fbpx

Apgrieztā ienesīguma līkne

Normālos tirgus un ekonomikas apstākļos ienesīguma līkne ir augšupejoša. Tas nozīmē, ka par ilgāka termiņa obligācijām ir augstāks ienesīgums nekā īsāka termiņa obligācijām.

Attēlā augstāk ir attēlotas ASV valsts parādzīmju ienesīguma līknes. Raustītā blāvā līnija ir ienesīguma līkne 2016.gada 1.janvārī, tad tā bija normāla jeb īstermiņa parādzīmes deva zemu ienesīgumu, bet ilgāka termiņa parādzīmes deva augstāku ienesīgumu.

Spilgti zaļā līnija ir ienesīguma līkne uz šo brīdi. Var novērot, ka 3 mēnešu parādzīmju ienesīgums ir augstāks nekā pat 10 gadu parādzīmēm.

Šāda situācija parasti ir novērojama tad, kad investori kļūst bažīgi par finanšu tirgus stāvokli un vēlas iegādāties drošus vērtspapīrus, tipiski valstu parādzīmes ar vidēju līdz garu termiņu. Palielinās pieprasījums pēc tām, pieaug to cena un krītas to ienesīgums.

Vēsturiski ienesīguma līknes apgriešanās ir kalpojusi kā savlaicīgs signāls nākošajai recesijai. Iepriekšējās 2 lielās korekcijas ASV akciju tirgos sekoja pēc tam, kad 2 gadu ASV valsts parādzīmju ienesīgums bija augstāks nekā 10 gadu(attēlā zemāk)

Šobrīd līdz tam vēl neesam nonākuši. 10 gadu ienesīgums ir par 22 bāzes punktiem augstāks nekā 2 gadu ienesīgums.

Taču cita aina paveras, ja aplūko 3 mēnešu un 10 gadu ienesīguma atšķirības.

3 mēnešu parādzīmju ienesīgums jau 2 mēnešus ir augstāks par 10 gadu parādzīmju ienesīgumu. Kas vēsturiski ir noticis pēc ienesīguma līknes apgriešanās?

Pirmajā kolonnā no kreisās puses ir mēnesis un gads, kad notika līknes apgriešanās. Pēc līknes apgriešanās akciju tirgi ir turpinājuši iet augstāk vēl kādu laiku, tas ir attēlots B kolonnā(akciju tirgus pīķis), savukārt recesijas sākums ir attēlots C kolonnā.

Vidēji 10 mēnešus pēc līknes apgriešanās akciju tirgi sasniedza savu pīķi, tomēr jāņem vērā, ka ir liels diapazons starp 3 mēnešiem un 19 mēnešiem. Pēc tam vidēji pēc 5 mēnešiem sekoja recesija.

Starp līknes apgriešanos un recesijas sākumu vidēji ir bijuši 15 mēneši. Līkne apgriezās pirms 2 mēnešiem, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija ir sagaidāma pēc 13 mēnešiem jeb mazliet vairāk nekā gada. Te ir svarīgi piebilst, ka šie ir vidējie rādītāji un gandrīz nekad dzīvē nekas nenotiek vidēji. Īsākais periods bija 9 mēneši un garākais bija 25 mēneši, kas ļautu pieņemt, ka nākamā recesija varētu sākties pēc 7-23 mēnešiem.

Beigās vēl vēlos piebilst, ka likmes apgriešanās pati par sevi neizraisa recesijas. Tas ir viens no simptomiem. Var notikt arī tā, ka recesija neseko tuvākajā laikā un turpinās pieaugums vēl vairākus gadus.

Tomēr, ņemot vērā vēsturiskos datus un šodienas situāciju, ir vērts būt piesardzīgiem.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas akcijās

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.

Kāpēc ieguldīt akcijās?

Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.

Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015

No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.

Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.

Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.

Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.

Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.

ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.

2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?

Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:

Laika periods S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927 9.45%
50 gadi 10.33%
40 gadi 12.12%
30 gadi 10.72%
20 gadi 7.42%
10 gadi 9.75%
5 gadi 15.88%

Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.

Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.

Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?

Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik  bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.

Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.

Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?

Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?

Avots: Hefty Wealth Partners

Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.

Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.

Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:

Avots: Crestmont Research

Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.

Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.

Secinājumi

Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.

Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.

Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.

Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti.  Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie  brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai  bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju  un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: