Investīcijas

Pirmie 3 soļi pirms investīciju veikšanas

walls of the chand baori stepwell abhaneri rajasthan india — Photo by AXP Photography on Pexels.com

Pirmo versiju ierakstam ar nosaukumu “Pirmie soļi” šajā blogā nopublicēju 2016.gada 5.oktobrī. Pat grūti noticēt, cik daudz laika ir pagājis un cik ātri tas ir paskrējis. Šajā ierakstā aktualizēšu pirmos soļus ar dažām jaunām niansēm.

Kas ir pirmie soļi?

Tas ir secīgu soļu kopums, kuri, manuprāt, ikvienam būtu jāveic, lai nostātos uz spēcīgu personīgo finanšu pamatiem un nonāktu tādā situācijā, kurā patiešām var veikt investīcijās.

Kādi ir šie soļi?

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem
Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa
Drošības spilvens
Uzkrājumi/investīcijas ar nodokļu atvieglojumiem
Uzkrājumi bērniem
Uzkrājums mājokļa iegādei
Investīcijas

Tūlīt arī plašāk aprakstīšu katru no pirmajiem trīs soļiem, bet pirms tam dažas detaļas. Katram no mums situācija ir citādāka. Kopumā lielās problēmas un izaicinājumi mums ir vienādi, bet ir nianses. Kādam vispār nav kredītu, cits varbūt pārāk daudz “sēž drošībā” un sen jau ir gatavs spert 7.soli. Tāpat kādam vairs nav aktuāls jautājums par mājokļa iegādi, bet aktuāls ir jautājums par potenciālu hipotekārā kredīta pirmstermiņa nomaksas jēdzīgumu. Tāpēc, protams, šie soļi ir jāuztver tikai kā iespējamā ceļa karte. Ja konkrētais solis tieši uz Tevi nav attiecināms, tad izlaižam un dodamies tālāk.

Bet nu mazliet plašāk par katru no soļiem.

1.Solis – Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Kā jau pasaka pats soļa nosaukums, tad šo līdzekļu uzdevums ir izlīdzēt mums situācijā, kad notiek kaut kas neparedzēts. Piemēram – salūzt lielā sadzīves tehnika, sabojājas auto, pēkšņi medicīnas izdevumi. Domu sapratāt. Tās ir problēmas, kuras parasti ir jārisina uzreiz jeb ir akūta nepieciešamība līdzekļus iztērēt.

Ja šai vajadzībai līdzekļus neesam atlikuši malā, tad nekas cits neatliek kā vien meklēt kredītus. Ātri pieejami kredīti gandrīz vienmēr ir ļoti dārgi. Pie tam, ja nespējam atlikt malā pat šos līdzekļus, tad papildus aizņemti līdzekļu mūs var ievest parādu spirālē, no kuras var būt ļoti grūti izkulties.

Cik daudz līdzekļu ir nepieciešams? Tas var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no dzīves līmeņa dārdzības, ģimenes stāvokļa, mājokļa un auto situācijas un vēl daudziem citiem faktoriem.

Pieņemsim, ka cilvēks īrē dzīvokli, auto nepieder un dzīvo viens, tad, manuprāt, labs iesākums varētu būt 500 eiro. Ja pieder savs mājoklis, tad droši vien jau kādu tūkstoti vajadzētu turēt šīm vajadzībām.

Jo lielāks mājoklis, jo vairāk transportlīdzekļu pieder, jo vairāk ģimenes locekļu, jo šim līdzekļu apmēram vajadzētu būt lielākam.

Varu padalīties, ka es šim mērķim uz vienas kartes konta, kuru ikdienā neizmantoju, turu aptuveni 2 000 eiro.

Rezumējot, šo līdzekļu esamības mērķis ir nodrošināt iespēju tos iztērēt neparedzētā gadījumā, lai nevajadzētu uzņemties jaunas un dārgas saistības.

Šiem līdzekļiem ir jābūt viegli pieejamiem. Drošības labad tos nevajadzētu turēt tajā pašā kartē, kuru izmantojam ikdienas norēķiniem, lai šos līdzekļus netīšām neiztērētu. Tajā pašā laikā šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt, tiem ir jābūt pieejamiem uzreiz.

2.Solis – Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Arī šajā soli nosaukums jau pats par sevi pasaka visu būtību. Protams, pareizi ir uzdotu jautājumu: “Kāds ir dārgs kredīts?”

Kad bāzes procentu likmes bija tuvu nullei, tad teicu, ka manā skatījumā kredīti ar likmēm virs 5% manā skatījumā ir dārgi kredīti.

Pats par sevi saprotams, ka šeit ietilpst visi patēriņa kredīti, kredītkartes, auto kredīti un visi citi kredīti, kuriem likmes nereti ir 10%, 20% un vairāk procentu.

Kamēr neesam veikuši šādu kredītu atmaksu, tikmēr nav vērts pat sākt ar uzkrāšanu un ieguldīšanu, jo mēs visu laiku daudz maksājam par šiem kredītiem un savos ieguldījumos un uzkrājumos, visticamāk nespēsim nopelnīt vairāk nekā kredīta procentu likme.

Ja par dārgajiem kredītiem pēc būtības viss ir skaidrs, tad citādāk ir ar normāliem kredītiem, kuriem kopējā procentu likme pēdējā laikā ir būtiski pieaugusi, pateicoties straujajam EURIBOR kāpumam.

Uz šo brīdi 6 mēnešu EURIBOR, kuru pārsvarā izmanto kredītiem šobrīd, ir ap 3.9%. Hipotekāro kredītu un auto līzingu procentu likmes pēdējos gados ir bijušas ap 2% un 3%. Sasummējot kopā, varam iegūt summāro likmi tuvāk 6% un 7%. Tās ir pietiekami augstas likmes, lai būtu vērts apdomāt arī šo lielo saistību pirmstermiņa atmaksu.

Tomēr pirms ķeramies klāt pie straujas šo lielo saistību dzēšanas, manuprāt, būtu jāizpilda vēl daži soļi.

Rezumējot, atmaksājam visus dārgos kredītus, ja tādi ir, pirms ķeramies klāt nākamajiem soļiem. Varam sākt ar agresīvāku tā kredīta atmaksāšanu, kuram ir visaugstākā procentu likme vai arī visīsākais termiņš. Ja kredīti ir vairāki, tad pēc viena nodzēšanas, arī tam paredzētā maksājuma apmēru turpmāk būtu jānovirza citu dārgo kredītu nosegšanai.

Ja šie kredīti ir vairāki un lielās summās, tad var sanākt, ka šo saistību dzēšanai ir nepieciešami vairāki gadi. Nav ideāla situācija, bet labāk nodzēst dārgos kredītus nekā mēģināt ieguldīt ar zemāku potenciālo ienesīgumu. Protams, ir vērts domāt un strādāt pie tā, lai palielinātu ienākumus un no saistībām atbrīvotos vēl ātrāk.

3.Solis – Drošības spilvens

Drošības spilvens ir brīvo līdzekļu apjoms 3-6 mēnešu izdevumu apmērā. Drošības spilvena uzdevums ir mums palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus – bezdarbs, ilgstoša slimošana, radinieka aprūpe, recesija un krīze, utt.

Jā, protams, algotu darbu strādājošajiem palīdzēs bezdarbnieku un slimības pabalsti, taču, piemēram, bezdarbnieku pabalsti jēdzīgos apmēros ir vien tikai pirmos 4 mēnešus, pēc tam nosegt izdevumus ar tiem jau būs grūti. Attiecīgi drošības spilvena esamība var palīdzēt pārdzīvot vēl ilgāku laika periodu.

Varbūt pamanījāt, ka rakstīju “3-6 mēnešu izdevumu apmērā”. Tas tā ir rakstīts ar nolūku, jo, manuprāt, ikvienam izdevumiem būtu jābūt mazākiem nekā ienākumiem. Pretējā gadījumā nav nemaz iespējams kļūt turīgiem.

Ko darīt ar šiem līdzekļiem? Agrāk, kad procentu likmes bija 0, tad mans standarta ieteikums bija nedarīt neko un vienkārši turēt norēķinu kontā. Jā, inflācija ēd, taču drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam. Analoģijā domājot, mēs neņemam ārā no mašīnas gaisa spilvenus, lai ieekonomētu uz degvielas patēriņu 😊

Tomēr šobrīd, kad procentu likmes ir augstākas, tad, manuprāt sāk parādīties gana pievilcīgas opcijas. Tas var būt gan krājkonts, ja tas dod kādu ienesīgumu, gan arī termiņdepozīts, gan arī krājobligācijas. Svarīgi ir zināt to, kādas ir sankcijas, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa.

Piemēram, krājobligāciju gadījumā netiek izmaksāti uzkrātie procenti, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa (jā, ir nianses, bet ne par to šeit. Vienkāršībai pieņemam, ka netiek izmaksāti).

Iedomāsimies, ka drošības spilvens ir 20 000 eiro. Kā es rīkotos? Es to sadalītu vairākās daļās, piemēram, četrās un iegādātos krājobligācijas 4 piegājienos. Ideāli, ja vēl to var izdarīt ik pēc 3 mēnešiem. Šādā gadījumā, ja radīsies nepieciešamība pēc līdzekļiem, tad nav jāpārtrauc par visu summu, bet var tikai par vienu no ieguldījumiem, par pārējiem vēl joprojām turpinot saņemt procentus.

Uz šo brīdi (04.09.2023) krājobligācijas ar 1 gada termiņu maksā 4.0%. Uz 20 000 eiro ieguldījumu tie ir 800 eiro gadā. Gribētos teikt, ka galīgi neslikti.

Riskantākos ieguldījumos gan es drošības spilvenu neieguldītu. Vēlreiz atceramies, ka drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam, ļaut pārdzīvot grūtus laikus, nebankrotēt un neuzņemties dārgas saistības ikdienas tēriņu segšanai. Nevis pelnīt.

Jāpiebilst, ka šo pirmo trīs soļu izpildei var aiziet diezgan ilgs laiks. Ja sākam no nulles un ar dārgiem kredītiem, tad runa var būt pat par 3, 5, 7 vai vairāk gadiem. Daudzie gadi var būt biedējoši, bet labāk sākt šodien, nekā attapties pēc 3, 5, 7 vai vairāk gadiem tieši tajā pašā vietā, kur esi tagad.

Nākamie soļi

Šie pirmie trīs soļi ir pats, pats minimums ar ko jāsāk. Nākamie soļi jau kļūst krietni vien individualizētāki. Kādam tie vēl var nebūt aktuāli, citam tie vairs nav aktuāli, utt.

Ceturto, piekto, sesto soli varam spert un pildīt, ja tie mums ir aktuāli:

Ja nav bērnu, tad, protams, ka nevajag veikt uzkrājumus bērniem;
Ja īrējam mājokli un neplānojam pirkt, tad, protams, nav jēga krāt pirmajai iemaksai;
Ja pieder mājoklis un neplānojam to mainīt, tad atkal nav jēga krāt cita mājokļa iegādei;
Ja saņemam ienākumus ne algas veidā (dividendes, procentu ienākumi, īpašuma izīrēšana, u.c.), tad nav jēgas izmantot 3.pensiju līmeni vai dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, jo galveno to bonusu – IIN atmaksu – nav iespējams gūt.

Vēl viena opcija ir lielo kredītu atmaksa pirms termiņa, kad ir izpildīti pirmie trīs soļi. Procentu likmes šobrīd ir augšā. Ja kredīta summārā likme sanāk 6-7%, tad tā nav ļoti tālu no akciju ilgtermiņa vidējā ienesīguma 8-9% apmērā. Psiholoģiski daudzos gadījumus var būt daudz vieglāk un patīkamāk atbrīvoties no saistībām un dzīvot “brīvībā” nekā paralēli kredītiem veikt investīcijas.

Tāpēc nonākšana pie 7.soļa – investīcijām – katram var pienākt citā laikā. Kādam var arī tā īsti nepienākt, jo visi resursi tiek novirzīti iepriekšējo soļu izpildei.

Tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka pirmo trīs soļu izpilde ir “must-have” jeb obligāts priekšnosacījums!

Ceļā uz Investoru Klubu

Jau pusotrs gads ir pagājis kopš darbojos Investoru Klubā un attiecīgi arī gandrīz tikpat ilgs laiks ir pagājis kopš pēdējā ieraksta šeit.

Investoru Klubā mums iet lieliski – aug biedru skaits, rīkojam lielākus un lielākus pasākumus, būvējam aizvien spēcīgāku investoru kopienu Latvijā, esam izveidojuši spēcīgu komandu, kura ik dienu nodrošina mūsu biedrus ar investīciju aktualitātēm, viedokļiem un analīzēm.

Varētu vēl un vēl turpināt par sasniegto, par visu labo un nākotnes plāniem, bet ne par to ir šis ieraksts.

Ieraksts ir par to, ka es pilnībā apzinos, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nav tajā personīgo finanšu stadijā, lai veiktu investīcijas finanšu tirgos aktīvi un patstāvīgi un tāpēc viņi nav Investoru Kluba mērķauditorija.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka lielākai daļa Latvijas sabiedrības ir liels potenciāls būt par aktīviem investoriem, kuri paši rūpējas par saviem līdzekļiem, un tieši tāpēc es ar šo blogu mēģināšu palīdzēt ātrāk nokļūt tādā personīgo finanšu stāvoklī, lai būtu iespēja veikt investīcijas patstāvīgi.

Kā tas izpaudīsies?

Es plānoju atjaunot šajā blogā publicēto būtiskāko saturu. Daļa no šeit tapušajiem ierakstiem ir vairāk nekā 5 gadus veci. Šajā laikā ir mainījusies tirgus situācija, kā arī dažos jautājumos, iespējams, ir mainījusies mana attieksme pret konkrētiem personīgo finanšu aspektiem.

Tātad atjaunošu agrāk rakstīto saturu un centīšos ik pa laika uzrakstīt ko jaunu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šajā jomā neko unikāli jaunu nevar uzrakstīt.

Kā ir teicis Wallstreet Journal autors Jason Zweig: “Mans pienākums ir vienas un tās pašas pamata lietas aprakstīt neskaitāmi daudzos veidos.” Tas nav precīzs citāts, bet šādu redzu arī savu misiju.

Šajā blogā pieejamais saturs arī turpmāk būs bez maksas lasāms un pieejams ikvienam interesentam.

Ja šo lasāt, tad jau esat kādā no manām kontaktu listēm. Ja nu tomēr par šo uzzinājāt, bet neesam ne paziņas sociālajos tīklos vai neesat parakstījies uz jaunumu vēstules saņemšanu, tad, lūdzu, šo mainām.

Pavisam drīz jau sekos pirmie aktualizētie ieraksti.

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2.1

Kopš iepriekšējā 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājuma #2 ir pagājis pavisam īss brīdis, tomēr ir notikušas gana lielas izmaiņas šajā laikā “spēles laukā”, ka ir vērts vēlreiz apskatīt un salīdzināt 2.pensiju līmeņa plānus.

Iemesls jaunam salīdzinājumam

Uz iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas brīdi tādi plāni, kuri var izvietot līdzekļus līdz 100% akcijās, bija 5. Šodien tādi ir 10!

Citās plānu kategorijās izmaiņas neesmu manījis, tāpēc tās šoreiz vispār neapskatīsim.

Komisijas

Kā galveno faktoru plānu pievilcīguma vērtēšanai iepriekšējos apskatos izmantoju maksimālo iespējamo komisiju apmēru.

Maksimālās komisijas apmērs svārstās no 0.3% gadā līdz 1.10% gadā.

Plāni ar zemāko maksimālo komisiju ir:

SEB indeksu plāns ar 0.3% komisiju
Swedbank ieguldījumu plāns Dinamika Indekss ar 0.3% komisiju
Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne ar 0.32% komisiju

Tātad, ja izvēlamies, vadoties tikai un vienīgi pēc komisijas maksas, tad jāizvēlas SEB vai Swedbank piedāvātie indeksu plāni. Luminor plāna komisija, kas ir par 0.02% lielāka ir ļoti neliela atšķirība, kura pat ilgtermiņa neatstās būtisku ietekmi.

Citi gala rezultātu ietekmējošie faktori

Pēc iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas mani uzrunāja Indexo un pastāstīja savu skatījumu, kāpēc, viņuprāt, tieši Indexo Jauda 16-50 plāns ir visdevīgākais klientam.

Starp citu, šī ir pirmā reize, kad kāds pārvaldītājs ir mani uzrunājis pa tiešo un pastāstījis savu skatījumu. Es nevienam iepriekš neesmu atteicis un vienmēr esmu gatavs uzklausīt, taču, acīmredzot, iepriekš tādu vajadzību pārvaldītāji nav saskatījuši.

Atpakaļ pie Indexo.

Indexo minēja 2 faktorus, kas viņu plānu padara izdevīgāku:

Ļoti zemas pastarpinātās izmaksas – katrs no indeksu plānā iekļautajiem fondiem vai ETFiem arī ietur savu komisiju par līdzekļu pārvaldīšanu. Indexo minēja, ka viņiem esot izdevies šīs komisijas nospiest līdz ļoti, ļoti zemiem līmeņiem.
Cash drag – šis ir galvenais faktors, kas padarot Indexo plānu pievilcīgāku.

Par Cash drag ir jāpastāsta plašāk. Ar to tiek saprasts tas, ka portfelī jeb šajā gadījumā plānā ir noteikts līdzekļu apmērs, kurš atrodas naudas līdzekļu formā. Tas nepelna nekādus procentus, attiecīgi plāna sniegums nekad nevar būt vienāds ar salīdzināmo etalona indeksu.

Skaidrojošais piemērs: pieņemsim, ka 100% akciju plānā esošie līdzekļi ir izvietoti sekojoši – 95% akcijās un 5% naudas līdzekļos. Naudas līdzekļi tādos apmēros tiek turēti, lai spētu apmierināt pieprasījumus pēc naudas izmaksām, kad dalībnieki viena vai cita iemesla dēļ pamet plānu.

Ja pieņemam 8% gada ienesīgumu, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 8% x 0.95 = 7.6%.

Ja plānam ir izdevies samazināt regulāri brīvi esošo līdzekļu apmēru līdz 0.5%, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 7.96%.

Indexo man stāstīja, ka viņiem ir izdevies ieviest tādus procesus, ka viņu brīvo naudas līdzekļu apmērs ir tikai 0.5%. Taču konkurentiem ar zemākām pārvaldīšanas komisijām naudas līdzekļos vidēji ir ap 5%.

Kāds ir gala ienesīgums, ja mēs piemērojam šo plānu komisijas?

Plānam, kurš akcijās izvietojis 95% un kurš iekasē 0.3% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.6%-0.3% = 7.3%

Indexo plānam, kurš akcijās izvietojis 99.5% un kurš iekasē 0.53% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.96%-0.53% = 7.43%

Zemāku brīvo līdzekļu rezultātā atšķirība gala ienesīgumā varētu būt 0.13% gadā.

No šī var secināt, ka zemākā komisija ne vienmēr ir pats izdevīgākais kritērijs gala rezultātā. Tomēr kopumā vēlos uzsvērt, ka lielā daļā gadījuma zemākā komisija būs izdevīgākais risinājums.

Tātad šobrīd izdevīgākais plāns kategorijā Aktīvie plāni 100%, ņemot vērā augstāk minēto, sanāk Indexo Jauda 16-50.

Līdzekļu izvietojums

Tomēr, ja jau ejam dziļākās detaļās, tad ir arī vērts parunāt par līdzekļu izvietojumu.

Ja nav zināšanu vai iepriekšējas pieredzes, vai vienkārši augstas ziņkārībās, tad varētu šķist, ka visi indeksu plāni vienādi izvieto līdzekļus. Tomēr tā nav.

Pēc aprakstiem ir secināms, ka SEB indeksu, Swedbank Dinamika indekss un Indexo Jauda plāni iegulda attīstīto valstu akciju tirgos.

Tikmēr Luminor plāns iegulda visas pasaules akciju tirgos, t.sk. attīstības valstu akciju tirgos, tādos kā Ķīna, Brazīlija, Indija u.c. Saskaņā ar pēdējā ziņojuma datiem Luminor indeksa plāna līdzekļi 23% apmērā ir izvietoti attīstības tirgos.

Kāda tam nozīme?

Pirms laika šajā blogā biju publicējis šādu rakstu: Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Rakstā secināju, ka izvēloties šobrīd tikai ASV akcijas un/vai attīstītās pasaules akcijas, mēs riskējam palaist garām augstāku ienesīgumu. Jāpiebilst, ka ieguldījumi attīstības tirgos saistās ar augstākiem riskiem nekā attīstītajās valstīs.

Kādas ir atšķirības starp šiem plāniem?

Plāni, kur izvieto līdzekļus attīstītajās valstīs, parasti par etalonu pieņem MSCI World jeb līdzīgu indeksu. Uz oktobra beigām šajā indeksā 68% īpatsvars bija ASV akcijām un 32% īpatsvars citiem attīstības tirgiem.

Savukārt Luminor plāna gadījumā 23.1% ir izvietoti attīstības valstīs, 4.3% naudas līdzekļos un 72.5% attīstītajos tirgos.

Kādi varētu izskatīties teorētiskie ienesīgumi nākamajos 10 gados? Šeit palīgā nāk Research affiliates, kuri prognozē sekojošus ienesīgumus nākamajiem 10 gadiem:

ASV akcijas – 1.6% gadā
Pārējo attīstīto valstu akcijas – 6.6% gadā
Visu attīstīto valstu akciju ienesīgums ir 0.68 x 1.6% + 0.32 x 6.6% = 3.2%
Attīstība valstu akcijas – 8.8% gadā

Kādi varētu būt potenciālie ienesīgumi nākamajiem 10 gadiem konkrētiem plāniem, ņemot vērā šo informāciju?

Indexo Jauda – 3.2% x 0.995 – 0.53% = 2.65%

Luminor indeksu plāns – 3.2% x 0.725 + 8.8% x 0.231 – 0.32% = 4.03%

Atšķirība rezultātos sanāk 1.38% gadā nākamajos 10 gados. Starpība gana liela.

Secinājumi

10 plānu esamība Aktīvo 100% plānu kategorijā nepadara izvēli vieglāku. Izvēli padara grūtāku.

Ja gribas vienkārši un daudz nedomājot, tad zemāka komisija ir labs izvēles rīks (SEB indeksu un Swedbank Dinamika indekss).

Ja gribas jau iet dziļāk, tad no līdzvērtīgiem plāniem plāns ar zemāku naudas līdzekļu apmēru pat ar augstāku komisiju gala rezultātā būs izdevīgāks (Indexo Jauda).

Ja jau sāk interesēties par līdzekļu izvietojumu un ir vēlme, lai līdzekļi tiek izvietoti arī attīstības valstu tirgos, tad ir potenciāls nākamajos 1o gados sasniegt augstāku ienesīgumu (Luminor indeksu plāns).

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2

Iepriekšējais 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājums tapa jau pirms gandrīz pusotra gada. Tas ir atrodams šeit. Pa šo laiku ir notikušas izmaiņas, kuru dēļ ir vērts vēlreiz apskatīt visus plānus un izvērtēt, vai nav jāveic izmaiņas savā 2.pensiju līmeņa plāna izvēlē.

Kopsavilkums – kuru plānu izvēlēties?

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

32 pensiju plāni

Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 32 2.pensiju līmeņa plāni. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 5 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.

Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.

Kāds plāns ir piemērots man?

Plāni ir iedalīti 5 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un pēc tam aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 100% ( līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās )no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.

Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 4 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.

Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.

Var rezumēt šādi:

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 100% jeb ar līdz 100% aktīvu izvietošanu akcijās

Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% vai 75% jeb attiecīgi ar līdz 50% līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijās.

Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.

Kā izvēlēties plānu?

Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.

2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.

Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.

Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju komisiju izmaksu apmēru.

Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 100%.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
Ieguldījumu plāns “INVL MAKSIMĀLAIS 16+”	Aktīvie plāni 100%	1.10%
Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne	Aktīvie plāni 100%	0.32%
Swedbank ieguldījumu plāns 1970+	Aktīvie plāni 100%	0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1980+	Aktīvie plāni 100%	0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1990+	Aktīvie plāni 100%	0.48%

Kā redzam, tad Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem.

Pie tam plāns ir indeksu plāns, kas nozīmē to, ka aktīvi tiek pārvaldīti pasīvi, līdz ar to varam rēķināties ar tādu ienesīgumu, kādu uzrādīs globālie akciju tirgi kopumā.

Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem izvēlamies Luminor indeksu ieguldījumu plānu Ilgtspējīgā nākotne.

Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50% vai 75%.

Kāpēc 50% vai 75%? Tāpēc, ka līdz pensijas vecumam vēl ir 7-15 gadi. Jo mazāk gadu atlicis līdz pensijas vecumam, jo mazāk aktīvu plānu būtu jāizvēlas. Ja šobrīd ir 50 gadi, tad derēs 75% plāns, ja ir 55 gadi, tad derēs 50% plāns.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
CBL dzīves cikla plāns Millennials	Aktīvie plāni 75%	0.48%
CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Jauda 16-50”	Aktīvie plāni 75%	0.53%
Luminor Progresīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
SEB dinamiskais plāns	Aktīvie plāni 75%	1.10%
SEB indeksu plāns	Aktīvie plāni 75%	0.30%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 75% plāns ar viszemāko komisiju ir SEB indeksu plāns. Arī šis plāns paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
ABLV AKTĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNS	Aktīvie plāni 50%	0.60%
CBL Aktīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Ieguldījumu plāns “GAUJA”	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”	Aktīvie plāni 50%	0.53%
Ieguldījumu plāns „INVL Ekstra 47+”	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Luminor Aktīvais ieguldījumu plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
SEB aktīvais plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
SEB Eiropas plāns	Aktīvie plāni 50%	1.10%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”	Aktīvie plāni 50%	0.48%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 50% plāns ar viszemāko komisiju ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”. Tiesa, šo plānu varētu saukt par tādu, kurš veic aktīvu ieguldīšanu jeb iegulda arī atsevišķos vērtspapīros. Ja ir vēlme tomēr pieturēties pie pasīvās ieguldīšanas principiem, tad otra zemākā komisija ir Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”, tas paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Tātad vecumā no 50 līdz 58 gadiem varētu izvēlēties SEB indeksu plānu vai Swedbank pensiju ieguldījumu plānu “Dinamika”.

Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem

Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.

Pensiju plāna nosaukums	Ieguldījumu plāna kategorija	Maksimālā komisija
CBL Universālais ieguldījumu plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
Ieguldījumu plāns “DAUGAVA”	Konservatīvie plāni	0.85%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+”	Konservatīvie plāni	0.45%
Ieguldījumu plāns „INVL Konservatīvais 58+”	Konservatīvie plāni	0.85%
Luminor Konservatīvais ieguldījumu plāns	Konservatīvie plāni	0.52%
SEB konservatīvais plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
SEB Latvijas plāns	Konservatīvie plāni	0.85%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”	Konservatīvie plāni	0.39%

Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte” – 0.39%.

Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45%.

Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda aktīvi .

To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.

Secinājumi

Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

Dati par pensiju plānu ienesīgumiem un komisijām ņemti uz 29.09.2021., avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunās ģimenes finanšu plāna piemērs

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Lai varētu izveidot finanšu plānu, tad būtu jāsāk ar situācijas noskaidrošanu. Tā kā šis ir tikai plāna piemērs, kurš ir balstīts uz izdomātu teorētisku jauno ģimeni, tad izvirzīsim sekojošus pieņēmumus.

Jaunā ģimene, 4 cilvēki. Abiem vecākiem ir 32 gadi, bērniem ir 2 un 4 gadi. Bērni iet bērnudārzā, savukārt abi vecāki strādā algotus darbus. Katrs no vecākiem saņem 2000 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas.

Algas ienākumi pēc nodokļu nomaksas mēnesī kopā ir 2 944 eiro. Tiek saņemti arī bērnu pabalsti 44 eiro apmērā.

Kopējie jaunās ģimenes ienākumi mēnesī ir 2 988 eiro

Jaunā ģimene nupat ir spērusi vairākus lielus soļus savā dzīvē:

Mājoklis: Ir iegādāts 3 istabu dzīvoklis jaunajā projektā par 120 000 eiro. Īpašuma iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts ar termiņu 30 gadi, piesaistīts ALTUM galvojums, kredīta ikmēneša maksājums ir 433 eiro, savukārt vēl 57 eiro tiek maksāti par apdrošināšanu. Kopējais mēneša maksājums 490 eiro.

Mājokļa iekārtošana: Mājokļa iekārtošanai nebija uzkrāti līdzekļi, taču dzīvot dzīvoklī gribējās uzreiz, tāpēc tika paņemts patēriņa kredīts 15 000 eiro apmērā uz 10 gadiem ar likmi 7.9% mājokļa iekārtošanai (virtuve, sadzīves tehnika, mēbeles). Kredīta maksājums ir 182 eiro mēnesī.

Auto: Papildus tam visam tika aizvietots vecais auto ar mazlietotu auto. Auto tika iegādāts operatīvajā līzingā ar termiņu 5 gadi. Iegādes vērtība bija 20 000 eiro, 10% pirmā iemaksa, atlikusī vērtība pēc 5 gadiem 6000 eiro, līzinga likme 2.29% gadā. Mēneša maksājums ir 223 eiro. Papildus tam ir jāveic 67 eiro mēnesī KASKO un OCTA apdrošināšanas maksājums. Kopējais mēneša maksājums 290 eiro.

Šie bija 3 lielāki un būtiskākie pieņēmumi. Tālāk varam atgriezties pie ierastās plāna formas:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 114 000 eiro

Patēriņa kredīts: 15 000 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)*

Auto: 20 000 eiro

Kopējais turīgums:

8 000 eiro

Budžets

Ienākumi: 2 988 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

Hipotekārā kredīta maksājums + apdrošināšana 490 eiro
Komunālie maksājumi 250 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
Patēriņa kredīta maksājums: 182 eiro
Auto līzings + apdrošināšana 290 eiro
Transporta izdevumi 200 eiro
Pārtika 500 eiro
Citi izdevumi 676 eiro

Izdevumu summa: 2 588 eiro

Uzkrājumiem pieejamie līdzekļi: 400 eiro

Atgādinu, ka šie ir tikai pieņēmumi. Realitātē izdevumu struktūra katrai ģimenei atšķirsies.

Un šajā brīdī uzsāka virzību secīgi pa Pirmajiem soļiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Jaunās ģimenes gadījumā optimāls neparedzētu līdzekļu apmērs varētu būt 1200 eiro. Tā kā ģimene ir liela, iekārtu un ierīču ir daudz, tad ir gana augsta varbūtība vairākām no tām iziet no ierindas vienlaicīgi. Lai šādos gadījumos nebūtu jāņem dārgi patēriņa kredīti, tad ir jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums 1200 eiro apmērā.

Tā kā uzkrājumiem var novirzīt 400 eiro mēnesī, tad šī mērķa sasniegšanai vajadzēs 3 mēnešus.

Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Nākamais solis ir dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa. Tā kā jaunā ģimene bija aizņēmusies patēriņa kredītu 15 000 eiro apmērā ar likmi 7.9% gadā, tad būtu jāsāk ar šī kredīta atmaksu pirms var sākt veikt ilgtermiņa uzkrājumus.

Neparedzētu līdzekļu uzkrājuma izveidošana aizņēma 3 mēnešus, attiecīgi šī kredīta atlikušais termiņš ir 9 gadi un 9 mēneši, savukārt kredīta atlikuma summa ir 14 751 eiro.

Šajā brīdī ik mēnesi veicam papildus iemaksu 400 eiro apmērā šī kredīta dzēšanai. Tā rezultātā nākamo 28 mēnešu laikā viss patēriņa kredīts ir nomaksāts. Un tā kā kredīts tika atmaksāts pirms termiņa, tad tika ietaupīti 5 000 eiro procentu maksājumos, salīdzinot ar scenāriju, ja tiktu veikts noteiktais ikmēneša maksājums visus 10 gadus.

Pēc 31 mēneša ir izveidots neparedzētu līdzekļu uzkrājums un ir nodzēstas dārgās saistības. Tagad var ķerties klāt 3.soļa izpildei.

Drošības spilvens

Vēlamais drošības spilvena apmērs ir 6 mēnešu izdevumu apmērā. Pēc dārgā kredīta atmaksas ģimenes ikmēneša izdevumi ir 2 406 eiro. Tātad ir jāuzkrāj līdzekļi 6 * 2 406 = 14 436 eiro apmērā.

Uzkrājumiem ir pieejami 582 eiro mēnesi, attiecīgi drošības spilvena izveidei ir nepieciešami 25 mēneši.

Kopš plāna veidošanas uzsākšanas ir pagājuši 56 mēneši. Ir pietuvojies līzinga termiņa beigu datums. Jaunā ģimene nolemj pirkt jaunu auto un izdodas esošo auto iedot kā pirmo iemaksu nākamajam auto. Tā rezultātā maksājumi paliek nemainīgi.

Pēc drošības spilvena izveides, bilance izskatās šādi:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 100 978 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)**

Auto: 20 000 eiro

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem: 1 200 eiro

Drošības spilvens: 14 436 eiro

Kopējais turīgums:

51 658 eiro

Var secināt, ka rīkojoties pēc finanšu plāna soļiem, kopējais turīgums 56 mēnešu laikā ir pieaudzis par 43 658 eiro.

Pēc drošības spilvena izveides var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu

Uzkrājumi ar nodokļu atvieglojumiem

Ceturtais solis paredz veikt uzkrājumus ar nodokļu atvieglojumiem. Tā kā katram no vecākiem atalgojums ir 2 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad katrs no viņiem var veikt uzkrājumus 200 eiro apmērā tādos uzkrājumos, par kuriem par saņemt nodokļu atvieglojumus.

Šajā brīdī var šo soli apvienot ar piekto soli jeb uzkrājumu bērnu nākotnei. Tiek nolemts katram no bērniem veikt uzkrājumu 50 eiro apmērā ik mēnesi.

Tā kā kopš plāna īstenošanas uzsākšanas ir jau pagājuši gandrīz 5 gadi, tad vecākajam bērnam jau ir 9 gadi, bet jaunākajam 7 gadi. Veicot katram no bērniem 50 eiro uzkrājumu mēnesī attiecīgās iemaksu summas līdz bērnu 19 gadu vecumam būs 6000 eiro un 7200 eiro.

Visticamāk, izdosies realizēt arī kādu kapitāla pieaugumu, tādējādi būs uzkrātas jau diezgan solīdas summas bērnu atbalstam izglītības apmaksai.

Tātad 100 eiro no pieejamajiem 400 eiro uzkrājumiem ar nodokļu atvieglojumiem tiek novirzīti bērnu uzkrājumiem.

Atlikušos 300 eiro varētu novirzīt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēs. Tie būs ilgtermiņa uzkrājumi ar termiņu vismaz 10 gadi, attiecīgi arī ieguldīšanas stratēģijas vajadzētu izvēlēties tādas, kurās ir pēc iespējas vairāk akciju, tādējādi ļaujot naudai laika gaitā strādāt un pelnīt.

Pēc šo uzkrājumu veikšanas vēl paliek 182 eiro citiem uzkrājumiem. Šos līdzekļus varētu ieguldīt ETFos vai arī izmantot kādu no banku piedāvātajiem risinājumiem, piemēram, Swedbank Robur fondus.

Tā mēs esam nonākuši līdz plāna beigām. Plāna ieviešanas rezultātā ģimene 5 gadu laikā būs izveidojusi neparedzētu gadījumu uzkrājumu, atmaksājusi dārgo kredītu un izveidojusi 6 mēnešu drošības spilvenu.

Šie pirmie trīs soļi palīdzēs daudz drošāk vadīt dzīvi uz priekšu. Nebūs jābaidās no īstermiņa satricinājumiem, pat ilgstošāks bezdarbs būs salīdzinoši viegli pārdzīvojams, pateicoties drošības spilvenam.

Ja šie soļi netiktu izpildīti, tad visu laiku pastāvētu risks ļoti ātri nokļūt lielās problēmās.

Protams, jaunajai ģimenei var būt pavisam citādāka tēriņu struktūra. Var būt mazāki izdevumi kādā no kategorijām un uzkrājumiem var palikt krietni vairāk, taču šajā gadījumā, manuprāt, ir diezgan optimāla situācija.

Mājokļa vērtība nav pārāk liela attiecībā pret ienākumiem (plašāk lasi: Cik dārgu mājokli pirkt?) Arī auto kopējie izdevumi nepārsniedz 20% no ienākumiem.

Pēc dārgā kredīta nomaksas uzkrājumiem tiek novirzīti gandrīz 20% no ienākumiem, kas, manuprāt, jau ir tīri solīds līmenis. Protams, vairāk būtu vēl labāk, bet 20% ir ļoti labs sākums. Tā kā ienākumi tiek saņemti algas veidā, tad ir iespēja ik gadu saņemt nodokļu atvieglojumus par uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Kopējais atgūstamais apmērs ir 980 eiro gadā, ko būtu vēlams papildus novirzīt uzkrājumiem.

Lai arī varētu vēlēties, ka varbūt sākotnējā posmā būtu veikti vairāk uzkrājumi vai būtu uzņemtas mazāk saistības, tomēr nereti dzīvē cilvēki izdara lielākus lēcienus, lai dzīvotu labāk šodien. Tas, protams, saistās ar riskiem, tomēr realitātē tā mēdz darīt.

Šajā piemērā vēlējos attēlot kaut cik reālistisku piemēru gan ar labiem lēmumiem, gan ar lēmumiem, kuru seko novēršanai ir nepieciešami daži gadi. Domāju, ka man tas ir izdevies.

Vēl jāpiebilst, ka šis ir tikai ieskaits tajā, kā izskatās pilnvērtīgs finanšu plāns. Pilnvērtīgā finanšu plānā apskatām visus uzstādītos un vēlamos mērķus. Ņemot vērā visus datus, mēģinām saprast, kāda varētu būt potenciālā vecuma pensija un kā rīkoties, lai sasniegtu vēlamo apmēru, ja ekspektācijas nesakrīt ar prognozi. Vēl rūpīgi izskatām visas saistības, apskatām pašreizējos uzkrājumus. Ja nepieciešams veicam izmaiņas, utt.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

*Protams, var diskutēt cik daudz un vai vispār uzlabojumu vērtību var iekļaut dzīvokļa cenā. Tomēr skaidrs ir viens, ka vienādi dzīvokļi jaunajā projektā būs atšķirīgās cenās, ja viens no tiem būs aprīkots, bet otrs nē.

**Plānā speciāli nav ņemta vērā inflācija. No vienas puses normālos apstākļos pieaugtu gan ienākumi, gan izdevumi, gan arī pieaugtu nekustamā īpašuma vērtība. Lai izveidotu plānu, pieturamies pie konstantiem lielumiem.

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (2) Nav saistību, nav aktīvu

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Otrajam scenārijam, veidojot finanšu plāna piemēru jaunajiem profesionālim, esmu izvēlējies cilvēku, kuram nav ne saistību, ne arī aktīvu.

Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā sākt veidot uzkrājumus un kādas ir veicamās darbības. Arī šoreiz pieturēšos pie ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1422 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

Mājokļa īre 250
Komunālie maksājumi 125 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
Pārtika 150 eiro
Ēšana ārpus mājām 150 eiro
Transporta izdevumi 70 eiro
Citi izdevumi 177 eiro

Izdevumu summa: 922 eiro

Uzkrājumiem pieejami līdzekļi: 500 eiro

Šajā scenārijā varam pieņemt, ka cilvēks iepriekš ir dzīvojis no algas līdz algai, saņemot un tērējot 892 eiro mēnesī. Cilvēkam radās iespēja saņemt paaugstinājumu vai nomainīt darba vietu ar augstāku atalgojumu. Saņemot jau augstāku atalgojumu, scenārija varonis nolemj brīvos līdzekļus novirzīt uzkrājumiem.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Šajā gadījumā tas nav grūti. Pēc mēneša tie jau ir uzkrāti.

Tā kā saistību nav, tad var virzīties uz 3.soļa izpildīšanu, t.i. izveidot 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir 6 x 922 = 5532 eiro

Šos līdzekļus jāuzkrāj tādā bankas kontā, kam ir viegli piekļūt, piemēram, krājkontā.

5532 eiro uzkrāšanai būs nepieciešami 11 mēneši.

Pirmo 3 soļu izpilde šajā scenārijā aizņēma 1 gadu.

Tālāk virzāmies uz 4.soli, t.i. veikt uzkrājumos tādos instrumentos, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Latvijā tie ir dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu un 3.pensiju līmenis. Par ieguldījumiem šādos instrumentos var iegūt nodokļu atvieglojumus par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.

3.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma, taču dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jau pēc 10 gadiem. Scenārijā izvēlētais cilvēks ir 28 gadus vecs. Līdz 55 gadu vecumam ir 27 gadi. Uz šādu termiņu nav vairs diez ko izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī.

Tātad izvēlamies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu. Tā kā cilvēks ir jauns, tad šim uzkrājumam var izvēlēties agresīvu ieguldījumu stratēģiju.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju ir jāpievērš uzmanība komsiju apjomiem, cik viegli ir veikt iemaksas, cik viegli ir noslēgt līgumu, ieguldījumi utt.

Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu atklāt, ka pats izmantoju Swedbank piedāvātos pakalpojumus. Ļoti ērta līguma noslēgšana internetbankā, vienas no zemākajām komisijām Latvijā, nav potenciālo interešu konfliktu ar ieguldījumiem savas grupas uzņēmumu pārvaldītajos fondos. Es esmu izvēlējies aktīvā pieauguma stratēģiju. Jāatzīmē, ka tā ir agresīva un var būt ar augstu svārstīgumu.

Atgriežoties pie scenārija. Bilance pēc 1 gada ir šāda.

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5532 eiro drošības spilvens

Uzkrājumiem pieejamā summa 500 eiro mēnesī.

No otrā gada 200 eiro mēnesī tiek novirzīti dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu.

Atlikušo 300 eiro ieguldīšana ir atkarīga no tā, kādi ir cilvēka nākotnes mērķi.

Ja ir plāns iegādāties savu nekustamo īpašumu, tad var veidot uzkrājumus īpašuma iegādei nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Ja tāda plāna nav, tad līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Šajā vietā varam sadalīt scenāriju divos apakšscenārijos.

2.1. Tiek plānots iegādāties īpašumu

Šo summu šobrīd droši īstermiņā nav kur ieguldīt. Tāpēc to vajadzēs uzkrāt parastā norēķinu kontā. Pieņemsim, ka ir plāns uzkrāt līdzekļus 2 gadus un tad iegādāties nekustamo īpašumu.

Pa 2 gadiem tiek uzkrāti 24*300 = 7200 eiro. Tam vēl var pieskaitīt atgūto nodokļu atmaksu 480 eiro apmērā par pirmajā gadā veiktajām iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu. Kopā 7680 eiro

Bilance pēc 2 gadu uzkrāšanas ( kopā pagājuši 3 gadi).

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5532 eiro drošības spilvens
4800 eiro uzkrāti dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (200×24=4800 eiro. Gala summa būs citādāka, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kas “uz vietas nestāv”)
7680 eiro uzkrājums norēķinu kontā nekustamā īpašuma iegādei

Pieņemsim , ka viss uzkrājums tiek izmantots īpašuma iegādei. Pēc īpašuma iegādes izdevumu struktūra saglabājas iepriekšējā. Kredīta mēneša maksājums ir vienāds ar mājokļa īres maksu.

Īpašums tiek iegādāts 3 gadus pēc uzkrājumu sākšanas. Šajā brīdī ir puslīdz optimāla situācija. Ir uzņemtas kredītsaistības, bet ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un drošības spilvens 6 mēnešu izdevumu apmērā. Nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka esi vienas algas attālumā līdz bankrotam vai ka ir jāņem kredīts, lai samaksātu ikmēneša maksājumus.

Ir jau pagājuši 3 gadi no scenārija sākuma. Sākoties 4. gadam, būtu jāpārskata nākotnes plāni un tad jāizvēlas nākamās veicamās darbības.

Un tagad atgriezīsimies pie otrā apakšscenārija.

2.2. Līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem.

Konkrētus ieteikumus ieguldījumiem šajā ierakstā nesniegšu. Par atsevišķiem ieguldījumu veidiem esmu jau rakstījis iepriekš. Es priekšroku dodu ieguldījumiem finanšu tirgos. Ja tiek plānots ieguldīt ilgtermiņā, tad viens no labākajiem variantiem būs biržas tirgotie fondi. Ieguldot ilgtermiņā, jaunam profesionālim lielāko portfeļa daļu vajadzētu ieguldīt akciju ETF. Jā, akciju ETF ir augstāks svārstīgums, taču vēsturiski akciju tirgi ir nodrošinājuši krietni augstāku ienesīgumu nekā obligācijas.

Bilance pēc 3 gadiem šajā scenārijā:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
4800 eiro uzkrājums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
7680 eiro ieguldījums finanšu tirgos.

Pēdējo divu punktu uzkrājumu summa var krietni atšķirties atkarībā no tirgus svārstībām.

Ar šo noslēdzam scenāriju. Esmu paradījis, kā 3 gadu laikā tikt pie pieklājīgiem uzkrājumiem un to rezultātā spēt iegādāties nekustamo īpašumu vai sākt veidot ieguldījumu portfeli.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Finanšu plāna piemēri

Kopš iepriekšējo finanšu plānu piemēru publicēšanas ir pagājuši jau 4 gadi. Šajā laikā manā domu gājiena lielas izmaiņas nav notikušas, taču ir notikušas izmaiņas instrumentu nosacījumos.

Tāpat kā agrāk, plānu piemērus iesāksim ar 2 finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem. Tos papildināsim ar plāna piemēru jaunajai ģimenei.

Saites uz finanšu plāna piemēriem:

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (2) Nav saistību, nav aktīvu

Jaunās ģimenes finanšu plāna piemērs

Vai finanšu plānu piemēri ir universāli un pēc tiem var vadīties ikkatrs?

No vienas puses, jā, jo plānos tiek ievēroti vienoti principi. Tomēr no otras puses, nē, jo katram no mums situācija ir atšķirīga. Lai arī liekas, ka visi dzīvojam vairāk vai mazāk līdzīgi, tomēr atšķirības var būt ļoti lielas. Sākot ar ienākumu atšķirībām, ieradumu un dzīvesstila un attiecīgi tēriņu struktūras, līdz šim veiktu uzkrājumu apjoms, aktīvu bāze, kredītu esamība vai neesamība un beidzot ar atšķirībām vēlamajos un uzstādītajos mērķos.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Lattes faktors, apzināta tērēšana un ieguldīšana

Šajā laikā, kad daudzās dzīves jomās tērējam mazāk nekā agrāk, taču citās varbūt pat vairāk, ir vērts vēlreiz paskatīties uz saviem tēriņiem, padomāt par lielajām lietām un izveidot savu finanšu plānu.

Lai ievirzītu domas, vēlreiz pārpublicēju vienu no garākajiem un, manuprāt, vienu no labākajiem rakstiem, kādu man šeit ir izdevies uzrakstīt.

Patīkamu lasīšanu!

Latte faktors

Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.

Rakstu uzrakstīju pirms 3 gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu – tērē mazāk nekā nopelni.

Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.

Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:

Par katru atsevišķo izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50 eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.

Nav tā, ka var neēst un vispār neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.

Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.

Šādi it kā nevainīgu un salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks. Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.

Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi izmaksām.

Vismaz vienu kalendāro mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.

Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.

Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.

Transports

Ja vien nedzīvo komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas, transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu apmēram, braucot ar luksusa klases auto.

Vēlreiz vēlos pievērsties personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas.

Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams) šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis

Pirmajā gadījumā ir iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts ieguldījumu portfelis.

Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.

Ja personai tomēr X6 sniegtais “statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī, tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot 700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16 miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.

Tas nenozīmē, ka nevienam nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb kādas ir tā opportunity costs.

Vēl šodienas apstākļos un galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.

Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.

Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.

Mājoklis

Mājokļa izmaksas nereti ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī. Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.

Pie noteikta turīguma līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida, atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela, tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.

Gadās tā, ka cilvēki ik dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu, taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu, neveicot nopietnus aprēķinus.

Izvēloties mājokli ir jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu, pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās, salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.

Negribu minēt, cik varētu būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu līdz pat pāris tūkstošiem eiro.

Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Latte + transports+ mājoklis

Ja iedomājamies divas jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.

Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis, transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.

Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.

Novirzot uzkrājumiem 400 eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.

Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!

Apzināta tērēšana

Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.

Parasti, veidojot budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk, taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.

Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.

Viens no risinājumiem ir pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir sekojoši.

Ir jānokārto pamata lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.

Katram no mums ir kādas lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo funkciju.

Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.

Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.

Nobeigumā

Ja paļaujamies tikai uz emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!

Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – tērē mazāk nekā nopelni, starpību uzkrāj un ieguldi!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Iespējams, finanšu plāns ir tieši tas, kas Tev ir vajadzīgs!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Īrnieka izlikšanas aizlieguma risks

Viens no izplatītākajiem ieguldīšanas veidiem Latvijā ir dzīvokļa iegāde un tā izīrēšana. Neskaitāmās sarunās un diskusijās ir dzirdēts viedoklis, ka cilvēki pie pirmās brīvās naudas investīcijām pirktu dzīvokli un to izīrētu.

Tam pamatā ir vairāki iemesli, kurus šodien sīki un plaši netaisos iztirzāt. Taču šoreiz vēlos pafilosofēt par kādu risku, kas ir neliels, taču pastāv dzīvokļu izīrētājiem.

Īrnieka izlikšanas aizliegums

Šajā brīdī ir jāpiesauc ASV. ASV COVID-19 ietekmē tika ieviests aizliegums izlikt īrniekus. Detaļās un niansēs neiedziļināsimies, bet paspriedīsim par pašu risku kā tādu.

Iedomāsimies, ka esam iegādājušies dzīvokli izīrēšanai. Esam atraduši īrnieku, viss iet gludi, taču tad pienāk kāda negaidīta globāla vai lokāla krīze.

Politiķi, lai “aizsargātu” noteiktu sabiedrības grupu no palikšanas bez mitekļiem, nolemj ieviest plašu un vispārēju īrnieku izlikšanas aizliegumu. Tas nozīmē, ka īrnieku nevar izlikt no mājokļa, pat ja viņš nemaksā īri un komunālos maksājumus, kamēr šāds regulējums ir spēkā.

Protams, lielākā daļa mājokļu īrnieku turpina godīgi pildīt saistības, kā arī, nespējot vairs veikt īres maksājumus, meklē jaunu mājvietu citur. Taču vienmēr būs kāda daļa īrnieku, kuri šādu regulējumu izmantos sev par labu, neatkarīgi no tā, vai tas ir nepieciešams vai nē.

Pieņemsim, ka mūsu izīrētā dzīvokļa īrnieks arī pārtrauc veikt īres maksājumus. Papildus tam īrnieks pārtrauc arī komunālo maksājumu veikšanu. Sazināmies un runājam ar īrnieku un viņš apgalvo, ka nespēj maksāt, ka laiki ir tādi un šādi un neko darīt, nāksies pieciest. Mēs arī kā izīrētāji neko nevaram izdarīt, jo ir ieviests īrnieku izlikšanas aizliegums.

Ja mēģināsim risināt situāciju ar nelikumīgām metodēm, nemaksājošais īrnieks par to ātri vien informēs varas iestādes un mums draudētu risks pašiem tikt sodītiem.

Tā visa rezultātā vairs nesaņemam īres maksu, kā arī sāk krāties komunālo maksājumu parāds.

Ietekme uz ienesīgumu

Pieņemsim, ka dzīvokli bijām iegādājušies par saviem līdzekļiem, neizmantojot kredītu, un ikgadējais ienesīgums pēc visu izmaksu segšanas bija 5% gadā.

Jaunajā situācijā katrs mēnesis, kurā īri nesaņemam, samazina īres ienesīgumu. Ja aizliegums ir spēkā gadu vai vairāk, tad īres ienesīgums nokrītas līdz nullei un pat kļūs negatīvs, jo, visticamāk, izmaksu pusē mums ir dažas pozīcijas, piemēram, apdrošināšana, NĪ nodoklis, u.c.

Papildus tam ir jāmaksā komunālie maksājumi īrnieka vietā. Ja vien komunālo pakalpojumu līgumi nav pārslēgti uz izīrētāja vārda, tad, visticamāk, mums pašiem nāksies segt komunālos maksājumus.

Šādā scenārijā mēs ienesīgumā ļoti ātri nonākam no pozitīviem 5% gadā līdz negatīviem dažiem procentiem gadā.

Ja esam izmantojuši kredītu, lai iegādātos īres dzīvokli un attiecīgi palielinātu ienesīgumu uz mūsu ieguldīto kapitālu, tad sekas būs vēl sāpīgākas. Pozitīvais ienesīgums pārvērtīsies negatīvajā jau dažu mēnešu laikā. Un pēc tam maksāsim kredīta maksājumu un komunālos maksājumus par dzīvokli, kurā kāds cits dzīvo bez maksas.

Aizlieguma ieviešanas varbūtība

Ja vēl 2019.gadā man jautātu, kāda ir varbūtība, ka kaut kas šāds tiktu ieviests, tad es būtu ļoti skeptisks un teiktu, ka ļoti maza.

Taču šobrīd jau vairāk nekā gadu ASV ir spēkā šāds īrnieka izlikšanas aizliegums.

Par laimi šāds lēmums, ja neviļ atmiņa, Latvijā pat netika apspriests, vismaz publiski. Šāda lēmuma pieņemšana vēl vairāk samazinātu īres dzīvokļu pieejamību, jo izīrētāji vienkārši negribētu riskēt.

Ja lūkojamies nākotnē, tad, manuprāt, varbūtība šādam aizliegumam nākamajās krīzēs ir pieaugusi. Es neņemos aprēķināt un veikt pieņēmumus konkrētās varbūtībās, taču tā noteikti ir būtiski pieaugusi, salīdzinot ar 2019.gadu.

Citi ierobežojumi izīrētājiem

Mēs visi esam informēti par padomju laika mantojumu ar beztermiņa īres līgumiem par tirgus realitātei neatbilstošām īres maksām. Kā mēs zinām, šādi līgumi ir spēkā vēl pat šodien, lai gan kopš padomju laikiem ir pagājuši jau 3 desmitgades.

Jā, visticamāk, tādā veidā šādi beztermiņa līgumi neatgriezīsies.

Tomēr vairākas rietumu valstīs atsevišķās vietās ir ieviesti, piemēram, īres maksu griesti. Citur īres maksas ir iesaldētas.

Ir dzirdēti stāsti par īpašumiem, kas pirms dažām desmitgadēm ir bijuši izīrēti, pēc tam īres maksa tika iesaldēta un šodien vēl joprojām īrnieki dzīvo šajā īpašumā par tirgus cenām neatbilstošu īres maksu. Nereti īpašniekam saņemtā īres maksa nenosedz pat īpašuma uzturēšanas izdevumus.

Tā rezultātā īrnieks dzīvo uz izīrētāja rēķina. Īrniekam jau protams forši, bet vai tas ir godīgi un taisnīgi? Manuprāt, nē.

Līdz ar to pastāv arī šādi riski, kuru iestāšanās varbūtību aprēķināt ir gandrīz neiespējami, bet tos ir vērts paturēt prātā ļoti tālos un dziļos plauktiņos.

Ko darīt?

Iespējams, ar šo rakstu kādu esmu nobiedējis. Tāds nebija mans mērķis. Redzot, nesenos virsrakstus no ASV medijiem par īrnieku izlikšanas aizlieguma pagarināšanu, prasījās uzrakstīt arī savas domas un šo faktu atnest arī līdz Latvijai.

Nav tā, ka es kādu gribētu atturēt veikt šādus ieguldījumus, taču ar šo vēlējos vērst uzmanību, ka ir pieaugusi šāda riska iestāšanās varbūtība.

Iespējams, šis risks tā arī nekad nematerializēsies, taču tas nenozīmē, ka šāds risks nepastāv.

Daudz labāk ir zināt riskus, ar tiem rēķināties un attiecīgi rīkoties, nekā tikt pārsteigtam nesagatavotam.

Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Jau kādu brīdī arī pie mums Latvijā pasīvā ieguldīšana ir ieguvusi diezgan lielu atpazīstamību un popularitāti. Tāpēc nebrīnos, ka man par to jautā aizvien biežāk.

Ja vēl parasti tiek pajautāts, kur meklēt akciju ETFus, tad gandrīz nekad man nejautā, kādu indeksu izvēlēties par pamatu.

ASV akcijas

Lielākajā daļā sarunu ar pasīvo ieguldīšanu tiek saprasta ieguldīšana ASV akciju indeksā S&P 500. Pats par sevi tas nav slikts pieņēmums, tomēr ar to pasīvā ieguldīšana neapstājas. S&P 500 ir tikai viens no indeksiem, kuru var izmantot par pamatu.

Kāpēc tieši šis indekss? Jo lielākā daļa mums viegli saprotamo un uztveramo investīciju un uzkrājumu informācijas avotu ir angļu valodā, savukārt tie gandrīz vienmēr ir ar saknēm ASV.

Īsuma var teikt, ka mēs patērējam ASV rezidentam paredzētu informāciju.

Tas, protams, arī nav slikti, taču ne vienmēr ir arī labākais vai atbilstošākais risinājums.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Es ar pasīvo ieguldīšanu saprotu to, ka tiek nopirkts plašs akciju grozs. Šajā brīdī ir jāsāk nodefinēt, ko nozīmē plašs.

Piemēram, var nopirkt vienas valsts akciju indeksa ETF, kurā būs iekļautas tikai šīs valsts akcijas, piemēram, ASV akcijas. Bet var arī nopirkt Itālijas akciju ETF.

Vai tiešām varam pielīdzināt abus ieguldījumus kā pasīvos ieguldījumus? Droši vien nē! Itālijas akcijas “lec” ārā no konteksta sajūtu ziņā.

Vēl var izvēlēties, piemēram, Eiropas akciju indeksu, kurš jau vairāk sajūtās atbildīs pasīvās ieguldīšanas principiem.

Manuprāt, uz pasīvo ieguldīšanu būtu jāskatās globāli. Nevis izvēlēties vienas valsts akciju indeksu, bet gan visas pasaules akciju indeksu.

Tādā gadījumā mēs neveicam aktīvu izvēli ieguldīt vai neieguldīt kādā valstī vai reģionā. Ja izvēlamies tikai ASV akcijas, tad sanāk, ka aktīvi neizvēlamies pārējo pasauli un tā jau, manuprāt, vairs nav pasīvā ieguldīšana tās plašākajā nozīmē.

Dažādie pasaules akciju indeksi

Tomēr, arī vienkārši neiedziļinoties un izvēloties pasaules akciju indeksu, var “iebraukt tajā pašā grāvī”.

Ja iedziļināsimies tajā, kādas valstis ir iekļautas populārākajos pasaules akciju indeksos, tad lielākoties tajos ir tikai attīstītās valstis, t.sk. ASV un Eiropa.

Tomēr tajos nav iekļautas attīstības valstis, kā piemēram Ķīna, Indija un Brazīlija.

Arī šajā gadījumā tiek izdarīta maz aktīva, tomēr aktīva izvēle konkrētā valstu kategorijā neieguldīt.

Lai veiktu šādu izvēli, tai būtu jābūt informētai un izsvērtai. Ja paķeram pirmo ETFu, kuram nosaukumā rakstīts “World”, var gadīties, ka nepaņemam visu pasauli, bet gan tikai attīstīto pasauli.

Sagaidāmie ienesīgumi

Šajā brīdī ir vērts pievienot vēl vienu faktoru – sagaidāmo ienesīgumu.

Jā, es zinu, ka par sagaidāmajiem ienesīgumiem pasīvās ieguldīšanas kontekstā nav pieņemts runāt. Paļaujamies uz “vēstures rīmēšanos” un viss.

Tomēr, ja veicam aktīvu izvēli ieguldīt tikai ASV akcijās vai tikai attīstītās pasaules akcijās, tad būtu arī jāzina, no kā atsakāmies.

Šajā brīdī palīgā nāk Research affiliates ar savām 10 gadu ienesīgumu prognozēm. Akciju tirgiem par pamatu tiek ņemts Gordon Growth model, kurš vērtē naudas plūsmas pieaugumu, kā arī modelī tiek iekļauta valuācija jeb tas, vai tirgus ir dārgs vai lēts, vērtējot pēc CAPE rādītāja.

Grafikā augstāk redzam dažādu aktīvu sagaidāmo ienesīgumu un svārstīgumu nākamajiem 10 gadiem, pielietojot Research affiliates metodoloģiju. Ar sarkanu ir iekrāsoti akciju ienesīgumi.

Kā redzam, tad augstākais sagaidāmais ienesīgums nākamajos 10 gados ir attīstības tirgu (Indija, Ķīna, Brazīlija, Krievija, u.c.) akcijām (EM Equity). Vidējais prognozētais ienesīgums ir 7.7% gadā.

Nākamais segments ar augstāko sagaidāmo ienesīgumu ir EAFE akcijas, kuras iekļauj attīstītās valstis, izņemot ASV un Kanādu, ar vidējo prognozēto ienesīgumu 6.1% gadā.

Pēc tam seko visas pasaules akcijas ar 4% gada ienesīgumu.

ASV mazās kapitalizācijas akciju prognozētais ienesīgums ir 3.4%, savukārt ASV lielās kapitalizācijas akcijām, ko varētu pielīdzināt S&P 500 indeksam, tiek prognozēts vien 1.7% gada pieaugums.

Šādas atšķirības sagaidāmajos ienesīgumos, visticamāk, var pamatot ar sagaidāmo izaugsmi un pašreizējām akciju valuācijām. Attīstības valstu akcijām tiek paredzēta augstāka izaugsme un tās ir lētākas, savukārt ASV akcijām izaugsme tiek paredzēta lēnāka un tās ir dārgākas.

Secinājumi

Ja izvēlamies tikai ASV akcijas jeb S&P 500 indeksu, tad saskaņā ar šo modeli riskējam nākamajos 10 gados saņemt gaužām zemu ienesīgumu. 1.7% gada ienesīgums, manuprāt, nav pietiekams ienesīgums, lai ieguldītu svārstīgos akciju tirgos.

Ja uz dullo paņemam “world” akciju indeksu, kurā ir tikai attīstītā pasaule, tad dabūsim EAFE ar 6.1% ienesīgumu un ASV lielās kapitalizācijas akcijas ar 1.7% ienesīgumu. Populārākajā šādā indeksā ASV īpatsvars sasniedz divas trešdaļas, attiecīgi šāda pasaules attīstīto valstu indeksa vidējais svērtais ienesīgums varētu būt ap 3.13% gadā.

Abos gadījumos nekas netiek ieguldīts attīstības valstīs, kurās tiek prognozēts 7.7% gada ienesīgums.

Ja izvēlamies visas pasaules akciju indeksa ETF, tad situācija pavisam mazliet tiek uzlabota, taču ASV īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentu punktiem. Šādā gadījumā droši vien varam cerēt uz 10 gadu vidējo ienesīgumu ap 4% gadā.

No tā var secināt, ka, iespējams, ir jābūt mazliet aktīvākām nekā pavisam pasīvam un jāveic apzinātas izvēles, kādos indeksu ETFos ieguldīt.

Kopsavilkums

Pasīvā ieguldīšana tikai ASV akciju tirgos vai attīstīto valstu akcijās ir salīdzinoši aktīva izvēle, kas saskaņā ar prognozētajiem ienesīgumiem nākamajos 10 gados var rezultēties ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Visticamāk, uz augstāku ienesīgumu var pretendēt, izvēloties visas pasaules akciju indeksus. Research affiliates modelis prognozē, ka vēl augstāks ienesīgums sagaidāms tieši ārpus ASV akcijām – attīstītās valstis bez ASV un Kanādas un attīstības valstis.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: