fbpx

Birka: Akcijas

Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Jau kādu brīdī arī pie mums Latvijā pasīvā ieguldīšana ir ieguvusi diezgan lielu atpazīstamību un popularitāti. Tāpēc nebrīnos, ka man par to jautā aizvien biežāk.

Ja vēl parasti tiek pajautāts, kur meklēt akciju ETFus, tad gandrīz nekad man nejautā, kādu indeksu izvēlēties par pamatu.

ASV akcijas

Lielākajā daļā sarunu ar pasīvo ieguldīšanu tiek saprasta ieguldīšana ASV akciju indeksā S&P 500. Pats par sevi tas nav slikts pieņēmums, tomēr ar to pasīvā ieguldīšana neapstājas. S&P 500 ir tikai viens no indeksiem, kuru var izmantot par pamatu.

Kāpēc tieši šis indekss? Jo lielākā daļa mums viegli saprotamo un uztveramo investīciju un uzkrājumu informācijas avotu ir angļu valodā, savukārt tie gandrīz vienmēr ir ar saknēm ASV.

Īsuma var teikt, ka mēs patērējam ASV rezidentam paredzētu informāciju.

Tas, protams, arī nav slikti, taču ne vienmēr ir arī labākais vai atbilstošākais risinājums.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Es ar pasīvo ieguldīšanu saprotu to, ka tiek nopirkts plašs akciju grozs. Šajā brīdī ir jāsāk nodefinēt, ko nozīmē plašs.

Piemēram, var nopirkt vienas valsts akciju indeksa ETF, kurā būs iekļautas tikai šīs valsts akcijas, piemēram, ASV akcijas. Bet var arī nopirkt Itālijas akciju ETF.

Vai tiešām varam pielīdzināt abus ieguldījumus kā pasīvos ieguldījumus? Droši vien nē! Itālijas akcijas “lec” ārā no konteksta sajūtu ziņā.

Vēl var izvēlēties, piemēram, Eiropas akciju indeksu, kurš jau vairāk sajūtās atbildīs pasīvās ieguldīšanas principiem.

Manuprāt, uz pasīvo ieguldīšanu būtu jāskatās globāli. Nevis izvēlēties vienas valsts akciju indeksu, bet gan visas pasaules akciju indeksu.

Tādā gadījumā mēs neveicam aktīvu izvēli ieguldīt vai neieguldīt kādā valstī vai reģionā. Ja izvēlamies tikai ASV akcijas, tad sanāk, ka aktīvi neizvēlamies pārējo pasauli un tā jau, manuprāt, vairs nav pasīvā ieguldīšana tās plašākajā nozīmē.

Dažādie pasaules akciju indeksi

Tomēr, arī vienkārši neiedziļinoties un izvēloties pasaules akciju indeksu, var “iebraukt tajā pašā grāvī”.

Ja iedziļināsimies tajā, kādas valstis ir iekļautas populārākajos pasaules akciju indeksos, tad lielākoties tajos ir tikai attīstītās valstis, t.sk. ASV un Eiropa.

Tomēr tajos nav iekļautas attīstības valstis, kā piemēram Ķīna, Indija un Brazīlija.

Arī šajā gadījumā tiek izdarīta maz aktīva, tomēr aktīva izvēle konkrētā valstu kategorijā neieguldīt.

Lai veiktu šādu izvēli, tai būtu jābūt informētai un izsvērtai. Ja paķeram pirmo ETFu, kuram nosaukumā rakstīts “World”, var gadīties, ka nepaņemam visu pasauli, bet gan tikai attīstīto pasauli.

Sagaidāmie ienesīgumi

Šajā brīdī ir vērts pievienot vēl vienu faktoru – sagaidāmo ienesīgumu.

Jā, es zinu, ka par sagaidāmajiem ienesīgumiem pasīvās ieguldīšanas kontekstā nav pieņemts runāt. Paļaujamies uz “vēstures rīmēšanos” un viss.

Tomēr, ja veicam aktīvu izvēli ieguldīt tikai ASV akcijās vai tikai attīstītās pasaules akcijās, tad būtu arī jāzina, no kā atsakāmies.

Šajā brīdī palīgā nāk Research affiliates ar savām 10 gadu ienesīgumu prognozēm. Akciju tirgiem par pamatu tiek ņemts Gordon Growth model, kurš vērtē naudas plūsmas pieaugumu, kā arī modelī tiek iekļauta valuācija jeb tas, vai tirgus ir dārgs vai lēts, vērtējot pēc CAPE rādītāja.

Grafikā augstāk redzam dažādu aktīvu sagaidāmo ienesīgumu un svārstīgumu nākamajiem 10 gadiem, pielietojot Research affiliates metodoloģiju. Ar sarkanu ir iekrāsoti akciju ienesīgumi.

Kā redzam, tad augstākais sagaidāmais ienesīgums nākamajos 10 gados ir attīstības tirgu (Indija, Ķīna, Brazīlija, Krievija, u.c.) akcijām (EM Equity). Vidējais prognozētais ienesīgums ir 7.7% gadā.

Nākamais segments ar augstāko sagaidāmo ienesīgumu ir EAFE akcijas, kuras iekļauj attīstītās valstis, izņemot ASV un Kanādu, ar vidējo prognozēto ienesīgumu 6.1% gadā.

Pēc tam seko visas pasaules akcijas ar 4% gada ienesīgumu.

ASV mazās kapitalizācijas akciju prognozētais ienesīgums ir 3.4%, savukārt ASV lielās kapitalizācijas akcijām, ko varētu pielīdzināt S&P 500 indeksam, tiek prognozēts vien 1.7% gada pieaugums.

Šādas atšķirības sagaidāmajos ienesīgumos, visticamāk, var pamatot ar sagaidāmo izaugsmi un pašreizējām akciju valuācijām. Attīstības valstu akcijām tiek paredzēta augstāka izaugsme un tās ir lētākas, savukārt ASV akcijām izaugsme tiek paredzēta lēnāka un tās ir dārgākas.

Secinājumi

Ja izvēlamies tikai ASV akcijas jeb S&P 500 indeksu, tad saskaņā ar šo modeli riskējam nākamajos 10 gados saņemt gaužām zemu ienesīgumu. 1.7% gada ienesīgums, manuprāt, nav pietiekams ienesīgums, lai ieguldītu svārstīgos akciju tirgos.

Ja uz dullo paņemam “world” akciju indeksu, kurā ir tikai attīstītā pasaule, tad dabūsim EAFE ar 6.1% ienesīgumu un ASV lielās kapitalizācijas akcijas ar 1.7% ienesīgumu. Populārākajā šādā indeksā ASV īpatsvars sasniedz divas trešdaļas, attiecīgi šāda pasaules attīstīto valstu indeksa vidējais svērtais ienesīgums varētu būt ap 3.13% gadā.

Abos gadījumos nekas netiek ieguldīts attīstības valstīs, kurās tiek prognozēts 7.7% gada ienesīgums.

Ja izvēlamies visas pasaules akciju indeksa ETF, tad situācija pavisam mazliet tiek uzlabota, taču ASV īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentu punktiem. Šādā gadījumā droši vien varam cerēt uz 10 gadu vidējo ienesīgumu ap 4% gadā.

No tā var secināt, ka, iespējams, ir jābūt mazliet aktīvākām nekā pavisam pasīvam un jāveic apzinātas izvēles, kādos indeksu ETFos ieguldīt.

Kopsavilkums

Pasīvā ieguldīšana tikai ASV akciju tirgos vai attīstīto valstu akcijās ir salīdzinoši aktīva izvēle, kas saskaņā ar prognozētajiem ienesīgumiem nākamajos 10 gados var rezultēties ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Visticamāk, uz augstāku ienesīgumu var pretendēt, izvēloties visas pasaules akciju indeksus. Research affiliates modelis prognozē, ka vēl augstāks ienesīgums sagaidāms tieši ārpus ASV akcijām – attīstītās valstis bez ASV un Kanādas un attīstības valstis.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nezināšana vai maldināšana?

Jau agrāk esmu izteicies, ka vietējos medijos jaunumus par finanšu tirgiem nelasu, jo tie tīri objektīvi parasti ir “vecas ziņas”. Tāpat dažreiz nākas saskarties ar tādiem rakstiem vai viedokļiem, kuri turpina samazināt uzticamību vietējiem medijiem. Tā gadījās arī šorīt.

Atvēru Dienas Biznesa (DB) mājaslapu un sadaļā viedokļi ir raksts ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona. Par ABLV un ar to saistītājiem izteikumiem man komentāru nav. Taču ir būtiska piebilde par Wirecard.

Runa ir par vācu uzņēmumu Wirecard, kurā, visticamāk, ir notikušas vairākas krimināli sodāmas darbības. Tika paziņots, ka ir “pazuduši” vai vienkārši neeksistē gandrīz 2 miljardi eiro uzņēmuma naudas. Akcijas cena nogāzās, uzņēmuma vadītājs tika aizturēts un kopumā iet vaļā “trādirīdi”.

Atpakaļ pie DB raksta. Rakstā ir šāds paragrāfs:

“Līdzībai – jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas “ABLV bankā”. Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par “ABLV Bank” darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu – aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē – paliek jautājums.”

Jānis Goldbergs, 25.06.2020, Dienas Bizness

Vēlos izcelt konkrētu šī paragrāfa daļu: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”

Tā gluži nav! Ar Wirecard vēsturi un tā aizdomīgajiem darījumiem un ziņojumiem var iepazīties šajā lapā Wirecard: the timeline

Wirecard ir ilga vēsture ar aizdomām un sodiem. Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš notikumiem sākot no 2018. gada.

2018.gadā Wirecard Singapūras nodaļā tiek uzsākta iekšējā izmeklēšana pēc trauksmes cēlāja ziņojuma par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem. Tikmēr 2018.gada otrajā pusē Wirecard akcijas turpina augt, pie tam Wirecard tiek iekļauts prestižajā DAX indeksā, kurā ir iekļautas lielākās Vācijas akciju tirgū kotētās uzņēmumu akcijas. Wirecard no saraksta izstumj Commerzbank. Būtībā Wirecard kļūst par Eiropas fintech “mīluli”.

2019.gada sākumā Financial Times publicēja pirmo rakstu par aizdomām Wirecard Singapūras nodaļā Executive at Wirecard suspected of using forged contracts.

Ja varētu piekrist DB raksta autora apgalvotajam, ka “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tad šajā brīdī varas iestādēm vajadzētu uzsākt pārbaudes Wirecard. Taču ziniet kas notika? BaFin jeb Vācijas finanšu uzraugs uzsāka izmeklēšanu pret Financial Times par tirgus manipulāciju. Vēlreiz – nevis tiek izmeklēti Wirecard iespējamie pārkāpumi, bet tiek izmeklēti žurnālisti par tirgus manipulāciju.

2019.gada februārī Singapūras varasiestādes veic kratīšanu Wirecard nodaļā. Tātad atkal vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tomēr BaFin tā vietā, lai sāktu izmeklēšanu, nosaka 2 mēnešu aizliegumu šortot Wirecard akcijas.

Pēc tam ik pa laikam tiek publicētas jaunas aizdomas, kam neseko Vācijas iestāžu darbības, bet gan Wirecard sola sūdzēt tiesā Financial Times.

Līdz 2019.gada oktobrim Wirecard ir paspējis piesaistīt 900 miljonu eiro ieguldījumu no SoftBank, izlaist 500 miljonu eiro investīciju reitinga obligācijas, SoftBank ieguldījums tiek pārdots tālāk citiem investoriem.

Šī gada 28.aprīlī KMPG publicē ziņojumu, kurā saka, ka auditors nevar pārliecināties par darījumiem, kuri nodrošinājuši lielu daļu Wirecard peļņas laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam. Tāpat KMPG ziņo, ka nevar pārliecināties par 1 miljarda eiro naudas atlikumu kontos.

Pēc šāda auditora ziņojuma vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, vai ne?

Tomēr tikai 5.jūnijā tiek uzsākta izmeklēšana Vācijā. 16.jūnijā Filipīnās bāzētas bankas pasaka, ka Wirecard naudas tur nav, 18.jūnijā Wirecard paziņo 1.9 miljardu eiro pazušanu.

25.jūnijā Wirecard paziņo par maksātnespēju.

Priekškars aizveras!

Atgriežoties pie DB raksta. 2018.gada martā tika ziņots par aizdomām Singapūras Wirecard nodaļā. Regulators ne vien nereaģēja pie pirmajām aizdomām, bet gan vērsās pret FT, ierobežoja šortošanu un visādi citādi turpināja atbalstīt Wirecard.

Vai tiešām apgalvojums “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas” ir patiess? Šo visu varēja noskaidrot, ierakstot Google “Wirecard timeline”.

Šādi raksti un apgalvojumi turpina samazināt jau tā zemo uzticības līmeni vietējiem medijiem.

Lasām, domājam, pārbaudām!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā pelnīt no zemās naftas cenas?

Par zemajām naftas cenām runā ne vien finanšu medijos, bet arī Latvijas medijos. Ar krietnu laika nobīdi arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir nokritušās. Naftas cena ir atgriezusies tādos līmeņos, kādi nav pieredzēti kopš 2000šo gadu sākuma.

Naftas cenas kritumam ir 2 iemesli – pieprasījuma kritums vīrusa dēļ un OPEC+ savstarpējie strīdi un izjukšana.

COVID-19 epidēmijas rezultātā lielā daļā no pasaules ir ierobežota kustība. Cilvēki atrodas mājās un nepārvietojas, lidmašīnas gandrīz nelido, arī kruīza kuģi nekursē. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājies pieprasījums. Pēc Goldman Sachs prognozēm kopējais globālais naftas pieprasījuma samazinājums aprīlī varētu būt ap 18 miljoniem barelu.

Pieprasījuma samazinājuma pīķis tiek prognozēts aprīlī, kam varētu sekot atgūšanās. Jāatzīmē, ka 2019.gadā saskaņā ar ASV Enerģijas informācijas administrāciju, vidējais naftas pieprasījums 2019.gadā pasaulē bija 100 miljoni barelu dienā. Tātad 3 mēnešus pieprasījums ir par 10-20% zemāks nekā iepriekš.

Šajos 3 mēnešos vien kopējais pieprasījuma krituma apmērs varētu sasniegt 1.22 miljardus barelu.

Otrs iemesls naftas cenas kritumam bija Krievijas un Saūda Arābijas strīds, kas rezultējās faktiskā OPEC+ izjukšanā. Puses vaino viena otru, apvainojumi ir dažādi, taču tā rezultātā visi ir sadusmojušies un pumpē naftu maksimālos apmēros.

Tātad no vienas puses ir zemāks pieprasījums, bet no otras puses ir augstāks piedāvājums. Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka naftas ieguvi tā vienkārši un lēti nevar apturēt. Tieši tāpēc arī naftas cenas ir nokritušās tik zemu.

Ja vien naftas ieguvējiem neizdosies vienoties par iespaidīgu iegūšanas apjomu samazināšanu, turpinās pieaugt iegūtās naftas apjoms, kurš tiek uzglabāts. Pēc dažādām aplēsēm tas varētu sasniegt 2 miljardus barelu.

Naftas cena atgriezīsies augstākos līmeņos brīdī, kad būs sabalansēts pieprasījums un piedāvājums. Ja iedomājas, ka ieguvējiem izdodas vienoties par ieguves apjomu samazinājumu un tā rezultātā izveidojas pat 5 miljonu barelu dienā deficīts, tad tikai šo uzkrāto rezervju “noēšanai” vajadzētu 400 dienas jeb vairāk nekā gadu. Atgādinu, šī “noēšana” var sākties brīdi, kad ir panākta vienošanās par apjomu samazināšanu vai pietiekami daudz ieguvēji izmisumā ir pieņēmuši lēmumu slēgt ieguves un daļa no spēlētājiem ir bankrotējuši.

Var secināt, ka ir augsta varbūtība, ka naftas cena saglabāsies salīdzinoši zemos līmeņus ilgstoši, iespējams, pat 1-2 gadus.

Kā no šī visa nopelnīt? Šajā laikā naftas kompānijas cietīs zaudējumus vai nebūs labi pelnošas, tātad šis sektors atkrīt. Šīs pašas naftas kompānijas samazinās ieguldījumu apjomus jauniem projektiem, tātad ieguldījumi naftas sektora apkalpojošos uzņēmumos arī atkrīt. Spekulēt ar pašu naftas cenu arī nav viegli. To var darīt caur fjūčeriem vai ETFiem, taču arī tur ir savi zemūdens akmeņi.

Tā kā šodien nafta ir salīdzinoši mazvērtīga, to pērk maz, tāpēc cena ir zema. Kopumā tirgi sagaida, ka nafta būs vērtīgāka pēc gada, attiecīgi naftas fjūčeriem ar piegādi pēc gada ir pavisam cita cena nekā šodien.

Kā redzam Cash cena uz attēla veidošanas brīdi bija $24.26 par barelu. Ejot attēlā uz leju, redzam, ka 2021.gada maija naftas fjūčera cena ir $36.02 par barelu. To sauc par kontango. Starpība ir liela! Kā no šī nopelnīt?

Ja ir vieta, kur iegādāto naftu uzglabāt, tad var šodien Spot tirgū jeb par Cash cenu nopirkt par 24 dolāriem un uzreiz pārdot jeb shortot nākamā gada maija naftas fjūčeri par 36 dolāriem, tā rezultātā jau šodien tiek piefiksēts 12 dolāru ienākums no šāda darījuma. Protams, ir jābūt vietai, kur šo naftu glabāt.

Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi tiek piepildītas visas iespējamās vietas, kur uzglabāt naftu, taču brīvā vieta strauji beidzas. Tā piemēram 4.aprīlī bija ziņa, ka vienā no pasaules lielākajām naftas uzglabāšanas vietām Fujairah Apvienotajos Arābu Emirātos ir sasniegta maksimālā kapacitāte jeb bunkuri ir pilni. 2019.gadā tika vēstīts, ka šīs glabātuves kopējā kapacitāte ir 62.9 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu. Tas pats notiek arī visur citur pasaulē. Visi, kas var, piepilda stratēģiskās rezerves un pērk lēto naftu, strauji aizpildot glabāšanas vietas.

Te nu beidzot mēs nonākam pie ieguldīšanas tēzes. Tā ir naftas produktu glabāšana offshore jeb naftas tankeros.

Tankeri

Naftas tankerus jau šobrīd sāk izmantot naftas uzglabāšanai. Tā rezultātā daļa naftas tankeru tiek novirzīti uzglabāšanai, kas samazina kopējo tirgū pieejamo brīvo tankeru jaudu naftas un tās produktu transportēšanai. Tas, protams, noved pie tankeru noalgošanas likmes pieauguma, tas savukārt rezultējas augstākos peļņas rādītājos naftas tankeru kompānijās.

Kā jau minēju, naftas fjūčeros ir izveidojies kontango, tas nozīmē, ka nākotnē nafta ir dārgāka nekā šodien. Naftas fjūčera cena šodien ir $24, bet nākamā gada maija $36. Tātad var nopirkt šodien naftu par 24, pārdot nākotnes fjūčeru un jau šobrīd piefiksēt $12 dolāru peļņu par katru barelu.

Lielajos naftas tankeros VLCC var glabāt ap 2 miljoniem barelu. Ja pieder šāds kuģis, tad nopērc šodien naftu, pārdod fjūčera kontraktu un piefiksē $24 miljonu ienākumu, tankeri noparko kādā vietā un naftu piegādā pēc gada.

Attiecīgi pieaug tas, cik daudz maksā šos kuģus noalgot. Vēl pirms mēneša maksa, lai noalgotu VLCC kuģi uz dienu bija pie $50 000. Kad izjuka OPEC tad šī likme izauga līdz $300 000 dienā, šobrīd svaigākie darījumi iet pa $120 000 – $200 000 dienā.  Tiesa, šie ir salīdzinoši īsi braucieni un tie nav ilgtermiņa glabāšanai, taču atspoguļo situācijas neskaidrību naftas un tās produktu transportēšanā.

Jo ilgāk saglabājas liela atšķirība naftas cenā starp šodienu un pēc gada, jo ilgāk būs izdevīgi izmantot tankerus naftas glabāšanai. Tas samazinās pieejamo tankeru transportēšanas kopējo apmēru tirgū un tas turpinās uzturēt augstākas cenas. Attiecīgi tankeru kompānijām ir paredzami daudz augstāki ienākumi, kā rezultātā arī vajadzētu pieaugt to akciju cenām.

Attēlā augstāk ir attēlotas cenas, cik maksā noalgot attiecīga tipa kuģi konkrētā maršrutā. Cena ir ASV dolāri par vienu dienu. Baltā līnija ir VLCC kuģi, tie ir lielas ietilpības kuģi, kuru noalgošanas maksa pēdējā mēnesī ir svārstījusies no $100 līdz pat $250 tūkstošiem dienā. Vēl pirms gada cena bija ap $25 tūkstošiem dienā.

Morgan Stanley organizēja conferences zvanu ar tankeru kompānijām, tās laikā tika izteikti vairāki ļoti interesanti apgalvojumi un scenāriji.

Šī brīža Spot likme jēlnaftas tankeriem ir ap $200 tūkstošiem dienā, 2019.gadā tā vidēji bija $40 tūkstoši dienā. Produktu (pārstrādāti naftas produkti) tankeriem spot likmes ir virs $60 tūkstošiem dienā, salīdzinot ar 2019.gada vidējo likmi $19 tūkstoši dienā.

Arī ilgtermiņa glabāšanas likmes pieaug, daži CEO minēja, ka ir interese noslēgt līgumus uz vairāk nekā 6 mēnešiem par likmēm $70-$100 tūkstoši dienā. Kompānijas Euronav vadītājs rēķina, ka $5 contango (šobrīd $10 uz 6 mēnešiem) naftas cenās var attaisnot 6 mēnešu uzglabāšanas likmi šādiem kuģiem vismaz $50 tūkstoši dienā.

Euronav vadītājs minēja, ka pie pašreizējām tendencēm kompānija šogad tīrajā peļņā varētu nopelnīt pat tik daudz, cik liela ir tās tirgus kapitalizācija. Kompānijas pašizmaksa kuģim esot ap $19-20 tūkstoši dienā.

Kompānija DHT Holdings savā atskaitē par 2019.gada ceturto ceturksni uzrādīja, ka tās operacionālās izmaksas 2019.gadā bija $7 900 dienā VLCC tipa kuģim, savukārt vidējā spot likme 2019.gadā bija $36 400 dienā. 2019.gadā kompānijas neto ienākumi bija $83.5 miljoni. Šajā pašā atskaitē kompānija ziņoja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī 58% biji nobukoti par likmi $81 600 dienā. Jāatzīmē, ka šī atskaite iznāca pirms lielā naftas cenas krituma. Var secināt, ka saglabājoties esošajām tendencēm, arī šī kompānija šogad nopelnīs ļoti daudz un arī akcijas cenai ir potenciāls pieaugumam.

Kompānija Teekay Tankers savā 2019.gada ceturtā ceturkšņa atskaitē norādīja, ka vidēja izmēra kuģu dienas likmes pieaugums par $5 000 paaugstina kompānijas brīvo naudas plūsmu par $85 miljoniem gadā. 2019.gadā kopā brīvā naudas plūsma bija $178 miljoni. Ja likmes saglabātos tādos līmeņos, kādi tie bija 2019.gada pēdējā ceturksnī (šobrīd apmēram ir tajos pašos vai pat mazliet augstāk), tad kompānija pelnītu $8 uz vienu akciju. Akcijas cena šodien ir $17.4, tātad P/E būtu 2.18 (salīdzinājumam S&P 500 šobrīd P/E ir 20).

Kompānijai Scorpio Tankers ir naftas produktu tankeri. Pēdējā atskaitē tā ziņoja, ka 4.ceturksnī vidējā likme LR2 kuģiem bija $25 230 dienā. Pirms pāris dienām izskanēja ziņas, ka kompānija ir noslēgusi darījumu par 2 kuģiem aviācijas degvielas glabāšanai ar termiņu līdz pus gadam par likmi $40 un $44 tūkstošiem dienā. Atskaitē kompānija minēja, ka katrs $1 000 likmes pieaugums dod kompānijai papildus aptuveni $50 miljonus brīvo naudas plūsmu. Ja kompānijas vidējā likme pieaugtu par $5 000 dienā, tad kompānijas brīvās naudas plūsmas apmērs pieaugtu par 200%.

Protams, ir savi iemesli, kāpēc šīs kompānijas ir salīdzinoši nemīlētas un maz cilvēki tām pievērš uzmanību. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka naftu un tās produktus turpina iegūt lielos apjomos, pieprasījums ir krities, rodas pārpalikums, kurš kaut kur ir jāglabā. Kad gandrīz pilnas ir sauszemes uzglabāšanas iespējas, tad ir jāķeras klāt uzglabāšanai tankeros. Samazinās brīvo pieejamo tankeru skaits un ir nepārtraukts spiediens cenai iet uz augšu vismaz nekrist uz leju.

Šajā brīdi ir svarīgi atzīmēt, ka šīs kompānijas ir ļoti svārstīgas. To cena var mainīties par 10-20% dienā. Ieguldījums šādās kompānijās ir ļoti agresīvs ieguldījums. Mainoties apstākļiem, cena var ļoti strauji gan augt, gan kristies. Vēl šī gada sākumā šī sektora kompānijas nokritās pat par vairāk nekā 50% ļoti īsā laikā, jo būtiski bija sarukušas likmes.

To visu saliekot kopā, manuprāt, tankeru kompānijas piedāvā pievilcīgu ienesīguma/riska attiecību drosmīgajiem.

Šoreiz viss, bet noteikt vēl pie šīs tēmas atgriezīšos!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Informācijas atklāšana: Man pieder akcijas kompānijās Euronav, Teekay Tankers, DHT Holdings un Scorpio Tankers.

Šis raksts ir daļa no kaut kā jauna, kas taps laika gaitā. Ja vēlies arī turpmāk no manis saņemt investīciju idejas, pieraksties saņemt iknedēļas newsletter

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Video dialogi un monologi martā

Iepriekšējā mēneša laikā ir sanācis parunāt par finanšu tirgiem, ekonomiku un vīrusu video formāta. Šajā ierakstā dalos ar šiem video hronoloģiskā secībā.

7.marta saruna ar Kristapu Moru

18.marta monologs Live saruna par personīgajām finansēm un finanšu tirgiem

25.marta saruna ar Deividu Cjukšu par finanšu tirgiem un nekustamo īpašumu Latvijā, protams, vīrusa kontekstā

31.marta monologs Live: Vai esam apakšā? (tehniskā analīze)

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā labāk ieguldīt lielu summu – visu uzreiz vai pa daļām?

Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:

Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?

Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?

Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.

Lai iegūtu vēl lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos 24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās. Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40% obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10% augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.

Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?

Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.

Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.

Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.

Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldīt akcijās ir normāli

Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.

Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5 miljonus ASV dolāru.

Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus. Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5 tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi (ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)

Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV dolāru.

Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni 30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.

Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat pašsaprotami un dabiski.

Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.

Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.

Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj saglabāt un vairot savu turīgumu.

ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?

Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Depozīts pret S&P 500

Pirms kāda laika aprakstīju savu pieredzi ar 3.pensiju līmeni, raksts atrodams šeit: Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.

3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.

Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.

Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.

Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.

Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).

Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.

Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?

Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.

Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.

Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.

Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.

Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.

Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Bez komisiju akciju tirdzniecība

Pirmkārt, jāsāk ar svarīgāko: neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība vai ieguldīšana!

Jā, var netikt piemērota komisija par pirkšanu vai pārdošanu, taču kaut kādā veidā pakalpojuma sniedzējs pelna.

Kāds pelna no lielas atšķirības starp bid/ask jeb pērk no klienta lēti un pārdod klientam dārgi.

Piemēram, kādas akcijas kotācija tirgū ir 10.00/10.05, šajā gadījumā bid/ask spread jep starpība ir 5 centi jeb 0.5% no summas. Var gadīties tā, ka bez komisiju tirdzniecības platformās šī atškirība ir augstāka. Nesaku, ka tā ir, bet var gadīties. Protams, ne katrs zinās un varēs pārliecināties, kādas ir tirgus cenas pie citiem brokeriem. Taču šādi diezgan viegli starpība var būt 1-2% augstas cenas akcijām un līdz pat vairākiem procentiem akcijām, kuru cena ir mērāma vien dažos dolāros vai pat centos.

Vēl var gadīties tā, ka bez komisiju platforma pārdod orderu plūsmu (order flow) dažādiem starpniekiem. Pēc tam šīs plūsmas pircējs pamanās “palīst” priekšā un nopirkt attiecīgo akciju lētāk un pārdot tev kā pircējam jau mazliet dārgāk. Tas viss notiek milisekundēs. Ja katrā atsevišķā darījumā starpība nebūs liela, tad ilgtermiņā starpība ir jūtama.

Vēl var būt tā, ka bez komisiju platforma tevis nopirktās akcijas aizdod citiem tirgus dalībniekiem un par to saņem labus procentus. Nopietnos brokeros pats klients var izvēlēties, vai ļaut platformai aizdot savas akcijas citiem tirgus dalībniekiem spekulāciju veikšanai un par to saņem atlīdzību, taču bez komisiju brokeros/platformās var būt tā, ka šo atlīdzību sev patur platforma.

Vēl var būt tā, ka platforma abonēšanas maksā ir iekļāvusi tirdzniecības izmaksas. Piemēram, ir ikmēneša abonēšanas maksa, kura ietver noteiktu pakalpojumu kopumu, t.sk. akciju tirdzniecību. Šādā gadījumā skaidri tiek pateikts, ka akciju tirdzniecība nav bez maksas. Katram darījumam var netikt piemērota komisija, taču maksa par pakalpojumu ir.

Un, protams, platformas un brokeri izmantos visdažādākos saukļus: “iekļaujošā ieguldīšana”, “ieguldīšanas demokratizācija”, “investēšanas iznešana plašākā sabiedrībā” utml. Tie visi ir tikai saukļi un mārketinga paņēmieni! Cilvēkiem ar nopietnu interesi par ieguldīšanu un investēšanu, risinājumi ir pieejami arī bez šādiem sloganiem.

Ir jāsaprot, ka neeksistē bezmaksas pakalpojumi!

Ja nav komisijas par darījuma veikšanu, tad platforma savu daļu paņem citā veidā. Tas var būt caur citām slēptām “komisijām” vai kāds no manis minētajiem veidiem vai visi kopā.

Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, secinu, ka vislabāk ir izvēlēties tādu pakalpojuma sniedzēju, kur ir skaidri atrunātas komisijas un klients zina, par ko maksā.

Ja kāds saka, ka tas ir bezmaksas, tad tā nav! Gluži tāpat kā ar citiem pakalpojumiem mūsu dzīvē.

No vienas puses mēs bez maksas izmantojam Google meklētāju, mēs nemaksājam par katru veikto meklējumu. Taču mēs par šo pakalpojumu samaksājam dodot Google piekļuvi saviem datiem, kurus Google izmanto, lai mums parādītu tādas reklāmas, kas mums varētu būt visaktuālākās.

Tieši tāpat ir ar Facebook. Un vēl daudziem citiem pakalpojumiem, par kuriem tiešā veidā mēs nemaksājam, taču maksājam netieši.

Vēlreiz atgādinu: neeksistē bezmaksas pakalpojumi! Un neeksistē bezmaksas akciju tirdzniecība un ieguldīšana!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: