Vai Tu esi gatavs krīzei?

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās krīzes ir pagājuši 8-9 gadi. Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus, jo bija uzņēmušies pārlielu lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā. Vēl šodien vairākas bankas mēģina pārdot krīzes laikā atņemtos īpašumus, taču tie iepriekš bija tik ļoti pārvērtēti un bankas negribēja ciest zaudējumus, tādēļ bija gatavas šos īpašumus turēt pat 8 gadus.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Brīvība

Kas ir brīvība?

The power or right to act, speak, or think as one wants (Oxford Dictionary)

Brīvība nozīmē, ka ir spēja vai tiesības rīkoties kā vēlies, runāt ko vēlies un domāt kā vēlies. Uz brīvību var skatīties no daudziem un dažādiem skatu punktiem. Kā tajā visā iesaistās finanses?

Finanses var būt nozīmīgs aspekts, kas var ierobežot brīvību vai tieši pretēji – veicināt un iedrošināt rīkoties, domāt un runāt brīvi.

Ierobežojošs finansiālais stāvoklis var atņemt spēju rīkoties brīvi. Piemēram, kredītsaistības parasti paredz regulārus kredīta maksājumus. Regulāru maksājumu veikšanai ir nepieciešami regulāri ienākumi. Regulāri ienākumi parasti saistās ar darbu un algas saņemšanu. Ja nav izveidots kaut neliels drošības spilvens, tad nevar atļauties zaudēt darbu pat uz īsu laiku. Zūdot ienākumiem, nespējot veikt maksājumus, var tikt pazaudēts viss.

Šādā situācijā cilvēki kļūst nepārliecinātāki, jo katra rīcība vai izteiktais viedoklis var izrādīties nevietā un novest pie darba un algas zaudēšanas, kas novedīs pie visa pazaudēšanas.

Brīvības nav.

Pamatīgs drošības spilvens, kredītmaksājumu neesamība vai salīdzinoši nelieli to apjomi var sniegt neaptveramu brīvības sajūtu.

Ja ir šāda brīvība, tad var ar pilnu atdevi nodoties sirdslietai.

Ja tas ir darbs, tad var to darīt no visas sirds, riskējot, izsakot savu viedokli, kritizējot to, kas šķiet nepilnīgs, piedāvājot veikt izmaiņas un nebaidoties par darba zaudējumu.

Ja darbs ir apnicis un gribas pamainīt darbības sfēru, nereti tas var aizņemt vairākus mēnešus un pat gadus. Vai bez drošības spilvena un ar kredītmaksājumiem kas tāds ir iespējams?

Ja gribas paņemt radošo pauzi jeb ilgstošu atvaļinājumu sevis meklējumiem? Ar vāju “finansiālo veselību” tas būs daudz grūtāk izdarāms.

Šis, protams, nav aicinājums pārtraukt dzīvot, tērēt, iegādāties preces un pakalpojumus. Dažādās dzīves stadijās un situācijās ir atšķirīgas vajadzības, kas var lielākā vai mazākā mērā diktēt nepieciešamos dzīves apstākļus.

Taču spēcīga “finansiālā veselība” var atgriez brīvību runāt ko vēlies un brīvību darīt ko vēlies.

Kā uzlabot finansiālo stāvokli? Vari sākt ar Pirmajiem soļiem

True freedom is impossible without a mind made free by discipline (Mortimer J. Adler)

Gada izskaņā veicamās finanšu darbības

Vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana ir viena muļķīga padarīšana. Izņemot gada skaitļa nomaiņu, nekas cits nemainās. Laiks iet uz priekšu. Tikpat muļķīgs ir finanšu gada jēdziens, ko parasti saprot no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Loģiska izskaidrojuma tam nav, taču sen senos laikos mūsu senči ir vienojušies, ka šādi mēs skaitām gadus un arī ikdienā šīs dogmas mēs esam pieņēmuši.

Ja skatāmies uz gada izskaņu no personīgo finanšu skatu punkta, ir vairākas darbības, ko var un vajadzētu veikt.

Pirmkārt, jāapkopo aizvadītais gads. Ar to saprotot savu tēriņu, uzkrājumu, investīciju tendenču apkopojumu. Ja netiek veikta detalizēta tēriņu un uzkrājumu uzskaite, tad tā varētu būt nopietna un vērtīga apņemšanās 2017.gadam. Uzskaitei var izmantot veco labo Exceli vai Google Docs, vai specializētas aplikācijas un programmas. Rīks ir otršķirīgs, galvenā prioritāte ir datu uzskaite, ko vēlāk izmantot analīzei.

Otrkārt, jāizveido budžets nākamajam gadam. Budžets dalās divās daļās – ienākumi un izdevumi. Ienākumu sadaļā ir jāuzskaita plānotie ienākumi. Iesaku izmantot šī brīža ienākumus kā bāzes lielumu. Ja ienākumi plānoti vai neplānoti pieaugs, tas tikai nāks par labu. Tas, cik detalizēti tiek plānoti izdevumi, paliek katra paša ziņā.

Izdevumu pusē ir vairākas lietas, ko ņemt vērā. Izdevumu pusē noteikti vajadzētu uzskaitīt tik svarīgas sadaļas kā pārtikas iegāde, izdevumi dzīvesvietai (īre, kredīta maksājums, sabiedriskie pakalpojumi, NĪ nodoklis, remonts, uzturēšana), visi ar auto saistītie izdevumi. Papildus var uzskaitīt izdevumus dāvanu iegādei, ceļojumiem, mājsaimniecības izdevumiem, skaistumkopšanai, sakariem, lieliem pirkumiem, izklaidei, utt.

Jāsāk ir ar budžetu mēneša griezumā, pēc tam gada griezumā. Atsevišķas izdevumu kategorijas, kā piemēram ceļošanu, viena mēneša griezumā ir grūti attēlot, ja ceļots tiek tikai vienreiz gadā, taču budžeta sastādīšanas un personīgo finanšu disciplīnas nolūkos var plānotos ceļojuma izdevumus izdalīt ar 12 un attiecīgu daļu iekļaut ikmēneša budžetā.

Gada izskaņa arī ir pateicīgs laiks jaunu mērķu uzstādīšanai. Mērķis var būt kredītsaistību pirmstermiņa atmaksa, konkrēta apjoma uzkrājumu izveidošana, drošības spilvena izveide, pirmā nopietnā investīcija utt. Svarīgi, lai mērķis būtu konkrēts un sasniedzams.

Tāpat var sagatavot konkrētu plānu veicamajiem uzkrājumiem un investīcijām. Piemēram, kāda summa katru mēnesi tiks novirzīta drošības spilvena izveidei, kāda summa katru mēnesi tiks nolikta atsevišķā kontā uzkrājuma veikšanai lielam pirkumam, cik liela summa katru mēnesi tiks pārskaitīta un uz kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, utt.

Lai arī jaunā gada apņemšanās statistiski vairāk nekā 90% gadījumu tiek pārkāptas jau pēc 15 dienām jaunajā gadā, tomēr reālistiskas un izpildāmas apņemšanās ir īstenojamas. Personīgo finanšu jomā tās varētu būt ikdienas lieko tēriņu pārtraukšana vai retāka ēšana ārpus mājām ar nolūku veikt lielākus uzkrājumus. Tāpat liela apņemšanās var būt detalizēta budžeta izveide un skrupuloza ienākumu/izdevumu uzskaite.

Ja jau tagad ir bažas par to, vai izdosies pieturēties pie izveidotā budžeta vai veikt detalizētu uzskaiti, vai pieturēties pie uzkrājumu un investīciju plāna, par to nav jāuztraucas. Vienkārši ir jādara!

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

 

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

Uzkrājumi bērniem

Vai uzkrāt bērnu nākotnei vajag? Jā, protams. Taču pirms uzkrāšanas sākšanas, ir vēlams saprast cik daudz un kāpēc tiek veikts uzkrājums.

Šoreiz kā piemēru izmantošu nolūku uzkrāt bērna augstākajai izglītībai. Tā kā pats esmu studējis Banku augstskolā un esmu apmierināts ar rezultātu, tad par piemēru izmantošu labākās tur pieejamās programmas. Šobrīd tās ir bakalaura un maģistra programmas finansēs sadarbībā ar Šveices Biznesa Skolu.

Bakalaura programma maksā 3600 eiro gadā jeb 14 400 eiro kopā. Maģistra programma maksā 9000 eiro. Tātad kopā sešus gadus ilgai izglītībai būs nepieciešami 23 400 eiro.

Tik daudz bērna izglītība maksā šodien. Taču ja pieņemam, ka bērns studijas augstskolā uzsāks pēc 18 gadiem, tad ir jāņem vērā arī inflācija. Piesardzīgs pieņēmums varētu būt 3% gada inflācija, un tā rezultātā izglītība pēc 18 gadiem maksās 39 836 eiro jeb varam noapaļot uz 40 000 eiro.

Ja netaisāmies izmantot nekādus instrumentus un piedāvājumus uzkrājumu veikšanai, tad ikmēneša uzkrājums ir vienkārši aprēķināms       40 000 / (12*18) = 185 eiro.

Ja pieņemam, ka dzīvošana šo 6 studiju gadu laikā izmaksās vēl 40 000, tad kopējais uzkrājamais apjoms pieaug līdz 80 000 eiro un ikmēneša uzkrājums sastāda 370 eiro.

Ļoti svarīgi šādiem uzkrājumiem ir ieguldījuma atdeve jeb gada ienesīgums. Veicot aprēķinus ar dažādām ienesīguma likmēm, lai sakrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā pie sekojošām likmēm ir jāveic šādi uzkrājumi:

  • 0%, ikmēneša uzkrājums 370 eiro
  • 1%, ikmēneša uzkrājums 338 eiro
  • 3%, ikmēneša uzkrājums 280 eiro
  • 5%, ikmēneša uzkrājums 231 eiro
  • 7%, ikmēneša uzkrājums 190 eiro

Šajā brīdī rodas kārdinājums izvēlēties visriskantāko ieguldījuma modeli, kas paredz visaugstāko ienesīgumu, taču ir svarīgi atcerēties, ka augstāks risks var novest pie lielākiem zaudējumiem, kā rezultātā var neizdoties sasniegt nepieciešamo uzkrājuma summu.

Skaidrs ir tas, ka izvēloties kādu no dažādu banku vai apdrošinātāju piedāvātajiem produktiem, tajos būs izvēlētas diezgan līdzīgas stratēģijas. Tātad arī paredzamais ienesīgums būs +/- līdzīgs, tātad tur īpaši neko daudz nevaram mainīt.

Taču ir viens liels faktors, kas var būtiski visu mainīt, tas ir komisiju apmērs. Ja pieņemam, ka uzkrājums tiks ieguldīts pārsvarā akciju tirgos un ilgtermiņa ienesīgums tiek prognozēts 7% gadā, tad komisiju apjoms ir jāatņem no šī lieluma. Ja kopējais komisiju apjoms ir 2% gadā, tas nozīmē, ka neto ienesīgums būs ap 5% un lai uzkrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā ikmēneša uzkrājums būs 231 eiro. Taču, ja komisijas sasniegs 4%, tad neto ienesīgums attiecīgi būs 3% un nepieciešamais ikmēneša uzkrājums pieaug līdz 280 eiro.

Latvijā vairākas bankas un apdrošinātāji piedāvā visdažādākos risinājumus bērnu uzkrājumiem. Tiek piedāvāti gan parasti uzkrājumi, gan arī uz dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pamata, kā rezultātā var saņemt nodokļu atvieglojumus. Taču, kā jau minēju, vienmēr ir jāizvērtē komisiju apjomi un sagaidāmais ienesīgums.

Var likties, ka manos aprēķinos ir izvēlētas nesamērīgi augstas summas, taču jāatceras, ka tas ir 18 gadus tālā nākotnē. Prāta vingrinājuma labad varam pamēģināt paskatīties 18 gadu senā pagātnē, kas un cik maksāja Latvijā un kādas bija algas Latvijā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mana bloga lasītāji spēs audzēt gan savu finanšu zināšanu līmeni, gan kāpt pa karjeras kāpnēm, gan dibināt jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, kā arī pelnīt krietni vairāk un attiecīgi nodrošināt saviem bērniem labu izglītību.

P.S. ja gribās bērnu sūtīt uz prestižu ASV koledžu un pēc tam iegūt arī maģistru labākajās skolās, tad pēc 18 gadiem jārēķinās ar aptuveni $1 miljonu.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem. Lai sāktu uzkrāt, nav nepieciešamas lielas summas, parasti pietiek ar 40-50 eiro regulārām ikmēneša iemaksām.

Šo produktu vēl pievilcīgāku padara nodokļu atvieglojumi. Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu var veikt iemaksas līdz 10% apmērā no bruto algas (uz papīra) un par šo summu saņemt IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) atmaksu. Piemēram, ja gada alga ir 10 000 eiro pirms nodokļu iemaksas, tad kalendārā gada laikā iemaksājot 1 000 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, nākamajā gadā varēsiet saņemt IIN atmaksu 230 eiro apmērā.

Lai varētu saņemt IIN atmaksu, dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu termiņam ir jābūt vismaz 5 gadi. Ja nolemsiet 2 gadus pēc uzsākšanas līgumu lauzt, tad būs valstij jāatmaksā saņemtā IIN atmaksa, pie tam parasti šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan lielu komisiju par pirmstermiņa līguma laušanu. Un otrs būtiskais faktors ir oficiāla un normāla režīma alga. Aplokšņu alga nederēs, tāpat arī alga mikrouzņēmumā nederēs.

Līdz šai vieta viss ir salīdzinoši jauki un pat pievilcīgi, taču ir vairāki faktori, no kuriem ir jāuzmanās:

Dzīvības apdrošināšana. Kā to paredz pats nosaukums, tad produkts ir dzīvības apdrošināšana, kam kā papildus iespēja tiek piedāvāta līdzekļu uzkrāšana. Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka iekļautie dzīvības apdrošināšanas prēmijas maksājumi ir nesamērīgi augsti. Ja ir vēlme apdrošināt dzīvību, tad to vajadzētu darīt atsevišķi. Šajā pakalpojumā dzīvības apdrošināšanas summu izvēlēties vajadzētu 0, summa, par kādu būs apdrošināta dzīvība, būs tikai veiktās iemaksas uzkrājumam.

Komisijas. Ļoti rūpīgi ir jāizanalizē to, kādas komisijas ir jāmaksā pakalpojuma sniedzējam. Esmu redzējis visbriesmīgākos (bez maz vai krāpniecība, ja vien pats klients nebūtu labprātīgi uz ko tādu parakstījies) nosacījumus, nesamērīgi augstas komisijas, augstus komisiju minimumus, kas rezultātā noved pie ļoti augstām komisijām, ja tās pārrēķina procentos.

Te piemērs. Pirmajā gadā cilvēks iemaksā 400 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir jāmaksā komisija par katru iemaksu 3% no iemaksām, kopā 12 eiro. Ir jāmaksā pārvaldīšanas komisija 2% gadā, minimums 2.5 eiro mēnesī. Piemērojot minimumu, gadā tiek samaksāts 12 x 2.5 = 30 eiro. Tātad kopā gada laikā tiek samaksāti 42 eiro jeb 10.5% no veiktajām iemaksām. Kā redzam, kopā komisijas savācas ļoti daudz. Pie tam šie nebūt nav sliktākie nosacījumi, kādus esmu redzējis.

Uzkrājuma ieguldījumu stratēģija. Veicot līdzekļu uzkrājumu dzīvības apdrošināšanā, ir jāizvēlas, kāds veids, kur un kā līdzekļi tiks izvietoti. Agrāk ļoti populārs risinājums bija garantētā procentu likme, piemēram 2% gadā. Šobrīd šādu variantu gandrīz neviens nepiedāvā, jo procentu likmes tirgū ir ļoti zemas. Tāpēc tiek piedāvāts piesaistīt uzkrājumu investīciju stratēģijām. Būtībā par to, cik daudz un dažādi triki un zemūdens akmeņi šeit slēpjas, varētu veltīt vairākus atsevišķus ierakstus, taču te daži izteikti “sarkanie signāli”

  • Savi ieguldījumu fondi. Liela daļa no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvātājiem Latvijā piedāvā uzkrājumu piesaistīt savu meitas vai citādi saistīto sabiedrību fondiem. Pēc būtības tas nebūtu nekas slikts, taču parasti šie fondi nav labākie pasaules mērogā, nav lētākie un attiecīgi neatbilst klienta interesēm. Piedāvātājs iegūst no komisijām, jo tiek iekasēta gan uzkrājuma kopējā pārvaldīšanas komisija, gan vēl investīciju fonds iekasē komisiju par pārvaldīšanu, tā rezultātā kopējās komisiju izmaksas var pieaugt pat 2 un vairāk reizes.
  • Investīciju stratēģijas. Tās parasti tiek nosauktas: Konservatīvā, Sabalansēta un Agresīva. Ja jūs klātienē šos variantus pārrunājat ar produkta pārdevēju, un pārdevējs neko citu par šīm stratēģijām nevar pateikt kā tikai to nosaukumus, bēdziet no šāda pārdevēja. Paprasiet aprunāties ar speciālistu, lai tas izskaidro, kāds varētu būt attiecīgās stratēģijas sniegums dažādos ekonomikas ciklos, kāds ir paredzamais vērtības kritums krīzes apstākļos, kāpēc šī stratēģija spēs sasniegt sagaidāmo ienesīgumu. Ja negūstat pārliecinošas atbildes, izvēlieties citu pakalpojuma sniedzēju

Kopumā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir interesants ieguldījumu rīks, taču tā galvenais pievilcīgums slēpjas tieši IIN atmaksā. Nereti var sanākt, ka saskaitot kopā komisijas, pieņemot pesimistisko investīciju scenāriju un pat pieskaitot IIN atmaksu, gala ienesīgums ir tik zems, ka ir izdevīgāk meklēt alternatīvus piedāvājumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kredītu radīta nevienlīdzība

Turpinot runāt par kredītiem, vēlos parādīt hipotētisku piemēru, cik ļoti vieglprātīgi izvēlēti kredīti var izmainīt personas labklājību.

Pieņēmumi: 2 Personas (A un B), vienāds sākotnējais finansiālais stāvoklis, tiek apskatīts 5 gadu termiņš, tajā tiek pirkti 2 telefoni un termiņa sākumā tiek iegādāts auto. A personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti dārgākie kredīti, kurus apskatīju iepriekšējos piemēros. B personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti lētākie kredīti.

Persona A:

5 gadu laikā divas reizes nopērk telefonu, izmantojot kredītu. Tiek pirkti premium klases telefoni par cenu 769 eiro, kopā ar kredīta izmaksām katrs telefons izmaksā 1 119.6 eiro, tātad kopā par 2 telefoniem sanāk        2 239.2 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu Mogo, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 19 605.4 eiro

Kopā iztērēti 21 844.6 eiro

Persona B:

Persona B saprotot, ka vēl nevar atļauties pirkt premium klases telefonus, izlemj pirkt zemākas klases telefonus par 300 eiro katru un norēķinoties par tiem, izmantojot savus līdzekļus. Kopā par 2 telefoniem tiek iztērēti 600 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu ar likmi 5%, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 11 380 eiro.

Kopā iztērēti: 11 980 eiro

Starpība ir 21 844.6 – 11 980 = 9846.6 eiro

Tas ir ņemot vērā tikai 2 preces. Ja pieņemam, ka ar tādu pašu intensitāti un cenu atšķirību tiek iegādāts klēpjdators (laptop), pieskaitām 1639.2 eiro. Kopā jau sanāk 11 485.8 eiro starpība.

Ja divi cilvēki dzīvo kopā, pareizinot divreiz, šādu mājsaimniecību atšķirība 5 gados veido 22 971.6 eiro. Ar šādu summu šobrīd pietiktu, lai veiktu pirmo iemaksu mājas iegādei Rīgas tuvumā.

Protams, pa šiem 5 gadiem ir vēl daudz citas iekārtas un mēbeles, kas tiek iegādātas sadzīvei. Ja katrā no gadījumiem rīcība ir līdzīga, tad starpība var veidoties ļoti liela.

Ja pieņemam, ka apskatītajā gadījumā tie ir 2 jauni cilvēki, kuri tieši šo 5 gadu sākumā uzsāk kopdzīvi, tad var gadīties, ka pēc 5 gadiem A un A pieder nolietoti premium telefoni un par 5 gadiem vecāki auto. Taču B un B, iespējams, jau ir ielikuši pamatakmeni turpmākai kopdzīvei veicot pirmo iemaksu mājokļa iegādei, vai, ja mājoklis tiek iegādāts patālāk no Rīgas, tad tas ir pilnībā nopirkts.

Tātad neapdomīgi ņemot kredītus, kā arī nepiedomājot pie tā, ko tiešām varam atļauties, 5 gadu laikā nevienlīdzība var izveidoties ļoti liela. Un šāda nevienlīdzība nebūs radusies sociālo procesu vai citu iemeslu dēļ, šeit tiek izvēlētas personas vienādā finansiālajā un sociālajā stāvokli termiņa sākuma. Pateicoties tam, kā tiek tērēti nopelnītie līdzekļi, kādi ir tērēšanas paradumi, labklājības līmenis ir ļoti būtiski mainījies.

Un tālāk ejot šī starpība pārsvarā tikai pieaug. Ja šo 5 gadu ciklu pareizinām ar 3 vai 4, starpība būs ļoti liela. Ģimenes ietvaros starpība 20 gadu laikā viegli var pārsniegt 100 000 eiro, kas var nozīmēt, ka savā īpašumā ir iegūts pieklājīgs īpašums. Vai, ja 100 000 eiro ir izvietoti investīcijās, tad vidējā un ilgā termiņā jau var pretendēt uz 4 000 – 5 000 eiro gadā papildus ienākumiem.

Lūk, viela pārdomām!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kredīta pirmstermiņa atmaksa: Patēriņa kredīts

Turpinot iesākto tēmu par Kredītu pirmstermiņa atmaksu, šajā ierakstā aplūkoju plašo patēriņa kredītu tēmu. Es tajā iekļauju gan patēriņa kredītu naudā, gan preču pirkšanu kredītā un nomaksā.

Iesāksim ar vienu spilgtu piemēru. Nesen iznāca jaunākais Apple telefons iPhone 7. Aplūkojot tā lētāko versiju jeb iPhone 7 (32gb) tā cena lielākoties ir 769 eiro. Vispirms jāsāk ar to, ka ja nevarat vienkārši ieiet veikalā un šādu ierīci nopirkt, neizmantojot aizņemtus līdzekļus, tātad šādu ierīci atļauties NEVARAT! Punkts!

Ja nu tomēr ir vēlme iegādāties uz nomaksu jeb kredītā preci, ko nevarat atļauties, svarīgi ir apzināties, cik beigās šāda ierīce izmaksā. Tātad par pirkuma summu tiek pieņemts 769 eiro, nomaksas termiņš 2 gadi.

Šodien, 2016.g.8.oktobrī attiecīgo uzņēmumu vietnēs redzēju šādus piedāvājumus:

LMT: Atvērtais līgums 36 eiro mēnesī, 24 maksājumi = 864 eiro

Tele2: Uz nomaksu 31.99 eiro mēnesī, 24 maksājumi = 767,76 eiro

1a.lv: līzinga maksājums 41.87 eiro mēnesī, 24 maksājumi = 1004.68 eiro

Capital.lv: līzinga maksājums 46.65 eiro mēnesī, 24 maksājumi = 1119.6 eiro.

Kā redzam, lielākajā daļā variantu par ierīci ievērojami tiek pārmaksāts. Pēdējā variantā tiek pārmaksāti 350 eiro jeb 45% no pirkuma vērtības.

Un tagad ir jāatbild uz jautājumu:

Vai tiešām varat atļauties iegādāties iekārtu, kuras iegādei nepietiek līdzekļu (ja tiek ņemts kredīts), un esat gatavs par to vēl pārmaksāt līdz pat 45%?

Tādus pašus aprēķinus var veikt par jebkuru citu preci, kuru var iegādāties uz nomaksu vai kredītā.

Protams, ka ir preces, tai skaitā elektronika, kas mūsdienās ir kļuvusi par dzīves nepieciešamību. Tomēr pateicoties brīvajam tirgum, mums ir pieejamas visdažādākās alternatīvas. Argumentus par brendu un tā prestižu kā pamatojumu ierīces iegādei, lūdzu, neizmantot vispār kamēr attiecīgo pirkumu nespējat veikt, norēķinoties par to uzreiz. Kad spējat to atļauties, tad jau tā ir brīva izvēle, taču līdz tam tā ir ignorance.

Līdz šim nebiju īpaši apskatījis tā saucamos “ātros kredītus”. To arī neplānoju darīt tagad. Tur nav ko salīdzināt un analizēt! Tos izmantot nevajag! Šādu kredītu izsniedzējus es nevainoju, jo šāds piedāvājums pastāv, kamēr ir pieprasījums. Ja esat šāda kredītu izmantotājs, tad ne par kādam investīcijām vai ieguldījumiem nedrīkst domāt! Kamēr izmantojat šādus kredītus, vienīgā prioritāte ir šādu kredītu atdošana un rezerves izveidošana, lai šādi kredīti nebūtu jāņem vēlreiz.

 

 

Kredīta pirmstermiņa atmaksa: Auto kredīts

Turpinot iesākto tēmu par Kredītu pirmstermiņa atmaksu, šajā ierakstā aplūkoju teorētisku piemēru auto iegādei, izmantojot auto kredītu. Modelējot situāciju tiks izmantoti 4 atšķirīgi kreditēšanās scenāriji par pamatu ņemot Mogo un DNB piedāvātos nosacījumus to mājaslapās (minētie kredītu kalkulatori tika aplūkoti un izmantoti 2016.g.8.oktobrī)

Visos gadījumos tiek pieņemts, ka tiek iegādāts auto 10 000 eiro vērtībā, 10% no pirkuma vērtības tiek segts ar saviem līdzekļiem, tātad tiek saņemts kredīts auto iegādei 9 000 eiro vērtībā ar atmaksas termiņu uz 5 gadiem.

Scenārijs nr.1 Mogo

Saskaņā ar Mogo mājaslapā piedāvāto auto līzinga kalkulatoru, mēneša maksājums šādam kredītam būtu 298,84 eiro. 60 maksājumi = 17 930.40 eiro + noformēšanas komisija 7.5% jeb 675 eiro. Kopā par 10 000 eiro vērtu auto 5 gadu laikā samaksājam 1 000 + 675 + 17 930.40 = 19 605.4 eiro.

Scenārijs nr. 2 DNB, 18% gada likme

Šādu likmi DNB kalkulators automātiski izvēlējās, tāpēc šādu likmi pieņemu arī aprēķiniem. Saskaņā ar DNB mājaslapā piedāvāto auto kredīta kalkulatoru, mēneša maksājums šādam kredītam būtu 229 eiro. 60 maksājumi = 13 740 eiro + 180 eiro kredīta noformēšanas komisija. Kopā par 10 000 eiro vērtu auto 5 gadu laikā samaksājam 1 000 + 180 + 13 740 = 14 920 eiro.

Scenārijs nr. 3 DNB, 8% gada likme

Šādu likmi DNB reklāmē, kā zemāko šāda tipa kredītam. Saskaņā ar DNB mājaslapā piedāvāto auto kredīta kalkulatoru, mēneša maksājums šādam kredītam būtu 182 eiro. 60 maksājumi = 10 920 eiro + 180 eiro kredīta noformēšanas komisija. Kopā par 10 000 eiro vērtu auto 5 gadu laikā samaksājam 1 000 + 180 + 10 920 = 12 100 eiro.

Scenārijs nr. 4, 5% gada likme

Auto ar šādu likmi ir iespējams saņemt, ja ir laba kredītvēsture, stabili un atbilstoši ikmēneša ienākumi un salīdzinoši jauns un viegli pārdodams auto. Mēneša maksājums šādam kredītam būtu 170 eiro. 60 maksājumi = 10 200 eiro + 180 eiro kredīta noformēšanas komisija. Kopā par 10 000 eiro vērtu auto 5 gadu laikā samaksājam 1 000 + 180 + 10 200 = 11 380 eiro.

 

Kā redzat aprēķinos augstāk, 10 000 eiro vērta lietota auto iegādes izmaksas, saņemot kredītu, var svārstīties no nedaudz vairāk kā 11 tūkstošiem eiro līdz pat gandrīz 20 tūkstošiem eiro. Ja pērkam auto uzreiz, tad tas maksā 10 000 eiro un viss. Tātad potenciālais ietaupījums ir no 1 līdz 10 tūkstošiem eiro. Ja uzreiz nevaram samaksāt 10 000 eiro, tātad šādu auto atļauties nevaram. Viss. Punkts.

Un, ja nu kāds no šādiem kredītiem jau ir saņemts, tad varat aptuveni nojaust, cik daudz līdzekļus ietaupīsiet, ja kredīta atmaksu veiksiet pirms termiņa (tiesa, ir jāuzmanās un pirms jebkādu darbību veikšanas vēlreiz rūpīgi jāiepazīstas ar kredīta līgumu un tā nosacījumiem, šādiem kredītiem bieži ir iekļauts nosacījums, ka kredīta atmaksa pirms termiņa ir bez maksas, taču ar to ir domāta visas summas atmaksa. Taču, ja izvēlēsieties veikt kādu papildus maksājumu, tas var tikt traktēts kā līguma nosacījumu maiņa, par ko parasti tiek prasīta vērā ņemama komisija)

Citādāk ir gadījumos, ja auto ir absolūta nepieciešamība. Tad ir jāizvērtē, cik daudz tiek plānots braukt ar auto, cik liels tas ir nepieciešams, cik uzticamam tam ir jābūt un vēl daudzi citi faktori. Nereti, ja auto ir nepieciešams tikai nokļūšanai no mājām līdz darbam, tad ir rūpīgi jāizvērtē kādu auto pirkt. Bieži vien jauna auto iegāde operatīvajā līzingā var būt krietni izdevīgāka.

Par filozofiskajiem un citiem faktoriem par auto kā tādu sekos ieraksts tuvākajā laikā.