fbpx

Kategorija: Investīcijas

Sargātāji un riskētāji

Pēdējā laikā daudz esmu domājis par dažādiem ieguldītāju un investoru veidiem. Pārdomas arī veicina cilvēku tādi jautājumi kā: “Vai tiešām ir kāds kurš iegulda uz pāris % gadā?”, “Kam vispār interesē ieguldījumi ar tik zemu ienesīgumu?”.

Cenšoties atbildēt uz šiem jautājumiem, nonācu pie atklāsmes, ka ieguldītāji iedalās divās plašās kategorijās – sargātāji un riskētāji.

Riskētāji

Riskētāji ir tie, kuri aktīvi meklē ieguldījumus ar pēc iespējas augstāku ienesīgumu ar attiecīgu risku. Un šajā gadījumā es nedomāju aklus riskētājus un spēlmaņus, bet gan cilvēkus, kas apzināti uzņemas risku, lai gūtu augstāku ienesīgumu.

Visaugstāko ienesīgumu uz ieguldīto kapitālu var sasniegt ieguldot savā biznesā. Tajā pašā laikā zaudēt, uzsākot savu biznesu, ir ļoti viegli un statistiski lielākā daļa jauno uzņēmumu ilgi nenodzīvo. Šos riskētājus es liktu riskētāju spektrā tālākajā galā jeb augstākais ienesīgums ar augstāko risku. Grafiski to var attēlot šādi:

Otra riskētāju kategorija ir cilvēki, kas darbojas ar savu kapitālu un šim kapitālam meklē ieguldīšanas iespējas. Ja pirmie paši izveido uzņēmumu, tad šie riskētāji parasti nodrošina kapitālu, bet biznesa darīšanu vai pārvaldīšanu veic citi. Šajā kapitālā var būt jaunuzņēmumu ieguldītāji, individuāli ieguldījumi nekustamajos īpašumos, parāda darījumos. Šie riskētāji nereti izmanto un bieži dod priekšroku izmantot daudz aizņemtā kapitāla.

Šo riskētāju ienesīgums uz pašu ieguldītā kapitāla tiecas būt 10%, 15% un vēl krietni vairāk. Arī šajos ieguldījumos ir riski, taču riskētājs ar to nodarbojas vairāk vai mazāk profesionāli un atrod tādus ieguldījumus, kur citiem risks pret sagaidāmo ienesīgumu ir pārāk augsts, taču riskētājam tas šķiet pievilcīgs un pieņemams. Šīs kategorijas riska un ienesīguma attiecību var attēlot:

Šajā kategorijā es iedalītu ari ieguldītājus, kas iegulda individuālās akcijās, individuālās augsta ienesīguma obligācijās, nekustamajos īpašumos (attīstīšana, uz salīdzinoši īstu termiņu cerot uz cenas izmaiņām, bieži izmantojot aizņemtu kapitālu), dažādos mazāk izplatītos spekulatīvos veidos (kolekcionāru iekāroti objekti, māksla, beisbola kartiņas, ekskluzīvi sporta apavi jeb sneakers, utt).

Kur riskētāji neiegulda? Riskētāji gandrīz nekad neiegulda zema ienesīguma drošos ieguldījumos. Izņēmums var būt īslaicīga līdzekļu izvietošana līdz brīdim, kad tiek atrasta nākamā pievilcīgā investīciju iespēja.

Sargātāji

Sargātāji ir tādi ieguldītāji, kuru galvenais uzdevums ir nosargāt jeb saglabāt esošos uzkrājumus un ieguldījumus. Nereti sargātājam neinteresē nekāds ienesīgums, ka tikai tiek saglabāts jau uzkrātais.

Spektra tālākajā galā ir sargātāji, kuri tur līdzekļus norēķinu kontā un pat neplāno to mainīt, jo galvenais ir saglabāt šo naudas summu. Tātad bez riska un bez ienesīguma. Gandrīz tikpat tālu spektrā ir arī depozītu ieguldītāji. Šie ieguldītāji paļaujas uz valsts garantiju un nogulda brīvos līdzekļus depozītos ar ļoti zemām likmēm.

Ejot mazliet uz priekšu spektrā, ņemot vērā riska pakāpi un sagaidāmo ienesīgumu, advancētāki sargātāji var ieguldīt valstu emitētās obligācijās un investīciju reitinga korporatīvajās obligācijās.

Sargātājiem nereti kā ieguldījumi patīk tādi ieguldījumi, kuriem šķietami ir stabila cena, kurai ir tendence pieaugt ilgtermiņā. Pie šiem ieguldījumiem var pieskaitīt nekustamā īpašuma ieguldījumus, neizmantojot aizņemtus līdzekļus, t.sk. īres dzīvokļi, lauksaimniecības zeme, meži, utt. Ieguldījumi netiek veikti, lai nopelnītu uz vērtības izmaiņām īstermiņā.

Pavisam advancēti sargātāji var piekrist ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgos, izmantojot indeksu fondus un ETFus. Tomēr manā pieredzē sargātāju ir ļoti grūti pārliecināt uzņemties kaut nelielu risku, jo sargātāja primārais mērķis ir saglabāt uzkrājuma pašreizējo vērtību un to nezaudēt, ienesīgums ir otršķirīgs.

Sargātājam ideāls ieguldījums ir tāds, kurš ir drošs un spēj nest tādu ienesīgumu, kas ir vienāds vai augstāks par inflācijas līmeni. Šobrīd, diemžēl, šādi ieguldījumi neeksistē, jo patiešām drošie ieguldījumi sniedz ienesīgumu zemāku par inflācijas līmeni.

Kurš no ieguldītājiem esi Tu?

Ir ļoti svarīgi izvērtēt un saprast, vai esi sargātājs vai riskētājs. Ja pēc dabas esi sargātājs, tad, ieguldot riskētāja tipa ieguldījumos, var iedzīvoties sirds klauvēs, depresijā un vēl dažādās citās psiholoģiskās un fizioloģiskās problēmās.

Ja no apzināta vecuma vienmēr neesi tiecies pēc riska, izmēģinājis visādas trakas idejas karjerā vai ar savu naudu, tad visticamāk es starp sargātājiem. Ne viens, ne otrs nav labs vai slikts. Katram no ieguldītāja tipiem ir atšķirīgi ieguldījumi, kas spēs sniegt gaidīto rezultātu un prāta miera stāvokli. Ja tā nav, tad rodas problēmas.

Sargātāju problēmas

Sargātājiem problēmas rodas tad, kad tiek zaudēta nauda. Tas parasti notiek pēc ieguldījumiem tādos ieguldījumu veidos, kas šķietami atbilst sargātāja kritērijiem, lielākoties tā ir drošība.

Piemēram, pēc savas būtības ļoti riskants un agresīvs ieguldījumu veids apgalvo, ka ir drošs un sniedz kādas garantijas. Tādā veidā sargātājam tiek radīts maldīgs priekšstats par augstu drošību un šī maldīgā drošības sajūta sargātājaprāt attaisno ieguldījumu, pretī saņemot drošiem ieguldījumiem netipiski augstu ienesīgumu. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka šāda attiecība tirgos nepastāv. Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.

Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.

Kā vienu no piemēriem, kur sargātājiem var rasties problēmu, gribu minēt P2P lending jeb savstarpējo aizdevumu platformas. Tajās tiek uzrādīti augsti un fiksēti ienesīguma procenti, kā arī tiek piedāvātas atpirkuma garantijas, liekot ieguldītājam noprast, ka problēmu gadījumā viņa ieguldījums tiks atgriezts. Tipiski šis viss strādā tā saucamajos labajos laikos, taču kas notiks brīdī, kad ekonomikā iestāsies nopietna atdzišana un aizņēmēji lielos apjomos pārstās maksāt? Tajā brīdī atklāsies šādu ieguldījumu patiesais risks un atklāsies patiesā riska/ienesīguma attiecība. Šis gan ir tikai viens piemērs, tomēr šobrīd ļoti plaši izplatīts.

Sargātāja lielākais izaicinājums ir “neiegrābties” un neieguldīt šķietami zema riska ieguldījumos, kuru patiesais risks ir krietni augstāks vai vēl nav zināms, kāds tieši tas ir. Ja riska līmenis tieši nav zināms, tad gandrīz vienmēr pēc noklusējuma tas ir augsts.

Riskētāja problēmas

Riskētāja viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepakļauties pūļa psiholoģijai un “nepārslēgties” uz drošajiem ieguldījumiem. Visapkārt ir piesardzīgi, uzmanīgi un bieži arī pesimistiski cilvēki, kuri mēģinās atturēt no riskantiem ieguldījumiem, jo paši no tādiem baidās. Tie var būt paši tuvākie, gan arī netīšām atrasti eksperti, kuri iesaka piesardzību.

Riskētāja izaicinājums ir pieturēties pie savas riskētāja dabas un turpināt meklēt un radīt augsta ienesīguma un attiecīga riska ieguldījumu iespējas.

Riskētājs mīl meklēt risku, jo zina, ka parasti lielāks risks ir saistīts ir augstāku ienesīgumu. Tomēr var gadīties arī citādāk, ka ir liels risks, taču ienesīgums ir zems. Riskētāja otrs izaicinājums ir identificēt tādas iespējas, kuras saistās ar lielu risku, taču paredzamais ienesīgums ir zems, un no šādām ieguldīšanas iespējām izvairīties. Grafiski tādas iespējas izskatās:

Riskētāju un sargātāju sadursme

Ne pārāk bieži, tomēr gadās, ka riskētāji saduras ar sargātājiem. Piemēram, riskētājs savu augstā ienesīguma ideju piedāvā sargātājam. Ja sargātājs uz to pēc nopietnas pārliecināšanas piekrīt, tad var gadīties, ka visu sadarbības periodu būs saspringtas attiecības un “nokaitēta gaisotne”, jo atšķiras cilvēku personības un vajadzības.

Tieši tāpēc katram būtu jāpārzina savas preferences un piemērotākie risinājumi, lai no šādām situācijām izvairītos.

Ja sargātājs pie agresīva ieguldījumu piedāvājuma saņemšanas uzreiz saprastu, ka tas neatbilst viņa profilam, saruna var tikt pārtraukta uzreiz un var lieki netērēt vienam otra laiku.

Kas Tu esi – sargātājs vai riskētājs?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmeņa mantošana

Līdz šī gada sākumam nebija iespējams mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nāves gadījumā tas tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Tas nešķita īpaši godīgi un nerosināja uzticību pensiju sistēmai, jo konkrētas personas konkrēts uzkrājums 2.pensiju līmenī nemaz nebija konkrētas personas kapitāls, ja persona mira pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pateicoties Indexo iniciatīvai, izveidojot parakstu vākšanu un aktīvi iestājoties par ieceres īstenošanu, no šī gada sākuma katram 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar viņa 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu nāves gadījumā.

Šajā rakstā apskatīšu izvēles iespējas un kuru no tām, manuprāt, izvēlēties atšķirīgās situācijās.

Izvēles iespējas 2.pensiju līmeņa kapitāla izlietojumam nāves gadījumā

Saskaņa ar Valsts fondēto pensiju likumu 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas vecuma sasniegšanas:

  1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā jeb kā tas ir bijis līdz šim. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.
  2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam. Piemēram, sieva norāda savu vīru un nāves gadījumā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts uz vīra 2.pensiju līmeni.
  3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā. Naudas līdzekļi tiks izmantot kopējā mantošanas kārtībā.

Kuru no variantiem izvēlēties?

1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā

Jāatzīmē, ka, ja netiek izdarīta izvēle, tad šis ir noklusējuma variants.

Ilgi domāju un pētīju un secināju, ka, manuprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties šo variantu. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.

Iesējams, kāds motivēs šīs izvēles pamatotību ar to, ka uzkrātais kapitāls tiks izmantots apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam. Tas ir tiesa, taču jāņem vērā, ka 2.pensiju līmeņa kapitāls tiks pievienots kopējai aprēķina summai un ietekmēs salīdzinoši nedaudz. Manuprāt, priekšlaicīgas nāves gadījumā tuviniekiem daudz vairāk palīdzētu mantošana Civillikuma noteiktajā kārtībā jeb naudas līdzekļu saņemšana. Uz šodienu vidējais uzkrājums 2.pensiju līmenī ar ap 3 500 eiro. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinu šī summa, visticamāk, ietekmēs minimāli, taču vidēji šādas summas mantošana var būt būtisks atbalsts ģimenes locekļa zaudēšanas gadījumā.

2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam.

Manuprāt, ir 2 situācijas, kurās būtu prātīgi izvēlēties šo opciju.

Pirmkārt, ja norādītā persona ir tuvu pensijas vecumam. Piemēram, norādītā persona pēc 5 gadiem dosies pensijā. Pievienojot papildus kapitālu 2.pensiju līmeņa uzkrājumam, tiks palielināts vecuma pensijas apmērs. Mani novērojumi liecina, ka naudas plūsma jeb pensijas apmērs lielākajā daļā pensiju saņēmēju būs daudz svarīgāks un lielāku sirdsmieru nodrošinošs nekā kādas naudas summas saņemšana un turpmāka rūpēšanās par šo naudu.

Otrkārt, ja ir vēlme uzkrāto 2.pensiju līmeņa kapitālu nodot kādai personai, kas nav radinieks un kurai būtu ierobežotas iespējas saņemt šo uzkrājumu pilnā apmērā, ja tiktu izvēlēta iespēja mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja personas bērni ir gana labi nodrošināti, taču personas brālim vai māsai ir sagaidāma ļoti zema pensija, tad šāds variants varētu būt optimāls.

Šajā izvēlē nebūtu prātīgi novirzīt uzkrāto kapitālu saviem bērniem. Protams, var būt situācija, ka kāds no bērniem ir “mīļāks” un kāds “nemīļāks”. Mantojot Civillikumā noteiktajā kārtībā tiešo mantinieku pilnībā izslēgt no mantojuma nevar. Tādā gadījumā tiešām var izvēlēties nodot šo kapitālu “mīļajam” bērnam.

Tomēr, ja nav izteikta vēlme, tad nevajadzētu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu nodot konkrētai personai, kura ir jaunākā paaudzē. Kāpēc? Tāpēc, ka šai personai līdz pensijas vecuma sasniegšanai būs ļoti daudz gadi, iespējams 20, 30 vai pat 40 gadi. Tas ir ļoti ilgs termiņš, kurā viss var mainīties. Un šajā gadījumā es nerunāju par valsts iekārtas maiņu, bet gan par vecuma pensijas saņemšanas nosacījumiem. Var pieaugt pensionēšanās vecums, var tikt piemēroti jauni nodokļi utt. Tā rezultātā nodotais kapitāls var nesasniegt galveno mērķi – vairot norādītās personas turību.

3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā.

Visos pārējos gadījumos visloģiskāk ir izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Priekšlaicīgas nāves gadījumā tuvinieki saņems 2.pensiju līmeņa uzkrājumu naudas līdzekļu formā gandrīz uzreiz. Līdzekļi neaizies kopējā valsts pensiju “katlā” un norādītās personas gadījumā nebūs jāgaida neskaitāmi gadi, lai tiešām saņemtu šo uzkrājumu.

Mans ieteikums būtu pret šo kapitālu attiekties kā pret jebkuru citu sev piederošu kapitālu.

Kopsavilkums

3.variants ir loģiskākais un būtu jāizvēlas gandrīz visiem. 1.variants nav prātīgs nevienam. 2.variants ir atbilstošs tikai dažās ļoti specifiskās situācijas.

P.S. izdarīt izvēli par 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izlietošanu nāves gadījumā var šeit latvija.lv

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Forex krāpnieki

Pirms pāris dienām iezvanījās telefons, zvana no Lietuvas numura. Uzreiz radās šaubas un ienāca prātā doma, ka atkal zvana forex krāpnieki.

Atbildot uz zvanu, ar sevi krievu valodā iepazīstina Aleksandrs ļoti pacilātā tonī, pat izteikti bļaujot un izmantojot pārspīlēti pozitīvu intonāciju.

Viņš man zvanot parunāt par iespēju man piedāvāt nopelnīt finanšu tirgos.

Man šāda tipa saruna ne tuvu nebija pirmā, jau vairākas reizes ar šādiem krāpniekiem esmu runājies un ļoti veikli “atšuvis”, nereti “nometot klausuli” jau pēc pirmajiem diviem teikumiem.

Šoreiz nolēmu mazliet patirdīt krāpnieku ar domu, ka laikā, kamēr viņš runā ar mani, viņš nevar apkrāpt kādu citu cilvēku.

Jau pašā sarunas sākumā liku viņam saprast, ka finanšu tirgos orientējos un tos pārzinu, ka tā ir mana profesionālā darbība. Lai cik tas arī jocīgi nebūtu, Aleksandru tas ne mazākajā mērā neatturēja turpināt sarunu. Iespējams, daudz cilvēku viņam atbild, ka saprot finanšu tirgus, lai arī patiesībā tā nav.

Uzreiz Aleksandram prasīju, lai ķeras pie lietas un stāsta, ko piedāvā. Viņš piedāvājot nopelnīt finanšu tirgos 23% mēnesī. Atbildēju, ka tas izklausās neticami.

Jautāju, no kurienes Aleksandrs zvana. Atbildēja, ka zvanot no Briseles Beļģijā no kompānijas Blackrock. Viņš piedāvājot analītiku no īpašiem analītiķiem, kas ļaus pieslēgties viņu treideriem un tādā veidā pelnīt minētos 23% mēnesī.

Palūdzu Aleksandram nosaukt konkrētu kompāniju, no kuras zvana, jo no Blackrock neviens tā nezvanītu. Prasīju, lai nosauc savu vārdu un uzvārdu, lai varu viņu atrast Linkedin. Aleksandrs teica, ka viņa uzvārds esot Abramovs un viņu varot atrast Google. Ja ieraksta tādu vārdu Google, tad pirmais rezultāts ir krievu izcelsmes miljardieris Aleksandrs Abramovs. Zvanošais krāpnieks esot miljardiera dēls ar tādu pašu vārdu (jā, wikipedia saka, ka miljardierim ir dēls ar tādu pašu vārdu)

Pēc ilgas tincināšanas Aleksandrs tomēr nosauca dažus forex brokerus, caur kuriem noritētu tirdzniecība. Ierakstot šo brokeru nosaukumus Google, pirmā piedāvātā meklējamā frāze ir brokera nosaukums un otrais vārds ir scam.

Vēlāk jau atklātā tekstā Aleksandram teicu, ka viņš ir krāpnieks un tādi kā viņš apkrāpj lētticīgus pensionārus un citus mazāk informētus cilvēkus. Aleksandrs nenoliedza un neapstiprināja, bet uz katru šādu teikumu jautāja “par ko jūs runājiet?”

Kad jau vairākas reizes Aleksandru biju apvainojis krāpniecībā un teicis, ka viņš var neturpināt tērēt savu un manu laiku, jo te nekas viņam nesanāks, Aleksandrs pats mazliet apvainojies nolika klausuli un ar to mūsu saruna beidzās.

Krāpniecības būtība

Kā cilvēki tiek apkrāpti šādos gadījumos? Pa telefonu piezvana runīgs cilvēks, uz Latviju pārsvarā zvana krievu valodā. Mans pieņēmums ir, ka viņi neatlasa specifiski kādus numurus, bet gan zvana, izmantojot numuru ģeneratorus. Ja nu kāds paceļ, tad tam tiek pieslēgts operators.

Cilvēki ir ļoti labi trenēti, viņi izmanto plašu klāstu finanšu terminus un izveicīgi savieno kopā faktus ar izdomājumiem. Nevienā brīdi nerodas šaubas par zvanītāja pašpārliecinātību.

Zvanītājs ar laiku “aizrunā cilvēkam ausis” un sola zili zaļus brīnumus jeb ārkārtīgi augstu ienesīgumu. Ir dzirdēts par 8% mēnesī, par 10% mēnesī, 15 un pat 23%.

Kad sazvanītais cilvēks jau ir uzķēries uz piedāvājumu, tiek piedāvāts palīdzēt visu noformēt. Parasti mēģina pāriet uz sarunām Skype, Viber vai citām līdzīgām. Esmu redzējis gadījumu, kad pat krāpnieks palīdz uzstādīt attālināts vadībās (remote control) programmatūru, lai pats krāpnieks varētu “šiverēties” pa upura datoru un visu mierīgi nokārtot.

Tiek atvērts brokeru konts. Esmu pieredzējis, ka konts tiek atvērts kādā no ofšoros reģistrētiem brokeriem. Tur ir vājāka likumdošana un krāpnieki zina, ka neviens pēc viņiem pakaļ neatnāks.

Iespējams, uz šo brīdi jau ir nomainījies krāpnieks pret citu, un upurim ir piešķirts savs menedžeris. Pirmajam krāpniekam galvenais uzdevums bija upuri ievilināt savos tīklos. Otrajam krāpniekam jeb menedžerim ir uzdevums ar upuri runāt tik ilgi un daudz, lai klients pēc iespējas lielākas summas pārskaitītu uz brokeru kontu.

Kad nauda ir pārskaitīta uz brokeru kontu, tad krāpnieks palīdz brokeru kontam pieslēgt orderu kopēšanas rīku, kas kopēs tirdzniecības darījumus no citiem treideriem.

Pēc tam norisinās tirdzniecība klienta kontā. Menedžeris ļoti bieži zvana un stāsta par progresu kontā, kāpēc viena valūta vai otra ir gājusi uz attiecīgo virzienu. Mierina, ja ir nelieli zaudējumi utt.

Ja upuris sāk mazliet raustīties, krāpnieks vēl jo vairāk izdara spiedienu uz klientu, papildus tam saka, lai upuris nevienam par šo nestāstot, jo pārējie nesapratīs un negribēs, lai upuris pelna naudu.

Ātrāk vai vēlāk konta bilance sāk sarukt.

Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka pārsvarā šādi brokeri pelna tad, ja klients zaudē. Tāpēc šādas shēmas ir tik izplatītas, jo klienta ieskaitītā nauda 99% gadījumu ir brokera peļņa.

No šādiem brokeriem gandrīz nekad nebūs iespējams naudu izņemt. Gan tāpēc ka brokeris vienkārši naudu nepārskaitīs, gan tāpēc ka Latvijas bankas var atteikt klientiem ieskaitīt kontos līdzekļus no ofšoriem.

Rezultāts šādos gadījumos gandrīz vienmēr ir vienāds – upuris zaudē visu savu pārskaitīto naudu.

Kā izvairīties un pasargāt sevi no šādiem krāpniekiem

Jāsāk ar to, ka, ja kaut kas izklausās pārāk labs, tad tas tā arī ir.

Uzreir jāpajautā sev: kāpēc man zvana nepazīstams cilvēks un piedāvā tik ļoti labu un izdevīgu piedāvājumu?

Parasti, kad zvana un piedāvā, piedāvājums ir izdevīgs tieši zvanītājam un nevis zvana saņēmējam.

Tik milzīgi ienesīgumi nav iespējami! Pasaules labākie investori ir spējuši sasniegt padsmit un divdesmit procentus gada ienesīgumu ilgā termiņā, bet tādi ir ļoti, ļoti maz un šādi ieguldījumi ir pieejami tiešām sauram lokam.

Visvieglāk izvairīties no šādiem krāpniekiem ir nolikt klausuli pēc pirmajiem teikumiem, kuros tiek piedāvāts nopelnīt.

Ja Tev zvana un piedāvā nopelnīt, tas nozīmē, ka zvanītājs grib nopelnīt uz Tava rēķina!!

Šajos gadījumos krāpnieku peļņa ir upura zaudējums!

Lūdzu, padalies ar šo informāciju ar saviem vecākiem, vecvecākiem! Viņi ir vismazāk aizsargāti un parasti tieši viņi ir upuri šādiem krāpniekiem!

Beigās ir jāatzīmē, ka ne visi Forex brokeri ir krāpnieki, taču tieši forex brokeri tiek izmantot šo krāpniecisko shēmu īstenošanai.

Vēl jāpiebilst, ka shēmā viss ir atstrādāts tā, ka beigās izskatīsies, ka pats upuris ir veicis neveiksmīgus darījumus un savu naudu pazaudējis spekulācijās. Tā arī faktiski ir. Varasiestādēs vērsties parasti ir gandrīz bezjēdzīgi. Tiesa, neviens neņems vērā, ka upurim ļoti aktīvi tika palīdzēts visu zaudēt.

Tipiski cilvēki šādās shēmās zaudē daudzus tūkstošus eiro, pat desmitus tūkstošus eri.

Esiet prātīgi un neuzķerieties uz šarlatāniem un krāpniekiem!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Augsta riska obligācijas ar zemu ienesīgumu

Pirms laika jau biju rakstījis par zemajiem ienesīgumiem Fiksēto izdevumu ieguldījumi un Ienesīguma neesamība.

Nesen manā redzes lokā parādījās interesanta statistika par obligācijām un to defolta jeb bankrota riskiem, ar to šoreiz vēlos padalīties.

Avots: Standard & Poor’s

Grafikā ir attēlots faktiskais obligāciju 20 gadu kumulatīvo defolta procents laika periodā no 1981.gada līdz 2018. gadam. Tā, piemēram, vairāk nekā 50% no obligācijām ar reitingu CCC vai zemāk bankrotē, taču ar B reitingu defolta apmērs sarūk līdz 30%.

Dati no Moody’s:

Tabulā augstāk attēlots, ka vidēji 5 gadu periodā 21% no obligācijām ar B reitingu bankrotē, savukārt ar Caa jeb CCC reitingu 34% no obligācijām defoltē.

Kas notiek, kad obligācija defoltē?

Sākas sarežģīts process, kurā obligācijas pircēji cer un mēģina saņemt daļu no sava ieguldījuma. Ir gadījumi, kuros ieguldītāji gadiem neko nesaņem un, iespējams, nekad neko arī nesaņems. Tiesa, šādi gadījumi parasti saistās ar ļoti augsta riska ieguldījumiem attīstības valstīs.

Citos gadījumos uzņēmumiem sākas restrukturizācijas vai bankrota process, kā rezultātā ir iespējams saņemt daļu no veiktā ieguldījuma.

Cik daudz vidēji vēsturiski ir iespējams atgūt?

Recovery Rates Differ by Secured Status of Debt
Avots: Guggenheim

Tabulā augstāk ir attēlots, cik lielu daļu no ieguldījuma ir iespējams atgūt atkarībā no saistību senioritātes jeb kapitāla struktūras. Kreisajā pusē ir obligācijas ar visaugstāko nodrošinājumu un labajā pusē ir ar zemāko. Šobrīd būs īpaši jāpapūlas, lai atrastu ienesīguma ziņā pievilcīgas obligācijas pirmajās 2 kategorijās no kreisās puses ar augstāko nodrošinājumu.

Lielākā daļa obligāciju būs nenodrošinātās vai subordinētās, pie tam lielākā daļa banku emitētās obligācijas ir subordinētās.

Tātad, nenodrošinātu obligāciju defolta gadījumā vidēji tiek atgūti 43%, savukārt recesiju laikā šis rādītājs sarūk līdz 32%.

Pirms hipotētisku bondu piemēru aprēķināšanas, vēl ir jāapskata, kāds šobrīd ir ienesīgums augsta riska obligācijām.

Saskaņā ar FTSE European High-Yield Market indeksu vidējais ienesīgums līdz dzēšanai augsta ienesīguma korporatīvām obligācijām EUR valūtā ir 3.49%.

Indeksā iekļauto obligāciju sadalījums pēc reitinga

Rēķinot pēc augstāk minētajām Moody’s defolta varbūtībām, indeksa vidējā defolta varbūtība ir 12.5%. Tas nozīmē, ka 5 gadu ieguldīšanas periodā 12.5% no fonda obligācijām defoltēs.

Kā iegūt reālo sagaidāmo ienesīgumu, ņemot vērā defolta risku?

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka tiek veikts 1000 EUR ieguldījums uz 5 gadiem ar vidējo ienesīgumu 3.81%.

12.5% no ieguldījuma obligācijām defoltēs un no tām, ņemot vērā vēsturiskos datus, izdosies atgūt 43% no ieguldītā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 12.5% x 43% = 53.75 EUR

87.5% no ieguldījuma obligācijām būs dzīvot spējīgas un dos ienesīgumu 3.81% gadā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 87.5% x ( 1 + (5 x 3.81%)) = 1,041.69

Kopējais ieguldījuma rezultāts 53.75 + 1,041.69 = 1095.44

5 gados ienesīgums būtu 9.5% jeb 1.8% gadā.

Tātad patiesībā var teikt, ka ieguldījums augsta riska obligācijās, ņemot vērā vēsturiskos datus un šī brīža ienesīgumus, ir ap 1.8% gadā. Katram, protams, pašam jāizlemj, vai tas ir pievilcīgi, vai nav.

Jāatzīmē, ka pēdējos 10 gados obligāciju defolti ir bijuši retāki nekā agrākos periodos. Ja pieņemam, ka laika gaitā rādītāji atgriežas pie vidējiem rādītājiem, tad pārskatāmā nākotnē jeb nākamajā recesijā defoltējošo obligāciju īpatsvars varētu būt augstāks nekā vēsturiski vidējais.

Iespējams, augsta ienesīguma obligācijas šobrīd nav pārāk pievilcīgas kā ieguldījumu alternatīva.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ko darīt ar mantotu īpašumu?

Ko darīt ar mantotu nekustamo īpašumu? Manuprāt ir 4 varianti:

  1. Izmantot savām vajadzībām
  2. Neizmantot nekā
  3. Gūt ienākumus
  4. Pārdot

Mazliet plašāks skaidrojums katram no variantiem

1. Izmantot savām vajadzībām

Ja mantots ir dzīvoklis vai mantota ir māja, tad īpašuma izmantošana savām vajadzībām būs tā apdzīvošana. Ja mantota tiek vasarnīca, tad tā regulāri tiek izmantota. Ja mantota tiek lauksaimniecības zeme un/vai saimniecība, tad tās izmantošana un apsaimniekošana. Ja mantota tiek apbūves zeme, tad tās apbūve savām personīgajām vajadzībām.

2. Neizmantot nekā

Ir mantots īpašums, taču tas netiek izmantots. Mantotais dzīvoklis stāv tukšs, taču maksājumi (apsaimniekošana, apkure, elektrības pieslēgums, nekustamā īpašuma nodoklis) par to ir jāveic. Mantotā māja stāv tukša, taču maksājumi (elektrības pieslēgums, nekustamā īpašuma nodoklis, u.c.) ir jāveic, kā arī neapkurinātu māju “laika zobs” skar daudz spēcīgāk nekā apdzīvotu māju. Mantota vasarnīca stāv tukša, taču maksājumi jāveic.

Mantotā lauksaimniecības zeme atstāta atmatā, taču nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā un jārēķinās ar soda naudu par neizmantoto zemi. Mantotā apbūves zeme stāv neizmantota, taču nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā un zemes attīrīšanas izmaksas ar gadiem tikai pieaugs.

3. Gūt ienākumus

Mantot dzīvokli vai māju izīrēt. Vasarnīcu aktīvajā sezonā izīrēt. Lauksaimniecības zemi izīrēt citiem saimniekiem. Apbūves zemi izīrēt vidēja termiņa izmantošanai (tirdzniecība, auto plači, utt)

4. Pārdot

Mantoto īpašumu pārdoto un iegūtos līdzekļus izmantot citiem ieguldījumiem vai citu savu esošo kredītsaistību, ja tādas ir, segšanai.

Liekas nekas sarežģīts un viegli saprotams. Izdomājam, kurš variants attiecīgajā situācijā ir vispiemērotākais, un rīkojamies.

Uzreiz gan jāatzīmē, ka katrs gadījums ir individuāls. Mantojumā saņemtam īpašumam var būt atšķirīgi racionālākie pielietojumi atkarībā no mantojuma saņēmēja, tāpēc nav viena universāla padoma kā rīkoties ar mantotu īpašumu.

Gandrīz nekad racionāli nav izvēlēties 2.variantu. Bezdarbība vienmēr saistās ar tiešām izmaksām (nekustamā īpašuma nodoklis, u.c.) un netiešām izmaksām (nolietojums, aizaugšana).

Ļoti daudzos gadījumos racionālākā izvēle būtu īpašumu pārdot. Pārdošanā iegūtos līdzekļus var izmantot dažādi, t.sk.:

  • Pilnībā vai daļēji finansēt cita nekustamā īpašuma iegādi savai lietošanai
  • Segt parādsaistības, ja to nasta ir liela
  • Ieguldīt cita veida ieguldījumos, piemēram, finanšu tirgos

Vairāk par dažādām situācijām un kurš no variantiem attiecīgajā situācijā varētu būt racionālākais skaties video zemāk:

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Cik daudz laika Tu velti savām finansēm?

Kā tev liekas, cik daudz laika pavadi savu finanšu plānošanai un vadīšanai? The Ascent apkopoja un izanalizēja American Time Use Survey datus par to, kā, kam un cik daudz ASV iedzīvotāji patērē savu laiku.

Te arī grafiks:

Kolonnā pa kreisi ir attēlots, vidēji cik stundas dienā tiek patērētas konkrētajai aktivitātei.

8.8 stundas amerikāņi katru dienu guļ. 3.23 stundas strādā. Ja tas liekas maz, tad tas ir tāpēc, ka ir attēlots vidējais laiks uz visiem ASV iedzīvotājiem – gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem. Kolonnā pa labi ir attēlots vidējais stundu skaits konkrētajā aktivitātē, ja tajā piedālās. Attiecīgi cilvēks, kuram ir darbs, vidēji strādā 7.61 stundu dienā.

Vidēji 2.84 stundas tiek tiek pavadīts pie TV, 0.28 stundas spēlējot spēles, 0.18 stundas mazgājot drēbes, 0.03 stundas plānojot mājsaimniecības finanses un 0.01 stundu izmantojot finanšu pakalpojumus.

Ja saskaita kopā mājsaimniecības finanšu plānošanu un finanšu pakalpojumu izmantošanu, tad tās ir 0.04 stundas jeb 2 minūtes un 24 sekundes dienā jeb 1 stunda un 12 minūtes mēnesī! Tajā pašā laikā katru mēnesi vidēji 85 stundas un 12 minūtes tiek veltītas TV!

70 reizes vairāk laika tiek veltīts TV nekā savu finanšu plānošanai un vadīšanai!!!

Es nesaka, ka šīm aktivitātēm ir jābūt apgrieztā proporcijā, taču nav iespējams savest kārtībā savas finanses un ikdienā par tām rūpēties, ja tām tiek veltītas tikai 2 minūtes dienā.

Un ar 2 minūtēm dienā nekādā gadījumā nevar runāt par turīgumu un finansiālo neatkarību!

Tāpēc jautāju vēlreiz:

Cik daudz laika Tu velti savām finansēm?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā labāk ieguldīt lielu summu – visu uzreiz vai pa daļām?

Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:

Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?

Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?

Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.

Lai iegūtu vēl lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos 24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās. Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40% obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10% augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.

Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?

Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.

Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.

Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.

Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldīt akcijās ir normāli

Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.

Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5 miljonus ASV dolāru.

Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus. Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5 tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi (ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)

Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV dolāru.

Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni 30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.

Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat pašsaprotami un dabiski.

Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.

Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.

Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj saglabāt un vairot savu turīgumu.

ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?

Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nekustamā īpašuma kā ieguldījuma turēšanas izmaksas

Latvijā tāpat kā daudzviet citur pasaulē ir izveidojies uzskats, ka nekustamais īpašums ir viens no labākajiem ieguldījumiem. “Tautā runā”, ka nekustamajam īpašumam nekrīt vērtība un citi līdzīgi pieņēmumi.

Šajā brīdi vēlos piedāvāt ASV piemēru. 

Ja aplūkojam S&P/Case-Shiller U.S. National Home Price Index vērtības izmaiņas laikā no 1987.gada līdz šī gada jūlijam, redzam, ka indeksa vērtība ir pieaugusi no 100 līdz 332.1.

32 gadu laikā mājokļu cenas ir pieaugušas par 232.1% jeb par 3.8% gadā. 3.8% vērtības pieaugums gadā nav slikti. Taču ir viens liels BET. Indekss atspoguļo cenas izmaiņas, taču netiek ņemta vērā inflācija.

Ieguldījumu būtība ir spēt saglabāt pirktspēju un vairot turīgumu ilgtermiņā, kas nozīmē spēt nopelnīt vairāk nekā pieaug cenas. 

Šajā pašā laika periodā kopējais cenu pieaugums jeb inflācija ASV bija 138% jeb 2.7% gadā. Tā rezultātā īpašumu cenas reāli (pieaugums mīnus inflācija) pieauga par 1.1% gadā.

Vēl bēdīgāka bilde ir redzama zemāk:

Grafikā augstāk ir attēlotas nekustamā īpašuma vērtības izmaiņas pēc inflācijas 3 ASV pilsētās no 1990.gada līdz 2019.gadam. Rozā jeb sārtā līnija ir izmaiņas Losandželosā, kopējais pieaugums 42.3% jeb 1.2% gadā. Šis rādītājs aptuveni saskan ar iepriekš minēto reālo pieaugumu.

Tikmēr Ņujorkā (tumši zilā līnija) kopējais pieaugums bija vien 23.1% jeb 0.7% gadā, bet Čikāgā 6.4% jeb 0.2% gadā.

Līdz šai vietai rakstā par piemēru izmantoju ASV, jo ASV var tikt ņemts par piemēru vai ceļvedi tam, kā kapitālismā bāzētas ekonomikas attīstās un attiecīgi kādas tendences nākotnē potenciāli varētu būt novērojamas Latvijā, ja pieņemam, ka Latvijas ekonomikas kopējā attīstība sekos ASV pēdās.

Izejot no iepriekšējā pieņēmuma, varam secināt, ka vidēji nekustamais īpašums Latvijā pēc inflācijas nākotnē varētu pieaugt par 0-1% gadā. No vienas puses nav slikti, jo netiek zaudēta naudas pirktspēja. Taču no otras puses ir vairāki faktori, kas kopējo ainu padara mazāk pievilcīgu.

Viens no tiem ir nekustamā īpašuma nodoklis. Bāzes likme nekustamā īpašuma nodoklim Latvijā ir 1.5% no kadastrālās vērtības. Pārsvarā tā ir zemāka par tirgus vērtību, taču ilgtermiņā, visticamāk, nonāksim pie tā, ka nodokli maksāsim no tirgus vērtības. Tātad no reālas īpašuma vērtības pieauguma ir jāatņem 1.5%.

Tā rezultātā tukšs nekustamais īpašums gadā zaudē no -1.5% līdz -0.5% no savas reālās vērtības. Ar 1.5% ikgadēju vērtības kritumu pēc 10 gadiem kopējais reālās vērtības zudums būs gandrīz 15%.

Tāpat ir jāņem vērā, ka nekustamais īpašums nolietojas. ASV tiek pieņemts, ka mājoklis nolietojas par aptuveni 2.56% gadā, tā rezultātā 39 gadu laikā mājoklis tiktu pilnībā nolietots. Ja atņemam šo lielumu no iepriekš iegūtās vērtības, tad sanāk, ka nekustamais īpašums reālajā vērtībā ik gadu zaudē no -4% līdz -3% gadā. Ar 4% ikgadēju vērtības kritumu pēc 10 gadiem kopējais reālās vērtības zudums būs gandrīz 35%.

Pie tam nolietojumu pieņēmums ir attiecināms uz apdzīvotām vai regulāri izmantotām telpām. Es domāju, ka ikviens no mums ir redzējis, cik strauji īpašum degradējas, ja to neizmanto un neapkurina. Tādos gadījumos runa var būt par 5, 10 vai pat vairāk procentu vērtības zudumu gada laikā.

Ja īpašums stāv tukšs, bet tiek uzturēts lietošanas kārtībā, tas nozīmē izdevumus par elektrības pieslēgumu, apkuri, apsaimniekošanu. Šīs izmaksas arī var sniegties dažos procentos. Pieņemsim, ka tie ir 2% gadā. Nu jau kopējais reālās vērtības zudums ir aptuveni 6% gadā.

Šeit varētu novilkt iedomātu svītru un apstāties, pieņemot, ka tukšs nekustamais īpašums ik gadu zaudē aptuveni 6% no savas reālās vērtības jeb cenas pēc inflācijas.

Kopējā aina izskatās pavisam citādāk, ja īpašums tiek izīrēts. Nodokļu maksājumus un apsaimniekošanu var pārnest uz īrnieka pleciem. Tā rezultātā reālās vērtības kritums sarūk līdz 2.5% gadā, kas sastāv no 0% reālās cenas pieauguma un 2.5% nolietojuma.

Lai nekustamais īpašums kļūtu par pievilcīgu ieguldījumu, tas ir jāizīrē par cenu, kas ir lielāka par 2.5%(nolietojums), pieņemot, ka īpašuma cena pieaug vienā līmenī ar kopējo inflāciju ekonomikā. Tādā gadījumā nekustamais īpašums ne vien saglabās savu vērtību, bet arī vairos turīgumu.

Ja pieder nekustamais īpašums 60 000 eiro vērtība, un tiek maksāts samazinātais 10% nodoklis no īres ieņēmumiem, situācija ir sekojoša. Ienesīgumam pirms nodokļiem ir jābūt 2.78%. Šajā gadījumā gada īres maksas ieņēmumi būtu 1 668 eiro jeb 139 mēnesī pirms nodokļiem jeb 125 eiro mēnesī pēc nodokļiem. Atgādinu, ka šī ir minimālā īres maksa, lai ieguldītāja turīgums saglabātos un nekristos vērtībā. 

Un šeit varam rezumēt. Ja stāv tukšs nekustamais īpašums 60 000 eiro vērtībā, tā uzturēšana un reālās vērtības kritums gadā kopā sastādīs ap 3 600 eiro. Lai ieguldītājs nezaudētu savu pirktspēju, īpašums ir jāizīrē ar vismaz 2.78% augstu ienesīgumu jeb 139 eiro mēnesī. Attiecīgi, kopējās vērtības pieaugumam ir nepieciešama augstāka īres cenas.

Jāatzīmē, ka visā rakstā runa ir par standarta gadījumu, kurā īpašums tiek tikai izīrēts. Zinošiem cilvēkiem, kas tam velta daudz laiku, vienmēr atradīsies iespējas dažādos tirgus segmentos, lokācijās un citās variācijās nopelnīt daudz vairāk. Taču tādā gadījumā tā vairs nav pasīva ieguldīšana vai sava turīguma saglabāšana, bet gan aktīva darbība, kas robežojas ar investēšanu un komercdarbību.

Tukšs nekustamais īpašums ir ļoti dārgs nekustamais īpašums!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: