Pensija – Kaspars Peisenieks

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2.1

Kopš iepriekšējā 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājuma #2 ir pagājis pavisam īss brīdis, tomēr ir notikušas gana lielas izmaiņas šajā laikā “spēles laukā”, ka ir vērts vēlreiz apskatīt un salīdzināt 2.pensiju līmeņa plānus.

Iemesls jaunam salīdzinājumam

Uz iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas brīdi tādi plāni, kuri var izvietot līdzekļus līdz 100% akcijās, bija 5. Šodien tādi ir 10!

Citās plānu kategorijās izmaiņas neesmu manījis, tāpēc tās šoreiz vispār neapskatīsim.

Komisijas

Kā galveno faktoru plānu pievilcīguma vērtēšanai iepriekšējos apskatos izmantoju maksimālo iespējamo komisiju apmēru.

Maksimālās komisijas apmērs svārstās no 0.3% gadā līdz 1.10% gadā.

Plāni ar zemāko maksimālo komisiju ir:

SEB indeksu plāns ar 0.3% komisiju
Swedbank ieguldījumu plāns Dinamika Indekss ar 0.3% komisiju
Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne ar 0.32% komisiju

Tātad, ja izvēlamies, vadoties tikai un vienīgi pēc komisijas maksas, tad jāizvēlas SEB vai Swedbank piedāvātie indeksu plāni. Luminor plāna komisija, kas ir par 0.02% lielāka ir ļoti neliela atšķirība, kura pat ilgtermiņa neatstās būtisku ietekmi.

Citi gala rezultātu ietekmējošie faktori

Pēc iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas mani uzrunāja Indexo un pastāstīja savu skatījumu, kāpēc, viņuprāt, tieši Indexo Jauda 16-50 plāns ir visdevīgākais klientam.

Starp citu, šī ir pirmā reize, kad kāds pārvaldītājs ir mani uzrunājis pa tiešo un pastāstījis savu skatījumu. Es nevienam iepriekš neesmu atteicis un vienmēr esmu gatavs uzklausīt, taču, acīmredzot, iepriekš tādu vajadzību pārvaldītāji nav saskatījuši.

Atpakaļ pie Indexo.

Indexo minēja 2 faktorus, kas viņu plānu padara izdevīgāku:

Ļoti zemas pastarpinātās izmaksas – katrs no indeksu plānā iekļautajiem fondiem vai ETFiem arī ietur savu komisiju par līdzekļu pārvaldīšanu. Indexo minēja, ka viņiem esot izdevies šīs komisijas nospiest līdz ļoti, ļoti zemiem līmeņiem.
Cash drag – šis ir galvenais faktors, kas padarot Indexo plānu pievilcīgāku.

Par Cash drag ir jāpastāsta plašāk. Ar to tiek saprasts tas, ka portfelī jeb šajā gadījumā plānā ir noteikts līdzekļu apmērs, kurš atrodas naudas līdzekļu formā. Tas nepelna nekādus procentus, attiecīgi plāna sniegums nekad nevar būt vienāds ar salīdzināmo etalona indeksu.

Skaidrojošais piemērs: pieņemsim, ka 100% akciju plānā esošie līdzekļi ir izvietoti sekojoši – 95% akcijās un 5% naudas līdzekļos. Naudas līdzekļi tādos apmēros tiek turēti, lai spētu apmierināt pieprasījumus pēc naudas izmaksām, kad dalībnieki viena vai cita iemesla dēļ pamet plānu.

Ja pieņemam 8% gada ienesīgumu, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 8% x 0.95 = 7.6%.

Ja plānam ir izdevies samazināt regulāri brīvi esošo līdzekļu apmēru līdz 0.5%, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 7.96%.

Indexo man stāstīja, ka viņiem ir izdevies ieviest tādus procesus, ka viņu brīvo naudas līdzekļu apmērs ir tikai 0.5%. Taču konkurentiem ar zemākām pārvaldīšanas komisijām naudas līdzekļos vidēji ir ap 5%.

Kāds ir gala ienesīgums, ja mēs piemērojam šo plānu komisijas?

Plānam, kurš akcijās izvietojis 95% un kurš iekasē 0.3% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.6%-0.3% = 7.3%

Indexo plānam, kurš akcijās izvietojis 99.5% un kurš iekasē 0.53% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.96%-0.53% = 7.43%

Zemāku brīvo līdzekļu rezultātā atšķirība gala ienesīgumā varētu būt 0.13% gadā.

No šī var secināt, ka zemākā komisija ne vienmēr ir pats izdevīgākais kritērijs gala rezultātā. Tomēr kopumā vēlos uzsvērt, ka lielā daļā gadījuma zemākā komisija būs izdevīgākais risinājums.

Tātad šobrīd izdevīgākais plāns kategorijā Aktīvie plāni 100%, ņemot vērā augstāk minēto, sanāk Indexo Jauda 16-50.

Līdzekļu izvietojums

Tomēr, ja jau ejam dziļākās detaļās, tad ir arī vērts parunāt par līdzekļu izvietojumu.

Ja nav zināšanu vai iepriekšējas pieredzes, vai vienkārši augstas ziņkārībās, tad varētu šķist, ka visi indeksu plāni vienādi izvieto līdzekļus. Tomēr tā nav.

Pēc aprakstiem ir secināms, ka SEB indeksu, Swedbank Dinamika indekss un Indexo Jauda plāni iegulda attīstīto valstu akciju tirgos.

Tikmēr Luminor plāns iegulda visas pasaules akciju tirgos, t.sk. attīstības valstu akciju tirgos, tādos kā Ķīna, Brazīlija, Indija u.c. Saskaņā ar pēdējā ziņojuma datiem Luminor indeksa plāna līdzekļi 23% apmērā ir izvietoti attīstības tirgos.

Kāda tam nozīme?

Pirms laika šajā blogā biju publicējis šādu rakstu: Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Rakstā secināju, ka izvēloties šobrīd tikai ASV akcijas un/vai attīstītās pasaules akcijas, mēs riskējam palaist garām augstāku ienesīgumu. Jāpiebilst, ka ieguldījumi attīstības tirgos saistās ar augstākiem riskiem nekā attīstītajās valstīs.

Kādas ir atšķirības starp šiem plāniem?

Plāni, kur izvieto līdzekļus attīstītajās valstīs, parasti par etalonu pieņem MSCI World jeb līdzīgu indeksu. Uz oktobra beigām šajā indeksā 68% īpatsvars bija ASV akcijām un 32% īpatsvars citiem attīstības tirgiem.

Savukārt Luminor plāna gadījumā 23.1% ir izvietoti attīstības valstīs, 4.3% naudas līdzekļos un 72.5% attīstītajos tirgos.

Kādi varētu izskatīties teorētiskie ienesīgumi nākamajos 10 gados? Šeit palīgā nāk Research affiliates, kuri prognozē sekojošus ienesīgumus nākamajiem 10 gadiem:

ASV akcijas – 1.6% gadā
Pārējo attīstīto valstu akcijas – 6.6% gadā
Visu attīstīto valstu akciju ienesīgums ir 0.68 x 1.6% + 0.32 x 6.6% = 3.2%
Attīstība valstu akcijas – 8.8% gadā

Kādi varētu būt potenciālie ienesīgumi nākamajiem 10 gadiem konkrētiem plāniem, ņemot vērā šo informāciju?

Indexo Jauda – 3.2% x 0.995 – 0.53% = 2.65%

Luminor indeksu plāns – 3.2% x 0.725 + 8.8% x 0.231 – 0.32% = 4.03%

Atšķirība rezultātos sanāk 1.38% gadā nākamajos 10 gados. Starpība gana liela.

Secinājumi

10 plānu esamība Aktīvo 100% plānu kategorijā nepadara izvēli vieglāku. Izvēli padara grūtāku.

Ja gribas vienkārši un daudz nedomājot, tad zemāka komisija ir labs izvēles rīks (SEB indeksu un Swedbank Dinamika indekss).

Ja gribas jau iet dziļāk, tad no līdzvērtīgiem plāniem plāns ar zemāku naudas līdzekļu apmēru pat ar augstāku komisiju gala rezultātā būs izdevīgāks (Indexo Jauda).

Ja jau sāk interesēties par līdzekļu izvietojumu un ir vēlme, lai līdzekļi tiek izvietoti arī attīstības valstu tirgos, tad ir potenciāls nākamajos 1o gados sasniegt augstāku ienesīgumu (Luminor indeksu plāns).

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2

Iepriekšējais 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājums tapa jau pirms gandrīz pusotra gada. Tas ir atrodams šeit. Pa šo laiku ir notikušas izmaiņas, kuru dēļ ir vērts vēlreiz apskatīt visus plānus un izvērtēt, vai nav jāveic izmaiņas savā 2.pensiju līmeņa plāna izvēlē.

Kopsavilkums – kuru plānu izvēlēties?

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

32 pensiju plāni

Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 32 2.pensiju līmeņa plāni. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 5 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.

Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.

Kāds plāns ir piemērots man?

Plāni ir iedalīti 5 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un pēc tam aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 100% ( līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās )no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.

Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 4 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.

Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.

Var rezumēt šādi:

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 100% jeb ar līdz 100% aktīvu izvietošanu akcijās

Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% vai 75% jeb attiecīgi ar līdz 50% līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijās.

Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.

Kā izvēlēties plānu?

Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.

2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.

Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.

Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju komisiju izmaksu apmēru.

Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 100%.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
Ieguldījumu plāns “INVL MAKSIMĀLAIS 16+”	Aktīvie plāni 100%	1.10%
Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne	Aktīvie plāni 100%	0.32%
Swedbank ieguldījumu plāns 1970+	Aktīvie plāni 100%	0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1980+	Aktīvie plāni 100%	0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1990+	Aktīvie plāni 100%	0.48%

Kā redzam, tad Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem.

Pie tam plāns ir indeksu plāns, kas nozīmē to, ka aktīvi tiek pārvaldīti pasīvi, līdz ar to varam rēķināties ar tādu ienesīgumu, kādu uzrādīs globālie akciju tirgi kopumā.

Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem izvēlamies Luminor indeksu ieguldījumu plānu Ilgtspējīgā nākotne.

Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50% vai 75%.

Kāpēc 50% vai 75%? Tāpēc, ka līdz pensijas vecumam vēl ir 7-15 gadi. Jo mazāk gadu atlicis līdz pensijas vecumam, jo mazāk aktīvu plānu būtu jāizvēlas. Ja šobrīd ir 50 gadi, tad derēs 75% plāns, ja ir 55 gadi, tad derēs 50% plāns.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
CBL dzīves cikla plāns Millennials	Aktīvie plāni 75%	0.48%
CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Jauda 16-50”	Aktīvie plāni 75%	0.53%
Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
SEB dinamiskais plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
SEB indeksu plāns	Aktīvie plāni 75%	0.30%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 75% plāns ar viszemāko komisiju ir SEB indeksu plāns. Arī šis plāns paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
ABLV AKTĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNS	Aktīvie plāni 50%	0.60%
CBL Aktīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Ieguldījumu plāns “GAUJA”	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”	Aktīvie plāni 50%	0.53%
Ieguldījumu plāns „INVL Ekstra 47+”	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Luminor Aktīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
SEB aktīvais plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
SEB Eiropas plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”	Aktīvie plāni 50%	0.48%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 50% plāns ar viszemāko komisiju ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”. Tiesa, šo plānu varētu saukt par tādu, kurš veic aktīvu ieguldīšanu jeb iegulda arī atsevišķos vērtspapīros. Ja ir vēlme tomēr pieturēties pie pasīvās ieguldīšanas principiem, tad otra zemākā komisija ir Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”, tas paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Tātad vecumā no 50 līdz 58 gadiem varētu izvēlēties SEB indeksu plānu vai Swedbank pensiju ieguldījumu plānu “Dinamika”.

Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem

Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
CBL Universālais ieguldījumu plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
Ieguldījumu plāns “DAUGAVA”	Konservatīvie plāni	0.85%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+”	Konservatīvie plāni	0.45%
Ieguldījumu plāns „INVL Konservatīvais 58+”	Konservatīvie plāni	0.85%
Luminor Konservatīvais ieguldījumu plāns	Konservatīvie plāni	0.52%
SEB konservatīvais plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
SEB Latvijas plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”	Konservatīvie plāni	0.39%

Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte” – 0.39%.

Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45%.

Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda aktīvi .

To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.

Secinājumi

Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

Dati par pensiju plānu ienesīgumiem un komisijām ņemti uz 29.09.2021., avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

INDEXO 3.pensiju līmenis – apskats

Beidzot INDEXO ir nācis klajā ar savu 3.pensiju līmeņa risinājumu. Jāsaka, ka tas ir patīkami pārsteidzis.

Ņemot vērā, ka ziņās bija izskanējis, ka ir izveidoti 2 plāni, kuri katrs iegulda tikai akcijās vai obligācijās, tad bija skaidrs, ka kaut kas būs citādāks nekā pašreiz pieejamajiem plāniem.

Negaidītais pārsteigums ir 3.līmeņa pārvaldīšanas robotizēšanas funkcija. Skan smalki, taču, vienkārši runājot, pēc vienkārša algoritma pats INDEXO veiks līdzekļu sadalījumu starp akciju un obligāciju plāniem.

Tāpat ir saglabāta iespēja noslēgt manuālu līgumu, kurā paši varam izvēlēties sev vēlamo sadalījumu pa pensiju plāniem, tai skaitā 100% akcijās vai 100% obligācijās.

Lai arī 3.pensiju līmenī šāda robotizācijas opcija ir jaunums, taču citos banku produktos šādi iestrādāti mehānismi jau eksistē. Pirmais nāk prātā Swedbank uzkrājums bērna nākotnei, kurā atkarībā no termiņa līdz līguma pārtraukšanai ir vienkārši noteikts, cik daudz % no uzkrājuma tiek ieguldīti akcijās un cik obligācijās.

Lai arī prezentācijā izvēlētā opcija tiek saukta par robotizāciju, tomēr paša INDEXO mājaslapā opcija tiek saukta par Automātisko sadalījumu, kas, manuprāt, vairāk atspoguļo opcijas patieso būtību.

Kopumā šī arī ir vienīgā jaunā un pārsteidzošā lieta.

Salīdzinājums

Pirms nedēļas publicēju 3.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu, tas atrodams šeit: 3.pensiju līmenis – salīdzinājums.

Par galveno kritēriju plānu izvēlei biju noteicis komisiju apmēru. Visās plāna izvēles kategorijās kā līderis bija Swedbank 3.pensiju līmeņa plāni ar kopējo komisiju 0.69%.

INDEXO 3.pensiju līmenim kopējā komisija ir noteikta 0.65%. Jā, komisija ir zemāka par 0.04%, taču der saprast arī kontekstu. Uz 1 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 40 centi gadā. Uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 4 eiro gadā.

Ja tajā pašā Swedbank ir izvēlēts piemērots un atbilstošs 3.pensiju līmeņa plāns atkarībā no tā, cik ilgi vēl plānots veikt uzkrājumus 3.pensiju līmenī, tad droši vien 0.04% vai 4 bāzes punktu dēļ nav vērts mainīt plānu, ja vien pašam nav sportiska interese.

Vēl jāatgādina, ka vēl zemākas komisijas 3.pensiju līmenī ir pieejamas SEB zelta klientiem. Piemēram, SEB indeksu plāna komisija zelta klientiem ir 0.42% gadā. Atkal kontekstam – uz 1 000 eiro starpība starp INDEXO un SEB indeksu plānu ir 0.23% gadā jeb 2.3 eiro, savukārt uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 23 eiro gadā par labu SEB indeksu plānam.

Līdz ar to, ja vien neesam SEB zelta klienti, tad šobrīd zemākās komisijas ir tieši INDEXO 3.pensiju līmenim.

IIN atmaksa

Šajā brīdī man ir jācitē sevi no iepriekš pieminētā 3.pensiju līmeņu salīdzinājuma:

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Ja ienākumi nav darba alga pilnā nodokļu režīmā vai ir izmantots jau viss limits, tad atlikušos līdzekļus nav izdevīgi ieguldīt caur šiem instrumentiem. Jā, vienkāršības labad to var darīt, taču alternatīva ir ieguldīt vienreiz salīdzinoši nedaudz laika un pūles un nonākt pie risinājuma, kurā pats var veikt ieguldījumus finanšu tirgos, kaut vai tajos pašos indeksu fondos, un nevienam nemaksāt komisijas.

Par 3.pensiju līmeni vs. dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu:

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitāla var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:
-līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu
-pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Attiecīgi, ja vadās pēc mana domu gājiena, tad vecumā pēc 45 gadiem var sākt izmantot 3.pensiju līmeni un šajā gadījumā lieti noderēs automātiskā sadalījuma opcija.

Ja 3.pensiju līmenis tiek izmantots tikai agresīvai IIN atmaksai vecumā virs 55 gadu vecuma, tad automātisko sadalījumu nav vērts izmantot, jo ieguldījumiem akcijās ir lielāks svārstīgums un tas nav nepieciešams 1-2 gadu ilgam termiņam. Šādā scenārijā var izvēlēties 100% novirzīt obligāciju plānā.

Pasīvā indeksu ieguldīšana

INDEXO savā 3.pensiju līmeņa atklāšanas prezentācijā minēja, ka pirmie Latvijā ieviesa indeksu plānus. Tā tiešām bija, taču nu viņi vairs nav vienīgie. Indeksu plānus piedāvā arī citi pārvaldītāji gan 2.pensiju līmenī, gan 3.pensiju līmenī.

Līdz ar to INDEXO nav vienīgie. Kas meklē, tas atrod 🙂

Protams, agrāk situācija bija citādāk un pārmaiņas tiešām ar savu darbību ir rosinājuši tieši INDEXO.

Kopsavilkums

Patīkama inovācija 3.pensiju līmenī – automātiskais sadalījums atkarībā no atlikušā termiņa līdz līdzekļu izmantošanas brīdim.

Zemākā komisija starp 3.pensiju līmeņa piedāvājumiem, ja neskaita SEB zelta līmeņa klientu īpašos nosacījumus. Šī fakta ietekmē, visticamāk, tuvākajā laikā ieraudzīsim vēl zemākas komisijas no konkurentiem.

Arī ar šādu komisiju līmeni nav izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī, ja netiek saņemta IIN atmaksa.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

3.pensiju līmenis – salīdzinājums

3.pensiju līmeņa plāni ir viens no uzkrājumu rīkiem, kuram vēl līdz šim nebiju veicis salīdzinājumu. Tomēr, tā kā par šo produktu diezgan bieži man jautā, kā arī tas bieži tiek pieminēts dažādās sarunās par uzkrājumiem, tad nolēmu, ka ir pienācis laiks apskatīt šī brīža piedāvājumu 3.pensiju līmeņa tirgū.

IIN atmaksa

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Papildus ir jāņem vērā, ka 10% limits ir kopīgs jeb viens uz abiem produktiem – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni.

Kuru no produktiem izvēlēties – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmeni?

Mans domu gājiens ir sekojošs:

Izvēlies to produktu, no kura pēc iespējas īsākā laikā varēsi izņemt uzkrājumu. Kā jau iepriekš minēju, tad vienīgā motivācija veikt uzkrājumus šajos instrumentos ir IIN atmaksa. Jo ilgāks termiņš uzkrājumam, jo uz ilgāku laiku ir jāizdala šī IIN atmaksa un ar ilgāku termiņu instrumentu pievilcīgums sarūk, salīdzinot ar ieguldījumiem finanšu tirgos pa taisno.

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:

līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu

pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Nereti dzirdu, ka jauni cilvēki runā par uzkrājumiem 3.pensiju līmenī. Ja sākat uzkrāt 3.pensiju līmenī 30 gadu vecumā, tad līdzekļi būs pieejami vien pēc 25 gadiem jeb 55 gadu vecumā. Saņemtā IIN atmaksa par pirmā gada iemaksu ir jāizdala uz 25 gadiem un tādā gadījumā IIN atmaksas pievilcīgums zūd, salīdzinot ar 10 gadu termiņu uzkrājošajā apdrošināšanā.

Jāatzīmē, ka pastāv daži izņēmumi uzkrājumu veikšanai 3.pensiju līmenī vecumā līdz 45 gadiem:

Darba devējs veic iemaksas 3.pensiju līmenī par darbinieku. Lieliski! Šādā gadījumā nav pat ko apspriest. Par šo ir tikai jāpriecājas!
Vāja uzkrāšanas disciplīna. Ja ir problēmas ar apzinātu uzkrājumu veikšanas disciplīnu, vai, piemēram, uzkrājoties kaut nelielai summai, ir tieksme to uzreiz iztērēt, tad 3.pensiju līmenis būs piemērots rīks ilgtermiņa uzkrājumam turīgākām vecumdienām.

Ja vecums ir mazāks par 45 gadiem un nav problēmu ar uzkrāšanas pašdisciplīnu, tad pagaidām par 3.pensiju līmeni var nedomāt un izmantot visu limitu IIN atmaksas gūšanai ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Pensiju plānu kategorijas

Jo ilgāks ir uzkrājuma termiņš, jo lielāku risku varam atļauties uzņemties un attiecīgi pretendēt uz augstāku ienesīgumu ilgtermiņā.

Lai arī var atšķirties pašu pensiju plānu nosaukumi, tomēr es pensiju plānus iedalu sekojošās kategorijās:

Konservatīvie plāni – līdz 25% akcijās
Sabalansētie plāni – akcijās 25% līdz 60%
Aktīvie plāni – akcijās vairāk nekā 60%

Jo augstāks akciju īpatsvars plānā, jo augstāks tā risks, svārstīgums un arī potenciāls gūt augstāku peļņu ilgtermiņā

Pensiju plāna izvēle atkarībā no ieguldījuma termiņa

Lai izvēlētos pensiju plāna kategoriju, mums ir jāsaprot, kāds ir potenciālais ieguldījuma termiņš.

Ja ieguldām uz vairāk nekā 10 gadiem, tad varam atļauties augstāku risku un lielākas svārstības, lai ilgtermiņā potenciāli saņemtu augstāku ienesīgumu. Attiecīgi varam izvēlēties aktīvo pensiju plānu.

Atgādinu, ka ilgāk par 10 gadiem 3.pensiju līmenī ieguldām tikai, ja ir švaki ar uzkrājumu pašdisciplīnu, vai, ja iemaksas par mums 3.pensiju līmenī veic darba devējs.

Ja vecums ir 45 līdz 50 gadi, tad ieguldījuma termiņš būs 5-10 gadi, attiecīgi varam izvēlēties sabalansētu plānu.

Ja vecums ir virs 50 gadiem, tad ieguldījuma termiņš ir zem 5 gadiem, attiecīgi izvēlamies plānu ar zemāko risku un potenciālo svārstīgumu – konservatīvo plānu.

Īpaši izdevīgi izmantot 3.pensiju līmeni ir personām vecumā virs 54 gadiem. Pašreizējā likumdošana paredz, ka iemaksām 3.pensiju līmenī ir jāatrodas iekšā pensiju līmenī vismaz vienu kalendāro gadu un tad var pieprasīt izmaksu, taču tāpat par to saņemt IIN atmaksu.

Piemēram, 55 gadu veca persona šogad veic iemaksu pensiju plānā 100 eiro apmērā. Nākamajā gadā, iesniedzot gada deklarāciju, varēs saņemt 20% IIN atmaksu, savukārt aiznākamajā gadā līdzekļus varēs pilnībā izņemt ārā. Nauda pensiju līmenī atrodas līdz 2 gadiem un šajā laikā, pateicoties IIN atmaksai, uz ieguldīto kapitālu var realizēt 20% peļņu.

KOMISIJAS!!!

Jo zemāka komisija, jo vairāk paliek mums!

Tomēr pilnībā bez komisijām iztikt nevar. Tāpēc ir jāveic plānu salīdzinājums, ņemot vērā to komisijas.

Aktīvie plāni

Pievienotajā tabulā ir attēloti 3.pensiju līmeņa pensiju plāni, kuri atbilst manai definīcijai par aktīvajiem plāniem – akciju īpatsvars tajos ir virs 60%.

Tālāk jau seko komisiju uzskaitījums. Pastāv vienreizējas komisijas vai atskaitījumi un tie parasti ir FKTK finansēšanas maksa. Kā redzam no tabulas, tad lielākā daļa aktīvo pensiju plānu šo komisiju neattiecina pa tieši uz klienta iemaksām, bet gan sedz no kopējiem pensiju fonda ieņēmumiem.

Tālāk seko regulārās komisijas, kuras pensiju fonds iekasē katru mēnesi, taču komisijas apmērs tiek noteikts procentos no aktīvu apmēra gada ietvaros. Regulārās komisijas sastāv no 3 komponentēm.

Komisija pensiju fondam – tā ir komisija, ko saņem pats pensiju fonds, lai nodrošinātu savu darbību, segtu administratīvos izdevumus, utt.
Komisija līdzekļu pārvaldītājam – tālāk seko komisija tam, kurš faktiski veic līdzekļu pārvaldīšanu jeb dod rīkojumus par ieguldījumu veikšanu pensiju plānā.
Līdzekļu turētājam – tā ir komisija turētājbankai, kurā faktiski glabājas veiktie ieguldījumi.

Saskaitot kopā visas šīs regulārās komisijas, mēs varam iegūt kopējo komisijas apmēru, kuru no mūsu uzkrājuma ik gadu iekasēs 3.pensiju līmeņa plāns.

Kolonnā kopā ir uzskaitīts kopējais komisiju apmērs. Kā redzam, tas svārstās no 0.69% gadā Swedbank Dinamika+100 plānam līdz 1.15% gadā INVL Maksimālais 16+ un SEB-Indeksu plānam.

Secinājums ir skaidrs, zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+100 plānam. Vēl zemāka komisija ir iespējama SEB-Indeksu plānā, ja esam SEB zelta līmeņa klienti. Tomēr tādā veidā mēs piesienam sevi vienai bankai, lai izpildītu konkrētos nosacījumus. Ja tomēr nosacījumus vairs neizpildīsim, tad atgriezīsimies pie ierastās augstās komisijas.

Papildus vēl ir jāuzsver INVL Maksimālais 16+ iemaksu komisija 30% apmērā no iemaksām pirmā darbības gada laikā, max 200 eiro.

Es saprotu, kāpēc šāda komisija pastāv, visticamāk, lai atalgotu pensiju plāna pārdevēju, tomēr uz citu pensiju plānu fona šis piedāvājums ir ļoti dārgs un es to noteikti neizvēlētos.

Tātad, no aktīvajiem plāniem var izvēlēties Swedbank Dinamika+100.

Sabalansētie plāni

Starp sabalansētajiem plāniem ir vairāki plāni, kuri ietur FKTK atskaitījumus no klientu iemaksām pa tiešo. Tāpat arī redzam, ka sabalansētajiem plāniem ir plašāks diapazons kopējam komisiju apmēram.

Zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+60 plānam, savukārt augstākā ir CBL Aktīvajam plānam 1.7% apmērā. Augstākā komisija ir 2.46 reizes augstāka nekā zemākā. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Tāpat kā iepriekšējā kategorijā – aktīvie plāni – izdevīgākais piedāvājums ir Swedbank pensiju plānam Dinamika+60.

Konservatīvie plāni

Arī starp konservatīvajiem plāniem viszemākā komisija ir tieši Swedbank plānam. Augstākās komisijas konservatīvajiem plāniem ir CBL un INVL, attiecīgi 1.6% un 1.59%.

Jāatzīmē, ka šie ir konservatīvie plāni, kuru ienesīgums, visticamāk, būs mērāms vien dažos procentos gadā un, visticamāk, lielāko daļu no tā “noēdīs” augstās komisijas, ja būsim izvēlējušies plānu ar augstu komisiju.

Kopsavilkums

Apkopojot visu izpētīto informāciju vienuviet, esmu nonācis pie šāda kopsavilkuma plāna izvēlei:

Termiņš 10+ gadi
- Swedbank Dinamika+100
Termiņš 5-10 gadi
- Swedbank Dinamika+60
Termiņš līdz 5 gadiem
- Swedbank Stabilitāte+25

Nobeigumā vēlos piebilst, ka salīdzinājuma veikšanai neesmu saņēmis nekādus pamudinājumus no nevienas finanšu iestādes, nesaņemu nekādu maksu vai atlīdzību. Tas, ka rezultātā visās kategorijās izvēlētie plāni ir no Swedbank ir tikai un vienīgi tāpēc, ka Swedbank ir viszemākās komisijas.

Visi rakstā minētie skaitļi ir apkopoti, apmeklējot konkrēto pakalpojumu sniedzēju mājaslapas un attiecīgo produktu sadaļas, informācija par komisiju maksām ir apkopota 2021.gada 11.aprīlī.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ar kādu valsts pensiju var rēķināties?

Iepriekš esmu diezgan daudz rakstījis par to, cik būtu privāti jāuzkrāj solīdām un turīgām vecumdienām, piemēram šajā rakstā: Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Iepriekšējie raksti bija balstīti uz privātiem uzkrājumiem. Valsts pensija aprēķinos netika ņemta vērā. Nav tā, ka pensiju sistēmai es pilnībā neticētu, taču pārstāvu viedokli, ka pašam ir jāparūpējas par sevi un valsts pensija varētu būt foršs papildus bonuss. Protams, pie šādas pārliecības attiecīgi arī ir jārīkojas – aktīvi jāveic uzkrājumi un tie jāiegulda aktīvos, kas ilgtermiņā spēs dot gana augstu ienesīgumu.

Tomēr ir vērtīgi arī zināt, ar cik lielu valsts pensiju var rēķināties, ja spēlē pēc visiem noteikumiem.

Tāpēc šajā rakstā apskatīsim, cik lielu pensiju šodienas pirktspējā potenciāli varētu sagaidīt, ņemot vērā ienākumus un pensiju līmeņos uzkrāto.

Kā aprēķināt?

Lai nebūtu pašiem jāveido sarežģīti exeļi un jādarbojas ar dažādiem pieņēmumiem, tad var izmantot manapensija.lv pensijas aprēķināšanas kalkulatoru.

Savu pensiju līmeņu atlikumus var noskaidrot latvija.lv. Attiecīgās sadaļas var atrast google ierakstot: “2.pensiju līmeņa konta izraksts” un “prognozējamā vecuma pensija”. Iegūtajos pdf dokumentos ieraudzīsim uzkrātā kapitāla apmēru, kuru varam izmantot aprēķiniem.

Aprēķinu piemēri

Jaunais profesionālis ar 2 000 eiro algu

Pirmajā piemērā izmantosim teorētisku 30 gadus jaunu profesionāli ar 2 000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Lai teorētisko aprēķinu padarītu reālāku, pieņemsim, ka jaunais profesionālis līdz šādai algai nav nonācis uzreiz, bet gan ir to spējis palielināt ik gadu, sākot no 1 250 eiro pirms 6 gadiem un beidzot ar 2 000 eiro algu šobrīd.

Šajā laika periodā 1.pensiju līmenī ir novirzīti 16 180 eiro, savukārt 2.pensiju līmenī ir novirzīti 6 934 eiro. Vēl būtu jāpierēķina klāt indeksācija 1.p.l. un ienesīgums 2.p.l., taču šoreiz tos vienkāršības labad neizmantosim.

Tātad, varam aizpildīt kalkulatorā prasītos lielumus. Jāatzīmē, ka 2 000 eiro alga pirms nodokļu nomaksas ir 1 422 eiro uz rokas (nav apgādājamo).

Rezultātu sadaļā redzam, ka provizoriskais pensijas apmērs ir 1 423 eiro mēnesī, kas pirmajā brīdī šķiet tīri solīdi. Tomēr ir jāpievērš uzmanība kolonnai labajā pusē, tajā ir attēlots pensijas apmērs pret ienākumiem gadu pirms pensionēšanās. Šo arī varētu skatīt, kā pensijas pirktspēju šodienas izteiksmē.

Secinājums: spēlējot pēc visiem noteikumiem, jaunajam profesionālim ir iespēja saņemt pensiju, kas spēs nodrošināt ap 47% no šī brīža ienākumiem uz rokas jeb 678 eiro mēnesī.

Vienkārši runājot, savu algu izdalām ar 2 un sapratīsim, cik tas ir un vai pietiks.

Ja gribās vairāk, tad ir jāuzkrāj individuāli.

Uzņēmējs ar minimālo algo

Iedomāsimies, ka iepriekšējā piemērā minētais jaunais profesionālis nolemj neturpināt karjeras gaitas, bet gan uzsāk uzņēmējdarbību. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa uzņēmēju sev izmaksā pēc iespējas mazāku algu, lai nebūtu jāmaksā salīdzinoši augstie darba nodokļi un sociālās iemaksas, un ka lielāko daļu ienākumu saņem dividenžu veidā.

Tāpēc pieņemsim, ka minētajam profesionālim algas ienākumi, no kuriem aprēķina iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī, turpmāk būs minimālie jeb 500 eiro mēnesī.

Rezultātā iegūstam, ka, šādi turpinot, pensijas apmērs varētu būt ap 264 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Secinājums ir acīmredzams un skaidrs – ir jāveido uzkrājumi un aktīvu bāze individuāli, lai spētu dzīvot solīdas vecumdienas. Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti pieticīgu pensiju.

Bērnu kopšanas atvaļinājums

Iedomāsimies, ka jaunā profesionāle 30 gadu vecumā dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pie tam pieņemsim, ka uzreiz seko arī otrais bērnu kopšanas atvaļinājums un jaunā profesionāle izvēlas palikt ilgāk mājās, lai rūpētos par bērniem. Tā rezultātā darba gaitās jaunā profesionāle atgriežas pēc 5 gadiem.

Šajā periodā iemaksas 2.pensiju līmenī netiek veiktas, savukārt 1.pensiju līmenī iemaksas ir tik zemas, ka tās pat nav vērts uzskaitīt.

Tāpēc aprēķiniem pieņemsim visu to pašu, ko pirmajā aprēķinā, tikai vecumu pabīdīsim uz priekšu par 5 gadiem.

5 gadu pauze sagaidāmo pensijas apmēru samazina par gandrīz 5% šodienas pirktspējā. Jeb šajā gadījumā paredzamais pensijas apmērs šodienas pirktspējā ir ap 612 eiro mēnesī.

Diemžēl Latvijā ir izveidota tāda sistēma, ka sievietes tiek sodītas par bērnu kopšanas atvaļinājumiem ar mazāku pensiju nākotnē.

Esošo likumdošanu diez vai mēs katrs individuāli varam ietekmēt, taču šīs ietekmes kompensēšanai varam veikt papildus individuālus uzkrājumus.

Daļēji neoficiāli ienākumi

Pieņemsim, ka persona saņem tos pašus 1 422 eiro mēnesī, taču tikai neliela daļa no tiem jeb valstī noteiktā minimālā alga ir oficiālie ienākumi, pārējais tiek saņemts aploksnē. Tā kā arī iepriekšējos gados ir saņemta oficiāli tikai minimālā alga, tad ir jāpārrēķina arī pensiju līmeņos uzkrātais.

Šādā scenārijā jārēķinās, ka pensijas apmērs varētu būt ap 205 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Tie ir tikai 14% no pašreizējiem ienākumiem.

Ja izvēlamies saņemt ienākumus šādā veidā, tad nav citas izvēles, kā vien pašam veikt uzkrājumus un ieguldījumus, lai varētu vadīt pārticīgas vecumdienas.

Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti zemiem pensijas ienākumiem. Un arī bļaušana par ilgo darba stāžu un nomaksātajiem nodokļiem nelīdzēs, jo būs skaidri redzams, no kādiem ienākumiem ir veiktas iemaksas.

Secinājumi

Ja spēlējam pēc visiem noteikumiem, tad varam cerēt uz valsts pensiju ap 47% apmērā no pašreizējiem ienākumiem uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. Ja sanāk uz laiku pārtraukt darba gaitas, tas būtiski ietekmēs potenciālo pensijas apmēru, kā piemērā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu.

Ja saņemam ienākumus citos nodokļu režīmos, kuros ir zemas sociālās iemaksas, tad par solīdām vecumdienām nevar būt ne runas. Ja saņemam neoficiālus ienākumus, tad ar valsts pensiju varam nerēķināties.

Manuprāt, secinājums ir tikai viens – jebkuram ir jāveic individuāli uzkrājumi un tie jāiegulda, lai potenciāli spētu aizvadīt pieklājīgas un varbūt pat pārticīgas vecumdienas.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Par 1% vairāk (pārpublicēts)

Par to, cik % no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem, lai dotos pensijā, rakstīju jau agrāk Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.

Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:

Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.

Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.

Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.

Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.

Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!

Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.

Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.

Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.

Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.

Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.

Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.

Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Šis raksts tapa pirms gandrīz 4 gadiem. Ja raksta tapšanas brīdī nolēmi, ka jādodas pensijā pēc 10 gadiem un attiecīgi lielāko daļu no ienākumiem sāki novirzīt uzkrājumiem, tad līdz pensijai ir atlikuši vien nedaudz vairāk nekā 6 gadi.

Papildus jāatzīmē, ka viens no uzkrāšanas veidiem šādā gadījumā varētu būt Pasīvā ieguldīšana. Rakstā minētā instrumenta ienesīgums kopš šī raksta tapšanas ir bijis 8.9% gadā. Attiecīgi pensionēšanās brīdi potenciāli ir vēl tuvāk nekā 6 gadi.

Ja nesāki toreiz, tad labākais laiks sākt ir tagad!

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!” Šajā gadījumā ir jāvelta visa uzmanību un pūles ienākumu palielināšanai.

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 2 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 1 000 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vēl pirms pensijas vecuma, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Tas, ka ir jāuzkrāj, lai varētu aizvadīt pieklājīgas vecumdienas, ir skaidrs ikvienam. Taču parasti neskaidrības rodas brīdī, kad ir jāizlemj, cik daudz uzkrāt.

Šajā rakstā gribu padalīties ar teorētiskiem aprēķiniem, kā saprast, cik daudz ir jāuzkrāj, lai varētu saņemt solīdu pensiju vecumdienās.

Kāda ir solīda pensija?

Katram no mums ikdienas vajadzības, tēriņi un arī ienākumi ir atšķirīgi. Tāpēc nav vienas konkrētas summas, kuru varētu nosaukt par solīdu pensiju. Kādam 500 eiro pensija būs solīda, citam ar 5 000 būs par maz.

Tāpēc vēlamo pensijas apmēru būtu jānosaka attiecībā pret ienākumiem. Praksē parasti pieņem, ka solīda pensija ir tāda, kura aizstāj 70-80% no ienākumu līmeņa pirms došanās pensijā.

Šī raksta teorētiskajiem aprēķiniem izvēlēsimies vidējo vērtību jeb 75%. Ar to ir jāsaprot, ka pensijas apmērs ir 75% no pašreizējiem ienākumiem.

Aprēķinu pieņēmumi

Lai veiktu teorētiskus aprēķinus ir jāveic virkne pieņēmumu:

Vēl nav sākts uzkrāt;
3% inflācija. Gan ienākumi, gan arī pensija ik gadu pieaug par 3%;
Visi ienākumi ir pirms nodokļiem, gan alga, gan pensija;
Pensijas saņemšanas periodā visi uzkrājumi tiek iztērēti pilnībā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Kā saprast augstāk redzamo tabulu?

Tabulas kreisajā pusē ir attēlots vecums līdz pensijai. Ja pensionēšanās vecums ir 65 gadi un šobrīd ir 30 gadi, tad līdz pensijai ir atlikuši 35 gadi.

Augšējā rindā ir attēlots prognozētais ikgadējais ienesīgums, kādu saņemtu uzkrājums un arī pensijas kapitāls.

Tālāk seko aprēķinātās vērtības.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 45% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 25% no ienākumiem. Savukārt, ja Jānis būs ļoti konservatīvs un ieguldīs ar 2% gada atdevi, tad solīdas pensijas sasniegšanai viņam uzkrājumiem būtu jānovirza 157% no ienākumiem. Tas, protams, nav iespējams, tāpēc jāsecina, ka ar 2% ienesīgumu un pat ar 4% ienesīgumu nav iespējams sasniegt solīdas pensijas saņemšanu vecumdienās.

Kā redzam, jo jaunāks cilvēks, jo mazāka ienākumu daļa ir jānovirza uzkrājumiem. Tāpat arī jo augstāks ienesīgums, jo mazāka daļa no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem.

Vēlreiz jāatzīmē, ka šajā gadījumā tiek pieņemts, ka pensiju cilvēks saņems 30 gadus. Šādu skaitli esmu izvēlējies konservatīvu motīvu vadīts, lai nesanāk tā, ka ilgdzīvotājs “pārdzīvo” savus uzkrājumus un pašu mūža izskaņu ir spiests pavadīt pilnīgā trūkumā.

Ja mēs skatītos uz vidējo mūža ilgumu un to, cik ilgu pensijas saņemšanas periodu šobrīd paredz valsts, tad pietiktu ar uzkrājumu, kas nosedz pensijas izdevumus 20 gadu periodā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Ja salīdzinām abas tabulas, tad redzam ka šajā tabulā aprēķināto procentu apmērs ir ievērojami zemāks nekā pirmajā. Un tas ir pašsaprotami, jo šiem uzkrājumiem pensija būs jānodrošina par 10 gadiem īsāku periodu nekā pirmajā tabulā.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 34% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 20% no ienākumiem. Ja izdodas ieguldīt ar 10% atdevi, tad uzkrājumiem jānovirza vien 12% ienākumiem.

Kā redzam, ja līdz pensijai ir atlikuši 5 gadi un vēl nav sākti veikt nekādi uzkrājumi, tad sasniegt solīdu pensiju jeb pensiju 75% apmērā no šī brīža ienākumiem nav iespējams. Nav iespējams uzkrājumiem novirzīt vairāk nekā tiek saņemts ienākumos.

Tāpat arī skaidri redzam, ka ar ienesīgumu zem 4% sasniegt solīdu pensiju ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli.

Tāpat ir vēl citi gan patīkamie, gan nepatīkamie secinājumi.

Patīkamie secinājumi

Pat ja nav sākts veikt uzkrājumus, visticamāk lielāks vai mazāks pensijas uzkrājums jau ir ikvienam. Tas ir uzkrājums 1. un 2.pensiju līmenī. Attiecīgi ir ļoti maza varbūtība, ka persona 50 gadu vecumā ir pilnīgi bez jebkādiem uzkrājumiem. Attiecīgi katrai personai aprēķini būtu jāveic, ņemot vērā esošos uzkrājumus – gan privātos, gan valsts pensiju sistēmā.

Ir vēl viens patīkams faktors – daļa no mūsu ienākumiem automātiski tiek novirzīti pensijas uzkrājumiem. Ja saņemam darba algu pilnā nodokļu režīmā, tad 20% no mūsu ienākumiem pirms nodokļu nomaksas tiek novirzīti 1. un 2. pensiju līmenī. Attiecīgi tabulās norādītos procentu apmērus varam samazināt par 20%.

Tāpat kārtējo reizi ir jāuzsver, ka jo agrāk sāk uzkrāt, jo relatīvi mazāku procentu apmēru no ienākumiem ir jāuzkrāj, lai vecumdienās varētu saņemt solīdu pensiju.

Nepatīkamie secinājumi

Ja nav sākts uzkrāt 50 vai vairāk gadu vecumā, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka pensijas apmērs būs krietni mazāks nekā pašreizējie ienākumi un būs būtiski jāpazemina ierastais dzīves kvalitātes līmenis. Protams, nav arī tā, ka ir jāatmet ar roku un neko nevajadzētu darīt. Jebkurš papildus uzkrājums palielinās nākotnes pensijas apmēru.

Cilvēku tendence būt konservatīviem var būt viens no viņu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kā redzam no tabulām tad ar ienesīgumu zem 4% ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apmēru.

Attiecīgi nevar būt ne runa par uzkrājumu veikšanu norēķinu kontā, kurā par uzkrājumiem netiek saņemti nekādi procenti. Arī depozīti ar šobrīd pieejamo 1% likmi ir krietni par maz! Jā, protams, lai saņemtu ienesīgumu virs 4% ir jāuzņemas zināms risks. Ja šo risku neuzņemamies, tad automātiski sevi nolemjam zemākam dzīves līmenim vecumdienās!

Ja apskatāmies 2.pensiju līmeņu plānu rezultātus par iepriekšējiem 15 gadiem, tad redzam, ka nevienam plānam ienesīgums nepārsniedz 4% gadā. Attiecīgi ir jāpatur prātā, ka šai uzkrājumu sadaļai visticamāk arī nākotnē nebūs pārāk augsts ienesīgums, it īpaši ja izvēlamies konservatīvos plānos. Tas nozīmē, ka privātajiem uzkrājumiem ir jānovirza vairāk. Cik tieši? To jau ir jāaprēķina katrā konkrētā gadījumā individuāli.

Kopsavilkums

Jo ātrāk sāksi krāt, jo relatīvi mazāks procents no ienākumiem jāuzkrāj, lai sasniegtu solīdu pensiju vecumdienās.

Ir jāiegulda aktīvos, kas nes ienesīgumu vismaz 4% apmērā ilgtermiņā.

Atruna: Augstāk minētie piemēri ir tikai teorētiski aprēķini. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mūža pensija

Sasniedzot pensijas vecumu, var pieteikties saņemt vecuma pensiju. Pensiju aprēķina, ņemot vērā 1.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu un vēl citus lielumus. Šobrīd gandrīz visiem, kuri dodas pensijā, vajadzētu būt arī uzkrājumam 2.pensiju līmenī. Līdzekļi tajā ir tikuši iemaksāti no sociālajām iemaksām.

Statistika liecina, ka šī brīža 63 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem 2.pensiju līmenī vidēji ir uzkrāti daži tūkstoši eiro. Savukārt, 203 63gadniekiem 2.pensiju līmenī ir uzkrāti vairāk nekā 20 000 eiro.

Piesakoties vecuma pensijai, tiek dota iespēja izvēlēties vienu no 2 variantiem, ko darīt ar 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu:

To pievienot 1.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt vienu vecuma pensiju,
Noslēgt mūža pensijas līgumu ar privātu apdrošināšanas sabiedrību.

Pirmais variants ir vienkāršāks, nav nekas “jāņemās”, nav lieki jādomā, mēnesī saņemsi vienu pensiju un miers.

Otrais variants ir sarežģītāks, tas ļauj atlikt 2.pensiju līmeņa kapitāla izmaksu, ļauj izvēlēties dažādus izmaksu biežumus, sadalīt izmaksu vairākos posmos, kā arī ļauj daļu no uzkrātā kapitāla nāves gadījumā saņemt norādītam labuma guvējam.

Piemēri salīdzināšanai

Lai varētu salīdzināt gan abus variantus savā starpā, gan salīdzināt dažādus pakalpojumu sniedzējus, izmantošu divus teorētiskus gadījumus. Vienai personai, sasniedzot pensijas vecumu jeb šobrīd 63 gadi un 9 mēneši, 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai personai ir uzkrāti 20 000 eiro.

Sāksim ar pirmā varianta izvēli.

Uzkrājuma pievienošana 1.pensiju līmeņa kapitālam

Ikmēneša saņemamās pensijas aprēķinam tiek izmantota formula:

Ja persona iet pensijā 2020.gadā un persona ir 63 gadus un 9 mēnešus veca, tad plānotais izmaksas laika posms “G” ir 18,36 gadi.

Ja ir uzkrāti 5 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:

5 000 : 18,36 : 12 = 22.69 eiro

Ja ir uzkrāti 20 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:

20 000 : 18,36 : 12 = 90.77 eiro

Attiecīgi par šādām summām pieaugs vecuma pensija, ja tiks izvēlēts pirmais variants. Jāatzīmē, ka nāves gadījumā pensiju nav iespējams mantot. Ja personai iestājas nāve, piemēram, 64 gados, tad neatkarīgi no uzkrātā apmēra 2.pensiju līmenī neviens neko nesaņem mantojumā.

Mūža pensijas polise

Sākot skatīt mūža pensijas polišu piedāvājumus, ļoti viegli var apjukt. Ir tik daudz mainīgo:

Var izvēlēties izmaksu biežumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.
Var norādīt personu, kura noteiktu periodu turpinās saņemt izmaksas, ja pensijas saņēmējs iet bojā. Garantēto periodu var noteikt līdz 20 gadiem.
Var atlikt izmaksu līdz pat 10 gadiem.
Noteikt līdz 3 dažādiem izmaksas posmiem.

Tā rezultātā ir iespējami vairāki tūkstoši variantu, uz kādiem nosacījumiem noslēgt mūža pensijas polises līgumu. Iziesim cauri katrai no izvēlēm.

Izmaksu biežums

Ja gribas vienkārši palielināt ikmēneša pensiju, tad ir jāizvēlas izmaksu saņemt katru mēnesi. Tādējādi papildus vecuma pensijai ik mēnesi kontā tiks saņemta kāda summa ikdienas tēriņiem.

Ja ik mēnesi saņemamā summa nav nepieciešama ikdienas vajadzību segšanai, tad var izvēlēties saņemt maksājumu reizi ceturksnī vai reizi pusgadā. Tā rezultātā retāk kontā ienāks papildus ienākumi, taču katru reizi tā būs attiecīgi lielāka summu, kuru var izmantot lielāku neikdienišķu pirkumu vai tēriņu vajadzībām.

Vēl lielāka summa attiecīgi ienāks, ja izvēlas saņemt maksājumu reizi gadā, kuru izmantot, piemēram, ceļojuma apmaksai vai kādam citam lielākam pirkumam.

Tātad, izmaksu biežumu var izvēlēties, ņemot vērā šo ienākumu faktisko nepieciešamību ikdienas tēriņu segšanai. Ja ikdienas tēriņiem pietiek ar vecuma pensiju un citiem ienākumiem, tad šo izmaksu var izvēlēties retāku un novirzīt to lielākiem pirkumiem.

Iespēja atstāt mantojumā

Valsts maksāto vecuma pensiju mantojumā nevar atstāt. Taču, noslēdzot mūža pensijas līgumu, daļu no 2.pensiju līmenī uzkrātā var atstāt mantojumā, ja personai iestājas nāve pirms noteiktā izmaksas perioda.

Protams, jo ilgāku izvēlas garantēto izmaksas periodu, jo vairāk tas izmaksās jeb mazāks būs saņemamais ikmēneša maksājums. Šo vēlāk varēs skaidri redzēt salīdzinājumā.

Ja 2.pensiju līmenī ir uzkrāta salīdzinoši neliela summa, kā rezultātā ienākums no mūža pensijas polises ik mēnesi ir, piemēram, ap desmit vai nedaudz vairāk eiro, taču neizvēloties iespēju mantot šis maksājums pieaug līdz, piemēram, 20 eiro. Tad ir jāizvērtē, kam šie 10 eiro mēnesī ir vairāk nepieciešami – pensijas saņēmējam vai norādītājam mantiniekam.

Ja ir salīdzinoši neliels uzkrājums 2.pensiju līmenī (līdz 5000 eiro), visticamāk arī vecuma pensijas apmērs nav ļoti liels. Tāpēc, iespējams, prātīgākā izvēle būtu neatstāt neko mantojumā, attiecīgi neizvēlēties garantēto izmaksa periodu un saņemt pie vecuma pensijas pēc iespējas lielāku papildus ienākumu.

Ja 2.pensiju līmenī uzkrāts gana liels kapitāls, kā arī pati vecuma pensija ir solīda un pilnībā nodrošina ikdienas vajadzības, tad var lemt par garantētā perioda izvēli un nāves iestāšanās gadījumā norādītais labuma guvējs turpinās saņemt regulāros maksājumus.

Piemēram, ja ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī, izvēloties 20 gadu garantēto saņemšanu un iestājoties nāvei jau nākamajā mēnesī pēc līguma noslēgšanas, norādītais labuma guvējs varēs saņemt gandrīz 83 eiro mēnesī gandrīz 20 gadus. Ja neizmanto iespēju atstāt mantojumā, tad pensijas saņēmējs ik mēnesi saņemtu ap 95 eiro.

Šajā gadījumā izvēle ir starp to, vai saņemt 95 eiro mēnesī līdz mūža beigām, vai saņemt 83 eiro mēnesī un, ja nāve iestājas ātrāk nekā 20 gadu laikā, tad atlikušo termiņu 83 eiro mēnesī saņems norādītais labuma guvējs.

Izmaksas atlikšana

Šo variantu var izmantot, ja valsts vecuma pensija ir pietiekama ikdienas vajadzību segšanai un ir vēlme lielākus ienākumus saņemt nākotnē nevis šodien.

Tāpat šo variantu varētu izvēlēties tādā gadījumā, ja kopējais turīgums ir tik liels, ka ienākošie maksājumi kopējo ainu būtiski neietekmē, attiecīgi var atļauties atlikt pensijas saņemšanu un nākotnē saņemt vēl vairāk.

Tomēr lielākajā daļā gadījumu izdevīgāk būs sākt saņemt ienākumus uzreiz un nevis tos atlikt uz nākotni.

Izmaksu posmi

Var izvēlēties maksājumus saņemt līdz pat 3 izmaksas posmos. Pirmajā posmā, kas ir ne īsāks par 5 gadiem var saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla.

Šāda izvēle ļauj ātrāk saņemt vairāk no uzkrātā kapitāla. Tomēr jārēķinās, ka tā rezultātā beigu posmā saņemamie līdzekļi būs pavisam nelieli.

Piedāvājumu salīdzinājums

Kad visas opcijas ir izskatītas, var salīdzināt pakalpojumu sniedzējus, pie kura varēs saņemt vairāk.

Izmantošu iepriekš minētās 2 teorētiskās personas – vienai ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī. Tālāk apskatīsim 2 scenārijus – vienā netiek izvēlēts garantētais izmaksas periods, otrā tiek izvēlēts maksimālais 20 gadu izmaksas posms. Visos gadījumos netiek izvēlēta izmaksu atlikšana un tiek veikta izvēle saņemt visus maksājumus vienādā apmērā jeb vienā posmā ik mēnesi.

Mūža polisi piedāvā 4 pakalpojumu sniedzēji: SEB Life and Pension Baltic SE, ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle un AAS „CBL Life”. To mājaslapās ir atrodami kalkulatori, kalkulatoros iegūtās vērtības tiek izmantota salīdzinājumā.

SEB piedāvā slēgt mūža polises līgumu ar minimālo uzkrājumu 15 000 eiro, attiecīgi pie 5 000 eiro uzkrājuma ir atstāta tukša ailīte.

Bez garantētā perioda

Izvēlamies polisi bez garantētā perioda jeb nevienam neko no šī uzkrājuma nevarēs atstāt mantojumā.

No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka polišu izmaksas jeb tas, cik komisijās un riska prēmijās paņem apdrošinātājs, būtiski atšķiras.

Lielākie mūža pensijas maksājumi, ko ik mēnesi saņems kontā, būs no Compensa gan ar 5 000 eiro uzkrājumu, gan ar 20 000 eiro uzkrājumu 2.pensiju līmenī.

Jāatzīmē, ka šīs summas ir pirms nodokļu nomaksas.

Ar garantēto 20 gadu periodu

Šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tāda, ka tiek norādīts labuma guvējs un garantētais izmaksas periods tiek izvēlēts maksimālais jeb 20 gadi. Lūk, rezultāti:

Ar 5 000 eiro lielu uzkrājumu 2.pensiju līmenī lielākais ikmēneša ienākums būs no Compensa.

Ar 20 000 eiro lielu uzkrājumu lielākais ikmēneša ienākums būs no SEB.

Salīdzinājuma secinājumi

Kā redzam tabulās, tad iegūtie rezultāti var atšķirties būtiski. Piemēram, neizvēloties garantēto periodu, ikmēneša ienākumu apmērs ar 20 000 eiro uzkrājumu var atšķirties par gandrīz 7 eiro mēnesī.

Tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot visus piedāvājumus, salīdzināt tos un izvēlēties sev atbilstošāko un izdevīgāko.

Secinājumi

Veicot aprēķinus, nākas konstatēt, ka jebkurā gadījumā izdevīgāk ir noslēgt mūža pensijas polisi. Pievienojot 2.p.l. uzkrājumu valsts pensijai, pensijas pieaugums ir mazāks nekā to var saņemt piesakoties mūža pensijas polisei.

Rūpīgi ir jāizvērtē savas vajadzības, jāsaņem piedāvājumi no visiem polises piedāvātājiem un jāizvēlas izdevīgākais variants.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par mūža pensiju

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmeņa mantošana un apgādnieka zaudējuma pensija

Iepriekšējā rakstā par 2.pensiju līmeņa mantošanu izklāstīju savas domas, kāpēc tieši mantošana civillikumā noteiktā kārtībā man šķiet visloģiskākais risinājums.

Tā nu sagadījās, ka es biju viens no pirmajiem, kurš publicēja domas un viedokli par 2.pensiju līmeņa mantošanu. Pēc tam sekoja virkne mediju publikāciju ar bieži vien biedējošiem virsrakstiem, piemēram:

NRA PĒTA: pensiju otrā līmeņa mantošana slēpj zemūdens akmeņus

Nodot pensiju mantošanā vai labāk ne? Dažiem izdevīgāk būtu to atstāt valstij

Varbūt mediji tā nebija domājuši, bet ir sanākuši diezgan iebaidoši raksti un “pētījumi”. Grūti saprast, kāpēc tieši šāds komunikācijas veids un ziņojums tiek pasniegts. Iespējams, citādāk būtu grūti dabūt rakstu skatījumus, bet ceru, ka kļūdos šajā aspektā.

Kāpēc es par šo rakstu? Tāpēc, ka ir būtiska nianse, kas nevienā no “pētījumiem” netiek pieminēta. Piemēros tiek izmantoti jauni cilvēki, t.sk. vecumā zem 30 gadiem, ar maziem bērniem un tad tiek rēķināts, cik liela varētu būt starpība starp 2.pensiju līmeņa uzkrājuma nodošanu mantošanai un nodošanu valsts budžetam.

Tomēr nevienām no “pētījumiem” netiek pieminēti sekojoši pensiju likuma punkti 11.pants 1.punkts “Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.” un pārejas noteikumu punkts 8.² “No 2014.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi.”

Kāpēc šie punkti ir svarīgi?

Jo tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā apgādnieka bērniem, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona un viņa kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja ir mazāks stāžs, tad piešķir minimālo pabalstu.

Šāds konkrēts gadījums ar VSAA atbildi ir aprakstīts šeit: Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā

15 gadu stāžs ir nepieciešams šobrīd, no 2024.gada ir nepieciešams 20 gadu stāžs.

Pēc maniem pieņēmumiem normālā gadījumā cilvēks 15 gadu stāžu sasniedz ap 35 gadu vecumu, attiecīgi 20 gadu stāžu ap 40 gadu vecumu. Kāds, iespējams, daudz vēlāk, taču cits mazliet agrāk.

Ja stāžs ir mazāks par šobrīd noteiktajiem 15 gadiem, tad neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņu uzkrājumiem, bērniem tiks maksāts minimālais pabalsts. Tātad var secināt, ka līdz 35 gadu vecumam jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā.

Ir diezgan daudz cilvēki Latvijā vecumā līdz 35 gadiem ar ievērojamiem 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem (virs 10 000 eiro), citiem tie pat pārsniedz 30 000 eiro. Ja šie cilvēki redz minētos “pētījumus” un paļaujas uz tiem un izvēlas savu uzkrājumu ieskaitīt valsts budžetā, tad viņu mazie bērni saņems nevis lielāku apgādnieka zaudējuma pensiju, bet gan minimālo pabalstu un personas uzkrātais kapitāls būtībā aizies kopējā pensiju katlā.

Personām līdz 35 gadu vecumam ir izdevīgāk izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanu civillikumā noteiktajā kartībā, tādā veidā dzīvi palikušie saņems uzkrājumu naudā un mazgadīgie bērni jebkurā gadījumā saņems minimālo pabalstu.

Pārskatīt šo lēmumu vajadzētu sasniedzot 35 gadu vecumu vai 40 gadu vecumu no 2024.gada. Ja šobrīd esi vecāks par 35 gadiem vai 40 gadiem no 2024.gada un tev ir viens vai vairāki mazi bērni, tad tiešām izdevīgāk var būt izvēlēties nodot 2.pensiju līmeņa uzkrājumu valsts budžetam. Ja bērni jau ir tuvu pilngadībai, tad vēljoprojām izdevīgāk varētu būtu mantošana civillikuma kārtībā.

Ja esmu kļūdījies, lūdzu, dodiet ziņu!

Secinājums

Līdz 35 gadu vecumam gandrīz jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā, pat ja ir mazgadīgi bērni.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: