Jaunā profesionāļa finanšu plāns (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Pirmajam scenārijam, veidojot finanšu plānu jaunajam profesionāļiem sērijā Jaunā profesionāļa finanšu plāns, esmu izvēlējies cilvēku ar lielām saistībām un maziem aktīviem.

Cilvēks, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tā varētu dēvēt šī scenārija varoni. Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā tikt ārā no saistībām, netaisot maksātnespēju. Pēc tam jau jāseko ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. 20% gada likme par iztērēto kredītlimitu, ik mēnesi jāatmaksā 5% no iztērētā kredītlimita.
  • 6000 eiro kredīts auto iegādei. 11% gada likme. Termiņš 5 gadi. Ikmēneša maksājums 130 eiro.
  • 3000 eiro patēriņa kredīts dažādu preču iegādei (telefons, dators, TV). 19% gada likme. Termiņš 2 gadi. Ikmēneša maksājums 151 eiro.
Aktīvi:

Uzkrājumu nav. Atlikumi norēķinu kontos nav. Vienīgais aktīvs ir auto uz šo brīdi 6000 eiro vērtībā.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1392 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 350
  • Komunālie maksājumi 150 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Auto kredīta maksājums 130 eiro
  • Ar auto saistītie izdevumi 150 eiro (degviela, apdrošināšana, riepas remonts, utt)
  • Patēriņa kredīta maksājums 151 eiro
  • Kredītkartes % maksājums 83 eiro (% tiek noņemti no kartes bilances, pārējo summu no atmaksātajiem 5% var iztērēt)
  • Citi izdevumi 78 eiro
  • Ja kaut kam nepietiek, tiek palielināts iztērēto līdzekļu apjoms kredītkartē

Izdevumu summa: 1392 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Ir skaidrs, ka pie esošās izdevumu struktūras, sakrāt pat 500 eiro ir neiespējami. Viens no risinājumiem ir samazināt dažas no izdevumu pozīcijām, piemēram ēšanas ārpus mājām, pārtika un ar auto saistītie izdevumi. Ja šos izdevumus summāri var samazināt par 100 eiro, tad nepieciešamie 500 eiro tiks sakrāti 5 mēnešos.

Ja persona ir noskaņota straujāk mainīt savu finansiālo stāvokli, tad var pārdot savu auto. Pieņemam, ka auto tiek pārdots par 6000 eiro. Izdevumi tiek samazināti par 130 + 150 = 280 eiro mēnesī. Turpmāk, lai pārvietotos, tiek iegādāts mēneša e-talons pa 50 eiro, 4x mēnesī brauciens ar taksi 5 eiro katrs, kopā 70 eiro transporta izdevumiem. Tā rezultātā mēneša ietaupījums ir 210 eiro. Sakrāt  500 eiro var 2 mēnešos 210+210+90(izdevumu samazinājums)= 500.

Lai padarītu situāciju sarežģītāku, pieņemsim, ka persona ne par ko nav gatava atteikties no auto.

Tātad, paiet 5 mēneši līdz ir sasniegts 500 eiro uzkrājums. Kā izskatās aktīvu un saistību bilance?

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 5618 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 4gadi un 7mēneši.
  • 2465 eiro patēriņa kredīts. Termiņš 1 gads un 7 mēneši

Ja nav vēlmes vai pietiekamas motivācijas turpināt samazināt izdevumus, tad turpinām pa 100 eiro mēnesī mazināt kredītsaistības. Būtu jāsāk ar to kredītu, kam ir visaugstākā % likme. Šajā gadījumā tas ir kredītlimits.

Pieņemot, ka alga un izdevumi saglabājas vienādi visu periodu (dzīvē tā nekad nenotiek), turpmākos 1 gadu un 7 mēnešus samazinām iztērētā kredītlimita apjomu par 100 eiro mēnesī. Situācija pēc 1 gada un 7 mēnešiem izskatīsies šādi:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 3100 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 3996 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 3gadi.

Kā redzat, ne tikai kredītlima apjoms ir samazinājies, bet arī auto kredīta pamatsummas apmērs ir mazāks, jo kā nekā laiks iet uz priekšu un ar ikmēneša maksājumiem arī pamatsumma tiek atmaksāta. Tāpat arī šo 2 gadu laikā ir atmaksāts patēriņa kredīts.

Tā rezultātā izdevumi sākot no 3.gada 1.mēneša ir krietni samazinājušies. % maksājumi par izlietot kredītlimu kredītkartē ir sarukuši līdz 51 eiro mēnesī, nodrošinot 32 eiro ietaupījumu. Patēriņa kredīts vairs nav, attiecīgi 151 eiro ir pieejams citu saistību segšanai. Kopā saistību segšanai pieejami 100+32+151=283 eiro. Par šo summu turpinām katru mēnesi samazināt kredītlimita negatīvo atlikumu.

Kredītlimita nodzēšanai nepieciešami apmēram 11 mēneši. Bilance pēc 2 gadiem un 11 mēnešiem:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 2921 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 2 gadi un 1 mēnesis.

No šā brīža vairs nav % maksājumu par kredītkartes atlikumu, tā rezultātā ir pieejami 334 eiro mēnesī ātrākai auto kredīta atdošanai.

Auto kredīts pilnībā ir dzēsts pēc 7 mēnešiem. Ir pagājuši 3 gadi un 6 mēneši, lai šī persona spētu atbrīvoties no savām parādsaistībām un sākt veidot turpmākus uzkrājumus. Neuzņemoties jaunas saistības, no šī brīžā uzkrājumu viekšanai ikmēnesi ir pieejami 334+130=464 eiro, kas ir pietiekami liela summa, lai vidējā termiņā veidotu vērā ņemamus uzkrājumu. 3 gadi un 6 mēneši var šķist ļoti ilgs laiks. Tā arī ir, taču tās ir sekas veiktajām izvēlēm.

Kā situācija izskatītos, ja persona izvēlētos scenāriju pārdot auto un atbrīvojušos līdzekļus novirzīt citu saistību dzēšanai?

Kredītlimits tiktu nodzēsts pēc 16 mēnešiem. Pēc tam saistību dzēšanai jau būtu pieejami ap 390 eiro mēnesī. Tā rezultātā patēriņa kredīts tiktu nodzēsts jau pēc 2 mēnešiem. Kopējais termiņš 18 mēneši jeb pusotrs gads.

Atšķirība starp abiem scenārijiem ir 2 gadi.

Viss. Saistību vairs nav. Tagad jāsāk krāt! 🙂 Kā redzat, šādam cilvēkam par konkrētiem uzkrājumu veidiem vai ieguldījumiem vispār nav jāuztraucas līdz brīdim, kad ir atmaksātas visas saistības.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns

Daudz esmu rakstījis filosofiska tipa rakstus par personīgajām finansēm, taču konkrētas darbības vai darbību kopumu neesmu aprakstījis.

Tam ir savi iemesli. Bieži vien pirms ir iespējams veikt izmaiņas savās darbībās un sākt īstenot sava finanšu plāna noteiktos soļus, ir jāmainās domāšanai. Ar ierakstiem par paradumiem, par tēriņiem, par kredītiem, mazliet par ieguldīšanu un arī pensijām esmu centies kaut mazliet mainīt bloga lasītāju skatu punktu uz personīgajām finansēm.

Šķiet, ka ir pienācis laiks uzrakstīt praktiskus un dzīvē īstenojamus finanšu plānu piemērus.

Kā tas izskatīsies?

Sagatavošu vairākus finanšu plānus. Visi finanšu plānu piemēri tiks gatavoti pēc šādiem parametriem.

Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Tālāk jau katrā piemērā izspēlēšu dažādus scenārijus, kādi, manuprāt, ir tipiskākie mums apkārt.

Saprotu, ka uzreiz rodas daži jautājumi:

Kāpēc viens? Ko darīt pāriem? Vienam cilvēkam finanšu plānu ir vienkāršāk sastādīt. Ja esat divatā, ir jāsāk ar kopējo mērķu sastādīšanu un tikai pēc tam var sastādīt kopējo finanšu plānu.

Kāpēc tieši 2 000 eiro bruto alga? No šāda ienākumu līmeņa var atlicināt pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai sāktu veidot nopietnus uzkrājumus un varētu tiekties uz  savas finansiālās neatkarības sasniegšanu. Arī mazākiem ienākumiem ir jāveic uzkrājumiem. Arī ar 1000 eiro bruto algu, prātīgi saimniekojot, var izveidot prāvus uzkrājumus ilgākā termiņā.

Ko darīt, ja ir ļoti maza alga? Jāpelna vairāk. Citas atbildes nav. Ir jāatrod veidi, kā celt sevis kā darbinieka tirgus vērtību. Vēlos uzsvērt, ka mācīšanās nav grēks vai kas nosodāms. Macīties var ne tikai jaunieši. Mācīties, ja ne formāli izglītības iestādes, ir jāturpina nepārtraukti. Tikai tā var tikt uz priekšu.

Kāpēc Rīgā? Rīga ir vieta, kur ir visaktīvākā ekonomiskā dzīve Latvijā. Attiecīgi šādi jaunie profesionāļi visvairāk ir tieši Rīgā. Tikko virzāmies ārpus Rīgas, tā katra scenārija variācijas pieaug eksponenciāli.

Kāpēc jaunais profesionālis? Mans pieņēmums ir, ka 28 gadu vecumā šādu atalgojumu saņem cilvēki, kas sevi jau ir pierādījuši darbos. Tieši tāpēc arī uzsveru – jaunais profesionālis.

Kāpēc profesionālis un nevis profesionāle? Man kā vīriešu kārtas pārstāvīm vieglāk ir rakstīt izmantojot vīriešu dzimtes vārdus. Viss rakstītais attiecas vienlīdzīgi gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.

Ja ir vēl kādi jautājumi, gaidu tos facebook komentāros.

Visus finanšu plānus katrā no scenārijiem veidošu, vadoties no ieraksta Pirmie soļi

Saites no uzrakstītajiem finanšu plāniem ievietošu šajā rakstā pēc to tapšanas. Finanšu plānus publicēšu tuvākajā laikā.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Kuru 2.pensiju līmeņa plānu izvēlos es?

Kopš Indexo parādīšanās man bieži ir jautājuši, kuru 2.pensiju līmeņa plānu es izvēlos un ko es ieteiktu citiem?

Jāsaka uzreiz, ka nevienam neieteikšu konkrētu 2.pensiju līmeņa plānu, taču aprakstīšu, kāpēc esmu veicis konkrēto izvēli.

Jau pirmajā dienā, kad bija iespējams pieteikties Indexo 2.pensiju līmeņa plānam “Izaugsme”, tam pieteicos.

Tā kā investīciju pasaulē neesmu pirmo dienu, tad man piedāvājums uzreiz bija skaidrs un saprotams. Zemu izmaksu pārvaldītājs ar pasīvu ieguldījumu stratēģiju, kas iegulda līdzekļus zemu izmaksu fondos.

Agrāk manus līdzekļus 2.pensiju līmenī pārvaldīja viena no lielajām bankām. Par rezultātiem nevarēja priecāties. Biju arī izpētijis, kur plāns iegulda līdzekļus. Plāns ieguldīja līdzekļus arī saistīto uzņēmumu vai pat tā paša pārvaldītāja pārvaldītajos fondos. Tas automātiski noved pie potenciāla interešu konflikta. Tāds var arī nebūt, ja pārvaldītais fonds tiešām nodrošina labāko ienesīgumu attiecīgajā aktīvu klasē, taču savi fondi rada papildus motivāciju paturēt lielāku ienākumu daļu savas grupas ietvaros.

Tas viss Indexo plānā nav.

Es vēlētos, lai mani līdzekļi tiktu ieguldīti vēl agresīvāk, t.i. visi līdzekļi tiktu ieguldīti akciju tirgos, jo man līdz pensijai vēl priekšā ir vairākas desmitgades. Diemžēl to neļauj spēkā esošā likumdošana. Tāpēc vēl lielāka nozīme ir zemām pārvaldīšanas izmaksām, attiecīgi atstājot lielāku finanšu instrumentu ienesīguma daļu tieši pašam ieguldītājam.

Lai arī neesmu pilnīgs pasīvās pārvaldīšanas metodes fans, tomēr esošie pensiju plāni ar savu aktīvo sniegumu nespēj pārliecināt un attiecīgi zemu izmaksu pasīvās pārdaldīšanas 2.pensiju līmeņa plāns ir optimāls variants.

Šie visi faktori man palīdzēja veikt izvēli.

Neilgi pēc Indexo “Izaugsmes” plāna parādīšanās tika piedāvāts vēl viens zemo izmaksu plānts no INVL “INVL INDEX DIRECT”. Nesaprotu, kāpēc vajadzēja tik garu un sarežģītu nosaukumu, taču ne par to ir runa.

“INVL INDEX DIRECT” piedāvā pat vēl zemākus pārvaldīšanas izdevumus. Šim plānam nevarēju pieteikties, jo pirms neilga laika biju jau veicis pārvaldītāja maiņu (pārvaldītāju var mainīt vienreiz gadā). Tomēr tas nav vienīgais iemesls. Pagaidām INVL nav spējis mani pārliecināt par savu plānu. INVL nav publicējis konkrētu aktīvu sadalījuma plānu. Jā, es zinu, ka ieguldījumus varēsim redzēt ceturkšņa pensiju plānu atskaitēs, taču šādam plānam prasītos, ka aktīvu sadalījums pa konkrētiem instrumentiem tiek publicēts arī plāna mājaslapā. Kā nekā pasīvā pārvaldīšana paredz, ka fondu sadalījums netiek bieži mainīts.

Šo visu faktoru rezultātā šobrīd esmu Indexo klients.

Kā būs nākamgad? To vēl laiks rādīs. Briest pārmaiņas likumdošanā un to rezultātā tiks būtiski ierobežotas maksimālās komisiju izmaksas visiem pārvaldītājiem. Ja pareizi saprotu, tad komisiju apjoms būs tik neliels, ka gandrīz visiem pārvaldītājiem pēc tam būs vienādas komisijas. Tad jau atkal varēs vērtēt plānu izvēlētos ieguldījumus, pārvaldīšanas manieri, vērtības, sniegumu, utt.

Atgādinu, ka neiesaku nevienu konkrētu pensiju plānu. Šajā rakstā esmu aprakstījis faktorus, uz kuriem balstīju savu pensiju plāna izvēli.

Atruna: Neesmu nekādā veidā saistīts ar Indexo vai INVL. Neesmu lūgts, aicināts no Indexo vai INVL puses rakstīt atsauksmi, viedokli un faktorus pensiju plāna izvēles veikšanai.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nekustamā īpašuma P2P un crowdfunding

Pirms laika saņēmu jautājumu, vai varu kaut ko uzrakstīt vai pateikt par nekustamā īpašuma P2P un crowdfunding platformām.

Neesmu ne noliedzējs, ne šo platformu fans. Tādas ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs iegūst augstu popularitāti. Parasti katrai no platformām mazliet atšķiras darbības modelis.

Ja runājam par platformām, kas zināmas Latvijā (konkrētas nesaukšu), tad katra no tām ir mazliet atšķirīga. Vienā tiek piedāvāts ar kapitālu piedalīties īpašumā attīstībā, būvniecībā, savukārt citā tiek piedāvāts ieguldīt aizdevumos, kam kā nodrošinājums kalpo hipotēka uz īpašumu.

Atšķiras arī peļņas nosacījumi. Vieni piedāvā ieguldīt equity (kapitālu) un attiecīgi dalīt peļņu, lai kāda tā būtu. Citi piedāvā fiksētu procentu ienākumu uz noteiktu laika termiņu.

Nekas principiāli slikts šajos piedāvājumos nav. Tātad izmantot šos var, taču pirms tam ir kārtīgi jāizvērtē gan pati platforma un attiecīgi arī katra atsevišķā investīcija.

Kādi ir galvenie riski, ko es saskatu šajos piedāvājumos?

Sāksim ar tādiem piedāvājumiem, kur tiek piedāvāts ieguldīt kapitālā un pēc projekta noslēgšanās dalīt saņemot peļņu.

Galvenais risks šajos projektos ir tirgus risks. Ja tiek paredzēts, ka tiek ieguldīti līdzekļi projekta attīstīšanā (nav svarīgi, vai tas ir viens dzīvoklis, daudzdzīvokļu projekts, viesnīca vai kas cits), šādiem projektiem termiņš var būt pāris gadi. Vai varam prognozēt, kādā stāvoklī būs valstu ekonomikas pēc 2-3 gadiem? Un attiecīgi, cik liels būs pieprasījums pēc nekustamā īpašuma?

3 gadu tālu nākotni neviens nevar progrozēt. Tātad šajā gadījumā lielākais risks ir tas, ka nekustamā īpašuma cenas neturpinās pieaugt vai būs ievērojami kritušās un nāksies saņemt krietni zemāku peļņu, vai dalīt zaudējumus. Jāatzīstas, ka neesmu detaļās iedziļinājies piedāvājumos un nezinu, kādas ir paredzamās darbības, ja pēc konkrētā termiņa nav iespējams īpašumu realizēt par ieplānoto cenu vai vismaz bez zaudējumu cenu. Kurš tajā gadījumā pieņem gala lēmumu, vai projektu turēt tirgū līdz tas atgūsies un tad pārdot (papildus izmaksas) vai piefiksēt zaudējumus.

Protams, pastāv dažādi citi riski. Tā kā šī joma nav regulēta, tad ir salīdzinoši augstāks krāpniecības risks. Laiks rādīs, kā šādas platformas un to piedāvājumi spēc pārdzīvot nākamo krīzi. Nesaku, ka būs slikti, saku, ka neviens nezina kā būs.

Par ieguldījumiem aizdevumos, kam kā nodrošinājums kalpo hipotēka uz īpašumu.

Šeit itkā viss ir vienkārši un saprotami. Tirgū jau ir diezgan daudz tādu piedāvājumu un šādos aizdevumos var ieguldīt jau diezgan ilgu laiku.

Te gan arī ir jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, augstās procentu likmes.

Ja šodien labs kredītņēmējs var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi 2-3%, tad kāpēc lai tas ņemtu kredītu ar divciparu likmi? Vai nu kredītņēmējam nav stabilu ienākumu, vai jau ir citas saistības, vai nodrošinājums ir nelikvīds, utt. Iemesli var būt daudz un vairāki pārklāties katrā konkrētajā ieguldījumā.

Vēl, manuprāt, būtu jāizvērtē kredīta atmaksas nosacījumi. Viss ir skaidrs ar 5 vai 10gadīgiem kredītiem ar ikmēneša pamatsummas un procentu maksājumiem. Taču tiek piedāvāti arī kredīti, piemēram uz 1 gadu, un pamatsumma tiek atmaksāta kopā ar procentiem termiņa beigās.

Iekrita acīs viena ieguldījumu iespēja, ko diezgan plaši reklamē, kur tiek piedāvāts ieguldīt aizdevumā, kam par ķīlu kalpo īpašums Siguldas apkārtnē. Norādītas LTV (loan-to-value), ja pareizi atceros, bija nedaudz zem 70%. Neesmu eksperts nekustamā īpašuma vērtēšanā un darījumos, taču šķiet, ka tas ir ļoti tuvu vai pat ir ātrā realizācijas cena.

Pirmkārt, jocīgs liekas šāds aizdevums uz konkrētu termiņu ar visas summas atmaksu un procentu maksu termiņa beigās. Ko darīs, ja kredītņēmējs nespēs īpašumu termiņa laikā pārdot vai pārfinansēt saistības? Droši vien sāksies piedziņas process, īpašums tiks nodots uz izsoli un visticamāk tiks pārdots par cenu, kas ļoti iespējams būs zemāka par vērtējuma cenu, iespējams tieši šie ap 70% no īpašuma vērtības. Ja tirgus piebremzējas, tad vēl mazāk. Papildus tam, samaksu no darījuma saņems tiesu izpildītājs, vēl droši vien platforma gribēs kādu komisiju par cesiju turētāju interešu pārstāvniecību. Var sanākt tā, ka ieguldītos līdzekļus var sanākt atgūt mazākā apjomā nekā tika ieguldīts. Protams, viss var arī izdoties un, iespējams, nopelnīt labus procentus šajā termiņā.

Kā var noprast, ir ļoti daudz faktori, kas ir jāizvērtē.

Kā jau minēju, ir jāizvērtē pašas platformas. Pēc tam ir ļoti rūpīgi jāizanalizē katra konkrētā investīcijā. Divciparu ienesīgums tiešām šķiet pievilcīgi, taču pamodelējot mazliet citādāku iznākumu, piemēram, aizdevums netiek atmaksāts un viss process ievelkas uz pāris gadiem. Līdzekļi pieejami nav, iznākums nav skaidrs, pastāv risks zaudēt daļu no saviem līdzekļiem, utt.

Kamēr tirgos viss ir labi, tikmēr šādi piedāvājumi, vismaz pagaidām, izskatās, ka ir sekmīgi un viss rullē. Kā būs pie kādas tirgus piebremzēšanās? To arī ieraudzīsim tikai tad.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta  Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Pēc iepriekšējā raksta tapšanas Nodokļu reforma un uzkrājumi saņēmu vairākus jautājumus vai drīzāk lūgumu precizēt, kā tieši pasliktinās situācija uzkrājējam nodokļu reformas ietekmē.

Minēju, ka samazinās saņemamais ienesīgums, ja dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu minimālais termiņš tiek pagarināts. Tā ir!

Lai veiktu aprēķinus, izmantoju sekojošus pieņēmumus:

  • Dzīvības apdrošināšana tiek noslēgta uz termiņu, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus, 5 gadi esošajā variantā un 10 gadi pēc nodokļu reformas.
  • Personas gada ienākumi ir 12 000 eiro pirms nodokļu jeb 1 000 eiro mēnesī. Persona katru mēnesi iemaksā 10% no bruto algas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
  • Uzkrājuma ienesīgums 5% gadā
  • 1.5% komisija pie iemaksu veikšanas, 1% administrēšanas/pārvaldīšanas komisija gadā no uzkrājuma (min 2.13 eiro mēnesī)

Tālāk seko konkrēti aprēķini:

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu pēc šībrīža likumdošanas

Termiņš – 5 gadi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23%.

Veicot iemaksas 100 eiro mēnesī, kopā pa 5 gadiem tiek iemaksāts 6 000 eiro. Tiek atgūts IIN 1 380 eiro apmērā, uzkrājuma ienesīgums pa 5 gadiem pēc komisiju nomaksas ir 527.39 eiro.

Tātad iemaksājot 6 000 eiro, beigās iegūstamā summa ir 7 907.39 eiro.

Realizētais gada ienesīgums (IRR) šajās scenārijā ir 10.88%.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu pēc nodokļu reformas

Termiņš – 10 gadi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20%.

Veicot iemaksas 100 eiro mēnesī, kopā pa 10 gadiem tiek iemaksāts 12 000 eiro. Tiek atgūts IIN 2 400 eiro apmērā, uzkrājuma ienesīgums pa 10 gadiem pēc komisiju nomaksas ir 2542.57 eiro.

Tātad iemaksājot 12 000 eiro, beigās iegūstamā summa ir 16 942.57 eiro.

Realizētais gada ienesīgums (IRR) šajās scenārijā ir 6.67%.

Secinājumi

Galvenā uzmanība šajos scenārijos ir jāpievērš realizētajam gada ienesīgumam (IRR). Pēc būtības tas atspoguļo gada ienesīgumu, kas ir gūts ieguldot uz minētajiem nosacījumiem.

Atšķirība ir liela – 4.21%

Cik liela nozīme ir šai atšķirībai?

Ja ieguldām 1 000 eiro uz 10 gadiem:

  • ar 6.67% ienesīgumu ieguldījums pieaugs līdz 1 907.32 eiro
  • ar 10.88% ienesīgumu ieguldījums pieaugs līdz 2 808.87 eiro

Nebūtu pareizi apgalvot, ka kāds mums būtu atņēmis šo 900 eiro atšķirību, taču nodokļu reformas rezultātā šāda iespēja tiek ierobežota. Šīs izmaiņas samazina šāda veida uzkrāšanas pievilcīgumu.

Man grūti saprast, kāpēc šajā gadījumā nebija skaļš banku un apdrošinātāju, kuri piedāvā šādu pakalpojumu, protests pret šo nodokļu reformas punktu.

Iespējams, šī pakalpojuma piedāvātāji cer un domā, ka lietotājs nerēķinās un inerces pēc turpinās izmantot piedāvājumu, kam ir samazinājies pievilcīgums.

No nākamā gada tie, kas saprot to, ka ilgtermiņā akciju tirgi pieaug un zina ka ilgtermiņā akciju tirgi ir spējuši nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu, var sākt apsvērt ieguldīt akciju tirgos pa tiešo.

Bet par to citā rakstā…

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un uzkrājumi

Jau kopš gada sākuma politiķi ir kaitinājuši sabiedrību ar nodokļu reformu un tās neskaitāmajām versijām. Šobrīd škiet, ka šis process ir noslēdzies un var aprakstīt, kā šīs izmaiņas ietekmēs uzkrājumus un investīcijas.

Te var iepazīties ar finanšu ministrijas sagatavotu infografiku

Šajā apskatā nefilosofēšu par reformas pareizību vai nepareizību, nediskutēšu par progresīvo IIN, par reinvestēto peļņu, utt. Aprakstīšu, kā nodokļu reforma ietekmēs tos uzkrājumu veidus, ko izmanto vai var izmantot lielākā daļa sabiedrības.

Runa ir par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3. pensiju līmeni.

Iepriekš katrā no šiem ieguldījumu veidiem varēja iemaksāt līdz 10% no bruto algas jeb kopā 20% un šim apjomam netiek piemērots IIN, attiecīgi par šo summu nākamajā gadā varēja saņemt nodokļu atmaksu.

Nodokļu reforma paredz, ka apjoms, par kuru var saņemt IIN atmaksu, nepārsniedz 10% no bruto algas vai 4000 EUR gadā, skaitot kopā gan iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, gan 3.pensiju līmeni.

Piemērs: Persona ar 10 000 EUR gada algu pirms nodokļiem līdz reformai varēja iemaksāt 1 000 EUR dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un saņemt 230 EUR atmaksu, tāpat arī iemaksāt 1 000 EUR 3.pensiju līmenī un saņemt 230 EUR atmaksu. Kopā varēja ieguldīt 20% jeb 2 000 EUR un saņemt atmaksu 460 EUR. Pēc nodokļu reformas kopā var iemaksāt 10% jeb 1000 EUR un saņemt atmaksu 200 EUR (20% IIN ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā).

Secinājums. Aktīviem krājējiem situācija ir pasliktināta.

Līdz šim dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līguma termiņam bija jābut vismaz 5 gadi, lai varētu saņemt nodokļu atmaksu. Reforma paredz šo termiņu palielināt līdz 10 gadiem.

Iepriekš vairākas reizes esmu rakstījis par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un pat aprakstījis piemērus. Esmu minējis, ka vairāki šā pakalpojumu sniedzēji iekasē augstas komisijas un IIN atmaksa nereti ir vienīgais iemesls veikt šādus uzkrājumus.

Kā termiņa pagarināšana ietekmē pakalpojuma pievilcību? Tā to samazina.

Lai nesarežģītu dzīvi ar smalkiem aprēķiniem, var rēķināt šādi. Iepriekš par to, ka naudas līdzekļus ieguldījām un iesaldējām uz 5 gadiem, saņēmām 23% atmaksu no summas. Izdalot uz 5 gadiem, gada ienesīgumu palielinājām par 4.6%. Tā ir vērā ņemama motivācija veidot uzkrājumu.

Pagarinot termiņu uz 10 gadiem un izmantojot iepriekšējā piemērā norādīto ienākumu apjomu 10 000 EUR, IIN atmaksa 20%, izdalot uz 10 gadiem, dod papilus ienesīgumu 2% gadā.

Ja pakalpojuma sniedzējs ņem 1.5% pārvaldīšanas komisiju gadā, tad ieguvums ir tikai 0.5% gadā, salīdzinot ar scenāriju, kurā paši varam ar zemām izmaksām veikt ieguldījumus līdzvērtīgos instrumentos.

Secinājums. Arī šis ieguldījumu veids ir padarīts nepievilcīgāks.

Ok, situācija ir pasliktināta, bet ko tad īsti darīt?

Ja uzkrājumu/ieguldījumu summas ir salīdzinoši nelielas, piemēram, līdz pāris tūkstošiem eiro gadā, tad ir jāturpina izmantot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenis.

Es ieteiktu visus 10% iemaksāt tajā pakalpojumā, kam ir īsāks termiņš līdz līdzekļu saņemšanai. 3. pensiju līmeņa uzkrājumu var saņemt no 55 gadu vecuma. Tātad:

  • ja esi jaunāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
  • ja esi vecāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt 3.pensiju līmenī

Rezumējot par uzkrājumiem/ieguldījumiem ar nodokļu atviegolojumiem, var secināt, ka situācija ir krietni pasliktināta. Turpmāk nāksies aizvien vairāk ieguldīt tādos ieguldījumu veidos, kas neparedz nodokļu atvieglojumus. Jāatzīmē, ka retail klientiem šādi instrumenti ir gaužām nepieejami augsto minimālo komisiju dēļ.

Tāpēc nāksies uzkrāt daudz vairāk norēķinu kontos, nesaņemot nekādus procentus, līdz tiek sasniegts pietiekami liels līdzekļu apjoms, lai iegādātos atsevišķus finanšu instrumentus.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: