fbpx

Birka: Depozīts

Inflācija pret depozītu

Precēm un pakalpojumiem cenas svārstās. Ja cena pieaug, to sauc par inflāciju, ja krītas, to sauc par deflāciju.

Esam pieraduši, ka ir inflācija. Par to dažreiz raksta ziņās un runā dažs labs speciālists. Parasti inflāciju skata no patērētāja skatupunkta, piemēram, maize kļūst dārgāka, attiecīgi mums būs vairāk jāiztērē par maizi un naudas mūsu maciņos kļūs mazāk.

Taču inflāciju ir jāskata arī no uzkrājumu un ieguldījumu skatupunkta. Ja nauda netiek ieguldīta un tā atrodas norēķinu kontā vai “zeķē”, tad inflācijas rezultātā samazinās tās pirktspēja. Piemēram, ja ir 3% gada inflācija, tad pēc gada vajadzēs par 3% vairāk naudas, lai nopirktu tādu pašu preču un pakalpojumu apjomu kā šodien. Lai nauda nezaudētu pirktspēju, tai ir jāpieaug par tik pat %, cik liela ir inflācija. Šajā piemērā tie ir 3%.

Ja nauda pelna mazāk nekā inflācija, tad var teikt, ka nauda tiek zaudēta. Ja nauda pelna tikpat cik inflācija, tad tā saglabā savu pirktspēju un pēc gada varēsim nopirkt tādu pašu apjomu preču un pakalpojumu. Ja nauda pelna vairāk nekā inflācija, tad pēc gada varam nopirkt vairāk preces un pakalpojumus nekā šodien.

Ar uzkrājumiem un ieguldījumiem vienmēr vajadzētu tiekties uz to, ka tie pelna vairāk nekā inflācija.

Nesen rakstīju par depozītiem, raksts šeit: Depozīts pret S&P 500 Rakstā biju norādījis arī depozīta likmju apmērus kopš 2007.gada. Papildinu tabulu ar inflācijas līmeni un reālo ienesīgumu (depozīta likme mīnus inflācija):

Kā saprast augstāk minēto tabulu? Augšējā rindā ir attēlotas faktiskās depozītu likmes no jauna noslēgtiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem (dati no Latvijas Bankas). Otrajā rindā ir attēlota attiecīgā gada inflācija jeb procentuālās preču un pakalpojumu cenu izmaiņas (dati no CSP). Vissvarīgākais rādītājs ir trešajā rindā, tas ir reālais ienesīgums jeb depozīta likme mīnus inflācija.

Apskatot pēdējos 12 gadus, ir vairāki periodi, kuros depozīta likme ir ievērojami zemāka nekā inflācija, attiecīgi tajos gados naudai strauji kritās pirktspēja jeb mazinājās tās vērtība. 2009. un 2010.gadā reālais ienesīgums bija augsts, jo tajos gados bankām kritiski bija nepieciešami līdzekļi un tās bija gatavas maksāt augstas likmes par piesaistītajiem depozītiem. Kopš 2013.gada depozītu likmes ir ļoti zemas, jo bankām ir pieejami lēti līdzekļi un tāpēc tās par depozītiem ir gatavas maksāt tik maz. Zemās likmes nebija nekas īpaši slikts kamēr inflācija bija zema (2013.-2016.gads). Pēc tam inflācija sāka pieaugt, taču depozītu likmes nepieauga un atkal reālais ienesīgums kļuva negatīvs.

Iepriekšējā rakstā par depozītiem biju ievietojis šo grafiku:

Tajā ir attēlota depozīta vērtība, pieņemot, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. 

Kā tas pats 1000 eiro depozīts izskatās ar augstāk norādīto reālo ienesīgumu?

Pēc 12 gadiem depozīta pirkstspēja ir kritusies par 7.1% jeb par 0.6% gadā. Var teikt, ka ir zaudēts 7.1%. Atgādinu, ka šis ir reālais ienesīgums 1000 eiro depozītam.

Kā situācija mainās, ja šos 12 gadus nauda bija turēta norēķinu kontā vai “zeķē?”

12 gadu laikā nauda kontā vai “zeķē” inflācijas dēļ zaudēja 33.4% no tās pirktspējas jeb 3.33% gadā.

Ar šo varētu arī rakstu pabeigt un izteikt tikai vienu secinājumu: naudai ir jāstrādā tās īpašnieka labā un jāpelna vismaz tikpat, cik attiecīgajā brīdī ir inflācija, vai vairāk. Pretējā gadījumā naudu var iztērēt šodien, jo pēc gada par to varēs nopirkt mazāk nekā šodien.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Depozīts pret S&P 500

Pirms kāda laika aprakstīju savu pieredzi ar 3.pensiju līmeni, raksts atrodams šeit: Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

12 gados mans ieguldījums pensijas 3.līmenī bija pieaudzis par 7.88% jeb 0.6% gadā. Tas ir ļoti zems ienesīgums tik ilgam laika periodam.

3.pensiju līmenis varētu būt otrais vai trešais populārākais uzkrājumu veidošanas instruments Latvijā. Ar datiem apliecināt to nevaru, taču sajūtu līmenī tā liekas.

Visizplatītākais uzkrājumu veidošanas rīks un vienkārši naudas saglabāšanas rīks ir depozīts jeb termiņnoguldījums.

Depozītu popularitāti un plašo izplatību var skaidrot ar tā konservatīvo dabu. Depozīts nesvārstās cenā, pie līguma noslēgšanas ir noteikts fiksēts ienesīguma līmenis jeb procentu likme, kuru noguldītājs saņem termiņa beigās vai ar noteiktu periodiskumu. Depozīts tiek uzskatīts arī par vienu no visdrošākajiem uzkrājumu veidošanas rīkiem, jo noguldījumi līdz 100 000 eiro apmērā vienā kredītiestādē Latvijā tiek garantēti no valsts, t.i. ja banka bankrotē, valsts garantē, ka summu līdz 100 000 eiro noguldītājs saņems atpakaļ.

Lai varētu salīdzināt 3.pensiju līmeņa, depozītu un S&P 500 indeksa ienesīgumus, salīdzināmais periods ir 12 gadi, sākot ar 2007.gada jūnija beigām un beidzot ar 2019.gada jūnija beigām.

Pieņemsim, ka 2007.gada jūnija beigās bankā tiek noguldīti 1000 eiro. Pēc tam katra gada pedējā dienā tiek saņemti depozītā nopelnītie procenti un pamatsumma, un kopējā summa tiek no jauna ieguldīta uz gadu termiņdepozītā. Depozītu likmēm esmu izmantojis attiecīgā kalendārā gada vidējās depozītu likmes (Latvijas Bankas statistika par no jauna noslēgtajiem depozītiem ar termiņu no 1 līdz 2 gadiem).

Grafikā augstāk ir attēlots, kā būtu pieaudzis 1000 eiro depozīts no 2007.gada līdz 2019.gadam. Šajos 12 gados tas būtu pieaudzis līdz 1366 eiro. Kopējais ienesīgums 12 gados ir 36.6% jeb 2.63% gadā.

Kāds šajā periodā bija ASV akciju indeksa S&P 500 ienesīgums, salīdzinot ar depozītu?

Kamēr depozīts 12 gados nopelnīja 36.6% jeb 2.63% gadā, tikmēr S&P 500 indekss nopelnīja 152.7% jeb 8.03% gadā.

Kā jau minēju iepriekš, viena no depozīta īpašībām, ko noguldītāji vērtē visaugstāk ir tā nesvārstīgums. Depozīta vērtība visā līguma periodā nesvārstās uz augšu vai leju, savukārt akciju tirgus ir svārstīgs. Grafikā skaidri var redzēt, ka pirmajos pāris gados ieguldījums akcijās būtu cietis ievērojamus zaudējumus un sarucis par gandrīz 50%. Tomēr ilgtermiņā akciju ienesīgums ir bijis vairākas reizes augstāks nekā depozītam.

Jāatzīmē, ka grafikā augstāk ir attēlotas S&P 500 indeksa kopējā ienesīguma vērtības uz gada beigām. Akciju tirgi svārstās katru darba dienu. Īstenību daudz labāk attēlo grafiks zemāk, kurā ir uzrādītas S&p 500 indeksa vērtības izmaiņas pa dienām.

Akciju tirgus ir svārstīgs, jo tirgus dalībnieki katru dienu pārvērtē, vai esošā cena ir atbilstoša vai nē, un veic attiecīgus pirkšanas un pārdošanas darījumus. Īstermiņā, kas var būt sākot no pāris dienām līdz pat pāris gadiem, svārstības var būt sāpīgas, taču ieguldot ilgtermiņā, akciju indekss S&P 500 ir spējis nodrošināt vairākas reizes augstāku ienesīgumu nekā depozīts.

Ar šo es nesaku, ka ir jāveic simtprocentīgi ieguldījumi tikai akciju tirgos. Ar šo vēlos parādīt, ka eksistē alternatīvas Latvijā tik ļoti iecienītajiem zema ienesīguma ieguldījumiem.

Dažas piezīmes, kas varētu atbildēt uz “piekasīgo lasītāju” jautājumiem. Jā, S&P 500 indeksa ienesīgums ir bez iegādes komisijas un bez turētājbankas komisijas. Tāpat saņemtajām dividendēm nav atņemts iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Taču tāda pati situācija ir ar depozītu, tā procentu ienākumiem nav atņemts nodoklis. Vēl jāņem vērā, ka tik gluds scenārijs ar depozītu būtu iespējams tikai tādā gadījumā, ja depozīta summa būtu mazāka par 100 000 eiro. Ja tā bija lielāka un attiecīgajā brīdī atradās, piemēram, Krājbankā, Trasta Komercbankā vai ABLV, tad daļa naudas ir zudusi vai iesaldēta līdz brīdim, kad tiks apmierināti kreditoru prasījumi. Ir daudzi mainīgie apstākļi, kas dzīves realitāti atšķirs no teorētiskiem pieņēmumiem, taču vēsture rāda, ka ieguldījumi akciju tirgos ilgtermiņā ir nesuši labus augļus.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Procenti par konta atlikumu

24.01.2019. papildināts: rakstā minētais BlueOrange piedāvājums vairs nav pieejams.

Rakstā Pirmie soļi tiek minēts, ka ir jāizveido uzkrājums neparedzētiem gadījumiem 500- 1000 eiro apmērā pirmajā solī un 6 mēnešu izdevumu uzkrājums trešajā solī. Šī summa visticamāk kopā sastādīs dažus tūkstošus eiro.

Kur šo naudu turēt, lai tā nestāvēt bezjēdzīgī? Par to šajā rakstā.

Naudu ir jātur tādā kontā, kur tā ir pieejama jebkurā brīdī. Tātad termiņdepozīts neder. Der krājkonts, taču tiem šobrīd ir tik zemas likmes, ka nav pat vērts kustināt rokas un pirkstus, spaidot pogas internetbankā, lai līdzekļus uz tiem pārskaitītu.

Kas atliek? Dažādi banku speciālie piedāvājumi, kuru ietvaros banka maksā procentus par konta atlikumu, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.

Šobrīd ir pieejami 2 piedāvājumi(ja zini vēl kādu, lūdzu, dod ziņu):

Citadele X Smart un BlueOrange komplekts 200%

Tagad par katru no tiem sīkāk.

Citadele X Smart

Mēneša maksa: 1.20 EUR

Procentu likme: 1% gadā, ja ikmēneša ienākumi vismaz 350 EUR apmērā tiek pārskaitīti uz šo kontu. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 2500 EUR.

Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 5x mēnesī bezmaksas skaidras naudas izņemšana par summu līdz 800 EUR, dalība X Rewards programmā.

Cik izdevīga ir šī karte? Ja plāno izmantot karti tikai lai saņemtu procentus par atlikumu kontā, tad aina ir šāda.

1% gadā ir procentu likme. Tai tiek piemērota IIN likme 20%, tātad faktiskā neto likme sanāk 0.8% no konta atlikuma. Ja kontā tiek turēti 2500 EUR, tad gadā par šī konta atlikumu var saņemt 20 EUR. Komisijās gada laikā tiks samaksāts 14.4 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 5.6 EUR gadā jeb 0.22% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 14.4 / 0.08% = 1800 EUR

BlueOrange komplekts 200%

Mēneša maksa: 4.99 EUR

Procentu likme: 2.5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir no 200 līdz 500 EUR, vai 5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir virs 500 EUR mēnesī. Pirkumi jāveic ar kontam piesaistīto karti. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 5000 EUR.

Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 2x mēnesī bezmaksas naudas izņemšanu citu LV banku bankomātos, kartes piegāde Rīgā, 2.5% naudas atmaksa no degvielas uzpildes stacījās (DUS) iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir 200-500 EUR mēnesī, 5% naudas atmaksa no DUS iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir virs 500 EUR mēnesī, maksimālā summa atmaksai 20 EUR mēnesī.

Cik izdevīga ir šī karte?

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka karte ir izdevīga tad, ja to aktīvi izmanto. Lielākajai daļai cilvēku tai būtu jākļūst par primāro norēķinu karti, lai izpildītu pirkuma summas nosacījumus. Aprēķināsim 2 scenārijus.

1. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir 300 EUR

Tiek izpildīts pirmais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 2.5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 2% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 2%= 100 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 40.12 EUR gadā jeb 0.8% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 2% = 2994 EUR

2. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir virs 500 EUR

Tiek izpildīts otrais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 4% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 4%= 200 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 140.12 EUR gadā jeb 2.8% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 4% = 1497 EUR

Šis komplekts īpaši izdevīgs ir cilvēkiem ar personīgo transporta līdzekli, kuri regulāri veic degvielas uzpildi par saviem līdzekļiem.

Pēc maniem pieņēmumiem Rīgā dzīvojošs auto braucējs mēnesī nobrauc ap 100 EUR degvielā, Rīgas apkārtnē dzīvojošs ap 200 EUR mēnesī. Kā iepriekš minēju, par šo summu ir iespējams saņemt naudas atmaksu.

Ja pieņemam otro scenāriju, ka mēnesī pirkumu summa pārsniedz 500 EUR, uz konta atlikums visu laiku ir vismaz 5000 EUR un katru mēnesi tiek iztērēti 200 EUR degvielai, tad situācija izskatās šādi:

Iepriekš jau aprēķinājām, ka pēc komisijām gadā tiek saņemti 140.12 EUR. Papildus tiek saņemti 200 x 5% = 10 EUR mēnesī par degvielas izdevumiem jeb 120 EUR gadā.  Kopējā ienākumu summa ir 260.12 EUR jeb 5.2% gadā.

Secinājumi:

  • Ja uzkrājuma summa ir mazāka par 1497 EUR, tad neviens no šiem variantiem nav pievilcīgs. Vairāk tik samaksāts komisijās nekā gūts labums.
  • Ja kontu nav plānots izmantot kartes norēķiniem un pirkumiem, tad Citadele X Smart ar konta atlikumu no 1800 līdz 2500 EUR dos pavisam nelielu pozitīvu ienākumu. 0.8% gadā ir krietni augstāka likme par krājkontu likmēm.
  • Ja karti izmantosi kā primāro norēķinu instrumentu, tad BlueOrange komplekts 200% ir vispievilcīgākais. Tiesa kontā ir jātur vismaz 1497 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 500 EUR mēnesī vai jātur vismaz 2994 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 200 EUR mēnesī. Bez izdevumiem degvielai ienesīgums var sasniegt pat 2.8% gadā, bet ar izdevumiem degvielai tas var pārsniegt pat 5% gadā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

Kur ieguldīt droši?

Ja jautāsiet: “Kur ieguldīt?” Es jautāšu pretī: “Kādu risku esi gatavs uzņemties?”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki nevēlas riskēt ar savu naudu, tas nozīmē, ka ir liela interese par līdzekļu drošību.

Jāatzīst, ka pilnīgi jeb 100% droši ieguldījumi nepastāv. Taču vistuvākie instrumenti ieguldījumiem ar ļoti augstu drošību ir krājkonti un parastie depozīti bankās, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts garantē noguldījumu izmaksu līdz 100 000 eiro.

Tātad būtībā līdz 100 000 eiro noguldot bankas depozītā par saviem līdzekļiem varam neuztraukties.

Te mēs atduramies pret šodienas realitāti, ka banku depozītu ienesīgums ir ļoti zems. Tas nav saistīts ar banku mantkārību un nevēlēšanos maksāt, bet gan ar to, ka Eiropas Centrālās Bankas darbību rezultātā, kapitāla piesaiste ir kļuvusi ļoti lēta, attiecīgi tirgus pieprasījums un piedāvājums nosaka zemās procentu likmes.

Ir saprotams, ka šādos laikos visi meklē iespējas iegūt augstāku ienesīgumu. Taču ir jāatceras, ka augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku.

Ja iepriekšminētie depozīti būtībā ir bezriska ieguldījumi apmērā līdz 100 000 eiro, tad visi citi ieguldījuma veidi paredz lielāku vai mazāku risku uzņemšanos. Piemēram:

  • Finanšu tirgi – jebkura aktīva vērtība finanšu tirgos var gan pieaugt, gan kristies, tātad pastāv risks zaudēt daļu vai visus savus līdzekļus.
  • Nekustamais īpašums – arī tas var zaudēt savu vērtību dažādu apstākļu iespaidā, t.sk. tirgus tendences (atceramies 2008.gada krīzi), dabas stihijas, u.c.

Kopsavilkums:

Ja ir vēlme droši ieguldīt līdzekļus, tad nāksies samierināties ar zemajām likmēm depozītos un krājkontos. Ja ir vēlme nopelnīt vairāk, tad ir jāuzņemas risks. Ja neesi gatavs riskēt ar kaut nelielu daļu no ieguldījuma pamatsummas, tad ir jāaizmirst par jebkādiem citiem ieguldījumu rīkiem, izņemot depozītus un krājkontus.

Par ieguldījumiem/investīcijām ar dažāda riska līmeņiem un galvenajām īpašībām rakstīšu jau pavisam drīz.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: