Šis ir trešais raksts sērijā par Pirmajiem soļiem. Pirmo rakstu lasi šeit: 1.solis, otro rakstu lasi šeit: 2.solis. Šajā reizē par 3.soli – drošības spilvenu
Drošības spilvens
Kad ir paveikts pirmais solis – izveidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem – un otrais solis – atmaksāti dārgie kredīti, ja tādi bija – ir laiks ķerties klāt drošības spilvena veidošanai.
Drošības spilvena uzdevums ir nodrošināt līdzekļus ilgākam laika periodam, kurā dažādu apstākļu dēl var būt sarukuši vai pilnībā zuduši ienākumi. Starp šādiem apstākļiem ir darba zaudējums pēc savas gribas vai citu apstākļu ietekmē, ilgstoša slimība, ilgāka pauze pēc saspringta darba perioda, jauna dzīves ceļa meklējumi, u.c.
Manuprāt, adekvāts drošības spilvena apmērs būtu 6 mēnešu izdevumu summa.
Iepriekšējie raksti
Par drošības spilvenu esmu rakstījis jau vairākkārt. Pēdējo reizi šajā blogā par to rakstīju šī gada aprīlī: Drošības spilvens, vēlāk papildinātā versijā raksts par drošības spilvenu bija lasāms izdevumā iBizness
Tā kā būtībā savas domas par drošības spilvenu esmu uzrakstījis jau iepriekš, tad šis raksts ir vairāk domāts tam, lai turpinātu rakstu sēriju un kāds solis nepaliktu neizlaists.
Īsumā
Arī šoreiz vēlos atgādināt, ka ir svarīga soļu secība. Pirms veikt uzkrājumus lieliem pirkumiem vai sākt ieguldīt, ir svarīgi izveidot drošības spilvenu.
Drošības spilvena uzkrājumu nav nekur jāiegulda! Šiem līdzekļiem ir jāglabājas norēķinu kontā, kur tie ir salīdzinoši viegli un ātri pieejami.
Pozitīvā tendence
Pēdējo mēnešu laikā ir bijušas vairākas sarunas ar cilvēkiem, kuri iepriekš ir parūpējušies par drošības spilvena izveidi. Kādam no šiem cilvēkiem ienākumi COVID-19 ietekmē saruka, citam nē, taču visi uzsvēra to, cik labi, ka šāds uzkrājums ir izveidots.
Gadiem ejot, arvien vairāk dzirdu no cilvēkiem, kuri ir izveidojuši drošības spilvenu gan manis rakstītā ietekmē, gan citos avotos izlasītā ietekmē, taču šī tendence mani ļoti iepriecina.
Esot drošības spilvenam, cilvēki kopumā kļūst pašpārliecinātāki, viņi ir priecīgāki un drošāki par savu nākotni, mazāk streso un kopumā dzīvi tver pozitīvāk.
Ceru, ka tendence turpinās uzņemto pozitīvo kursu, un man būs iespēja satikt un runāties ar aizvien vairāk cilvēkiem, kuri ir izpildījuši pirmos 3 soļus un ir ceļā uz nākamajiem soļiem.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu šajā blogā pirmo reizi rakstīju pirms gandrīz 4 gadiem. Tas ir 3.solis rakstā Pirmie soļi
Tagad ir pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju!
Ja drošības spilvens ir izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo ienākumi ir saglabājušies vai izdevumi ir samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli!
Ja drošības spilvena nav, visticamāk, šajā laikā par tāda izveidi ir grūti vai pat neiespējami domāt.
Drošības spilvens īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuri neveic vai veic ļoti mazas sociālās iemaksas. Tādā gadījumā bezdarbnieku pabalsts pienākas tikai tādā apmērā, par kādu ir maksātas sociālas iemaksas. Arī sākotnējā valdības rīcība norādīja uz to, ka atbalsts vairāk pienākas tiem, kuri iepriekš ir maksājuši gan sociālās iemaksas, gan citus nodokļus.
Saprotu, ka šis raksts kaut kādā mērā ir bezjēdzīgs. Tie, kuriem jau ir drošības spilvens, var apmierināti sist sev pa plecu un krūtīm, savukārt tie, kuriem nav drošības spilvena, šis raksts šobrīd nekādā veidā nepalīdz. Tā nu tas ir!
Tomēr ir jāatceras, ka jebkura krīze agrāk vai vēlāk pāries. Un, kad tā būs pārgājusi, tad būs īstais brīdis agresīvi un mērķtiecīgi izveidot drošības spilvenu.
Drošības spilvens ir naudas līdzekļu apmērs, kas nosedz vismaz 6 mēnešu izdevumus. Šos līdzekļus nekur ieguldīt nevajag, tiem ir jābūt pieejamiem jebkurā brīdī. Vislabāk tos turēt atsevišķā bankas norēķinu kontā un neaiztikt līdz brīdim, kad patiešām drošības spilvens ir vajadzīgs.
Kāds varētu jautāt: bet kāpēc gan šos līdzekļus neieguldīt? Kad radīsies vajadzība, aktīvus pārdošu un tad man būs līdzekļi dzīvošanai.
Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd droši vien visiem aktīviem ir kritusies cena. Nekustamā īpašuma speciālisti saka, ka jau šobrīd pārdevēji ir gatavi no cenas nolaist 10-30%, savukārt akciju tirgi vidēji ir 20-30% zemāk nekā iepriekš. Ja šie aktīvi ir domāti tam, lai nosegtu ikdienas vajadzības noteiktam laikam, tad pēdējā mēneša laikā to apjoms ir sarucis par 10-30% un attiecīgi ar šiem līdzekļiem pietiks daudz īsākam laika periodam.
Šī brīža kontekstā vēlos pieminēt divus piemērus, kurus novēroju sociālajos tīklos un medijos.
Pirmais bija komentārs Swedbank ekonomikas apskata tiešraides laikā.
Otrais bija komentārs, ja atmiņa neviļ, no kādas kultūras sfēras darbinieces Panorāmā, kurā sieviete teica apmēram šādi:
Man viss ir labi. 2 mēnešiem līdzekļi pietiek. Salīdzinot ar citiem ir labi.
No tā var secināt, ka lielai daļai šīs sievietes līdzcilvēku, iespējams, nav brīvu līdzekļu, lai pārdzīvotu krīzes laikus.
Nobeigumā gribu brīdināt arī tos, kuriem ir izveidots drošības spilvens. Mani māc pieaugošas bažas, ka mums priekšā ir dziļa un ilga krīze, iespējams, depresija. Tas nozīmē to, ka ar savu drošības spilvenu ir jārīkojas vēl prātīgāk nekā cerēts. Iespējams, ar 6 mēnešu uzkrājumu būs jāmēģina iztikt krietni ilgāku laiku.
Rīkojamies prātīgi, taupīgi un izbaudām saulainās dienas!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.
Rakstu uzrakstīju pirms 3
gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu
rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd
man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds
ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos
rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu – tērē mazāk nekā nopelni.
Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.
Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:
Par katru atsevišķo
izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki
Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50
eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost
šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.
Nav tā, ka var neēst un vispār
neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja
skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas
sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.
Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.
Šādi it kā nevainīgu un
salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity
cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks.
Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.
Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām
izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību
apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām
vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi
izmaksām.
Vismaz vienu kalendāro
mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās
jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās
programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par
ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.
Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.
Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.
Transports
Ja vien nedzīvo
komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas,
transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no
pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu
apmēram, braucot ar luksusa klases auto.
Vēlreiz vēlos pievērsties
personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb
neizmantoto iespēju izmaksas.
Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams) šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis
Pirmajā gadījumā ir
iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek
lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts
ieguldījumu portfelis.
Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.
Ja personai tomēr X6 sniegtais
“statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī,
tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot
700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16
miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.
Tas nenozīmē, ka nevienam
nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto
patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb
kādas ir tā opportunity costs.
Vēl šodienas apstākļos un
galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā
sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot
tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši
augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.
Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.
Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.
Mājoklis
Mājokļa izmaksas nereti
ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var
variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un
tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz
pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī.
Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres
vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.
Pie noteikta turīguma
līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida,
atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela,
tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.
Gadās tā, ka cilvēki ik
dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu,
taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu,
neveicot nopietnus aprēķinus.
Izvēloties mājokli ir
jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu
sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu,
pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās
transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana
plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās,
salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas
un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas
platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.
Negribu minēt, cik varētu
būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju
variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu
līdz pat pāris tūkstošiem eiro.
Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.
Latte + transports+ mājoklis
Ja iedomājamies divas
jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas,
kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.
Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis,
transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un
nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no
ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.
Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem
neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par
uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga
līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.
Novirzot uzkrājumiem 400
eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot
saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu
portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.
Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.
Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!
Apzināta tērēšana
Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.
Parasti, veidojot
budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc
tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz
šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti
pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk,
taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.
Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.
Viens no risinājumiem ir
pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir
sekojoši.
Ir jānokārto pamata
lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi
fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.
Katram no mums ir kādas
lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju
iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam
vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram
cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi
identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši
lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas
nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo
funkciju.
Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.
Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.
Nobeigumā
Ja paļaujamies tikai uz
emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk
nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt
vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa
laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais
mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas
kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!
Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – pelnīt vairāk, tērēt mazāk!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pēc iepriekšējās finanšu krīzes bankām un apdrošinātājiem regulatori sāka pieprasīt veikt regulārus stresa testus.
Stresa testa galvenā doma ir mēģināt saprast un paredzēt, kā finanšu krīze ietekmētu konkrētā uzņēmuma pelnītspēju, galvenos rādītājus un spēju izdzīvot.
Tāpat ir vērts paskatīties uz savu finansiālo stāvokli. Uzdot jautājumu: “Kā man klātos, ja pēkšņi iestātos krīze?” Tā ir ne tikai ekonomiskā krīze globāli, bet arī negaidīti un neparedzēti negatīvi pavērsieni dzīvē, kam var būt būtiska finansiālā ietekme.
Agrāk vai vēlāk krīze pienāks un tai ir jābūt gatavam jau šobrīd. Tāpēc piedāvāju dažus aspektus, par kuriem padomāt un, iespējams, veikt darbības, lai savu personīgo finanšu stāvokli uzlabotu un sagatavotu nākamajai krīzei.
Hipotekārais kredīts
Vai hipotekārā kredīta maksājums pārsniedz 30% no ienākumiem? Ja tā ir, tad tā jau ir “ievainojamības zona”.
Ja rīt iestātos krīze un tā rezultātā ienākumi samazinātos par 20%, tad pēkšņi kredīta maksājums jau būtu gandrīz 40% no ienākumiem. Josta pārējos izdevumos būtu jāsavelk pamatīgi.
Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tipiski hipotekārā kredīta likme sastāv no 2 daļām: fiksētā un mainīgā. Mainīgā likme pēdējos gados ir zema, taču vēsturiski tā ir svārstīga un ir bijusi arī krietni augstākos līmeņos. Vai pēc 20 vai 30 gadiem likme būs turpat kur šobrīd? Diez vai!
Tāpēc būtu vēlams mēģināt samazināt kredīta maksājuma attiecību pret ienākumiem.
Darba zaudēšana
Cik ilgam laikam pietiktu ar uzkrājumiem, ja paliec bez darba? Protams, ir bezdarbnieku pabalsts, taču ne visiem tas pienākas un tā apjoms var nepietikt. 6-12 mēnešu izdevumu uzkrājums lielākajā daļā gadījumu būs pietiekams.
Negaidīti izdevumi
Ja šodien salūst veļasmašīna, vai ir brīvi līdzekļi tās iegādei rīt? Ja pēkšņi auto ir nepieciešams lielāks remonts, piemēram 1000 eiro, vai ir brīvi līdzekļi tā veikšanai?
Ikvienam ir jābūt kaut nelielam brīvo līdzekļu apjomam šādu izdevumu segšanai. Ja uzkrājuma nav, tad ir ļoti viegli iedzīvoties kredītos un uz ilgu laiku ielīst parādos.
Regulārie maksājumi
Kad pēdējo reizi pārliecinājies, ka visi maksājumi ir laikā samaksāti? Laikā, kad daudziem maksājumiem ir uzstādīta automātiskā apmaksa, ir īpaši viegli palaist garām kādu no maksājumiem. Protams, nav katru nedēļu vai mēnesi jāpārbauda, jo tad automātiskie maksājumi zaudē savu būtību, taču pārbaudīšana reizi 3 mēnešos lielākajā daļā gadījumu palīdzēs nenonākt parādnieku sarakstos.
Zems ienesīgums
Ja plāno vecumdienas vadīt, saņemot ienākumus no kapitāla, pārliecinies, ka atkīvu apjoms ir pietiekams, lai uzturētu vēlamo dzīves līmeni ar zemāku ienesīgumu.
Ar 2% ienesīgumu būs nepieciešams divreiz lielāks kapitāls nekā ar 4% ienesīgumu. Ir divi risinājumi: 1) samazināt izdevumus 2) palielināt kapitālu. Vislabāk būtu kombinēt abus divus.
Apdošināšana
Vai ir nosegti svarīgākie un potenciāli dārgākie dzīves aspekti? Vai ir apdrošināts mājoklis? Nebūtu vajadzība vākt ziedojumus nodegušu māju īpašnieku atbalstam, ja mājoklis būtu bijis apdrošināts.
Vai ir kredītņēmēja apdrošināšana, kas nāves vai darbaspēju zuduma gadījumā nosegs hipotekārā kredīta atlikumu, lai ģimenei ļautu turpināt dzīvot esošojā mājoklī?
Manuprāt, šie ir galvenie riska aspekti, kurus iekļaut savā stresa testā. No sākuma var apskatīt katru aspektu atsevišķi. “Nākamais līmenis” būtu dažus no tiem kombinēt un pēc tam censties panākt tādu personīgo finanšu stāvokli, kas šādos apstākļos ļauti turpināt dzīvi ierastajās sliedēs.
Stresa testu vajadzētu veikt ne retāk kā reizi gadā un papildus pirms lielu pirkumu un/vai kredītsaistību uzņemšanās.
Ja ir idejas, ko iekļaut stresa testā, lūdzu, dalies fb komentāros!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Kā tev liekas, cik daudz laika pavadi savu finanšu plānošanai un vadīšanai? The Ascent apkopoja un izanalizēja American Time Use Survey datus par to, kā, kam un cik daudz ASV iedzīvotāji patērē savu laiku.
Te arī grafiks:
Kolonnā pa kreisi ir attēlots, vidēji cik stundas dienā tiek patērētas konkrētajai aktivitātei.
8.8 stundas amerikāņi katru dienu guļ. 3.23 stundas strādā. Ja tas liekas maz, tad tas ir tāpēc, ka ir attēlots vidējais laiks uz visiem ASV iedzīvotājiem – gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem. Kolonnā pa labi ir attēlots vidējais stundu skaits konkrētajā aktivitātē, ja tajā piedālās. Attiecīgi cilvēks, kuram ir darbs, vidēji strādā 7.61 stundu dienā.
Vidēji 2.84 stundas tiek tiek pavadīts pie TV, 0.28 stundas spēlējot spēles, 0.18 stundas mazgājot drēbes, 0.03 stundas plānojot mājsaimniecības finanses un 0.01 stundu izmantojot finanšu pakalpojumus.
Ja saskaita kopā mājsaimniecības finanšu plānošanu un finanšu pakalpojumu izmantošanu, tad tās ir 0.04 stundas jeb 2 minūtes un 24 sekundes dienā jeb 1 stunda un 12 minūtes mēnesī! Tajā pašā laikā katru mēnesi vidēji 85 stundas un 12 minūtes tiek veltītas TV!
70 reizes vairāk laika tiek veltīts TV nekā savu finanšu plānošanai un vadīšanai!!!
Es nesaka, ka šīm aktivitātēm ir jābūt apgrieztā proporcijā, taču nav iespējams savest kārtībā savas finanses un ikdienā par tām rūpēties, ja tām tiek veltītas tikai 2 minūtes dienā.
Un ar 2 minūtēm dienā nekādā gadījumā nevar runāt par turīgumu un finansiālo neatkarību!
Tāpēc jautāju vēlreiz:
Cik daudz laika Tu velti savām finansēm?
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Diskutēt un sūdzēties par politiku var būt interesanti un aizraujoši, taču šādas diskusijas mūsu personīgās dzīves ietekmē reti vai nekad. Tāpat ir daudz citas lietas, par ko sūdzēties un diskutēt, kuras nevaram ietekmēt.
Tā vietā daudz prātīgāk būtu koncentrēties uz tādām lietām, kuras varam kontrolēt vai vismaz ietekmēt.
Lietas, kuras nevaram kontrolēt:
Naftas cena
Iekšzemes kopprodukts jeb IKP
Procentu likmes
Politika
Nodokļu likmes
Ekonomika
Finanšu tirgi
Ieguldījumu ienesīgums
Svārstības akciju cenās
Eiropas Centrālās Bankas lēmumi (bāzes likmes, refinansēšanas operācijas)
Cilvēka daba
Bezdarba līmenis
Ziņu virsraksti
Lietas, ko varam kontrolēt:
Mērķu uzstādīšana un tiekšanās uz to sasniegšanu
Ilgtermiņa ieguldījumu plāna izveide un pieturēšanās pie tā
Mācīties kontrolēt savas emocijas (nepārdot panikā un nepirkt pie FOMO)
Turpināt mācīties un izglītoties
Savu karjeru (networkot, meklēt izaugsmes iespējas, iegūt sertifikātus, utt)
Ētiskie standarti (izvēlēties lietas, ko ne pie kādiem nosacījumiem nedarīt)
Izvēlēties, kādu mediju saturu patērēt un nepatērēt, kādus TV kanālus skatīties vai neskatīties, kādus video skatīties vai neskatīties, utt
Cik daudz laika un kā to pavadīt sociālajos tīklos
Ar kādiem cilvēkiem pavadīt kopā laiku
Cik daudz no ienākumiem novirzīt uzkrājumiem
Dzīves izmaksu līmeni (izvēlēties no plaša spektra: pirmā nepieciešamība -> augstākais luksuss)
Nodarboties profesionālajā jomā ar lietām, kas sniedz patiesu gandarījumu
Abus sarakstus varētu turpināt gandrīz bezgalīgi.
Atcerēties neuztraukties un neveltīt pārāk daudz uzmanības lietām, kuras nevaram kontrolēt, un vairāk uzmanības pievērst lietām, ko varam kontrolēt, ir nepārtraukts mācību process.
Ja skatāmies tieši uz personīgajām finansēm, tad varam kontrolēt to, cik daudz uzkrājam, kā tērējam savu naudu un kur to ieguldām. Tajā pašā laikā nevaram kontrolēt nodokļu likmi ieguldījumu peļņai, ieguldījumu ienesīgumu un tirgus svārstības.
Nauda var radīt stresu, taču apzinoties lietas, kuras varam kontrolēt un nevaram kontrolēt, var palīdzēt samazināt stresa līmeni un ļaut vairāk koncentrēties uz citām dzīves jomām.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Ja apsver jauna luksus auto iegādi, varbūt tieši tev ir domāts šis raksts!
Iegādājoties auto, jārēķinās ar visām izmaksām. bmw.lv piedāvā skaistu rīku auto izmaksu aprēķināšanai.
Piedāvātajā rīkā izvēlamies X6 un lapas apakšā parādās kopējās ekspluatācijas izmaksas – 1 127 eiro mēnesī.
Tas ir ar pieņēmumu, ka auto iegādājas operatīvajā līzingā uz 3 gadiem. Ja cilvēkam ir tendence ik pēc 3 gadiem mainīt auto uz jaunu, tad 30 gadu laikā būs nomainītas 10 mašīnas.
Cik kopā izmaksātu šāds prieks? 12 x 1 127 x 30 = 405 720 eiro. Tiesa, te nav ņemta vērā inflācija. Ja izmaksām piemērojam 3% inflāciju gadā, tad kopējās izmaksas sasniedz 643 409 eiro.
30 gadu laikā par automašīnām tiks iztērēti 643 409 eiro un beigās nepaliks nekas, jo auto būs atdoti atpakaļ līzinga periodu beigās.
Kāda būtu situācija, ja ikmēneša izmaksas pilnībā tiktu uzkrātas un ieguldītas?
Pieņemot, ka visas izmaksas tiek ieguldītas ar 7% gada ienesīgumu, pēc 30 gadiem portfelis būtu sasniedzis 1 875 759 eiro. Jā, ir uzrakstīts pareizi, vairāk nekā 1.8 miljoni eiro!
Pirmajā gadījumā pēc 30 gadiem nav nekā, viss ir iztērēts. Otrajā gadījumā ir vairāk nekā 1.8 miljoni eiro. Šāds portfelis salīdzinoši droši spētu dot gada ienākumus 75 000 eiro apmērā.
Ar šo rakstu nevēlos moralizēt vai kādam kaut ko norādīt. Šis ir tikai alternatīvs veids, kā paskatīties uz izmaksām un to alternatīvām.
Ja luksus auto vietā vēlies izveidot nopietnu ieguldījumu portfeli un parūpēties par savu nākotni, dod ziņu!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pagājušā gada maijā uzrakstīju blogā rakstu Auto izmaksas. Pāris mēnešus vēlāk iegādājos sev auto. Mēdz teikt, ka auto īpašniekam ir 2 laimīgās dienas – pirmā, kad nopērk auto, un otrā, kad to pārdod. Šomēnes auto pārdevu. Tāpēc nolēmu savilkt kopā skaitļus un izrēķināt, cik man izmaksāja auto.
Auto pirku mazlietotu ar domu, ka lielais sākotnējās vērtības zudums jau ir aiz muguras. Tāpat bija svarīgi, lai auto pēc iespējas retāk būtu jāved uz servisu, ideālajā gadījumā tikai uz apkopēm. Protams, svarīga bija arī iegādes cena.
Tā rezultātā nonācu pie pusotra gada veca Ford Focus ar 20 500 km nobraukumu. Iegādājos to no dīlera, izmantojot operatīvo līzingu.
Auto lietošanas periodā bija sekojošas izmaksas:
Vērtības zudums
1491
Līzinga noformēšanas komisija
194,87
Apdrošināšana
522,03
Degviela
609,7
Riepas
360
Pagarinātā garantija
250
Sods
30
Citi
80
Skate
72
Procenti
180
Kopā
3669,6
Daži paskaidrojumi. Vērtības zudums ir starpība starp auto iegādes cenu un pārdošanas cenu. Visā auto lietošanas periodā nobraucu 6500 km. Degvielu ēda ap 7 litriem uz 100 km, lēju 98.benzīnu, aprēķinos izmantoju šodienas CircleK cenu 1.34 EUR par litru. Papildus iegādājos garantiju līdz auto 5 gadu vecumam. Saņēmu 1 sodu 30 EUR vērtībā par nepareizu auto novietošanu. Citi sadaļā ir iekļauta auto stāvēšana maksas stāvvietās, mazgāšana utml.
Kopējās izmaksas auto lietošanas periodā bija 3 669.60 EUR. Nobraucu 6500 km. Attiecīgi izmaksas uz vienu nobraukto kilometru bija 0.58 EUR.
Pats par sevi, iespējams, šis skaitlis neko daudz neizsaka. Tāpēc jautrības labad ir vērts to apskatīt konkrētos braucienos.
Ik pa laikam braucu no Rīgas uz Lielvārdi un atpakaļ. Kopējais attālums 120 km. Ja rēķina tikai degvielas izmaksas 7*1.2*1.34=11.26 EUR. Ja parēķina visas izmaksas 120 km * 0.58= 69.6 EUR
Biju aizbraucis arī līdz Viļņai. Turp-atpakaļ ap 600 km, kopējās izmaksas 600*0.58=348 EUR Pie šādas summas brauciens ar autobusu škiet ļoti pievilcīgs 🙂
Kādas ir alternatīvas?
Carguru auto noma uz diennakti maksā 49.99 EUR, iekļauti 100 km. Viens km izmaksā nepilnus 0.50 EUR. Katrs nākamais km 0.15 EUR.
Taksis ar ekonomisko tarifu maksā 0.36EUR/km + iekāpšana+laiks. Kopumā varētu būtu diezgan tuvu manām auto izmaksām.
Secinājumus var izdarīt katrs pats, dārgi vai lēti, ērti vai izdevīgi, utt. Es esmu apzinājis, cik man izmaksāja auto, un šie aprēķini noteikti palīdzēs nākotnē pieņemt prātīgus lēmumus. Vai, ja ne prātīgus lēmums, tad vismaz es apzināšos, cik man izmaksā braukšana ar savu auto.
Jāpiebilst, ka šis auto manā dzīvē spēlēja ļoti nozīmīgu lomu. Laikā, kad pārvietojos ar šo auto, iepazinos ar savu topošo sievu. Bija iespēja braukt uz randiņiem, aizbraukt pakaļ vēlos vakaros. Auto man bija pieejams vienmēr un uzreiz, kas manas dzīvesvietas dēļ nebūtu bijis iespējams ar Carguru. Šo aspektu naudā aprēķināt nav iespējams. Tieši tāpēc es par savām auto izmaksām nepārdzīvoju, bet gan pieņemu zināšanai.
Arī šobrīd neesmu palicis bez auto. Mums ir mazs, ekonomisks, mazlietots auto. Braucam pārsvarā brīvdienās un dažreiz vakaros. Izmaksas zinām un esam ar tām vairāk nekā apmierināti.
Tāda nu bija mana pieredze ar auto un tā faktiskajām izmaksām. Vai jau aprēķināji sava auto izmaksas uz 1 km?
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
24.01.2019. papildināts: rakstā minētais BlueOrange piedāvājums vairs nav pieejams.
Rakstā Pirmie soļi tiek minēts, ka ir jāizveido uzkrājums neparedzētiem gadījumiem 500- 1000 eiro apmērā pirmajā solī un 6 mēnešu izdevumu uzkrājums trešajā solī. Šī summa visticamāk kopā sastādīs dažus tūkstošus eiro.
Kur šo naudu turēt, lai tā nestāvēt bezjēdzīgī? Par to šajā rakstā.
Naudu ir jātur tādā kontā, kur tā ir pieejama jebkurā brīdī. Tātad termiņdepozīts neder. Der krājkonts, taču tiem šobrīd ir tik zemas likmes, ka nav pat vērts kustināt rokas un pirkstus, spaidot pogas internetbankā, lai līdzekļus uz tiem pārskaitītu.
Kas atliek? Dažādi banku speciālie piedāvājumi, kuru ietvaros banka maksā procentus par konta atlikumu, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.
Šobrīd ir pieejami 2 piedāvājumi(ja zini vēl kādu, lūdzu, dod ziņu):
Procentu likme: 1% gadā, ja ikmēneša ienākumi vismaz 350 EUR apmērā tiek pārskaitīti uz šo kontu. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 2500 EUR.
Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 5x mēnesī bezmaksas skaidras naudas izņemšana par summu līdz 800 EUR, dalība X Rewards programmā.
Cik izdevīga ir šī karte? Ja plāno izmantot karti tikai lai saņemtu procentus par atlikumu kontā, tad aina ir šāda.
1% gadā ir procentu likme. Tai tiek piemērota IIN likme 20%, tātad faktiskā neto likme sanāk 0.8% no konta atlikuma. Ja kontā tiek turēti 2500 EUR, tad gadā par šī konta atlikumu var saņemt 20 EUR. Komisijās gada laikā tiks samaksāts 14.4 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 5.6 EUR gadā jeb 0.22% gadā.
Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 14.4 / 0.08% = 1800 EUR
Procentu likme: 2.5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir no 200 līdz 500 EUR, vai 5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir virs 500 EUR mēnesī. Pirkumi jāveic ar kontam piesaistīto karti. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 5000 EUR.
Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 2x mēnesī bezmaksas naudas izņemšanu citu LV banku bankomātos, kartes piegāde Rīgā, 2.5% naudas atmaksa no degvielas uzpildes stacījās (DUS) iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir 200-500 EUR mēnesī, 5% naudas atmaksa no DUS iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir virs 500 EUR mēnesī, maksimālā summa atmaksai 20 EUR mēnesī.
Cik izdevīga ir šī karte?
Šajā gadījumā ir skaidrs, ka karte ir izdevīga tad, ja to aktīvi izmanto. Lielākajai daļai cilvēku tai būtu jākļūst par primāro norēķinu karti, lai izpildītu pirkuma summas nosacījumus. Aprēķināsim 2 scenārijus.
1. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir 300 EUR
Tiek izpildīts pirmais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 2.5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 2% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 2%= 100 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 40.12 EUR gadā jeb 0.8% gadā.
Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 2% = 2994 EUR
2. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir virs 500 EUR
Tiek izpildīts otrais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 4% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 4%= 200 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 140.12 EUR gadā jeb 2.8% gadā.
Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 4% = 1497 EUR
Šis komplekts īpaši izdevīgs ir cilvēkiem ar personīgo transporta līdzekli, kuri regulāri veic degvielas uzpildi par saviem līdzekļiem.
Pēc maniem pieņēmumiem Rīgā dzīvojošs auto braucējs mēnesī nobrauc ap 100 EUR degvielā, Rīgas apkārtnē dzīvojošs ap 200 EUR mēnesī. Kā iepriekš minēju, par šo summu ir iespējams saņemt naudas atmaksu.
Ja pieņemam otro scenāriju, ka mēnesī pirkumu summa pārsniedz 500 EUR, uz konta atlikums visu laiku ir vismaz 5000 EUR un katru mēnesi tiek iztērēti 200 EUR degvielai, tad situācija izskatās šādi:
Iepriekš jau aprēķinājām, ka pēc komisijām gadā tiek saņemti 140.12 EUR. Papildus tiek saņemti 200 x 5% = 10 EUR mēnesī par degvielas izdevumiem jeb 120 EUR gadā. Kopējā ienākumu summa ir 260.12 EUR jeb 5.2% gadā.
Secinājumi:
Ja uzkrājuma summa ir mazāka par 1497 EUR, tad neviens no šiem variantiem nav pievilcīgs. Vairāk tik samaksāts komisijās nekā gūts labums.
Ja kontu nav plānots izmantot kartes norēķiniem un pirkumiem, tad Citadele X Smart ar konta atlikumu no 1800 līdz 2500 EUR dos pavisam nelielu pozitīvu ienākumu. 0.8% gadā ir krietni augstāka likme par krājkontu likmēm.
Ja karti izmantosi kā primāro norēķinu instrumentu, tad BlueOrange komplekts 200% ir vispievilcīgākais. Tiesa kontā ir jātur vismaz 1497 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 500 EUR mēnesī vai jātur vismaz 2994 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 200 EUR mēnesī. Bez izdevumiem degvielai ienesīgums var sasniegt pat 2.8% gadā, bet ar izdevumiem degvielai tas var pārsniegt pat 5% gadā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Gandrīz gads ir pagājis no ieprieksējās Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017) versijas tapšanas. Laiks iet un piedāvājumi mainās. Iepriekšējā versijā minētais pakalpojumus vairs nenodrošina tik labus nosacījumus, taču BlueOrange 200% komplekts aktīviem kartes lietotājiem nodrošinās, labumus, kādus citur nesaņemt. Katram pašam jāparēķina, vai ir izdevīgi.
Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk teksts no oriģinālā ieraksta Pirmie soļi. Vēl piebildīšu, ka pēc 3.soļa izpildes katram cilvēkam situācija būs atšķirīga un turpmāk veicamie soļi būs atšķirīgi. Kāds var ķerties uzreiz pie ieguldīšanas, kāds atmaksās kredītu, bet cits uzkrās bērna izglītības apmaksai.
____________________________________________
Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.
Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.
Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.
Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.
Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
