 eiro, tad nepieciešamie 500 eiro tiks sakrāti 5 mēnešos.

Ja persona ir noskaņota straujāk mainīt savu finansiālo stāvokli, tad var pārdot savu auto. Pieņemam, ka auto tiek pārdots par 6000 eiro. Izdevumi tiek samazināti par 130 + 150 = 280 eiro mēnesī. Turpmāk, lai pārvietotos, tiek iegādāts mēneša e-talons pa 50 eiro, 4x mēnesī brauciens ar taksi 5 eiro katrs, kopā 70 eiro transporta izdevumiem. Tā rezultātā mēneša ietaupījums ir 210 eiro. Sakrāt  500 eiro var 2 mēnešos 210+210+90(izdevumu samazinājums)= 500.

Lai padarītu situāciju sarežģītāku, pieņemsim, ka persona ne par ko nav gatava atteikties no auto.

Tātad, paiet 5 mēneši līdz ir sasniegts 500 eiro uzkrājums. Kā izskatās aktīvu un saistību bilance?

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 5618 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 4gadi un 7mēneši.
  • 2465 eiro patēriņa kredīts. Termiņš 1 gads un 7 mēneši

Ja nav vēlmes vai pietiekamas motivācijas turpināt samazināt izdevumus, tad turpinām pa 100 eiro mēnesī mazināt kredītsaistības. Būtu jāsāk ar to kredītu, kam ir visaugstākā % likme. Šajā gadījumā tas ir kredītlimits.

Pieņemot, ka alga un izdevumi saglabājas vienādi visu periodu (dzīvē tā nekad nenotiek), turpmākos 1 gadu un 7 mēnešus samazinām iztērētā kredītlimita apjomu par 100 eiro mēnesī. Situācija pēc 1 gada un 7 mēnešiem izskatīsies šādi:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 3100 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 3996 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 3gadi.

Kā redzat, ne tikai kredītlima apjoms ir samazinājies, bet arī auto kredīta pamatsummas apmērs ir mazāks, jo kā nekā laiks iet uz priekšu un ar ikmēneša maksājumiem arī pamatsumma tiek atmaksāta. Tāpat arī šo 2 gadu laikā ir atmaksāts patēriņa kredīts.

Tā rezultātā izdevumi sākot no 3.gada 1.mēneša ir krietni samazinājušies. % maksājumi par izlietot kredītlimu kredītkartē ir sarukuši līdz 51 eiro mēnesī, nodrošinot 32 eiro ietaupījumu. Patēriņa kredīts vairs nav, attiecīgi 151 eiro ir pieejams citu saistību segšanai. Kopā saistību segšanai pieejami 100+32+151=283 eiro. Par šo summu turpinām katru mēnesi samazināt kredītlimita negatīvo atlikumu.

Kredītlimita nodzēšanai nepieciešami apmēram 11 mēneši. Bilance pēc 2 gadiem un 11 mēnešiem:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 2921 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 2 gadi un 1 mēnesis.

No šā brīža vairs nav % maksājumu par kredītkartes atlikumu, tā rezultātā ir pieejami 334 eiro mēnesī ātrākai auto kredīta atdošanai.

Auto kredīts pilnībā ir dzēsts pēc 7 mēnešiem. Ir pagājuši 3 gadi un 6 mēneši, lai šī persona spētu atbrīvoties no savām parādsaistībām un sākt veidot turpmākus uzkrājumus. Neuzņemoties jaunas saistības, no šī brīžā uzkrājumu viekšanai ikmēnesi ir pieejami 334+130=464 eiro, kas ir pietiekami liela summa, lai vidējā termiņā veidotu vērā ņemamus uzkrājumu. 3 gadi un 6 mēneši var šķist ļoti ilgs laiks. Tā arī ir, taču tās ir sekas veiktajām izvēlēm.

Kā situācija izskatītos, ja persona izvēlētos scenāriju pārdot auto un atbrīvojušos līdzekļus novirzīt citu saistību dzēšanai?

Kredītlimits tiktu nodzēsts pēc 16 mēnešiem. Pēc tam saistību dzēšanai jau būtu pieejami ap 390 eiro mēnesī. Tā rezultātā patēriņa kredīts tiktu nodzēsts jau pēc 2 mēnešiem. Kopējais termiņš 18 mēneši jeb pusotrs gads.

Atšķirība starp abiem scenārijiem ir 2 gadi.

Viss. Saistību vairs nav. Tagad jāsāk krāt! 🙂 Kā redzat, šādam cilvēkam par konkrētiem uzkrājumu veidiem vai ieguldījumiem vispār nav jāuztraucas līdz brīdim, kad ir atmaksātas visas saistības.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

P2P lending: Kredītu risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Kredītu risks

P2P lending platformas būtība ir savest kopā aizdevēju ar aizņēmēju. Realitātē kredītu izsniedz kāds kredītu pakalpojumu sniedzējs un pēc tam daļu no kredīta vai pilnā apjomā pārdod investoram.

Kāpēc es runāju par kredītu risku? Tāpēc, ka katrs izsniegtais kredīts paredz vairākus riska faktorus. Galvenais no tiem ir, vai aizņēmējs spēs atdot kredītu. Ir nodrošināti kredīti (tiek ieķīlāts kustamais vai nekustamais īpašums) un ir nenodrošināti kredīti (nav konkrētajam kredītam piesaistītas ķīlas). Izvērtējot kredītņēmēju tiek ņemti vērā gan tā ienākumi, esošās saistības, ģimenes lielums un vēl daudz citi faktoru. Pēc šo visu faktoru izvērtēšanas, tiek noteikts riska līmenis un piedāvāta riskam atbilstoša aizdevumu likme.

Te nu mēs esam nonākuši līdz tam, par ko vēlos runāt. Aizdevuma likme un par ko tā liecina P2P lending platformās investīcijām pieejamajos kredītos.

Sākšu ar kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu jeb hipotekāro kredītu. Vairākās P2P lending platformās tiek piedāvāts investēt kredītos pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada likmi 10-15%. Liekas diezgan pievilcīgs piedāvājums, vai ne? Taču kredītņēmējam gan tā nevajadzētu likties. Pēc man pieejamās informācijas vidējas kvalitātes klienti šobrīd bankās var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi ap 3% gadā, ļoti labi klienti var saņemt 1.5% vai pat zemāk. Tad kāpēc gan kāds izvēlētos ņemt kredītu ar likmi 10-15% gadā?

Visticamāk šis klients banku ieskatā ir augsta riska. Iespējams, ka klientam nav pietiekami augsti un/vai oficiāli ienākumi. Iespējams īpašums ir tādā stāvoklī un/vai atrodas tādā vietā, ka banka ķīlu neuzskata par pietiekami kvalitatīvu nodrošinājumu hipotekārajam kredītam. Visi šie faktori ievērojami paaugstina kredīta neatdošanas risku. Lai arī neesmu hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgus speciālists, tomēr mani pārņem nopietnas šaubas par ķīlas kvalitāti un iespēju to pārdot krīzes gadījumā, ja īpašums ir ne pārāk labā kvalitātē un atrodas dziļos laukos, kur attīstības var teikt nav. Tātad pastāv augsts risks pat pārdodot ieķīlāto īpašumu atgūt tikai nelielu daļu no investētajiem līdzekļiem.

Tas pats ir ar kredītiem auto iegādei. Kādēļ gan lai kāds klients izvēlētos ņemt kredītu ar procentu likmi, kas ir 15%, 20% un nereti vēl krietni augstāka, ja labs klients var iegādāties jaunu auto ar likmi ap 2%, bet mazlietotu ar likmi no 5% līdz 10%? Visticamāk spēkā būs jau iepriekš minētie faktori, t.sk. zemi un/vai neoficiāli ienākumi, citu saistību esamību, iespējams kādu esošu kredītu kavējumi utt.

Šādus pašus jautājumus var uzdot gan par piedāvātajiem nelielajiem patēriņa kredītiem, gan par izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem.

Ja kredītņēmējs būtu salīdzinoši drošs, tad bankas un citi aizdevēji piedāvātu aizdevumus par ļoti zemām likmēm. Ja tā nav, tātad pastāv viens vai vairāki faktori, kas ievērojami paaugstina risku.

Un te nu katram P2P lending investoram pašam būtu jāsaprot, vai viņš ir gatavs uzņemties šādus riskus. Tas nozīmē arī saprast to, ka pastāv gana augsts risks neatgūt vai atgūt tikai daļu no investētās summas.

Nobeigumā par kredīta riskiem vēlos piebilst, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs kredīts, kuru apsveram investēšanai. Ja tas ir kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, tad atsaucam atmiņā 2006. un 2007.gadus, kad nekustamā īpašuma vērtētāji sniedza vērtējumus un bankas devas kredītus, bet 2 gadus vēlāk daudzi no īpašumiem bija mazāk kā uz pusi vērti. Daudzus no īpašumiem bija iespējams pārdot par pieņemamu cenu pat tikai pēc 5-7 gadiem pēc krīzes. Ja tas ir auto kredīts, tad vērtējam vai auto ir gana likvīds. Arī auto tirgus aktivitāte var nobremzēties ļoti strauji.

Tātad, vērtējam visus iespējamos riskus un analizējam vai piedāvātais ienesīgums ir pietiekams, lai kompensētu paaugstinātos riskus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Kredītu radīta nevienlīdzība

Turpinot runāt par kredītiem, vēlos parādīt hipotētisku piemēru, cik ļoti vieglprātīgi izvēlēti kredīti var izmainīt personas labklājību.

Pieņēmumi: 2 Personas (A un B), vienāds sākotnējais finansiālais stāvoklis, tiek apskatīts 5 gadu termiņš, tajā tiek pirkti 2 telefoni un termiņa sākumā tiek iegādāts auto. A personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti dārgākie kredīti, kurus apskatīju iepriekšējos piemēros. B personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti lētākie kredīti.

Persona A:

5 gadu laikā divas reizes nopērk telefonu, izmantojot kredītu. Tiek pirkti premium klases telefoni par cenu 769 eiro, kopā ar kredīta izmaksām katrs telefons izmaksā 1 119.6 eiro, tātad kopā par 2 telefoniem sanāk        2 239.2 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu Mogo, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 19 605.4 eiro

Kopā iztērēti 21 844.6 eiro

Persona B:

Persona B saprotot, ka vēl nevar atļauties pirkt premium klases telefonus, izlemj pirkt zemākas klases telefonus par 300 eiro katru un norēķinoties par tiem, izmantojot savus līdzekļus. Kopā par 2 telefoniem tiek iztērēti 600 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu ar likmi 5%, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 11 380 eiro.

Kopā iztērēti: 11 980 eiro

Starpība ir 21 844.6 – 11 980 = 9846.6 eiro

Tas ir ņemot vērā tikai 2 preces. Ja pieņemam, ka ar tādu pašu intensitāti un cenu atšķirību tiek iegādāts klēpjdators (laptop), pieskaitām 1639.2 eiro. Kopā jau sanāk 11 485.8 eiro starpība.

Ja divi cilvēki dzīvo kopā, pareizinot divreiz, šādu mājsaimniecību atšķirība 5 gados veido 22 971.6 eiro. Ar šādu summu šobrīd pietiktu, lai veiktu pirmo iemaksu mājas iegādei Rīgas tuvumā.

Protams, pa šiem 5 gadiem ir vēl daudz citas iekārtas un mēbeles, kas tiek iegādātas sadzīvei. Ja katrā no gadījumiem rīcība ir līdzīga, tad starpība var veidoties ļoti liela.

Ja pieņemam, ka apskatītajā gadījumā tie ir 2 jauni cilvēki, kuri tieši šo 5 gadu sākumā uzsāk kopdzīvi, tad var gadīties, ka pēc 5 gadiem A un A pieder nolietoti premium telefoni un par 5 gadiem vecāki auto. Taču B un B, iespējams, jau ir ielikuši pamatakmeni turpmākai kopdzīvei veicot pirmo iemaksu mājokļa iegādei, vai, ja mājoklis tiek iegādāts patālāk no Rīgas, tad tas ir pilnībā nopirkts.

Tātad neapdomīgi ņemot kredītus, kā arī nepiedomājot pie tā, ko tiešām varam atļauties, 5 gadu laikā nevienlīdzība var izveidoties ļoti liela. Un šāda nevienlīdzība nebūs radusies sociālo procesu vai citu iemeslu dēļ, šeit tiek izvēlētas personas vienādā finansiālajā un sociālajā stāvokli termiņa sākuma. Pateicoties tam, kā tiek tērēti nopelnītie līdzekļi, kādi ir tērēšanas paradumi, labklājības līmenis ir ļoti būtiski mainījies.

Un tālāk ejot šī starpība pārsvarā tikai pieaug. Ja šo 5 gadu ciklu pareizinām ar 3 vai 4, starpība būs ļoti liela. Ģimenes ietvaros starpība 20 gadu laikā viegli var pārsniegt 100 000 eiro, kas var nozīmēt, ka savā īpašumā ir iegūts pieklājīgs īpašums. Vai, ja 100 000 eiro ir izvietoti investīcijās, tad vidējā un ilgā termiņā jau var pretendēt uz 4 000 – 5 000 eiro gadā papildus ienākumiem.

Lūk, viela pārdomām!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par kredītiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: