Finanses
Raksti:
Yeah, It’s Still Water – Texas Instruments, skats uz pēdējo gadu finansēm un uzņēmuma vadības savas bagātības vairošanu
What will Christine Lagarde’s ECB look like? – kā varētu izskatīties ECB Lagardes vadībā
Property ladders – par ieguldīšanu nekustamajā īpašumā
Rīki:
pwc Worldwide Tax Summaries – ērts rīks nodokļu sistēmu salīdzināšanai un arī ziņkāres apmierināšanai
Video:
Mana saruna ar Kristapu Moru par uzkrāšanu un ieguldīšanu
Ko darīt ar mantotu nekustamo īpašumu? Manuprāt ir 4 varianti:
Mazliet plašāks skaidrojums katram no variantiem
1. Izmantot savām vajadzībām
Ja mantots ir dzīvoklis vai mantota ir māja, tad īpašuma izmantošana savām vajadzībām būs tā apdzīvošana. Ja mantota tiek vasarnīca, tad tā regulāri tiek izmantota. Ja mantota tiek lauksaimniecības zeme un/vai saimniecība, tad tās izmantošana un apsaimniekošana. Ja mantota tiek apbūves zeme, tad tās apbūve savām personīgajām vajadzībām.
2. Neizmantot nekā
Ir mantots īpašums, taču tas netiek izmantots. Mantotais dzīvoklis stāv tukšs, taču maksājumi (apsaimniekošana, apkure, elektrības pieslēgums, nekustamā īpašuma nodoklis) par to ir jāveic. Mantotā māja stāv tukša, taču maksājumi (elektrības pieslēgums, nekustamā īpašuma nodoklis, u.c.) ir jāveic, kā arī neapkurinātu māju “laika zobs” skar daudz spēcīgāk nekā apdzīvotu māju. Mantota vasarnīca stāv tukša, taču maksājumi jāveic.
Mantotā lauksaimniecības zeme atstāta atmatā, taču nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā un jārēķinās ar soda naudu par neizmantoto zemi. Mantotā apbūves zeme stāv neizmantota, taču nekustamā īpašuma nodoklis jāmaksā un zemes attīrīšanas izmaksas ar gadiem tikai pieaugs.
3. Gūt ienākumus
Mantot dzīvokli vai māju izīrēt. Vasarnīcu aktīvajā sezonā izīrēt. Lauksaimniecības zemi izīrēt citiem saimniekiem. Apbūves zemi izīrēt vidēja termiņa izmantošanai (tirdzniecība, auto plači, utt)
4. Pārdot
Mantoto īpašumu pārdoto un iegūtos līdzekļus izmantot citiem ieguldījumiem vai citu savu esošo kredītsaistību, ja tādas ir, segšanai.
Liekas nekas sarežģīts un viegli saprotams. Izdomājam, kurš variants attiecīgajā situācijā ir vispiemērotākais, un rīkojamies.
Uzreiz gan jāatzīmē, ka katrs gadījums ir individuāls. Mantojumā saņemtam īpašumam var būt atšķirīgi racionālākie pielietojumi atkarībā no mantojuma saņēmēja, tāpēc nav viena universāla padoma kā rīkoties ar mantotu īpašumu.
Gandrīz nekad racionāli nav izvēlēties 2.variantu. Bezdarbība vienmēr saistās ar tiešām izmaksām (nekustamā īpašuma nodoklis, u.c.) un netiešām izmaksām (nolietojums, aizaugšana).
Ļoti daudzos gadījumos racionālākā izvēle būtu īpašumu pārdot. Pārdošanā iegūtos līdzekļus var izmantot dažādi, t.sk.:
Vairāk par dažādām situācijām un kurš no variantiem attiecīgajā situācijā varētu būt racionālākais skaties video zemāk:
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Aprunājos ar Kristaps Mors par uzkrāšanu un ieguldīšanu
Runājām par šādām tēmām:
00:24 Klientu portfeļu pārvaldīšana 01:58 Kristapa satraukumi par iespējamo krīzi 06:15 Kaspara viedoklis par negatīvām % likmēm 08:25 Par obligācijām 09:30 Par ieguldījumiem akcijās 11:02 Par SP500 – pārāk augsta cena vai nē? 15:42 Kas atrodas Kaspara pārvaldītos portfeļos? 17:20 Investēšana zeltā 23:40 Bitcoin 24:36 Peer 2 Peer platformas 33:17 Uzkrājumu veidošana 35:35 Cik % no ienākumiem Kaspars uzkrāj? 37:35 Kā meklēt interesantas ieguldījumu idejas? 50:00 Ko Kaspars ieteiktu tiem, kas grib sākt ieguldīt?
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Kā tev liekas, cik daudz laika pavadi savu finanšu plānošanai un vadīšanai? The Ascent apkopoja un izanalizēja American Time Use Survey datus par to, kā, kam un cik daudz ASV iedzīvotāji patērē savu laiku.
Te arī grafiks:
Kolonnā pa kreisi ir attēlots, vidēji cik stundas dienā tiek patērētas konkrētajai aktivitātei.
8.8 stundas amerikāņi katru dienu guļ. 3.23 stundas strādā. Ja tas liekas maz, tad tas ir tāpēc, ka ir attēlots vidējais laiks uz visiem ASV iedzīvotājiem – gan strādājošajiem, gan nestrādājošajiem. Kolonnā pa labi ir attēlots vidējais stundu skaits konkrētajā aktivitātē, ja tajā piedālās. Attiecīgi cilvēks, kuram ir darbs, vidēji strādā 7.61 stundu dienā.
Vidēji 2.84 stundas tiek tiek pavadīts pie TV, 0.28 stundas spēlējot spēles, 0.18 stundas mazgājot drēbes, 0.03 stundas plānojot mājsaimniecības finanses un 0.01 stundu izmantojot finanšu pakalpojumus.
Ja saskaita kopā mājsaimniecības finanšu plānošanu un finanšu pakalpojumu izmantošanu, tad tās ir 0.04 stundas jeb 2 minūtes un 24 sekundes dienā jeb 1 stunda un 12 minūtes mēnesī! Tajā pašā laikā katru mēnesi vidēji 85 stundas un 12 minūtes tiek veltītas TV!
70 reizes vairāk laika tiek veltīts TV nekā savu finanšu plānošanai un vadīšanai!!!
Es nesaka, ka šīm aktivitātēm ir jābūt apgrieztā proporcijā, taču nav iespējams savest kārtībā savas finanses un ikdienā par tām rūpēties, ja tām tiek veltītas tikai 2 minūtes dienā.
Un ar 2 minūtēm dienā nekādā gadījumā nevar runāt par turīgumu un finansiālo neatkarību!
Tāpēc jautāju vēlreiz:
Cik daudz laika Tu velti savām finansēm?
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit:
Raksti:
Getting Better All the Time – nepārtraukti kļūt labākam
The Stereogram – Epsilon Theory par NBA, Ķīnas cenzūru, naratīvu maiņu
The Internet and the Third Estate – Facebook kā piektā vara?
Copper and Emerging Markets Are The New Hotness – Varš un attīstības tirgi
Full Frontal Fraud… – Kuppy par Teslu un beigšanu sekot, treidot Teslas akcijas. Manas domas ir līdzīgas – te nav cīņas, ko uzvarēt, attiecīgi nav vērts pievērst uzmanību un tērēt laiku
Stanley Druckenmiller On Liquidity, Macro, & Margins – dažas atziņas no Stanley Druckenmiller, jāatzīmē, ka tās ir tikpat aktuālas šodien kā pirms 31 gada
Video:
Esi saņēmis lielu naudas summu. Iespējams, to mantoji vai pārdevi biznesu, vai laimēji loterijā, vai pārdevi nekustāmo īpašumu. Aktuāls kļūst jautājums:
Vai šo naudu ieguldīt visu uzreiz vai pa daļām ilgākā laika periodā?
Šis jautājums Latvijā kļūst aizvien aktuālāks, jo ar laiku cilvēki ir spējuši uzkrāt arvien lielāku kapitālu gan veiksmīgi attīstot savus biznesu, gan audzējot savu ieguldījumu vērtības. Šādos gadījumos runa var būt var vairākiem simtiem tūkstošu eiro vai pat miljoniem. Kā šo naudu ieguldīt un ja nu tieši pēc ieguldīšanas sākas korekcija? Vai nebūtu labāk to ieguldīt vienādās nelielās daļās (ar to domājot dollar-cost averaging/DCA principu), lai izvairītos no ieguldīšanas neīstajā brīdī?
Aplūkojot datus, nē, labāk būtu visu summu ieguldīt uzreiz vienā reizē! 2016.gadā Vanguard publicēja pētījumu, kurā salīdzināja ieguldījumu vienā reizē visu summu uzreiz ar ieguldīšanu 12 vienādās daļās 12 mēnešu laikā. Ieguldot 60% ASV akcijās un 40% ASV obligācijās, 68% gadījumu augstāks ienesīgums bija visas summas ieguldīšanai uzreiz vienā reizē. Vidēji par 2.39% ienesīgums bija augstāks ieguldot uzreiz nekā ieguldot 12 mēnešu laikā. Vanguard pētījums apskatīja laika periodu no 1926.gada līdz 2015.gadam.
Lai iegūtu vēl
lielāku pārliecību par to, ka ieguldīt visu summu uzreiz ir izdevīgāk nekā
ieguldīt ilgākā laika periodā, salīdzinājām to, kāds ir viena uzreiz veikta ieguldījuma
sniegums 2 gadu laikā pret ieguldījumu, kas tiek veikts 24 vienādos ieguldījumos
24 mēnešu laikā. Jāatzīmē, ka tiek ieguldīts ASV akcijās un ASV obligācijās.
Laika periodā no 1988.gada jūlija līdz šī gada
septembrim ir bijuši 352 2-gadu periodu. Ieguldot 60% akcijās un 40%
obligācijās, 86% gadījumu visas summas ieguldīšana uzreiz uzrāda augstāku
ienesīgumu nekā ieguldīšana pa daļām (DCA). Vidēji ienesīgums ir par 10%
augstāks 2 gadu laikā, ieguldot visu summu uzreiz.
Ja 60/40 portfelis tiek pieņemts par “standartu”, tad kā ir ar agresīvāku un konservatīvāku portfeļu sniegumiem?
Portfelis ar 80% izvietojumu akcijās un 20% obligācijās 85% 2-gadu periodu uzrāda augstāku ienesīgumu, ja visa summa tiek ieguldīta uzreiz jeb gandrīz tāds pats rezultāts kā “standarta” portfelim. Ieguldot uzreiz, vidēji 2 gadu laikā ir bijis nopelnīts par 11% vairāk nekā ieguldot pakāpeniski.
Savukārt ieguldot 20% akcijās un 80% obligācijās, 97% 2-gadu periodos labāks rezultāts bija ieguldot uzreiz. Vidējais ienesīgums bija par 7% augstāks, kas ir vērā ņemams rezultāts konservatīvam ieguldījumu portfelim.
Neatkarīgi no portfeļa stratēģijas vēsturiskie dati rāda, ka summas ieguldīšana uzreiz pilnā apmērā vidēji sniedz augstāku ienesīgumu nekā attiecīgas summas ieguldīšana ilgākā laika periodā.
Protams, ne viena, ne otra ieguldīšanas metode nepasargā no īstermiņa negatīva ienesīguma. Tomēr svarīgi ir ieguldīt tieši ilgtermiņā, tā mazinot savu risku piedzīvot negatīvu ienesīgumu. Par to sīkāk lasi Pētera rakstā: Jo ilgāk, jo labāk
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit:
Raksti:
Mīti un realitāte – sakarīgs, izsvērts un labs komentārs par krīzes varbūtību Latvijas nekustamā īpašuma tirgū
When Performance Leads Assets – kad aktīvi seko sniegumam
CONTEXT IS KING – konteksts ir svarīgs. Nav viena investīciju, ieguldījumu risinājuma, kas derētu un atbilstu visiem
Mysterious – Howard Marks jaunākais memo
Visualizing Global Attitudes Towards Retirement – smuka infografika par cilvēku ekspektācijām un realitāti par pensijām dažādās pasaules valstīs
Video:
Jaunākā intervija ar Simon Sinek
Ieguldīšana kapitāla vērtspapīros jeb akcijās Latvijā ir ļoti maz izplatīta. Tam vēsturiski ir vairāki iemesli, tomēr tas neliedz nākotnē uz ieguldīšanu akcijās skatīties citādāk.
Saskaņā ar ASV Federālās Rezervju Sistēmas datiem 2016.gadā top 10% ģimeņu ar augstākajiem ienākumiem vidējā neto vērtība sasniedz 4.5 miljonus ASV dolāru.
Šis pats pētījums atklāj arī citus interesantus datus. Vidējais ieguldījumu apjoms akcijās uz vienu ģimeni ASV sasniedz 344.5 tūkstošus ASV dolāru. Pie ieguldījumiem akcijās tiek ieskaitīti tiešie ieguldījumi (pieder konkrēta uzņēmuma akcijas) un netiešie ieguldījumi (ieguldījumi akcijās caur fondiem, pensiju plāniem u.c.)
Ģimenēm ar ienākumiem 9.decilē (top 10% ar augstākajiem ienākumiem) vidējais ieguldījumu apmērs akcijās sastāda 1.365 miljonus ASV dolāru.
Turīgākajām ASV ģimenēm ieguldījumi akcijās sastāda aptuveni 30% no kopējās neto vērtības. Jāatzīmē, ka aptaujas liecina, ka starp turīgākajām ģimenēm 93.6% iegulda akcijās.
Tātad ieguldīšanas akcijās ASV ir ne vien normāli, bet pat pašsaprotami un dabiski.
Tajā pašā laikā tikai ap 30% no ģimenēm ar ienākumiem zem vidējiem jeb ienākumu grupā no 0-50% iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms uz 2016.gadu sastādīja 52 tūkstošus ASV dolāru.
Ap 70% no ģimenēm ar ienākumiem 6.-8.decilēs iegulda akcijās un šīs grupas vidējais ieguldījumu apjoms sastāda 153 tūkstošus ASV dolāru.
Var secināt, jo augstāks turīguma līmenis, jo vairāk cilvēki iegulda akcijās. Iespējams, kāds varētu teikt, ka tāda pati sakarība ir novērojama arī ar luksus preču iegādi, taču atšķirība ir tāda, ka luksus preču iegāde kopumā samazina turīgumu, savukārt ieguldījumi akcijās ilgtermiņā ļauj saglabāt un vairot savu turīgumu.
ASV pieredze rāda, ka ieguldīšana akcijās ir turīga cilvēka un turīgu ģimeņu neatņemama sastāvdaļa. Vai tiešām Latvijā būtu jābūt citādāk?
Ar šo es nesaku, ka ir jāskrien atvērt brokeru konti un jāsāk tirgoties ar akcijām. Ar šo es saku, ka ieguldījumiem akcijās gan tieši (individuālas akcijas), gan pastarpināti (fondi, ETFi, pensiju plāni u.c.) vajadzētu būt nozīmīgai sastāvdaļai no jebkuras turīgas ģimenes kopējās bagātības.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit:
Latvijā tāpat kā daudzviet citur pasaulē ir izveidojies uzskats, ka nekustamais īpašums ir viens no labākajiem ieguldījumiem. “Tautā runā”, ka nekustamajam īpašumam nekrīt vērtība un citi līdzīgi pieņēmumi.
Šajā brīdi vēlos piedāvāt ASV piemēru.
Ja aplūkojam S&P/Case-Shiller U.S. National Home Price Index vērtības izmaiņas laikā no 1987.gada līdz šī gada jūlijam, redzam, ka indeksa vērtība ir pieaugusi no 100 līdz 332.1.
32 gadu laikā mājokļu cenas ir pieaugušas par 232.1% jeb par 3.8% gadā. 3.8% vērtības pieaugums gadā nav slikti. Taču ir viens liels BET. Indekss atspoguļo cenas izmaiņas, taču netiek ņemta vērā inflācija.
Ieguldījumu būtība ir spēt saglabāt pirktspēju un vairot turīgumu ilgtermiņā, kas nozīmē spēt nopelnīt vairāk nekā pieaug cenas.
Šajā pašā laika periodā kopējais cenu pieaugums jeb inflācija ASV bija 138% jeb 2.7% gadā. Tā rezultātā īpašumu cenas reāli (pieaugums mīnus inflācija) pieauga par 1.1% gadā.
Vēl bēdīgāka bilde ir redzama zemāk:
Grafikā augstāk ir attēlotas nekustamā īpašuma vērtības izmaiņas pēc inflācijas 3 ASV pilsētās no 1990.gada līdz 2019.gadam. Rozā jeb sārtā līnija ir izmaiņas Losandželosā, kopējais pieaugums 42.3% jeb 1.2% gadā. Šis rādītājs aptuveni saskan ar iepriekš minēto reālo pieaugumu.
Tikmēr Ņujorkā (tumši zilā līnija) kopējais pieaugums bija vien 23.1% jeb 0.7% gadā, bet Čikāgā 6.4% jeb 0.2% gadā.
Līdz šai vietai rakstā par piemēru izmantoju ASV, jo ASV var tikt ņemts par piemēru vai ceļvedi tam, kā kapitālismā bāzētas ekonomikas attīstās un attiecīgi kādas tendences nākotnē potenciāli varētu būt novērojamas Latvijā, ja pieņemam, ka Latvijas ekonomikas kopējā attīstība sekos ASV pēdās.
Izejot no iepriekšējā pieņēmuma, varam secināt, ka vidēji nekustamais īpašums Latvijā pēc inflācijas nākotnē varētu pieaugt par 0-1% gadā. No vienas puses nav slikti, jo netiek zaudēta naudas pirktspēja. Taču no otras puses ir vairāki faktori, kas kopējo ainu padara mazāk pievilcīgu.
Viens no tiem ir nekustamā īpašuma nodoklis. Bāzes likme nekustamā īpašuma nodoklim Latvijā ir 1.5% no kadastrālās vērtības. Pārsvarā tā ir zemāka par tirgus vērtību, taču ilgtermiņā, visticamāk, nonāksim pie tā, ka nodokli maksāsim no tirgus vērtības. Tātad no reālas īpašuma vērtības pieauguma ir jāatņem 1.5%.
Tā rezultātā tukšs nekustamais īpašums gadā zaudē no -1.5% līdz -0.5% no savas reālās vērtības. Ar 1.5% ikgadēju vērtības kritumu pēc 10 gadiem kopējais reālās vērtības zudums būs gandrīz 15%.
Tāpat ir jāņem vērā, ka nekustamais īpašums nolietojas. ASV tiek pieņemts, ka mājoklis nolietojas par aptuveni 2.56% gadā, tā rezultātā 39 gadu laikā mājoklis tiktu pilnībā nolietots. Ja atņemam šo lielumu no iepriekš iegūtās vērtības, tad sanāk, ka nekustamais īpašums reālajā vērtībā ik gadu zaudē no -4% līdz -3% gadā. Ar 4% ikgadēju vērtības kritumu pēc 10 gadiem kopējais reālās vērtības zudums būs gandrīz 35%.
Pie tam nolietojumu pieņēmums ir attiecināms uz apdzīvotām vai regulāri izmantotām telpām. Es domāju, ka ikviens no mums ir redzējis, cik strauji īpašum degradējas, ja to neizmanto un neapkurina. Tādos gadījumos runa var būt par 5, 10 vai pat vairāk procentu vērtības zudumu gada laikā.
Ja īpašums stāv tukšs, bet tiek uzturēts lietošanas kārtībā, tas nozīmē izdevumus par elektrības pieslēgumu, apkuri, apsaimniekošanu. Šīs izmaksas arī var sniegties dažos procentos. Pieņemsim, ka tie ir 2% gadā. Nu jau kopējais reālās vērtības zudums ir aptuveni 6% gadā.
Šeit varētu novilkt iedomātu svītru un apstāties, pieņemot, ka tukšs nekustamais īpašums ik gadu zaudē aptuveni 6% no savas reālās vērtības jeb cenas pēc inflācijas.
Kopējā aina izskatās pavisam citādāk, ja īpašums tiek izīrēts. Nodokļu maksājumus un apsaimniekošanu var pārnest uz īrnieka pleciem. Tā rezultātā reālās vērtības kritums sarūk līdz 2.5% gadā, kas sastāv no 0% reālās cenas pieauguma un 2.5% nolietojuma.
Lai nekustamais īpašums kļūtu par pievilcīgu ieguldījumu, tas ir jāizīrē par cenu, kas ir lielāka par 2.5%(nolietojums), pieņemot, ka īpašuma cena pieaug vienā līmenī ar kopējo inflāciju ekonomikā. Tādā gadījumā nekustamais īpašums ne vien saglabās savu vērtību, bet arī vairos turīgumu.
Ja pieder nekustamais īpašums 60 000 eiro vērtība, un tiek maksāts samazinātais 10% nodoklis no īres ieņēmumiem, situācija ir sekojoša. Ienesīgumam pirms nodokļiem ir jābūt 2.78%. Šajā gadījumā gada īres maksas ieņēmumi būtu 1 668 eiro jeb 139 mēnesī pirms nodokļiem jeb 125 eiro mēnesī pēc nodokļiem. Atgādinu, ka šī ir minimālā īres maksa, lai ieguldītāja turīgums saglabātos un nekristos vērtībā.
Un šeit varam rezumēt. Ja stāv tukšs nekustamais īpašums 60 000 eiro vērtībā, tā uzturēšana un reālās vērtības kritums gadā kopā sastādīs ap 3 600 eiro. Lai ieguldītājs nezaudētu savu pirktspēju, īpašums ir jāizīrē ar vismaz 2.78% augstu ienesīgumu jeb 139 eiro mēnesī. Attiecīgi, kopējās vērtības pieaugumam ir nepieciešama augstāka īres cenas.
Jāatzīmē, ka visā rakstā runa ir par standarta gadījumu, kurā īpašums tiek tikai izīrēts. Zinošiem cilvēkiem, kas tam velta daudz laiku, vienmēr atradīsies iespējas dažādos tirgus segmentos, lokācijās un citās variācijās nopelnīt daudz vairāk. Taču tādā gadījumā tā vairs nav pasīva ieguldīšana vai sava turīguma saglabāšana, bet gan aktīva darbība, kas robežojas ar investēšanu un komercdarbību.
Tukšs nekustamais īpašums ir ļoti dārgs nekustamais īpašums!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit:
Raksti:
Brīdinājums! Blakusparādības var būt… – nocebo
What’s Your Delta? – “Almost all millionaires are hard-working, but every billionaire is lucky.”
What the CFA Charter is Good For: A Look at Employers and Job Roles – kur un kādās pozīcijās strādā CFA sertifikātus ieguvušie
The 20 countries facing population collapse – šajā topā Latvija ir augstajā 3.vietā. Apsteidzam Igauniju, bet mazliet atpaliekam no Lietuvas.
Video:
Scott Galloway par “vienradžu” IPO
Unraveling the Central Banks’ Misbehavior (w/ Jim Grant & Bill Fleckenstein) – Bill Fleckenstein dalās savā investēšanas pieredzē. Intervija filmēta pirms gada, taču Real Vision kārtējo reizi sniedz saturu, kas ir aktuāls daudz ilgāk nekā tikai attiecīgajā brīdī