P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām pēdējā laikā varam dzirdēt īpaši bieži. Tiek stāstīti to straujās izaugsmes veiksmes stāsti un, pieminot augsto ienesīgumu, tiek pievilināti aizvien jauni investori.

Arī mani paziņas un draugi man ir jautājuši viedokli par šo tēmu, taču jāatzīst, ka pāris teikumos objektīvu atbildi sniegt nevar. Esmu sekojis līdzi šo platformu izaugsmei, attīstībai un to piedāvājumiem. Mans galvenais secinājums ir šāds:

P2P lending nav piemērots klientiem ar maziem un ļoti maziem uzkrājumu līdzekļiem/investīciju portfeļiem tieši augstā riska dēļ. P2P lending var kalpot kā investīciju rīks klientiem ar lieliem investīciju portfeļiem.

Pie šāda secinājuma es nonācu izvērtējot vairākus faktorus. Tā kā katrs no faktoriem iekļauj daudz detaļas, tad katram nozīmīgajam faktoram esmu izveidojis atsevišķu bloga ierakstu. Esmu apskatījis un aprakstījis šādus faktorus:

  1. Kredītu risks. Ar šo faktoru es saprotu kredītus, kas tiek piedāvāti investēšanai. Tā kā kredīti tiek izsniegti ar augstām likmēm, tas kaut ko liecina arī par kredīta ņēmēju un riska līmeni. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Kredītu risks
  2. P2P lending platformas risks. Kā to atzīst paši nozares dalībnieki, tad šai nozarei pagaidām nav detalizēts regulējums, tā rezultātā rodas daudz jautājumi par platformu darbību, no tā izriet arī vairāki potenciālie riski. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Platformas risks
  3. P2P lending kā liela investīciju portfeļa sastāvdaļa. Es uzskatu, ka P2P lending var kalpot kā rīks klientiem ar lieliem portfeļiem. Protams, runa ir par daļu no portfeļa. Kādi faktori būtu jāņem vērā izvēloties izmantot P2P lending, sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

 

P2P lending platformu nākotne ir atkarīga no sekmīgas vairāku nosacījumu izpildes:

  • Platformu veidotāji un uzturētāji spēs vienoties ar likumdevēju par klienta intereses aizstāvoša regulējuma pieņemšanu;
  • Tiks samazināti riski līdzekļu pilnīgai zaudēšanai;
  • Platformas spēs pārdzīvot finansiālo krīzi (piemēram tādu kā 2008.g.);
  • Platformas godīgi un pilnvērtīgi attēlos visus investora riskus un ar tiem saistītās potenciālās izmaksas.

Vēl var tikai hipotētiski spriest, vai pēc šīm platformām saglabāsies pieprasījums brīdī, kad centrālās bankas normalizēs bāzes likmes un atkal būs pieejami droši depozīti ar 3-5% gada ienesīgumu? Tiesa, šāda scenārija piepildīšanās varbūtība tuvāko gadu laikā ir ļoti zema.

P2P lending: Kredītu risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Kredītu risks

P2P lending platformas būtība ir savest kopā aizdevēju ar aizņēmēju. Realitātē kredītu izsniedz kāds kredītu pakalpojumu sniedzējs un pēc tam daļu no kredīta vai pilnā apjomā pārdod investoram.

Kāpēc es runāju par kredītu risku? Tāpēc, ka katrs izsniegtais kredīts paredz vairākus riska faktorus. Galvenais no tiem ir, vai aizņēmējs spēs atdot kredītu. Ir nodrošināti kredīti (tiek ieķīlāts kustamais vai nekustamais īpašums) un ir nenodrošināti kredīti (nav konkrētajam kredītam piesaistītas ķīlas). Izvērtējot kredītņēmēju tiek ņemti vērā gan tā ienākumi, esošās saistības, ģimenes lielums un vēl daudz citi faktoru. Pēc šo visu faktoru izvērtēšanas, tiek noteikts riska līmenis un piedāvāta riskam atbilstoša aizdevumu likme.

Te nu mēs esam nonākuši līdz tam, par ko vēlos runāt. Aizdevuma likme un par ko tā liecina P2P lending platformās investīcijām pieejamajos kredītos.

Sākšu ar kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu jeb hipotekāro kredītu. Vairākās P2P lending platformās tiek piedāvāts investēt kredītos pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada likmi 10-15%. Liekas diezgan pievilcīgs piedāvājums, vai ne? Taču kredītņēmējam gan tā nevajadzētu likties. Pēc man pieejamās informācijas vidējas kvalitātes klienti šobrīd bankās var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi ap 3% gadā, ļoti labi klienti var saņemt 1.5% vai pat zemāk. Tad kāpēc gan kāds izvēlētos ņemt kredītu ar likmi 10-15% gadā?

Visticamāk šis klients banku ieskatā ir augsta riska. Iespējams, ka klientam nav pietiekami augsti un/vai oficiāli ienākumi. Iespējams īpašums ir tādā stāvoklī un/vai atrodas tādā vietā, ka banka ķīlu neuzskata par pietiekami kvalitatīvu nodrošinājumu hipotekārajam kredītam. Visi šie faktori ievērojami paaugstina kredīta neatdošanas risku. Lai arī neesmu hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgus speciālists, tomēr mani pārņem nopietnas šaubas par ķīlas kvalitāti un iespēju to pārdot krīzes gadījumā, ja īpašums ir ne pārāk labā kvalitātē un atrodas dziļos laukos, kur attīstības var teikt nav. Tātad pastāv augsts risks pat pārdodot ieķīlāto īpašumu atgūt tikai nelielu daļu no investētajiem līdzekļiem.

Tas pats ir ar kredītiem auto iegādei. Kādēļ gan lai kāds klients izvēlētos ņemt kredītu ar procentu likmi, kas ir 15%, 20% un nereti vēl krietni augstāka, ja labs klients var iegādāties jaunu auto ar likmi ap 2%, bet mazlietotu ar likmi no 5% līdz 10%? Visticamāk spēkā būs jau iepriekš minētie faktori, t.sk. zemi un/vai neoficiāli ienākumi, citu saistību esamību, iespējams kādu esošu kredītu kavējumi utt.

Šādus pašus jautājumus var uzdot gan par piedāvātajiem nelielajiem patēriņa kredītiem, gan par izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem.

Ja kredītņēmējs būtu salīdzinoši drošs, tad bankas un citi aizdevēji piedāvātu aizdevumus par ļoti zemām likmēm. Ja tā nav, tātad pastāv viens vai vairāki faktori, kas ievērojami paaugstina risku.

Un te nu katram P2P lending investoram pašam būtu jāsaprot, vai viņš ir gatavs uzņemties šādus riskus. Tas nozīmē arī saprast to, ka pastāv gana augsts risks neatgūt vai atgūt tikai daļu no investētās summas.

Nobeigumā par kredīta riskiem vēlos piebilst, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs kredīts, kuru apsveram investēšanai. Ja tas ir kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, tad atsaucam atmiņā 2006. un 2007.gadus, kad nekustamā īpašuma vērtētāji sniedza vērtējumus un bankas devas kredītus, bet 2 gadus vēlāk daudzi no īpašumiem bija mazāk kā uz pusi vērti. Daudzus no īpašumiem bija iespējams pārdot par pieņemamu cenu pat tikai pēc 5-7 gadiem pēc krīzes. Ja tas ir auto kredīts, tad vērtējam vai auto ir gana likvīds. Arī auto tirgus aktivitāte var nobremzēties ļoti strauji.

Tātad, vērtējam visus iespējamos riskus un analizējam vai piedāvātais ienesīgums ir pietiekams, lai kompensētu paaugstinātos riskus.

P2P lending: Platformas risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Platformas risks

Kā to atzīst paši nozares dalībnieki Latvijā, tad šai nozarei pagaidām nav detalizēts regulējums, tā rezultātā rodas daudz jautājumi par platformu darbību, no tā izriet arī vairāki potenciālie riski.

Galvenās bažas ir par to, kas un kā notiek gadījumā, ja platforma pārstāj savu darbību. Ir vairāk jautājumi, uz kuriem atbildes īsti nav skaidras:

  • Kā ir iespējams atgūt neinvestētos līdzekļus?

Ja pieņemam, ka platforma pārstāj darboties, kādā kārtībā ir iespējams atgūt neinvestētos līdzekļus. Ar bankām mums pieredze jau ir – Latvijas Krājbanka, Trasta Komercbanka – dodamies uz regulatora norādīto banku, rakstām iesniegumu par līdzekļu saņemšanu un garantēto summu līdz 100 000 eiro saņemam savā kontā.

Kādas platformas mājas lapā bija rakstīts, ka līdzekļi tiek turēti atsevišķos kontos no uzņēmuma paša līdzekļiem. Tas ir ļoti labi. Taču, ja šādam uzņēmumam tiek uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process, tad kādā veidā līdzekļi ir pieejami? Vai ir jāiesniedz pieteikums kopā ar visiem pārējiem kreditoriem?

  • Kā ir iespējams turpināt saņemt maksājumus no aizņēmuma ņēmēja, ja platforma pārstāj darboties?

Kādas platformas mājaslapā bija rakstīts, ka dati tiek saglabāti un regulāri tiek nodoti juristiem. Tas ir ļoti labi. Taču, kā pēc tam notiek parāda turpmāka piedziņa. Es tādā gadījumā redzu 2 variantus: atrodas kāds uzņēmums, kurš uzņemas pildīt piedzinēja funkciju visām saistībām un par to saņem konkrētu atlīdzību jeb darbojas kā aģents visu kreditoru vārdā. Otrā variantā katrs investors ir par sevi.

Apskatot otro variantu, var sanākt tā, ka var iegūt no platformas juristiem apliecinošus dokumentus, ka esat aizdevis līdzekļus konkrētam kredītņēmējam. Tālāk ir jāveic līdzekļu piedziņa pret šo personu. Tas kaut ko maksā, precīzas summas nezinu, bet pieņemu, ka pārdesmit eiro tas varētu maksāt, iesniedzot piedziņas pieteikumu pret kreditoru, kas atrodas Latvijā. Dārgāk tas viss var būt, ja kredītņēmējs ir citā valstī, piemēram Igaunijā, Zviedrijā utt.

Ja pieņemam, ka piedziņa no Latvijas kredītņēmēja izmaksā pārdesmit eiro, tad jebkura summa, kas ir investēta individuālā kredītā zem šīs summas, būtībā ir zaudēta pavisam, jo nav vērts iesniegt kredīta piedziņu par summu, kas ir zemāka par piedziņas izdevumiem. Attiecīgi 10 eiro, 20 un iespējams vairāk, platformas darbības pārtraukšanas gadījumā, būtībā ir norakstāmas.

Šis arī ir galvenais faktors, kāpēc, manuprāt, P2P lending platformas nav piemērotas klientiem ar maziem investīciju portfeļiem. Pat ja tiek ieguldīti 5000 eiro un tie tiek sadalīti pa 500 dažādiem kredītiem, itkā izveidojot diezgan plašu diversifikāciju, tad platformas darbības pārtraukšanas gadījumā, iespējams visa summa var būt neatgriezeniski zaudēta, jo izmaksas tās piedziņai var būt vēl lielākas.

Protams, es neesmu jurists, līdz ar to nevaru profesionāli interpretēt visus līgumos atrunātos punktus. Taču skaidras atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem lielākajās Latvijas P2P lending platformās neatradu.

Kamēr šie procesi nav 100% skaidri, atrunāti līgumos un iestrādāti valstiskā regulējumā, tikmēr riski mazam investoram ir pārāk augsti, lai ieguldītu P2P lending platformu piedāvātajos kredītos.

 

Es labprāt saņemtu konkrētas atbildes uz šiem jautājumiem no P2P lending platformām. Ja tādas saņemšu, tad noteikti publicēšu arī savā blogā.

P2P lending: Liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

Šis ir no viens rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

P2P lending kā liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

Rakstā Platformas riski rakstīju par to, kāpēc, manuprāt, P2P lending nav piemērots klientiem ar maziem investīciju portfeļiem. Citādāk ir ar lielākiem investīciju portfeļiem.

Šajā gadījumā aplūkosim hipotētisku piemēru par klientu ar 100 000 eiro lielu kopējo investīciju portfeli.

Pieņemsim, ka šim klientam jau ir dažādas investīcijas finanšu tirgos un diversifikācijas nolūkos, kā arī kopējā ienesīguma paaugstināšanai klients nolemj 10% no visa portfeļa jeb 10 000 eiro ieguldīt P2P lending platformu piedāvātajos kredītos.

Atceroties rakstā Platformas riski rakstīto par to, ka investējot pārāk mazas summas atsevišķā kredītā varētu būt pārāk riskanti, jo platformas darbības pārtraukšanas gadījumā kredīta piedziņas izdevumi var pārsniegt ieguldīto summu, kā rezultātā viss ieguldījums var būt zaudēts. Tāpēc ir vērts apsvērt ieguldīt salīdzinoši lielas summas katrā no kredītiem.

Šajā gadījumā, ņemot vērā platformas darbības pārtraukšanas riskus un potenciālās piedziņas izmaksas, optimāls variants varētu būt ieguldīt 5-10 atsevišķos kredītos, t.i. 1000 līdz 2000 eiro katrā.

Tāpat no kredīta piedzīšanas izmaksu aspekta, iespējams, izdevīgāk ir izvēlēties kredītus, kas ir izsniegti Latvijā.

Tālāk jau ir jāizvērtē katrs kredīts atsevišķi. Ieguldot šādas summas droši vien vajadzētu izvēlēties kredītus ar nodrošinājumu, t.i. nekustamā vai kustamā īpašuma ķīlu. Ja tas ir nekustamais īpašums, tad būtu vēlams, ka tas ir gana likvīds jeb to var salīdzinoši ātri pārdot. Visticamāk īpašumus Rīgā vai tās tiešā tuvumā varēs salīdzinoši ātri pārdot, taču vislielākās šaubas manī raisa īpašumi, kas atrodas dziļos laukos, mazos ciematos. Tādi īpašumi ir īpaši nelikvīdi un grūti pārdodami.

Pat, ja piepildās sliktākais scenārijs un platforma pārtrauc savu darbību, tad pie šādām investīcijām ir vērts veikt individuālu kredītu piedziņu.

Protams, reāli nonākot līdz šādam investīcijām ir jāveic ļoti rūpīga analīze. Ir jāatceras, ka augstās likmes nozīmē arī paaugstinātu risku.

Būtu vēlams izveidot savu investīciju politiku un pie tās pieturēties. Tajā vajadzētu iekļaut paša izvērtētus un izvēlētus atlases kritērijus. Tie varētu būt tādi kā kredīta termiņš, ķīlas veids, ķīlas atrašanās vieta (nekustamajam īpašumam), aptuvenais pārdošanai nepieciešamais laiks, LTV maksimālais līmenis, ienesīguma līmenis utt.

Gandrīz kā ar jebkuru investīciju, arī investīcijas P2P lending platformās nevajadzētu atstāt pašplūsmā. Ir jāseko līdzi tam, kas notiek ar aizdevumiem, kuros ir investēts, iespējams kādu no tiem var pārdot citiem investoriem saņemot par to papildus prēmiju.

Un, protams, jāatceras, ka ienākums no kapitāla tiek aplikts ar nodokli. Tātad ienākumi no investīcijām P2P lending platformās ir jāiekļauj nodokļu deklarācijās un jāveic nodokļu nomaksa par tiem.