Investīcijas – Lapa 8 – Kaspars Peisenieks

Jāsāk ar uzkrāšanu

Ik pa laikam man cilvēki jautā, kur ieguldīt pāris tūkstošus, lai nauda nestāvētu bezdarbībā un saņemtu labāko ienesīgumu.

Pirmā doma manā prātā ir par portfeļa izveidi, aktīvu alokāciju pa aktīvu klasēm un reģioniem, ņemot vērā cilvēka mērķus, vēlmes un riska apetīti. Tomēr patiesībā ienesīgumam šajā gadījumā ir ļoti maza nozīme, vismaz sākumā.

Ienesīgumam būs nenozīmīga loma salīdzinoši nelielu uzkrājumu gadījumā. Svarīgāk ir koncentrēties uz ienākumu pieaugumu un uzkrājumiem novirzāmo summu palielināšanu nekā uztraukties par uzkrājuma īstermiņa ienesīgumu.

Piemēram, esi uzkrājis 1000 eiro un ieguldi tos instrumentā, kas nes 5% ienesīgumu gadā jeb 50 eiro. Visu gada ienesīgumu var iztērēt vienā restorāna apmeklējumā vai pavisam nelielas dārza ballītes sarīkošanā.

Salīdzinājumam pieņemsim, ka pēc vairākiem gadiem portfeļa vērtība sasniedz 1 000 000 eiro. Portfelis tiek ieguldīts finanšu aktīvos un tas attiecīgi svārstās kopā ar finanšu tirgiem. Ja tas pieaug par 5% gadā jeb par 50 000 eiro, tā ir ievērojama summa, kādu novirzīt uzkrājumiem spēj tikai persona ar ļoti augstiem ienākumiem. Tieši tāpēc ienesīgums ir nozīmīgāks pie salīdzinoši lielām ieguldījumu summām, taču sākumposmā ar salīdzinošie nelieliem uzkrājumiem ienesīgums būtiski dzīvi neietekmē.

Uz ko koncentrēties – uzkrāt vai ieguldīt?

To var noteikt izmantojot sekojošu vienādojumu:

Kurš ir lielāks?

Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums

Vai

Ikgadējie uzkrājumi

Ja Tavi aktīvi x sagaidāmais ikgadējais ienesīgums > Ikgadējie uzkrājumi, tas nozīmē, ka ieguldījumi pelna vairāk nekā tiek novirzīts uzkrājumiem, tātad ir jākoncentrējas uz ieguldījumiem un to ienesīgumu. Tomēr, ja uzkrājumi ir lielāki par ienesīgumu, tad ir vairāk jākoncentrējas uz ienākumu pieaugumu un agresīvāku uzkrāšanu.

Piemēram, ja aktīvu apmērs sasniedz 20 000 eiro un reālistiski gadā tiek prognozēts 5% ienesīgums jeb 1000 eiro gadā, savukārt uzkrājumiem ik mēnesi tiek novirzīti 200 eiro jeb 2400 eiro gadā, tad vairāk ir jākoncentrējas uz uzkrāšanu un ienākumu palielināšanu. Protams, uzkrājumu summai sniedzoties vairākos desmitos tūkstošu, tos vajadzētu ieguldīt un neatstāt tos novārtā.

Man bieži jautā par to, ar kādām summā var sākt ieguldīt vai kādas ir nepieciešamas, lai kaut kas jēdzīgs no tā sanāktu. Te nu seko mans subjektīvais viedoklis:

Līdz 10 000 eiro jāizmanto tradicionālie uzkrāšanas produkti: depozīti, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Vislielākā uzmanība jāpievērš ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

Virs 10 000 eiro var sākt nodarboties ar ieguldīšanu finanšu tirgos paša spēkiem, ja tam pietiek laika un zināšanu. Jāatceras, ka sagaidāmais ienesīgums uz 10 000 eiro visticamāk nepārsniegs 500 līdz 700 eiro gadā, līdz ar to lielākajai daļai cilvēku prātīgāk būs turpināt koncentrēties uz ienākumu palielināšanu un agresīvāku uzkrāšanu.

No 50 000 eiro var sākt kaut cik nopietni veikt ieguldījumus finanšu tirgos. Pie šāda apmēra instrumentu iegādes komisijas “nenoēdis” pārāk daudz no kapitāla. No šādas summas varētu kļūt pieejami aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi, t.sk. var vērsties pie manis. Arī pie 50 000 eiro portfeļa ar sagaidāmo ienesīgumu 5% gadā jeb 2 500 eiro, kas ir līdzvērtīgi ap 208 eiro uzkrājumam mēnesī, lielākajā daļā gadījumu ir jāturpina agresīvāk uzkrāt un palielināt ienākumus.

No 200 000 eiro paveras gana plašas iespējas ieguldījumiem finanšu tirgos. Portfelī var iekļaut gan plaši diversificētus ieguldījumu fondus, indeksu fondus un pat nelielā īpatsvarā individuālas akcijas. 5% gada ienesīgums jeb 10 000 eiro gadā visticamāk arī šajā gadījumā būs krietni zemāks nekā personas ikgadējie uzkrājumi, tāpēc jāturpina uzkrāt un novirzīt līdzekļus ieguldījumu portfelī.

No 1 000 000 eiro lielākā daļa ieguldījumu no visa plašā spektra kļūst pieejami. Portfelī var iekļaut gan individuālas akcijas, gan obligācijas, gan fondus un indeksu ETFus. 5% gada ienesīgums jeb 50 000 eiro gadā lielākajā daļā gadījumu būs augstāks nekā uzkrājumiem ik gadu novirzītā summa, tāpēc īpaši liela uzmanība ir jāpievērš ieguldījumu portfelim.

Rezumējot, 99% gadījumu prātīgāk ir lielāku uzmanību pievērst ienākumu palielināšanai un agresīvākai uzkrāšanai.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mazāk ir vairāk jeb nesarežģī ieguldīšanu

Mēs visi mēdzam dažādās situācijas domāt par daudz, par daudz analizēt un mēģinām vienkāršo padarīt sarežģītu. It īpaši tas izpaužas, domājot par uzkrājumiem un ieguldīšanu. Ja pārāk sarežģī ieguldīšanas procesu, pie tā būs grūti pieturēties ilgtermiņā. Vienkāršākai ieguldīšanai seko šiem soļiem:

Izveido tādu plānu, kuru vari īstenot jebkādos finanšu tirgu apstākļos

Sāc ar Pirmajiem soļiem, tie ir salīdzinoši vienkārši, lai tos nebūtu problēmu īstenot. Dažus finanšu plānu piemērus esmu aprakstījis šeit un šeit. Plāna izveidošana ļaus izvairīties no emocionāliem lēmumiem.

Ieguldi nevis spekulē

Pastāv ļoti zema varbūtība, ka izdosies nopelnīt ar spekulēšanu. Ja pazīsti kādu, kam tas ir izdevies, tad šī persona ir izņēmums. Ieguldīšana nozīmē pirkt aktīvus, kas nes regulārus ienākumus un/vai ilgtermiņā pieaug vērtībā. Spekulēšana saistās ar augstu risku, lielām izmaksām un zemu varbūtību kļūt turīgam.

Ieguldi gan labos laikos, gan sliktos laikos

Angļu valodā pastāv ieguldīšanas princips “Dollar cost average”. Tā pamata būtība ir, ka ieguldīšana tiek veikta gan labos laikos, gan sliktos. Ieguldot sliktos laikos, var nopirkt tos pašus aktīvus par zemāku cenu un attiecīgi nopirkt lielāko to skaitu. Kad atkal iestāsies labie laiki, tad sliktos laikos veiktie ieguldījumi būs ievērojami pieauguši.

Uzstādi ieguldīšanas mērķus

Ja plāno doties pensijā pēc 30 gadiem, uzstādi vēlamo mērķa portfeļa apmēru. Tam ir jābūt gana ambiciozam, taču arī sasniedzamam. Ar dažādiem ienesīgumiem var aprēķināt nepieciešamos ikmēneša uzkrājumus dažādos scenārijos. Nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem un ieplānot divciparu ikgadējo ienesīgumu, tāpat arī nevajadzētu ieplānot naudu “turēt zeķē” un nepelnīt neko. Ik pa laikam pārliecinies par sasniegto progresu. Ja atpaliec no uzstādītā plāna, tad var palielināt uzkrājumiem novirzāmo summu apmērus.

Diversificē

Diversificēt starp aktīvu klasēm un dažādiem tirgiem ir viegls veids, kā samazināt kopējo risku. Atsevišķs uzņēmums var bankrotēt, taču akciju tirgi kā tādi vēsturiski nebankrotē. Tiesa, sliktos laikos gandrīz visiem aktīviem kritīs vērtība, tomēr lielākajā daļā gadījumu diversifikācija dos zemāku svārstīgumu un mazāku risku.

Nepievērs uzmanību īstermiņa svārstībām finanšu tirgos

Ja ieguldi ilgtermiņā, tad nav vērts pievērst uzmanību ikdienas svārstībām finanšu tirgos. Ja vakar tirgi kopumā pieauga par 1%, bet šodien nokritās par 1%, tad esi uz vietas. No ilgtermiņa ieguldījumu skatupunkta šādas svārstības ir nenozīmīgas. To pašu var teikt par nedēļas izmaiņām un pat mēneša izmaiņām. Lielākajai daļai ilgtermiņa ieguldītāju būtu pietiekami ar ikgadēju ieguldījumu pārskatīšanu.

Pielāgo riska un termiņa faktorus visiem saviem ieguldījumiem

Jo īsāks attiecīgā ieguldījuma vai uzkrājuma laika termiņš, jo zemākam būtu jābūt riskam. Jo ilgāks termiņš, jo augstāku risku var uzņemties. Vienkārši sakot, īstermiņa ieguldījumos nevajadzētu iekļaut akcijas, savukārt ilgtermiņā ieguldījumi akcijās ir būtiska portfeļa sastāvdaļa.

Regulāri pārskati savus ieguldījumus

Iepriekš rakstīju, ka nav vērts pievērst uzmanību īstermiņa svārstībām, taču nevajadzētu arī par ieguldījumiem pavisam aizmirst. Ja ir kādi uzkrājumi, kuru stāvokli neesi apskatījis vairāk nekā gadu, tad šobrīd būtu labs laiks tos pārskatīt. Manuprāt, ikgadēja ieguldījumu pārskatīšana ir piemērots pārskatīšanas biežums lielākajai daļai ieguldītāju.

Būšu pateicīgs, ja dalīsieties ar saviem ieguldīšanas noteikumiem, soļiem un principiem komentāros facebook.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt?

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis

Ja apsver jauna luksus auto iegādi, varbūt tieši tev ir domāts šis raksts!

Iegādājoties auto, jārēķinās ar visām izmaksām. bmw.lv piedāvā skaistu rīku auto izmaksu aprēķināšanai.

Piedāvātajā rīkā izvēlamies X6 un lapas apakšā parādās kopējās ekspluatācijas izmaksas – 1 127 eiro mēnesī.

Tas ir ar pieņēmumu, ka auto iegādājas operatīvajā līzingā uz 3 gadiem. Ja cilvēkam ir tendence ik pēc 3 gadiem mainīt auto uz jaunu, tad 30 gadu laikā būs nomainītas 10 mašīnas.

Cik kopā izmaksātu šāds prieks? 12 x 1 127 x 30 = 405 720 eiro. Tiesa, te nav ņemta vērā inflācija. Ja izmaksām piemērojam 3% inflāciju gadā, tad kopējās izmaksas sasniedz 643 409 eiro.

30 gadu laikā par automašīnām tiks iztērēti 643 409 eiro un beigās nepaliks nekas, jo auto būs atdoti atpakaļ līzinga periodu beigās.

Kāda būtu situācija, ja ikmēneša izmaksas pilnībā tiktu uzkrātas un ieguldītas?

Pieņemot, ka visas izmaksas tiek ieguldītas ar 7% gada ienesīgumu, pēc 30 gadiem portfelis būtu sasniedzis 1 875 759 eiro. Jā, ir uzrakstīts pareizi, vairāk nekā 1.8 miljoni eiro!

Pirmajā gadījumā pēc 30 gadiem nav nekā, viss ir iztērēts. Otrajā gadījumā ir vairāk nekā 1.8 miljoni eiro. Šāds portfelis salīdzinoši droši spētu dot gada ienākumus 75 000 eiro apmērā.

Ar šo rakstu nevēlos moralizēt vai kādam kaut ko norādīt. Šis ir tikai alternatīvs veids, kā paskatīties uz izmaksām un to alternatīvām.

Ja luksus auto vietā vēlies izveidot nopietnu ieguldījumu portfeli un parūpēties par savu nākotni, dod ziņu!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ir korekcija?

Nesen J.P.Morgan Asset Managment publicēja 3.ceturkšņa Guide to the Markets. Dažas pārdomas un attēli pēc iepazīšanās ar izvērsto materiālu.

Vidējā ekonomikas ekspansija ilgst 48 mēnešus

Ekspansija, kurā atrodamies šobrīd, ilgst jau 120 mēnešus jeb 10 gadus vidējo 4 gadu vietā.

ASV bezdarba līmenis ir zemākajos līmeņos kopš sešdesmitajiem gadiem. 50 gadu vidējais bezdarba līmenis ir 6.2%, šobrīd tas ir 3.6%.

S&P 500 indekss kopš zemākā punkta ir pieaudzis par 335%, iepriekšējās divās ekspansijās tas pieauga par 106% un 101%.

Skatoties uz augšējiem 3 grafikiem, var rasties sajūta, ka tūlīt, tūlīt jau būs korekcija. Kādu korekciju gaidīt, vadoties pēc vēsturiskajiem datiem?

Kopš otrā pasaules kara ir uzskaitītas 10 recesijas. Vidēji S&P 500 indekss šajās recesijās kritās vērtībā par 30%, pēdējā recesijā pat par 57%, bet 1953.gadā tikai par 15%. Pirmajā attēlā jau varējām redzēt, ka vidēji recesija ilgst 15 mēnešus.

Tomēr, ja paskatāmies uz S&P 500 indeksa log grafiku periodā kopš 1900.gada, tad šībrīža ekspansija nešķiet nekas unikāls.

Var novērot vairākus ilgstošus posmus ar zemu izaugsmi, kam seko augsta un ilgstoša izaugsme. Tā piemēram pēc Vjetnamas kara varēja novērot gandrīz 20 gadu izaugsmi ar salīdzinoši nelieliem satricinājumiem.

Ja nu šodien esam līdzīgā situācijā un esošā ekspansija ir tikai viduspunktā?

Vadoties pēc pirmajiem 3 grafikiem, iespējams, gribas pārdot visu un sēdēt drošībā līdz nākamajai korekcijai. Bet, ja nu līdz nākamajai nopietnajai korekcijai ir vairāki gadi vai pat desmitgade? Ne tikai inflācija apēdīs kapitāla pirktspēju, bet būs palaista garām iespēja kapitālam pelnīt un vairoties.

Ja sāk meklēt, tad internets ir pilns ar korekcijas un krīzes bļāvējiem. Ja tādu atrodiet, pameklējiet, ko tie ir teikuši pirms 2, 5 un 8 gadiem. Lielākā daļa arī iepriekšējos gados ir teikuši, ka korekcija nāk. Un šiem bļāvējiem ik pa laikam ir taisnība. Taču, ja būtu noticēts viņiem pirms 5 gadiem, tad būtu palaists garām ievērojams ASV akciju tirgus pieaugums.

Kapitālam ir jādod iespēja pelnīt, tas nozīmē ieguldīt to riska aktīvos. Sēžot “maliņā” drošībā nopelnīt nesanāks. Bet tas arī nenozīmē, ka šodien ir jāmetas iekšā tirgos.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Trīsdesmitgadnieka ceļvedis līdz 1000 eiro pensijai

Pirms pāris nedēļām publicēju rakstu ar daudz dažādiem aprēķiniem par to, cik liels ieguldījumu portfelis ir nepieciešams, lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pensiju. Šajā rakstā to apskatīšu no trīsdesmitgadnieka perspektīvas.

Tāpat kā iepriekšējā rakstā, arī šajā izvirzīsim sekojošus pieņēmumus: 3% inflācija, 7% ilgtermiņa ienesīgums, 4% “drošā izņemšanas likme” jeb 4% no uzkrātā kapitālā tiek izņemti ik gadu dzīves līmeņa nodrošināšanai, pensionēšanās vecums 65 gadi jeb 35 gadi no šī brīža, minētie 1000 eiro visur tiek saprasti kā 1000 eiro šodienas pirktspējā.

Izmantojot augstāk uzskaitītos pieņēmumus, 1000 eiro pensijas saņemšanai pēc 35 gadiem būs nepieciešams 844 159 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Lai šādu portfeli izveidotu, ik gadu ir jāiegulda 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī. Šādas summas ir spēkā, pieņemot ilgtermiņa vidējo ienesīgumu 7% gadā.

Kā mainās nepieciešamais ikgadējais un ikmēneša uzkrājums atkarībā no ienesīguma?

Ja uzkrāts tiek konservatīvos depozītos ar ienesīgumu 1% gadā, tad ik gadu būs jāuzkrāj 20 263 eiro jeb 1 689 eiro mēnesī. Ieguldīt tik lielas summas šodien , lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pēc 35 gadiem šķiet ne pārāk prātīgi.

Tāpēc ir jāiegulda tādos instrumentos, kas ilgtermiņā visticamāk spēs nopelnīt vairāk. Ir jāuzņemas saprātīgs risks. Tomēr nevajadzētu arī nodarboties ar fantazēšanu un paļauties, ka ieguldījumu portfelis pelnīs 10% gadā. Iespējams tas ir, taču izdodas tikai retajam. Ļoti reti! Saprātīgai ilgtermiņa plānošanai, manuprāt, 5% līdz 7% ienesīgums gadā ir objektīvi sasniedzams ienesīgums. Jāatzīmē, ka šie ir vidējie ilgtermiņa ienesīgumi. Nepastāv stabili ieguldījumi, kas konstanti nodrošinās šādus ienesīgumus bez attiecīga riska.

Tātad ar 5% gada ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 9 346 eiro jeb mēnesī 779 eiro un ar 7% ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī.

Kā redzam, atšķirības starp nepieciešamo ikgadējo uzkrājumu ir lielas. Tās ir īpaši lielas, ja salīdzina ar zemu ienesīgumu. Protams, vēl bēdīgāk ir ar naudu norēķinu kontu atlikumos un mājās “zeķēs”, kas nepelna nekādu ienesīgumu.

Pēc iepriekšējā raksta publicēšanas man jautāja, ko darīt tādā gadījumā, ja jau ir kādi uzkrājumi un nav jāsāk no nulles. Šeit daži piemēri:

Ja uz šo brīdi ir uzkrājumi 10 000 eiro vērtībā un tie nākamos 35 gadus spēs nopelnīt 7% gadā, tad pēc 35 gadiem tie būs pieauguši līdz 106 766 eiro. Lai sasniegtu nepieciešamā portfeļa apmēru 844 159 eiro apmērā, vēl ir jāuzkrāj 737 393 eiro, veicot ikgadējos uzkrājumus 5 334 eiro vai ik mēnesi 445 eiro. Ja šobrīd jau ir 20 000 uzkrājumi, tad ikmēneša uzkrājums samazinās līdz 380 eiro. Lieki teikt, ka starp 380 un 509 eiro ikmēneša uzkrājumu ir liela starpība.

Ja šobrīd jau ir uzkrāti 50 000 eiro, tad prātīgāk būtu veikt lielākus uzkrājumus, lai nodrošinātu vēl augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Ja uzkrājumi ir vairāk par 100 000 eiro, tad galvenā rūpē ir šos uzkrājumus ieguldīt tā, lai tiem būtu iespēja nākamajos 35 gados pelnīt 7% un tie nodrošinās minēto 1000 eiro pensiju.

Un šobrīd vēlreiz vēlos parādīt ienesīguma nozīmīgumu ilgtermiņa uzkrājumiem. Pieņemsim, ka šobrīd jau ir uzkrāti 20 000 eiro. Cik liels būs šīs uzkrājums pēc 35 gadiem pie dažādiem ienesīgumiem?

Ar 1 % ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 28 332 eiro. Un pie šāda zema ienesīguma būs vēl jāveic pamatīgi uzkrājumi, lai vecumdienās nodrošinātu 1000 eiro pensiju.

Ar 5% ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 110 320 eiro. Lai sasniegtu mērķa portfeļa apjomu, ik gadu būs jāuzkrāj 8 125 eiro vai 677 eiro mēnesī.

Saprotu, ka atkal esmu salicis ļoti daudz dažādus skaitļus un aprēķinus, kas ne visiem ir viegli uztverami skaitļu un tabulu formātā. Tāpēc balstoties uz iepriekš veiktajiem aprēķiniem un pieņēmumiem, piedāvāju vienkāršu grafiku.

Jo augstāks ienesīgums, jo zemāks ikmēneša uzkrājums.

Šajā brīdī ir ļoti būtiski piebilst, ka gandrīz vienmēr augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku. Vēlreiz uzsveru, ka nepastāv ieguldījumi ar augstu ienesīgumu un zemu risku! Cilvēki bieži jauc terminus “risks” un “volatilitāte” jeb svārstīgums. Tas, ka aktīvs tiek kotēts biržā un katru dienu maina cenu atkarībā no neskaitāmiem faktoriem, automātiski nenozīmē, ka aktīvs ir riskants vai drošs. Un tas, ka nelikvīds aktīvs, kas netiek tirgots biržā un attiecīgi itkā vērtībā no dienas uz dienu nemainās, maksā augstus procentus, nenozīmē, ka aktīvs ir drošs. Kā jau minēju – augsts ienesīgums praktiski vienmēr ir saistīts ar augstāku risku.

Šajā brīdī esam nonākuši līdz raksta, iespējams, svarīgākajai daļai. Man bieži saka, ka saprot, ka ir nepieciešami lieli uzkrājumi un ieguldījumi, taču nav līdz galam skaidrs, kādus instrumentus izmanot, lai savus mērķus sasniegtu. Tāpēc piedāvāju īsu špikeri izmantojamajiem instrumentiem.

Ceļvedis:

Ja ir parādi un kredīti ar likmi virs 5% gadā, ir jāsāk ar to nomaksu. Tikai pēc tam var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu.
Ja uz šo brīdi nav nekādu uzkrājumu, tad sākotnējā posmā lieti noderēs dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Pēc 10 gadu uzkrājumu veikšanas kapitāls jau būs pietiekams nopietnākiem ieguldījumiem
Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir izdevīga tikai dēl nodokļu atmaksas. Summas, kas pārsniedz valstī noteiktos limitus atmaksu saņemšanai, nav jēga ieguldīt tajās
3.pensiju līmenis manā pieredzē ir nederīgs un nenopietns ieguldījums trīsdesmitgadniekam. Ja ir vecums 45+, tad var izmantot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu vietā tikai dēl nodokļu atmaksas.
Ja esošo uzkrājumu apjoms ir virs 10 000 eiro un ir laiks un vēlme mācīties un saprast finanšu tirgus, tad pie šādas summas var sākt individuāli veikt ieguldījumus.
Ja ir vēlme, lai kāds cits palīdz ar ieguldīšanu jeb aktīvu pārvaldīšanu, tad būs nepieciešami uzkrājumi vairākos desmitos tūkstošu, vēlams vairāk nekā 100 000 eiro. Šajā gadījumā var vērsties pie manis.
Citus ieguldījumu veidus šajā gadījumā neizskatu, jo tie ir vai nu pārāk riskanti vai prasa pārāk daudz laika to pārvaldīšanā (nekustamais īpašums, utml.)

Ceru, ka esmu devis vielu pārdomām. Ceru, ka mani aprēķini palīdzēs saprast, ka uzkrājumi ir jāveic tagad un ka tie ir jāiegulda tā, lai tiem būtu iespēja pelnīt. Depozīti nepalīdzēs nonākt pie turīgām vecumdienām.

Iespējams, šajā brīdi skeptiķi domā, ka šis viss ir pupu mizas un tas nestrādā. Tomēr patiesībā ir tā, ka tieši ieguldījumu portfelis rietumu pasaulē ir veids, kā nodrošināt turīgas vecumdienas. Un tas strādā!

Ja, lasot rakstu, radās jautājumi, droši raksti komentāros vai privāti, centīšos uz tiem atbildēt!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

Tālajā 2007.gadā ap jūnija sākumu uzsāku apmācību procesu darbam AS Parex bankā. Mans pirmais darbs banku sektorā bija Aktīvās pārdošanas centra klientu speciālists. Galvenais un gandrīz vienīgais uzdevums bija pārdot bankas produktus stendos tirdzniecības centros. Pārdot nācās gan vienkārši norēķinu kontus, ja nu kādam vajadzēja, maksājumu kartes, kredītkartes, t.sk. American Express, un pensiju līmeņus, gan 2.pensiju līmeni, gan 3.pensiju līmeni.

Vēl šodien atceros, ka visvieglāk bija pārdot 2.pensiju līmeni. Bieži pietika pajautāt: “A, kāpēc nepamēģināt?” vai tamlīdzīga rakstura vieglu frāzi un jauns 2.pensiju plāna dalībnieka līgums bija kabatā.

Grūtāk gāja ar 3.pensiju līmeni. Krietni grūtāk! Pirmkārt, bija daudz vairāk laika jātērē, lai izskaidrotu produkta būtību, vēl arī vajadzēja plaši un gari stāstīt, kāpēc šis produkts klientam ir vajadzīgs. Parasti viss apstājās tad, kad potenciālais klients uzzināja, ka šajā līmenī pašam ir jāveic iemaksas jeb uz ilgu laiku jāšķiras no savas naudas ar cerību nākotnē saņemt vairāk.

Taču 3.pensiju līmenis bija jāpārdod, tas bija ierakstīts gan darba uzdevumos, gan arī parakstījos par individuāliem pārdošanas plāniem.

Lai kaut cik ne cik rādītu progresu, “pārdevu” 3.pensiju līmeni arī sev. Un par to saņēmu arī pārdošanas komisiju. Precīzu mēnesi neatceros, bet tas varēju būt 2007.gada jūnijs vai jūlijs.

Toreiz savā 3.pensiju līmenī pie līguma noslēgšanas iemaksāju 5 latus, tas bija pirms 12 gadiem. Daudz kas ir noticis šajā laikā – Parex pārņemšana, krīze, Latvijas veiksmes stāsts, eiro ieviešana un vēl daudz kas cits.

Vakar nu jau Citadeles bankas internetbankā paskatījos, cik tad daudz šis ieguldījums ir pieaudzis. Sākotnējais ieguldījums 5 latu vērtībā ir vienāds ar 7.11 eiro. Uz šī gada 25.jūniju šis ieguldījums bija pieaudzis līdz 7.67 eiro jeb par 7.88%.

7.88 procenti 12 gados!!! Tas ir 0.6% gadā!

Šajos 12 gados bija pat laiks, kad par depozītu varēja dabūt 5 un vairāk procentus gadā.

Jāatzīmē, ka ieguldīts tika aktīvajā plānā. Ko šajā laikā darīja finanšu tirgi?

S&P 500 indeksa kopējais ienesīgums bija 150.51% jeb 7.96% gadā , ASV obligāciju ienesīgums bija 66.38% jeb 4.33% gadā. Jā, šis bija ASV dolāros. Tāpēc pēdējās 2 rindiņas ir šis pats S&P 500 indeksa ienesīgums EUR valūtā, kas deva 198.46% jeb 9.54% gadā un globālās obligācijas EUR valūtā ar ienesīgumu 57.3% jeb 3.85% gadā.

Aktīvie pensiju plāni pieļauj ieguldīt līdz 50% akcijās. Ja ieguldījums būtu veikts 50/50 akcijās un obligācijas, tad ASV dolāros tirgi nopelnītu ap 6.14% gadā, bet eiro valūtā ienesīgums būtu ap 6.7% gadā.

Starp 0.6% gadā un 6% gadā ir desmitkārtīga atšķirība!

Mani ieguldītie 5 lati manu dzīvi nemainīs un to zemais ienesīgums mani praktiski neietekmē. Taču ļoti daudzi ir uzticējušies 3.pensiju līmenim un tajā ieguldījuši. Visticamāk viņu rezultāti ir līdzīgi manējiem. Ja ir pozitīva pieredze (saprātīgs ienesīgums pēc visām komisijām), lūdzu, padalieties ar mani!

Jau ilgu laiku esmu skeptisks pret 3.pensiju līmeni. It īpaši gados jauniem cilvēkiem. Tas nav tā vērts, ieguldīt līdzekļus uz vairākām desmitgadēm un saņemt zemāku ienesīgumu nekā depozītos. Tā ir izniekota nauda un pūles!

Manuprāt, vienīgais sakarīgais iemesls izmantot 3.pensiju līmeni ir gadījumā, ja līdz 55 gadu vecumam ir mazāk nekā 10 gadi un izdevīgums veidojas no atgūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par veiktajām iemaksām 3.pensiju līmenī.

Mana pieredze liecina, ka 3.pensiju līmenis nav nopietns instruments, ar kura palīdzību rūpēties par turīgām vecumdienām. Arī nodokļu atmaksa ir pieejama ikgadējām iemaksām tikai līdz 4000 EUR. Ar šādu uzkrājumu apjomu turīgas vecumdienas arī nesanāks.

Pagājušajā nedēļā publicēju rakstu ar aprēķiniem par to, cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim, lai nodrošinātu 1000 EUR pensiju mēnesī. Iegūtās summas ir samērā lielas un to sasniegšanai ir nepieciešami nopietni risinājumi!

3.pensiju līmenis ar ienesīgumu 0.6% gadā nav starp tādiem!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ienesīguma neesamība

Ap 85% no Vācijas valdības parāda šobrīd piedāvā ienesīgumu zem 0%. Tas nozīmē, ka investori, nopērkot šīs obligācijas, piemaksā Vācijas valdībai par iespēju tai aizdot naudu.

Ap 80% Francijas valdības parāda ir ar negatīvu ienesīgumu, 50% Spānijas un pat atsevišķas Itālijas valdības parādzīmes tirgojas ar negatīvu ienesīgumu.

Arī Latvijas valsts parādzīmes eiro valūtā ar dzēšanas termiņu līdz pat 2024.gadam tirgojas ar negatīvu ienesīgumu.

Kāpēc šis ir svarīgi? Tāpēc, ka valsts parādzīmju ienesīgums ir attiecīgās valsts ieguldījumu ienesīguma “grīda”. Attiecīgi visas pārējās investīcijas dod augstāku ienesīgumu jeb “grīda” + riska prēmija par attiecīgā ieguldījuma riska līmeni.

Jo zemāka ir “grīda”, jo zemāks ir ienesīgums arī visām pārējām investīcijām. Tas arī lieliski parāda, kāpēc ieguldījumiem šobrīd ir tik zems ienesīgums.

Šādos laikos it īpaši ir jāuzmanās ar ieguldījumiem ar augstu fiksēto ienesīgumu. Kāpēc? Jo kā jau minēju, ienesīgums veidojas “grīda” + riska prēmija. Ja “grīda” ir ļoti zemu, tad augstais fiksētais ienesīgums tiek panākts ar ļoti augstu risku.

Šis ir ļoti izaicinošs laiks ieguldītājiem, tāpat arī ieguldījumu pārvaldniekiem. Vieglu risinājumu nav! Tomēr tādi pastāv!

Ja izkāpj no standarta rāmjiem, skatās uz lietām plašāk, domā ilgtermiņā, tad risinājumi ir! Tos nevar aprakstīt vienā teikumā vai ieteikt nopirkt vienu akciju, fondu vai jebkādu citu instrumentu. Ir vajadzīga kompleksa pieeja, apzinot esošo situāciju un saprotot nākotnes vajadzības un iespējas.

Ja liela nauda stāv kontā, negribās, lai to apēd inflācija, gribās ilgtermiņā nopelnīt un vairot kapitālu, bet nezini kā, dod ziņu!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu 1000 eiro pensiju?

1000 eiro – tāda apmēra pensiju kā vēlamu norāda lielākā daļa iedzīvotāju[1]. Cik liels kapitāls ir nepieciešams, lai šādu pensiju saņemtu? Šajā rakstā nespriedīsim par to, cik un kādu pensiju varētu saņemt no valsts vai fondēto pensiju sistēmas, bet gan apskatīsim, kā nodrošināt turīgas vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem.

Vēlamo ikmēneša pensijas apmēru zinām, tie ir 1000 eiro. Lai nonāktu pie nepieciešamā kapitāla apmēra varam izmantot safe withdrawal rate jeb “drošo izņemšanas likmi” 4% apmērā. Ar to tiek saprasts, ka teorētiski no ieguldījumu portfeļa var izņemt 4% gadā un pastāv augsta varbūtība, ka ar portfeli pietiks, lai nodrošinātu konkrēto pensijas apmēru visa atlikušā mūža garumā.

Lai nodrošinātu pensiju 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 eiro gadā, nepieciešams 12 000/4%= 300 000 eiro liels portfelis. Pielietojot šo vienkāršo aprēķinu, zemāk attēlots, cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu vēlamo kapitālu.

Jāatzīmē, ka iepriekš veiktajos aprēķinos ir pieņemts ienesīgums, neņemot vērā nodokļus. Šobrīd Latvijā ienākumiem no ieguldījumiem tiek piemērota 20% nodokļa likme. Drošā izņemšanas likme saglabājas 4%, taču no tās ir jāatskaita nodoklis. Atņemot no 4% ienesīguma likmes 20% nodokli, faktiskais ienesīgums sanāk 3.6%. Lai saņemtu 1000 eiro pensiju mēnesī ar 3.6% ienesīguma likmi, nepieciešamais 12 000/3.6% = 333 333 eiro liels portfelis. Zemāk veicām pārrēķinus, pieņemot 20% nodokļa likmi.

Lai saņemtu 1000 eiro pensiju pēc nodokļu nomaksas pieņemot drošas izņemšanas likmi 4% gadā, pietiek ar 333 333 eiro lielu ieguldījumu portfeli. Nepieciešamā portfeļa apmērs ir noskaidrots, taču kā pie šādas summas nonākt? Reti kuram šāda apmēra līdzekļi uzrodas uzreiz, ja neskaita mantošanu un vēl dažus citus gadījumus. Lielākajā daļā gadījumu būs jāveic regulāri uzkrājumi, lai nonāktu pie šādiem uzkrājumiem. Ja līdz pensijai atlikuši 40 gadi un šajos 40 gados vidējais gada ienesīgums investīcijām ir 7% gadā, tad ik gadu ir jāuzkrāj 1 669 eiro jeb 139 eiro mēnesī.

Tabulā augstāk attēlots, cik liels uzkrājums jāveic ik gadu atkarībā gadiem līdz pensijai, pieņemot 7% ienesīgumu gadā un portfeļa vērtību 333 333 eiro perioda beigās.

Tomēr jāņem vērā, ka tie ir 1000 eiro šodien. Inflācija nākotnē šos 1000 eiro padarīs mazāk pirktspējīgus. Ja pieņemam 3% ikgadēju inflācijas līmeni ilgtermiņā, tad 1000 eiro pirktspēja pēc 10 gadiem būs līdzvērtīga šodienas 744 eiro.

Kā saprast augstāk redzamo tabulu? Ja Tavs vecums ir 25 gadi un pensijā taisies doties 65 gadu vecumā, tad pēc 40 gadiem 1000 eiro pirktspēja būs līdzvērtīga šodienas 306 eiro jeb pēc 40 gadiem ar 1000 eiro varēsi nopirkt tikpat daudz preces un pakalpojumus, cik šodien var nopirkt ar 306 eiro.

Cik lielai ir jābūt ikmēneša pensijai nākotnē, lai tās pirktspēja būtu līdzvērtīga šodienas 1000 eiro? Pēc 10 gadiem tie ir 1343 eiro.

Kad esam noskaidrojuši cik lielai pensijai mēnesī ir jābūt nākotnē, lai tā atbilstu šodienas 1000 eiro pirktspējai, varam aprēķināt cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim.

Piemēram, lai pēc 45 gadiem saņemtu pensiju 3782 eiro apmērā, kas pirktspējas ziņā ir līdzvērtīga šodienas 1000 eiro, ir nepieciešamas 1 134 479 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Esam aprēķinājuši, cik lielam ir jābūt portfelim pēc attiecīgā perioda, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja atbildīs šodienas 1000 eiro pirktspējai. Cik daudz ir jāuzkrāj ik gadu, lai šādu portfeli izveidotu?

Vadāmies pēc iepriekšējiem pieņēmumiem, ka ilgtermiņā investīcijas spēj dot 7% ienesīgumu gadā. Ja pensijā ir jādodas pēc 40 gadiem, tad būs nepieciešams 978 611 eiro liels ieguldījumu portfelis, lai ik mēnesi varētu saņemt 3 262 eiro lielu pensiju. Lai līdz šāda izmēra portfelim nonāktu, ik gadu ir jāuzkrāj 4 902 eiro jeb 408 eiro mēnesī.

Līdz šim aprēķinus balstījām uz pieņēmumu, ka iedzīvotāji vēlas pensiju ap 1000 eiro mēnesī, taču daļa iedzīvotāju vēlētos augstāku pensiju. Zemāk pievienojam tabulu, kurā izvēloties vēlamo pensijas apmēru mēnesī (pirktspēja šodienas eiro) un gadus līdz pensijai, var iegūt nepieciešamo ieguldījumu portfeļa apmēru. Tā piemēram, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja šodien ir 4000 eiro pēc 45 gadiem, būs nepieciešams 4.5 miljoni eiro liels portfelis.

Cik daudz naudas ir jāuzkrāj un jāiegulda ik gadu, lai nonāktu pie šāda portfeļa apmēra?

Kā lietot augstāk redzamo tabulu? Ja līdz iešanai pensijā ir atlikuši 40 gadi un pēc šiem 40 gadiem vēlamais pensijas apmērs pirktspējas ziņā ir ekvivalents šodienas 3000 eiro, kā arī pieņemot 7% vidējo ienesīgumu ieguldījumiem, ik gadu ir jāuzkrāj 14 706 eiro jeb 1 225 eiro mēnesī.

Augstāk minētie aprēķini noderīgi ir ne vien gados jauniem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai šķietami ir vesela mūžība, bet arī turīgām personām, kuras plāno doties pensijā pēc 10-15 gadiem. Ja šobrīd uzņēmējdarbība iet no rokas un ir iespēja daļu no peļņas atlicināt turīgu vecumdienu nodrošināšanai, tad šobrīd, iespējams, ir vislabākais laiks sākt.

Ja pensijā ir vēlme doties pēc 10 gadiem un dzīves stila uzturēšanai ir nepieciešami ap 4000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas un šodienas naudas izteiksmē, tad ir jāveic ikgadējais ieguldījums vismaz 116 000 eiro apmērā. Šāda apmēra uzkrājumiem un ieguldījumiem nav atbilstošs neviens no standarta risinājumiem (3.pensiju līmenis, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, depozīti, u.c.). Tieši šādos gadījumos vislielāko pievienoto vērtību var sniegt aktīvu pārvaldītājs, kurš, apzinot klienta situāciju, vēlmes, riska līmeni un nākotnes gaidas, var izveidot un pārvaldīt konkrētajai personai vispiemērotāko ieguldījumu portfeli.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

[1] Swedbank paaudžu pētījums http://www.db.lv/zinas/lielaka-dala-iedzivotaju-pensija-veletos-sanemt-1000-eiro-485109

Laiks un uzkrājumi

Labdien, dārgais lasītāj!

Pirms aptuveni 5 gadiem aktīvāk sāku dot personīgo finanšu padomus tuviniekiem un draugiem, kuri tos bija gatavi uzklausīt. Grūti noticēt, cik ātri ir paskrējis laiks. Kāpēc par laiku šodien runāju un kāpēc nozīmīgi ir 5 gadi?

Agrāk dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu minimālas termiņš bija 5 gadi, lai saņemtu nodokļu atmaksu.

Ja uzkrājumu veidošanu pēc maniem ieteikumiem cilvēki sāka veikt pirms aptuveni 5 gadiem, tad jau diezgan drīz būs pienācis termiņš, kad varēs saņemt uzkrāto summu.

Protams, katram ienākumi ir atšķirīga līmeņa, tomēr jebkuram, kurš veica uzkrājumus 5 gadus pēc kārtas 10% apmērā no bruto algas, uz šo brīdi ir izveidojies diezgan solīds uzkrājums attiecībā pret ienākumiem.

Daži teorētiski piemēri:

Ar 1000 eiro bruto algu mēnesī un 10% uzkrājumu no bruto algas katru mēnesi uzkrājumiem tiktu novirzīti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 5 gadiem kopā būtu uzkrāti 6000 eiro. Papildus būtu saņemta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksa 1200 eiro apmērā. Pieņemot, ka arī šie līdzekļi nav iztērēti un uzkrājums nav bijis īpaši pelnošs, bet ir saglabājis iemaksāto vērtību, kopējā uzkrājumu summa ir 7200 eiro. Tā nebūt nav maza summa 1000 eiro bruto jeb apmēram 700 eiro neto algai.

Ar 4000 eiro bruto algu mēnesī uzkrājumiem gadā tiktu novirzīti 4800 eiro. Pēc 5 gadiem būtu uzkrāti 24000 eiro un nodokļu atmaksā saņemti 4800 eiro, kopā 28800 eiro. Šāds uzkrājumu līmenis nav tālu no tā, lai varētu sākt veidot nopietnu investīciju portfeli ilgtermiņa investīcijām.

Tikpat ātri paies nākamie 5 gadi. 1000 eiro algas saņēmēja uzkrājumi jau būs gandrīz 15000 eiro, bet 4000 eiro algas saņēmēja uzkrājumi būs tuvu 60000 eiro. Faktiski summām būtu jābūt vēl lielākām, jo pieaugot atalgojumumam un tam ir tendence ilgtermiņā pieaugt, būtu jāpieaug arī uzkrājumiem novirzītajām summām.

Pie tam 10% no bruto algas, manuprāt, ir pats, pats minimums, ko jebkuram vajadzētu novirzīti uzkrājumiem. 20% no bruto jeb 25-30% no neto būtu ambiciozs, taču labs un sasniedzams mērķis.

Galvenais izdošanās faktors ir regulāra uzkrājumu veikšana. Katru mēnesi pēc algas vai ienākumu saņemšanas attiecīgo summu novirzīt uzkrājumiem.

Jau 2 mēnešus esam jaunajā gadā. Tieši šis ir laiks sākt vai atsākt uzkrājumu veidošanu.

Lielus un regulārus uzkrājumus vēlot,

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem