Jau pusotrs gads ir pagājis kopš darbojos Investoru Klubā un attiecīgi arī gandrīz tikpat ilgs laiks ir pagājis kopš pēdējā ieraksta šeit.
Investoru Klubā mums iet lieliski – aug biedru skaits, rīkojam lielākus un lielākus pasākumus, būvējam aizvien spēcīgāku investoru kopienu Latvijā, esam izveidojuši spēcīgu komandu, kura ik dienu nodrošina mūsu biedrus ar investīciju aktualitātēm, viedokļiem un analīzēm.
Varētu vēl un vēl turpināt par sasniegto, par visu labo un nākotnes plāniem, bet ne par to ir šis ieraksts.
Ieraksts ir par to, ka es pilnībā apzinos, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nav tajā personīgo finanšu stadijā, lai veiktu investīcijas finanšu tirgos aktīvi un patstāvīgi un tāpēc viņi nav Investoru Kluba mērķauditorija.
Tajā pašā laikā es uzskatu, ka lielākai daļa Latvijas sabiedrības ir liels potenciāls būt par aktīviem investoriem, kuri paši rūpējas par saviem līdzekļiem, un tieši tāpēc es ar šo blogu mēģināšu palīdzēt ātrāk nokļūt tādā personīgo finanšu stāvoklī, lai būtu iespēja veikt investīcijas patstāvīgi.
Kā tas izpaudīsies?
Es plānoju atjaunot šajā blogā publicēto būtiskāko saturu. Daļa no šeit tapušajiem ierakstiem ir vairāk nekā 5 gadus veci. Šajā laikā ir mainījusies tirgus situācija, kā arī dažos jautājumos, iespējams, ir mainījusies mana attieksme pret konkrētiem personīgo finanšu aspektiem.
Tātad atjaunošu agrāk rakstīto saturu un centīšos ik pa laika uzrakstīt ko jaunu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šajā jomā neko unikāli jaunu nevar uzrakstīt.
Kā ir teicis Wallstreet Journal autors Jason Zweig: “Mans pienākums ir vienas un tās pašas pamata lietas aprakstīt neskaitāmi daudzos veidos.” Tas nav precīzs citāts, bet šādu redzu arī savu misiju.
Šajā blogā pieejamais saturs arī turpmāk būs bez maksas lasāms un pieejams ikvienam interesentam.
Ja šo lasāt, tad jau esat kādā no manām kontaktu listēm. Ja nu tomēr par šo uzzinājāt, bet neesam ne paziņas sociālajos tīklos vai neesat parakstījies uz jaunumu vēstules saņemšanu, tad, lūdzu, šo mainām.
Pavisam drīz jau sekos pirmie aktualizētie ieraksti.
Pirms pavisam neilga laika SEB sāka piedāvāt saviem klientiem pakalpojumu Roboinvestors.
Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.
Piedāvājums
Pakalpojuma būtība ir sekojoša: klients aplikācijā atbild uz jautājumiem, norāda mērķus, ieguldījuma laika horizontu un citu informāciju tieši tāpat, kā parasti ievadām arī anketās, kad vēlamies atvērt vērtspapīru kontus un aizpildām atbilstības anketas.
Galvenā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā anketa ir iekļauta aplikācijā un es to novērtētu, ka ļoti vieglu un ērti aizpildāmu.
Pēc anketas aizpildīšanas tiek iedots rezultāts jeb tiek piedāvāta Roboinvestoraprāt atbilstoša ieguldījumu stratēģija un attiecīgais SEB fonds.
Lai nebūtu tā, ka stāstu tikai kaut ko riņķī apkārt, tad arī pats aizpildīju anketu un, vadoties pēc manām atbildēm, saņēmu novērtējumu, ka manis izvēlētais riska līmenis ir augsts, kā arī ieteicamais riska līmenis ir augsts.
Tā rezultātā man ieteiktais risinājums bija SEB Strategy Growth fonds, kura stratēģija ir aktīva pieauguma, tajā 80% ir akcijas.
Tik tālu viss ir skaidrs un forši, taču tālāk seko izmaksu sadaļa.
Apkalpošanas maksa ir tā, ko paņems no mana konta, ja iegādāšos šo fondu, savukārt fonda pārvaldīšanas maksa ir iekļauta jau pašā fonda cenā.
Kopējās izmaksas, izvēloties šo fondu, ir 1.15% gadā.
To noteikti nevar uzskatīt par zemu izmaksu risinājumu.
Piedāvātie fondi
Aizpildot anketu vēlreiz un norādot pēc iespējas īsāku termiņu, piemēram, 1 gadu un uzkrājuma mērķi norādot mājokli, gala rezultātā tiek piedāvāts SEB Short Bond Fund, kurš iegulda īstermiņa obligācijās un fonda paredzamais ienesīgums īstermiņā ir tuvu 0% (SEB norādītā informācija).
Attiecīgi šajā gadījumā runa ir par kapitāla saglabāšanu, kuram nebūs ienesīguma, taču tas neatceļ komisijas, kuras šajā gadījumā ir 0.15% gadā par fonda pārvaldīšanu un 0.3% gadā par apkalpošanu jeb kopā 0.45% gadā.
Manuprāt, šādā risinājumā nav vērts ieguldīt, jo principā tiek garantēti mīnusi. Šādā scenārijā man kā klientam izdevīgāk ir atstāt līdzekļus norēķinu kontā.
Kopumā var secināt, ka Roboinvestors iesaka kādu no SEB pārvaldītajiem fondiem, kuru kopējās izmaksas man kā klientam būtu no 0.51% līdz 1.21% gadā. (SEB norādītā informācija)
Jāsaka atklāti, ka šajā brīdī nav vairs īsti vēlme iedziļināties pašos piedāvātajos fondos, jo šāds izmaksu līmenis, manuprāt, ir par augstu šādiem vienkāršotiem risinājumiem.
Vēl paliek atvērts jautājums, cik lielas komisijas iekasē fondi, kuros iegulda šie stratēģiju fondi. Vai gala rezultātā patiesais komisiju apmērs nevirzās uz 1.5% līdz 2% gadā? Tādā gadījumā šis kļūst ļoti nepievilcīgs risinājums.
Jāpiebilst, ka globāli šādi roboinvestoru pakalpojumi parasti pievilina tieši ar pievilcīgo komisiju struktūru. Tādi ASV spēlētāji kā Betterment un Wealthfront savus pakalpojumus piedāvā par 0.25% gada maksu, pie tam tajā ir iekļauti dažādi papildus risinājumi, piemēram nodokļu optimizēšanai, dažādiem uzkrāšanas rīkiem, u.c.
Alternatīvas
Ja atceramies iepriekšējo rakstu Swedbank Robur fondi – apskats, tad Swedbank piedāvā ieguldījumu risinājumu pasasules akcijās ar komisiju 0.3% gadā.
Ja paši esam gatavi patērēt laiku un meklēt zemo izmaksu ETFus, tad ASV akciju indeksu ETFus var atrast ar 0.05% gada izmaksām un pasaules akciju indeksu ETFus ar 0.22% gada izmaksām. Protams, šajā scenārijā papildus jāpieskaita arī brokeru komisijas.
Kopsavilkums
Ņemot vērā augstās izmaksas, man SEB Roboinvestora piedāvājums neliekas pievilcīgs. Šobrīd tirgū ir pieejamas gana daudz alternatīvas ar krietni zemākām izmaksām.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Nu jau kādu brīdi Swedbank saviem klientiem regulāru ieguldījumu veikšanai piedāvā Swedbank Robur fondus.
Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.
Piedāvājums
Ar pilno Swebank Robur fondu piedāvājumu var iepazīties šeit. Piedāvājums ir sadalīts 3 daļās: sabalansētie fondi, reģionālie akciju fondi un sektoru/tēmu fondi.
Sabalansētie fondi
Sabalansētie fondi ir fondu fondi jeb šie fondi iegulda citos fondos. Tajos nav iekšā atsevišķas akcijas un obligācijas, bet gan dažādi fondi. Skaitlis aiz fonda nosaukuma norāda uz to, cik liels īpatsvars no fonda tiek ieguldīts akcijās. Atceramies, jo lielāks īpatsvars akcijās, jo augstāks potenciālais ilgtermiņa ienesīgums, kā arī augstāks risks.
Kā redzam, tad šo fondu izmaksas ir no 0.71% par konservatīvāko fondu līdz 1.21% gadā par agresīvāko fondu.
Komisijas ir vērtējamas kā augstas. No vienas puses tiešām fondi ir aktīvi pārvaldīti, taču aktīvums slēpjas tikai citu fondu izvēlē. Manuprāt, tas nav pietiekams pamatojums šādai komisijai. Būtībā katru no sabalansētajiem fondiem varētu aizstāt ar 2 ETFiem pēc attiecīgām proporcijām – pasaules akciju ETF un pasaules obligāciju ETF.
Vēl jāatzīmē, ka šajos zemo procentu likmju laikos, manuprāt, Uzkrājumu fonds 10 un arī Uzkrājumu fonds 30 ir bezjēdzīgi. To faktiskais ienesīgums, visticamāk, būs tuvu nullei. Bet, ja tomēr ir brīvie līdzekļi virs 100 000 eiro, kurus īstermiņā ir nepieciešams izvietot, lai izvairītos no bankas riska, tad jau var meklēt citas alternatīvas un nemaksāt 0.71% vai 0.81% gada pārvaldīšanas maksu.
Kopumā, manuprāt, šie sabalansētie fondi nav pievilcīgi gandrīz nevienam. Protams, vienmēr pastāv kādi izņēmumi, kas būtu jāvērtē katra cilvēka individuālā gadījumā.
Reģionālie akciju fondi
Reģionālie akciju fondi paredz veikt ieguldījumus, vadoties pēc ģeogrāfiskās izvēles. Kā redzam, varam izvēlēties fondus, kuri iegulda gan plašos reģionos, gan atsevišķās valstīs.
Redzam arī, ka šo fondu pārvaldīšanas izmaksas ir krietni zemākas nekā sabalansētajiem fondiem. To varētu pamatot ar to, ka šie fondi būtībā ir pasīvās pārvaldīšanas instrumenti. Katrs no fondiem ir piesaistīts kādam konkrētam indeksam, taču no ieguldījumiem tiek izslēgtas kompānijas, kuras neatbilst Swedbank ilgtspējas uzstādījumiem. Papildus tam 10% no katra fonda attiecīgajā reģionā var tikt ieguldīti kompānijās, kas veicina atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu un aprites ekonomiku.
Jāatzīst, ka tieši šī fondu sadaļa man liekas jēdzīgākā un noderīgākā. Ja ir vēlme veikt nelielus, taču regulārus ieguldījumus finanšu tirgos, tad tieši Pasaules fonds būtu lieliska opcija ilgtermiņa ieguldījumiem ar zemu komisiju.
Ja ir īpaša pārliecība par kādu konkrētu reģionu vai valsti, tad var izvēlēties to. Taču nav vērts pašam veikt sadali uz vairākiem fondiem, jo to visu var paveikt veicot ieguldījumus Pasaules fondā, kurā ir iekļauta visa pasaule.
Sektoru / tēmu akciju fondi
Trešā un pēdējā sadaļa ir sektoru un tēmu akciju fondi. Pats nosaukums jau pasaka to, ka tiek ieguldīts vai nu konkrētā sektorā vai pēc konkrētas tēmas.
Augšējie 3 fondi tiek ieguldīti konkrētos sektoros. Savukārt apakšējie 2 tiek ieguldīti pēc konkrētas tēmas principa.
Kā redzam, tad arī šiem fondiem ir salīdzinoši augstas pārvaldīšanas izmaksas – robežās starp 0.71% un 1.26%. Augstās izmaksas pamato tas, ka fondi ir aktīvi pārvaldīti un tajos ir iekļautas atsevišķu akciju pozīcijas un nevis citi fondi.
Šajos fondos ir vērts ieguldīt, ja pašam ir stingra pārliecība, ka tieši tas ir tas, kas ir vajadzīgs, vai arī ir liela pārliecība par to, ka konkrētais sektors vai tēma performēs būtiski labāk nekā akciju tirgi kopumā.
Ja, piemēram, uzskatām, ka nekustamais īpašums ir īpaši labs ieguldījums, tad Swedbank Robur nekustamā īpašuma fonds var būt kā opcija regulāriem nelieliem ieguldījumiem. Ja esam gatavi ieguldīt regulāri vai neregulāri summas vismaz vairākos tūkstošos, tad šī opcija kļūst tikai par vienu no ļoti daudzām ieguldīšanas opcijām.
Swedbank Robur nekustamā īpašuma fondam ir 1.26% pārvaldīšanas komisijas. 75% no fonda tiek ieguldīti globāli, 25% Zviedrijā. Ja mēs kārtīgi pameklējam, tad varam atrast pasaules nekustamā īpašuma ETFus ar pārvaldīšanas komisiju 0.24% gadā. Atšķirība izmaksās par 1% ilgtermiņā ir ļoti, ļoti būtiska.
Tāpat ir ar pārējiem sektoru / tēmu fondiem.
Izmaksas
Iepriekš pieminēju tikai pašu fondu regulārās pārvaldīšanas izmaksas, taču, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos, jārēķinās arī ar pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām.
Swedbank Robur fondiem šādu komisiju nav. Attiecīgi šie fondi kļūst ļoti pievilcīgi regulāru un arī neregulāru ieguldījumu veikšanai.
Ja ieguldām Pasaules fondā, tad 0.3% gada komisija ir uzskatāma par zemu un pārējo komisiju neesamība šo fondu padara par vienu no izdevīgākajām pasīvās ieguldīšanas opcijām.
Ja izvēlamies kādu no sektoru/tēmu stratēģijām, tad gan pat pirkšanas, pārdošanas un turēšanas komisiju neesamība var neatspēkot augsto pārvaldīšanas komisiju, salīdzinot ar zemu ETF pārvaldīšanas komisiju un pieskaitot iegādes izmaksas. Tiesa, šeit būs runa par tūkstošos mērāmiem ieguldījumiem.
Maziem un regulāriem ieguldījumiem arī šis būs okei variants.
Tātad galvenais Swedbank Robur fondu pievilcīgums slēpjas faktā, ka netiek piemērotas pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijas.
+/-
+ iespēja veikt ieguldījumus finanšu tirgos bez pirkšanas komisijas
+zemas izmaksas pasīvās ieguldīšanas opcijas – reģionālie ieguldījumu fondi
+īpaši ērts rīks ieguldījumu veikšanai ar nelielām summām
-augstas komisijas sabalansētajiem fondiem, kuri, manuprāt, ir diezgan bezjēdzīgi
-augstas komisijas sektoru/tēmu fondiem, kuriem var atrast zemu izmaksu alternatīvas starp ETFiem
Kopsavilkums
Kopumā Swedbank Robur fondu piedāvājumu vērtēju ļoti pozitīvi. Ir parādījušās iespējas veikt regulārus pasīvos ieguldījumus ar zemu pārvaldīšanas komisiju un bez pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām. Kā negatīvo faktoru var minēt to, ka piedāvājums ir diezgan plašs un bez priekšzināšanām tajā var apmaldīties un izvēlēties ne gluži izdevīgāko un atbilstošāko fondu vai fondus.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Līdz šim blogā uzmanību vairāk esmu veltījis rakstiem par to, kā sākt krāt un kur veidot uzkrājumus. Tomēr apzinos, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem uzkrājumu veikšana ir pašsaprotama un normāla dzīves sastāvdaļa. Ja esi starp šiem cilvēkiem, tad zini, ka arī uzkrājējiem ir savi izaicinājumi, ar kuriem ir jāsastopas.
Šajā ierakstā par dažiem tipiskiem pieredzējušu uzkrājēju izaicinājumiem.
Ir pagājuši 5 gadi kopš dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises noslēgšanas
Tas nozīmē, ka līgumu var pārtraukt un pieprasīt līdzekļu izmaksu. Jā, šobrīd noslēgtām polisēm minimālais līguma termiņš IIN atmaksas saņemšanai ir 10 gadi, taču līdz 2017.gada beigām noslēgtajiem līgumiem ir spēkā prasība par 5 gadu minimālo prasību.
Tātad šobrīd var izvērtēt, vai turpināt veikt uzkrājumu šajā polisē vai to pārtraukt un ieguldīt uzkrātos līdzekļus paša spēkiem.
Ja pirms 5 gadiem ir sanācis noslēgt polisi ar augstām komisijas maksām, tad ir vērts polisi pārtraukt. Kas ir augstas komisijas? Ņemot vērā pašreizējos piedāvājumus tirgū, augstas komisijas, manuprāt ir kopsummā virs 2% gadā. Es ieteiktu parakāties dziļi savās dokumentu atvilktnēs un apskatīties, uz kādiem nosacījumiem ir noslēgta attiecīgā polise. Var izrādīties, ka to turpināt uzturēt nav izdevīgi.
Ja polise ir ar adekvātu izmaksu līmeni un negribas īpaši ņemties, tad var turpināt veikt iemaksas.
Kur turpināt uzkrāt pēc līdzekļu izņemšanas no polises?
Kad pēc 5, 10, un pat 20 gadu ilgas uzkrāšanas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisē ir pienācis brīdis, kad līdzekļi tiek izņemti, tad parādās jauns izaicinājums. Kur šos līdzekļus turpināt uzkrāt un ieguldīt?
Šos visus līdzekļus iemaksāt jaunā dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, visticamāk, nav vērts, jo summa pārsniedz 10% no bruto algas. Atgādinu, ka zūd jēga uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī, ja netiek atgūts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Ir skaidrs, ka rūpīgi krātos līdzekļus vidējā un ilgtermiņā nav vērts turēt norēķinu kontā vai krājkontā, jo tajos ienesīguma nav vispār vai tas ir ļoti zems, kā rezultātā inflācija laika gaitā “noēdīs” daļu no uzkrātās naudas.
Šajā brīdī nonākam pie secinājuma, ka nav ļoti vienkāršu un ātru risinājumus. Ir ļoti daudz dažādi risinājumi, taču katrs no tiem prasa laiku un zināmu iedziļināšanos. Apskatīsim dažus.
Nekustamais īpašums
Viens no izplatītākajiem ieguldījumu veidiem ir ieguldīšana nekustamajā īpašumā, piemēram dzīvokļa nopirkšana un tā izīrēšana.
Atkarībā no uzkrājumā esošo līdzekļu apmēra ir jāizvērtē, kādu un cik vērtu dzīvokli var iegādāties. Ar uzkrātiem pāris tūkstošiem, visticamāk, šis variants nederēs. Tomēr ar summām, sākot no 10 000 eiro, varēs atrast darījumus, kuros izmantojot hipotekāro kredītu varēs iegādāties pietiekami pievilcīgu īpašumu un izīrēt ar vidēju ienesīgumu.
Protams, jārēķinās, ka papildus kredīts ne visiem ir labākais risinājums. Ja jebkādu kredītsaistību esamība rada kaut nelielāko stresu, tad no šāda ieguldīšanas veida, pērkot kredītā un izīrējot, būtu jāizvairās.
Par ieguldīšanu nekustamajos īpašumos pirms laika sarunājos ar Aver Brokerage dibinātāju un vadītāju Deividu Baronu, sarunu meklē šeit: RR #3 – Deivids Barons | Nekustamais īpašums
Būtisks aspekts, kas ir jāņem vērā, ieguldot nekustamajā īpašumā, ir patērētais laiks īpašuma un ieguldījuma pārvaldīšanā. Iegādātais īpašums, iespējams, būs jāuzlabo un jāveic remonts, tam būs jāatrod īrnieks, regulāri jākomunicē ar īrnieku, dažādu problēmsituāciju gadījumos jārod ātri un dažreiz laikietilpīgi risinājumi. Jebkurā gadījumā iet runa par patērēto laiku. Jo lielāks skaits piederošo īpašumu, jo vairāk laika jāierēķina to pārvaldīšanā.
Finanšu tirgi
Otra lielā sadaļa ilgtermiņa ieguldījumiem ir finanšu tirgi.
Kopumā ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalītu divās kategorijās – pasīvā ieguldīšana un aktīvā ieguldīšana.
Aktīvā ieguldīšana ir atsevišķu finanšu instrumentu atlase ieguldīšanai un to iekļaušana portfelī. Tam seko esošo ieguldījumu regulāra uzraudzība, jaunu pozīciju meklēšana un atlase. Atkarībā no izvēlētā ieguldīšanas stila var tik veikti sākot no dažiem darījumiem gadā līdz vairākiem darījumiem dienā.
Aktīvajā ieguldīšanā ietilpst gan ieguldīšana akciju tirgos, izvēloties individuālas akcijas, sektoru ETFus, gan arī ieguldīšana obligāciju tirgos, atlasot individuālas obligācijas.
Aktīvās ieguldīšanas pievilcīgums slēpjas potenciāli augstajā ienesīgumā. Tomēr šajā brīdī ir jāatcerās riska un ienesīguma attiecība. Jo augstāks ir sagaidāmais ienesīgums, jo, visticamāk, augstāks ir arī risks, ar kuru jārēķinās.
Lai aktīvā ieguldīšana nekļūtu tikai par spekulācijām, tad būs nepieciešams nopietns laika ieguldījums, lai saprastu sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju un pēc tam regulāra iedziļināšanās izvēlēto instrumentu analīzē.
Kopumā aktīvā ieguldīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Tas nav ne labi, ne slikti, tas tā vienkārši ir.
Kā alternatīva aktīvajai ieguldīšanai kalpo pasīvā ieguldīšana. Tās pamatā tiek pieņemts, ka ekonomika kopumā ilgtermiņa aug, attiecīgi aug arī akciju tirgi. Balstoties uz šī pieņēmumam, netiek mēģināts atlasīt atsevišķus ieguldījumus, bet gan tiek nopirkta daļiņa no visa akciju tirgus jeb daļiņa no akciju indeksa.
Šajā scenārijā ieguldītājs saprot, ka saņems tirgus vidējo ienesīgumu. Nav mērķis saņemt vairāk nekā citiem vai pārspēt tirgus, bet gan ilgtermiņā audzēt kapitālu.
Lai neatkārtotos, tad par pasīvo ieguldīšanu esmu rakstījis jau agrāk, raksts meklējams šeit: Pasīvā ieguldīšana
Citi ieguldījumi
Ieguldīšana nekustamajā īpašumā un finanšu tirgos nav vienīgie varianti ieguldīšanai, taču, manuprāt, tie ir vieglāk saprotamie un uztveramie. Pastāv daudz un dažādu veidu ieguldīšanai, taču no pieredzes varu teikt, ka katrs no tiem prasa iedziļināšanos, specifiskas zināšanas un krietnu laika ieguldījumu.
Jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka neeksistē vieglas peļņas iespējas. Jā, dažreiz var paveikties, taču tā nav un nevar būt stratēģija ilgtermiņa ieguldījumiem un turīguma veidošanai.
Kā rīkoties?
Pirms ieguldīšanas lēmuma pieņemšanas vajadzētu kārtīgi padomāt par to, kādu mērķu sasniegšanai uzkrājums ir nepieciešams.
Ja ir plāns līdzekļus iztērēt nākamo dažu gadu laikā, neatkarīgi no to iztērēšanas veida šos līdzekļus prātīgāk būtu neieguldīt vispār, lai izslēgtu varbūtību daļu līdzekļus zaudēt. Zaudējums būs daudz grūtāk pārdzīvojams nekā potenciālie procenti peļņā.
Jo ilgāks laika horizonts ieguldījumiem jeb jo ilgāks laiks līdz līdzekļu iztērēšanas brīdim, jo agresīvāku ieguldīšanas stratēģiju var izvēlēties.
Vēl būtu jāmēģina saprast, cik daudz laika būs vēlme veltīt līdzekļu ieguldīšanai un ieguldījumu pārvaldīšanai. Jebkura ieguldījuma pārvaldīšana prasīs laiku, tomēr kādam tās būs dažas stundas gadā, kamēr citam līdz pat dažām stundām dienā.
Kad šie faktori ir pārdomāti un izanalizēti, tad ir jārīkojas. Jo ilgāk nauda stāvēs bezdarbībā, jo augstāks risks ir tai zaudēt savu pirktspēju.
____________________________________________
Ja nepieciešams ar kādu aprunāties un palīdzēt pārvarēt uzkrājēju izaicinājumus, padod ziņu! To var darīt, piesakoties konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par zemajām naftas cenām runā ne vien finanšu medijos, bet arī Latvijas medijos. Ar krietnu laika nobīdi arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir nokritušās. Naftas cena ir atgriezusies tādos līmeņos, kādi nav pieredzēti kopš 2000šo gadu sākuma.
Naftas cenas kritumam ir 2 iemesli – pieprasījuma kritums vīrusa dēļ un OPEC+ savstarpējie strīdi un izjukšana.
COVID-19 epidēmijas rezultātā lielā daļā no pasaules ir ierobežota kustība. Cilvēki atrodas mājās un nepārvietojas, lidmašīnas gandrīz nelido, arī kruīza kuģi nekursē. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājies pieprasījums. Pēc Goldman Sachs prognozēm kopējais globālais naftas pieprasījuma samazinājums aprīlī varētu būt ap 18 miljoniem barelu.
Pieprasījuma samazinājuma pīķis tiek prognozēts aprīlī, kam varētu sekot atgūšanās. Jāatzīmē, ka 2019.gadā saskaņā ar ASV Enerģijas informācijas administrāciju, vidējais naftas pieprasījums 2019.gadā pasaulē bija 100 miljoni barelu dienā. Tātad 3 mēnešus pieprasījums ir par 10-20% zemāks nekā iepriekš.
Šajos 3 mēnešos vien kopējais pieprasījuma krituma apmērs varētu sasniegt 1.22 miljardus barelu.
Otrs iemesls naftas cenas kritumam bija Krievijas un Saūda Arābijas strīds, kas rezultējās faktiskā OPEC+ izjukšanā. Puses vaino viena otru, apvainojumi ir dažādi, taču tā rezultātā visi ir sadusmojušies un pumpē naftu maksimālos apmēros.
Tātad no vienas puses ir zemāks pieprasījums, bet no otras puses ir augstāks piedāvājums. Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka naftas ieguvi tā vienkārši un lēti nevar apturēt. Tieši tāpēc arī naftas cenas ir nokritušās tik zemu.
Ja vien naftas ieguvējiem neizdosies vienoties par iespaidīgu iegūšanas apjomu samazināšanu, turpinās pieaugt iegūtās naftas apjoms, kurš tiek uzglabāts. Pēc dažādām aplēsēm tas varētu sasniegt 2 miljardus barelu.
Naftas cena atgriezīsies augstākos līmeņos brīdī, kad būs sabalansēts pieprasījums un piedāvājums. Ja iedomājas, ka ieguvējiem izdodas vienoties par ieguves apjomu samazinājumu un tā rezultātā izveidojas pat 5 miljonu barelu dienā deficīts, tad tikai šo uzkrāto rezervju “noēšanai” vajadzētu 400 dienas jeb vairāk nekā gadu. Atgādinu, šī “noēšana” var sākties brīdi, kad ir panākta vienošanās par apjomu samazināšanu vai pietiekami daudz ieguvēji izmisumā ir pieņēmuši lēmumu slēgt ieguves un daļa no spēlētājiem ir bankrotējuši.
Var secināt, ka ir augsta varbūtība, ka naftas cena saglabāsies salīdzinoši zemos līmeņus ilgstoši, iespējams, pat 1-2 gadus.
Kā no šī visa nopelnīt? Šajā laikā naftas kompānijas cietīs zaudējumus vai nebūs labi pelnošas, tātad šis sektors atkrīt. Šīs pašas naftas kompānijas samazinās ieguldījumu apjomus jauniem projektiem, tātad ieguldījumi naftas sektora apkalpojošos uzņēmumos arī atkrīt. Spekulēt ar pašu naftas cenu arī nav viegli. To var darīt caur fjūčeriem vai ETFiem, taču arī tur ir savi zemūdens akmeņi.
Tā kā šodien nafta ir salīdzinoši mazvērtīga, to pērk maz, tāpēc cena ir zema. Kopumā tirgi sagaida, ka nafta būs vērtīgāka pēc gada, attiecīgi naftas fjūčeriem ar piegādi pēc gada ir pavisam cita cena nekā šodien.
Kā redzam Cash cena uz attēla veidošanas brīdi bija $24.26 par barelu. Ejot attēlā uz leju, redzam, ka 2021.gada maija naftas fjūčera cena ir $36.02 par barelu. To sauc par kontango. Starpība ir liela! Kā no šī nopelnīt?
Ja ir vieta, kur iegādāto naftu uzglabāt, tad var šodien Spot tirgū jeb par Cash cenu nopirkt par 24 dolāriem un uzreiz pārdot jeb shortot nākamā gada maija naftas fjūčeri par 36 dolāriem, tā rezultātā jau šodien tiek piefiksēts 12 dolāru ienākums no šāda darījuma. Protams, ir jābūt vietai, kur šo naftu glabāt.
Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi tiek piepildītas visas iespējamās vietas, kur uzglabāt naftu, taču brīvā vieta strauji beidzas. Tā piemēram 4.aprīlī bija ziņa, ka vienā no pasaules lielākajām naftas uzglabāšanas vietām Fujairah Apvienotajos Arābu Emirātos ir sasniegta maksimālā kapacitāte jeb bunkuri ir pilni. 2019.gadā tika vēstīts, ka šīs glabātuves kopējā kapacitāte ir 62.9 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu. Tas pats notiek arī visur citur pasaulē. Visi, kas var, piepilda stratēģiskās rezerves un pērk lēto naftu, strauji aizpildot glabāšanas vietas.
Te nu beidzot mēs nonākam pie ieguldīšanas tēzes. Tā ir naftas produktu glabāšana offshore jeb naftas tankeros.
Tankeri
Naftas tankerus jau šobrīd sāk izmantot naftas uzglabāšanai. Tā rezultātā daļa naftas tankeru tiek novirzīti uzglabāšanai, kas samazina kopējo tirgū pieejamo brīvo tankeru jaudu naftas un tās produktu transportēšanai. Tas, protams, noved pie tankeru noalgošanas likmes pieauguma, tas savukārt rezultējas augstākos peļņas rādītājos naftas tankeru kompānijās.
Kā jau minēju, naftas fjūčeros ir izveidojies kontango, tas nozīmē, ka nākotnē nafta ir dārgāka nekā šodien. Naftas fjūčera cena šodien ir $24, bet nākamā gada maija $36. Tātad var nopirkt šodien naftu par 24, pārdot nākotnes fjūčeru un jau šobrīd piefiksēt $12 dolāru peļņu par katru barelu.
Lielajos naftas tankeros VLCC var glabāt ap 2 miljoniem barelu. Ja pieder šāds kuģis, tad nopērc šodien naftu, pārdod fjūčera kontraktu un piefiksē $24 miljonu ienākumu, tankeri noparko kādā vietā un naftu piegādā pēc gada.
Attiecīgi pieaug tas, cik daudz maksā šos kuģus noalgot. Vēl pirms mēneša maksa, lai noalgotu VLCC kuģi uz dienu bija pie $50 000. Kad izjuka OPEC tad šī likme izauga līdz $300 000 dienā, šobrīd svaigākie darījumi iet pa $120 000 – $200 000 dienā. Tiesa, šie ir salīdzinoši īsi braucieni un tie nav ilgtermiņa glabāšanai, taču atspoguļo situācijas neskaidrību naftas un tās produktu transportēšanā.
Jo ilgāk saglabājas liela atšķirība naftas cenā starp šodienu un pēc gada, jo ilgāk būs izdevīgi izmantot tankerus naftas glabāšanai. Tas samazinās pieejamo tankeru transportēšanas kopējo apmēru tirgū un tas turpinās uzturēt augstākas cenas. Attiecīgi tankeru kompānijām ir paredzami daudz augstāki ienākumi, kā rezultātā arī vajadzētu pieaugt to akciju cenām.
Attēlā augstāk ir attēlotas cenas, cik maksā noalgot attiecīga tipa kuģi konkrētā maršrutā. Cena ir ASV dolāri par vienu dienu. Baltā līnija ir VLCC kuģi, tie ir lielas ietilpības kuģi, kuru noalgošanas maksa pēdējā mēnesī ir svārstījusies no $100 līdz pat $250 tūkstošiem dienā. Vēl pirms gada cena bija ap $25 tūkstošiem dienā.
Morgan Stanley organizēja conferences zvanu ar tankeru kompānijām, tās laikā tika izteikti vairāki ļoti interesanti apgalvojumi un scenāriji.
Šī brīža Spot likme jēlnaftas tankeriem ir ap $200 tūkstošiem dienā, 2019.gadā tā vidēji bija $40 tūkstoši dienā. Produktu (pārstrādāti naftas produkti) tankeriem spot likmes ir virs $60 tūkstošiem dienā, salīdzinot ar 2019.gada vidējo likmi $19 tūkstoši dienā.
Arī ilgtermiņa glabāšanas likmes pieaug, daži CEO minēja, ka ir interese noslēgt līgumus uz vairāk nekā 6 mēnešiem par likmēm $70-$100 tūkstoši dienā. Kompānijas Euronav vadītājs rēķina, ka $5 contango (šobrīd $10 uz 6 mēnešiem) naftas cenās var attaisnot 6 mēnešu uzglabāšanas likmi šādiem kuģiem vismaz $50 tūkstoši dienā.
Euronav vadītājs minēja, ka pie pašreizējām tendencēm kompānija šogad tīrajā peļņā varētu nopelnīt pat tik daudz, cik liela ir tās tirgus kapitalizācija. Kompānijas pašizmaksa kuģim esot ap $19-20 tūkstoši dienā.
Kompānija DHT Holdings savā atskaitē par 2019.gada ceturto ceturksni uzrādīja, ka tās operacionālās izmaksas 2019.gadā bija $7 900 dienā VLCC tipa kuģim, savukārt vidējā spot likme 2019.gadā bija $36 400 dienā. 2019.gadā kompānijas neto ienākumi bija $83.5 miljoni. Šajā pašā atskaitē kompānija ziņoja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī 58% biji nobukoti par likmi $81 600 dienā. Jāatzīmē, ka šī atskaite iznāca pirms lielā naftas cenas krituma. Var secināt, ka saglabājoties esošajām tendencēm, arī šī kompānija šogad nopelnīs ļoti daudz un arī akcijas cenai ir potenciāls pieaugumam.
Kompānija Teekay Tankers savā 2019.gada ceturtā ceturkšņa atskaitē norādīja, ka vidēja izmēra kuģu dienas likmes pieaugums par $5 000 paaugstina kompānijas brīvo naudas plūsmu par $85 miljoniem gadā. 2019.gadā kopā brīvā naudas plūsma bija $178 miljoni. Ja likmes saglabātos tādos līmeņos, kādi tie bija 2019.gada pēdējā ceturksnī (šobrīd apmēram ir tajos pašos vai pat mazliet augstāk), tad kompānija pelnītu $8 uz vienu akciju. Akcijas cena šodien ir $17.4, tātad P/E būtu 2.18 (salīdzinājumam S&P 500 šobrīd P/E ir 20).
Kompānijai Scorpio Tankers ir naftas produktu tankeri. Pēdējā atskaitē tā ziņoja, ka 4.ceturksnī vidējā likme LR2 kuģiem bija $25 230 dienā. Pirms pāris dienām izskanēja ziņas, ka kompānija ir noslēgusi darījumu par 2 kuģiem aviācijas degvielas glabāšanai ar termiņu līdz pus gadam par likmi $40 un $44 tūkstošiem dienā. Atskaitē kompānija minēja, ka katrs $1 000 likmes pieaugums dod kompānijai papildus aptuveni $50 miljonus brīvo naudas plūsmu. Ja kompānijas vidējā likme pieaugtu par $5 000 dienā, tad kompānijas brīvās naudas plūsmas apmērs pieaugtu par 200%.
Protams, ir savi iemesli, kāpēc šīs kompānijas ir salīdzinoši nemīlētas un maz cilvēki tām pievērš uzmanību. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka naftu un tās produktus turpina iegūt lielos apjomos, pieprasījums ir krities, rodas pārpalikums, kurš kaut kur ir jāglabā. Kad gandrīz pilnas ir sauszemes uzglabāšanas iespējas, tad ir jāķeras klāt uzglabāšanai tankeros. Samazinās brīvo pieejamo tankeru skaits un ir nepārtraukts spiediens cenai iet uz augšu vismaz nekrist uz leju.
Šajā brīdi ir svarīgi atzīmēt, ka šīs kompānijas ir ļoti svārstīgas. To cena var mainīties par 10-20% dienā. Ieguldījums šādās kompānijās ir ļoti agresīvs ieguldījums. Mainoties apstākļiem, cena var ļoti strauji gan augt, gan kristies. Vēl šī gada sākumā šī sektora kompānijas nokritās pat par vairāk nekā 50% ļoti īsā laikā, jo būtiski bija sarukušas likmes.
To visu saliekot kopā, manuprāt, tankeru kompānijas piedāvā pievilcīgu ienesīguma/riska attiecību drosmīgajiem.
Šoreiz viss, bet noteikt vēl pie šīs tēmas atgriezīšos!
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
Informācijas atklāšana: Man pieder akcijas kompānijās Euronav, Teekay Tankers, DHT Holdings un Scorpio Tankers.
Šis raksts ir daļa no kaut kā jauna, kas taps laika gaitā. Ja vēlies arī turpmāk no manis saņemt investīciju idejas, pieraksties saņemt iknedēļas newsletter
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.
Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.
Pasīvās ieguldīšanas būtība
Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.
Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.
Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.
Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.
Kādu indeksu izvēlēties?
Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.
Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.
Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.
Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.
Kādu ETF izvēlēties?
Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.
Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)
To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.
Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.
Top 10 sadalījums pa valstīm:
Sadalījums pa sektoriem:
Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit
Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)
Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL
Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.
Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.
Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com
Kādu brokeri izvēlēties?
Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.
Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers
Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.
Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.
Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.
Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.
Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.
Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.
Ieguldīšanas plāns
Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.
Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.
Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.
Kopsavilkums
Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.
Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.
P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir
ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz
nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.
Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā
top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5
miljonus ASV dolāru.
Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus.
Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5
tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie
ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi
(ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)
Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem
ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV
dolāru.
Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni
30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp
turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.
Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat
pašsaprotami un dabiski.
Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem
vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais
ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.
Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās
un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.
Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki
iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir
novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču
iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj
saglabāt un vairot savu turīgumu.
ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?
Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Gandrīz gads ir pagājis no ieprieksējās Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017) versijas tapšanas. Laiks iet un piedāvājumi mainās. Iepriekšējā versijā minētais pakalpojumus vairs nenodrošina tik labus nosacījumus, taču BlueOrange 200% komplekts aktīviem kartes lietotājiem nodrošinās, labumus, kādus citur nesaņemt. Katram pašam jāparēķina, vai ir izdevīgi.
Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk teksts no oriģinālā ieraksta Pirmie soļi. Vēl piebildīšu, ka pēc 3.soļa izpildes katram cilvēkam situācija būs atšķirīga un turpmāk veicamie soļi būs atšķirīgi. Kāds var ķerties uzreiz pie ieguldīšanas, kāds atmaksās kredītu, bet cits uzkrās bērna izglītības apmaksai.
____________________________________________
Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.
Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.
Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.
Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.
Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.
Kāpēc ieguldīt akcijās?
Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.
Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015
No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.
Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.
Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.
Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.
Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.
ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.
2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?
Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:
Laika periods
S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927
9.45%
50 gadi
10.33%
40 gadi
12.12%
30 gadi
10.72%
20 gadi
7.42%
10 gadi
9.75%
5 gadi
15.88%
Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.
Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.
Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?
Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:
Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017
Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.
Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.
Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?
Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?
Avots: Hefty Wealth Partners
Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.
Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.
Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:
Avots: Crestmont Research
Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.
Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.
Secinājumi
Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.
Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.
Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.
Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.
Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.
Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.
Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.
Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.
Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.
Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.
Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.
Kas ir akcijas?
Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti. Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.
Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv
Kā pirkt un pārdot akcijas?
Akcijas var pirkt un pārdot pie brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.
Kas ir obligācijas?
Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.
Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.
Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?
Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.
Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.
Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.
Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.
Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.
Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.
Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.
Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.
Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
