Angļu valodā frāzi “leaving money on the table” lieto, ja varēja par darījumu saņemt lielāku summu nekā faktiski tika saņemts. Piemēram, ja no klienta par pakalpojumu saņem 100 eiro, taču klients būtu bijis gatavs par to samaksāt 150 eiro, tad uz galda ir atstāti 50 eiro.
Šī frāze man nāk prātā, domājot par vēl joprojām salīdzinoši reti izmantotajiem uzkrājumu produktiem, kuriem ir pieejama iedzīvotāju ienākumu nodokļu (IIN) atmaksa.
Uz šādiem uzkrājumiem var skatīties no 2 skatupunktiem:
Par katru iemaksu tiek saņemts 20% bonuss
Katrs ieguldījums tiek veikts ar 20% atlaidi
Jebkurā gadījumā netiek izmantota iespēja iegūt 20%.
Jā, jebkurš pakalpojums saistās ar noteiktām izmaksām, taču šobrīd ir arī tādi pakalpojumu sniedzēji, kuru komisijas varētu vērtēt kā adekvātas un pat zemas. Līdz ar to ir jāveic neliels mājasdarbs, jāizvēlas izdevīgākais risinājums un jābeidz atstāt naudu uz galda.
Ja negribas veikt mājasdarbu patstāvīgi, tad es esmu veicis savu mājasdarbu un salīdzinājis dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvājumus, salīdzinājums ir meklējams šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums
Cik lielas summas tiek atstātas uz galda?
Ja saņem 2000 eiro ikmēneša algu pirms nodokļu nomaksas un 10% no tās jeb 200 eiro mēnesī novirzi uzkrājumiem, tad, neizmantojot uzkrājumus ar IIN atmaksu, uz galda katru gadu tiek atstāti 480 eiro.
Ja mājsaimniecībā katrs no apgādniekiem saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas un neizmanto IIN atmaksu, tad uz galda šāda mājsaimniecība atstāj 960 eiro gadā.
Ar 3000 eiro algu viena persona uz galda atstāj 720 eiro gadā, bet 2 tādas algas pelnošie kopā gadā uz galda atstāj 1440 eiro.
Ir decembris un vēl var paspēt šogad neatstāt naudu uz galda.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Sasniedzot pensijas vecumu, var pieteikties saņemt vecuma pensiju. Pensiju aprēķina, ņemot vērā 1.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu un vēl citus lielumus. Šobrīd gandrīz visiem, kuri dodas pensijā, vajadzētu būt arī uzkrājumam 2.pensiju līmenī. Līdzekļi tajā ir tikuši iemaksāti no sociālajām iemaksām.
Statistika liecina, ka šī brīža 63 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem 2.pensiju līmenī vidēji ir uzkrāti daži tūkstoši eiro. Savukārt, 203 63gadniekiem 2.pensiju līmenī ir uzkrāti vairāk nekā 20 000 eiro.
Piesakoties vecuma pensijai, tiek dota iespēja izvēlēties vienu no 2 variantiem, ko darīt ar 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu:
To pievienot 1.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt vienu vecuma pensiju,
Noslēgt mūža pensijas līgumu ar privātu apdrošināšanas sabiedrību.
Pirmais variants ir vienkāršāks, nav nekas “jāņemās”, nav lieki jādomā, mēnesī saņemsi vienu pensiju un miers.
Otrais variants ir sarežģītāks, tas ļauj atlikt 2.pensiju līmeņa kapitāla izmaksu, ļauj izvēlēties dažādus izmaksu biežumus, sadalīt izmaksu vairākos posmos, kā arī ļauj daļu no uzkrātā kapitāla nāves gadījumā saņemt norādītam labuma guvējam.
Piemēri salīdzināšanai
Lai varētu salīdzināt gan abus variantus savā starpā, gan salīdzināt dažādus pakalpojumu sniedzējus, izmantošu divus teorētiskus gadījumus. Vienai personai, sasniedzot pensijas vecumu jeb šobrīd 63 gadi un 9 mēneši, 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai personai ir uzkrāti 20 000 eiro.
Sāksim ar pirmā varianta izvēli.
Uzkrājuma pievienošana 1.pensiju līmeņa kapitālam
Ikmēneša saņemamās pensijas aprēķinam tiek izmantota formula:
Ja persona iet pensijā 2020.gadā un persona ir 63 gadus un 9 mēnešus veca, tad plānotais izmaksas laika posms “G” ir 18,36 gadi.
Ja ir uzkrāti 5 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:
5 000 : 18,36 : 12 = 22.69 eiro
Ja ir uzkrāti 20 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:
20 000 : 18,36 : 12 = 90.77 eiro
Attiecīgi par šādām summām pieaugs vecuma pensija, ja tiks izvēlēts pirmais variants. Jāatzīmē, ka nāves gadījumā pensiju nav iespējams mantot. Ja personai iestājas nāve, piemēram, 64 gados, tad neatkarīgi no uzkrātā apmēra 2.pensiju līmenī neviens neko nesaņem mantojumā.
Mūža pensijas polise
Sākot skatīt mūža pensijas polišu piedāvājumus, ļoti viegli var apjukt. Ir tik daudz mainīgo:
Var izvēlēties izmaksu biežumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.
Var norādīt personu, kura noteiktu periodu turpinās saņemt izmaksas, ja pensijas saņēmējs iet bojā. Garantēto periodu var noteikt līdz 20 gadiem.
Var atlikt izmaksu līdz pat 10 gadiem.
Noteikt līdz 3 dažādiem izmaksas posmiem.
Tā rezultātā ir iespējami vairāki tūkstoši variantu, uz kādiem nosacījumiem noslēgt mūža pensijas polises līgumu. Iziesim cauri katrai no izvēlēm.
Izmaksu biežums
Ja gribas vienkārši palielināt ikmēneša pensiju, tad ir jāizvēlas izmaksu saņemt katru mēnesi. Tādējādi papildus vecuma pensijai ik mēnesi kontā tiks saņemta kāda summa ikdienas tēriņiem.
Ja ik mēnesi saņemamā summa nav nepieciešama ikdienas vajadzību segšanai, tad var izvēlēties saņemt maksājumu reizi ceturksnī vai reizi pusgadā. Tā rezultātā retāk kontā ienāks papildus ienākumi, taču katru reizi tā būs attiecīgi lielāka summu, kuru var izmantot lielāku neikdienišķu pirkumu vai tēriņu vajadzībām.
Vēl lielāka summa attiecīgi ienāks, ja izvēlas saņemt maksājumu reizi gadā, kuru izmantot, piemēram, ceļojuma apmaksai vai kādam citam lielākam pirkumam.
Tātad, izmaksu biežumu var izvēlēties, ņemot vērā šo ienākumu faktisko nepieciešamību ikdienas tēriņu segšanai. Ja ikdienas tēriņiem pietiek ar vecuma pensiju un citiem ienākumiem, tad šo izmaksu var izvēlēties retāku un novirzīt to lielākiem pirkumiem.
Iespēja atstāt mantojumā
Valsts maksāto vecuma pensiju mantojumā nevar atstāt. Taču, noslēdzot mūža pensijas līgumu, daļu no 2.pensiju līmenī uzkrātā var atstāt mantojumā, ja personai iestājas nāve pirms noteiktā izmaksas perioda.
Protams, jo ilgāku izvēlas garantēto izmaksas periodu, jo vairāk tas izmaksās jeb mazāks būs saņemamais ikmēneša maksājums. Šo vēlāk varēs skaidri redzēt salīdzinājumā.
Ja 2.pensiju līmenī ir uzkrāta salīdzinoši neliela summa, kā rezultātā ienākums no mūža pensijas polises ik mēnesi ir, piemēram, ap desmit vai nedaudz vairāk eiro, taču neizvēloties iespēju mantot šis maksājums pieaug līdz, piemēram, 20 eiro. Tad ir jāizvērtē, kam šie 10 eiro mēnesī ir vairāk nepieciešami – pensijas saņēmējam vai norādītājam mantiniekam.
Ja ir salīdzinoši neliels uzkrājums 2.pensiju līmenī (līdz 5000 eiro), visticamāk arī vecuma pensijas apmērs nav ļoti liels. Tāpēc, iespējams, prātīgākā izvēle būtu neatstāt neko mantojumā, attiecīgi neizvēlēties garantēto izmaksa periodu un saņemt pie vecuma pensijas pēc iespējas lielāku papildus ienākumu.
Ja 2.pensiju līmenī uzkrāts gana liels kapitāls, kā arī pati vecuma pensija ir solīda un pilnībā nodrošina ikdienas vajadzības, tad var lemt par garantētā perioda izvēli un nāves iestāšanās gadījumā norādītais labuma guvējs turpinās saņemt regulāros maksājumus.
Piemēram, ja ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī, izvēloties 20 gadu garantēto saņemšanu un iestājoties nāvei jau nākamajā mēnesī pēc līguma noslēgšanas, norādītais labuma guvējs varēs saņemt gandrīz 83 eiro mēnesī gandrīz 20 gadus. Ja neizmanto iespēju atstāt mantojumā, tad pensijas saņēmējs ik mēnesi saņemtu ap 95 eiro.
Šajā gadījumā izvēle ir starp to, vai saņemt 95 eiro mēnesī līdz mūža beigām, vai saņemt 83 eiro mēnesī un, ja nāve iestājas ātrāk nekā 20 gadu laikā, tad atlikušo termiņu 83 eiro mēnesī saņems norādītais labuma guvējs.
Izmaksas atlikšana
Šo variantu var izmantot, ja valsts vecuma pensija ir pietiekama ikdienas vajadzību segšanai un ir vēlme lielākus ienākumus saņemt nākotnē nevis šodien.
Tāpat šo variantu varētu izvēlēties tādā gadījumā, ja kopējais turīgums ir tik liels, ka ienākošie maksājumi kopējo ainu būtiski neietekmē, attiecīgi var atļauties atlikt pensijas saņemšanu un nākotnē saņemt vēl vairāk.
Tomēr lielākajā daļā gadījumu izdevīgāk būs sākt saņemt ienākumus uzreiz un nevis tos atlikt uz nākotni.
Izmaksu posmi
Var izvēlēties maksājumus saņemt līdz pat 3 izmaksas posmos. Pirmajā posmā, kas ir ne īsāks par 5 gadiem var saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla.
Šāda izvēle ļauj ātrāk saņemt vairāk no uzkrātā kapitāla. Tomēr jārēķinās, ka tā rezultātā beigu posmā saņemamie līdzekļi būs pavisam nelieli.
Piedāvājumu salīdzinājums
Kad visas opcijas ir izskatītas, var salīdzināt pakalpojumu sniedzējus, pie kura varēs saņemt vairāk.
Izmantošu iepriekš minētās 2 teorētiskās personas – vienai ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī. Tālāk apskatīsim 2 scenārijus – vienā netiek izvēlēts garantētais izmaksas periods, otrā tiek izvēlēts maksimālais 20 gadu izmaksas posms. Visos gadījumos netiek izvēlēta izmaksu atlikšana un tiek veikta izvēle saņemt visus maksājumus vienādā apmērā jeb vienā posmā ik mēnesi.
Mūža polisi piedāvā 4 pakalpojumu sniedzēji: SEB Life and Pension Baltic SE, ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle un AAS „CBL Life”. To mājaslapās ir atrodami kalkulatori, kalkulatoros iegūtās vērtības tiek izmantota salīdzinājumā.
SEB piedāvā slēgt mūža polises līgumu ar minimālo uzkrājumu 15 000 eiro, attiecīgi pie 5 000 eiro uzkrājuma ir atstāta tukša ailīte.
Bez garantētā perioda
Izvēlamies polisi bez garantētā perioda jeb nevienam neko no šī uzkrājuma nevarēs atstāt mantojumā.
No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka polišu izmaksas jeb tas, cik komisijās un riska prēmijās paņem apdrošinātājs, būtiski atšķiras.
Lielākie mūža pensijas maksājumi, ko ik mēnesi saņems kontā, būs no Compensa gan ar 5 000 eiro uzkrājumu, gan ar 20 000 eiro uzkrājumu 2.pensiju līmenī.
Jāatzīmē, ka šīs summas ir pirms nodokļu nomaksas.
Ar garantēto 20 gadu periodu
Šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tāda, ka tiek norādīts labuma guvējs un garantētais izmaksas periods tiek izvēlēts maksimālais jeb 20 gadi. Lūk, rezultāti:
Ar 5 000 eiro lielu uzkrājumu 2.pensiju līmenī lielākais ikmēneša ienākums būs no Compensa.
Ar 20 000 eiro lielu uzkrājumu lielākais ikmēneša ienākums būs no SEB.
Salīdzinājuma secinājumi
Kā redzam tabulās, tad iegūtie rezultāti var atšķirties būtiski. Piemēram, neizvēloties garantēto periodu, ikmēneša ienākumu apmērs ar 20 000 eiro uzkrājumu var atšķirties par gandrīz 7 eiro mēnesī.
Tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot visus piedāvājumus, salīdzināt tos un izvēlēties sev atbilstošāko un izdevīgāko.
Secinājumi
Veicot aprēķinus, nākas konstatēt, ka jebkurā gadījumā izdevīgāk ir noslēgt mūža pensijas polisi. Pievienojot 2.p.l. uzkrājumu valsts pensijai, pensijas pieaugums ir mazāks nekā to var saņemt piesakoties mūža pensijas polisei.
Rūpīgi ir jāizvērtē savas vajadzības, jāsaņem piedāvājumi no visiem polises piedāvātājiem un jāizvēlas izdevīgākais variants.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Ik pa laikam saņemu jautājumu – kādu banku izvēlēties?
Uz šo jautājumu, protams, nav vienas, vienkāršas un ātras atbildes. Nav arī tā, ka Latvijā būtu kāda banka, kura būtu vairākkārt labāka visos iespējamos rādītājos par visām citām bankām.
Tieši tāpēc šim jautājumam ir jāpieiet citādāk. Nevis jāskatās, kuru banku izvēlēties, bet gan kura banka piedāvā labākos nosacījumus konkrētajam produktam, kurš man ir nepieciešams.
Sen ir beigušies tie laiki, ka ir īpaši liela nozīme būt lojālam savai bankai. Daudzi to uz savas ādas ir piedzīvojuši negatīvā izpausmē, piemēram, banku agresīvā rīcība iepriekšējā krīzē, bet citi ir piedzīvojuši arī pozitīvā izpausmē. Piemēram, labākos nosacījumus savam hipotekārajam kredītam varēju saņemt bankā, kurā nekad agrāk konts nebija atvērts, savukārt bankas, kurās konti bija atvērti ilgāk nekā 10 gadus, piedāvāja sliktākus nosacījumus.
Tātad, meklējam banku pēc nepieciešamā produkta:
Dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu – atrodam labāko piedāvājumu un attiecīgās bankas vai pakalpojuma sniedzēja pakalpojumu izmantojam. Manu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu salīdzinājuma rakstu meklē šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums.
Hipotekārais kredīts – kad ir atrasts iegādājamais īpašums, tad pieprasām piedāvājumus visām lielākajām bankām. Piedāvājuma sagatavošana neko nemaksā. Izvēlamies piedāvājumu ar draudzīgākajiem nosacījumiem.
Kredītkarte – ja ikdienas tēriņiem, norēķiniem par ceļojumiem, auto nomām ir vēlme izmantot kredītkarti, tad, ņemot vērā šos aspektus, veicam tirgū esošo piedāvājumu salīdzinājumu un izvēlamies izdevīgāko un atbilstošāko.
Šādi var teikt par visiem pakalpojumiem – zinām sev vajadzīgo pakalpojumu un pēc tam atrodam labāko piedāvājumu.
Jā, konta atvēršana aizņem laiku un pūles, taču, ja ilgtermiņa izmaksu ietaupījums vai ieguvums ir mērāms vairākos desmitos, simtos un pat tūkstošos eiro, tad neliels iztērētais laika daudzums jauna konta atvēršanai citā bankā ir pat racionāls lēmums.
Kādas bankas kādiem pakalpojumiem izvēlos es?
Varbūt vēl kādreiz nākotnē nonākšu līdz salīdzinājumiem visos produktu segmentos, taču šobrīd padalīšos ar to, kādiem pakalpojumiem kādas bankas izmantoju es.
Šobrīd izmantoju pakalpojumus četrās Latvijas bankās. Katrā no tām izmantoju atšķirīgus pakalpojumus konkrētām vajadzībām. Tā kā augstāk rakstīju, ka konkrētam pakalpojumam jāatrod konkrēts pakalpojumu sniedzējs, tad arī savu sarakstu veidošu, vadoties pēc pakalpojuma, un sadalīšu 3 sadaļās: uzkrājumi un ieguldījumi, kredīti, ikdienas norēķini.
Uzkrājumu un ieguldījumi
Dzīvībās apdrošināšana ar uzkrājumu – šo pakalpojumu aktīvi izmantoju Swedbank. Veicot salīdzinājumu (lasāms šeit), kā arī jau pirms vairākiem gadiem salīdzinot piedāvājumus, nonācu pie secinājumu, ka Swedbank piedāvātie Privātie portfeļi vislabāk atbilst manām vajadzībām – tiem ir viszemākās komisijas tirgū, kā arī ieguldījums tiek ieguldīts finanšu tirgos.
Šo pakalpojumu esmu izmantojis arī Citadelē. Pēc pāris dienām būs apritējuši 5 gadi no polises noslēgšanas brīža, attiecīgi varēšu saņemt kontā savu uzkrājumu. Toreiz polisi atvēru Citadelē, jo tā piedāvāja fiksētu uzkrājuma ienesīgumu 1.3% gadā. Jā, tas pat nenosedza visas komisijas, taču galvenais ieguvums bija tieši IIN atmaksa. Aktīvi iemaksas šajā kontā veicu tikai pēdējos 2 gados, kad līdz polises termiņa beigām bija atlikuši vien 2 gadi, attiecīgi nodrošinot ļoti augstu un garantētu ienesīgumu savam uzkrājumam, pateicoties nodokļu atmaksai.
Ņemot vērā jau iepriekš minēto salīdzinājumu, turpmāk dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu Citadelē vairs neizmantošu.
Investīcijas Latvijas akcijās – Swedbank. Swedbank piedāvā bezmaksas Baltijas akciju tirdzniecību, kā arī portfelim ar apmēru līdz 30 000 eiro nav jāmaksā glabāšanas komisija. Līdz ar to ieguldījumiem Baltijas akcijās labākas alternatīvas pašreiz nav.
Investīcijas akcijās – BlueOrange Bank. BlueOrange bankā vairākus gadus strādāju, tajā laikā iegādājos nelielas kompānijas akcijas, kuras nebija iespējams iegādāties Interactive Brokers. Tā kā atvērtā pozīcija ir salīdzinši neliela, to nav izdevīgi pārdot augsto komisiju dēļ, kā arī to nav izdevīgi pārvest uz citu banku vai brokeri augsto komisiju dēļ, tāpēc man ir saglabājies vērtspapīru konts ar vienu atvērtu pozīciju BlueOrange bankā.
Investīcijas finanšu tirgos – Interactive Brokers. Pamatvajadzībām izmantoju tieši šo brokeri. Par brokera izvēli investīcijām plašāk aprakstīšu atsevišķā rakstā.
Depozīti un krājkonti – tādu man nav. To likmes ir tik zemas, ka neredzu atšķirību starp turēšanu norēķinu kontā vai depozītā/krājkontā.
Kredīti
Hipotekārais kredīts – SEB. Piesakoties hipotekārajam kredītam, aizpildīju pieteikumus visās četrās lielākajās Latvijas bankās. Vislabākos un draudzīgākos nosacījumu saņēmu tieši no SEB, ar kuru līdz tam nekad agrāk nav bijusi nekāda veida sadarbība.
Auto līzings – Swedbank. Tāpat rīkojāmies ar auto līzingu. Izvēlējamies sev atbilstošako finansēšanas veidu un attiecīgi saņēmām atbilstošu un pieņemamu piedāvājumu.
Ikdienas norēķini
Norēķinu konts – Swedbank, Citadele, SEB, BlueOrange. Katrā no bankā, kuru izmantoju, man ir norēķinu konts, bez tā nevar iztikt. Tas nenozīmē, ka šos norēķinu kontus aktīvi izmantoju. SEB norēķinu konts tiek izmantots hipotekārā kredīta maksājumiem, Swedbank norēķinu konts tiek izmantots pārskaitījumiem uz dzīvībās adprošināšanu ar uzkrājumu un ieguldījumu kontu, kā arī dažādu rēķinu apmaksai.
Norēķinu karte – Citadele. Citadeles norēķinu karte ir unikāla ar to, ka tajā ir integrēts e-talons. Šobrīd tas man vairs nav nepieciešams, taču agrāk, kad to lietoju ikdienā, bankas kartē integrēts e-talons bija daudz ērtāks nekā tirdziecības vietās pirktie. Šī arī ir mana vienīgā norēķinu karte, no kuras var izņemt skaidru naudu bez komisijas maksas. Šī arī ir vienīgā karte, par kuru maksāju nelielu ikmēneša komisiju.
Kādreiz varbūt bija iemesls turēt vairāku banku kartes, lai izņemtu naudu, taču šobrīd lielākas bankas apkalpo zibmaksājumus. Ja, piemēram, nepieciešama skaidra nauda, bet Citadeles kontā līdzekļu nav, tad varu pārskaitīt no Swedbank un pāris sekunžu laikā saņemt Citadelē un veikt naudas izņemšanu jau ar Citadeles karti. Tāpēc nav vērts uzturēt vairākas norēķinu kartes, par kurām visām ir jāmaksā ikmēneša komisijas maksas.
Kredītkarte – Citadele. Citadeles piedāvātās X kartes man ir pievilcīgas ar to labumiem, pie pietiekami liela apgrozījuma nav mēneša maksas, ir bonusa punktu uzkrājums, ceļojumu un cita veida apdrošināšanas. Procentu likme mani neuztrauc, jo procentus nekad nemaksāju – visu iztērēto nepieciešamajā termiņā atmaksāju.
Lielākais klupšanas akmens ar kredītkartēm ir to komisiju maksas. Mēneša maksa par kredītkarti par manis izmantoto kredītkarti ir 6 eiro. Gadā tie sanāk 72 eiro. Tā kā sasniedzu noteiktos apgrozījuma apjomus, tad mēneša maksa man nav jāmaksā. Ja tā nebūtu, tad no kredītkartes es atteiktos.
Nereti cilvēki mēdz uzturēt 2 vai pat 3 kredītkartes no dažādām bankām, lai būtu pieejami līdzekļi akūtos brīžos. Ja par katru no tām ir jāmaksā vidēji 5 eiro mēnesī jeb kopā 15 eiro, tad gadā summa sastāda 180 eiro. Šāds izdevumu apmērs, manuprāt, nav attaisnojams.
Tāpat kredītkartēm ir ļoti daudz citu komisiju, uz kurām var iekrist. Tāpēc kredītkarti drīkst izmantot tikai gudri – zinot visus nosacījumus, nemaksājot procentus un komisijas maksas. Pretējā gadījumā šo pakalpojumu izmantot nevajag.
Kopsavilkums
Nav jāizvēlais tikai viena banka.
Katram nepieciešamajam pakalpojumam izvēlamies labāko pakalpojumu neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja.
Lojalitāte konkrētai bankai ir nesvarīga vai maznozīmīga.
Manis veiktās izvēles nav vienīgās pareizās, katram tās var būt citādākas atkarībā no nepieciešamajiem pakalpojumiem, izteiktajiem piedāvājumiem un daudziem citiem faktoriem.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par P2P ieguldīšanas riskiem esmu stāstījis daudz un, visticamāk, tas būs jāturpina darīt, kamēr vien cilvēki vieglprātīgi P2P ieguldīšanu uzskatīs par drošu un augsta ienesīguma ieguldīšanas vietu.
Kristapam ir liela pieredze, ieguldot P2P platformās. Ar viņu par P2P ieguldīšanu runājām arī šajā video sarunā:
Kristapa komentāri par Mintos šī brīža situāciju
Kristaps raksta, ka 17 no 7o aizdevumu sniedzējiem, kuru kredīti ir pieejami ieguldīšanai Mintos platformā, ir problēmas ar aizdevumu atmaksu.
Pēc Kristapa aplēsēm kopējā summa, kura ir pakļauta riskam ir aptuveni 118 miljoni eiro.
Pieņemot, ka tikai puse no šiem aizdevumiem tiktu atgūta, nozīmē, ka Mintos ieguldītāju patiesais ienesīgums varētu būt tuvāks 4.7% nekā reklamētie 12.41%
(Kaspara piezīme: kādam ienesīgums būs tiešām 11% un augstāk, taču citam būs liels mīnuss)
Tāpat pastāv vairāki potenciālie interešu konflikti.
Precīzi nezinu, cik daudz un vai visiem kredītiem, kuri ir pieejami ieguldīšanai, kā drošības garants tiek minēta atpirkšanas garantija. Tā nozīmē, ka gadījumā, ja aizņēmējs nespēs veikt kredīta atmaksu noteiktajos termiņos, tad aizdevuma izsniedzējs no jums šo kredītu atpirks.
Pirmajā acu uzmetienā šķiet ļoti forši un jauki. Taču realitātē šis nozīmē, ka konkrētais aizņēmums darbojas tikai kā izkārtne, jo patiesais risks ir tieši aizdevuma izsniedzējs.
Ja aizdevuma izsniedzējs nokļūs grūtībās, tad būs problēmas saņemt atpakaļ savu naudu, kā to Kristaps raksta savā rakstā.
Šajā brīdī var jautāt jautājumu – kāpēc vispār ieguldīt izmantojot kādu P2P platformu? Lai iegūtu ekspozīciju minēto uzņēmumu? Jo faktiski katrs atsevišķais kredīts nav svarīgs, bet svarīga ir kompānija.
Ja svarīga ir kompānija, tad ir citi veidi, kā tajās ieguldīt. Var ieguldīt kredītu izsniedzēju obligācijas. Katrai konkrētai obligācijai nosacījumi atšķiras, taču pieņemu ka obligācijas kapitāla struktūrā ir augstāk nekā P2P platformas. Tas nozīmē, ka obligāciju kreditori pirmie tiek pie naudas un tikai tad citi kreditori, t.sk. P2P ieguldītāji. (ja kļūdos, lūdzu, palabojiet ar konkrētiem piemēriem)
Tāpat bieži vien obligācijām tiek noteikts konkrēts nodrošinājums, piemēram, tiek ieķīlāts konkrētu valstu biznesa struktūrvienības, preču zīmes, utt.
Nav tā, ka es šobrīd reklamēju kāda uzņēmuma obligācijas, taču, ņemot vērā Kristapa rakstīto un faktisko situāciju P2P nozarē, iespējams, ieguldījums obligācija varētu būt laba alternatīva, ja sektors liekas pievilcīgs un gribās tajā ieguldīt.
Kam tiek aizdota nauda?
Pirms veikt ieguldīšanu P2P platformās, manuprāt, būtu jāvar pozitīvi atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:
Vai es personīgi aizdotu līdzekļu personai, kurai, iespējams, ir ne pārāk labs aizņēmēja profils?
Vai es personīgi aizdotu līdzekļus personai, kura ir gatava ņemt kredītu ar padsmit, vairāku desmitu un augstākām procentu likmēm?
Vai es personīgi aizdotu līdzekļu personai veca luksus klases auto iegādei?
Šie ir tikai daži no jautājumiem, kurus var uzdot. Ja uz kaut vienu no tiem atbilde ir noraidoša, tad kāpēc gan līdzekļus aizdot tieši tādām sev nepazīstamām personām, izmantojot kaut kādu platformu?
Tas, ka mēs konkrēto cilvēku nepazīstam un neredzam, tas kredītu nepadara drošāku! Tieši otrādi!
Un, ja mēs aizdodam nevis vienam, bet gan 100 šādiem cilvēkiem, tas mūsu ieguldījumu nepadara drošāku. Notiek diversifikācija starp vienādi riskantiem kredītiem un beigās mēs iegūstam 100 vienādus riskantus kredītus.
Risks vs. ienesīgums
Ieguldīšanas un uzkrāšanas kontekstā ir jāatceras viena no svarīgākajām sakarībām – risks pret ienesīgumu.
Jo augstāks risks, jo augstāks sagaidāmais ienesīgums un otrādi. Tāpat arī jo augstāks sagaidāmais ienesīgums, jo augstāks risks.
Lūk, šādi varētu noraksturot šo sakarību grafika veidā:
Kur šajā grafikā varētu atrasties ieguldīšana P2P?
Tātad, sagaidām augstu ienesīgumu un esam gatavi arī augstam riskam.
Taču var sanākt arī šādi:
Risks ir augsts, taču ienesīgums ir zems vai nav vispār, nemaz nerunājot par iespējamiem zaudējumiem.
Atsaucoties uz Kristapa rakstīto par iespējamo patieso 4.7% ienesīgumu Mintos ieguldītājiem, šķiet, ka šis grafiks to raksturo vislabāk – augsts risks ar ne pārāk augstu ienesīgumu.
Kopsavilkums
P2P ieguldīšana ir riskanta. To paredz pats biznesa modelis. Kredīti tiek izsniegti riskantiem klientiem ar augstiem procentiem. Kredītus izsniedzošās kompānijas, ņemot vērā to izsniedzamos kredītus, arī ir riskantas. Tas attēlojas šī brīža situācijā, kurā 17 no 70 kredītu izsniedzējiem Mintos platformā ir dažādas problēmas, kā rezultātā 118 miljoniem eiro pastāv risks netikt atgūtiem pilnībā.
Lūdzu, lūdzu, kārtīgi izvērtējam riskus pirms “lecam iekšā” augsta riska ieguldījumos.
Atvainojos, ja rakstam ir dusmu vai emocionāla pieskaņa, taču tādas sajūtas man tiešām ir, izlasot Kristapa rakstīto.
Paldies, Kristapam Moram par viņa ieguldīto laiku un par viņa rūpēm par citu ieguldītāju labklājību!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Šis ir trešais raksts sērijā par Pirmajiem soļiem. Pirmo rakstu lasi šeit: 1.solis, otro rakstu lasi šeit: 2.solis. Šajā reizē par 3.soli – drošības spilvenu
Drošības spilvens
Kad ir paveikts pirmais solis – izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem – un otrais solis – atmaksāti dārgie kredīti, ja tādi bija – ir laiks ķerties klāt drošības spilvena veidošanai.
Drošības spilvena uzdevums ir nodrošināt līdzekļus ilgākam laika periodam, kurā dažādu apstākļu dēl var būt sarukuši vai pilnībā zuduši ienākumi. Starp šādiem apstākļiem ir darba zaudējums pēc savas gribas vai citu apstākļu ietekmē, ilgstoša slimība, ilgāka pauze pēc saspringta darba perioda, jauna dzīves ceļa meklējumi, u.c.
Manuprāt, adekvāts drošības spilvena apmērs būtu 6 mēnešu izdevumu summa.
Iepriekšējie raksti
Par drošības spilvenu esmu rakstījis jau vairākkārt. Pēdējo reizi šajā blogā par to rakstīju šī gada aprīlī: Drošības spilvens, vēlāk papildinātā versijā raksts par drošības spilvenu bija lasāms izdevumā iBizness
Tā kā būtībā savas domas par drošības spilvenu esmu uzrakstījis jau iepriekš, tad šis raksts ir vairāk domāts tam, lai turpinātu rakstu sēriju un kāds solis nepaliktu neizlaists.
Īsumā
Arī šoreiz vēlos atgādināt, ka ir svarīga soļu secība. Pirms veikt uzkrājumus lieliem pirkumiem vai sākt ieguldīt, ir svarīgi izveidot drošības spilvenu.
Drošības spilvena uzkrājumu nav nekur jāiegulda! Šiem līdzekļiem ir jāglabājas norēķinu kontā, kur tie ir salīdzinoši viegli un ātri pieejami.
Pozitīvā tendence
Pēdējo mēnešu laikā ir bijušas vairākas sarunas ar cilvēkiem, kuri iepriekš ir parūpējušies par drošības spilvena izveidi. Kādam no šiem cilvēkiem ienākumi COVID-19 ietekmē saruka, citam nē, taču visi uzsvēra to, cik labi, ka šāds uzkrājums ir izveidots.
Gadiem ejot, arvien vairāk dzirdu no cilvēkiem, kuri ir izveidojuši drošības spilvenu gan manis rakstītā ietekmē, gan citos avotos izlasītā ietekmē, taču šī tendence mani ļoti iepriecina.
Esot drošības spilvenam, cilvēki kopumā kļūst pašpārliecinātāki, viņi ir priecīgāki un drošāki par savu nākotni, mazāk streso un kopumā dzīvi tver pozitīvāk.
Ceru, ka tendence turpinās uzņemto pozitīvo kursu, un man būs iespēja satikt un runāties ar aizvien vairāk cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pirmos 3 soļus un ir ceļā uz nākamajiem soļiem.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Ja Tev ir aktuāli, kas notiek finanšu tirgos, vēlies ik pa laikam uzzināt kādas interesantas ieguldījumu idejas, tad, lūdzu, pieraksties, lai saņemtu jaunākās ziņas uz savu e-pastu.
Turpmāk tikai ar retiem izņēmumiem ar rakstiem par finanšu tirgiem dalīšos šeit, tieši tāpēc, ja ir aktuāli, lūdzu, pieraksties!
Kāpēc tā?
Mana vairāku gadu pieredze rāda, ka lielākajai daļai cilvēku aktualitātes finanšu tirgos un individuālas ieguldījumu iespējas nav aktuālas un pat nav nepieciešams par tām interesēties. Ja esi Pirmo soļu sākotnējo soļu izpildes fāzē, tad papildus informācija par finanšu tirgiem var tikai no tā novērst uzmanību. Vēl jo vairāk, es, kurš ir ieteicis pirmos soļus, nevēlos būt tas, kurš no tiem novirza.
Tieši tāpēc turpmāk raksti par finanšu tirgiem būs jaunā vietnē, kuras mērķauditorija ir vērsta tieši uz investīcijām finanšu tirgos orientētiem cilvēki.
Savukārt šeit un facebook lapā turpināšu visu kā iepriekš par visu par un ap personīgajām finansēm.
Ceru, ka neradīšu Jums apmulsumu 🙂
Jaunu rakstu par finanšu tirgiem gaidiet jau nākamnedēļ!
Rakstu ar nosaukumu Pirmie soļi uzrakstīju gandrīz pirms 4 gadiem. Šos soļus esmu izmantojis par pamatu gan uzstājoties prezentācijās, gan individuāli runājot ar cilvēkiem, gan rūpējoties par savas ģimenes finansēm. Lai arī galvenā esence katram no soļiem ir aprakstīta paša rakstā, tomēr nolēmu uzrakstīt garākus skaidrojumus un pamatojumus katram no soļiem.
Kā noprotams no virsraksta, šis raksts ir par 1.soli no Pirmajiem soļiem – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.
Kāpēc?
Pats soļa nosaukums – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem – jau sevī iekļauj tā galveno uzdevumu un būtību. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir tādām situācijām, kuras nevaram vai negribam paredzēt.
Pie tādām, kuras nevaram paredzēt, varētu iekļaut:
nelaimes gadījums, piemēram, kritiens ar velo, kā rezultātā ir jāārstējas un jāiegādājas jauns velo un apģērbs
veselības problēmas, ja nav veselības apdrošināšanas vai tās segums ir nepietiekams
lielās sadzīves tehnikas remonts
neieplānots un neparedzēts auto remonts
nepieciešamība palīdzēt nelaimē nonākušam tuvam cilvēkam
u.c.
Pie tādām, kuras negribam paredzēt, varētu iekļaut:
regulārā auto apkope
jaunas sadzīves tehnikas un mēbeļu iegāde veco aizvietošanai
jauna telefona iegāde vecā aizvietošanai
dažādas svinības un dāvanu iegāde (šādai pozīcijai vajadzētu būt mēneša un/vai gada budžetā)
u.c.
Kopumā šajā kategorijā var ietilpt visi izdevumi, kuri ikmēneša budžetā vai ierastajos tēriņos nav iekļauti. Lai arī nosaukums saka, ka šie ir neparedzēti gadījumi, tomēr tā gluži nav.
Katrs no atsevišķajiem gadījumiem tiešām var būt neparedzēts, taču kopumā ikviens no mums zina, ka šādi gadījumi eksistē un ik pa laika tādi gadās.
Tieši tāpēc ir laicīgi jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums, ko šādos gadījumos varētu izmantot.
Ātrie kredīti
Ja cilvēkiem jau no bērnības tiktu stāstīts un mācīts, kā arī ar savu piemēru rādīts, ka vienmēr ir jāglabā mazliet brīvi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, iespējams nebūtu pamata pastāvēt ātro kredītu nozarei.
Jā, tieši tā! Ja cilvēkiem būtu šādi līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, tad nenāktos meklēt palīdzību stundā “x” pie aizdevējiem ar ļoti, ļoti augstiem procentiem.
Protams, šobrīd šo situāciju nevar atrisināt. Ja šāds dārgais kredīts vienreiz ir paņemts, tad ir ļoti grūti to atdot, jo ir jāatdod no nākamās algas + procenti. Ja šādi līdzekļi nebija šobrīd, tad ir augsta varbūtība, ka šie līdzekļi nebūs arī nākamajā algā, un tā rezultātā pietiek līdzekļi tikai kredīta pagarināšanai un nevis tā atmaksai.
Ir kritiski svarīgi par šo runāt ar jauniešiem, kuri vēl tikai taisās vai tikko ir uzsākuši savu pieaugušā dzīvi, lai viņi neiekultos parādu jūgos un nebūtu spiesti strādāt tikai ātro kreditētāju labā.
Kā šos līdzekļus uzkrāt
Tā kā šis ir pats pirmais solis, tad, uzsākot savu personīgo finanšu sakārtošanu, šai ir jābūt pirmajai prioritātei. Nav jādomā ne par ieguldījumiem, ne par kredītu ātrāku atmaksāšanu. No sākuma ir jāizveido neparedzētu līdzekļu fonds, kurš palīdzēs nākotnē izvairīties no neparedzētu, dārgu un jaunu saistību uzņemšanās.
Ja jautāsiet, no kā atteikties, lai šādu fondu izveidotu, es ieteiktu kādu laiku pielietot mūku metodi. Tās laikā tu strādā, domā, atgūsti spēkus un tad atkal atkārto šīs trīs darbības. Mūka metodes režīmā līdzekļi tiek tērēti pārtikai un tikai pašam nepieciešamākajam. Viss liekais un nevajadzīgais tiek atmests.
Atteikties pilnībā vai gandrīz pilnībā no izklaidēm, kuras prasa ievērojamus līdzekļus, t.sk. restorāni, kino apmeklējums, ceļojumi, hobiji un vēl daudzām citām izdevumu pozīcijām, kas nav nepieciešamas izdzīvošanas nodrošināšanai.
Ja tas šķiet par radikālu, protams, var darīt pa pamazām un pa savam, taču tādā gadījumā personīgo finanšu sakārtošana var tā arī nesākties.
Cik daudz?
Cik lielu summu atlikt neparedzētiem gadījumiem? Vienas pareizas atbildes nav! Katram nepieciešamo līdzekļu apmērs ir atšķirīgs.
Manuprāt, ikvienam būtu jābūt vismaz 500 eiro atliktiem “malā” neparedzētiem gadījumiem. Tas būtu pats minimums.
Jo vairāk ir mantu, lietu, īpašumu, jo lielāka ir ģimene, jo lielākam būtu jābūt šo līdzekļu apmēram.
Optimāls apmērs varētu būt 1000 eiro. Ar to pietiktu divu lielāku neparedzētu gadījumu novēršanai.
Kur glabāt?
Šos līdzekļus vajadzētu glabāt tā, lai tie ir pieejami, taču ne tik viegli pieejami, ka tie netīšām vai vājas pašdisciplīnas dēļ tiktu iztērēti.
Laba ideja būtu šos līdzekļus glabāt atsevišķā norēķinu kontā. vēlams, lai par to nav atsevišķas komisijas maksas. Vēl viens variants ir šos līdzekļus glabāt skaidrā naudā atsevišķi nodalītu no citiem līdzekļiem. Jāatzīst, ka man šāds variants neliekas pievilcīgs vairāku risku dēļ, t.sk. zādzības, bojāšanas (uguns, ūdens).
Slikta ideja būtu šos līdzekļus glabāt kontā, kuru izmanto ikdienas tēriņiem. Nevajadzētu tos glabāt maksājumu kartes kontā, kuru lietojat ikdienā. Tāpat šos līdzekļus es neieteiktu nēsāt līdzi skaidrā naudā, to var iztērēt, pazaudēt, sabojāt vai kā citādi no tiem atbrīvoties.
Nauda stāv un nepelna
Dažreiz man jautā, kur šos līdzekļus uzglabāt, lai pelnītu kaut nelielus procentus un inflācija to pakāpeniski nenoēstu.
Ir svarīgi saprast, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz. To uzdevums nav pelnīt.
Nav vērts šos līdzekļus turēt krājkontā, kur var saņemt 0.05% gadā jeb 50 centus uz 1000 eiro atlikumu, ja šo līdzekļu steidzamas izņemšanas gadījuma ir jāmaksā soda procenti, kuri būs vairākas reizes augstāki nekā potenciālais ienesīgums.
Vai var izdarīt vēl sliktāk? Jā! Piemēram, šos līdzekļus ielikt termiņdepozītā uz 1 gadu par to saņemot 0.15% gadā, taču neparedzēta gadījumā iestāšanās brīdī līdzekļus aizņemties ātrajā kredītā, jo termiņdepozīta līdzekļi nav pieejami. Šis būtu sliktākais scenārijs! Protams, tas ir pārspīlēts, jo izdevīgāk pat būtu lauzt termiņdepozītu, samaksāt vidēji 1% soda naudu par pirmstermiņa laušanu un līdzekļus izmantot.
Tāpat šos līdzekļus nevajadzētu ieguldīt akcijās, fondos vai jebkādos citos finanšu instrumentos.
Ir jāatceras, ka šo līdzekļu uzdevums ir būt pieejamiem vienmēr un uzreiz, to uzdevums nav pelnīt!
Kā daru es?
Līdzekļus neparedzētiem gadījumiem es glabāju atsevišķā norēķinu kontā, kuram nav komisijas maksas. Šim kontam nav piesaistīta maksājumu karte. Taču tajā pašā bankā ir cits konts ar maksājumu karti, uz kuru nepieciešamības gadījumā līdzekļus var nekavējoties pārskaitīt, izmantojot mobilo aplikāciju.
Tātad līdzekļi ir nodalīti atsevišķi, netīšām tos iztērēt nevar, taču tie ir pieejami jebkurā brīdī.
Cik daudz esmu atvēlējis līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem?
Šādos jautājumos man ir tendence būt piesardzīgākam nekā, iespējams, vajadzētu būt. Tāpēc neparedzētiem līdzekļiem esmu nolicis malā 2 000 eiro.
Kāpēc tik daudz? Es iedomājos dažus sliktus scenārijus, pareizinu izmaksas ar 2 un nonāku pie šīs summas. Es būšu patiesi priecīgs, ja šos līdzekļus nekad nenāksies izmantot. To uzdevums ir dot drošības sajūtu.
Kopsavilkums
Katram ir jābūt atliktiem malām līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Minimālais apmērs 500 eiro, optimāli 1000 eiro, taču, jo dārgāks dzīvesveids, jo lielākam jābūt šo līdzekļu apmēram.
Līdzekļiem jābūt nodalītiem atsevišķi, taču pieejamiem nekavējoties.
Šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par uzkrājumiem bērniem esmu rakstījis jau agrāk. Tas ir 5. solis no Pirmajiem soļiem. Līdz šim par uzkrājumiem bērniem varēju runāt tikai teorētiski, taču pagājušajā mēnesī kļuvu par tēti. Līdz ar to varu ne vien sākt veikt uzkrājumus savam bērnam, bet arī dalīties ar jums savā domu gājienā uzkrājuma veidošanā un ar savu pieredzi.
Vai tas ir vajadzīgs?
Vienmēr būšu pateicīgs saviem vecākiem, kuru atbalsts man palīdzēja iegūt augstāko izglītību, neņemot studiju kredītus. Tas palīdzēja man uzsākt savu profesionālo karjeru un patstāvīgu dzīvi ar “tīru bilanci”.
Lai arī neesmu studiju kredīta oponents un kopumā atbalstu studiju kredīta ņemšanu augstākās izglītības iegūšanai, tomēr pēc izglītības iegūšanas kredīta ņēmējam vēl daudzus gadus ir jāmaksā par to. Tā vietā šie līdzekļi varētu tikt izmantoti uzkrājumam sava pirmā īpašuma iegādei vai kopējā turīguma vairošanai.
Piemēram, bakalaura studijas ar studiju ilgumu 4 gadi un maksu 2300 eiro gadā, izmantojot studiju kredītu ar atmaksas termiņu 10 gadi, procentu likme 4% gadā. Šādam kredītam brīdī, kad tas būs jāsāk atmaksāt, ikmēneša maksājums pirmajā gadā būs ap 105 eiro. Ja vēl tiek ņemts kredīts maģistra grāda iegūšanai, attiecīgi kopējā kredīta summa pieaug un arī maksājums būs lielāks. Ja vēl ir izmantots studējošā kredīts ikmēneša izdevumu segšanai, tas attiecīgi palielinās kopējās saistības un kredīta maksājumu.
Ja nav citu iespēju, tad šos kredītus var izmantot un varbūt pat vajag izmantot, lai iegūtu izglītību savā sapņu profesijā. Protams, ir citi veidi, kā iegūt izglītību, neņemot kredītus, t.sk. budžeta vietas, izglītības apmaksa no tekošajiem ienākumiem, ja var apvienot studijas ar darbu.
Es to uzskatu par savu pienākumu vismaz censties spēt atbalstīt savu bērnu ar izglītības iegūšanas izmaksu segšanu. Jāatzīmē, ka mūsu ģimenē domas sakrīt un šis ir ne tikai mans uzskats, bet gan mūsu kopējais. Kad rakstā saku es, tad domāju mēs.
Kur uzkrāt?
Pirms ķeros klāt aprēķiniem, cik daudz ir nepieciešams uzkrāt, apskatīšu rīkus, kādus izmantot uzkrājumu veikšanai, to plusus un mīnusus un kuru izvēlos es.
Pats vienkāršākais ir parasts norēķinu konts. Tajā ar noteiktu regularitāti var novirzīt līdzekļus, veidojot uzkrājumus. Galvenais šī rīka mīnuss ir ienesīguma neesamība. Esošo uzkrājumu pamazām “ēdīs nost” inflācija. Tāpat ienesīguma neesamība rezultējas tajā, ka uzkrājumam būs jānovirza krietni lielāka summa nekā gadījumā, ja uzkrājums dos kaut nelielu ienesīgumu.
Kā nākamais rīks uzkrājumu veidošanai ir pilngadības krājkonts. Tādu piedāvā Swedbank. Tā galvenais pluss ir tāds, ka konts tiek atvērts bērna vārdā un neviens cits, izņemot pašu bērnu pēc 18 gadu sasniegšanas, šiem līdzekļiem nevar piekļūt. Tomēr mīnuss ir zemā procentu likme. Uz šī raksta tapšanas brīdi gada ienesīgums šim uzkrājumam ir 0.05% gadā jeb 5 centi uz 100 eiro uzkrājumu.
Manuprāt, pievilcīgākais rīks uzkrājuma veidošanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Uzkrājumu var veikt, ieguldot finanšu tirgos, var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākumu nodokli par veiktajām iemaksām. Viens no mīnusiem ir tāds, ka minimālais polises termiņš, lai atgūtu nodokļus, ir 10 gadi. Attiecīgi šāds uzkrājuma veids nederēs, ja bērns jau ir tīnis. Tomēr minimālais termiņš arī ir pluss, jo tas motivē “neiegrābties” šajā uzkrājumā vai to izmantot citiem mērķiem, jo parasti pirmstermiņa pārtraukšana saistās ar augstākām komisijām un nodokļa atmaksāšanu atpakaļ valstij.
Vairāki šī pakalpojuma sniedzēji piedāvā pakalpojumus ar nosaukumiem, kuros ir minēts uzkrājums bērna nākotnei u.tml. Taču lielākoties tās ir tādas pašas dzīvības apdrošināšanas polises kā parējās.
Interesantu risinājumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu Uzkrājums bērna nākotnei. Šajā polisē bērns tiek norādīts kā patiesā labuma guvējs un bērns to varēs saņemt uz sava konta, kad attiecīgā polise tiks pārtraukta. Tāpat šajā produktā ir iekļauts automātiska ieguldījumu izvietojuma maiņa atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir atlicis līdz polises beigām. Pirmajā gadā viss uzkrājums ir novirzīts ieguldījumiem akcijās, savukārt pēdējā gadā ieguldījumi akcijās ir vairs tikai 12% un pārējais tiek ieguldīts obligācijās. Tāpat šis pakalpojums piedāvā nodrošināt minimālo izmaksas summu uzkrājuma perioda beigās. Ja tirgos sniegums ir bijis vājš, tad konkrētu summu termiņa beigās jebkurā gadījumā varēs saņemt. Protams, šī garantija nav bez maksas. Tā tiek nodrošināta ar augstākām komisijām.
Tomēr es šo konkrēto pakalpojumu neizvēlos vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, es neesmu gluži apmierināts ar automātisko aktīvu izvietojumu atkarībā no tā, cik ilgs laiks atlicis līdz termiņa beigām. Lai gan 95% gadījumu šis būs pareizais risinājums normālam cilvēkam, tomēr man tas nav piemērots. Es nezinu, kādā ekonomikas ciklā mēs būsim pēc 5, 10, 15 vai 20 gadiem. Tā kā finanšu tirgiem aktīvi sekoju līdzi, tad lielās izvēles par labu drošībai (obligācijas) vai riskam un pieauguma potenciālam (akcijām) vēlos veikt pats. Ja pēc 15 gadiem būs ievērojama korekcija akciju tirgos, tas es vēlos saglabāt iespēju tajā brīdī visu ieguldījumu novirzīt ieguldījumiem akcijās un nevis tikai 25-30% kā tas ir šī pakalpojuma gadījumā.
Otrs faktors ir augstākas kopējās izmaksas, tas saistās ar apdrošināšanas prēmijām. Man šādas papildus izmaksas nav nepieciešamas. Citam šis faktors varētu būt ļoti būtisks un tieši šis risinājums būs atbilstošākais, jo uzkrājēja nāves gadījumā apdrošinātājs veic iemaksas uzkrājēja vietā līdz polises termiņa beigām. Trešais faktors ir patiesā labuma guvējs, par kuru tiek norādīts bērns. Attiecīgi polises termiņa beigās līdzekļi tiek pārskaitīti uz bērna kontu. Atceroties sevi 18-20 gadu vecumā, un tajā laika periodā pieņemtos finanšu lēmumus, es labāk izvēlos uzkrājumu veikt savā vārdā, taču konkrētam mērķim – bērna izglītības izmaksu segšanai.
Te nu nonākam pie pakalpojumu, kuru izmantoju es. Tā ir parasta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu. Rakstā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju salīdzinājumu un nonācu pie secinājuma, ka pakalpojums ar zemākajām komisijām ir Swedbank Privātais portfelis. Salīdzinājumu veicu ne tikai, lai būtu par ko uzrakstīt blogā, bet arī lai pats zinātu, kuru pakalpojumu izvēlēties savām vajadzībām.
Tātad uzkrājumam bērnam es izmantoju Swedbank Privāto portfeli, pie tam esmu izvēlējis aktīvā pieauguma stratēģiju, kas paredz 100% līdzekļu ieguldīšanu akcijās.
Cik daudz ir jāuzkrāj?
Katram šis apmērs var būt atšķirīgs, ņemot vērā izvēlēto studiju virzienu un tā izmaksas. Šajā brīdī es nekādā veidā nevaru paredzēt, kādu izglītību vēlēsies mans bērns. Tāpēc par pamatu izmantošu sev zināmo Banku augstskolu, kurā esmu ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādus.
Savam bērnam vēlos censties nodrošināt labāko no tā, kas ir pieejams Banku augstskolā. Šajā gadījumā tās ir bakalaura un maģistra studijas angļu valodā sadarbībā ar SBS Šveices Biznesa skolu. Bakalaura programma maksā 3 700 eiro gadā jeb 14 800 eiro kopā 4 gados, savukārt maģistra programma maksā 9 000 eiro par visu programmu. Kopā tie ir 23 800 eiro. Tomēr tās ir izmaksas šodien. Arī izglītības maksai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāņem vērā inflācija.
Ja esat līdzīgā situācijā kā es, ka bērns ir piedzimis nesen, tad līdz līdzekļu nepieciešamības brīdim ir 19-20 gadi. Pieņemot 3% gada inflāciju, pēc 20 gadiem būs nepieciešami 42 985 eiro.
Jā, tiešām būs nepieciešami gandrīz 43 tūkstoši eiro! Man kā vecākam ir iespēja izvēlēties, vai es centīšos šo summu uzkrāt un segt bērna izglītības izmaksas, vai arī līdzvērtīga summa bērnam būtu jāņem kredītā attiecīgas izglītības iegūšanai. Šāda kredīta atmaksai pēc studiju pabeigšanas būs ap 440 eiro liels ikmēneša kredīta maksājums.
Cik daudz un kā uzkrāt?
Nepieciešamā summa ir zināma. Tagad atliek noskaidrot, cik lieli regulāri uzkrājumi ir jāveic, lai šādu summu 20 gadu laikā sakrātu.
Ja izvēlas uzkrājumu veikt parastā norēķinu kontā, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs. 43 000 eiro izdalām ar 20 gadiem vai 240 mēnešiem. Tā rezultātā ik gadu būtu jāveic 2 150 eiro liels uzkrājums vai 180 eiro mēnesī.
Ja izmantojam kādus citus uzkrāšanas rīkus, kuriem varam +/- paredzēt ienesīguma līmeni, mēneša uzkrājuma apmēra noteikšanai esmu izveidojis sekojošu matricu:
Kā to lietot? Kreisajā pusē ir attēlota sasniedzamā uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem. Tabulas augšējās rindās ir attēloti ienesīguma scenāriji, sākot ar pesimistisko 0% un beidzot ar 7% tabulas labajā pusē. Lai noteiktu, cik liels ikmēneša uzkrājums ir jāveic, ir jāizvēlas sasniedzamā summa un provizoriskais ienesīgums. Piemēram, ja vēlamies uzkrāt 40 000 eiro ar 3% gada ienesīgumu, tad ikmēneša uzkrājumā jānovirza 122 eiro.
Kā vēl vienu alternatīvu var izvēlēties veikt vienreizēju ieguldījumu šodien, ieguldot to ar noteiktu ienesīgumu.
Kā lietot šo matricu? Tāpat kā iepriekšējā tabulā arī šajā kreisajā pusē ir attēlota uzkrājuma gala vērtība pēc 20 gadiem un tabulas augšpusē ir dažādi ienesīgumi. Piemērs: lai uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem sasniegtu 40 000 eiro, pieņemot 3% gada ienesīgumu, ir jāveic vienreizējs ieguldījums šodien 22 147 eiro apmērā.
Kā rīkojos es?
Kā jau iepriekš minēju, esmu izvēlējis uzkrājumu veikt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Lai neradītu jūtamu slogu ģimenes budžetā, nolēmu sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu, kuru katru gadu palielināšu. No iemaksām atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli arī ieskaitīšu bērna uzkrājumā. Aprēķinos ir ņemtas vērā komisiju izmaksas saskaņā ar Swedbank cenrādi. Ņemot vērā šos lielumus, esmu sagatavojis sekojošu matricu:
Kāpēc šāda matrica? Ģimenē vienojāmies, ka uzkrājumu sāksim veidot, tam ik mēnesi novirzot 50 eiro. Ikmēneša uzkrājuma apmēru ar laiku esam gatavi palielināt. Jau šobrīd zinām, ka ir nepieciešami 43 000 eiro pēc 20 gadiem. Kā šo mērķi var sasniegt ar dažādiem provizoriskajiem ienesīgumiem un iemaksu dažādu ikgadējo pieaugumu?
Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 3% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 9-10%, tā rezultātā uzkrājuma vērtība pēc 20 gadiem būs robežās starp 41 744 eiro un 46 848 eiro. Atgādinu, ka aprēķinos ir pieņemts, ka atgūtais IIN tiek iemaksāts polisē, kā arī tiek atskaitītas komisijas.
Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 5% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 7-8%.
Secinājumi ir vienkārši: jo augstāks ienesīgums, jo mazāk ir jāpaaugstina ikmēneša uzkrājumu apmērs gadu no gada. Vai tieši pretēji, jo vairāk palielinām ikmēneša uzkrājumu gadu no gada, jo zemāku risku un attiecīgi ienesīgumu varam uzņemties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.
Es esmu izvēlējis 1.piemērā aprakstīto scenāriju uzkrājumu veikšanai savam bērnam. Esam sākuši veikt 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu, uzkrājumu ik gadu palielināsim par 10% (noslēdzot līgumu ikgadējo prēmijas pieaugumu var iestatīt automātiski), rēķināmies ar 3% gada ienesīgumu un atgūto IIN par šīm iemaksām ieskaitīsim šajā pašā polisē.
Jāatzīmē, ka esam informējuši arī vecvecākus, ka šāds uzkrājums eksistē. Vecvecāku naudas dāvanas ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Tāpat arī citas naudas dāvanas un vienreizējus pabalstus/atbalstu bērnam ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Zinu, ka citās ģimenēs rīkojas līdzīgi. Manuprāt, šis ir lielisks veids, kā jebkurš, kurš vēlas dāvināt naudu, var dot savu pienesumu bērna nākotnei.
Kā sekot līdzi progresam?
Balstoties uz izvēlēto uzkrāšanas veidu, pieņēmumiem un aprēķiniem, uzkrājuma progresam var sekot līdzi par pamatu ņemot šādu grafiku:
Grafikā ir attēlota uzkrājuma vērtība attiecīgajā gadā kopš uzkrājuma veikšanas sākuma. Piemēram, divus gadus pēc sākuma uzkrājuma vērtībai būtu jābūt 1 403 eiro. Ja faktiskā uzkrājuma vērtība ir zemāka par šo, tad var veikt papildus vienreizēju vai dažas regulāras papildus iemaksas, lai nonāktu atpakaļ pie vēlamās vērtības. Visticamāk vērtība būs zemāka, jo finanšu tirgos būs bijis vājš sniegums vai korekcija. Ja tā ir korekcija, tad var gadīties, ka ar papildus iemaksām tiek nopirktas papildus daļas par zemāku cenu, kas nākotnē nodrošinātu augstāku kopēju uzkrājuma vērtību.
Ja uzkrājuma faktiskā summa pārsniedz teorētisko summu, manuprāt, uzreiz nebūtu prātīgi samazināt iemaksu apmērus, jo lielāks uzkrājums perioda beigās jebkurā gadījumā būs labāk. Pat, ja visi līdzekļi netiks izmantoti izglītības izmaksu segšanai, pārējie līdzekļi var tikt novirzīti citiem mērķiem. Manuprāt, labāk lai ir vairāk nekā pietrūkst.
Kāpēc neatlikt uzkrājumu veikšanu uz vēlāku laiku?
Lielākoties jaunie vecāki vēlas veikt uzkrājumus savu bērnu izglītībai, taču nereti uzkrāšanu atliek uz vēlāku laiku. Kāds var teikt, ka mazais vēl ir tik mazs un vēl ir gana daudz laika sākt krāt vēlāk. Cits teiks, ka sākumā ir ļoti daudz papildus izmaksu un uzkrājumus sāks veikt vēlāk, kad būs mazākas izmaksas. Tomēr ir jāņem vērā, ka izmaksas nekad vairs nebūs mazākas un ģimenes budžets ir jāplāno jau pirms bērna piedzimšanas, kā arī jāturpina plānot pēc piedzimšanas.
Atliekot uzkrāšanu uz vēlāku, uzreiz ieslēdzas 2 faktori, kas strādā pret uzkrājēju. Pirmais no tiem ir limitētais laika termiņš. Pēc bērna piedzimšanas mēs skaidri zinām, ka izglītībai līdzekļus vajadzēs pēc 19-20 gadiem. Citiem uzkrājumiem var būt citādāk, piemēram, mājas iegādi var atlikt par gadu, utt. Taču augstākās izglītības iegūšanu nevar vai vismaz nevajadzētu atlikt. Tātad, ar katru gadu, ko izvēlamies uzkrājumus vēl nesākt, par gadu sarūk termiņš, kurā varēsim veikt uzkrājumus.
Otrs faktors ir saliktie procenti. Jo ilgāku periodu tiek veikts uzkrājums, jo vairāk laika ir uzkrājumam strādāt uzkrājēja labā.
Ja pieņemam nepieciešamo 43 000 eiro uzkrājumu un 3% gada ienesīgumu, tad šo abu faktoru ietekmi var attēlot sekojoši:
Ja bērns piedzims nesen, tad 20 gadus uzkrājot pa 131 eiro mēnesī ar 3% ienesīgumu tiks sakrāti nepieciešamie 43 000 eiro. Ja uzkrājumu sāk veikt bērna 5 gadu vecumā, tad atliek vairs tikai 15 gadi un ikmēneša uzkrājuma apmēram ir jāpieaug līdz 190 eiro mēnesī. Savukārt, ja uzkrājumu sāk veikt 15 gadu vecumā un atlikuši tikai 5 gadi, tad ik mēnesi uzkrājumam būs jānovirza 665 eiro.
Kopumā pavisam vienkārši – jo ātrāk sāksi, jo mazāk ik mēnesi jāuzkrāj.
Nobeigumā
Uzkrājumu bērnam mēs esam sākuši veikt. Tam esmu izvēlējies mums šī brīža situācijai un vēlmēm atbilstošāko variantu. Citiem tam nav jābūt tik sarežģītam. Aplēšam to, cik liela summa būs nepieciešama, aprēķinām ikmēneša uzkrājuma apmēru un sākam! Var arī sākt no otra gala. Saprotam, cik lielu summu ik mēnesi šobrīd varam atļauties novirzīt šim uzkrājumam un sākam! Jebkurš uzkrājums palīdzēs un būs labāk nekā nekāds uzkrājums.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Jau agrāk esmu izteicies, ka vietējos medijos jaunumus par finanšu tirgiem nelasu, jo tie tīri objektīvi parasti ir “vecas ziņas”. Tāpat dažreiz nākas saskarties ar tādiem rakstiem vai viedokļiem, kuri turpina samazināt uzticamību vietējiem medijiem. Tā gadījās arī šorīt.
Atvēru Dienas Biznesa (DB) mājaslapu un sadaļā viedokļi ir raksts ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona. Par ABLV un ar to saistītājiem izteikumiem man komentāru nav. Taču ir būtiska piebilde par Wirecard.
Runa ir par vācu uzņēmumu Wirecard, kurā, visticamāk, ir notikušas vairākas krimināli sodāmas darbības. Tika paziņots, ka ir “pazuduši” vai vienkārši neeksistē gandrīz 2 miljardi eiro uzņēmuma naudas. Akcijas cena nogāzās, uzņēmuma vadītājs tika aizturēts un kopumā iet vaļā “trādirīdi”.
Atpakaļ pie DB raksta. Rakstā ir šāds paragrāfs:
“Līdzībai – jūnija sākumā Latvijas tiesībsargi veica atkārtotas kratīšanas “ABLV bankā”. Vairāk nekā divus gadus pēc bankas slēgšanas un ASV institūcijas FinCEN paziņojuma par “ABLV Bank” darbību! Kādēļ to nedarīja pirms diviem gadiem? Kas ir mainījies? Kāpēc mūsu likumsargi nerīkojas kā vācieši un uzreiz neizsludina vainīgo personu aresta orderus? Visa sāls šajā lietā ir motivācijā. Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas, savukārt mūsu tiesību sistēma rīkojas ar citu motīvu – aizpildīt budžeta robus, bet darbību likumību noskaidrot pēc tam. Tas, protams, ir cēli, laupīt tautas vārdā kā Robins Huds to kādreiz esot darījis, bet cik ļoti tas uzlabo mūsu valsts tēlu finanšu pasaulē – paliek jautājums.”
Jānis Goldbergs, 25.06.2020, Dienas Bizness
Vēlos izcelt konkrētu šī paragrāfa daļu: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”
Tā gluži nav! Ar Wirecard vēsturi un tā aizdomīgajiem darījumiem un ziņojumiem var iepazīties šajā lapā Wirecard: the timeline
Wirecard ir ilga vēsture ar aizdomām un sodiem. Taču īpaša uzmanība ir jāpievērš notikumiem sākot no 2018. gada.
2018.gadā Wirecard Singapūras nodaļā tiek uzsākta iekšējā izmeklēšana pēc trauksmes cēlāja ziņojuma par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem. Tikmēr 2018.gada otrajā pusē Wirecard akcijas turpina augt, pie tam Wirecard tiek iekļauts prestižajā DAX indeksā, kurā ir iekļautas lielākās Vācijas akciju tirgū kotētās uzņēmumu akcijas. Wirecard no saraksta izstumj Commerzbank. Būtībā Wirecard kļūst par Eiropas fintech “mīluli”.
Ja varētu piekrist DB raksta autora apgalvotajam, ka “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tad šajā brīdī varas iestādēm vajadzētu uzsākt pārbaudes Wirecard. Taču ziniet kas notika? BaFin jeb Vācijas finanšu uzraugs uzsāka izmeklēšanu pret Financial Times par tirgus manipulāciju. Vēlreiz – nevis tiek izmeklēti Wirecard iespējamie pārkāpumi, bet tiek izmeklēti žurnālisti par tirgus manipulāciju.
2019.gada februārī Singapūras varasiestādes veic kratīšanu Wirecard nodaļā. Tātad atkal vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, tomēr BaFin tā vietā, lai sāktu izmeklēšanu, nosaka 2 mēnešu aizliegumu šortot Wirecard akcijas.
Pēc tam ik pa laikam tiek publicētas jaunas aizdomas, kam neseko Vācijas iestāžu darbības, bet gan Wirecard sola sūdzēt tiesā Financial Times.
Līdz 2019.gada oktobrim Wirecard ir paspējis piesaistīt 900 miljonu eiro ieguldījumu no SoftBank, izlaist 500 miljonu eiro investīciju reitinga obligācijas, SoftBank ieguldījums tiek pārdots tālāk citiem investoriem.
Šī gada 28.aprīlī KMPG publicē ziņojumu, kurā saka, ka auditors nevar pārliecināties par darījumiem, kuri nodrošinājuši lielu daļu Wirecard peļņas laika periodā no 2016. līdz 2018.gadam. Tāpat KMPG ziņo, ka nevar pārliecināties par 1 miljarda eiro naudas atlikumu kontos.
Pēc šāda auditora ziņojuma vajadzētu būt šādi: “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas”, vai ne?
Tomēr tikai 5.jūnijā tiek uzsākta izmeklēšana Vācijā. 16.jūnijā Filipīnās bāzētas bankas pasaka, ka Wirecard naudas tur nav, 18.jūnijā Wirecard paziņo 1.9 miljardu eiro pazušanu.
25.jūnijā Wirecard paziņo par maksātnespēju.
Priekškars aizveras!
Atgriežoties pie DB raksta. 2018.gada martā tika ziņots par aizdomām Singapūras Wirecard nodaļā. Regulators ne vien nereaģēja pie pirmajām aizdomām, bet gan vērsās pret FT, ierobežoja šortošanu un visādi citādi turpināja atbalstīt Wirecard.
Vai tiešām apgalvojums “Vācieši patiešām cīnās ar nelikumībām un pie pirmajām aizdomām rīkojas” ir patiess? Šo visu varēja noskaidrot, ierakstot Google “Wirecard timeline”.
Šādi raksti un apgalvojumi turpina samazināt jau tā zemo uzticības līmeni vietējiem medijiem.
Pirms mēneša publicēju 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu. Ir pienācis laiks nākamajam salīdzinājumam – dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.
Kopsavilkums
Zemākās izmaksas ir Swedbank piedāvātajiem dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu produktiem.
Ievads
Par pašu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu kā tādu esmu rakstījis jau vairākkārt, šajā rakstā ir aprakstīta pamata būtība Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, savukārt šeit atradīsiet visus rakstus, kuros esmu rakstījis par to.
Šajā rakstā salīdzināšu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzējus. Kā galvenais kritērijs ir izmaksu apmērs. Tas ir vienīgais zināmais fiksētais lielums, kuru zinām pirms līguma noslēgšanas. Dažādu ieguldījumu stratēģiju ienesīgums būs atšķirīgs gan atkarībā no izvēlētas stratēģijas riska, gan no stratēģijā iekļautajiem fondiem un finanšu instrumentiem.
Tirgus dalībnieki
Latvijā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu piedāvā sekojoši pakalpojumu sniedzēji: SEB, Swedbank, Citadele, Ergo, Compensa, Grawe (Eurolife), Mandatum.
Jāatzīmē, ka šie nav pilnie un konkrētie uzņēmumu nosaukumi, kuri juridiski sniedz pakalpojumu, taču, manuprāt šādi ir vienkāršāk uztvert, par kuru uzņēmumu grupu ir runa un kurā uzņēmumu grupā vērsties, ja ir vēlme saņemt tās pakalpojumus.
Izmaksas
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā salīdzināt šādu produktu izmaksas, ir apskatīties konkrētā produkta pamatinformācijas dokumentu. Eiropa ir parūpējusies par to, lai it kā vienkāršotu salīdzināšanu, tad katram ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam saviem produktiem ir jāsagatavo pamatinformācijas dokuments. Realitātē šie dokumenti parasti ir paslēpti dziļi mājaslapu dzīlēs, atrodas citās sadaļās un salīdzināšanu nepadara vienkāršu.
Tieši tāpēc esmu izveidojis šo salīdzinājumu, lai jums atvieglotu izvēles procesu!
Pamatinformācijas dokumentos ir prasība norādīt, cik lielas izmaksas % rastos klientam, izmantojot šo pakalpojumu. Regulas nosaka, kā šo izmaksu % aprēķināt, un šo aprēķinu patiesumam un atbilstībai realitātei vajadzētu būt FKTK pārbaudītiem un apstiprinātiem. Tāpēc šiem lielumiem teorētiski var uzticēties.
Pirmais solis šajā salīdzinājumā ir apskatīt katra pakalpojuma sniedzēja sagatavotos pamatinformācijas dokumentus un piefiksēt minimālās un maksimālās ikgadējās izmaksas procentos, kuras tiks iekasētas no klienta.
Tabulā augstāk ir minimālās un maksimālās ikgadējās izmaksas % no ieguldījuma summas. Kā redzam, atšķirības ir ĻOTI LIELAS!
Zemākās minimālās izmaksas ir Swedbank produktam ar izmaksām 1.1% gadā, savukārt augstākās maksimālās izmaksas ir Compensa ar izmaksām 5.43% gadā.
Pakalpojumu sniedzējus var iedalīt trīs kategorijās:
Nesaprātīgi augstu komisiju iekasētāji – Grawe un Compensa
Lielu komisiju iekasētāji – SEB, ERGO, Citadele, Mandatum
Zemāko komisiju iekasētājs – Swedbank
Ja salīdzina tikai izmaksas, tad acīmredzams līderis ir Swedbank.
Tomēr vēl ir vērts apskatīt ne tikai izmaksas, bet arī kvalitatīvos rādītājus, tādus kā pakalpojuma sniedzēja atklātību, pilnas informācijas publicēšana un citus.
Cenrāži
Lai arī kopējās izmaksas ir norādītās pamatinformācijas dokumentos, tomēr pirms līguma slēgšanas man gribētos uzzināt konkrētas izmaksas jeb kādas un cik daudz komisijas pakalpojuma sniedzējs iekasē. Tādas būtu jāvar ieraudzīt publiski pieejamos cenrāžos. Gandrīz visi pakalpojuma sniedzēji savus cenrāžus cenšas paslēpt kaut kur dziļi un tālu prom no pakalpojuma apraksta lapas. Atsevišķi pakalpojumu sniedzēji cenrādi internetā vispār nepublicē.
Manuprāt, ja pat cenrādis nav publicēts internetā, tātad kompānija nestrādā atklāti un tai ir kas slēpjams, vai vismaz kas tāds, ko negribas tā vienkārši izlikt publiski. Šajā brīdī varu atklāt, ka pilnus cenrāžus savās mājaslapās nepublicē Compensa un Grawe. Tā nav tikai nejauša sakritība, ka tieši šiem pakalpojumu sniedzējiem ir nesaprātīgi augstas komisijas saskaņā ar viņu pašu sagatavotajiem pamatinformācijas dokumentiem.
Tāpat arī ERGO ir izvēlējis publicēt informāciju par pakalpojumu tā, ka nav iespējams vienkāršā veidā iegūt precīzus komisiju apmērus. Ir publicēts tas, cik liela komisija tiek iekasēta no iemaksām, taču nav publicētas ikmēneša vai ikgadējās administrēšanas komisijas.
Savukārt Citadele uzrāda iemaksu komisijām diapazonu no 2.1%-4.5%. Lai arī tas ir uzrādīts, taču šāds diapazons nedod konkrētību un es kā potenciālais klients tā arī nevaru saprast, cik liela komisija man būs jāmaksā.
Detalizētus un precīzus cenrāžus ir publicējušas Swedbank, SEB un Mandatum. Arī pie šiem pakalpojuma sniedzējiem ir jāzina, ko meklēt, jo tā vienkārši uzreiz šīs izmaksas nav attēlotas pie paša pakalpojuma.
Piemēram, SEB gadījumā sadaļā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, izvēloties cenrādi, ir vairākas rindas, kurām pretī ir rakstīts bez maksas. Lai atrastu to, cik lielas ir komisijas no katras iemaksas, kā arī administrēšanas izmaksas, ir jāzina, ka uzkrājums tiks veikts ieguldījumu fondos un tad jau attiecīgajā sadaļā var atrast konkrētus komisiju apmērus, kuri atkarīgi no iemaksu lieluma un uzkrājuma kopējā apmēra.
Savukārt Swedbank ir izvēlējusies dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu nosaukt par “Privātais portfelis” sadaļā uzkrājumi un ieguldījumi. Pakalpojuma lapā izmaksas nav norādītās, taču bankas kopējā cenrādī ir detalizēti uzskaitītas komisijas, kas ir atkarīgas no izvēlētās stratēģijas, uzkrājuma summas un iemaksu apmēra.
Uzkrājumu piemēri
Lai saprastu, kāds varētu būt gala rezultāts, izmantojot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, piedāvāju dažus uzkrājumu aprēķinu piemērus.
Ņemot vērā visu iepriekš rakstīto par komisiju apmēriem un cenrāžiem, uzkrājumu aprēķinu piemēriem izmantošu tikai Swedbank un SEB pakalpojumus.
Aprēķinos izmantotas līdzīgas stratēģijas ar 3 scenārijiem, kuri attiecīgi paredz -3% gada ienesīgumu negatīvajā scenārijā, 0% gadā neitrālajā scenārijā, 3% pozitīvajā scenārijā. Visi aprēķinu piemēri paredz 10 gadu uzkrājuma termiņu.
1.piemērs – 50 eiro ik mēneša uzkrājums
Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 6,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 1,200 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 5,930 līdz 7,733 eiro.
2.piemērs – 100 eiro ik mēneša uzkrājums
Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 12,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 2,400 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 11,966 līdz 15,530 eiro.
3.piemērs – 200 eiro ik mēneša uzkrājums
Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 24,000 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 4,800 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 24,007 līdz 31,216 eiro.
4.piemērs – 333 eiro ik mēneša uzkrājums
Saskaņā ar šobrīd pastāvošo regulējumu, nodokļu atmaksu var gūt par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu līdz 10% no bruto ienākumiem, bet ne vairāk kā 4 000 eiro gadā. Tātad, ja ienākumi ir 3,333 eiro mēnesī vai vairāk, tad maksimālais ikmēneša maksājums ir 333 eiro, par kuru var gūt nodokļu atmaksu.
Kopējās iemaksas 10 gadu laikā ir 39,960 eiro. Par veiktajām iemaksām šajā periodā var atgūt IIN 7,992 eiro apmērā. Tā rezultātā uzkrājuma un atgūto nodokļu summa, ņemot vērā minētos scenārijus, pēc 10 gadiem būs robežās no 40,186 līdz 52,035 eiro.
Visos aprēķinu piemēros augstāka uzkrājuma vērtība termiņa beigās ir Swedbank. Tas saskan ar jau iepriekš noskaidroto kopējo izmaksu apmēru saskaņā ar pamatinformācijas dokumentiem.
Secinājumi
Zemākās izmaksas ir Swedbank piedāvātajiem dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu produktiem.
Saskaņā ar pamatinformācijas dokumentiem ikgadējās izmaksas ir no 1.1% Swedbank produktiem līdz 5.43% Compensa. Atšķirība starp zemāko un augstāko ir gandrīz 5 reizes.
Visi dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēji lielākā vai mazākā mērā padara grūtāku pilnas informācijas iegūšanu. Compensa un Grawe cenrāžus vispār nepublicē.
Dati par pakalpojumu sniedzējiem un to produktiem iegūti to mājaslapās 2020.gada 12.jūnijā
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
Neesmu saistīts ne ar vienu dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
