Investīcijas – Lapa 3 – Kaspars Peisenieks

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? #2

Pirms vairāk nekā diviem gadiem tapa pirmais raksts ar šādu pašu virsrakstu Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? Šajā rakstā esmu pārpublicējis gan daļu no iepriekšējā raksta, gan papildinājis ar aktuālajiem grafikiem, kā arī ar dažiem papildus domu graudiem.

Iesāksim ar vērtīgākā satura pārpublicēšanu no iepriekšējā raksta:

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības

Esam nonākuši līdz šodienai. Pirmais raksts tika publicēts 2018.gada 29.novembrī. Kā pa šo laiku ir gājis pieminētajam S&P 500 indeksam?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 54%.

Kā redzam no grafika, tad šis periods nav bijis garlaicīgs. Pats 29.novembris bija aptuveni pa vidu 20% korekcijai S&P 500 indeksā. Tāpat arī 2020.gada pavasarī piedzīvojām vairāk nekā 30% cenas sabrukumu, ja mēra no augstākā un zemākā punkta.

Varētu apgalvot, ka vislabāk būtu bijis pirkt 2018.gada beigās, tad pārdot 2020.gada sākumā un tad atkal no jauna visu sapirkt 2020.gada 23.martā. Jā, tādā gadījumā ienesīgums būtu ļoti iespaidīgs. Tomēr dzīvē precīzi trāpīt šajos pagrieziena punktos ir gandrīz neiespējami (lasi: neiespējami).

Ja 2018.gada novembrī tirgi likās dārgi, tad šobrīd tie liekas vēl dārgāki un, iespējams, šajā laikā ir palaists garām 54% pieaugums. Jā, tas nenāca bez riskiem, tomēr 54% pieaugums divarpus gadu laikā var būtiski mainīt dzīvi.

Labi, par iepriekšējiem divarpus gadiem ir skaidrs, ko tālāk?

Vai tagad ir labs laiks pārdot? Iespējams. Vai tagad vajag pārdot? Nezinu! Vai tagad ir labs laiks pirkt? Atkarīgs no ieguldījuma laika horizonta.

Kā redzat, nav vienas un vienkāršas atbildes.

Ļoti bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri saka, ka pagaidīs, kad būs lētāk un tad pirks. Un vadoties tikai pēc iepriekšējo divarpus gadu notikumiem, var droši pajautāt:

Vai pirki 2018.gada izskaņā pēc 20% korekcijas?

Vai pirki 2020.gada martā pēc vairāk nekā 30% cenas sabrukuma?

Parasti atbilde ir plecu paraustīšana un ar to arī sarunas beidzas.

Ja jau kopš 2018.gada novembra gaidi korekciju, tad S&P 500 indeksam no šī brīža līmeņiem būtu jānokrītas par 35%, lai atgrieztos 2018.gada novembra vērtībā. Cik bieži ir šādi kritumi?

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Kā redzam grafikā augstāk, tad 40-50% kritumi ir ļoti reti, diezgan bieži ir 10-20% kritumi. Var secināt, ka tādi notiek, bet varam to arī nesagaidīt tuvākajos gados. It īpaši ņemot vērā, ka pagājušajā gadā jau bija viens kritums par vairāk nekā 30%.

Ja skatāmies uz lielākajiem vēsturiskajiem kritumiem, tad redzam, ka kopš 1871.gada ir bijuši vien 8 kritumi lielāki par 35% (jāpiebilst, ka tiek izmantotas mēnešu cenas).

Ar šo es neapgalvoju, ka nav iespējams kritums. Jebkāds kritums ir iespējams jebkurā brīdī, taču ir vērts ņemt vērā kritiena lieluma varbūtību.

Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsture rāda, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumam. Protams, iegādes cena ietekmēs nākotnes ienesīgumu. Ja nopirksim dārgi, tas būs zemāks nekā ja nopirksim lēti. Tomēr ilgtermiņā tas visticamāk būs augstāks nekā, ja vienmēr gaidīsim labāko brīdi ieguldīšanai, taču īstajā brīdī nespēsim vai nepaspēsim, vai noraustīsimies veikt ieguldījumu.

Tātad, vai nu esam gatavi “lekt” īstajā brīdī. Tas nozīmē, piemēram, atzīmēt konkrētus cenas līmeņus pirkšanai, atlasīt un uzturēt sarakstu ar aktīviem, kurus pirkt krišanās brīdī, pārskatīt uzstādītos cenu līmeņus pie tirgus pieauguma. Īsuma – aktīvi gatavojamies zemāka brīža sagaidīšanai.

Vai ieguldām ilgtermiņā un īstermiņa svārstībām uzmanību nepievēršam. Abi ir labi varianti, kas labi izpildīti ilgtermiņā ar lielu varbūtību spēs palīdzēt audzēt turīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt? (pārpublicēts)

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ar kādu valsts pensiju var rēķināties?

Iepriekš esmu diezgan daudz rakstījis par to, cik būtu privāti jāuzkrāj solīdām un turīgām vecumdienām, piemēram šajā rakstā: Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Iepriekšējie raksti bija balstīti uz privātiem uzkrājumiem. Valsts pensija aprēķinos netika ņemta vērā. Nav tā, ka pensiju sistēmai es pilnībā neticētu, taču pārstāvu viedokli, ka pašam ir jāparūpējas par sevi un valsts pensija varētu būt foršs papildus bonuss. Protams, pie šādas pārliecības attiecīgi arī ir jārīkojas – aktīvi jāveic uzkrājumi un tie jāiegulda aktīvos, kas ilgtermiņā spēs dot gana augstu ienesīgumu.

Tomēr ir vērtīgi arī zināt, ar cik lielu valsts pensiju var rēķināties, ja spēlē pēc visiem noteikumiem.

Tāpēc šajā rakstā apskatīsim, cik lielu pensiju šodienas pirktspējā potenciāli varētu sagaidīt, ņemot vērā ienākumus un pensiju līmeņos uzkrāto.

Kā aprēķināt?

Lai nebūtu pašiem jāveido sarežģīti exeļi un jādarbojas ar dažādiem pieņēmumiem, tad var izmantot manapensija.lv pensijas aprēķināšanas kalkulatoru.

Savu pensiju līmeņu atlikumus var noskaidrot latvija.lv. Attiecīgās sadaļas var atrast google ierakstot: “2.pensiju līmeņa konta izraksts” un “prognozējamā vecuma pensija”. Iegūtajos pdf dokumentos ieraudzīsim uzkrātā kapitāla apmēru, kuru varam izmantot aprēķiniem.

Aprēķinu piemēri

Jaunais profesionālis ar 2 000 eiro algu

Pirmajā piemērā izmantosim teorētisku 30 gadus jaunu profesionāli ar 2 000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Lai teorētisko aprēķinu padarītu reālāku, pieņemsim, ka jaunais profesionālis līdz šādai algai nav nonācis uzreiz, bet gan ir to spējis palielināt ik gadu, sākot no 1 250 eiro pirms 6 gadiem un beidzot ar 2 000 eiro algu šobrīd.

Šajā laika periodā 1.pensiju līmenī ir novirzīti 16 180 eiro, savukārt 2.pensiju līmenī ir novirzīti 6 934 eiro. Vēl būtu jāpierēķina klāt indeksācija 1.p.l. un ienesīgums 2.p.l., taču šoreiz tos vienkāršības labad neizmantosim.

Tātad, varam aizpildīt kalkulatorā prasītos lielumus. Jāatzīmē, ka 2 000 eiro alga pirms nodokļu nomaksas ir 1 422 eiro uz rokas (nav apgādājamo).

Rezultātu sadaļā redzam, ka provizoriskais pensijas apmērs ir 1 423 eiro mēnesī, kas pirmajā brīdī šķiet tīri solīdi. Tomēr ir jāpievērš uzmanība kolonnai labajā pusē, tajā ir attēlots pensijas apmērs pret ienākumiem gadu pirms pensionēšanās. Šo arī varētu skatīt, kā pensijas pirktspēju šodienas izteiksmē.

Secinājums: spēlējot pēc visiem noteikumiem, jaunajam profesionālim ir iespēja saņemt pensiju, kas spēs nodrošināt ap 47% no šī brīža ienākumiem uz rokas jeb 678 eiro mēnesī.

Vienkārši runājot, savu algu izdalām ar 2 un sapratīsim, cik tas ir un vai pietiks.

Ja gribās vairāk, tad ir jāuzkrāj individuāli.

Uzņēmējs ar minimālo algo

Iedomāsimies, ka iepriekšējā piemērā minētais jaunais profesionālis nolemj neturpināt karjeras gaitas, bet gan uzsāk uzņēmējdarbību. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa uzņēmēju sev izmaksā pēc iespējas mazāku algu, lai nebūtu jāmaksā salīdzinoši augstie darba nodokļi un sociālās iemaksas, un ka lielāko daļu ienākumu saņem dividenžu veidā.

Tāpēc pieņemsim, ka minētajam profesionālim algas ienākumi, no kuriem aprēķina iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī, turpmāk būs minimālie jeb 500 eiro mēnesī.

Rezultātā iegūstam, ka, šādi turpinot, pensijas apmērs varētu būt ap 264 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Secinājums ir acīmredzams un skaidrs – ir jāveido uzkrājumi un aktīvu bāze individuāli, lai spētu dzīvot solīdas vecumdienas. Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti pieticīgu pensiju.

Bērnu kopšanas atvaļinājums

Iedomāsimies, ka jaunā profesionāle 30 gadu vecumā dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pie tam pieņemsim, ka uzreiz seko arī otrais bērnu kopšanas atvaļinājums un jaunā profesionāle izvēlas palikt ilgāk mājās, lai rūpētos par bērniem. Tā rezultātā darba gaitās jaunā profesionāle atgriežas pēc 5 gadiem.

Šajā periodā iemaksas 2.pensiju līmenī netiek veiktas, savukārt 1.pensiju līmenī iemaksas ir tik zemas, ka tās pat nav vērts uzskaitīt.

Tāpēc aprēķiniem pieņemsim visu to pašu, ko pirmajā aprēķinā, tikai vecumu pabīdīsim uz priekšu par 5 gadiem.

5 gadu pauze sagaidāmo pensijas apmēru samazina par gandrīz 5% šodienas pirktspējā. Jeb šajā gadījumā paredzamais pensijas apmērs šodienas pirktspējā ir ap 612 eiro mēnesī.

Diemžēl Latvijā ir izveidota tāda sistēma, ka sievietes tiek sodītas par bērnu kopšanas atvaļinājumiem ar mazāku pensiju nākotnē.

Esošo likumdošanu diez vai mēs katrs individuāli varam ietekmēt, taču šīs ietekmes kompensēšanai varam veikt papildus individuālus uzkrājumus.

Daļēji neoficiāli ienākumi

Pieņemsim, ka persona saņem tos pašus 1 422 eiro mēnesī, taču tikai neliela daļa no tiem jeb valstī noteiktā minimālā alga ir oficiālie ienākumi, pārējais tiek saņemts aploksnē. Tā kā arī iepriekšējos gados ir saņemta oficiāli tikai minimālā alga, tad ir jāpārrēķina arī pensiju līmeņos uzkrātais.

Šādā scenārijā jārēķinās, ka pensijas apmērs varētu būt ap 205 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Tie ir tikai 14% no pašreizējiem ienākumiem.

Ja izvēlamies saņemt ienākumus šādā veidā, tad nav citas izvēles, kā vien pašam veikt uzkrājumus un ieguldījumus, lai varētu vadīt pārticīgas vecumdienas.

Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti zemiem pensijas ienākumiem. Un arī bļaušana par ilgo darba stāžu un nomaksātajiem nodokļiem nelīdzēs, jo būs skaidri redzams, no kādiem ienākumiem ir veiktas iemaksas.

Secinājumi

Ja spēlējam pēc visiem noteikumiem, tad varam cerēt uz valsts pensiju ap 47% apmērā no pašreizējiem ienākumiem uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. Ja sanāk uz laiku pārtraukt darba gaitas, tas būtiski ietekmēs potenciālo pensijas apmēru, kā piemērā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu.

Ja saņemam ienākumus citos nodokļu režīmos, kuros ir zemas sociālās iemaksas, tad par solīdām vecumdienām nevar būt ne runas. Ja saņemam neoficiālus ienākumus, tad ar valsts pensiju varam nerēķināties.

Manuprāt, secinājums ir tikai viens – jebkuram ir jāveic individuāli uzkrājumi un tie jāiegulda, lai potenciāli spētu aizvadīt pieklājīgas un varbūt pat pārticīgas vecumdienas.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Par 1% vairāk (pārpublicēts)

Par to, cik % no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem, lai dotos pensijā, rakstīju jau agrāk Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.

Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:

Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.

Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.

Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.

Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.

Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!

Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.

Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.

Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.

Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.

Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.

Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.

Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Šis raksts tapa pirms gandrīz 4 gadiem. Ja raksta tapšanas brīdī nolēmi, ka jādodas pensijā pēc 10 gadiem un attiecīgi lielāko daļu no ienākumiem sāki novirzīt uzkrājumiem, tad līdz pensijai ir atlikuši vien nedaudz vairāk nekā 6 gadi.

Papildus jāatzīmē, ka viens no uzkrāšanas veidiem šādā gadījumā varētu būt Pasīvā ieguldīšana. Rakstā minētā instrumenta ienesīgums kopš šī raksta tapšanas ir bijis 8.9% gadā. Attiecīgi pensionēšanās brīdi potenciāli ir vēl tuvāk nekā 6 gadi.

Ja nesāki toreiz, tad labākais laiks sākt ir tagad!

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!” Šajā gadījumā ir jāvelta visa uzmanību un pūles ienākumu palielināšanai.

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 2 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 1 000 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vēl pirms pensijas vecuma, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Tas, ka ir jāuzkrāj, lai varētu aizvadīt pieklājīgas vecumdienas, ir skaidrs ikvienam. Taču parasti neskaidrības rodas brīdī, kad ir jāizlemj, cik daudz uzkrāt.

Šajā rakstā gribu padalīties ar teorētiskiem aprēķiniem, kā saprast, cik daudz ir jāuzkrāj, lai varētu saņemt solīdu pensiju vecumdienās.

Kāda ir solīda pensija?

Katram no mums ikdienas vajadzības, tēriņi un arī ienākumi ir atšķirīgi. Tāpēc nav vienas konkrētas summas, kuru varētu nosaukt par solīdu pensiju. Kādam 500 eiro pensija būs solīda, citam ar 5 000 būs par maz.

Tāpēc vēlamo pensijas apmēru būtu jānosaka attiecībā pret ienākumiem. Praksē parasti pieņem, ka solīda pensija ir tāda, kura aizstāj 70-80% no ienākumu līmeņa pirms došanās pensijā.

Šī raksta teorētiskajiem aprēķiniem izvēlēsimies vidējo vērtību jeb 75%. Ar to ir jāsaprot, ka pensijas apmērs ir 75% no pašreizējiem ienākumiem.

Aprēķinu pieņēmumi

Lai veiktu teorētiskus aprēķinus ir jāveic virkne pieņēmumu:

Vēl nav sākts uzkrāt;
3% inflācija. Gan ienākumi, gan arī pensija ik gadu pieaug par 3%;
Visi ienākumi ir pirms nodokļiem, gan alga, gan pensija;
Pensijas saņemšanas periodā visi uzkrājumi tiek iztērēti pilnībā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Kā saprast augstāk redzamo tabulu?

Tabulas kreisajā pusē ir attēlots vecums līdz pensijai. Ja pensionēšanās vecums ir 65 gadi un šobrīd ir 30 gadi, tad līdz pensijai ir atlikuši 35 gadi.

Augšējā rindā ir attēlots prognozētais ikgadējais ienesīgums, kādu saņemtu uzkrājums un arī pensijas kapitāls.

Tālāk seko aprēķinātās vērtības.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 45% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 25% no ienākumiem. Savukārt, ja Jānis būs ļoti konservatīvs un ieguldīs ar 2% gada atdevi, tad solīdas pensijas sasniegšanai viņam uzkrājumiem būtu jānovirza 157% no ienākumiem. Tas, protams, nav iespējams, tāpēc jāsecina, ka ar 2% ienesīgumu un pat ar 4% ienesīgumu nav iespējams sasniegt solīdas pensijas saņemšanu vecumdienās.

Kā redzam, jo jaunāks cilvēks, jo mazāka ienākumu daļa ir jānovirza uzkrājumiem. Tāpat arī jo augstāks ienesīgums, jo mazāka daļa no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem.

Vēlreiz jāatzīmē, ka šajā gadījumā tiek pieņemts, ka pensiju cilvēks saņems 30 gadus. Šādu skaitli esmu izvēlējies konservatīvu motīvu vadīts, lai nesanāk tā, ka ilgdzīvotājs “pārdzīvo” savus uzkrājumus un pašu mūža izskaņu ir spiests pavadīt pilnīgā trūkumā.

Ja mēs skatītos uz vidējo mūža ilgumu un to, cik ilgu pensijas saņemšanas periodu šobrīd paredz valsts, tad pietiktu ar uzkrājumu, kas nosedz pensijas izdevumus 20 gadu periodā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Ja salīdzinām abas tabulas, tad redzam ka šajā tabulā aprēķināto procentu apmērs ir ievērojami zemāks nekā pirmajā. Un tas ir pašsaprotami, jo šiem uzkrājumiem pensija būs jānodrošina par 10 gadiem īsāku periodu nekā pirmajā tabulā.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 34% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 20% no ienākumiem. Ja izdodas ieguldīt ar 10% atdevi, tad uzkrājumiem jānovirza vien 12% ienākumiem.

Kā redzam, ja līdz pensijai ir atlikuši 5 gadi un vēl nav sākti veikt nekādi uzkrājumi, tad sasniegt solīdu pensiju jeb pensiju 75% apmērā no šī brīža ienākumiem nav iespējams. Nav iespējams uzkrājumiem novirzīt vairāk nekā tiek saņemts ienākumos.

Tāpat arī skaidri redzam, ka ar ienesīgumu zem 4% sasniegt solīdu pensiju ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli.

Tāpat ir vēl citi gan patīkamie, gan nepatīkamie secinājumi.

Patīkamie secinājumi

Pat ja nav sākts veikt uzkrājumus, visticamāk lielāks vai mazāks pensijas uzkrājums jau ir ikvienam. Tas ir uzkrājums 1. un 2.pensiju līmenī. Attiecīgi ir ļoti maza varbūtība, ka persona 50 gadu vecumā ir pilnīgi bez jebkādiem uzkrājumiem. Attiecīgi katrai personai aprēķini būtu jāveic, ņemot vērā esošos uzkrājumus – gan privātos, gan valsts pensiju sistēmā.

Ir vēl viens patīkams faktors – daļa no mūsu ienākumiem automātiski tiek novirzīti pensijas uzkrājumiem. Ja saņemam darba algu pilnā nodokļu režīmā, tad 20% no mūsu ienākumiem pirms nodokļu nomaksas tiek novirzīti 1. un 2. pensiju līmenī. Attiecīgi tabulās norādītos procentu apmērus varam samazināt par 20%.

Tāpat kārtējo reizi ir jāuzsver, ka jo agrāk sāk uzkrāt, jo relatīvi mazāku procentu apmēru no ienākumiem ir jāuzkrāj, lai vecumdienās varētu saņemt solīdu pensiju.

Nepatīkamie secinājumi

Ja nav sākts uzkrāt 50 vai vairāk gadu vecumā, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka pensijas apmērs būs krietni mazāks nekā pašreizējie ienākumi un būs būtiski jāpazemina ierastais dzīves kvalitātes līmenis. Protams, nav arī tā, ka ir jāatmet ar roku un neko nevajadzētu darīt. Jebkurš papildus uzkrājums palielinās nākotnes pensijas apmēru.

Cilvēku tendence būt konservatīviem var būt viens no viņu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kā redzam no tabulām tad ar ienesīgumu zem 4% ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apmēru.

Attiecīgi nevar būt ne runa par uzkrājumu veikšanu norēķinu kontā, kurā par uzkrājumiem netiek saņemti nekādi procenti. Arī depozīti ar šobrīd pieejamo 1% likmi ir krietni par maz! Jā, protams, lai saņemtu ienesīgumu virs 4% ir jāuzņemas zināms risks. Ja šo risku neuzņemamies, tad automātiski sevi nolemjam zemākam dzīves līmenim vecumdienās!

Ja apskatāmies 2.pensiju līmeņu plānu rezultātus par iepriekšējiem 15 gadiem, tad redzam, ka nevienam plānam ienesīgums nepārsniedz 4% gadā. Attiecīgi ir jāpatur prātā, ka šai uzkrājumu sadaļai visticamāk arī nākotnē nebūs pārāk augsts ienesīgums, it īpaši ja izvēlamies konservatīvos plānos. Tas nozīmē, ka privātajiem uzkrājumiem ir jānovirza vairāk. Cik tieši? To jau ir jāaprēķina katrā konkrētā gadījumā individuāli.

Kopsavilkums

Jo ātrāk sāksi krāt, jo relatīvi mazāks procents no ienākumiem jāuzkrāj, lai sasniegtu solīdu pensiju vecumdienās.

Ir jāiegulda aktīvos, kas nes ienesīgumu vismaz 4% apmērā ilgtermiņā.

Atruna: Augstāk minētie piemēri ir tikai teorētiski aprēķini. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu? (pārpublicēts)

Ik pa laikam klienti pie manis vēršas ar lūgumu palīdzēt izplānot finanses un ieguldījumus, lai varētu doties bezrūpīgās vecumdienās pēc 20-30 gadiem.

Tāpēc vēlējos vēlreiz pārpublicēt pirms dažiem gadiem tapušo rakstu, kurā attēloju, kā jaunais profesionālis ar labi apmaksātu darbu dzīves laikā var kļūt par miljonāru, rūpējoties par savām finansēm un kārtīgi uzkrājot.

Aiziet pie raksta!

Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai palīdzu šādu finanšu plānu sagatavot arī Tev, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Aprēķini pret sajūtām

Domājot par uzkrājumiem, ieguldījumiem un arī kredītiem, mēs visi vadāmies no sajūtu un aprēķinu mijiedarbības. No vienas puses mums ir spēcīgas sajūtas, kas liek iet vienā vai otrā virzienā, taču no otras puses ir aprēķini, kuri saka, ka viens vai otrs rīcības variants ir krietni izdevīgāks.

Šajā rakstā gribu apskatīt piemēru, kurā spilgti saduras aprēķini un sajūtas. Aprēķini saka, ka efektīvākais ir viens rīcības modelis, taču sajūtas tam ļoti bieži nepiekrīt.

Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa

Visspilgtāk aprēķinu un sajūtu sadursme ir vērojama jautājumos par kredītiem un to pirmstermiņa atmaksu.

Ko saka aprēķini? Ja ir hipotekārais kredīts ar procentu likmi, piemēram 2.5%, tad pēc aprēķiniem izdevīgāk ir nevis veikt kredīta pirmstermiņa atmaksu, bet gan brīvos līdzekļus novirzīt ilgtermiņa ieguldījumiem ar potenciāli krietni augstāku ienesīgumu, piemēram akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgumu 8%.

Aprēķins ir vienkāršs – 2.5% pret 8%.

Tomēr realitātē nav dzirdēts par ballītēm, kuras cilvēki organizētu, jo 20 vai vairāk gadus ir turpinājuši maksāt hipotekāro kredītu un paralēli veikuši ieguldījumus un tā rezultātā efektīvāk ieguldījuši līdzekļus un ģenerējuši labu peļņu.

Taču cilvēki ļoti aktīvi svin un stāsta paziņām un draugiem, ja ir izdevies hipotekāro kredītu nomaksāt krietni pirms termiņa.

Sajūtas ir svarīgākas

Jau šajā brīdī mēs varam izdarīt secinājumu, ka sajūtas ir svarīgākas nekā aprēķini. Un to ir ļoti svarīgi apzināties!

Lielākas problēmas sākas tajā brīdī, kad sākam ignorēt savas sajūtas, balstoties tikai uz aprēķiniem. Jā, pēc aprēķiniem vadīties būtu pareizāk, taču vai ir vērts dēļ aprēķiniem zaudēt miegu, ierobežot savu rīcības brīvību un vairot sirmo matu skaitu?

Lielai daļai cilvēku iepriekšminētās hipotekārā kredīta saistības ir ļoti liels emocionāls slogs, lai arī tas var arī nebūt pārāk liels finansiāls slogs.

Kamēr ir saistības, tikmēr cilvēki uztraucas par to, vai tās spēs segt, ja nu kaut kas mainīsies. Šo situāciju spilgti ataino pašreizējā situācija.

Ja pandēmijas izraisītajā ekonomikas bremzēšanās fāzē ieejam ar saistībām, tad ir daudz nemierīgāks miegs nekā ja tādu nav. Protams, uzkrājums var palīdzēt šo spriedzi mazināt. Tomēr tikai uzkrājums ar augstu sagaidāmo ienesīgumu ir apskatāms kā alternatīva pirmstermiņa atmaksai un, kā zinām, augsts ienesīgums ir sagaidāms tikai ilgtermiņā. Tāpēc šādiem ieguldījumiem novirzītos līdzekļus būtu vēlams neizmantot īstermiņa vajadzībām.

Vissliktākais iedomājamais scenārijis varētu būt sekojošs:

Cilvēks ar hipotekāro kredītu un ik mēnesi brīvi pieejamiem līdzekļiem ir rīkojies saskaņā ar aprēķiniem un jau vairākus gadus brīvos līdzekļus novirza ieguldījumiem finanšu tirgos ETFos.

Un te pienāk 2020.gada marts ar straujāko akciju tirgu kritumu mūsu dzīves laikā. Kas ir noticis? Akciju tirgu zemākajā punktā cilvēks saprot, ka kredīts ir saglabājies, iespējams, būs problēmas ar ienākumiem un spēju segt ikdienas izdevumus un tajā pašā laikā ieguldījumi finanšu tirgos mēneša laikā ir sarukuši par gandrīz trešdaļu.

Šajā brīdī lielākajai daļai cilvēku nepalīdz nekādi aprēķini un ekspertu ieteikumi, virsroku ņem tikai un vienīgi sajūtas, pie tam visnepareizākajā brīdī. Iestājas bailes un šaubas par to, vai ieguldījuma vērtība neturpinās kristies.

Tā rezultātā ilgtermiņam paredzētais ieguldījums, balstoties uz īstermiņa svārstībām, tiek pārdots, piefiksējot 30% zaudējumus.

Ja nebūtu hipotekārā kredīta saistību, kas rada papildus emocionālo spiedienu, iespējams, sajūta, kas liek pārdot ilgtermiņa aktīvus pie īstermiņa svārstībām, nebūtu tik spēcīga.

Protams, šajā brīdī varētu ielikt garus un plašus aprēķinus par to, cik būtu bijis iespējams ietaupīt, atmaksājot ātrāk, un cik būtu bijis iespējams nopelnīt nevis atmaksājot, bet gan uzkrājot. Taču ir jāatceras, ka krīzes brīžos šie aprēķini un pamatojumi aizmirstas vai to nozīmīgums krietni sarūk.

Pirmie soļi

Un te mēs nonākam pie jau pirms vairākiem gadiem tapušā raksta Pirmie soļi.

Hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksa ir pēdējais solis pirms ieguldījumu veikšanas.

Jā, protams, vienmēr ir izņēmumi. Ir cilvēki, kas ļoti auksti pieiet finansēm, seko tikai aprēķiniem un īpaši nepaļaujas uz sajūtām. Taču šādi cilvēki sabiedrībā ir izteikts mazākums un, visticamāk, šādi cilvēki jau paši būs izlēmuši un aprēķinājuši kur un kā visizdevīgāk ieguldīt savus līdzekļus.

Tomēr, lielajam vairumam cilvēku, manuprāt, būtu vērts lielāku uzsvaru likt uz sajūtām un pieturēties pie uzskaitīto soļu secības.

Nobeigumā

Ja labos laikos finanšu lēmumus vada aprēķini, bet krīzes brīžos sajūtas, tad arī labajos laikos daudz lielāka uzmanība būtu jāpievērš sajūtām.

Gandrīz nekāda teorētiska peļņa šī piemēra ietvaros nespēs atspēkot sirmos matos, negulētās naktis un sabojātās attiecības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pieredzējušu uzkrājēju izaicinājumi

Līdz šim blogā uzmanību vairāk esmu veltījis rakstiem par to, kā sākt krāt un kur veidot uzkrājumus. Tomēr apzinos, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuriem uzkrājumu veikšana ir pašsaprotama un normāla dzīves sastāvdaļa. Ja esi starp šiem cilvēkiem, tad zini, ka arī uzkrājējiem ir savi izaicinājumi, ar kuriem ir jāsastopas.

Šajā ierakstā par dažiem tipiskiem pieredzējušu uzkrājēju izaicinājumiem.

Ir pagājuši 5 gadi kopš dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises noslēgšanas

Tas nozīmē, ka līgumu var pārtraukt un pieprasīt līdzekļu izmaksu. Jā, šobrīd noslēgtām polisēm minimālais līguma termiņš IIN atmaksas saņemšanai ir 10 gadi, taču līdz 2017.gada beigām noslēgtajiem līgumiem ir spēkā prasība par 5 gadu minimālo prasību.

Tātad šobrīd var izvērtēt, vai turpināt veikt uzkrājumu šajā polisē vai to pārtraukt un ieguldīt uzkrātos līdzekļus paša spēkiem.

Ja pirms 5 gadiem ir sanācis noslēgt polisi ar augstām komisijas maksām, tad ir vērts polisi pārtraukt. Kas ir augstas komisijas? Ņemot vērā pašreizējos piedāvājumus tirgū, augstas komisijas, manuprāt ir kopsummā virs 2% gadā. Es ieteiktu parakāties dziļi savās dokumentu atvilktnēs un apskatīties, uz kādiem nosacījumiem ir noslēgta attiecīgā polise. Var izrādīties, ka to turpināt uzturēt nav izdevīgi.

Ja polise ir ar adekvātu izmaksu līmeni un negribas īpaši ņemties, tad var turpināt veikt iemaksas.

Kur turpināt uzkrāt pēc līdzekļu izņemšanas no polises?

Kad pēc 5, 10, un pat 20 gadu ilgas uzkrāšanas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisē ir pienācis brīdis, kad līdzekļi tiek izņemti, tad parādās jauns izaicinājums. Kur šos līdzekļus turpināt uzkrāt un ieguldīt?

Šos visus līdzekļus iemaksāt jaunā dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, visticamāk, nav vērts, jo summa pārsniedz 10% no bruto algas. Atgādinu, ka zūd jēga uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī, ja netiek atgūts iedzīvotāju ienākuma nodoklis.

Ir skaidrs, ka rūpīgi krātos līdzekļus vidējā un ilgtermiņā nav vērts turēt norēķinu kontā vai krājkontā, jo tajos ienesīguma nav vispār vai tas ir ļoti zems, kā rezultātā inflācija laika gaitā “noēdīs” daļu no uzkrātās naudas.

Šajā brīdī nonākam pie secinājuma, ka nav ļoti vienkāršu un ātru risinājumus. Ir ļoti daudz dažādi risinājumi, taču katrs no tiem prasa laiku un zināmu iedziļināšanos. Apskatīsim dažus.

Nekustamais īpašums

Viens no izplatītākajiem ieguldījumu veidiem ir ieguldīšana nekustamajā īpašumā, piemēram dzīvokļa nopirkšana un tā izīrēšana.

Atkarībā no uzkrājumā esošo līdzekļu apmēra ir jāizvērtē, kādu un cik vērtu dzīvokli var iegādāties. Ar uzkrātiem pāris tūkstošiem, visticamāk, šis variants nederēs. Tomēr ar summām, sākot no 10 000 eiro, varēs atrast darījumus, kuros izmantojot hipotekāro kredītu varēs iegādāties pietiekami pievilcīgu īpašumu un izīrēt ar vidēju ienesīgumu.

Protams, jārēķinās, ka papildus kredīts ne visiem ir labākais risinājums. Ja jebkādu kredītsaistību esamība rada kaut nelielāko stresu, tad no šāda ieguldīšanas veida, pērkot kredītā un izīrējot, būtu jāizvairās.

Par ieguldīšanu nekustamajos īpašumos pirms laika sarunājos ar Aver Brokerage dibinātāju un vadītāju Deividu Baronu, sarunu meklē šeit: RR #3 – Deivids Barons | Nekustamais īpašums

Būtisks aspekts, kas ir jāņem vērā, ieguldot nekustamajā īpašumā, ir patērētais laiks īpašuma un ieguldījuma pārvaldīšanā. Iegādātais īpašums, iespējams, būs jāuzlabo un jāveic remonts, tam būs jāatrod īrnieks, regulāri jākomunicē ar īrnieku, dažādu problēmsituāciju gadījumos jārod ātri un dažreiz laikietilpīgi risinājumi. Jebkurā gadījumā iet runa par patērēto laiku. Jo lielāks skaits piederošo īpašumu, jo vairāk laika jāierēķina to pārvaldīšanā.

Finanšu tirgi

Otra lielā sadaļa ilgtermiņa ieguldījumiem ir finanšu tirgi.

Kopumā ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalītu divās kategorijās – pasīvā ieguldīšana un aktīvā ieguldīšana.

Aktīvā ieguldīšana ir atsevišķu finanšu instrumentu atlase ieguldīšanai un to iekļaušana portfelī. Tam seko esošo ieguldījumu regulāra uzraudzība, jaunu pozīciju meklēšana un atlase. Atkarībā no izvēlētā ieguldīšanas stila var tik veikti sākot no dažiem darījumiem gadā līdz vairākiem darījumiem dienā.

Aktīvajā ieguldīšanā ietilpst gan ieguldīšana akciju tirgos, izvēloties individuālas akcijas, sektoru ETFus, gan arī ieguldīšana obligāciju tirgos, atlasot individuālas obligācijas.

Aktīvās ieguldīšanas pievilcīgums slēpjas potenciāli augstajā ienesīgumā. Tomēr šajā brīdī ir jāatcerās riska un ienesīguma attiecība. Jo augstāks ir sagaidāmais ienesīgums, jo, visticamāk, augstāks ir arī risks, ar kuru jārēķinās.

Lai aktīvā ieguldīšana nekļūtu tikai par spekulācijām, tad būs nepieciešams nopietns laika ieguldījums, lai saprastu sev piemērotāko ieguldīšanas stratēģiju un pēc tam regulāra iedziļināšanās izvēlēto instrumentu analīzē.

Kopumā aktīvā ieguldīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Tas nav ne labi, ne slikti, tas tā vienkārši ir.

Kā alternatīva aktīvajai ieguldīšanai kalpo pasīvā ieguldīšana. Tās pamatā tiek pieņemts, ka ekonomika kopumā ilgtermiņa aug, attiecīgi aug arī akciju tirgi. Balstoties uz šī pieņēmumam, netiek mēģināts atlasīt atsevišķus ieguldījumus, bet gan tiek nopirkta daļiņa no visa akciju tirgus jeb daļiņa no akciju indeksa.

Šajā scenārijā ieguldītājs saprot, ka saņems tirgus vidējo ienesīgumu. Nav mērķis saņemt vairāk nekā citiem vai pārspēt tirgus, bet gan ilgtermiņā audzēt kapitālu.

Lai neatkārtotos, tad par pasīvo ieguldīšanu esmu rakstījis jau agrāk, raksts meklējams šeit: Pasīvā ieguldīšana

Citi ieguldījumi

Ieguldīšana nekustamajā īpašumā un finanšu tirgos nav vienīgie varianti ieguldīšanai, taču, manuprāt, tie ir vieglāk saprotamie un uztveramie. Pastāv daudz un dažādu veidu ieguldīšanai, taču no pieredzes varu teikt, ka katrs no tiem prasa iedziļināšanos, specifiskas zināšanas un krietnu laika ieguldījumu.

Jau pašā sākumā ir jāsaprot, ka neeksistē vieglas peļņas iespējas. Jā, dažreiz var paveikties, taču tā nav un nevar būt stratēģija ilgtermiņa ieguldījumiem un turīguma veidošanai.

Kā rīkoties?

Pirms ieguldīšanas lēmuma pieņemšanas vajadzētu kārtīgi padomāt par to, kādu mērķu sasniegšanai uzkrājums ir nepieciešams.

Ja ir plāns līdzekļus iztērēt nākamo dažu gadu laikā, neatkarīgi no to iztērēšanas veida šos līdzekļus prātīgāk būtu neieguldīt vispār, lai izslēgtu varbūtību daļu līdzekļus zaudēt. Zaudējums būs daudz grūtāk pārdzīvojams nekā potenciālie procenti peļņā.

Jo ilgāks laika horizonts ieguldījumiem jeb jo ilgāks laiks līdz līdzekļu iztērēšanas brīdim, jo agresīvāku ieguldīšanas stratēģiju var izvēlēties.

Vēl būtu jāmēģina saprast, cik daudz laika būs vēlme veltīt līdzekļu ieguldīšanai un ieguldījumu pārvaldīšanai. Jebkura ieguldījuma pārvaldīšana prasīs laiku, tomēr kādam tās būs dažas stundas gadā, kamēr citam līdz pat dažām stundām dienā.

Kad šie faktori ir pārdomāti un izanalizēti, tad ir jārīkojas. Jo ilgāk nauda stāvēs bezdarbībā, jo augstāks risks ir tai zaudēt savu pirktspēju.

____________________________________________

Ja nepieciešams ar kādu aprunāties un palīdzēt pārvarēt uzkrājēju izaicinājumus, padod ziņu! To var darīt, piesakoties konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

50% komisijās pirmajā gadā

Viens no pievilcīgākajiem rīkiem uzkrājumu veikšanai ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr ne visu pakalpojuma sniedzēju piedāvātie produkti ir vienlīdz izdevīgi un pievilcīgi.

Salīdzinot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojumu sniedzējus, konstatēju, ka komisiju apmēri atšķiras būtiski, atsevišķos gadījumos pat vairākas reizes. Salīdzinājums ir meklējams šeit: Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu – salīdzinājums

Šoreiz vēlos padalīties ar īpaši spilgtu piemēru tam, kā, neveicot mājasdarbu, var pamatīgi “iekrist”.

Likumdošana nosaka, ka pakalpojumu sniedzējiem ir jāpublicē pamatinformācijas dokuments. Tajā ir iekļauta diezgan plaša informācija, taču šoreiz apskatīsim vienu konkrētu sadaļu: Izmaksas laika gaitā.

Šajā sadaļā apdrošinātāji uzrāda, cik lielas absolūti un procentuāli ir izmaksas, ja līgums tiek pārtraukts dažādos termiņos.

Šajā gadījumā skatīsimies uz sadaļu, kurā ir aprēķinātas izmaksas, ja pārtrauc līgumu pēc 1 gada.

Šādi tas izskatās Swedbank gadījumā, izmantojot privāto portfeli ar sabalansētu stratēģiju un ik gadu veicot 1000 eiro lielu iemaksu.

Ja pārtrauc pēc 1 gada, tad izmaksu kopsumma pirmajā gadā ir 27 eiro. Procentu izteiksmē tie ir 2.7%. Kā šī summa ir iegūta, arī ir diezgan viegli aprēķināt. Swedbank cenrādī ir norādītas 2 komisijas – par iemaksām un par pārvaldīšanu. Tās sasummējot, iegūstam minētos 2.7%.

Redzam arī, ka ietekme uz atdevi jeb ienesīgumu laika gaitā sarūk līdz 1.3%, ja produktu lieto ilgāk nekā 10 gadus. 1.3% izmaksas gadā, manuprāt, ir ļoti adekvāts izmaksu līmenis.

Ar šo viss skaidrs, bet kur ir 50% komisijas?

Šādi tas izskatās Ergo gadījumā, veicot tās pašas 1000 eiro iemaksas gadā.

Pārtraucot pēc pirmā gada, izmaksu kopsumma ir no 507 līdz 516 eiro. Ietekme procentuāli pēc Ergo uzrādītās informācijas ir no 50% līdz 54%.

Te arī ir tie 50%.

Protams, katram no produktiem ir savas nianses, šeit ir iekļauts dzīvības apdrošināšanas segums dažādiem riskiem. Tomēr noteiktās summas ir salīdzinoši mazas.

Ja paskatāmies scenāriju, ka polise tiek pārtraukta vien pēc 15.gada, tad % ietekme uz ienesīgumu ir no 2.63% līdz 3.87%. Šis droši vien ir objektīvais izmaksu apmērs, kas iekļauj pārvaldīšanas maksu un dzīvības apdrošināšanas maksājumus.

Tad kā rodas 50% pirmajā gadā?

Publicētajā cenrādī, pat sasummējot visas komisijas, nav iespējams nonākt pie 50% komisijas. Tātad ir vēl kaut kas no malas.

Jāatzīst, ka esmu redzējis vairākus konkrētus piedāvājumus konkrētiem cilvēkiem un tajos parādās līguma noslēgšanas komisija. Tā parasti ir daži desmiti eiro mēnesī līdz daudzi desmiti eiro mēnesī.

Pieņemu, ka šī komisija galvenokārt tiek izmantota, lai atalgotu pārdošanas aģentu darbu, tomēr varu arī kļūdīties.

Tomēr kopumā, manuprāt, nekad nevajadzētu izvēlēties tādu produktu, kura kopējās izmaksas pirmā gada laikā ir 50% no veiktajām iemaksām.

Salīdzinot Ergo un Swedbank publicēto informāciju, Ergo produkts pirmajā gadā ir gandrīz 18.5 reizes dārgāks nekā Swedbank.

Ja būtu 10, 20 vai pat 50% dārgāks, taču būtu īpašas attiecības ar pārdevēju un vēl dažādi blakus faktori, tad vēl varētu pievērt acis, lai gan es tā nedarītu. Es izvēlos izdevīgāko un viss!

Tomēr šajā gadījumā atšķirība ir 17 500%.

Lūdzu un vēlreiz lūdzu, veicam kaut nelielu mājasdarbu. Ar šādu komisiju apmēru nav jēgas no IIN atmaksas.

Ja jau ir noslēgtas šādas un citas dārgās polises un vēlies pārskatīt, vai turpināt tās izmantot, lūdzu, sazinies ar mani. Izrunāsim Tavu konkrēto gadījumu, sarēķināsim, kas sanāk izdevīgāk (lauzt līgumu, pārtraukt regulārās iemaksas, turpināt veikt iemaksas vai cits risinājums) tieši Tavā gadījumā. Jā, manas konsultācijas nav bezmaksas, taču atstājot situāciju tādu, kāda tā ir, izmaksas ir mērāmas vairākos simtos vai pat tūkstošos.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: