Uzkrājumi – Lapa 3 – Kaspars Peisenieks

Uzkrājums bērnam

Par uzkrājumiem bērniem esmu rakstījis jau agrāk. Tas ir 5. solis no Pirmajiem soļiem. Līdz šim par uzkrājumiem bērniem varēju runāt tikai teorētiski, taču pagājušajā mēnesī kļuvu par tēti. Līdz ar to varu ne vien sākt veikt uzkrājumus savam bērnam, bet arī dalīties ar jums savā domu gājienā uzkrājuma veidošanā un ar savu pieredzi.

Vai tas ir vajadzīgs?

Vienmēr būšu pateicīgs saviem vecākiem, kuru atbalsts man palīdzēja iegūt augstāko izglītību, neņemot studiju kredītus. Tas palīdzēja man uzsākt savu profesionālo karjeru un patstāvīgu dzīvi ar “tīru bilanci”.

Lai arī neesmu studiju kredīta oponents un kopumā atbalstu studiju kredīta ņemšanu augstākās izglītības iegūšanai, tomēr pēc izglītības iegūšanas kredīta ņēmējam vēl daudzus gadus ir jāmaksā par to. Tā vietā šie līdzekļi varētu tikt izmantoti uzkrājumam sava pirmā īpašuma iegādei vai kopējā turīguma vairošanai.

Piemēram, bakalaura studijas ar studiju ilgumu 4 gadi un maksu 2300 eiro gadā, izmantojot studiju kredītu ar atmaksas termiņu 10 gadi, procentu likme 4% gadā. Šādam kredītam brīdī, kad tas būs jāsāk atmaksāt, ikmēneša maksājums pirmajā gadā būs ap 105 eiro. Ja vēl tiek ņemts kredīts maģistra grāda iegūšanai, attiecīgi kopējā kredīta summa pieaug un arī maksājums būs lielāks. Ja vēl ir izmantots studējošā kredīts ikmēneša izdevumu segšanai, tas attiecīgi palielinās kopējās saistības un kredīta maksājumu.

Ja nav citu iespēju, tad šos kredītus var izmantot un varbūt pat vajag izmantot, lai iegūtu izglītību savā sapņu profesijā. Protams, ir citi veidi, kā iegūt izglītību, neņemot kredītus, t.sk. budžeta vietas, izglītības apmaksa no tekošajiem ienākumiem, ja var apvienot studijas ar darbu.

Es to uzskatu par savu pienākumu vismaz censties spēt atbalstīt savu bērnu ar izglītības iegūšanas izmaksu segšanu. Jāatzīmē, ka mūsu ģimenē domas sakrīt un šis ir ne tikai mans uzskats, bet gan mūsu kopējais. Kad rakstā saku es, tad domāju mēs.

Kur uzkrāt?

Pirms ķeros klāt aprēķiniem, cik daudz ir nepieciešams uzkrāt, apskatīšu rīkus, kādus izmantot uzkrājumu veikšanai, to plusus un mīnusus un kuru izvēlos es.

Pats vienkāršākais ir parasts norēķinu konts. Tajā ar noteiktu regularitāti var novirzīt līdzekļus, veidojot uzkrājumus. Galvenais šī rīka mīnuss ir ienesīguma neesamība. Esošo uzkrājumu pamazām “ēdīs nost” inflācija. Tāpat ienesīguma neesamība rezultējas tajā, ka uzkrājumam būs jānovirza krietni lielāka summa nekā gadījumā, ja uzkrājums dos kaut nelielu ienesīgumu.

Kā nākamais rīks uzkrājumu veidošanai ir pilngadības krājkonts. Tādu piedāvā Swedbank. Tā galvenais pluss ir tāds, ka konts tiek atvērts bērna vārdā un neviens cits, izņemot pašu bērnu pēc 18 gadu sasniegšanas, šiem līdzekļiem nevar piekļūt. Tomēr mīnuss ir zemā procentu likme. Uz šī raksta tapšanas brīdi gada ienesīgums šim uzkrājumam ir 0.05% gadā jeb 5 centi uz 100 eiro uzkrājumu.

Manuprāt, pievilcīgākais rīks uzkrājuma veidošanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Uzkrājumu var veikt, ieguldot finanšu tirgos, var saņemt atpakaļ iedzīvotāju ienākumu nodokli par veiktajām iemaksām. Viens no mīnusiem ir tāds, ka minimālais polises termiņš, lai atgūtu nodokļus, ir 10 gadi. Attiecīgi šāds uzkrājuma veids nederēs, ja bērns jau ir tīnis. Tomēr minimālais termiņš arī ir pluss, jo tas motivē “neiegrābties” šajā uzkrājumā vai to izmantot citiem mērķiem, jo parasti pirmstermiņa pārtraukšana saistās ar augstākām komisijām un nodokļa atmaksāšanu atpakaļ valstij.

Vairāki šī pakalpojuma sniedzēji piedāvā pakalpojumus ar nosaukumiem, kuros ir minēts uzkrājums bērna nākotnei u.tml. Taču lielākoties tās ir tādas pašas dzīvības apdrošināšanas polises kā parējās.

Interesantu risinājumu piedāvā Swedbank ar nosaukumu Uzkrājums bērna nākotnei. Šajā polisē bērns tiek norādīts kā patiesā labuma guvējs un bērns to varēs saņemt uz sava konta, kad attiecīgā polise tiks pārtraukta. Tāpat šajā produktā ir iekļauts automātiska ieguldījumu izvietojuma maiņa atkarībā no tā, cik ilgs termiņš ir atlicis līdz polises beigām. Pirmajā gadā viss uzkrājums ir novirzīts ieguldījumiem akcijās, savukārt pēdējā gadā ieguldījumi akcijās ir vairs tikai 12% un pārējais tiek ieguldīts obligācijās. Tāpat šis pakalpojums piedāvā nodrošināt minimālo izmaksas summu uzkrājuma perioda beigās. Ja tirgos sniegums ir bijis vājš, tad konkrētu summu termiņa beigās jebkurā gadījumā varēs saņemt. Protams, šī garantija nav bez maksas. Tā tiek nodrošināta ar augstākām komisijām.

Tomēr es šo konkrēto pakalpojumu neizvēlos vairāku faktoru dēļ. Pirmkārt, es neesmu gluži apmierināts ar automātisko aktīvu izvietojumu atkarībā no tā, cik ilgs laiks atlicis līdz termiņa beigām. Lai gan 95% gadījumu šis būs pareizais risinājums normālam cilvēkam, tomēr man tas nav piemērots. Es nezinu, kādā ekonomikas ciklā mēs būsim pēc 5, 10, 15 vai 20 gadiem. Tā kā finanšu tirgiem aktīvi sekoju līdzi, tad lielās izvēles par labu drošībai (obligācijas) vai riskam un pieauguma potenciālam (akcijām) vēlos veikt pats. Ja pēc 15 gadiem būs ievērojama korekcija akciju tirgos, tas es vēlos saglabāt iespēju tajā brīdī visu ieguldījumu novirzīt ieguldījumiem akcijās un nevis tikai 25-30% kā tas ir šī pakalpojuma gadījumā.

Otrs faktors ir augstākas kopējās izmaksas, tas saistās ar apdrošināšanas prēmijām. Man šādas papildus izmaksas nav nepieciešamas. Citam šis faktors varētu būt ļoti būtisks un tieši šis risinājums būs atbilstošākais, jo uzkrājēja nāves gadījumā apdrošinātājs veic iemaksas uzkrājēja vietā līdz polises termiņa beigām. Trešais faktors ir patiesā labuma guvējs, par kuru tiek norādīts bērns. Attiecīgi polises termiņa beigās līdzekļi tiek pārskaitīti uz bērna kontu. Atceroties sevi 18-20 gadu vecumā, un tajā laika periodā pieņemtos finanšu lēmumus, es labāk izvēlos uzkrājumu veikt savā vārdā, taču konkrētam mērķim – bērna izglītības izmaksu segšanai.

Te nu nonākam pie pakalpojumu, kuru izmantoju es. Tā ir parasta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu. Rakstā Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzēju salīdzinājumu un nonācu pie secinājuma, ka pakalpojums ar zemākajām komisijām ir Swedbank Privātais portfelis. Salīdzinājumu veicu ne tikai, lai būtu par ko uzrakstīt blogā, bet arī lai pats zinātu, kuru pakalpojumu izvēlēties savām vajadzībām.

Tātad uzkrājumam bērnam es izmantoju Swedbank Privāto portfeli, pie tam esmu izvēlējis aktīvā pieauguma stratēģiju, kas paredz 100% līdzekļu ieguldīšanu akcijās.

Cik daudz ir jāuzkrāj?

Katram šis apmērs var būt atšķirīgs, ņemot vērā izvēlēto studiju virzienu un tā izmaksas. Šajā brīdī es nekādā veidā nevaru paredzēt, kādu izglītību vēlēsies mans bērns. Tāpēc par pamatu izmantošu sev zināmo Banku augstskolu, kurā esmu ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādus.

Savam bērnam vēlos censties nodrošināt labāko no tā, kas ir pieejams Banku augstskolā. Šajā gadījumā tās ir bakalaura un maģistra studijas angļu valodā sadarbībā ar SBS Šveices Biznesa skolu. Bakalaura programma maksā 3 700 eiro gadā jeb 14 800 eiro kopā 4 gados, savukārt maģistra programma maksā 9 000 eiro par visu programmu. Kopā tie ir 23 800 eiro. Tomēr tās ir izmaksas šodien. Arī izglītības maksai ir tendence pieaugt, tāpēc ir jāņem vērā inflācija.

Ja esat līdzīgā situācijā kā es, ka bērns ir piedzimis nesen, tad līdz līdzekļu nepieciešamības brīdim ir 19-20 gadi. Pieņemot 3% gada inflāciju, pēc 20 gadiem būs nepieciešami 42 985 eiro.

Jā, tiešām būs nepieciešami gandrīz 43 tūkstoši eiro! Man kā vecākam ir iespēja izvēlēties, vai es centīšos šo summu uzkrāt un segt bērna izglītības izmaksas, vai arī līdzvērtīga summa bērnam būtu jāņem kredītā attiecīgas izglītības iegūšanai. Šāda kredīta atmaksai pēc studiju pabeigšanas būs ap 440 eiro liels ikmēneša kredīta maksājums.

Cik daudz un kā uzkrāt?

Nepieciešamā summa ir zināma. Tagad atliek noskaidrot, cik lieli regulāri uzkrājumi ir jāveic, lai šādu summu 20 gadu laikā sakrātu.

Ja izvēlas uzkrājumu veikt parastā norēķinu kontā, tad aprēķins ir pavisam vienkāršs. 43 000 eiro izdalām ar 20 gadiem vai 240 mēnešiem. Tā rezultātā ik gadu būtu jāveic 2 150 eiro liels uzkrājums vai 180 eiro mēnesī.

Ja izmantojam kādus citus uzkrāšanas rīkus, kuriem varam +/- paredzēt ienesīguma līmeni, mēneša uzkrājuma apmēra noteikšanai esmu izveidojis sekojošu matricu:

Kā to lietot? Kreisajā pusē ir attēlota sasniedzamā uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem. Tabulas augšējās rindās ir attēloti ienesīguma scenāriji, sākot ar pesimistisko 0% un beidzot ar 7% tabulas labajā pusē. Lai noteiktu, cik liels ikmēneša uzkrājums ir jāveic, ir jāizvēlas sasniedzamā summa un provizoriskais ienesīgums. Piemēram, ja vēlamies uzkrāt 40 000 eiro ar 3% gada ienesīgumu, tad ikmēneša uzkrājumā jānovirza 122 eiro.

Kā vēl vienu alternatīvu var izvēlēties veikt vienreizēju ieguldījumu šodien, ieguldot to ar noteiktu ienesīgumu.

Kā lietot šo matricu? Tāpat kā iepriekšējā tabulā arī šajā kreisajā pusē ir attēlota uzkrājuma gala vērtība pēc 20 gadiem un tabulas augšpusē ir dažādi ienesīgumi. Piemērs: lai uzkrājuma gala summa pēc 20 gadiem sasniegtu 40 000 eiro, pieņemot 3% gada ienesīgumu, ir jāveic vienreizējs ieguldījums šodien 22 147 eiro apmērā.

Kā rīkojos es?

Kā jau iepriekš minēju, esmu izvēlējis uzkrājumu veikt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Lai neradītu jūtamu slogu ģimenes budžetā, nolēmu sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu, kuru katru gadu palielināšu. No iemaksām atgūto iedzīvotāju ienākumu nodokli arī ieskaitīšu bērna uzkrājumā. Aprēķinos ir ņemtas vērā komisiju izmaksas saskaņā ar Swedbank cenrādi. Ņemot vērā šos lielumus, esmu sagatavojis sekojošu matricu:

Kāpēc šāda matrica? Ģimenē vienojāmies, ka uzkrājumu sāksim veidot, tam ik mēnesi novirzot 50 eiro. Ikmēneša uzkrājuma apmēru ar laiku esam gatavi palielināt. Jau šobrīd zinām, ka ir nepieciešami 43 000 eiro pēc 20 gadiem. Kā šo mērķi var sasniegt ar dažādiem provizoriskajiem ienesīgumiem un iemaksu dažādu ikgadējo pieaugumu?

Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 3% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 9-10%, tā rezultātā uzkrājuma vērtība pēc 20 gadiem būs robežās starp 41 744 eiro un 46 848 eiro. Atgādinu, ka aprēķinos ir pieņemts, ka atgūtais IIN tiek iemaksāts polisē, kā arī tiek atskaitītas komisijas.
Piemērs. Ja sākam ar 50 eiro mēnesī uzkrājumu, pieņemam 5% gada ienesīgumu, tad ik gadu ikmēneša iemaksas būs jāpalielina par 7-8%.

Secinājumi ir vienkārši: jo augstāks ienesīgums, jo mazāk ir jāpaaugstina ikmēneša uzkrājumu apmērs gadu no gada. Vai tieši pretēji, jo vairāk palielinām ikmēneša uzkrājumu gadu no gada, jo zemāku risku un attiecīgi ienesīgumu varam uzņemties, lai sasniegtu vēlamo mērķi.

Es esmu izvēlējis 1.piemērā aprakstīto scenāriju uzkrājumu veikšanai savam bērnam. Esam sākuši veikt 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu, uzkrājumu ik gadu palielināsim par 10% (noslēdzot līgumu ikgadējo prēmijas pieaugumu var iestatīt automātiski), rēķināmies ar 3% gada ienesīgumu un atgūto IIN par šīm iemaksām ieskaitīsim šajā pašā polisē.

Jāatzīmē, ka esam informējuši arī vecvecākus, ka šāds uzkrājums eksistē. Vecvecāku naudas dāvanas ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Tāpat arī citas naudas dāvanas un vienreizējus pabalstus/atbalstu bērnam ieskaitīsim bērna uzkrājumā. Zinu, ka citās ģimenēs rīkojas līdzīgi. Manuprāt, šis ir lielisks veids, kā jebkurš, kurš vēlas dāvināt naudu, var dot savu pienesumu bērna nākotnei.

Kā sekot līdzi progresam?

Balstoties uz izvēlēto uzkrāšanas veidu, pieņēmumiem un aprēķiniem, uzkrājuma progresam var sekot līdzi par pamatu ņemot šādu grafiku:

Grafikā ir attēlota uzkrājuma vērtība attiecīgajā gadā kopš uzkrājuma veikšanas sākuma. Piemēram, divus gadus pēc sākuma uzkrājuma vērtībai būtu jābūt 1 403 eiro. Ja faktiskā uzkrājuma vērtība ir zemāka par šo, tad var veikt papildus vienreizēju vai dažas regulāras papildus iemaksas, lai nonāktu atpakaļ pie vēlamās vērtības. Visticamāk vērtība būs zemāka, jo finanšu tirgos būs bijis vājš sniegums vai korekcija. Ja tā ir korekcija, tad var gadīties, ka ar papildus iemaksām tiek nopirktas papildus daļas par zemāku cenu, kas nākotnē nodrošinātu augstāku kopēju uzkrājuma vērtību.

Ja uzkrājuma faktiskā summa pārsniedz teorētisko summu, manuprāt, uzreiz nebūtu prātīgi samazināt iemaksu apmērus, jo lielāks uzkrājums perioda beigās jebkurā gadījumā būs labāk. Pat, ja visi līdzekļi netiks izmantoti izglītības izmaksu segšanai, pārējie līdzekļi var tikt novirzīti citiem mērķiem. Manuprāt, labāk lai ir vairāk nekā pietrūkst.

Kāpēc neatlikt uzkrājumu veikšanu uz vēlāku laiku?

Lielākoties jaunie vecāki vēlas veikt uzkrājumus savu bērnu izglītībai, taču nereti uzkrāšanu atliek uz vēlāku laiku. Kāds var teikt, ka mazais vēl ir tik mazs un vēl ir gana daudz laika sākt krāt vēlāk. Cits teiks, ka sākumā ir ļoti daudz papildus izmaksu un uzkrājumus sāks veikt vēlāk, kad būs mazākas izmaksas. Tomēr ir jāņem vērā, ka izmaksas nekad vairs nebūs mazākas un ģimenes budžets ir jāplāno jau pirms bērna piedzimšanas, kā arī jāturpina plānot pēc piedzimšanas.

Atliekot uzkrāšanu uz vēlāku, uzreiz ieslēdzas 2 faktori, kas strādā pret uzkrājēju. Pirmais no tiem ir limitētais laika termiņš. Pēc bērna piedzimšanas mēs skaidri zinām, ka izglītībai līdzekļus vajadzēs pēc 19-20 gadiem. Citiem uzkrājumiem var būt citādāk, piemēram, mājas iegādi var atlikt par gadu, utt. Taču augstākās izglītības iegūšanu nevar vai vismaz nevajadzētu atlikt. Tātad, ar katru gadu, ko izvēlamies uzkrājumus vēl nesākt, par gadu sarūk termiņš, kurā varēsim veikt uzkrājumus.

Otrs faktors ir saliktie procenti. Jo ilgāku periodu tiek veikts uzkrājums, jo vairāk laika ir uzkrājumam strādāt uzkrājēja labā.

Ja pieņemam nepieciešamo 43 000 eiro uzkrājumu un 3% gada ienesīgumu, tad šo abu faktoru ietekmi var attēlot sekojoši:

Ja bērns piedzims nesen, tad 20 gadus uzkrājot pa 131 eiro mēnesī ar 3% ienesīgumu tiks sakrāti nepieciešamie 43 000 eiro. Ja uzkrājumu sāk veikt bērna 5 gadu vecumā, tad atliek vairs tikai 15 gadi un ikmēneša uzkrājuma apmēram ir jāpieaug līdz 190 eiro mēnesī. Savukārt, ja uzkrājumu sāk veikt 15 gadu vecumā un atlikuši tikai 5 gadi, tad ik mēnesi uzkrājumam būs jānovirza 665 eiro.

Kopumā pavisam vienkārši – jo ātrāk sāksi, jo mazāk ik mēnesi jāuzkrāj.

Nobeigumā

Uzkrājumu bērnam mēs esam sākuši veikt. Tam esmu izvēlējies mums šī brīža situācijai un vēlmēm atbilstošāko variantu. Citiem tam nav jābūt tik sarežģītam. Aplēšam to, cik liela summa būs nepieciešama, aprēķinām ikmēneša uzkrājuma apmēru un sākam! Var arī sākt no otra gala. Saprotam, cik lielu summu ik mēnesi šobrīd varam atļauties novirzīt šim uzkrājumam un sākam! Jebkurš uzkrājums palīdzēs un būs labāk nekā nekāds uzkrājums.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem bērnam

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Drošības spilvens

Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu šajā blogā pirmo reizi rakstīju pirms gandrīz 4 gadiem. Tas ir 3.solis rakstā Pirmie soļi

Tagad ir pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju!

Ja drošības spilvens ir izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo ienākumi ir saglabājušies vai izdevumi ir samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli!

Ja drošības spilvena nav, visticamāk, šajā laikā par tāda izveidi ir grūti vai pat neiespējami domāt.

Drošības spilvens īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuri neveic vai veic ļoti mazas sociālās iemaksas. Tādā gadījumā bezdarbnieku pabalsts pienākas tikai tādā apmērā, par kādu ir maksātas sociālas iemaksas. Arī sākotnējā valdības rīcība norādīja uz to, ka atbalsts vairāk pienākas tiem, kuri iepriekš ir maksājuši gan sociālās iemaksas, gan citus nodokļus.

Saprotu, ka šis raksts kaut kādā mērā ir bezjēdzīgs. Tie, kuriem jau ir drošības spilvens, var apmierināti sist sev pa plecu un krūtīm, savukārt tie, kuriem nav drošības spilvena, šis raksts šobrīd nekādā veidā nepalīdz. Tā nu tas ir!

Tomēr ir jāatceras, ka jebkura krīze agrāk vai vēlāk pāries. Un, kad tā būs pārgājusi, tad būs īstais brīdis agresīvi un mērķtiecīgi izveidot drošības spilvenu.

Drošības spilvens ir naudas līdzekļu apmērs, kas nosedz vismaz 6 mēnešu izdevumus. Šos līdzekļus nekur ieguldīt nevajag, tiem ir jābūt pieejamiem jebkurā brīdī. Vislabāk tos turēt atsevišķā bankas norēķinu kontā un neaiztikt līdz brīdim, kad patiešām drošības spilvens ir vajadzīgs.

Kāds varētu jautāt: bet kāpēc gan šos līdzekļus neieguldīt? Kad radīsies vajadzība, aktīvus pārdošu un tad man būs līdzekļi dzīvošanai.

Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd droši vien visiem aktīviem ir kritusies cena. Nekustamā īpašuma speciālisti saka, ka jau šobrīd pārdevēji ir gatavi no cenas nolaist 10-30%, savukārt akciju tirgi vidēji ir 20-30% zemāk nekā iepriekš. Ja šie aktīvi ir domāti tam, lai nosegtu ikdienas vajadzības noteiktam laikam, tad pēdējā mēneša laikā to apjoms ir sarucis par 10-30% un attiecīgi ar šiem līdzekļiem pietiks daudz īsākam laika periodam.

Šī brīža kontekstā vēlos pieminēt divus piemērus, kurus novēroju sociālajos tīklos un medijos.

Pirmais bija komentārs Swedbank ekonomikas apskata tiešraides laikā.

Otrais bija komentārs, ja atmiņa neviļ, no kādas kultūras sfēras darbinieces Panorāmā, kurā sieviete teica apmēram šādi:

Man viss ir labi. 2 mēnešiem līdzekļi pietiek. Salīdzinot ar citiem ir labi.

No tā var secināt, ka lielai daļai šīs sievietes līdzcilvēku, iespējams, nav brīvu līdzekļu, lai pārdzīvotu krīzes laikus.

Nobeigumā gribu brīdināt arī tos, kuriem ir izveidots drošības spilvens. Mani māc pieaugošas bažas, ka mums priekšā ir dziļa un ilga krīze, iespējams, depresija. Tas nozīmē to, ka ar savu drošības spilvenu ir jārīkojas vēl prātīgāk nekā cerēts. Iespējams, ar 6 mēnešu uzkrājumu būs jāmēģina iztikt krietni ilgāku laiku.

Rīkojamies prātīgi, taupīgi un izbaudām saulainās dienas!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kāpēc jāsāk krāt agrā vecumā?

Cilvēki ļoti daudz laika velta “pareizo” ieguldījumu instrumentu meklēšanai, taču viens no būtiskākajiem faktoriem turīguma veidošanā ir laiks jeb tas, cik ilgu laiku tiek veikti uzkrājumi un ieguldījumi.

Šajā reizē ar 2 grafikiem vienkāršā veidā vēlos parādīt, cik liela nozīme ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā vecumā.

Cik daudz ir jāuzkrāj ik mēnesi ar 6% gada ienesīgumu, lai 65 gadu vecumā uzkrājuma vērtība sasniegtu 100 000 eiro?

Ja uzkrājumus sāk veidot 25 gadu vecumā, tad pietiks ar 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu. 40 gadus tiek veikts neliels ikmēneša uzkrājums, procenti pelna uz procentiem un 65 gadu vecumā tiek sasniegta 100 000 eiro vērtība, pieņemot 6% gada ienesīgumu.

Ja uzkrājumus sāk veikt 30 gadu vecumā, tad nepieciešams ik mēnesi uzkrāt 70 eiro, lai sasniegtu 100 000 eiro, sākot 40 gados ik mēnesi jāuzkrāj 144 eiro.

Loģika skaidra – jo vēlāk sāk, jo vairāk ik mēnesi ir jāuzkrāj. Jo vēlāk sāk, jo mazāk laika ir salikto procentu spēkam jeb procentu pelnīšanai uz procentiem.

Ja par pensijas kapitāla veidošanu sāk domāt 50 gadu vecumā, tad ir jāveic ļoti nozīmīgi ikmēneša uzkrājumi, šajā scenārijā 344 eiro mēnesī, bet, sākot 55 gadu vecumā, ikmēneša nepieciešamo uzkrājumu apjoms pieaug līdz 610 eiro.

Papildus tam jāņem vērā, ka, sākot krāt agrāk, ir vairāk laika ieguldīt agresīvākās ieguldījumu stratēģijās, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risku vajadzētu samazināt, kā rezultātā samazināsies sagaidāmais ienesīgums un patiesībā nepieciešamais uzkrājuma apjoms pēdējos gados pirms pensijas var ļoti būtiski pieaugt.

Uzkrājuma sākšanas vecuma sakarību var apskatīt arī no citas puses.

Pieņemsim, ka persona sāk veikt ikmēneša uzkrājumus 50 eiro apmērā ar 6% gada ienesīgumu. Cik daudz būs uzkrāts atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts veikt ikmēneša uzkrājumus?

Ja sāk 25 gados, tad uzkrājuma vērtība pēc 40 gadiem sasniegs 100 000 eiro. Ja sāk 30 gados, tad būs par gandrīz 30 000 eiro mazāk, lai gan iemaksu apmērs ir tikai par 3000 eiro mazāks ( 50 eiro mēnesī x 5 gadi = 3000 eiro). Ja sāk 50 gadu vecumā, tad uzkrājuma apmērs sasniegs 14 541 eiro.

Jebkurš papildus uzkrājums ļaus vecumdienās dzīvot labāk, taču, visticamāk, padsmit tūkstošu liels uzkrājums īpaši nemainīs dzīves līmeni visā pensijas saņemšanas periodā. Tāpēc, ja uzkrājumus sāk veidot vēlākā vecumā, ir ievērojami jāpalielina ikmēneša uzkrājuma apjoms, lai sasniegtu tādu uzkrājuma apjomu, kurš būtiski uzlabos vecumdienu dzīves līmeni.

Ja vēl nav sākts, veidot uzkrājumus, tad ir svarīgi apzināties, ka labāk ir sākt šodien, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Katrs papildus gads novedīs pie tā, ka būs vēl vairāk jānovirza uzkrājumiem.

Šajos piemēros izmantoju salīdzinoši nelielus ikmēneša uzkrājumu apmērus, lai ilustrētu galveno domu. Es zinu, ka ir diezgan daudz cilvēki un jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir krietni virs vidējiem un kuri uzkrājumiem varētu novirzīt vērā ņemamas summas.

Ja ik mēnesi uzkrājumiem novirza 700 eiro ar 6% gada ienesīgumu no 30 gadu vecuma, tad 65 gadu vecumā uzkrājuma apmērs sasniegs 1 000 000 eiro.

Jo agrāk sāksi, jo vairāk sakrāsi!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Apzināta tērēšana, Lattes faktors un ieguldīšana

Latte faktors

Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.

Rakstu uzrakstīju pirms 3 gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu – tērē mazāk nekā nopelni.

Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.

Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:

Par katru atsevišķo izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50 eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.

Nav tā, ka var neēst un vispār neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.

Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.

Šādi it kā nevainīgu un salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks. Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.

Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi izmaksām.

Vismaz vienu kalendāro mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.

Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.

Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.

Transports

Ja vien nedzīvo komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas, transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu apmēram, braucot ar luksusa klases auto.

Vēlreiz vēlos pievērsties personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas.

Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams) šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis

Pirmajā gadījumā ir iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts ieguldījumu portfelis.

Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.

Ja personai tomēr X6 sniegtais “statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī, tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot 700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16 miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.

Tas nenozīmē, ka nevienam nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb kādas ir tā opportunity costs.

Vēl šodienas apstākļos un galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.

Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.

Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.

Mājoklis

Mājokļa izmaksas nereti ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī. Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.

Pie noteikta turīguma līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida, atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela, tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.

Gadās tā, ka cilvēki ik dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu, taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu, neveicot nopietnus aprēķinus.

Izvēloties mājokli ir jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu, pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās, salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.

Negribu minēt, cik varētu būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu līdz pat pāris tūkstošiem eiro.

Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Latte + transports+ mājoklis

Ja iedomājamies divas jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.

Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis, transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.

Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.

Novirzot uzkrājumiem 400 eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.

Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!

Apzināta tērēšana

Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.

Parasti, veidojot budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk, taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.

Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.

Viens no risinājumiem ir pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir sekojoši.

Ir jānokārto pamata lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.

Katram no mums ir kādas lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo funkciju.

Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.

Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.

Nobeigumā

Ja paļaujamies tikai uz emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!

Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – pelnīt vairāk, tērēt mazāk!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Sargātāji un riskētāji

Pēdējā laikā daudz esmu domājis par dažādiem ieguldītāju un investoru veidiem. Pārdomas arī veicina cilvēku tādi jautājumi kā: “Vai tiešām ir kāds kurš iegulda uz pāris % gadā?”, “Kam vispār interesē ieguldījumi ar tik zemu ienesīgumu?”.

Cenšoties atbildēt uz šiem jautājumiem, nonācu pie atklāsmes, ka ieguldītāji iedalās divās plašās kategorijās – sargātāji un riskētāji.

Riskētāji

Riskētāji ir tie, kuri aktīvi meklē ieguldījumus ar pēc iespējas augstāku ienesīgumu ar attiecīgu risku. Un šajā gadījumā es nedomāju aklus riskētājus un spēlmaņus, bet gan cilvēkus, kas apzināti uzņemas risku, lai gūtu augstāku ienesīgumu.

Visaugstāko ienesīgumu uz ieguldīto kapitālu var sasniegt ieguldot savā biznesā. Tajā pašā laikā zaudēt, uzsākot savu biznesu, ir ļoti viegli un statistiski lielākā daļa jauno uzņēmumu ilgi nenodzīvo. Šos riskētājus es liktu riskētāju spektrā tālākajā galā jeb augstākais ienesīgums ar augstāko risku. Grafiski to var attēlot šādi:

Otra riskētāju kategorija ir cilvēki, kas darbojas ar savu kapitālu un šim kapitālam meklē ieguldīšanas iespējas. Ja pirmie paši izveido uzņēmumu, tad šie riskētāji parasti nodrošina kapitālu, bet biznesa darīšanu vai pārvaldīšanu veic citi. Šajā kapitālā var būt jaunuzņēmumu ieguldītāji, individuāli ieguldījumi nekustamajos īpašumos, parāda darījumos. Šie riskētāji nereti izmanto un bieži dod priekšroku izmantot daudz aizņemtā kapitāla.

Šo riskētāju ienesīgums uz pašu ieguldītā kapitāla tiecas būt 10%, 15% un vēl krietni vairāk. Arī šajos ieguldījumos ir riski, taču riskētājs ar to nodarbojas vairāk vai mazāk profesionāli un atrod tādus ieguldījumus, kur citiem risks pret sagaidāmo ienesīgumu ir pārāk augsts, taču riskētājam tas šķiet pievilcīgs un pieņemams. Šīs kategorijas riska un ienesīguma attiecību var attēlot:

Šajā kategorijā es iedalītu ari ieguldītājus, kas iegulda individuālās akcijās, individuālās augsta ienesīguma obligācijās, nekustamajos īpašumos (attīstīšana, uz salīdzinoši īstu termiņu cerot uz cenas izmaiņām, bieži izmantojot aizņemtu kapitālu), dažādos mazāk izplatītos spekulatīvos veidos (kolekcionāru iekāroti objekti, māksla, beisbola kartiņas, ekskluzīvi sporta apavi jeb sneakers, utt).

Kur riskētāji neiegulda? Riskētāji gandrīz nekad neiegulda zema ienesīguma drošos ieguldījumos. Izņēmums var būt īslaicīga līdzekļu izvietošana līdz brīdim, kad tiek atrasta nākamā pievilcīgā investīciju iespēja.

Sargātāji

Sargātāji ir tādi ieguldītāji, kuru galvenais uzdevums ir nosargāt jeb saglabāt esošos uzkrājumus un ieguldījumus. Nereti sargātājam neinteresē nekāds ienesīgums, ka tikai tiek saglabāts jau uzkrātais.

Spektra tālākajā galā ir sargātāji, kuri tur līdzekļus norēķinu kontā un pat neplāno to mainīt, jo galvenais ir saglabāt šo naudas summu. Tātad bez riska un bez ienesīguma. Gandrīz tikpat tālu spektrā ir arī depozītu ieguldītāji. Šie ieguldītāji paļaujas uz valsts garantiju un nogulda brīvos līdzekļus depozītos ar ļoti zemām likmēm.

Ejot mazliet uz priekšu spektrā, ņemot vērā riska pakāpi un sagaidāmo ienesīgumu, advancētāki sargātāji var ieguldīt valstu emitētās obligācijās un investīciju reitinga korporatīvajās obligācijās.

Sargātājiem nereti kā ieguldījumi patīk tādi ieguldījumi, kuriem šķietami ir stabila cena, kurai ir tendence pieaugt ilgtermiņā. Pie šiem ieguldījumiem var pieskaitīt nekustamā īpašuma ieguldījumus, neizmantojot aizņemtus līdzekļus, t.sk. īres dzīvokļi, lauksaimniecības zeme, meži, utt. Ieguldījumi netiek veikti, lai nopelnītu uz vērtības izmaiņām īstermiņā.

Pavisam advancēti sargātāji var piekrist ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgos, izmantojot indeksu fondus un ETFus. Tomēr manā pieredzē sargātāju ir ļoti grūti pārliecināt uzņemties kaut nelielu risku, jo sargātāja primārais mērķis ir saglabāt uzkrājuma pašreizējo vērtību un to nezaudēt, ienesīgums ir otršķirīgs.

Sargātājam ideāls ieguldījums ir tāds, kurš ir drošs un spēj nest tādu ienesīgumu, kas ir vienāds vai augstāks par inflācijas līmeni. Šobrīd, diemžēl, šādi ieguldījumi neeksistē, jo patiešām drošie ieguldījumi sniedz ienesīgumu zemāku par inflācijas līmeni.

Kurš no ieguldītājiem esi Tu?

Ir ļoti svarīgi izvērtēt un saprast, vai esi sargātājs vai riskētājs. Ja pēc dabas esi sargātājs, tad, ieguldot riskētāja tipa ieguldījumos, var iedzīvoties sirds klauvēs, depresijā un vēl dažādās citās psiholoģiskās un fizioloģiskās problēmās.

Ja no apzināta vecuma vienmēr neesi tiecies pēc riska, izmēģinājis visādas trakas idejas karjerā vai ar savu naudu, tad visticamāk es starp sargātājiem. Ne viens, ne otrs nav labs vai slikts. Katram no ieguldītāja tipiem ir atšķirīgi ieguldījumi, kas spēs sniegt gaidīto rezultātu un prāta miera stāvokli. Ja tā nav, tad rodas problēmas.

Sargātāju problēmas

Sargātājiem problēmas rodas tad, kad tiek zaudēta nauda. Tas parasti notiek pēc ieguldījumiem tādos ieguldījumu veidos, kas šķietami atbilst sargātāja kritērijiem, lielākoties tā ir drošība.

Piemēram, pēc savas būtības ļoti riskants un agresīvs ieguldījumu veids apgalvo, ka ir drošs un sniedz kādas garantijas. Tādā veidā sargātājam tiek radīts maldīgs priekšstats par augstu drošību un šī maldīgā drošības sajūta sargātājaprāt attaisno ieguldījumu, pretī saņemot drošiem ieguldījumiem netipiski augstu ienesīgumu. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka šāda attiecība tirgos nepastāv. Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.

Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.

Kā vienu no piemēriem, kur sargātājiem var rasties problēmu, gribu minēt P2P lending jeb savstarpējo aizdevumu platformas. Tajās tiek uzrādīti augsti un fiksēti ienesīguma procenti, kā arī tiek piedāvātas atpirkuma garantijas, liekot ieguldītājam noprast, ka problēmu gadījumā viņa ieguldījums tiks atgriezts. Tipiski šis viss strādā tā saucamajos labajos laikos, taču kas notiks brīdī, kad ekonomikā iestāsies nopietna atdzišana un aizņēmēji lielos apjomos pārstās maksāt? Tajā brīdī atklāsies šādu ieguldījumu patiesais risks un atklāsies patiesā riska/ienesīguma attiecība. Šis gan ir tikai viens piemērs, tomēr šobrīd ļoti plaši izplatīts.

Sargātāja lielākais izaicinājums ir “neiegrābties” un neieguldīt šķietami zema riska ieguldījumos, kuru patiesais risks ir krietni augstāks vai vēl nav zināms, kāds tieši tas ir. Ja riska līmenis tieši nav zināms, tad gandrīz vienmēr pēc noklusējuma tas ir augsts.

Riskētāja problēmas

Riskētāja viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepakļauties pūļa psiholoģijai un “nepārslēgties” uz drošajiem ieguldījumiem. Visapkārt ir piesardzīgi, uzmanīgi un bieži arī pesimistiski cilvēki, kuri mēģinās atturēt no riskantiem ieguldījumiem, jo paši no tādiem baidās. Tie var būt paši tuvākie, gan arī netīšām atrasti eksperti, kuri iesaka piesardzību.

Riskētāja izaicinājums ir pieturēties pie savas riskētāja dabas un turpināt meklēt un radīt augsta ienesīguma un attiecīga riska ieguldījumu iespējas.

Riskētājs mīl meklēt risku, jo zina, ka parasti lielāks risks ir saistīts ir augstāku ienesīgumu. Tomēr var gadīties arī citādāk, ka ir liels risks, taču ienesīgums ir zems. Riskētāja otrs izaicinājums ir identificēt tādas iespējas, kuras saistās ar lielu risku, taču paredzamais ienesīgums ir zems, un no šādām ieguldīšanas iespējām izvairīties. Grafiski tādas iespējas izskatās:

Riskētāju un sargātāju sadursme

Ne pārāk bieži, tomēr gadās, ka riskētāji saduras ar sargātājiem. Piemēram, riskētājs savu augstā ienesīguma ideju piedāvā sargātājam. Ja sargātājs uz to pēc nopietnas pārliecināšanas piekrīt, tad var gadīties, ka visu sadarbības periodu būs saspringtas attiecības un “nokaitēta gaisotne”, jo atšķiras cilvēku personības un vajadzības.

Tieši tāpēc katram būtu jāpārzina savas preferences un piemērotākie risinājumi, lai no šādām situācijām izvairītos.

Ja sargātājs pie agresīva ieguldījumu piedāvājuma saņemšanas uzreiz saprastu, ka tas neatbilst viņa profilam, saruna var tikt pārtraukta uzreiz un var lieki netērēt vienam otra laiku.

Kas Tu esi – sargātājs vai riskētājs?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Savu finansiālo risku novērtēšana, pielietojot stresa testus

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes bankām un apdrošinātājiem regulatori sāka pieprasīt veikt regulārus stresa testus.

Stresa testa galvenā doma ir mēģināt saprast un paredzēt, kā finanšu krīze ietekmētu konkrētā uzņēmuma pelnītspēju, galvenos rādītājus un spēju izdzīvot.

Tāpat ir vērts paskatīties uz savu finansiālo stāvokli. Uzdot jautājumu: “Kā man klātos, ja pēkšņi iestātos krīze?” Tā ir ne tikai ekonomiskā krīze globāli, bet arī negaidīti un neparedzēti negatīvi pavērsieni dzīvē, kam var būt būtiska finansiālā ietekme.

Agrāk vai vēlāk krīze pienāks un tai ir jābūt gatavam jau šobrīd. Tāpēc piedāvāju dažus aspektus, par kuriem padomāt un, iespējams, veikt darbības, lai savu personīgo finanšu stāvokli uzlabotu un sagatavotu nākamajai krīzei.

Hipotekārais kredīts

Vai hipotekārā kredīta maksājums pārsniedz 30% no ienākumiem? Ja tā ir, tad tā jau ir “ievainojamības zona”.

Ja rīt iestātos krīze un tā rezultātā ienākumi samazinātos par 20%, tad pēkšņi kredīta maksājums jau būtu gandrīz 40% no ienākumiem. Josta pārējos izdevumos būtu jāsavelk pamatīgi.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tipiski hipotekārā kredīta likme sastāv no 2 daļām: fiksētā un mainīgā. Mainīgā likme pēdējos gados ir zema, taču vēsturiski tā ir svārstīga un ir bijusi arī krietni augstākos līmeņos. Vai pēc 20 vai 30 gadiem likme būs turpat kur šobrīd? Diez vai!

Tāpēc būtu vēlams mēģināt samazināt kredīta maksājuma attiecību pret ienākumiem.

Darba zaudēšana

Cik ilgam laikam pietiktu ar uzkrājumiem, ja paliec bez darba? Protams, ir bezdarbnieku pabalsts, taču ne visiem tas pienākas un tā apjoms var nepietikt. 6-12 mēnešu izdevumu uzkrājums lielākajā daļā gadījumu būs pietiekams.

Negaidīti izdevumi

Ja šodien salūst veļasmašīna, vai ir brīvi līdzekļi tās iegādei rīt? Ja pēkšņi auto ir nepieciešams lielāks remonts, piemēram 1000 eiro, vai ir brīvi līdzekļi tā veikšanai?

Ikvienam ir jābūt kaut nelielam brīvo līdzekļu apjomam šādu izdevumu segšanai. Ja uzkrājuma nav, tad ir ļoti viegli iedzīvoties kredītos un uz ilgu laiku ielīst parādos.

Regulārie maksājumi

Kad pēdējo reizi pārliecinājies, ka visi maksājumi ir laikā samaksāti? Laikā, kad daudziem maksājumiem ir uzstādīta automātiskā apmaksa, ir īpaši viegli palaist garām kādu no maksājumiem. Protams, nav katru nedēļu vai mēnesi jāpārbauda, jo tad automātiskie maksājumi zaudē savu būtību, taču pārbaudīšana reizi 3 mēnešos lielākajā daļā gadījumu palīdzēs nenonākt parādnieku sarakstos.

Zems ienesīgums

Ja plāno vecumdienas vadīt, saņemot ienākumus no kapitāla, pārliecinies, ka atkīvu apjoms ir pietiekams, lai uzturētu vēlamo dzīves līmeni ar zemāku ienesīgumu.

Ar 2% ienesīgumu būs nepieciešams divreiz lielāks kapitāls nekā ar 4% ienesīgumu. Ir divi risinājumi: 1) samazināt izdevumus 2) palielināt kapitālu. Vislabāk būtu kombinēt abus divus.

Apdošināšana

Vai ir nosegti svarīgākie un potenciāli dārgākie dzīves aspekti? Vai ir apdrošināts mājoklis? Nebūtu vajadzība vākt ziedojumus nodegušu māju īpašnieku atbalstam, ja mājoklis būtu bijis apdrošināts.

Vai ir kredītņēmēja apdrošināšana, kas nāves vai darbaspēju zuduma gadījumā nosegs hipotekārā kredīta atlikumu, lai ģimenei ļautu turpināt dzīvot esošojā mājoklī?

Manuprāt, šie ir galvenie riska aspekti, kurus iekļaut savā stresa testā. No sākuma var apskatīt katru aspektu atsevišķi. “Nākamais līmenis” būtu dažus no tiem kombinēt un pēc tam censties panākt tādu personīgo finanšu stāvokli, kas šādos apstākļos ļauti turpināt dzīvi ierastajās sliedēs.

Stresa testu vajadzētu veikt ne retāk kā reizi gadā un papildus pirms lielu pirkumu un/vai kredītsaistību uzņemšanās.

Ja ir idejas, ko iekļaut stresa testā, lūdzu, dalies fb komentāros!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Video: Kaspars Peisenieks par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Aprunājos ar Kristaps Mors par uzkrāšanu un ieguldīšanu

Runājām par šādām tēmām:

00:24 Klientu portfeļu pārvaldīšana 01:58 Kristapa satraukumi par iespējamo krīzi 06:15 Kaspara viedoklis par negatīvām % likmēm 08:25 Par obligācijām 09:30 Par ieguldījumiem akcijās 11:02 Par SP500 – pārāk augsta cena vai nē? 15:42 Kas atrodas Kaspara pārvaldītos portfeļos? 17:20 Investēšana zeltā 23:40 Bitcoin 24:36 Peer 2 Peer platformas 33:17 Uzkrājumu veidošana 35:35 Cik % no ienākumiem Kaspars uzkrāj? 37:35 Kā meklēt interesantas ieguldījumu idejas? 50:00 Ko Kaspars ieteiktu tiem, kas grib sākt ieguldīt?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Par 1% vairāk

Par to, cik % no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem, lai dotos pensijā, rakstīju jau agrāk Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.

Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:

Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.

Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.

Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.

Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.

Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!

Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.

Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.

Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.

Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.

Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.

Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.

Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzimumu vecuma nevienlīdzība

Sievietēm vecumdienu uzkrājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība!

Kāpēc?

Sievietes dzīvo ilgāk. Tā liecina statistikas dati. Saskaņā ar Centrālās Statistikas Biroja(CSB) datiem 2019.gadā Latvijā ir 388 979 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. No tiem 128 364 ir vīrieši un 260 615 sievietes.

Ne vien aktuālā statistika liecina par to, ka sievietes dzīvo ilgāk, bet arī prognozējamais mūža ilgums. Pēc CSB datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) 2018.gadā vidēji bija 75 gadi. Vienkārši sakot, tiek prognozēts, ka 2018.gadā dzimis iedzīvotājs nodzīvos 75 gadus. Vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, bet sievietēm 79.6 gadi jeb gandrīz par 10 gadiem vairāk.

Ja vecumdienu iztikas nodrošināšanai tiek plānots izmantot ieguldījumu portfeli, tad, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, sievietēm ir nepieciešams krietni lielāks ieguldījumu portfelis.

Vienkārši rēķinot, ja mēnesī nepieciešami 1000 eiro, tad 10 gados tie ir 120 000 eiro.

Protams, tie visi ir tikai vidējie dati. Noteikti mums katram ir zināmi vīrieši, kas pārsnieguši 80 un 90 gadu vecumu. Un zemāks vidējais paredzamais mūža ilgums, visticamāk, ir saistīts ar vīriešu priekšlaicīgām nāvēm negadījumos, darbā utt.

Līdz ar to no datiem augstāk nevajadzētu arī izdarīt secinājumu, ka vīriešiem ir jāuzkrāj tikai 5 gadu tēriņu uzkrājums, ja iet pensijā 65 gados, bet sievietēm 15 gadu. Visticamāk, mēs visi vidēji dzīvosim daudz ilgāk, taču vēsturiskie dati liecina, ka sievietes varētu dzīvot salīdzinoši ilgāk nekā vīrieši. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sievietēm ir jāpievērš lielāka uzmanība vecumdienu uzkrājumiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: