Par peer-to-peer ieguldīšanu rakstīju jau agrāk. Savas domas mainījis neesmu. To atbalstu tikai kā nelielu daļu no kopējā ieguldījumu portfeļa, apzinoties, ka šie ieguldījumi ir ar ļoti augstu risku.
Kāpēc par šo atkal rakstīt?
Pēdējā laikā ir “pazudušas” jeb pārstājušas darboties divas P2P platformas. Daudz un sīki par to raksta Kristaps Mors , un nu jau iepriekšējās 2 nedēļās par to sāka stāstīt arī “meinstrīm” mediji, t.sk. Nekā Personīga un De Facto.
Vienā no sižetiem kāds investors no Latvijas stāstīja, ka bija ieguldījis kādā no šīm platformām diversifikācijas nolūkos. Te arī mazliet iekšķīgi “uzcepos” par cilvēku izpratni par diversifikāciju.
Diversifikācijas mērķis tiešām ir sadalīt riskus, lai samazinātu risku zaudēt visu vai daļu no ieguldītās naudas.
Ja tā vienkāršoti skatās uz diversifikāciju, tad tiešām ieguldījums 10 dažādās P2P platformās ir risku sadalīšana un diversifikācija. Tomēr jebkurā gadījumā sanāk, ka ir ekspozīcija uz vienu un to pašu darbības segmentu un tie ir ļoti augsta riska aizdevumi jeb 100% ir ieguldīti augsta riska aizdevumos.
Lai mazliet sakāpinātu emocijas, piedāvāju šādu analoģiju: ja 10% no saviem uzkrājumiem ieguldi “Sūdiņā 1”, vēl 10% “Sūdiņā 2” un tā tālāk līdz ir ieguldīts 10 dažādos “sūdiņos”, sanāk, ka ir 100% ieguldīts sūdos.
Ar to nav jāsaprot P2P = sūds, ar to ir jāsaprot, ka ieguldot 10 pēc būtības vienādās, taču ar atšķirīgiem nosaukumiem, dažādas P2P platformās risks nesamazinās.
Līdzīgi varētu teikt par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Ja ir ieguldīts 10 īres dzīvokļos Rīgā, tad vienīgā diversifikācija ir tā, ka ir 10 dažādi īrnieki. Pārējie riski ir vieni un tie paši, piemēram, dzīvokļu cenu izmaiņas Latvijā, Latvijas ekonomika utt.
Tieši tāpat ir ar citiem pēc būtības vienādiem ieguldījumiem!
Ja ieguldījums P2P platformās ir neliela daļa no kopējā portfeļa (5-10%), tad droši vien prātīgāk ir izvēlēties uzticamāko no platformām un ieguldīt tajā. Ja līdzekļi ir ļoti daudz, piemēram, virs miljona eiro, tad jau šos 5-10% ir vērts sadalīt pa dažādām platformām, veicot rūpīgu katras platformas analīzi.
Ir dzirdēts par cilvēkiem, kuri lielāko daļu vai visus savus uzkrājumus novirza uz P2P platformām. Manuprāt, tā ir vieglprātīga attieksme pret savu naudu un iztērēto laiku, kas ir patērēts attiecīgās naudas nopelnīšanai.
Par riska un ienesīguma attiecību nesen uzrakstīju šo rakstu: Sargātāji un riskētāji
Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.
Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.
Ja nu vēl tomēr liekas, ka viss ir kārtībā un šādi ieguldījumi ir labi un droši, pajautājiet par pieredzi ar ieguldīšanu uz augstiem procentiem 90tajos gados saviem vecākiem un vecvecākiem.
Es ļoti ceru, ka būšu kļūdījies un P2P platformas spēs izdzīvot ekonomiski grūtos brīžos un ieguldītāji nezaudēs savus līdzekļus. Tiešām ceru, ka kļūdos! Pagaidām gan šķiet, ka vēsture turpinās “rīmēties” un daudzi ieguldītāji zaudēs daudz naudas.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: