Pensija – Lapa 2 – Kaspars Peisenieks

2.pensiju līmeņa mantošana

Līdz šī gada sākumam nebija iespējams mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nāves gadījumā tas tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Tas nešķita īpaši godīgi un nerosināja uzticību pensiju sistēmai, jo konkrētas personas konkrēts uzkrājums 2.pensiju līmenī nemaz nebija konkrētas personas kapitāls, ja persona mira pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pateicoties Indexo iniciatīvai, izveidojot parakstu vākšanu un aktīvi iestājoties par ieceres īstenošanu, no šī gada sākuma katram 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar viņa 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu nāves gadījumā.

Šajā rakstā apskatīšu izvēles iespējas un kuru no tām, manuprāt, izvēlēties atšķirīgās situācijās.

Izvēles iespējas 2.pensiju līmeņa kapitāla izlietojumam nāves gadījumā

Saskaņa ar Valsts fondēto pensiju likumu 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas vecuma sasniegšanas:

To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā jeb kā tas ir bijis līdz šim. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.
To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam. Piemēram, sieva norāda savu vīru un nāves gadījumā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts uz vīra 2.pensiju līmeni.
To manto Civillikumā noteiktajā kartībā. Naudas līdzekļi tiks izmantot kopējā mantošanas kārtībā.

Kuru no variantiem izvēlēties?

1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā

Jāatzīmē, ka, ja netiek izdarīta izvēle, tad šis ir noklusējuma variants.

Ilgi domāju un pētīju un secināju, ka, manuprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties šo variantu. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.

Iesējams, kāds motivēs šīs izvēles pamatotību ar to, ka uzkrātais kapitāls tiks izmantots apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam. Tas ir tiesa, taču jāņem vērā, ka 2.pensiju līmeņa kapitāls tiks pievienots kopējai aprēķina summai un ietekmēs salīdzinoši nedaudz. Manuprāt, priekšlaicīgas nāves gadījumā tuviniekiem daudz vairāk palīdzētu mantošana Civillikuma noteiktajā kārtībā jeb naudas līdzekļu saņemšana. Uz šodienu vidējais uzkrājums 2.pensiju līmenī ar ap 3 500 eiro. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinu šī summa, visticamāk, ietekmēs minimāli, taču vidēji šādas summas mantošana var būt būtisks atbalsts ģimenes locekļa zaudēšanas gadījumā.

2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam.

Manuprāt, ir 2 situācijas, kurās būtu prātīgi izvēlēties šo opciju.

Pirmkārt, ja norādītā persona ir tuvu pensijas vecumam. Piemēram, norādītā persona pēc 5 gadiem dosies pensijā. Pievienojot papildus kapitālu 2.pensiju līmeņa uzkrājumam, tiks palielināts vecuma pensijas apmērs. Mani novērojumi liecina, ka naudas plūsma jeb pensijas apmērs lielākajā daļā pensiju saņēmēju būs daudz svarīgāks un lielāku sirdsmieru nodrošinošs nekā kādas naudas summas saņemšana un turpmāka rūpēšanās par šo naudu.

Otrkārt, ja ir vēlme uzkrāto 2.pensiju līmeņa kapitālu nodot kādai personai, kas nav radinieks un kurai būtu ierobežotas iespējas saņemt šo uzkrājumu pilnā apmērā, ja tiktu izvēlēta iespēja mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja personas bērni ir gana labi nodrošināti, taču personas brālim vai māsai ir sagaidāma ļoti zema pensija, tad šāds variants varētu būt optimāls.

Šajā izvēlē nebūtu prātīgi novirzīt uzkrāto kapitālu saviem bērniem. Protams, var būt situācija, ka kāds no bērniem ir “mīļāks” un kāds “nemīļāks”. Mantojot Civillikumā noteiktajā kārtībā tiešo mantinieku pilnībā izslēgt no mantojuma nevar. Tādā gadījumā tiešām var izvēlēties nodot šo kapitālu “mīļajam” bērnam.

Tomēr, ja nav izteikta vēlme, tad nevajadzētu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu nodot konkrētai personai, kura ir jaunākā paaudzē. Kāpēc? Tāpēc, ka šai personai līdz pensijas vecuma sasniegšanai būs ļoti daudz gadi, iespējams 20, 30 vai pat 40 gadi. Tas ir ļoti ilgs termiņš, kurā viss var mainīties. Un šajā gadījumā es nerunāju par valsts iekārtas maiņu, bet gan par vecuma pensijas saņemšanas nosacījumiem. Var pieaugt pensionēšanās vecums, var tikt piemēroti jauni nodokļi utt. Tā rezultātā nodotais kapitāls var nesasniegt galveno mērķi – vairot norādītās personas turību.

3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā.

Visos pārējos gadījumos visloģiskāk ir izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Priekšlaicīgas nāves gadījumā tuvinieki saņems 2.pensiju līmeņa uzkrājumu naudas līdzekļu formā gandrīz uzreiz. Līdzekļi neaizies kopējā valsts pensiju “katlā” un norādītās personas gadījumā nebūs jāgaida neskaitāmi gadi, lai tiešām saņemtu šo uzkrājumu.

Mans ieteikums būtu pret šo kapitālu attiekties kā pret jebkuru citu sev piederošu kapitālu.

Kopsavilkums

3.variants ir loģiskākais un būtu jāizvēlas gandrīz visiem. 1.variants nav prātīgs nevienam. 2.variants ir atbilstošs tikai dažās ļoti specifiskās situācijas.

P.S. izdarīt izvēli par 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izlietošanu nāves gadījumā var šeit latvija.lv

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzimumu vecuma nevienlīdzība

Sievietēm vecumdienu uzkrājumiem ir jāpievērš lielāka uzmanība!

Kāpēc?

Sievietes dzīvo ilgāk. Tā liecina statistikas dati. Saskaņā ar Centrālās Statistikas Biroja(CSB) datiem 2019.gadā Latvijā ir 388 979 iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem. No tiem 128 364 ir vīrieši un 260 615 sievietes.

Ne vien aktuālā statistika liecina par to, ka sievietes dzīvo ilgāk, bet arī prognozējamais mūža ilgums. Pēc CSB datiem jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums (gados) 2018.gadā vidēji bija 75 gadi. Vienkārši sakot, tiek prognozēts, ka 2018.gadā dzimis iedzīvotājs nodzīvos 75 gadus. Vīriešiem paredzamais mūža ilgums ir 70 gadi, bet sievietēm 79.6 gadi jeb gandrīz par 10 gadiem vairāk.

Ja vecumdienu iztikas nodrošināšanai tiek plānots izmantot ieguldījumu portfeli, tad, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu, sievietēm ir nepieciešams krietni lielāks ieguldījumu portfelis.

Vienkārši rēķinot, ja mēnesī nepieciešami 1000 eiro, tad 10 gados tie ir 120 000 eiro.

Protams, tie visi ir tikai vidējie dati. Noteikti mums katram ir zināmi vīrieši, kas pārsnieguši 80 un 90 gadu vecumu. Un zemāks vidējais paredzamais mūža ilgums, visticamāk, ir saistīts ar vīriešu priekšlaicīgām nāvēm negadījumos, darbā utt.

Līdz ar to no datiem augstāk nevajadzētu arī izdarīt secinājumu, ka vīriešiem ir jāuzkrāj tikai 5 gadu tēriņu uzkrājums, ja iet pensijā 65 gados, bet sievietēm 15 gadu. Visticamāk, mēs visi vidēji dzīvosim daudz ilgāk, taču vēsturiskie dati liecina, ka sievietes varētu dzīvot salīdzinoši ilgāk nekā vīrieši. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc sievietēm ir jāpievērš lielāka uzmanība vecumdienu uzkrājumiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Trīsdesmitgadnieka ceļvedis līdz 1000 eiro pensijai

Pirms pāris nedēļām publicēju rakstu ar daudz dažādiem aprēķiniem par to, cik liels ieguldījumu portfelis ir nepieciešams, lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pensiju. Šajā rakstā to apskatīšu no trīsdesmitgadnieka perspektīvas.

Tāpat kā iepriekšējā rakstā, arī šajā izvirzīsim sekojošus pieņēmumus: 3% inflācija, 7% ilgtermiņa ienesīgums, 4% “drošā izņemšanas likme” jeb 4% no uzkrātā kapitālā tiek izņemti ik gadu dzīves līmeņa nodrošināšanai, pensionēšanās vecums 65 gadi jeb 35 gadi no šī brīža, minētie 1000 eiro visur tiek saprasti kā 1000 eiro šodienas pirktspējā.

Izmantojot augstāk uzskaitītos pieņēmumus, 1000 eiro pensijas saņemšanai pēc 35 gadiem būs nepieciešams 844 159 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Lai šādu portfeli izveidotu, ik gadu ir jāiegulda 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī. Šādas summas ir spēkā, pieņemot ilgtermiņa vidējo ienesīgumu 7% gadā.

Kā mainās nepieciešamais ikgadējais un ikmēneša uzkrājums atkarībā no ienesīguma?

Ja uzkrāts tiek konservatīvos depozītos ar ienesīgumu 1% gadā, tad ik gadu būs jāuzkrāj 20 263 eiro jeb 1 689 eiro mēnesī. Ieguldīt tik lielas summas šodien , lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pēc 35 gadiem šķiet ne pārāk prātīgi.

Tāpēc ir jāiegulda tādos instrumentos, kas ilgtermiņā visticamāk spēs nopelnīt vairāk. Ir jāuzņemas saprātīgs risks. Tomēr nevajadzētu arī nodarboties ar fantazēšanu un paļauties, ka ieguldījumu portfelis pelnīs 10% gadā. Iespējams tas ir, taču izdodas tikai retajam. Ļoti reti! Saprātīgai ilgtermiņa plānošanai, manuprāt, 5% līdz 7% ienesīgums gadā ir objektīvi sasniedzams ienesīgums. Jāatzīmē, ka šie ir vidējie ilgtermiņa ienesīgumi. Nepastāv stabili ieguldījumi, kas konstanti nodrošinās šādus ienesīgumus bez attiecīga riska.

Tātad ar 5% gada ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 9 346 eiro jeb mēnesī 779 eiro un ar 7% ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī.

Kā redzam, atšķirības starp nepieciešamo ikgadējo uzkrājumu ir lielas. Tās ir īpaši lielas, ja salīdzina ar zemu ienesīgumu. Protams, vēl bēdīgāk ir ar naudu norēķinu kontu atlikumos un mājās “zeķēs”, kas nepelna nekādu ienesīgumu.

Pēc iepriekšējā raksta publicēšanas man jautāja, ko darīt tādā gadījumā, ja jau ir kādi uzkrājumi un nav jāsāk no nulles. Šeit daži piemēri:

Ja uz šo brīdi ir uzkrājumi 10 000 eiro vērtībā un tie nākamos 35 gadus spēs nopelnīt 7% gadā, tad pēc 35 gadiem tie būs pieauguši līdz 106 766 eiro. Lai sasniegtu nepieciešamā portfeļa apmēru 844 159 eiro apmērā, vēl ir jāuzkrāj 737 393 eiro, veicot ikgadējos uzkrājumus 5 334 eiro vai ik mēnesi 445 eiro. Ja šobrīd jau ir 20 000 uzkrājumi, tad ikmēneša uzkrājums samazinās līdz 380 eiro. Lieki teikt, ka starp 380 un 509 eiro ikmēneša uzkrājumu ir liela starpība.

Ja šobrīd jau ir uzkrāti 50 000 eiro, tad prātīgāk būtu veikt lielākus uzkrājumus, lai nodrošinātu vēl augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Ja uzkrājumi ir vairāk par 100 000 eiro, tad galvenā rūpē ir šos uzkrājumus ieguldīt tā, lai tiem būtu iespēja nākamajos 35 gados pelnīt 7% un tie nodrošinās minēto 1000 eiro pensiju.

Un šobrīd vēlreiz vēlos parādīt ienesīguma nozīmīgumu ilgtermiņa uzkrājumiem. Pieņemsim, ka šobrīd jau ir uzkrāti 20 000 eiro. Cik liels būs šīs uzkrājums pēc 35 gadiem pie dažādiem ienesīgumiem?

Ar 1 % ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 28 332 eiro. Un pie šāda zema ienesīguma būs vēl jāveic pamatīgi uzkrājumi, lai vecumdienās nodrošinātu 1000 eiro pensiju.

Ar 5% ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 110 320 eiro. Lai sasniegtu mērķa portfeļa apjomu, ik gadu būs jāuzkrāj 8 125 eiro vai 677 eiro mēnesī.

Saprotu, ka atkal esmu salicis ļoti daudz dažādus skaitļus un aprēķinus, kas ne visiem ir viegli uztverami skaitļu un tabulu formātā. Tāpēc balstoties uz iepriekš veiktajiem aprēķiniem un pieņēmumiem, piedāvāju vienkāršu grafiku.

Jo augstāks ienesīgums, jo zemāks ikmēneša uzkrājums.

Šajā brīdī ir ļoti būtiski piebilst, ka gandrīz vienmēr augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku. Vēlreiz uzsveru, ka nepastāv ieguldījumi ar augstu ienesīgumu un zemu risku! Cilvēki bieži jauc terminus “risks” un “volatilitāte” jeb svārstīgums. Tas, ka aktīvs tiek kotēts biržā un katru dienu maina cenu atkarībā no neskaitāmiem faktoriem, automātiski nenozīmē, ka aktīvs ir riskants vai drošs. Un tas, ka nelikvīds aktīvs, kas netiek tirgots biržā un attiecīgi itkā vērtībā no dienas uz dienu nemainās, maksā augstus procentus, nenozīmē, ka aktīvs ir drošs. Kā jau minēju – augsts ienesīgums praktiski vienmēr ir saistīts ar augstāku risku.

Šajā brīdī esam nonākuši līdz raksta, iespējams, svarīgākajai daļai. Man bieži saka, ka saprot, ka ir nepieciešami lieli uzkrājumi un ieguldījumi, taču nav līdz galam skaidrs, kādus instrumentus izmanot, lai savus mērķus sasniegtu. Tāpēc piedāvāju īsu špikeri izmantojamajiem instrumentiem.

Ceļvedis:

Ja ir parādi un kredīti ar likmi virs 5% gadā, ir jāsāk ar to nomaksu. Tikai pēc tam var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu.
Ja uz šo brīdi nav nekādu uzkrājumu, tad sākotnējā posmā lieti noderēs dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Pēc 10 gadu uzkrājumu veikšanas kapitāls jau būs pietiekams nopietnākiem ieguldījumiem
Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir izdevīga tikai dēl nodokļu atmaksas. Summas, kas pārsniedz valstī noteiktos limitus atmaksu saņemšanai, nav jēga ieguldīt tajās
3.pensiju līmenis manā pieredzē ir nederīgs un nenopietns ieguldījums trīsdesmitgadniekam. Ja ir vecums 45+, tad var izmantot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu vietā tikai dēl nodokļu atmaksas.
Ja esošo uzkrājumu apjoms ir virs 10 000 eiro un ir laiks un vēlme mācīties un saprast finanšu tirgus, tad pie šādas summas var sākt individuāli veikt ieguldījumus.
Ja ir vēlme, lai kāds cits palīdz ar ieguldīšanu jeb aktīvu pārvaldīšanu, tad būs nepieciešami uzkrājumi vairākos desmitos tūkstošu, vēlams vairāk nekā 100 000 eiro. Šajā gadījumā var vērsties pie manis.
Citus ieguldījumu veidus šajā gadījumā neizskatu, jo tie ir vai nu pārāk riskanti vai prasa pārāk daudz laika to pārvaldīšanā (nekustamais īpašums, utml.)

Ceru, ka esmu devis vielu pārdomām. Ceru, ka mani aprēķini palīdzēs saprast, ka uzkrājumi ir jāveic tagad un ka tie ir jāiegulda tā, lai tiem būtu iespēja pelnīt. Depozīti nepalīdzēs nonākt pie turīgām vecumdienām.

Iespējams, šajā brīdi skeptiķi domā, ka šis viss ir pupu mizas un tas nestrādā. Tomēr patiesībā ir tā, ka tieši ieguldījumu portfelis rietumu pasaulē ir veids, kā nodrošināt turīgas vecumdienas. Un tas strādā!

Ja, lasot rakstu, radās jautājumi, droši raksti komentāros vai privāti, centīšos uz tiem atbildēt!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

Tālajā 2007.gadā ap jūnija sākumu uzsāku apmācību procesu darbam AS Parex bankā. Mans pirmais darbs banku sektorā bija Aktīvās pārdošanas centra klientu speciālists. Galvenais un gandrīz vienīgais uzdevums bija pārdot bankas produktus stendos tirdzniecības centros. Pārdot nācās gan vienkārši norēķinu kontus, ja nu kādam vajadzēja, maksājumu kartes, kredītkartes, t.sk. American Express, un pensiju līmeņus, gan 2.pensiju līmeni, gan 3.pensiju līmeni.

Vēl šodien atceros, ka visvieglāk bija pārdot 2.pensiju līmeni. Bieži pietika pajautāt: “A, kāpēc nepamēģināt?” vai tamlīdzīga rakstura vieglu frāzi un jauns 2.pensiju plāna dalībnieka līgums bija kabatā.

Grūtāk gāja ar 3.pensiju līmeni. Krietni grūtāk! Pirmkārt, bija daudz vairāk laika jātērē, lai izskaidrotu produkta būtību, vēl arī vajadzēja plaši un gari stāstīt, kāpēc šis produkts klientam ir vajadzīgs. Parasti viss apstājās tad, kad potenciālais klients uzzināja, ka šajā līmenī pašam ir jāveic iemaksas jeb uz ilgu laiku jāšķiras no savas naudas ar cerību nākotnē saņemt vairāk.

Taču 3.pensiju līmenis bija jāpārdod, tas bija ierakstīts gan darba uzdevumos, gan arī parakstījos par individuāliem pārdošanas plāniem.

Lai kaut cik ne cik rādītu progresu, “pārdevu” 3.pensiju līmeni arī sev. Un par to saņēmu arī pārdošanas komisiju. Precīzu mēnesi neatceros, bet tas varēju būt 2007.gada jūnijs vai jūlijs.

Toreiz savā 3.pensiju līmenī pie līguma noslēgšanas iemaksāju 5 latus, tas bija pirms 12 gadiem. Daudz kas ir noticis šajā laikā – Parex pārņemšana, krīze, Latvijas veiksmes stāsts, eiro ieviešana un vēl daudz kas cits.

Vakar nu jau Citadeles bankas internetbankā paskatījos, cik tad daudz šis ieguldījums ir pieaudzis. Sākotnējais ieguldījums 5 latu vērtībā ir vienāds ar 7.11 eiro. Uz šī gada 25.jūniju šis ieguldījums bija pieaudzis līdz 7.67 eiro jeb par 7.88%.

7.88 procenti 12 gados!!! Tas ir 0.6% gadā!

Šajos 12 gados bija pat laiks, kad par depozītu varēja dabūt 5 un vairāk procentus gadā.

Jāatzīmē, ka ieguldīts tika aktīvajā plānā. Ko šajā laikā darīja finanšu tirgi?

S&P 500 indeksa kopējais ienesīgums bija 150.51% jeb 7.96% gadā , ASV obligāciju ienesīgums bija 66.38% jeb 4.33% gadā. Jā, šis bija ASV dolāros. Tāpēc pēdējās 2 rindiņas ir šis pats S&P 500 indeksa ienesīgums EUR valūtā, kas deva 198.46% jeb 9.54% gadā un globālās obligācijas EUR valūtā ar ienesīgumu 57.3% jeb 3.85% gadā.

Aktīvie pensiju plāni pieļauj ieguldīt līdz 50% akcijās. Ja ieguldījums būtu veikts 50/50 akcijās un obligācijas, tad ASV dolāros tirgi nopelnītu ap 6.14% gadā, bet eiro valūtā ienesīgums būtu ap 6.7% gadā.

Starp 0.6% gadā un 6% gadā ir desmitkārtīga atšķirība!

Mani ieguldītie 5 lati manu dzīvi nemainīs un to zemais ienesīgums mani praktiski neietekmē. Taču ļoti daudzi ir uzticējušies 3.pensiju līmenim un tajā ieguldījuši. Visticamāk viņu rezultāti ir līdzīgi manējiem. Ja ir pozitīva pieredze (saprātīgs ienesīgums pēc visām komisijām), lūdzu, padalieties ar mani!

Jau ilgu laiku esmu skeptisks pret 3.pensiju līmeni. It īpaši gados jauniem cilvēkiem. Tas nav tā vērts, ieguldīt līdzekļus uz vairākām desmitgadēm un saņemt zemāku ienesīgumu nekā depozītos. Tā ir izniekota nauda un pūles!

Manuprāt, vienīgais sakarīgais iemesls izmantot 3.pensiju līmeni ir gadījumā, ja līdz 55 gadu vecumam ir mazāk nekā 10 gadi un izdevīgums veidojas no atgūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par veiktajām iemaksām 3.pensiju līmenī.

Mana pieredze liecina, ka 3.pensiju līmenis nav nopietns instruments, ar kura palīdzību rūpēties par turīgām vecumdienām. Arī nodokļu atmaksa ir pieejama ikgadējām iemaksām tikai līdz 4000 EUR. Ar šādu uzkrājumu apjomu turīgas vecumdienas arī nesanāks.

Pagājušajā nedēļā publicēju rakstu ar aprēķiniem par to, cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim, lai nodrošinātu 1000 EUR pensiju mēnesī. Iegūtās summas ir samērā lielas un to sasniegšanai ir nepieciešami nopietni risinājumi!

3.pensiju līmenis ar ienesīgumu 0.6% gadā nav starp tādiem!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu 1000 eiro pensiju?

1000 eiro – tāda apmēra pensiju kā vēlamu norāda lielākā daļa iedzīvotāju[1]. Cik liels kapitāls ir nepieciešams, lai šādu pensiju saņemtu? Šajā rakstā nespriedīsim par to, cik un kādu pensiju varētu saņemt no valsts vai fondēto pensiju sistēmas, bet gan apskatīsim, kā nodrošināt turīgas vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem.

Vēlamo ikmēneša pensijas apmēru zinām, tie ir 1000 eiro. Lai nonāktu pie nepieciešamā kapitāla apmēra varam izmantot safe withdrawal rate jeb “drošo izņemšanas likmi” 4% apmērā. Ar to tiek saprasts, ka teorētiski no ieguldījumu portfeļa var izņemt 4% gadā un pastāv augsta varbūtība, ka ar portfeli pietiks, lai nodrošinātu konkrēto pensijas apmēru visa atlikušā mūža garumā.

Lai nodrošinātu pensiju 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 eiro gadā, nepieciešams 12 000/4%= 300 000 eiro liels portfelis. Pielietojot šo vienkāršo aprēķinu, zemāk attēlots, cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu vēlamo kapitālu.

Jāatzīmē, ka iepriekš veiktajos aprēķinos ir pieņemts ienesīgums, neņemot vērā nodokļus. Šobrīd Latvijā ienākumiem no ieguldījumiem tiek piemērota 20% nodokļa likme. Drošā izņemšanas likme saglabājas 4%, taču no tās ir jāatskaita nodoklis. Atņemot no 4% ienesīguma likmes 20% nodokli, faktiskais ienesīgums sanāk 3.6%. Lai saņemtu 1000 eiro pensiju mēnesī ar 3.6% ienesīguma likmi, nepieciešamais 12 000/3.6% = 333 333 eiro liels portfelis. Zemāk veicām pārrēķinus, pieņemot 20% nodokļa likmi.

Lai saņemtu 1000 eiro pensiju pēc nodokļu nomaksas pieņemot drošas izņemšanas likmi 4% gadā, pietiek ar 333 333 eiro lielu ieguldījumu portfeli. Nepieciešamā portfeļa apmērs ir noskaidrots, taču kā pie šādas summas nonākt? Reti kuram šāda apmēra līdzekļi uzrodas uzreiz, ja neskaita mantošanu un vēl dažus citus gadījumus. Lielākajā daļā gadījumu būs jāveic regulāri uzkrājumi, lai nonāktu pie šādiem uzkrājumiem. Ja līdz pensijai atlikuši 40 gadi un šajos 40 gados vidējais gada ienesīgums investīcijām ir 7% gadā, tad ik gadu ir jāuzkrāj 1 669 eiro jeb 139 eiro mēnesī.

Tabulā augstāk attēlots, cik liels uzkrājums jāveic ik gadu atkarībā gadiem līdz pensijai, pieņemot 7% ienesīgumu gadā un portfeļa vērtību 333 333 eiro perioda beigās.

Tomēr jāņem vērā, ka tie ir 1000 eiro šodien. Inflācija nākotnē šos 1000 eiro padarīs mazāk pirktspējīgus. Ja pieņemam 3% ikgadēju inflācijas līmeni ilgtermiņā, tad 1000 eiro pirktspēja pēc 10 gadiem būs līdzvērtīga šodienas 744 eiro.

Kā saprast augstāk redzamo tabulu? Ja Tavs vecums ir 25 gadi un pensijā taisies doties 65 gadu vecumā, tad pēc 40 gadiem 1000 eiro pirktspēja būs līdzvērtīga šodienas 306 eiro jeb pēc 40 gadiem ar 1000 eiro varēsi nopirkt tikpat daudz preces un pakalpojumus, cik šodien var nopirkt ar 306 eiro.

Cik lielai ir jābūt ikmēneša pensijai nākotnē, lai tās pirktspēja būtu līdzvērtīga šodienas 1000 eiro? Pēc 10 gadiem tie ir 1343 eiro.

Kad esam noskaidrojuši cik lielai pensijai mēnesī ir jābūt nākotnē, lai tā atbilstu šodienas 1000 eiro pirktspējai, varam aprēķināt cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim.

Piemēram, lai pēc 45 gadiem saņemtu pensiju 3782 eiro apmērā, kas pirktspējas ziņā ir līdzvērtīga šodienas 1000 eiro, ir nepieciešamas 1 134 479 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Esam aprēķinājuši, cik lielam ir jābūt portfelim pēc attiecīgā perioda, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja atbildīs šodienas 1000 eiro pirktspējai. Cik daudz ir jāuzkrāj ik gadu, lai šādu portfeli izveidotu?

Vadāmies pēc iepriekšējiem pieņēmumiem, ka ilgtermiņā investīcijas spēj dot 7% ienesīgumu gadā. Ja pensijā ir jādodas pēc 40 gadiem, tad būs nepieciešams 978 611 eiro liels ieguldījumu portfelis, lai ik mēnesi varētu saņemt 3 262 eiro lielu pensiju. Lai līdz šāda izmēra portfelim nonāktu, ik gadu ir jāuzkrāj 4 902 eiro jeb 408 eiro mēnesī.

Līdz šim aprēķinus balstījām uz pieņēmumu, ka iedzīvotāji vēlas pensiju ap 1000 eiro mēnesī, taču daļa iedzīvotāju vēlētos augstāku pensiju. Zemāk pievienojam tabulu, kurā izvēloties vēlamo pensijas apmēru mēnesī (pirktspēja šodienas eiro) un gadus līdz pensijai, var iegūt nepieciešamo ieguldījumu portfeļa apmēru. Tā piemēram, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja šodien ir 4000 eiro pēc 45 gadiem, būs nepieciešams 4.5 miljoni eiro liels portfelis.

Cik daudz naudas ir jāuzkrāj un jāiegulda ik gadu, lai nonāktu pie šāda portfeļa apmēra?

Kā lietot augstāk redzamo tabulu? Ja līdz iešanai pensijā ir atlikuši 40 gadi un pēc šiem 40 gadiem vēlamais pensijas apmērs pirktspējas ziņā ir ekvivalents šodienas 3000 eiro, kā arī pieņemot 7% vidējo ienesīgumu ieguldījumiem, ik gadu ir jāuzkrāj 14 706 eiro jeb 1 225 eiro mēnesī.

Augstāk minētie aprēķini noderīgi ir ne vien gados jauniem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai šķietami ir vesela mūžība, bet arī turīgām personām, kuras plāno doties pensijā pēc 10-15 gadiem. Ja šobrīd uzņēmējdarbība iet no rokas un ir iespēja daļu no peļņas atlicināt turīgu vecumdienu nodrošināšanai, tad šobrīd, iespējams, ir vislabākais laiks sākt.

Ja pensijā ir vēlme doties pēc 10 gadiem un dzīves stila uzturēšanai ir nepieciešami ap 4000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas un šodienas naudas izteiksmē, tad ir jāveic ikgadējais ieguldījums vismaz 116 000 eiro apmērā. Šāda apmēra uzkrājumiem un ieguldījumiem nav atbilstošs neviens no standarta risinājumiem (3.pensiju līmenis, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, depozīti, u.c.). Tieši šādos gadījumos vislielāko pievienoto vērtību var sniegt aktīvu pārvaldītājs, kurš, apzinot klienta situāciju, vēlmes, riska līmeni un nākotnes gaidas, var izveidot un pārvaldīt konkrētajai personai vispiemērotāko ieguldījumu portfeli.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

[1] Swedbank paaudžu pētījums http://www.db.lv/zinas/lielaka-dala-iedzivotaju-pensija-veletos-sanemt-1000-eiro-485109

Nodokļu reforma un personīgie uzkrājumi. Kā rīkoties?

Vasaras izskaņā rakstīju par gaidāmo nodokļu reformu un tas ietekmi uz uzkrājumu veikšanas iespējām. Iepriekšējos rakstus lasi šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi un šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim ir atlicis pavisam nedaudz. Šajā rakstā par to, ko vēl var paspēt izdarīt šajā gadā un dažas idejas tam, kā rīkoties nākamajā gadā jau jaunā regulējuma ietvaros.

Jāatzīmē, ka šajā rakstā apskatīšu tikai uzkrājumus, kuri paredz iespēju iegūt nodokļu atmaksu, t.i. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis.

Sāksim ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Ja vēl nav noslēgts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojuma līgums, tad to vēlams izdarīt līdz gada beigām, lai iekļautos vecajā regulējumā un minimālais uzkrājuma termiņš būtu 5 gadi. Par to, kāpēc 10 gadu termiņš mazina uzkrājuma pievilcīgumu, sīkāk lasi iepriekšējos rakstos (linki raksta sākumā).

Kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu izvēlēties? Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu pateikt, kādi risinājumi man patīk un kādiem faktoriem pievērst uzmanību

Man pievilcīgas liekas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu, kas paredz ieguldīt finanšu tirgos. Manuprāt, garantētā ienesīguma variantā ienesīgums ir pārāk zems, lai šādu ieguldījumu būtu vērts veikt. Tālāk es ieteiktu izvēlēties tādu pakalpojumu sniedzēju, kura komisijas ir samērīgas. Manuprāt, iemaksas komisijas (% no veiktajām iemaksām) vairāk par 1.5% ir nesamērīgi augstas. Arī ikgadējai pārvaldīšanas komisijai nevajadzētu būt augstākai par 1.5% gadā. Protams, ar šādiem kritērijiem, vairāku tirgus spēlētāju piedāvājumi vairs nav aktuāli.

Par termiņu. Man patīk tādas polises, kur termiņš ir garāks par 5 gadiem. Piemēram, man ir tāda polise, kuras termiņš ir 100 gadi. Kads jautās: “Pag, pag, garāks termiņš mazina polises pievilcīgumu!” Jā, tieši tā, taču pastāv būtiska atšķirība starp minimālo termiņu, kāds ir noteikts likumos, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un polises termiņu. Manas polises termiņš ir 100 gadi, taču to var pārtraukt arī ātrāk. Ja es polisi pārtrauktu pēc 5 gadiem no noslēgšanas brīža, tai nav nekādu pirmstermiņa pārtraukšanas sankciju.

Kāpēc man patīk šāds variants? Tāpēc, ka es izvēlos piesaisti finanšu tirgiem. Pie tam man patīk izvēlēties agresīvas stratēģijas, kas labos laikos straujāk pieaugs, bet sliktos laikos var uzrādīt lielāku vērtības kritumu. Ja, tuvojoties 5 gadu termiņa beigām, tirgos sākas korekcija, tad man ir iespēja turpināt polises darbību un sagaidīt cenu atgriešanos iepriekšējos līmeņus. Ja polisei ir strikts termiņš, tad nav variantu, polise tiek pārtraukta un tiek piefiksēts zaudējums.

Cik vēl iemaksāt šogad?

Atlikušajās dienās līdz gada beigām vēl var paspēt iemaksāt maksimālo summu, par kuru var saņemt nodokļu atmaksu, t.i. 10% apmērā no bruto algas. Ja slēdz jaunu polisi un tava alga šogad bija 20 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad var iemaksāt līdz 2 000 eiro un jau nākamajā pavasarī saņemt 460 eiro IIN atmaksu.

Ja kaut kādas iemaksas šogad jau ir veiktas kādā no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tad vajadzētu saskaitīt iemaksu summu un pārliecināties, ka tās sasniedz 10% no algas pirms nodokļu nomaksas. Jāatceras arī, ka faktiskā alga pirms nodokļu nomaksas var atšķirties no tās, kas noteikta darba līgumā, piemēram, ir saņemtas prēmijas, kādas piemaksas, pēc šo prēmiju saņemšanas ir bijis atvaļinājums un attiecīgi atvaļinājuma nauda ir bijusi augstāka par bruto algu. Tātad ir vēlams pārskatīt algas ikmēneša izrakstus un saskaitīt faktisko algu pirms nodokļu nomaksas.

Ja bruto alga šogad bija 20 000, bet iemaksas ir veiktas 1 500 eiro apmērā, tad vēl līdz gada beigām var iemaksāt atlikušos 500 eiro.

Ko darīt, ja ir jau noslēgta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polise?

Ja tā ir noslēgta šogad, tad neko papildus darīt nav vērts. Ir jāturpina veikt iemaksas tajā turpmākos 5 gadus un pēc tam saņemt uzkrājumu.

Ja tā ir noslēgta pirms 2 vai vairāk gadiem, tad šobrīd var noslēgt jaunu polisi. Jaunajā polisē veikt minimālās ikmēneša iemaksas, savukārt vecajā polisē iemaksāt lielāko daļu līdz pienāk vecās polises beigu termiņš.

Piemēram šobrīd ir polise, kas noslēgta pirms 2 gadiem. Alga ir 2000 eiro bruto. Mēnesī var veikt iemaksas 200 eiro apmērā (arī pēc jaunā regulējuma). Līdz gada beigām var noslēgt jaunu polisi un tajā veikt minimālās iemaksas 40-50 eiro apmērā. Vecajā polisēt iemaksāt 150-160 eiro mēnesī. Vecajā polisē veiktās iemaksas būs iesaldētas īsāku termiņu, attiecīgi nodokļu atmaksa nodrošina daudz lielāku kopējo ienesīgumu. Kad vecās polises termiņš būs beidzies, tad visu summu var iemaksāt jaunajā polisē, kam būs atlikuši vien 2 gadi līdz termiņa beigām.

Ko darīt ar 3.pensiju līmeni?

Jau agrākos rakstos biju minējis, ka neuzskatu 3.pensiju līmeni par pievilcīgu risinājumu, ja persona ir jaunāka par 50 gadiem. Ja personai ir 50 un vairāk gadi, tad no nākamā gada tieši 3.pensiju līmenis ir izdevīgākais risinājums, jo termiņš līdz iespējai ieguldījumu izņemt ir īsāks nekā dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu gadījumā.

Jāatceras, ka no nākamā gada kopējais limits iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni ir 10% no bruto algas un ne vairāk kā 4 000 eiro gadā.

Tātad jaunajiem izdevīgāk šogad noslēgt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisi, bet 50+ gadniekiem izdevīgāk lietot 3.pensiju līmeni.

Ja pelni vairāk kā 40 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas, tad ar nākamo gadu valsts tevi mazāk motivēs uzkrāt. Atlikušo līdzekļu ieguldīšanai būs jāmeklē citi varianti. Centīšos par tādiem nākamajā gadā rakstīt biežāk.

Šķiet, ka “ka lielos vilcienos” viss. Ja ir kas piebilstams vai jautājams, lūdzu, prasi facebook attiecīgā raksta komentāros.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kuru 2.pensiju līmeņa plānu izvēlos es?

Kopš Indexo parādīšanās man bieži ir jautājuši, kuru 2.pensiju līmeņa plānu es izvēlos un ko es ieteiktu citiem?

Jāsaka uzreiz, ka nevienam neieteikšu konkrētu 2.pensiju līmeņa plānu, taču aprakstīšu, kāpēc esmu veicis konkrēto izvēli.

Jau pirmajā dienā, kad bija iespējams pieteikties Indexo 2.pensiju līmeņa plānam “Izaugsme”, tam pieteicos.

Tā kā investīciju pasaulē neesmu pirmo dienu, tad man piedāvājums uzreiz bija skaidrs un saprotams. Zemu izmaksu pārvaldītājs ar pasīvu ieguldījumu stratēģiju, kas iegulda līdzekļus zemu izmaksu fondos.

Agrāk manus līdzekļus 2.pensiju līmenī pārvaldīja viena no lielajām bankām. Par rezultātiem nevarēja priecāties. Biju arī izpētijis, kur plāns iegulda līdzekļus. Plāns ieguldīja līdzekļus arī saistīto uzņēmumu vai pat tā paša pārvaldītāja pārvaldītajos fondos. Tas automātiski noved pie potenciāla interešu konflikta. Tāds var arī nebūt, ja pārvaldītais fonds tiešām nodrošina labāko ienesīgumu attiecīgajā aktīvu klasē, taču savi fondi rada papildus motivāciju paturēt lielāku ienākumu daļu savas grupas ietvaros.

Tas viss Indexo plānā nav.

Es vēlētos, lai mani līdzekļi tiktu ieguldīti vēl agresīvāk, t.i. visi līdzekļi tiktu ieguldīti akciju tirgos, jo man līdz pensijai vēl priekšā ir vairākas desmitgades. Diemžēl to neļauj spēkā esošā likumdošana. Tāpēc vēl lielāka nozīme ir zemām pārvaldīšanas izmaksām, attiecīgi atstājot lielāku finanšu instrumentu ienesīguma daļu tieši pašam ieguldītājam.

Lai arī neesmu pilnīgs pasīvās pārvaldīšanas metodes fans, tomēr esošie pensiju plāni ar savu aktīvo sniegumu nespēj pārliecināt un attiecīgi zemu izmaksu pasīvās pārdaldīšanas 2.pensiju līmeņa plāns ir optimāls variants.

Šie visi faktori man palīdzēja veikt izvēli.

Neilgi pēc Indexo “Izaugsmes” plāna parādīšanās tika piedāvāts vēl viens zemo izmaksu plānts no INVL “INVL INDEX DIRECT”. Nesaprotu, kāpēc vajadzēja tik garu un sarežģītu nosaukumu, taču ne par to ir runa.

“INVL INDEX DIRECT” piedāvā pat vēl zemākus pārvaldīšanas izdevumus. Šim plānam nevarēju pieteikties, jo pirms neilga laika biju jau veicis pārvaldītāja maiņu (pārvaldītāju var mainīt vienreiz gadā). Tomēr tas nav vienīgais iemesls. Pagaidām INVL nav spējis mani pārliecināt par savu plānu. INVL nav publicējis konkrētu aktīvu sadalījuma plānu. Jā, es zinu, ka ieguldījumus varēsim redzēt ceturkšņa pensiju plānu atskaitēs, taču šādam plānam prasītos, ka aktīvu sadalījums pa konkrētiem instrumentiem tiek publicēts arī plāna mājaslapā. Kā nekā pasīvā pārvaldīšana paredz, ka fondu sadalījums netiek bieži mainīts.

Šo visu faktoru rezultātā šobrīd esmu Indexo klients.

Kā būs nākamgad? To vēl laiks rādīs. Briest pārmaiņas likumdošanā un to rezultātā tiks būtiski ierobežotas maksimālās komisiju izmaksas visiem pārvaldītājiem. Ja pareizi saprotu, tad komisiju apjoms būs tik neliels, ka gandrīz visiem pārvaldītājiem pēc tam būs vienādas komisijas. Tad jau atkal varēs vērtēt plānu izvēlētos ieguldījumus, pārvaldīšanas manieri, vērtības, sniegumu, utt.

Atgādinu, ka neiesaku nevienu konkrētu pensiju plānu. Šajā rakstā esmu aprakstījis faktorus, uz kuriem balstīju savu pensiju plāna izvēli.

Atruna: Neesmu nekādā veidā saistīts ar Indexo vai INVL. Neesmu lūgts, aicināts no Indexo vai INVL puses rakstīt atsauksmi, viedokli un faktorus pensiju plāna izvēles veikšanai.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un uzkrājumi

Jau kopš gada sākuma politiķi ir kaitinājuši sabiedrību ar nodokļu reformu un tās neskaitāmajām versijām. Šobrīd škiet, ka šis process ir noslēdzies un var aprakstīt, kā šīs izmaiņas ietekmēs uzkrājumus un investīcijas.

Te var iepazīties ar finanšu ministrijas sagatavotu infografiku

Šajā apskatā nefilosofēšu par reformas pareizību vai nepareizību, nediskutēšu par progresīvo IIN, par reinvestēto peļņu, utt. Aprakstīšu, kā nodokļu reforma ietekmēs tos uzkrājumu veidus, ko izmanto vai var izmantot lielākā daļa sabiedrības.

Runa ir par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3. pensiju līmeni.

Iepriekš katrā no šiem ieguldījumu veidiem varēja iemaksāt līdz 10% no bruto algas jeb kopā 20% un šim apjomam netiek piemērots IIN, attiecīgi par šo summu nākamajā gadā varēja saņemt nodokļu atmaksu.

Nodokļu reforma paredz, ka apjoms, par kuru var saņemt IIN atmaksu, nepārsniedz 10% no bruto algas vai 4000 EUR gadā, skaitot kopā gan iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, gan 3.pensiju līmeni.

Piemērs: Persona ar 10 000 EUR gada algu pirms nodokļiem līdz reformai varēja iemaksāt 1 000 EUR dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un saņemt 230 EUR atmaksu, tāpat arī iemaksāt 1 000 EUR 3.pensiju līmenī un saņemt 230 EUR atmaksu. Kopā varēja ieguldīt 20% jeb 2 000 EUR un saņemt atmaksu 460 EUR. Pēc nodokļu reformas kopā var iemaksāt 10% jeb 1000 EUR un saņemt atmaksu 200 EUR (20% IIN ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā).

Secinājums. Aktīviem krājējiem situācija ir pasliktināta.

Līdz šim dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līguma termiņam bija jābut vismaz 5 gadi, lai varētu saņemt nodokļu atmaksu. Reforma paredz šo termiņu palielināt līdz 10 gadiem.

Iepriekš vairākas reizes esmu rakstījis par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un pat aprakstījis piemērus. Esmu minējis, ka vairāki šā pakalpojumu sniedzēji iekasē augstas komisijas un IIN atmaksa nereti ir vienīgais iemesls veikt šādus uzkrājumus.

Kā termiņa pagarināšana ietekmē pakalpojuma pievilcību? Tā to samazina.

Lai nesarežģītu dzīvi ar smalkiem aprēķiniem, var rēķināt šādi. Iepriekš par to, ka naudas līdzekļus ieguldījām un iesaldējām uz 5 gadiem, saņēmām 23% atmaksu no summas. Izdalot uz 5 gadiem, gada ienesīgumu palielinājām par 4.6%. Tā ir vērā ņemama motivācija veidot uzkrājumu.

Pagarinot termiņu uz 10 gadiem un izmantojot iepriekšējā piemērā norādīto ienākumu apjomu 10 000 EUR, IIN atmaksa 20%, izdalot uz 10 gadiem, dod papilus ienesīgumu 2% gadā.

Ja pakalpojuma sniedzējs ņem 1.5% pārvaldīšanas komisiju gadā, tad ieguvums ir tikai 0.5% gadā, salīdzinot ar scenāriju, kurā paši varam ar zemām izmaksām veikt ieguldījumus līdzvērtīgos instrumentos.

Secinājums. Arī šis ieguldījumu veids ir padarīts nepievilcīgāks.

Ok, situācija ir pasliktināta, bet ko tad īsti darīt?

Ja uzkrājumu/ieguldījumu summas ir salīdzinoši nelielas, piemēram, līdz pāris tūkstošiem eiro gadā, tad ir jāturpina izmantot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenis.

Es ieteiktu visus 10% iemaksāt tajā pakalpojumā, kam ir īsāks termiņš līdz līdzekļu saņemšanai. 3. pensiju līmeņa uzkrājumu var saņemt no 55 gadu vecuma. Tātad:

ja esi jaunāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
ja esi vecāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt 3.pensiju līmenī

Rezumējot par uzkrājumiem/ieguldījumiem ar nodokļu atviegolojumiem, var secināt, ka situācija ir krietni pasliktināta. Turpmāk nāksies aizvien vairāk ieguldīt tādos ieguldījumu veidos, kas neparedz nodokļu atvieglojumus. Jāatzīmē, ka retail klientiem šādi instrumenti ir gaužām nepieejami augsto minimālo komisiju dēļ.

Tāpēc nāksies uzkrāt daudz vairāk norēķinu kontos, nesaņemot nekādus procentus, līdz tiek sasniegts pietiekami liels līdzekļu apjoms, lai iegādātos atsevišķus finanšu instrumentus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!”

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 1 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 500 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: