Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu: piemērs

Jau iepriekš rakstīju par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un nodokļu optimizāciju. Nebiju aprakstījis, kā tieši rīkoties un arī šoreiz nedošu konkrētus norādījumus, jo katras personas situācija ir atšķirīga. Taču šoreiz vēlos attēlot teorētisku piemēru dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu.

Aprēķiniem tiek izmantoti sekojoši pieņēmumi:

Persona ar 12 000 eiro gada algu pirms nodokļu nomaksas, t.i. 1 000 eiro mēnesī. Persona izvēlas 10% no bruto algas novirzīt dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jeb 100 eiro mēnesī. Uzkrājuma termiņš 5 gadi.

Piemēram izmantoju Swedbank sabalansēto portfeli, kas tiek piedāvāts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma pakalpojuma ietvaros, komisiju struktūru. Komisijas ir: 1.5% no katras iemaksas un pārvaldīšanas komisija 1% gadā (min.2.13 eiro mēnesī) no visas uzkrājuma summas.

Pozitīvais scenārijs

Pozitīvā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 5% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 6 527 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 907.39 eiro. Kopējā peļņa ir 1 907.39 eiro (527.39 eiro peļņa no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav slikti.

Ne slikts, ne labs scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 0% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 0% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 736.2 eiro jeb būsim zaudējuši 263.8 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 116.2 eiro. Kopējā peļņa ir 1 116.2 eiro (263.8 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav tik labi kā iepriekš, taču nav vēl arī slikti.

Negatīvais scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija tiek pieņemta kā ļoti neveiksmīga, kas katru gadu nesīs 5% zaudējumus.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada zaudējumiem, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 064.93 eiro jeb būsim zaudējuši 935.07 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 6 444.93 eiro. Kopējā peļņa ir 444.93 eiro (935.07 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav labi, ir slikti, taču varēju būt arī sliktāk.

Alternatīva: depozīts ar 1% gada ienesīgumu

Šie paši 100 eiro mēnesī tiek noguldīti depozītā ar 1% gada likmi. Ja pieņemam, ka % saņemam reiz gadā un saņemtos procentus reinvestējam, tad pēc 5 gadiem 6 000 eiro veiktās iemaksas būs pieaugušas līdz 6 182 eiro. Peļņa ir 182 eiro.

Ar šiem piemēriem vēlējos attēlot, cik nozīmīgi ir rūpīgi plānot savus ieguldījumus. Šobrīd tirgus apstākļu dēļ depozītu likmes ir ļoti zemas, tāpēc tajos neko daudz nevar nopelnīt. Šādos laikos kā alternatīva var kalpot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas visticamāk 5 gadu laikā spēs nodrošināt pozitīvu gala rezultātu, pat ja ieguldījumu ienesīgums būs bijis negatīvs. Un tas ir pateicoties IIN atmaksai.

Jāņem vērā, ka IIN atmaksu par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksām var saņemt par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem) kalendārā gada laikā. Vēl ir jāņem vērā, ka šāds uzkrājums ir jāveic uz vismaz 5 gadiem. Ja uzkrājums tiks pārtrauks ātrāk kā pirms 5 gadiem, tad jārēķinās ar papildus komisijām no pakalpojuma sniedzēja, kā arī nāksies atmaksāt valstij atpakaļ saņemto IIN atmaksu.

Tāpat arī ir jāapzinās, ka veicot šādus uzkrājumus gala rezultātu nav iespējams paredzēt. Katru gadu ienesīgums var būt citādāks, kas beigās var novest pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem.

Protams, situācija kardināli mainās, ja persona nesaņem darba algu, bet saņem cita veida ienākumus, piemēram dividendes, ienākumu no kapitāla. Šādos gadījumos nevar pretendēt uz IIN atmaksu, līdz ar to dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu šādām personām nav aktuāla. Tādā gadījumā ir jāmeklē citas alternatīvas investīcijām. Kamēr investējamās summas nepārsniedz aptuveni 10 000 eiro, ir diezgan grūti atrast atbilstošas investīcijas. Kad naudas summas ir lielākas, tad paveras plašākas iespējas, t.sk. iespējams, jūsu līdzekļus būs ieinteresēts pieņemt pārvaldībā kāds profesionāls aktīvu pārvaldītājs. Šādos gadījumos var sazināties ar mani

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Mazāka komisija, lielāka peļņa

Tuvojoties gada noslēgumam sarosās dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polišu un 3.pensiju līmeņa pārdevēji un aģenti. Tie aicina pasteigties un ieguldīt šajos instrumentos, lai jau nākamajā gadā saņemtu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

Tik tālu viss ir kārtībā. Gada beigās tiešām vajadzētu izvērtēt kopējo gada bruto algu un veikt attiecīgas iemaksas savos ilgtermiņa uzkrājumos, kas piedāvā nodokļu atvieglojumus.

Kur tad slēpjas problēma? Daudzi no šiem produktiem, pārsvarā tie, kurus agresīvi pārdod klientiem, sevī iekļauj ļoti augstas komisijas.

Vairāki 3. pensiju līmeņa plāni iekļauj ikgadējas komisijas, kas summāri var pat pārsniegt 3% gadā. Arī dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises nereti iekļauj diezgan augstas komisijas, kas ievērojami samazina ieguldījuma gala rezultātu.

Lai attēlotu, cik svarīgi ir izvēlēties ieguldījumus ar zemākām komisijām, izveidoju teorētisku piemēru. Tiek ieguldīti 1 000 eiro tādā stratēģijā, kas paredz 6% gada ienesīgumu. Lūk, rezultāti, ņemot vērā dažādus komisiju apmērus:

Jau pēc 5 gadiem atšķirība starp ieguldījumu ar 1% komisiju un 3% komisiju sastāda 117 eiro, taču pēc 20 gadiem atšķirība sasniedz 847 eiro. Protams, nav tā, ka visa šī summa nonāk pie pakalpojuma sniedzēja, jo pie augstākām komisijām ieguldījums pieaug lēnāk, attiecīgi arī komisiju apjoms būs zemāks. Taču šis grafiks ataino to, cik dārgi var izmaksāt pārsteidzīga un neapdomāta pakalpojuma, kas paredz augstākas komisijas, izvēlēšanās.

Jāatceras, ka vienmēr, slēdzot šādu pakalpojumu līgumus, ir jānoskaidro kopējais komisiju apmērs. Pārdevējs var pateikt, ka pārvaldīšanas komisija ir 1.5%, taču noklusēt, ka ir vēl citas komisijas, kas summāri ir krietni lielāks procents.

Viens no būtiskākajiem brīdinājuma signāliem ir tāds, ka pakalpojuma sniedzējs nav izvietojis pilnu pakalpojumu cenrādi savā mājas lapā. Piemēram, viens no apdrošinātājiem šobrīd veic aktīvu reklāmas kampaņu gan TV, gan internetā, taču tā mājaslapā nav atrodams cenrādis. Tas liecina domāt par to, ka, iespējams, šis pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan augstas komisijas. Ja potenciālie pircēji tās redzētu mājaslapā, tad droši vien pakalpojumu neizvēlētos, taču pārdevēji ir gana prasmīgi, lai ar labajām pārdošanas prasmēm, satiekoties ar klientu klātienē, šādu produktu spētu pārdot. Tāpēc ir jāizvēlas tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir maksimāli caurspīdīgi, publicē pilnos cenrāžus un neslēpj pakalpojuma kopējās izmaksas.

Pie nosacījuma, ka pārējie lielumi nemainās, galvenais secinājums ir šāds:

Jo zemākas komisijas, jo augstāka peļņa

Nodokļu optimizācija

Parasti, kad runā par nodokļu optimizāciju, tad tiek runāts par dažādiem veidiem kā samazināt peļņu uzņēmuma ienākuma nodokļu aprēķiniem. Taču ir veidi, kā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus jeb nonākt pie zemākas efektīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes.

Latvijas likumdošana paredz vairākus izdevumus, kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi jeb tie tiek uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem. Starp tiem ir medicīnas izdevumi, izdevumi par izglītību, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī.

Lielākā daļa no attaisnotajiem izdevumiem paredz, ka līdzekļi ir jāiztērē, taču iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī būtībā ir līdzekļu tērēšanas iespējas pārnešana nākotnē jeb uzkrājumu veidošana. Tātad, neiztērējot līdzekļus, taču tos uzkrājot, var iegūt nodokļu atvieglojumus jeb IIN atmaksu un tādā veidā samazināt IIN efektīvo likmi.

Pašreizējā likumdošana paredz, ka nodokļu atvieglojumus var saņemt par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksā, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem jeb uz papīra), kā arī par iemaksām 3. pensiju līmenī, kas arī nepārsniedz 10% no bruto algas.

Kā tas izskatās praktiski? Pieņemsim, ka personas bruto alga ir 10 000 eiro gadā. Standarta gadījumā no šīs personas tiek iekasēts IIN 23% jeb 2 300 eiro.

Persona izvēlas veikt iemaksu dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu 1 000 eiro apmērā, attiecīgi nākamajā gadā persona, iesniedzot ienākumu deklarāciju, saņem atpakaļ 230 eiro. Tātad IIN kopējais apjoms tiek samazināts par 230 eiro no 2 300 eiro uz 2 070 eiro. Tā rezultātā efektīvā IIN likme ir 20.7%.

Papildus tam persona ir izvēlējusies iemaksāt arī 1 000 eiro 3. pensiju līmenī, attiecīgi nākamajā gadā saņemot vēl 230 eiro. IIN kopējais apjoms vēlreiz tiek samazināts par 230 eir0 no 2 070 eiro uz 1 840 eiro. Tā rezultātā efektīvā likme ir 18.4%.

Kopā IIN tiek samazināts par 460 eiro, IIN efektīvā likme ir par 20% zemāka nekā standarta IIN jeb 18.4%

Tik tālu viss ir labi un skaisti, ja galvenais mērķis ir nodokļa likmes samazināšana un kopējā IIN maksājumu samazināšana, taču, tam nevajadzētu būt pašmērķim.

Ir jārēķinās ar to, ka veicot iemaksas 3.pensiju līmenī, līdzekļi būs pieejami tikai sasniedzot 55 gadu vecumu. Ja personai šobrīd ir 50 gadi, tad tā nav problēma, taču, ja līdz 55 gadu vecumam priekšā ir vēl 20-30 gadi, tad ir rūpīgi jāapsver, vai ir vērts uz tik ilgu laiku iesaldēt savus līdzekļus. Pie tam, veicot nelielu izpēti, jāsecina, ka 3.pensiju līmeņi šobrīd ietur diezgan augstus komisiju maksājumus, sākot no 2% gadā un vairāk.

Tāpat arī dzīvības apdrošināšana var šķist ļoti pievilcīga, jo līdzekļi tiek iesaldēti tikai uz 5 gadiem, taču arī šī pakalpojuma sniedzēji parasti ietur gana augstas komisijas.

No pieredzes varu teikt, ka, ja neto ienesīgumu, t.i. pēc nodokļu nomaksas, var iegūt virs 6-7%gadā, tad izdevīgāk ir veikt šādas investīcijas nekā uzkrāt līdzekļus dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmenī. Augsto komisiju dēļ, pat pieskaitot klāt IIN atmaksu, ieguldītā nauda parasti nespēj sniegt augstāku ienesīgumu.

Visticamāk, kamēr uzkrājumiem un investīcijām atvēlamās summas nepārsniegs vairākus tūkstošus gada laikā, tikmēr dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis būs atbilstoši risinājumi. Taču pieaugot investējamā kapitāla apjomam, ir vērts apsvērt investīcijas ar augstāku ienesīguma/riska pakāpi.