Finanšu tirgi – Kaspars Peisenieks

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? #2

Pirms vairāk nekā diviem gadiem tapa pirmais raksts ar šādu pašu virsrakstu Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? Šajā rakstā esmu pārpublicējis gan daļu no iepriekšējā raksta, gan papildinājis ar aktuālajiem grafikiem, kā arī ar dažiem papildus domu graudiem.

Iesāksim ar vērtīgākā satura pārpublicēšanu no iepriekšējā raksta:

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības

Esam nonākuši līdz šodienai. Pirmais raksts tika publicēts 2018.gada 29.novembrī. Kā pa šo laiku ir gājis pieminētajam S&P 500 indeksam?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 54%.

Kā redzam no grafika, tad šis periods nav bijis garlaicīgs. Pats 29.novembris bija aptuveni pa vidu 20% korekcijai S&P 500 indeksā. Tāpat arī 2020.gada pavasarī piedzīvojām vairāk nekā 30% cenas sabrukumu, ja mēra no augstākā un zemākā punkta.

Varētu apgalvot, ka vislabāk būtu bijis pirkt 2018.gada beigās, tad pārdot 2020.gada sākumā un tad atkal no jauna visu sapirkt 2020.gada 23.martā. Jā, tādā gadījumā ienesīgums būtu ļoti iespaidīgs. Tomēr dzīvē precīzi trāpīt šajos pagrieziena punktos ir gandrīz neiespējami (lasi: neiespējami).

Ja 2018.gada novembrī tirgi likās dārgi, tad šobrīd tie liekas vēl dārgāki un, iespējams, šajā laikā ir palaists garām 54% pieaugums. Jā, tas nenāca bez riskiem, tomēr 54% pieaugums divarpus gadu laikā var būtiski mainīt dzīvi.

Labi, par iepriekšējiem divarpus gadiem ir skaidrs, ko tālāk?

Vai tagad ir labs laiks pārdot? Iespējams. Vai tagad vajag pārdot? Nezinu! Vai tagad ir labs laiks pirkt? Atkarīgs no ieguldījuma laika horizonta.

Kā redzat, nav vienas un vienkāršas atbildes.

Ļoti bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri saka, ka pagaidīs, kad būs lētāk un tad pirks. Un vadoties tikai pēc iepriekšējo divarpus gadu notikumiem, var droši pajautāt:

Vai pirki 2018.gada izskaņā pēc 20% korekcijas?

Vai pirki 2020.gada martā pēc vairāk nekā 30% cenas sabrukuma?

Parasti atbilde ir plecu paraustīšana un ar to arī sarunas beidzas.

Ja jau kopš 2018.gada novembra gaidi korekciju, tad S&P 500 indeksam no šī brīža līmeņiem būtu jānokrītas par 35%, lai atgrieztos 2018.gada novembra vērtībā. Cik bieži ir šādi kritumi?

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Kā redzam grafikā augstāk, tad 40-50% kritumi ir ļoti reti, diezgan bieži ir 10-20% kritumi. Var secināt, ka tādi notiek, bet varam to arī nesagaidīt tuvākajos gados. It īpaši ņemot vērā, ka pagājušajā gadā jau bija viens kritums par vairāk nekā 30%.

Ja skatāmies uz lielākajiem vēsturiskajiem kritumiem, tad redzam, ka kopš 1871.gada ir bijuši vien 8 kritumi lielāki par 35% (jāpiebilst, ka tiek izmantotas mēnešu cenas).

Ar šo es neapgalvoju, ka nav iespējams kritums. Jebkāds kritums ir iespējams jebkurā brīdī, taču ir vērts ņemt vērā kritiena lieluma varbūtību.

Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsture rāda, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumam. Protams, iegādes cena ietekmēs nākotnes ienesīgumu. Ja nopirksim dārgi, tas būs zemāks nekā ja nopirksim lēti. Tomēr ilgtermiņā tas visticamāk būs augstāks nekā, ja vienmēr gaidīsim labāko brīdi ieguldīšanai, taču īstajā brīdī nespēsim vai nepaspēsim, vai noraustīsimies veikt ieguldījumu.

Tātad, vai nu esam gatavi “lekt” īstajā brīdī. Tas nozīmē, piemēram, atzīmēt konkrētus cenas līmeņus pirkšanai, atlasīt un uzturēt sarakstu ar aktīviem, kurus pirkt krišanās brīdī, pārskatīt uzstādītos cenu līmeņus pie tirgus pieauguma. Īsuma – aktīvi gatavojamies zemāka brīža sagaidīšanai.

Vai ieguldām ilgtermiņā un īstermiņa svārstībām uzmanību nepievēršam. Abi ir labi varianti, kas labi izpildīti ilgtermiņā ar lielu varbūtību spēs palīdzēt audzēt turīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Video dialogi un monologi martā

Iepriekšējā mēneša laikā ir sanācis parunāt par finanšu tirgiem, ekonomiku un vīrusu video formāta. Šajā ierakstā dalos ar šiem video hronoloģiskā secībā.

7.marta saruna ar Kristapu Moru

18.marta monologs Live saruna par personīgajām finansēm un finanšu tirgiem

25.marta saruna ar Deividu Cjukšu par finanšu tirgiem un nekustamo īpašumu Latvijā, protams, vīrusa kontekstā

31.marta monologs Live: Vai esam apakšā? (tehniskā analīze)

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Bafets pret S&P 500

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Vorenu Bafetu. Viņš ir viens no atpazīstamākajiem investoriem, viens no bagātākajiem cilvēkiem pasaulē un viens no dāsnākajiem filantropiem.

Savu atpazīstamību viņš ir iemantojis ar lielisko sniegumu, ko ir nodrošinājusi viņa kompānija BERKSHIRE HATHAWAY INC.

Kopš kompānijas izveides 1965. gadā līdz 2018.gadam Berkshire ir pieaugusi par 20.5% gadā, salīdzinājumam S&P 500 šajā pašā periodā ir pieaudzis par 9.7% gadā. Kopējais pieaugums Berkshire gadījumā ir 2 472 627%, bet S&P 5oo kopumā ir pieaudzis par 15 019%.

Par Bafeta spējām un talantu runā viņa sasniegumi jeb augstais vēsturiskais ienesīgums.

Neapšaubot Bafeta spējas un talantu, šodien internetā manīju interesantu frāzi: kopš gada sākuma Berskhire sniegums par gandrīz 20% atpaliek no S&P 500 indeksa ienesīguma. Lūk arī grafiks:

S&P 500 indeksa (SPX) kopējais ienesīgums (cenas pieaugums un dividendes) kopš gada sākuma bija 21.86%, savukārt Berkshire (BRK/B) pieauga vien par 2.17%.

Vai Bafeta augstā ienesīguma laiki ir beigušies? To, protams, nevar pateikt aplūkojot 7 mēnešu darbības rezultātus.

Kā izskatās BRK/B pret SPX pēdējos 5 gados?

Kā redzams, Berkshire nedaudz atpaliek no SPX, lai gan abiem ir augsts un ļoti labs ienesīgums pēdējos 5 gados. Kā ir ar pēdējiem 10 gadiem?

Arī pēdējos 10 gados S&p 500 indekss ir uzrādījis augstāku ienesīgumu nekā Berskhire. Pie tam Berkshire 12.97% gada ienesīgums ne tuvu nav tāds, kādu tā ir spējusi nodrošināt kopš kompānijas izveides.

Vienkārši salīdzinot vēsturiskos SPX un BRK/B rezultātus, varētu rasties pārliecība, ka prātīgāk būtu ieguldīt tieši Bafeta kompānijā un nevis S&P500 indeksā, taču pēdējo 10 gadu rezultāti rāda, ka izdevīgāk būtu bijis ieguldīt tieši indeksā nevis Bafeta kompānijā.

Ko es ar šo visu gribēju pateikt? Vēsturiskais sniegums negarantē nākotnes sniegumu!

Ir iespējams, ka Berkshire turpinās dot tikpat augstu ienesīgumu kā kopš dibināšanas, bet ir arī iespējams, ka sniegums turpmākajos gados būs tik vājš, ka ar laiku ienesīgums nosēdīsies līdz tirgus vidējiem līmeņiem vai pat zem tiem. Ir iespējams, ka tie faktori, kas ļāva Bafetam nodrošināt augstu ienesīgumu, vairs nav tik spēcīgi vai vispār neeksistē. Tāpēc nevajadzētu skatīt izolēti kompānijas vēsturisko sniegumu un pieņemt lēmumu par ieguldīšanu tajā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Apgrieztā ienesīguma līkne

Normālos tirgus un ekonomikas apstākļos ienesīguma līkne ir augšupejoša. Tas nozīmē, ka par ilgāka termiņa obligācijām ir augstāks ienesīgums nekā īsāka termiņa obligācijām.

Attēlā augstāk ir attēlotas ASV valsts parādzīmju ienesīguma līknes. Raustītā blāvā līnija ir ienesīguma līkne 2016.gada 1.janvārī, tad tā bija normāla jeb īstermiņa parādzīmes deva zemu ienesīgumu, bet ilgāka termiņa parādzīmes deva augstāku ienesīgumu.

Spilgti zaļā līnija ir ienesīguma līkne uz šo brīdi. Var novērot, ka 3 mēnešu parādzīmju ienesīgums ir augstāks nekā pat 10 gadu parādzīmēm.

Šāda situācija parasti ir novērojama tad, kad investori kļūst bažīgi par finanšu tirgus stāvokli un vēlas iegādāties drošus vērtspapīrus, tipiski valstu parādzīmes ar vidēju līdz garu termiņu. Palielinās pieprasījums pēc tām, pieaug to cena un krītas to ienesīgums.

Vēsturiski ienesīguma līknes apgriešanās ir kalpojusi kā savlaicīgs signāls nākošajai recesijai. Iepriekšējās 2 lielās korekcijas ASV akciju tirgos sekoja pēc tam, kad 2 gadu ASV valsts parādzīmju ienesīgums bija augstāks nekā 10 gadu(attēlā zemāk)

Šobrīd līdz tam vēl neesam nonākuši. 10 gadu ienesīgums ir par 22 bāzes punktiem augstāks nekā 2 gadu ienesīgums.

Taču cita aina paveras, ja aplūko 3 mēnešu un 10 gadu ienesīguma atšķirības.

3 mēnešu parādzīmju ienesīgums jau 2 mēnešus ir augstāks par 10 gadu parādzīmju ienesīgumu. Kas vēsturiski ir noticis pēc ienesīguma līknes apgriešanās?

Pirmajā kolonnā no kreisās puses ir mēnesis un gads, kad notika līknes apgriešanās. Pēc līknes apgriešanās akciju tirgi ir turpinājuši iet augstāk vēl kādu laiku, tas ir attēlots B kolonnā(akciju tirgus pīķis), savukārt recesijas sākums ir attēlots C kolonnā.

Vidēji 10 mēnešus pēc līknes apgriešanās akciju tirgi sasniedza savu pīķi, tomēr jāņem vērā, ka ir liels diapazons starp 3 mēnešiem un 19 mēnešiem. Pēc tam vidēji pēc 5 mēnešiem sekoja recesija.

Starp līknes apgriešanos un recesijas sākumu vidēji ir bijuši 15 mēneši. Līkne apgriezās pirms 2 mēnešiem, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija ir sagaidāma pēc 13 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā gada. Te ir svarīgi piebilst, ka šie ir vidējie rādītāji un gandrīz nekad dzīvē nekas nenotiek vidēji. Īsākais periods bija 9 mēneši un garākais bija 25 mēneši, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija varētu sākties pēc 7-23 mēnešiem.

Beigās vēl vēlos piebilst, ka likmes apgriešanās pati par sevi neizraisa recesijas. Tas ir viens no simptomiem. Var notikt arī tā, ka recesija neseko tuvākajā laikā un turpinās pieaugums vēl vairākus gadus.

Tomēr, ņemot vērā vēsturiskos datus un šodienas situāciju, ir vērts būt piesardzīgiem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ir korekcija?

Nesen J.P.Morgan Asset Managment publicēja 3.ceturkšņa Guide to the Markets. Dažas pārdomas un attēli pēc iepazīšanās ar izvērsto materiālu.

Vidējā ekonomikas ekspansija ilgst 48 mēnešus

Ekspansija, kurā atrodamies šobrīd, ilgst jau 120 mēnešus jeb 10 gadus vidējo 4 gadu vietā.

ASV bezdarba līmenis ir zemākajos līmeņos kopš sešdesmitajiem gadiem. 50 gadu vidējais bezdarba līmenis ir 6.2%, šobrīd tas ir 3.6%.

S&P 500 indekss kopš zemākā punkta ir pieaudzis par 335%, iepriekšējās divās ekspansijās tas pieauga par 106% un 101%.

Skatoties uz augšējiem 3 grafikiem, var rasties sajūta, ka tūlīt, tūlīt jau būs korekcija. Kādu korekciju gaidīt, vadoties pēc vēsturiskajiem datiem?

Kopš otrā pasaules kara ir uzskaitītas 10 recesijas. Vidēji S&P 500 indekss šajās recesijās kritās vērtībā par 30%, pēdējā recesijā pat par 57%, bet 1953.gadā tikai par 15%. Pirmajā attēlā jau varējām redzēt, ka vidēji recesija ilgst 15 mēnešus.

Tomēr, ja paskatāmies uz S&P 500 indeksa log grafiku periodā kopš 1900.gada, tad šībrīža ekspansija nešķiet nekas unikāls.

Var novērot vairākus ilgstošus posmus ar zemu izaugsmi, kam seko augsta un ilgstoša izaugsme. Tā piemēram pēc Vjetnamas kara varēja novērot gandrīz 20 gadu izaugsmi ar salīdzinoši nelieliem satricinājumiem.

Ja nu šodien esam līdzīgā situācijā un esošā ekspansija ir tikai viduspunktā?

Vadoties pēc pirmajiem 3 grafikiem, iespējams, gribas pārdot visu un sēdēt drošībā līdz nākamajai korekcijai. Bet, ja nu līdz nākamajai nopietnajai korekcijai ir vairāki gadi vai pat desmitgade? Ne tikai inflācija apēdīs kapitāla pirktspēju, bet būs palaista garām iespēja kapitālam pelnīt un vairoties.

Ja sāk meklēt, tad internets ir pilns ar korekcijas un krīzes bļāvējiem. Ja tādu atrodiet, pameklējiet, ko tie ir teikuši pirms 2, 5 un 8 gadiem. Lielākā daļa arī iepriekšējos gados ir teikuši, ka korekcija nāk. Un šiem bļāvējiem ik pa laikam ir taisnība. Taču, ja būtu noticēts viņiem pirms 5 gadiem, tad būtu palaists garām ievērojams ASV akciju tirgus pieaugums.

Kapitālam ir jādod iespēja pelnīt, tas nozīmē ieguldīt to riska aktīvos. Sēžot “maliņā” drošībā nopelnīt nesanāks. Bet tas arī nenozīmē, ka šodien ir jāmetas iekšā tirgos.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos?

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem investīciju tirgos Kā ieguldīt finanšu tirgos? noslēgumā minēju, ka viens no variantiem ieguldīšanai finanšu tirgos ir uzticēt savu ieguldījumu pārvaldīšanu profesionāļiem. Izveidot ieguldījumu portfeli, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenit, kas attiecīgajā brīdī vislabāk kalpo klienta vajadzību nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. Tieši ar šādu portfeļu izveidošanu un pārvaldīšanu nodarbojos ikdienā. Ja domā, ka es varētu palīdzēt ar ieguldījumu parvaldīšanu, droši dod ziņu. Iespējams, atradīsim abpusēji noderīgu risinājumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti. Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Saruna par Bitcoin ar praktiķi

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem