fbpx

Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Jau kādu brīdī arī pie mums Latvijā pasīvā ieguldīšana ir ieguvusi diezgan lielu atpazīstamību un popularitāti. Tāpēc nebrīnos, ka man par to jautā aizvien biežāk.

Ja vēl parasti tiek pajautāts, kur meklēt akciju ETFus, tad gandrīz nekad man nejautā, kādu indeksu izvēlēties par pamatu.

ASV akcijas

Lielākajā daļā sarunu ar pasīvo ieguldīšanu tiek saprasta ieguldīšana ASV akciju indeksā S&P 500. Pats par sevi tas nav slikts pieņēmums, tomēr ar to pasīvā ieguldīšana neapstājas. S&P 500 ir tikai viens no indeksiem, kuru var izmantot par pamatu.

Kāpēc tieši šis indekss? Jo lielākā daļa mums viegli saprotamo un uztveramo investīciju un uzkrājumu informācijas avotu ir angļu valodā, savukārt tie gandrīz vienmēr ir ar saknēm ASV.

Īsuma var teikt, ka mēs patērējam ASV rezidentam paredzētu informāciju.

Tas, protams, arī nav slikti, taču ne vienmēr ir arī labākais vai atbilstošākais risinājums.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Es ar pasīvo ieguldīšanu saprotu to, ka tiek nopirkts plašs akciju grozs. Šajā brīdī ir jāsāk nodefinēt, ko nozīmē plašs.

Piemēram, var nopirkt vienas valsts akciju indeksa ETF, kurā būs iekļautas tikai šīs valsts akcijas, piemēram, ASV akcijas. Bet var arī nopirkt Itālijas akciju ETF.

Vai tiešām varam pielīdzināt abus ieguldījumus kā pasīvos ieguldījumus? Droši vien nē! Itālijas akcijas “lec” ārā no konteksta sajūtu ziņā.

Vēl var izvēlēties, piemēram, Eiropas akciju indeksu, kurš jau vairāk sajūtās atbildīs pasīvās ieguldīšanas principiem.

Manuprāt, uz pasīvo ieguldīšanu būtu jāskatās globāli. Nevis izvēlēties vienas valsts akciju indeksu, bet gan visas pasaules akciju indeksu.

Tādā gadījumā mēs neveicam aktīvu izvēli ieguldīt vai neieguldīt kādā valstī vai reģionā. Ja izvēlamies tikai ASV akcijas, tad sanāk, ka aktīvi neizvēlamies pārējo pasauli un tā jau, manuprāt, vairs nav pasīvā ieguldīšana tās plašākajā nozīmē.

Dažādie pasaules akciju indeksi

Tomēr, arī vienkārši neiedziļinoties un izvēloties pasaules akciju indeksu, var “iebraukt tajā pašā grāvī”.

Ja iedziļināsimies tajā, kādas valstis ir iekļautas populārākajos pasaules akciju indeksos, tad lielākoties tajos ir tikai attīstītās valstis, t.sk. ASV un Eiropa.

Tomēr tajos nav iekļautas attīstības valstis, kā piemēram Ķīna, Indija un Brazīlija.

Arī šajā gadījumā tiek izdarīta maz aktīva, tomēr aktīva izvēle konkrētā valstu kategorijā neieguldīt.

Lai veiktu šādu izvēli, tai būtu jābūt informētai un izsvērtai. Ja paķeram pirmo ETFu, kuram nosaukumā rakstīts “World”, var gadīties, ka nepaņemam visu pasauli, bet gan tikai attīstīto pasauli.

Sagaidāmie ienesīgumi

Šajā brīdī ir vērts pievienot vēl vienu faktoru – sagaidāmo ienesīgumu.

Jā, es zinu, ka par sagaidāmajiem ienesīgumiem pasīvās ieguldīšanas kontekstā nav pieņemts runāt. Paļaujamies uz “vēstures rīmēšanos” un viss.

Tomēr, ja veicam aktīvu izvēli ieguldīt tikai ASV akcijās vai tikai attīstītās pasaules akcijās, tad būtu arī jāzina, no kā atsakāmies.

Šajā brīdī palīgā nāk Research affiliates ar savām 10 gadu ienesīgumu prognozēm. Akciju tirgiem par pamatu tiek ņemts Gordon Growth model, kurš vērtē naudas plūsmas pieaugumu, kā arī modelī tiek iekļauta valuācija jeb tas, vai tirgus ir dārgs vai lēts, vērtējot pēc CAPE rādītāja.

Grafikā augstāk redzam dažādu aktīvu sagaidāmo ienesīgumu un svārstīgumu nākamajiem 10 gadiem, pielietojot Research affiliates metodoloģiju. Ar sarkanu ir iekrāsoti akciju ienesīgumi.

Kā redzam, tad augstākais sagaidāmais ienesīgums nākamajos 10 gados ir attīstības tirgu (Indija, Ķīna, Brazīlija, Krievija, u.c.) akcijām (EM Equity). Vidējais prognozētais ienesīgums ir 7.7% gadā.

Nākamais segments ar augstāko sagaidāmo ienesīgumu ir EAFE akcijas, kuras iekļauj attīstītās valstis, izņemot ASV un Kanādu, ar vidējo prognozēto ienesīgumu 6.1% gadā.

Pēc tam seko visas pasaules akcijas ar 4% gada ienesīgumu.

ASV mazās kapitalizācijas akciju prognozētais ienesīgums ir 3.4%, savukārt ASV lielās kapitalizācijas akcijām, ko varētu pielīdzināt S&P 500 indeksam, tiek prognozēts vien 1.7% gada pieaugums.

Šādas atšķirības sagaidāmajos ienesīgumos, visticamāk, var pamatot ar sagaidāmo izaugsmi un pašreizējām akciju valuācijām. Attīstības valstu akcijām tiek paredzēta augstāka izaugsme un tās ir lētākas, savukārt ASV akcijām izaugsme tiek paredzēta lēnāka un tās ir dārgākas.

Secinājumi

Ja izvēlamies tikai ASV akcijas jeb S&P 500 indeksu, tad saskaņā ar šo modeli riskējam nākamajos 10 gados saņemt gaužām zemu ienesīgumu. 1.7% gada ienesīgums, manuprāt, nav pietiekams ienesīgums, lai ieguldītu svārstīgos akciju tirgos.

Ja uz dullo paņemam “world” akciju indeksu, kurā ir tikai attīstītā pasaule, tad dabūsim EAFE ar 6.1% ienesīgumu un ASV lielās kapitalizācijas akcijas ar 1.7% ienesīgumu. Populārākajā šādā indeksā ASV īpatsvars sasniedz divas trešdaļas, attiecīgi šāda pasaules attīstīto valstu indeksa vidējais svērtais ienesīgums varētu būt ap 3.13% gadā.

Abos gadījumos nekas netiek ieguldīts attīstības valstīs, kurās tiek prognozēts 7.7% gada ienesīgums.

Ja izvēlamies visas pasaules akciju indeksa ETF, tad situācija pavisam mazliet tiek uzlabota, taču ASV īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentu punktiem. Šādā gadījumā droši vien varam cerēt uz 10 gadu vidējo ienesīgumu ap 4% gadā.

No tā var secināt, ka, iespējams, ir jābūt mazliet aktīvākām nekā pavisam pasīvam un jāveic apzinātas izvēles, kādos indeksu ETFos ieguldīt.

Kopsavilkums

Pasīvā ieguldīšana tikai ASV akciju tirgos vai attīstīto valstu akcijās ir salīdzinoši aktīva izvēle, kas saskaņā ar prognozētajiem ienesīgumiem nākamajos 10 gados var rezultēties ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Visticamāk, uz augstāku ienesīgumu var pretendēt, izvēloties visas pasaules akciju indeksus. Research affiliates modelis prognozē, ka vēl augstāks ienesīgums sagaidāms tieši ārpus ASV akcijām – attīstītās valstis bez ASV un Kanādas un attīstības valstis.


Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

INDEXO 3.pensiju līmenis – apskats

Beidzot INDEXO ir nācis klajā ar savu 3.pensiju līmeņa risinājumu. Jāsaka, ka tas ir patīkami pārsteidzis.

Ņemot vērā, ka ziņās bija izskanējis, ka ir izveidoti 2 plāni, kuri katrs iegulda tikai akcijās vai obligācijās, tad bija skaidrs, ka kaut kas būs citādāks nekā pašreiz pieejamajiem plāniem.

Negaidītais pārsteigums ir 3.līmeņa pārvaldīšanas robotizēšanas funkcija. Skan smalki, taču, vienkārši runājot, pēc vienkārša algoritma pats INDEXO veiks līdzekļu sadalījumu starp akciju un obligāciju plāniem.

Tāpat ir saglabāta iespēja noslēgt manuālu līgumu, kurā paši varam izvēlēties sev vēlamo sadalījumu pa pensiju plāniem, tai skaitā 100% akcijās vai 100% obligācijās.

Lai arī 3.pensiju līmenī šāda robotizācijas opcija ir jaunums, taču citos banku produktos šādi iestrādāti mehānismi jau eksistē. Pirmais nāk prātā Swedbank uzkrājums bērna nākotnei, kurā atkarībā no termiņa līdz līguma pārtraukšanai ir vienkārši noteikts, cik daudz % no uzkrājuma tiek ieguldīti akcijās un cik obligācijās.

Lai arī prezentācijā izvēlētā opcija tiek saukta par robotizāciju, tomēr paša INDEXO mājaslapā opcija tiek saukta par Automātisko sadalījumu, kas, manuprāt, vairāk atspoguļo opcijas patieso būtību.

Kopumā šī arī ir vienīgā jaunā un pārsteidzošā lieta.

Salīdzinājums

Pirms nedēļas publicēju 3.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu, tas atrodams šeit: 3.pensiju līmenis – salīdzinājums.

Par galveno kritēriju plānu izvēlei biju noteicis komisiju apmēru. Visās plāna izvēles kategorijās kā līderis bija Swedbank 3.pensiju līmeņa plāni ar kopējo komisiju 0.69%.

INDEXO 3.pensiju līmenim kopējā komisija ir noteikta 0.65%. Jā, komisija ir zemāka par 0.04%, taču der saprast arī kontekstu. Uz 1 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 40 centi gadā. Uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 4 eiro gadā.

Ja tajā pašā Swedbank ir izvēlēts piemērots un atbilstošs 3.pensiju līmeņa plāns atkarībā no tā, cik ilgi vēl plānots veikt uzkrājumus 3.pensiju līmenī, tad droši vien 0.04% vai 4 bāzes punktu dēļ nav vērts mainīt plānu, ja vien pašam nav sportiska interese.

Vēl jāatgādina, ka vēl zemākas komisijas 3.pensiju līmenī ir pieejamas SEB zelta klientiem. Piemēram, SEB indeksu plāna komisija zelta klientiem ir 0.42% gadā. Atkal kontekstam – uz 1 000 eiro starpība starp INDEXO un SEB indeksu plānu ir 0.23% gadā jeb 2.3 eiro, savukārt uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 23 eiro gadā par labu SEB indeksu plānam.

Līdz ar to, ja vien neesam SEB zelta klienti, tad šobrīd zemākās komisijas ir tieši INDEXO 3.pensiju līmenim.

IIN atmaksa

Šajā brīdī man ir jācitē sevi no iepriekš pieminētā 3.pensiju līmeņu salīdzinājuma:

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Ja ienākumi nav darba alga pilnā nodokļu režīmā vai ir izmantots jau viss limits, tad atlikušos līdzekļus nav izdevīgi ieguldīt caur šiem instrumentiem. Jā, vienkāršības labad to var darīt, taču alternatīva ir ieguldīt vienreiz salīdzinoši nedaudz laika un pūles un nonākt pie risinājuma, kurā pats var veikt ieguldījumus finanšu tirgos, kaut vai tajos pašos indeksu fondos, un nevienam nemaksāt komisijas.

Par 3.pensiju līmeni vs. dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu:

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitāla var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:

-līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu

-pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Attiecīgi, ja vadās pēc mana domu gājiena, tad vecumā pēc 45 gadiem var sākt izmantot 3.pensiju līmeni un šajā gadījumā lieti noderēs automātiskā sadalījuma opcija.

Ja 3.pensiju līmenis tiek izmantots tikai agresīvai IIN atmaksai vecumā virs 55 gadu vecuma, tad automātisko sadalījumu nav vērts izmantot, jo ieguldījumiem akcijās ir lielāks svārstīgums un tas nav nepieciešams 1-2 gadu ilgam termiņam. Šādā scenārijā var izvēlēties 100% novirzīt obligāciju plānā.

Pasīvā indeksu ieguldīšana

INDEXO savā 3.pensiju līmeņa atklāšanas prezentācijā minēja, ka pirmie Latvijā ieviesa indeksu plānus. Tā tiešām bija, taču nu viņi vairs nav vienīgie. Indeksu plānus piedāvā arī citi pārvaldītāji gan 2.pensiju līmenī, gan 3.pensiju līmenī.

Līdz ar to INDEXO nav vienīgie. Kas meklē, tas atrod 🙂

Protams, agrāk situācija bija citādāk un pārmaiņas tiešām ar savu darbību ir rosinājuši tieši INDEXO.

Kopsavilkums

Patīkama inovācija 3.pensiju līmenī – automātiskais sadalījums atkarībā no atlikušā termiņa līdz līdzekļu izmantošanas brīdim.

Zemākā komisija starp 3.pensiju līmeņa piedāvājumiem, ja neskaita SEB zelta līmeņa klientu īpašos nosacījumus. Šī fakta ietekmē, visticamāk, tuvākajā laikā ieraudzīsim vēl zemākas komisijas no konkurentiem.

Arī ar šādu komisiju līmeni nav izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī, ja netiek saņemta IIN atmaksa.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Baiļu pārdevēji #1

“Tirgi sabruks!”, “Tuvojas nākamā krīze!”, “Lielākais tirgu sabrukums mūsu dzīvēs tuvojas!”

Šādus un līdzīgus citātus ik pa laikam var manīt dažādos virsrakstos. Parasti ar šādiem saukļiem un izsaucieniem “bārstās” cilvēki, kurus es saucu par baiļu pārdevējiem.

Protams, ne vienmēr šie cilvēki kļūdās. Parasti notiek šādi. Cilvēks izsaka skaļu prognozi, ka tirgi sabruks, laikā, kad citi par to neiedomājas un tirgi turpina iet uz augšu. Cilvēkam izrādās taisnība un tiešām tirgi sabrūk. Pēc tam mediji šo cilvēku regulāri aicina uz intervijā runāt par krīzēm, jo viņam taču bija taisnība. Parasti ir tā, ka šie cilvēki sola krīzi ne vienu reizi vien un ne vienu gadu vien. Ja pietiekami daudz gadus no vietas saka, ka tuvojas krīze, tad agrāk vai vēlāk šis apgalvojums piepildās.

Kāpēc šie cilvēki tā dara? Jo viņi tā pelna naudu! Pelna pārdodot grāmatas, seminārus, newsletterus un citus parakstīšanās servisus.

Dažreiz šiem cilvēkiem izdodas trāpīt. Nav arī tā, ka šie cilvēki būtu ļauni ( vismaz es tā pieņemu). Kā mēs visi zinām – bailes var labi pārdot! Ir viegli “uzrauties” uz šādiem baiļu pārdevējiem un pieņemt sasteigtus lēmumus, kas bieži būs nepareizie lēmuma ilgtermiņa turīguma veidošanā.

Ir daži, kas ir skaļāki par citiem. Tāpēc nolēmu izveidot rakstu mini sēriju, kurā jūs iepazīstināt ar dažiem no cilvēkiem, kurus es saucu par Baiļu pārdevējiem.

Lūk pirmais piemērs, Harijs Dents:

2019.gada augustā brīdina par Great Crash sākšanos 2020.gadā The Great Crash Begins in 2020

Satraucoši! Taču te ir video intervija 2017.gadā: Harry Dent | Heading for the Worst Downfall in Your Lifetime

Masveida aktīvu izpārdošanai vajadzēja sākties 2017.gadā.
2016.gada beigās Harijs teica, ka Dow Jones indekss varētu kristies par 17 000 punktiem (tobrīd 19 630)

Tajā pašā intervijā Harijs saka “I think it [Dow] is going to end up between 3000 and 5000 a couple years from now.” Šobrīd Dow Jones indekss ir ap 29500.

2015.gads HARRY DENT: Get your crash helmets ready

Ejam tālāk atpakaļ laikā – 2013.gads HARRY DENT: The US Has Gone Over The ‘Demographic Cliff’ And Markets Will Crash This Summer

2012.gads HARRY DENT: The ‘Baby Bust’ Is Sending The Dow To 3,000

2011.gads Dow Could Crash to 3,000 in 2013: Author

Vecākas ziņas jau ir grūtāk atrast, taču Harijs savu popularitāti iemantoja jau diezgan sen, rakstot grāmatas. Te dažas no tām:

Iespējams, Harijam būs taisnība un viņa prognozes piepildīsies par demogrāfijas ietekmi uz tirgiem, taču tas ir ilgtermiņā.

Ja būtu paklausīts Harijam un 2011.gadā pārdotas akciju pozīcijas vai būtu izvēlēta stratēģija atturētos no ieguldīšanas akciju tirgos, tad būtu nokavēts 9 gadus augošs tirgus.

Iespējams, Harijam ir taisnība un šogad sāksies Market Crash, bet, iespējams, vēl nesāksies un tirgi turpinās iet augstāk, vai svārstīsies un stagnēs esošajos līmeņos ilgstošu laiku. To precīzi neviens nezin!

Tieši tāpēc ir svarīgi neuzķerties uz baiļu pārdevējiem!

Ir jāizveido finanšu plāns, jāuzstāda mērķi un jāizvēlas instrumenti, kas ļaus sasniegt uzstādītos mērķus. Ja ir skaidrs, pārdomāts un pārliecinošs plāns, tad arī baiļu pārdevēju ziņojumi “slīdēs garām”.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: