fbpx

INDEXO 3.pensiju līmenis – apskats

Beidzot INDEXO ir nācis klajā ar savu 3.pensiju līmeņa risinājumu. Jāsaka, ka tas ir patīkami pārsteidzis.

Ņemot vērā, ka ziņās bija izskanējis, ka ir izveidoti 2 plāni, kuri katrs iegulda tikai akcijās vai obligācijās, tad bija skaidrs, ka kaut kas būs citādāks nekā pašreiz pieejamajiem plāniem.

Negaidītais pārsteigums ir 3.līmeņa pārvaldīšanas robotizēšanas funkcija. Skan smalki, taču, vienkārši runājot, pēc vienkārša algoritma pats INDEXO veiks līdzekļu sadalījumu starp akciju un obligāciju plāniem.

Tāpat ir saglabāta iespēja noslēgt manuālu līgumu, kurā paši varam izvēlēties sev vēlamo sadalījumu pa pensiju plāniem, tai skaitā 100% akcijās vai 100% obligācijās.

Lai arī 3.pensiju līmenī šāda robotizācijas opcija ir jaunums, taču citos banku produktos šādi iestrādāti mehānismi jau eksistē. Pirmais nāk prātā Swedbank uzkrājums bērna nākotnei, kurā atkarībā no termiņa līdz līguma pārtraukšanai ir vienkārši noteikts, cik daudz % no uzkrājuma tiek ieguldīti akcijās un cik obligācijās.

Lai arī prezentācijā izvēlētā opcija tiek saukta par robotizāciju, tomēr paša INDEXO mājaslapā opcija tiek saukta par Automātisko sadalījumu, kas, manuprāt, vairāk atspoguļo opcijas patieso būtību.

Kopumā šī arī ir vienīgā jaunā un pārsteidzošā lieta.

Salīdzinājums

Pirms nedēļas publicēju 3.pensiju līmeņa plānu salīdzinājumu, tas atrodams šeit: 3.pensiju līmenis – salīdzinājums.

Par galveno kritēriju plānu izvēlei biju noteicis komisiju apmēru. Visās plāna izvēles kategorijās kā līderis bija Swedbank 3.pensiju līmeņa plāni ar kopējo komisiju 0.69%.

INDEXO 3.pensiju līmenim kopējā komisija ir noteikta 0.65%. Jā, komisija ir zemāka par 0.04%, taču der saprast arī kontekstu. Uz 1 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 40 centi gadā. Uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 4 eiro gadā.

Ja tajā pašā Swedbank ir izvēlēts piemērots un atbilstošs 3.pensiju līmeņa plāns atkarībā no tā, cik ilgi vēl plānots veikt uzkrājumus 3.pensiju līmenī, tad droši vien 0.04% vai 4 bāzes punktu dēļ nav vērts mainīt plānu, ja vien pašam nav sportiska interese.

Vēl jāatgādina, ka vēl zemākas komisijas 3.pensiju līmenī ir pieejamas SEB zelta klientiem. Piemēram, SEB indeksu plāna komisija zelta klientiem ir 0.42% gadā. Atkal kontekstam – uz 1 000 eiro starpība starp INDEXO un SEB indeksu plānu ir 0.23% gadā jeb 2.3 eiro, savukārt uz 10 000 eiro lielu uzkrājumu atšķirība ir 23 eiro gadā par labu SEB indeksu plānam.

Līdz ar to, ja vien neesam SEB zelta klienti, tad šobrīd zemākās komisijas ir tieši INDEXO 3.pensiju līmenim.

IIN atmaksa

Šajā brīdī man ir jācitē sevi no iepriekš pieminētā 3.pensiju līmeņu salīdzinājuma:

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Ja ienākumi nav darba alga pilnā nodokļu režīmā vai ir izmantots jau viss limits, tad atlikušos līdzekļus nav izdevīgi ieguldīt caur šiem instrumentiem. Jā, vienkāršības labad to var darīt, taču alternatīva ir ieguldīt vienreiz salīdzinoši nedaudz laika un pūles un nonākt pie risinājuma, kurā pats var veikt ieguldījumus finanšu tirgos, kaut vai tajos pašos indeksu fondos, un nevienam nemaksāt komisijas.

Par 3.pensiju līmeni vs. dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu:

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitāla var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:

-līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu

-pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Attiecīgi, ja vadās pēc mana domu gājiena, tad vecumā pēc 45 gadiem var sākt izmantot 3.pensiju līmeni un šajā gadījumā lieti noderēs automātiskā sadalījuma opcija.

Ja 3.pensiju līmenis tiek izmantots tikai agresīvai IIN atmaksai vecumā virs 55 gadu vecuma, tad automātisko sadalījumu nav vērts izmantot, jo ieguldījumiem akcijās ir lielāks svārstīgums un tas nav nepieciešams 1-2 gadu ilgam termiņam. Šādā scenārijā var izvēlēties 100% novirzīt obligāciju plānā.

Pasīvā indeksu ieguldīšana

INDEXO savā 3.pensiju līmeņa atklāšanas prezentācijā minēja, ka pirmie Latvijā ieviesa indeksu plānus. Tā tiešām bija, taču nu viņi vairs nav vienīgie. Indeksu plānus piedāvā arī citi pārvaldītāji gan 2.pensiju līmenī, gan 3.pensiju līmenī.

Līdz ar to INDEXO nav vienīgie. Kas meklē, tas atrod 🙂

Protams, agrāk situācija bija citādāk un pārmaiņas tiešām ar savu darbību ir rosinājuši tieši INDEXO.

Kopsavilkums

Patīkama inovācija 3.pensiju līmenī – automātiskais sadalījums atkarībā no atlikušā termiņa līdz līdzekļu izmantošanas brīdim.

Zemākā komisija starp 3.pensiju līmeņa piedāvājumiem, ja neskaita SEB zelta līmeņa klientu īpašos nosacījumus. Šī fakta ietekmē, visticamāk, tuvākajā laikā ieraudzīsim vēl zemākas komisijas no konkurentiem.

Arī ar šādu komisiju līmeni nav izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī, ja netiek saņemta IIN atmaksa.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei? #2

Pirms četriem gadiem publicēju rakstu Vai Tu esi gatavs krīzei? un šodien šķiet labs brīdis rakstu mazliet aktuālākā redakcijā pārpublicēt. Jāsaka uzreiz, ka pamata doma nav mainījusies. Krīzei ir jābūt gatavam vai vismaz jācenšas sagatavoties, jo tā īsti gatavs neviens nekad nebūs.

Jāatzīmē, pagājušajā gadā sākās krīze, kura atsevišķos ekonomikas sektoros turpinās vēl šodien un šo sektoru pārstāvjiem visi minētie potenciālie notikumi ir piepildījušies. Taču, protams, tas tā nav visiem.

Salīdzinājumam iesaku izlasīt pirmo versiju, kas tapa pirms 4 gadiem, un tad jau arī šodienas aktualizēto versiju.

Savukārt raksta beigās esmu pievienojis S&P 500 indeksa grafiku ar vērtības izmaiņām, kopš iepriekšējā raksta tapšanas.

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās lielās krīzes ir pagājuši 12-13 gadi, taču sava veida krīze sākās pagājušā gada sākumā ar COVID-19. Pie tam šī krīze vēl nav beigusies un, iespējams, šī ir tikai mini krīzīte, kura, pateicoties straujai centrālo banku darbībai, ir jau uz beigu pusi. Tomēr pēc aktīvu cenā redzam, ka tajos īpaša krīze nav novērota. Lielākā daļa aktīvu gadu vēlāk ir ievērojami augstākos cenu līmeņos nekā iepriekš. No tā varētu secināt, ka lielā krīze vēl ir tikai priekšā.

Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei. Ja neskaitām COVID-19 krīzi, tad 12-13 gadi kopš iepriekšējās lielās finanšu krīzes vedina domāt uz to, ka esam tuvāk labo gadu beigām nekā sākumam.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā lielā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Tas pats attiecas uz visiem citiem aktīviem – akcijām, biznesiem, utt
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika uz brīdi apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus un citus aktīvus, jo bija uzņēmušies pārlieku lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

Kādus rezultātus kopš iepriekšējā raksta tapšanas ir uzrādījis S&P 500 indekss?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 71% jeb par 14% gadā. Nebūt ieguldītam finanšu tirgos šajā laika periodā ir bijis salīdzinoši dārgi jeb ir palaists garām vēra ņemams kapitāla pieaugums.

Ja 2017.gadā baidījies no pārāk dārgiem tirgiem, tad nākamo gadu laikā bija pat 2 iespējas nopirkt lētāk – 2018.gada beigās un 2020.gada pavasarī. Ja biji gatavs šīs iespējas izmantot, tad gana ienesīgums ir bijis fantastisks. Ja tomēr gaidīji lielāku krīzi, tad, visticamāk, turpini to gaidīt arī šobrīd. Tas pats par sevi nav nekas slikts, ja ir gatavs rīcības plāns. Ja rīcības plāna nav, tad droši vien palaidīsi garām arī nākamo iespēju iegādāties par zemākām cenām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

3.pensiju līmenis – salīdzinājums

3.pensiju līmeņa plāni ir viens no uzkrājumu rīkiem, kuram vēl līdz šim nebiju veicis salīdzinājumu. Tomēr, tā kā par šo produktu diezgan bieži man jautā, kā arī tas bieži tiek pieminēts dažādās sarunās par uzkrājumiem, tad nolēmu, ka ir pienācis laiks apskatīt šī brīža piedāvājumu 3.pensiju līmeņa tirgū.

IIN atmaksa

Tāpat kā dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tā arī 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ likumā paredzētās iespējas saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu. Varam veikt uzkrājumus šajos instrumentos un par summu līdz 10% no bruto algas varam saņemt IIN atmaksu. Jāatzīmē, ka maksimālā summa, par kādu var saņemt IIN atmaksu, ir 4 000 eiro gadā.

Papildus ir jāņem vērā, ka 10% limits ir kopīgs jeb viens uz abiem produktiem – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni.

Kuru no produktiem izvēlēties – dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmeni?

Mans domu gājiens ir sekojošs:

Izvēlies to produktu, no kura pēc iespējas īsākā laikā varēsi izņemt uzkrājumu. Kā jau iepriekš minēju, tad vienīgā motivācija veikt uzkrājumus šajos instrumentos ir IIN atmaksa. Jo ilgāks termiņš uzkrājumam, jo uz ilgāku laiku ir jāizdala šī IIN atmaksa un ar ilgāku termiņu instrumentu pievilcīgums sarūk, salīdzinot ar ieguldījumiem finanšu tirgos pa taisno.

Tā kā 3.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam var piekļūt no 55 gadu vecuma, savukārt uzkrājošās apdrošināšanas polises minimālais termiņš ir 10 gadi, tad:

  • līdz 45 gadu vecumam izdevīgāk ir izvēlēties dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu
  • pēc 45 gadu vecuma izdevīgāks ir 3.pensiju līmenis

Nereti dzirdu, ka jauni cilvēki runā par uzkrājumiem 3.pensiju līmenī. Ja sākat uzkrāt 3.pensiju līmenī 30 gadu vecumā, tad līdzekļi būs pieejami vien pēc 25 gadiem jeb 55 gadu vecumā. Saņemtā IIN atmaksa par pirmā gada iemaksu ir jāizdala uz 25 gadiem un tādā gadījumā IIN atmaksas pievilcīgums zūd, salīdzinot ar 10 gadu termiņu uzkrājošajā apdrošināšanā.

Jāatzīmē, ka pastāv daži izņēmumi uzkrājumu veikšanai 3.pensiju līmenī vecumā līdz 45 gadiem:

  • Darba devējs veic iemaksas 3.pensiju līmenī par darbinieku. Lieliski! Šādā gadījumā nav pat ko apspriest. Par šo ir tikai jāpriecājas!
  • Vāja uzkrāšanas disciplīna. Ja ir problēmas ar apzinātu uzkrājumu veikšanas disciplīnu, vai, piemēram, uzkrājoties kaut nelielai summai, ir tieksme to uzreiz iztērēt, tad 3.pensiju līmenis būs piemērots rīks ilgtermiņa uzkrājumam turīgākām vecumdienām.

Ja vecums ir mazāks par 45 gadiem un nav problēmu ar uzkrāšanas pašdisciplīnu, tad pagaidām par 3.pensiju līmeni var nedomāt un izmantot visu limitu IIN atmaksas gūšanai ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Pensiju plānu kategorijas

Jo ilgāks ir uzkrājuma termiņš, jo lielāku risku varam atļauties uzņemties un attiecīgi pretendēt uz augstāku ienesīgumu ilgtermiņā.

Lai arī var atšķirties pašu pensiju plānu nosaukumi, tomēr es pensiju plānus iedalu sekojošās kategorijās:

  • Konservatīvie plāni – līdz 25% akcijās
  • Sabalansētie plāni – akcijās 25% līdz 60%
  • Aktīvie plāni – akcijās vairāk nekā 60%

Jo augstāks akciju īpatsvars plānā, jo augstāks tā risks, svārstīgums un arī potenciāls gūt augstāku peļņu ilgtermiņā

Pensiju plāna izvēle atkarībā no ieguldījuma termiņa

Lai izvēlētos pensiju plāna kategoriju, mums ir jāsaprot, kāds ir potenciālais ieguldījuma termiņš.

Ja ieguldām uz vairāk nekā 10 gadiem, tad varam atļauties augstāku risku un lielākas svārstības, lai ilgtermiņā potenciāli saņemtu augstāku ienesīgumu. Attiecīgi varam izvēlēties aktīvo pensiju plānu.

Atgādinu, ka ilgāk par 10 gadiem 3.pensiju līmenī ieguldām tikai, ja ir švaki ar uzkrājumu pašdisciplīnu, vai, ja iemaksas par mums 3.pensiju līmenī veic darba devējs.

Ja vecums ir 45 līdz 50 gadi, tad ieguldījuma termiņš būs 5-10 gadi, attiecīgi varam izvēlēties sabalansētu plānu.

Ja vecums ir virs 50 gadiem, tad ieguldījuma termiņš ir zem 5 gadiem, attiecīgi izvēlamies plānu ar zemāko risku un potenciālo svārstīgumu – konservatīvo plānu.

Īpaši izdevīgi izmantot 3.pensiju līmeni ir personām vecumā virs 54 gadiem. Pašreizējā likumdošana paredz, ka iemaksām 3.pensiju līmenī ir jāatrodas iekšā pensiju līmenī vismaz vienu kalendāro gadu un tad var pieprasīt izmaksu, taču tāpat par to saņemt IIN atmaksu.

Piemēram, 55 gadu veca persona šogad veic iemaksu pensiju plānā 100 eiro apmērā. Nākamajā gadā, iesniedzot gada deklarāciju, varēs saņemt 20% IIN atmaksu, savukārt aiznākamajā gadā līdzekļus varēs pilnībā izņemt ārā. Nauda pensiju līmenī atrodas līdz 2 gadiem un šajā laikā, pateicoties IIN atmaksai, uz ieguldīto kapitālu var realizēt 20% peļņu.

KOMISIJAS!!!

Jo zemāka komisija, jo vairāk paliek mums!

Tomēr pilnībā bez komisijām iztikt nevar. Tāpēc ir jāveic plānu salīdzinājums, ņemot vērā to komisijas.

Aktīvie plāni

Pievienotajā tabulā ir attēloti 3.pensiju līmeņa pensiju plāni, kuri atbilst manai definīcijai par aktīvajiem plāniem – akciju īpatsvars tajos ir virs 60%.

Tālāk jau seko komisiju uzskaitījums. Pastāv vienreizējas komisijas vai atskaitījumi un tie parasti ir FKTK finansēšanas maksa. Kā redzam no tabulas, tad lielākā daļa aktīvo pensiju plānu šo komisiju neattiecina pa tieši uz klienta iemaksām, bet gan sedz no kopējiem pensiju fonda ieņēmumiem.

Tālāk seko regulārās komisijas, kuras pensiju fonds iekasē katru mēnesi, taču komisijas apmērs tiek noteikts procentos no aktīvu apmēra gada ietvaros. Regulārās komisijas sastāv no 3 komponentēm.

  1. Komisija pensiju fondam – tā ir komisija, ko saņem pats pensiju fonds, lai nodrošinātu savu darbību, segtu administratīvos izdevumus, utt.
  2. Komisija līdzekļu pārvaldītājam – tālāk seko komisija tam, kurš faktiski veic līdzekļu pārvaldīšanu jeb dod rīkojumus par ieguldījumu veikšanu pensiju plānā.
  3. Līdzekļu turētājam – tā ir komisija turētājbankai, kurā faktiski glabājas veiktie ieguldījumi.

Saskaitot kopā visas šīs regulārās komisijas, mēs varam iegūt kopējo komisijas apmēru, kuru no mūsu uzkrājuma ik gadu iekasēs 3.pensiju līmeņa plāns.

Kolonnā kopā ir uzskaitīts kopējais komisiju apmērs. Kā redzam, tas svārstās no 0.69% gadā Swedbank Dinamika+100 plānam līdz 1.15% gadā INVL Maksimālais 16+ un SEB-Indeksu plānam.

Secinājums ir skaidrs, zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+100 plānam. Vēl zemāka komisija ir iespējama SEB-Indeksu plānā, ja esam SEB zelta līmeņa klienti. Tomēr tādā veidā mēs piesienam sevi vienai bankai, lai izpildītu konkrētos nosacījumus. Ja tomēr nosacījumus vairs neizpildīsim, tad atgriezīsimies pie ierastās augstās komisijas.

Papildus vēl ir jāuzsver INVL Maksimālais 16+ iemaksu komisija 30% apmērā no iemaksām pirmā darbības gada laikā, max 200 eiro.

Es saprotu, kāpēc šāda komisija pastāv, visticamāk, lai atalgotu pensiju plāna pārdevēju, tomēr uz citu pensiju plānu fona šis piedāvājums ir ļoti dārgs un es to noteikti neizvēlētos.

Tātad, no aktīvajiem plāniem var izvēlēties Swedbank Dinamika+100.

Sabalansētie plāni

Starp sabalansētajiem plāniem ir vairāki plāni, kuri ietur FKTK atskaitījumus no klientu iemaksām pa tiešo. Tāpat arī redzam, ka sabalansētajiem plāniem ir plašāks diapazons kopējam komisiju apmēram.

Zemākā komisija ir Swedbank Dinamika+60 plānam, savukārt augstākā ir CBL Aktīvajam plānam 1.7% apmērā. Augstākā komisija ir 2.46 reizes augstāka nekā zemākā. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Tāpat kā iepriekšējā kategorijā – aktīvie plāni – izdevīgākais piedāvājums ir Swedbank pensiju plānam Dinamika+60.

Konservatīvie plāni

Arī starp konservatīvajiem plāniem viszemākā komisija ir tieši Swedbank plānam. Augstākās komisijas konservatīvajiem plāniem ir CBL un INVL, attiecīgi 1.6% un 1.59%.

Jāatzīmē, ka šie ir konservatīvie plāni, kuru ienesīgums, visticamāk, būs mērāms vien dažos procentos gadā un, visticamāk, lielāko daļu no tā “noēdīs” augstās komisijas, ja būsim izvēlējušies plānu ar augstu komisiju.

Kopsavilkums

Apkopojot visu izpētīto informāciju vienuviet, esmu nonācis pie šāda kopsavilkuma plāna izvēlei:

  • Termiņš 10+ gadi
    • Swedbank Dinamika+100
  • Termiņš 5-10 gadi
    • Swedbank Dinamika+60
  • Termiņš līdz 5 gadiem
    • Swedbank Stabilitāte+25

Nobeigumā vēlos piebilst, ka salīdzinājuma veikšanai neesmu saņēmis nekādus pamudinājumus no nevienas finanšu iestādes, nesaņemu nekādu maksu vai atlīdzību. Tas, ka rezultātā visās kategorijās izvēlētie plāni ir no Swedbank ir tikai un vienīgi tāpēc, ka Swedbank ir viszemākās komisijas.

Visi rakstā minētie skaitļi ir apkopoti, apmeklējot konkrēto pakalpojumu sniedzēju mājaslapas un attiecīgo produktu sadaļas, informācija par komisiju maksām ir apkopota 2021.gada 11.aprīlī.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? #2

Pirms vairāk nekā diviem gadiem tapa pirmais raksts ar šādu pašu virsrakstu Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? Šajā rakstā esmu pārpublicējis gan daļu no iepriekšējā raksta, gan papildinājis ar aktuālajiem grafikiem, kā arī ar dažiem papildus domu graudiem.

Iesāksim ar vērtīgākā satura pārpublicēšanu no iepriekšējā raksta:

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības

Esam nonākuši līdz šodienai. Pirmais raksts tika publicēts 2018.gada 29.novembrī. Kā pa šo laiku ir gājis pieminētajam S&P 500 indeksam?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 54%.

Kā redzam no grafika, tad šis periods nav bijis garlaicīgs. Pats 29.novembris bija aptuveni pa vidu 20% korekcijai S&P 500 indeksā. Tāpat arī 2020.gada pavasarī piedzīvojām vairāk nekā 30% cenas sabrukumu, ja mēra no augstākā un zemākā punkta.

Varētu apgalvot, ka vislabāk būtu bijis pirkt 2018.gada beigās, tad pārdot 2020.gada sākumā un tad atkal no jauna visu sapirkt 2020.gada 23.martā. Jā, tādā gadījumā ienesīgums būtu ļoti iespaidīgs. Tomēr dzīvē precīzi trāpīt šajos pagrieziena punktos ir gandrīz neiespējami (lasi: neiespējami).

Ja 2018.gada novembrī tirgi likās dārgi, tad šobrīd tie liekas vēl dārgāki un, iespējams, šajā laikā ir palaists garām 54% pieaugums. Jā, tas nenāca bez riskiem, tomēr 54% pieaugums divarpus gadu laikā var būtiski mainīt dzīvi.

Labi, par iepriekšējiem divarpus gadiem ir skaidrs, ko tālāk?

Vai tagad ir labs laiks pārdot? Iespējams. Vai tagad vajag pārdot? Nezinu! Vai tagad ir labs laiks pirkt? Atkarīgs no ieguldījuma laika horizonta.

Kā redzat, nav vienas un vienkāršas atbildes.

Ļoti bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri saka, ka pagaidīs, kad būs lētāk un tad pirks. Un vadoties tikai pēc iepriekšējo divarpus gadu notikumiem, var droši pajautāt:

Vai pirki 2018.gada izskaņā pēc 20% korekcijas?

Vai pirki 2020.gada martā pēc vairāk nekā 30% cenas sabrukuma?

Parasti atbilde ir plecu paraustīšana un ar to arī sarunas beidzas.

Ja jau kopš 2018.gada novembra gaidi korekciju, tad S&P 500 indeksam no šī brīža līmeņiem būtu jānokrītas par 35%, lai atgrieztos 2018.gada novembra vērtībā. Cik bieži ir šādi kritumi?

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Kā redzam grafikā augstāk, tad 40-50% kritumi ir ļoti reti, diezgan bieži ir 10-20% kritumi. Var secināt, ka tādi notiek, bet varam to arī nesagaidīt tuvākajos gados. It īpaši ņemot vērā, ka pagājušajā gadā jau bija viens kritums par vairāk nekā 30%.

Ja skatāmies uz lielākajiem vēsturiskajiem kritumiem, tad redzam, ka kopš 1871.gada ir bijuši vien 8 kritumi lielāki par 35% (jāpiebilst, ka tiek izmantotas mēnešu cenas).

Ar šo es neapgalvoju, ka nav iespējams kritums. Jebkāds kritums ir iespējams jebkurā brīdī, taču ir vērts ņemt vērā kritiena lieluma varbūtību.

Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsture rāda, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumam. Protams, iegādes cena ietekmēs nākotnes ienesīgumu. Ja nopirksim dārgi, tas būs zemāks nekā ja nopirksim lēti. Tomēr ilgtermiņā tas visticamāk būs augstāks nekā, ja vienmēr gaidīsim labāko brīdi ieguldīšanai, taču īstajā brīdī nespēsim vai nepaspēsim, vai noraustīsimies veikt ieguldījumu.

Tātad, vai nu esam gatavi “lekt” īstajā brīdī. Tas nozīmē, piemēram, atzīmēt konkrētus cenas līmeņus pirkšanai, atlasīt un uzturēt sarakstu ar aktīviem, kurus pirkt krišanās brīdī, pārskatīt uzstādītos cenu līmeņus pie tirgus pieauguma. Īsuma – aktīvi gatavojamies zemāka brīža sagaidīšanai.

Vai ieguldām ilgtermiņā un īstermiņa svārstībām uzmanību nepievēršam. Abi ir labi varianti, kas labi izpildīti ilgtermiņā ar lielu varbūtību spēs palīdzēt audzēt turīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt? (pārpublicēts)

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ar kādu valsts pensiju var rēķināties?

Iepriekš esmu diezgan daudz rakstījis par to, cik būtu privāti jāuzkrāj solīdām un turīgām vecumdienām, piemēram šajā rakstā: Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Iepriekšējie raksti bija balstīti uz privātiem uzkrājumiem. Valsts pensija aprēķinos netika ņemta vērā. Nav tā, ka pensiju sistēmai es pilnībā neticētu, taču pārstāvu viedokli, ka pašam ir jāparūpējas par sevi un valsts pensija varētu būt foršs papildus bonuss. Protams, pie šādas pārliecības attiecīgi arī ir jārīkojas – aktīvi jāveic uzkrājumi un tie jāiegulda aktīvos, kas ilgtermiņā spēs dot gana augstu ienesīgumu.

Tomēr ir vērtīgi arī zināt, ar cik lielu valsts pensiju var rēķināties, ja spēlē pēc visiem noteikumiem.

Tāpēc šajā rakstā apskatīsim, cik lielu pensiju šodienas pirktspējā potenciāli varētu sagaidīt, ņemot vērā ienākumus un pensiju līmeņos uzkrāto.

Kā aprēķināt?

Lai nebūtu pašiem jāveido sarežģīti exeļi un jādarbojas ar dažādiem pieņēmumiem, tad var izmantot manapensija.lv pensijas aprēķināšanas kalkulatoru.

Savu pensiju līmeņu atlikumus var noskaidrot latvija.lv. Attiecīgās sadaļas var atrast google ierakstot: “2.pensiju līmeņa konta izraksts” un “prognozējamā vecuma pensija”. Iegūtajos pdf dokumentos ieraudzīsim uzkrātā kapitāla apmēru, kuru varam izmantot aprēķiniem.

Aprēķinu piemēri

Jaunais profesionālis ar 2 000 eiro algu

Pirmajā piemērā izmantosim teorētisku 30 gadus jaunu profesionāli ar 2 000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Lai teorētisko aprēķinu padarītu reālāku, pieņemsim, ka jaunais profesionālis līdz šādai algai nav nonācis uzreiz, bet gan ir to spējis palielināt ik gadu, sākot no 1 250 eiro pirms 6 gadiem un beidzot ar 2 000 eiro algu šobrīd.

Šajā laika periodā 1.pensiju līmenī ir novirzīti 16 180 eiro, savukārt 2.pensiju līmenī ir novirzīti 6 934 eiro. Vēl būtu jāpierēķina klāt indeksācija 1.p.l. un ienesīgums 2.p.l., taču šoreiz tos vienkāršības labad neizmantosim.

Tātad, varam aizpildīt kalkulatorā prasītos lielumus. Jāatzīmē, ka 2 000 eiro alga pirms nodokļu nomaksas ir 1 422 eiro uz rokas (nav apgādājamo).

Rezultātu sadaļā redzam, ka provizoriskais pensijas apmērs ir 1 423 eiro mēnesī, kas pirmajā brīdī šķiet tīri solīdi. Tomēr ir jāpievērš uzmanība kolonnai labajā pusē, tajā ir attēlots pensijas apmērs pret ienākumiem gadu pirms pensionēšanās. Šo arī varētu skatīt, kā pensijas pirktspēju šodienas izteiksmē.

Secinājums: spēlējot pēc visiem noteikumiem, jaunajam profesionālim ir iespēja saņemt pensiju, kas spēs nodrošināt ap 47% no šī brīža ienākumiem uz rokas jeb 678 eiro mēnesī.

Vienkārši runājot, savu algu izdalām ar 2 un sapratīsim, cik tas ir un vai pietiks.

Ja gribās vairāk, tad ir jāuzkrāj individuāli.

Uzņēmējs ar minimālo algo

Iedomāsimies, ka iepriekšējā piemērā minētais jaunais profesionālis nolemj neturpināt karjeras gaitas, bet gan uzsāk uzņēmējdarbību. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa uzņēmēju sev izmaksā pēc iespējas mazāku algu, lai nebūtu jāmaksā salīdzinoši augstie darba nodokļi un sociālās iemaksas, un ka lielāko daļu ienākumu saņem dividenžu veidā.

Tāpēc pieņemsim, ka minētajam profesionālim algas ienākumi, no kuriem aprēķina iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī, turpmāk būs minimālie jeb 500 eiro mēnesī.

Rezultātā iegūstam, ka, šādi turpinot, pensijas apmērs varētu būt ap 264 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Secinājums ir acīmredzams un skaidrs – ir jāveido uzkrājumi un aktīvu bāze individuāli, lai spētu dzīvot solīdas vecumdienas. Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti pieticīgu pensiju.

Bērnu kopšanas atvaļinājums

Iedomāsimies, ka jaunā profesionāle 30 gadu vecumā dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pie tam pieņemsim, ka uzreiz seko arī otrais bērnu kopšanas atvaļinājums un jaunā profesionāle izvēlas palikt ilgāk mājās, lai rūpētos par bērniem. Tā rezultātā darba gaitās jaunā profesionāle atgriežas pēc 5 gadiem.

Šajā periodā iemaksas 2.pensiju līmenī netiek veiktas, savukārt 1.pensiju līmenī iemaksas ir tik zemas, ka tās pat nav vērts uzskaitīt.

Tāpēc aprēķiniem pieņemsim visu to pašu, ko pirmajā aprēķinā, tikai vecumu pabīdīsim uz priekšu par 5 gadiem.

5 gadu pauze sagaidāmo pensijas apmēru samazina par gandrīz 5% šodienas pirktspējā. Jeb šajā gadījumā paredzamais pensijas apmērs šodienas pirktspējā ir ap 612 eiro mēnesī.

Diemžēl Latvijā ir izveidota tāda sistēma, ka sievietes tiek sodītas par bērnu kopšanas atvaļinājumiem ar mazāku pensiju nākotnē.

Esošo likumdošanu diez vai mēs katrs individuāli varam ietekmēt, taču šīs ietekmes kompensēšanai varam veikt papildus individuālus uzkrājumus.

Daļēji neoficiāli ienākumi

Pieņemsim, ka persona saņem tos pašus 1 422 eiro mēnesī, taču tikai neliela daļa no tiem jeb valstī noteiktā minimālā alga ir oficiālie ienākumi, pārējais tiek saņemts aploksnē. Tā kā arī iepriekšējos gados ir saņemta oficiāli tikai minimālā alga, tad ir jāpārrēķina arī pensiju līmeņos uzkrātais.

Šādā scenārijā jārēķinās, ka pensijas apmērs varētu būt ap 205 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Tie ir tikai 14% no pašreizējiem ienākumiem.

Ja izvēlamies saņemt ienākumus šādā veidā, tad nav citas izvēles, kā vien pašam veikt uzkrājumus un ieguldījumus, lai varētu vadīt pārticīgas vecumdienas.

Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti zemiem pensijas ienākumiem. Un arī bļaušana par ilgo darba stāžu un nomaksātajiem nodokļiem nelīdzēs, jo būs skaidri redzams, no kādiem ienākumiem ir veiktas iemaksas.

Secinājumi

Ja spēlējam pēc visiem noteikumiem, tad varam cerēt uz valsts pensiju ap 47% apmērā no pašreizējiem ienākumiem uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. Ja sanāk uz laiku pārtraukt darba gaitas, tas būtiski ietekmēs potenciālo pensijas apmēru, kā piemērā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu.

Ja saņemam ienākumus citos nodokļu režīmos, kuros ir zemas sociālās iemaksas, tad par solīdām vecumdienām nevar būt ne runas. Ja saņemam neoficiālus ienākumus, tad ar valsts pensiju varam nerēķināties.

Manuprāt, secinājums ir tikai viens – jebkuram ir jāveic individuāli uzkrājumi un tie jāiegulda, lai potenciāli spētu aizvadīt pieklājīgas un varbūt pat pārticīgas vecumdienas.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Par 1% vairāk (pārpublicēts)

Par to, cik % no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem, lai dotos pensijā, rakstīju jau agrāk Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.

Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:

Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.

Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.

Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.

Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.

Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!

Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.

Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.

Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.

Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.

Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.

Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.

Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Šis raksts tapa pirms gandrīz 4 gadiem. Ja raksta tapšanas brīdī nolēmi, ka jādodas pensijā pēc 10 gadiem un attiecīgi lielāko daļu no ienākumiem sāki novirzīt uzkrājumiem, tad līdz pensijai ir atlikuši vien nedaudz vairāk nekā 6 gadi.

Papildus jāatzīmē, ka viens no uzkrāšanas veidiem šādā gadījumā varētu būt Pasīvā ieguldīšana. Rakstā minētā instrumenta ienesīgums kopš šī raksta tapšanas ir bijis 8.9% gadā. Attiecīgi pensionēšanās brīdi potenciāli ir vēl tuvāk nekā 6 gadi.

Ja nesāki toreiz, tad labākais laiks sākt ir tagad!

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu  – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!” Šajā gadījumā ir jāvelta visa uzmanību un pūles ienākumu palielināšanai.

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 2 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 1 000 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vēl pirms pensijas vecuma, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Tas, ka ir jāuzkrāj, lai varētu aizvadīt pieklājīgas vecumdienas, ir skaidrs ikvienam. Taču parasti neskaidrības rodas brīdī, kad ir jāizlemj, cik daudz uzkrāt.

Šajā rakstā gribu padalīties ar teorētiskiem aprēķiniem, kā saprast, cik daudz ir jāuzkrāj, lai varētu saņemt solīdu pensiju vecumdienās.

Kāda ir solīda pensija?

Katram no mums ikdienas vajadzības, tēriņi un arī ienākumi ir atšķirīgi. Tāpēc nav vienas konkrētas summas, kuru varētu nosaukt par solīdu pensiju. Kādam 500 eiro pensija būs solīda, citam ar 5 000 būs par maz.

Tāpēc vēlamo pensijas apmēru būtu jānosaka attiecībā pret ienākumiem. Praksē parasti pieņem, ka solīda pensija ir tāda, kura aizstāj 70-80% no ienākumu līmeņa pirms došanās pensijā.

Šī raksta teorētiskajiem aprēķiniem izvēlēsimies vidējo vērtību jeb 75%. Ar to ir jāsaprot, ka pensijas apmērs ir 75% no pašreizējiem ienākumiem.

Aprēķinu pieņēmumi

Lai veiktu teorētiskus aprēķinus ir jāveic virkne pieņēmumu:

  1. Vēl nav sākts uzkrāt;
  2. 3% inflācija. Gan ienākumi, gan arī pensija ik gadu pieaug par 3%;
  3. Visi ienākumi ir pirms nodokļiem, gan alga, gan pensija;
  4. Pensijas saņemšanas periodā visi uzkrājumi tiek iztērēti pilnībā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Kā saprast augstāk redzamo tabulu?

Tabulas kreisajā pusē ir attēlots vecums līdz pensijai. Ja pensionēšanās vecums ir 65 gadi un šobrīd ir 30 gadi, tad līdz pensijai ir atlikuši 35 gadi.

Augšējā rindā ir attēlots prognozētais ikgadējais ienesīgums, kādu saņemtu uzkrājums un arī pensijas kapitāls.

Tālāk seko aprēķinātās vērtības.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 45% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 25% no ienākumiem. Savukārt, ja Jānis būs ļoti konservatīvs un ieguldīs ar 2% gada atdevi, tad solīdas pensijas sasniegšanai viņam uzkrājumiem būtu jānovirza 157% no ienākumiem. Tas, protams, nav iespējams, tāpēc jāsecina, ka ar 2% ienesīgumu un pat ar 4% ienesīgumu nav iespējams sasniegt solīdas pensijas saņemšanu vecumdienās.

Kā redzam, jo jaunāks cilvēks, jo mazāka ienākumu daļa ir jānovirza uzkrājumiem. Tāpat arī jo augstāks ienesīgums, jo mazāka daļa no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem.

Vēlreiz jāatzīmē, ka šajā gadījumā tiek pieņemts, ka pensiju cilvēks saņems 30 gadus. Šādu skaitli esmu izvēlējies konservatīvu motīvu vadīts, lai nesanāk tā, ka ilgdzīvotājs “pārdzīvo” savus uzkrājumus un pašu mūža izskaņu ir spiests pavadīt pilnīgā trūkumā.

Ja mēs skatītos uz vidējo mūža ilgumu un to, cik ilgu pensijas saņemšanas periodu šobrīd paredz valsts, tad pietiktu ar uzkrājumu, kas nosedz pensijas izdevumus 20 gadu periodā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Ja salīdzinām abas tabulas, tad redzam ka šajā tabulā aprēķināto procentu apmērs ir ievērojami zemāks nekā pirmajā. Un tas ir pašsaprotami, jo šiem uzkrājumiem pensija būs jānodrošina par 10 gadiem īsāku periodu nekā pirmajā tabulā.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 34% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 20% no ienākumiem. Ja izdodas ieguldīt ar 10% atdevi, tad uzkrājumiem jānovirza vien 12% ienākumiem.

Kā redzam, ja līdz pensijai ir atlikuši 5 gadi un vēl nav sākti veikt nekādi uzkrājumi, tad sasniegt solīdu pensiju jeb pensiju 75% apmērā no šī brīža ienākumiem nav iespējams. Nav iespējams uzkrājumiem novirzīt vairāk nekā tiek saņemts ienākumos.

Tāpat arī skaidri redzam, ka ar ienesīgumu zem 4% sasniegt solīdu pensiju ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli.

Tāpat ir vēl citi gan patīkamie, gan nepatīkamie secinājumi.

Patīkamie secinājumi

Pat ja nav sākts veikt uzkrājumus, visticamāk lielāks vai mazāks pensijas uzkrājums jau ir ikvienam. Tas ir uzkrājums 1. un 2.pensiju līmenī. Attiecīgi ir ļoti maza varbūtība, ka persona 50 gadu vecumā ir pilnīgi bez jebkādiem uzkrājumiem. Attiecīgi katrai personai aprēķini būtu jāveic, ņemot vērā esošos uzkrājumus – gan privātos, gan valsts pensiju sistēmā.

Ir vēl viens patīkams faktors – daļa no mūsu ienākumiem automātiski tiek novirzīti pensijas uzkrājumiem. Ja saņemam darba algu pilnā nodokļu režīmā, tad 20% no mūsu ienākumiem pirms nodokļu nomaksas tiek novirzīti 1. un 2. pensiju līmenī. Attiecīgi tabulās norādītos procentu apmērus varam samazināt par 20%.

Tāpat kārtējo reizi ir jāuzsver, ka jo agrāk sāk uzkrāt, jo relatīvi mazāku procentu apmēru no ienākumiem ir jāuzkrāj, lai vecumdienās varētu saņemt solīdu pensiju.

Nepatīkamie secinājumi

Ja nav sākts uzkrāt 50 vai vairāk gadu vecumā, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka pensijas apmērs būs krietni mazāks nekā pašreizējie ienākumi un būs būtiski jāpazemina ierastais dzīves kvalitātes līmenis. Protams, nav arī tā, ka ir jāatmet ar roku un neko nevajadzētu darīt. Jebkurš papildus uzkrājums palielinās nākotnes pensijas apmēru.

Cilvēku tendence būt konservatīviem var būt viens no viņu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kā redzam no tabulām tad ar ienesīgumu zem 4% ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apmēru.

Attiecīgi nevar būt ne runa par uzkrājumu veikšanu norēķinu kontā, kurā par uzkrājumiem netiek saņemti nekādi procenti. Arī depozīti ar šobrīd pieejamo 1% likmi ir krietni par maz! Jā, protams, lai saņemtu ienesīgumu virs 4% ir jāuzņemas zināms risks. Ja šo risku neuzņemamies, tad automātiski sevi nolemjam zemākam dzīves līmenim vecumdienās!

Ja apskatāmies 2.pensiju līmeņu plānu rezultātus par iepriekšējiem 15 gadiem, tad redzam, ka nevienam plānam ienesīgums nepārsniedz 4% gadā. Attiecīgi ir jāpatur prātā, ka šai uzkrājumu sadaļai visticamāk arī nākotnē nebūs pārāk augsts ienesīgums, it īpaši ja izvēlamies konservatīvos plānos. Tas nozīmē, ka privātajiem uzkrājumiem ir jānovirza vairāk. Cik tieši? To jau ir jāaprēķina katrā konkrētā gadījumā individuāli.

Kopsavilkums

Jo ātrāk sāksi krāt, jo relatīvi mazāks procents no ienākumiem jāuzkrāj, lai sasniegtu solīdu pensiju vecumdienās.

Ir jāiegulda aktīvos, kas nes ienesīgumu vismaz 4% apmērā ilgtermiņā.

Atruna: Augstāk minētie piemēri ir tikai teorētiski aprēķini. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu? (pārpublicēts)

Ik pa laikam klienti pie manis vēršas ar lūgumu palīdzēt izplānot finanses un ieguldījumus, lai varētu doties bezrūpīgās vecumdienās pēc 20-30 gadiem.

Tāpēc vēlējos vēlreiz pārpublicēt pirms dažiem gadiem tapušo rakstu, kurā attēloju, kā jaunais profesionālis ar labi apmaksātu darbu dzīves laikā var kļūt par miljonāru, rūpējoties par savām finansēm un kārtīgi uzkrājot.

Aiziet pie raksta!

Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

  • Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
  • 6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
  • 4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
  • Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
  • 29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
  • Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
  • Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai palīdzu šādu finanšu plānu sagatavot arī Tev, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: