fbpx

Noderīgi labumi #25

Raksti:

Unicorn, e-scooter startup, shuts down with no money for refunds – Long Facebook and Google, short unicorns

20 Podcast Predictions for 2020 from Top Industry Leaders

THE FOUNDATION STONES OF GOOD INVESTING – PART 1: FIVE LIFELONG PRINCIPLES – 5 investēšanas principi

KIDS ARE EXPENSIVE – “Kids are expensive but they are worth the investment. “

Epsilon Theory: A 2019 Retrospective – Epsilon Theory 2019.gada apkopojums. Lasītāko un nelasītāko rakstu tops, kā arī rakstu karte ar to savstarpējo saistību

Inflation – We gonna let ‘er run hot! – FRS ļaus inflācijai ilgstoši būt virs 2%. Iespējams, ir laiks virzīties uz aktīviem, kuri saglabā pirktspēju vai pat strauji pieaug augstākas inflācijas periodā

Video:

Hyman Minsky īsi un kodolīgi izskaidro likumsakarības starp aizņemšanos, procentu likmēm, tirgus cikliem un korekcijām

Rick Rule ir viens no zināmākajiem un labākajiem dārgmetālu ieguldīšanas ekspertiem.

Noderīgi labumi #24

Raksti:

Investors pull back from ‘gig economy’ start-ups – visticamāk daudzi dalīšanās ekonomikas pakalpojumi ar laiku kļūs dārgāki

Hyakujos Fox – pašaktualizācijai nav definēta slēgta risinājuma, tas ir process

How to Spend Money – Kā tērēt naudu? Tērē un ieguldi x2

Video:

Brent Johnson tēze par ASV dolāra turpmāku vērtības pieaugumu

Pasīvā ieguldīšana

Pēdējos dažos gados arī Latvijā aizvien lielāku popularitāti iegūst pasīvā ieguldīšana. Galvenokārt, tas ir pateicoties Indexo ienākšanai 2.pensiju līmeņa tirgū ar plāniem, kuri tiek pasīvi pārvaldīti.

Ik pa laikam dažādos pasākumos un tikšanās reizēs man cilvēki jautā par pasīvo ieguldīšanu. Līdz šim, manuprāt, latviešu valodā nav bijis aprakstīts nevienā vietā, ko īsti un kā ir jādara, lai veiktu pasīvo ieguldīšanu. Ar šo rakstu šīs informācijas trūkumu centīšos novērst.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Ar to tiek saprasts, ka ieguldīšana netiek veikta aktīvi. Ieguldītājs izvēlas finanšu instrumentu un tajā iegulda. Ieguldījums netiek aktīvi pārvaldīts, daudzos gadījumos tam pat netiek sekots līdzi. Nav jānodarbojas ar tirgus taimingu jeb meklēt labākos brīžus nopirkt un pārdot. Ieguldījums instrumentā tiek veikts ar vai bez noteiktas regularitātes.

Manuprāt, pasīvā ieguldīšana ir viens no labākajiem variantiem ilgtermiņa ieguldītājiem, kuri vēlas uzkrāt un vairot savu kapitālu, taču nevēlas tam veltīt daudz laika un attiecīgi ir apmierināti ar tirgus vidējo sniegumu.

Pasīvās ieguldīšanas nolūkos parasti tiek izmantot indeksu fondi vai ETF (biržās tirgotie fondi). To stratēģija ir kopēt plaši izmantotus un labi zināmus indeksus, kā piemēram S&P 500, Dow Jones Industrial, Eurostoxx 50, MSCI World u.c.

Ieguldot šādā indeksu fondā, ieguldītājs savā īpašumā iegūst nelielu daļiņu no visām indeksā iekļautajām kompānijām.

Kādu indeksu izvēlēties?

Indeksi ir daudz un dažādi. Ir atsevišķu valstu indeksi, reģionu, sektoru, faktoru utt. Ja nav īpašas priekšzināšanas, tad arī šajā pasaulē ir ļoti viegli apjukt.

Vēsture liecina, ka pasaules ekonomika un akciju tirgi ilgtermiņā aug. Patiesībā ir maz tādu gadu, kuros ekonomika neaugtu. Akciju tirgi katrā konkrētā valstī var augt vairāk vai mazāk, var kristies.

Es ieteiktu izvēlēties visplašāko iespējamo akciju indeksu, ar to saprotot pasaules akciju indeksu.

Lai pasīvā ieguldīšana būtu pēc iespējas vienkāršāka un nebūtu vajadzība veikt portfeļa rebalansēšanu, ir jāizvēlas viens instruments.

Kādu ETF izvēlēties?

Manuprāt, jebkuram ieguldītājām, kurš iegulda ilgtermiņā (>10 gadi) pietiek ar vienu vienīgu ETF.

Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

To pārvalda viena no pasaulē lielākajām un atpazīstamākajām aktīvu pārvaldīšanas kompānijām Vanguard.

Kā noprotams pēc nosaukumu, tad minētais ETF iegulda FTSE All-World indeksa akcijās, tātad ieguldījums tiek veikts ļoti plaši pa visu pasauli. Ieguldīts tiek aptuveni 2900 kompānijās 47 valstīs.

Top 10 sadalījums pa valstīm:

Sadalījums pa sektoriem:

Dividendes ienesīgums sastāda ~2.5%. Ar plašāku informāciju un visu ETF dokumentāciju var iepazīties šeit, fact sheet jeb ETF kopsavilkums PDF formātā ir pieejams šeit

Kā ieguldīt Vanguard FTSE All-World UCITS ETF (VWRL)

Lai ieguldītu akcijās vai ETFos ir jāzina attiecīgā finanšu instrumenta tikeris. Šim ETF tas ir VWRL

Zinot tikeri, ETFu varēs nopirkt gandrīz jebkurā brokerī.

Ieguldāmo summu izdali ar ETF cenu un iegūsi pērkamo akciju skaitu.

Tātad, nepieciešams ir tikeris, cena un daudzums. Cenu var atrast, piemēram, šeit: investing.com

Kādu brokeri izvēlēties?

Ja taisies ieguldīt salīdzinoši reti (1x ceturksnī, 1x gadā) un summas sākot no 1000 EUR vienā reizē, tad to var darīt arī caur Latvijas bankām.

Ja minētais ETF būs tikai daļa no portfeļa un taisies regulāri tirgoties akciju tirgos, kā arī izmantot citus finanšu instrumentus, tad viens no labākajiem brokeriem plašai piekļuvei finanšu tirgiem ar ļoti pievilcīgām cenām ir Interactive Brokers

Ieguldot caur Latvijas bankām, jāņem vērā, ka ir augstas komisijas par iegādes darījumu. Kā piemēru izmantošu Swedbank. Uz šo brīdi komisija ir 0.25%, (min 21 EUR). Ja ieguldīsi 1000 EUR, tad komisija būs 21 EUR jeb 2.1%.

Tieši tāpēc ieguldīt caur Latvijas bankām ir vērts tikai salīdzinoši lielas summas un diezgan reti. Ja iegulda uz vairāk nekā 10 gadiem, tad vienreizēja komisija ap 2% nav nekas īpašs. Taču, ja sāks tirgoties turpu šurpu, tad tik lielas komisijas ļoti ātri noēdis visu potenciālo ieguvumu.

Zemāk pievienoju ekrānšāviņu no Swedbank internetbankas. Lai nonāktu līdz šai sadaļa ir jāizvēlas Uzkrājumi, ieguldījumi -> Vērtspapīri -> Biržā tirgotie fondi (ETF). Atvērsies lapa, kurā ir jāieraksta tikeris VWRL un tad atvērsies zemāk redzamais skats. Pēc tam jau tikai jāveic ieguldījums.

Ja ir plāns regulāri tirgoties, ieguldīt individuālās akcijās, izmēģināt roku ocpiju, futures un citos tirgos, tad ir jāizvēlas tāds brokeris, kurš piedāvā pievilcīgas komisijas. Latvijā tādu diemžēl nav.

Viens no labākajiem un lētākajiem brokeriem pasaulē, kuru izmantoju arī savām vajadzībām, ir Interactive Brokers.

Šeit komisijas VWRL iegādei ir 0.1%, (min 4 EUR). Tomēr ir jāņem vērā, ka brokeris iekasē ikmēneša minimālo komisiju 10 ASV dolāru apmērā. Attiecīgi, ja nav plāns aktīvi tirgoties, tad šāda komisija būs vēl neizdevīgāka nekā iegādāties VWRL caur Latvijas bankām.

Ieguldīšanas plāns

Cik daudz un cik bieži ieguldīt? Tas, protams, ir atkarīgs no katra iespējām.

Ieguldīšanai caur Latvijas bankām, manuprāt, optimāli būtu veikt ieguldījumu ne biežāk kā 1x ceturksnī un ar summu ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē. Tādā gadījumā darījuma komisijas būs “sagremojamas”. Jo lielāka būs ieguldāmā summa, jo procentuāli zemāka būs komisija.

Ja ieguldāmā summa nepārsniedz 5 000 EUR gadā, tad šo summu var nedalīt sīkākos apjomos un ieguldīt vienā reizē. Ir jāatceras, ka šis ir pasīvais ieguldījums un ieguldīts tiek ļoti ilgam termiņam, attiecīgi svārstībām finanšu tirgos pat 1 gada ietvaros nav jāpievērš īpaša uzmanība.

Kopsavilkums

Kā pasīvi ieguldīt? Vismaz 1x gadā ieguldīt VWRL ne mazāk kā 1000 EUR vienā reizē.

Tā ir īsā atbilde. Manuprāt, vieglākais un vienkāršākais veids kā pasīvi ieguldīt ilgtermiņam.

P.S. ja ir vēlme ieguldījumā iekļaut vairākus ETF, izvēlēties sev tīkamu ģeogrāfisko izvietojumu, vai iekļaut augstāku īpatsvaru atsevišķā sektorā, sazinies ar mani!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Forex krāpnieki

Pirms pāris dienām iezvanījās telefons, zvana no Lietuvas numura. Uzreiz radās šaubas un ienāca prātā doma, ka atkal zvana forex krāpnieki.

Atbildot uz zvanu, ar sevi krievu valodā iepazīstina Aleksandrs ļoti pacilātā tonī, pat izteikti bļaujot un izmantojot pārspīlēti pozitīvu intonāciju.

Viņš man zvanot parunāt par iespēju man piedāvāt nopelnīt finanšu tirgos.

Man šāda tipa saruna ne tuvu nebija pirmā, jau vairākas reizes ar šādiem krāpniekiem esmu runājies un ļoti veikli “atšuvis”, nereti “nometot klausuli” jau pēc pirmajiem diviem teikumiem.

Šoreiz nolēmu mazliet patirdīt krāpnieku ar domu, ka laikā, kamēr viņš runā ar mani, viņš nevar apkrāpt kādu citu cilvēku.

Jau pašā sarunas sākumā liku viņam saprast, ka finanšu tirgos orientējos un tos pārzinu, ka tā ir mana profesionālā darbība. Lai cik tas arī jocīgi nebūtu, Aleksandru tas ne mazākajā mērā neatturēja turpināt sarunu. Iespējams, daudz cilvēku viņam atbild, ka saprot finanšu tirgus, lai arī patiesībā tā nav.

Uzreiz Aleksandram prasīju, lai ķeras pie lietas un stāsta, ko piedāvā. Viņš piedāvājot nopelnīt finanšu tirgos 23% mēnesī. Atbildēju, ka tas izklausās neticami.

Jautāju, no kurienes Aleksandrs zvana. Atbildēja, ka zvanot no Briseles Beļģijā no kompānijas Blackrock. Viņš piedāvājot analītiku no īpašiem analītiķiem, kas ļaus pieslēgties viņu treideriem un tādā veidā pelnīt minētos 23% mēnesī.

Palūdzu Aleksandram nosaukt konkrētu kompāniju, no kuras zvana, jo no Blackrock neviens tā nezvanītu. Prasīju, lai nosauc savu vārdu un uzvārdu, lai varu viņu atrast Linkedin. Aleksandrs teica, ka viņa uzvārds esot Abramovs un viņu varot atrast Google. Ja ieraksta tādu vārdu Google, tad pirmais rezultāts ir krievu izcelsmes miljardieris Aleksandrs Abramovs. Zvanošais krāpnieks esot miljardiera dēls ar tādu pašu vārdu (jā, wikipedia saka, ka miljardierim ir dēls ar tādu pašu vārdu)

Pēc ilgas tincināšanas Aleksandrs tomēr nosauca dažus forex brokerus, caur kuriem noritētu tirdzniecība. Ierakstot šo brokeru nosaukumus Google, pirmā piedāvātā meklējamā frāze ir brokera nosaukums un otrais vārds ir scam.

Vēlāk jau atklātā tekstā Aleksandram teicu, ka viņš ir krāpnieks un tādi kā viņš apkrāpj lētticīgus pensionārus un citus mazāk informētus cilvēkus. Aleksandrs nenoliedza un neapstiprināja, bet uz katru šādu teikumu jautāja “par ko jūs runājiet?”

Kad jau vairākas reizes Aleksandru biju apvainojis krāpniecībā un teicis, ka viņš var neturpināt tērēt savu un manu laiku, jo te nekas viņam nesanāks, Aleksandrs pats mazliet apvainojies nolika klausuli un ar to mūsu saruna beidzās.

Krāpniecības būtība

Kā cilvēki tiek apkrāpti šādos gadījumos? Pa telefonu piezvana runīgs cilvēks, uz Latviju pārsvarā zvana krievu valodā. Mans pieņēmums ir, ka viņi neatlasa specifiski kādus numurus, bet gan zvana, izmantojot numuru ģeneratorus. Ja nu kāds paceļ, tad tam tiek pieslēgts operators.

Cilvēki ir ļoti labi trenēti, viņi izmanto plašu klāstu finanšu terminus un izveicīgi savieno kopā faktus ar izdomājumiem. Nevienā brīdi nerodas šaubas par zvanītāja pašpārliecinātību.

Zvanītājs ar laiku “aizrunā cilvēkam ausis” un sola zili zaļus brīnumus jeb ārkārtīgi augstu ienesīgumu. Ir dzirdēts par 8% mēnesī, par 10% mēnesī, 15 un pat 23%.

Kad sazvanītais cilvēks jau ir uzķēries uz piedāvājumu, tiek piedāvāts palīdzēt visu noformēt. Parasti mēģina pāriet uz sarunām Skype, Viber vai citām līdzīgām. Esmu redzējis gadījumu, kad pat krāpnieks palīdz uzstādīt attālināts vadībās (remote control) programmatūru, lai pats krāpnieks varētu “šiverēties” pa upura datoru un visu mierīgi nokārtot.

Tiek atvērts brokeru konts. Esmu pieredzējis, ka konts tiek atvērts kādā no ofšoros reģistrētiem brokeriem. Tur ir vājāka likumdošana un krāpnieki zina, ka neviens pēc viņiem pakaļ neatnāks.

Iespējams, uz šo brīdi jau ir nomainījies krāpnieks pret citu, un upurim ir piešķirts savs menedžeris. Pirmajam krāpniekam galvenais uzdevums bija upuri ievilināt savos tīklos. Otrajam krāpniekam jeb menedžerim ir uzdevums ar upuri runāt tik ilgi un daudz, lai klients pēc iespējas lielākas summas pārskaitītu uz brokeru kontu.

Kad nauda ir pārskaitīta uz brokeru kontu, tad krāpnieks palīdz brokeru kontam pieslēgt orderu kopēšanas rīku, kas kopēs tirdzniecības darījumus no citiem treideriem.

Pēc tam norisinās tirdzniecība klienta kontā. Menedžeris ļoti bieži zvana un stāsta par progresu kontā, kāpēc viena valūta vai otra ir gājusi uz attiecīgo virzienu. Mierina, ja ir nelieli zaudējumi utt.

Ja upuris sāk mazliet raustīties, krāpnieks vēl jo vairāk izdara spiedienu uz klientu, papildus tam saka, lai upuris nevienam par šo nestāstot, jo pārējie nesapratīs un negribēs, lai upuris pelna naudu.

Ātrāk vai vēlāk konta bilance sāk sarukt.

Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka pārsvarā šādi brokeri pelna tad, ja klients zaudē. Tāpēc šādas shēmas ir tik izplatītas, jo klienta ieskaitītā nauda 99% gadījumu ir brokera peļņa.

No šādiem brokeriem gandrīz nekad nebūs iespējams naudu izņemt. Gan tāpēc ka brokeris vienkārši naudu nepārskaitīs, gan tāpēc ka Latvijas bankas var atteikt klientiem ieskaitīt kontos līdzekļus no ofšoriem.

Rezultāts šādos gadījumos gandrīz vienmēr ir vienāds – upuris zaudē visu savu pārskaitīto naudu.

Kā izvairīties un pasargāt sevi no šādiem krāpniekiem

Jāsāk ar to, ka, ja kaut kas izklausās pārāk labs, tad tas tā arī ir.

Uzreir jāpajautā sev: kāpēc man zvana nepazīstams cilvēks un piedāvā tik ļoti labu un izdevīgu piedāvājumu?

Parasti, kad zvana un piedāvā, piedāvājums ir izdevīgs tieši zvanītājam un nevis zvana saņēmējam.

Tik milzīgi ienesīgumi nav iespējami! Pasaules labākie investori ir spējuši sasniegt padsmit un divdesmit procentus gada ienesīgumu ilgā termiņā, bet tādi ir ļoti, ļoti maz un šādi ieguldījumi ir pieejami tiešām sauram lokam.

Visvieglāk izvairīties no šādiem krāpniekiem ir nolikt klausuli pēc pirmajiem teikumiem, kuros tiek piedāvāts nopelnīt.

Ja Tev zvana un piedāvā nopelnīt, tas nozīmē, ka zvanītājs grib nopelnīt uz Tava rēķina!!

Šajos gadījumos krāpnieku peļņa ir upura zaudējums!

Lūdzu, padalies ar šo informāciju ar saviem vecākiem, vecvecākiem! Viņi ir vismazāk aizsargāti un parasti tieši viņi ir upuri šādiem krāpniekiem!

Beigās ir jāatzīmē, ka ne visi Forex brokeri ir krāpnieki, taču tieši forex brokeri tiek izmantot šo krāpniecisko shēmu īstenošanai.

Vēl jāpiebilst, ka shēmā viss ir atstrādāts tā, ka beigās izskatīsies, ka pats upuris ir veicis neveiksmīgus darījumus un savu naudu pazaudējis spekulācijās. Tā arī faktiski ir. Varasiestādēs vērsties parasti ir gandrīz bezjēdzīgi. Tiesa, neviens neņems vērā, ka upurim ļoti aktīvi tika palīdzēts visu zaudēt.

Tipiski cilvēki šādās shēmās zaudē daudzus tūkstošus eiro, pat desmitus tūkstošus eri.

Esiet prātīgi un neuzķerieties uz šarlatāniem un krāpniekiem!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, uzraksti man e-pastā, facebook vai twitter @KasparsKas

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Noderīgi labumi #23

Raksti:

Brunello Cucinelli – vērts izlasīt! Lieliska intervija ar Brunello Cucinelli

PONZI SCHEMES, PRIVATE YACHTS, AND A MISSING $250 MILLION IN CRYPTO: THE STRANGE TALE OF QUADRIGA – šķiet virsraksts neprasa papildus komentārus. Garš, izklaidējošs un pamācošs lasāmgabals

Any patient investor can turn $5,000 a year into nearly $1 million, says billionaire investor Ron Baron

Video:

Ray Dalio

Augsta riska obligācijas ar zemu ienesīgumu

Pirms laika jau biju rakstījis par zemajiem ienesīgumiem Fiksēto izdevumu ieguldījumi un Ienesīguma neesamība.

Nesen manā redzes lokā parādījās interesanta statistika par obligācijām un to defolta jeb bankrota riskiem, ar to šoreiz vēlos padalīties.

Avots: Standard & Poor’s

Grafikā ir attēlots faktiskais obligāciju 20 gadu kumulatīvo defolta procents laika periodā no 1981.gada līdz 2018. gadam. Tā, piemēram, vairāk nekā 50% no obligācijām ar reitingu CCC vai zemāk bankrotē, taču ar B reitingu defolta apmērs sarūk līdz 30%.

Dati no Moody’s:

Tabulā augstāk attēlots, ka vidēji 5 gadu periodā 21% no obligācijām ar B reitingu bankrotē, savukārt ar Caa jeb CCC reitingu 34% no obligācijām defoltē.

Kas notiek, kad obligācija defoltē?

Sākas sarežģīts process, kurā obligācijas pircēji cer un mēģina saņemt daļu no sava ieguldījuma. Ir gadījumi, kuros ieguldītāji gadiem neko nesaņem un, iespējams, nekad neko arī nesaņems. Tiesa, šādi gadījumi parasti saistās ar ļoti augsta riska ieguldījumiem attīstības valstīs.

Citos gadījumos uzņēmumiem sākas restrukturizācijas vai bankrota process, kā rezultātā ir iespējams saņemt daļu no veiktā ieguldījuma.

Cik daudz vidēji vēsturiski ir iespējams atgūt?

Recovery Rates Differ by Secured Status of Debt
Avots: Guggenheim

Tabulā augstāk ir attēlots, cik lielu daļu no ieguldījuma ir iespējams atgūt atkarībā no saistību senioritātes jeb kapitāla struktūras. Kreisajā pusē ir obligācijas ar visaugstāko nodrošinājumu un labajā pusē ir ar zemāko. Šobrīd būs īpaši jāpapūlas, lai atrastu ienesīguma ziņā pievilcīgas obligācijas pirmajās 2 kategorijās no kreisās puses ar augstāko nodrošinājumu.

Lielākā daļa obligāciju būs nenodrošinātās vai subordinētās, pie tam lielākā daļa banku emitētās obligācijas ir subordinētās.

Tātad, nenodrošinātu obligāciju defolta gadījumā vidēji tiek atgūti 43%, savukārt recesiju laikā šis rādītājs sarūk līdz 32%.

Pirms hipotētisku bondu piemēru aprēķināšanas, vēl ir jāapskata, kāds šobrīd ir ienesīgums augsta riska obligācijām.

Saskaņā ar FTSE European High-Yield Market indeksu vidējais ienesīgums līdz dzēšanai augsta ienesīguma korporatīvām obligācijām EUR valūtā ir 3.49%.

Indeksā iekļauto obligāciju sadalījums pēc reitinga

Rēķinot pēc augstāk minētajām Moody’s defolta varbūtībām, indeksa vidējā defolta varbūtība ir 12.5%. Tas nozīmē, ka 5 gadu ieguldīšanas periodā 12.5% no fonda obligācijām defoltēs.

Kā iegūt reālo sagaidāmo ienesīgumu, ņemot vērā defolta risku?

Aprēķina piemērs

Pieņemsim, ka tiek veikts 1000 EUR ieguldījums uz 5 gadiem ar vidējo ienesīgumu 3.81%.

12.5% no ieguldījuma obligācijām defoltēs un no tām, ņemot vērā vēsturiskos datus, izdosies atgūt 43% no ieguldītā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 12.5% x 43% = 53.75 EUR

87.5% no ieguldījuma obligācijām būs dzīvot spējīgas un dos ienesīgumu 3.81% gadā. Šīs daļas ieguldījuma daļas vērtība pēc 5 gadiem būs 1000 x 87.5% x ( 1 + (5 x 3.81%)) = 1,041.69

Kopējais ieguldījuma rezultāts 53.75 + 1,041.69 = 1095.44

5 gados ienesīgums būtu 9.5% jeb 1.8% gadā.

Tātad patiesībā var teikt, ka ieguldījums augsta riska obligācijās, ņemot vērā vēsturiskos datus un šī brīža ienesīgumus, ir ap 1.8% gadā. Katram, protams, pašam jāizlemj, vai tas ir pievilcīgi, vai nav.

Jāatzīmē, ka pēdējos 10 gados obligāciju defolti ir bijuši retāki nekā agrākos periodos. Ja pieņemam, ka laika gaitā rādītāji atgriežas pie vidējiem rādītājiem, tad pārskatāmā nākotnē jeb nākamajā recesijā defoltējošo obligāciju īpatsvars varētu būt augstāks nekā vēsturiski vidējais.

Iespējams, augsta ienesīguma obligācijas šobrīd nav pārāk pievilcīgas kā ieguldījumu alternatīva.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Noderīgi labumi #22

Raksti:

IS EVERYONE ELSE ACTUALLY DOING BETTER THAN YOU? HERE ARE THE STATS – vai tiešām visi citi dzīvo labāk? Skatījums uz dažādiem vidējiem rādītājiem no ASV iedzīvotāja perspektīvas

An Interview with Simon Sinek, Author of “The Infinite Game” – “There’s no such thing as “winning business.” No one’s declared the winner of business.”

The fall of the Berlin Wall – a lesson for history or markets? – skatījums uz Vācijas apvienošanu no ekonomikas skatupunkta, var mēģināt vilkt paralēles ar Latviju un Eiropu

Stream On – Scott Galloway strīmošanas platformu konkurences analīze, protams, viņa stilā

VAI SABIEDRĪBA IR STULBA? – izvērsts Jurģa Liepnieka viedoklis par to, vai sabiedrība ir stulba

Video:

Svaigākais skatījums uz Teslu kā kompānija no viena no zināmākajiem short-selleriem Jim Chanos. Pilnā intervija skatāma šeit

Noderīgi labumi #21

Raksti:

N = 1 – ļoti labs raksts par statistiku un izlases mazā izmēra problēmu

How to Talk About the Family Money – par grūtībām runāt par mantojumu. Tikai 10% pieagušo brāļu un māsu savā starpā runā par finansēm, pie tam 58% no sarunu runa ir par citu ģimenes locekļu apiešanos ar naudu

A $45,000 Loan for a $27,000 Ride: More Borrowers Are Going Underwater on Car Loans – virsraksts izsaka visu.

Compared to what? – Seth Godin par sevis salīdzināšanu pret citiem

Video:

Are Stock Buybacks Driving Wealth Inequality?

Noderīgi labumi #20

Raksti:

The Millennial Urban Lifestyle Is About to Get More Expensive – vai līdzīgas tendences novērosim Latvijā?

The Spectrum of Wealth – citāds veids kā skatīties uz turīgumu

How to spend your money, according to science – daži padomi naudas tērēšanā. Ne visiem var piekrist, bet ir par ko padomāt

Everyone’s Wrong About the Streaming Wars – “Here’s the thing: media isn’t a zero-sum or winner-take-all market.”

Video:

Interesanta saruna par paaudzēm, biznesa cikliem un laika ritējumu

Pirmā daļa:

Otrā daļa:

Trešā daļa:

Savu finansiālo risku novērtēšana, pielietojot stresa testus

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes bankām un apdrošinātājiem regulatori sāka pieprasīt veikt regulārus stresa testus.

Stresa testa galvenā doma ir mēģināt saprast un paredzēt, kā finanšu krīze ietekmētu konkrētā uzņēmuma pelnītspēju, galvenos rādītājus un spēju izdzīvot.

Tāpat ir vērts paskatīties uz savu finansiālo stāvokli. Uzdot jautājumu: “Kā man klātos, ja pēkšņi iestātos krīze?” Tā ir ne tikai ekonomiskā krīze globāli, bet arī negaidīti un neparedzēti negatīvi pavērsieni dzīvē, kam var būt būtiska finansiālā ietekme.

Agrāk vai vēlāk krīze pienāks un tai ir jābūt gatavam jau šobrīd. Tāpēc piedāvāju dažus aspektus, par kuriem padomāt un, iespējams, veikt darbības, lai savu personīgo finanšu stāvokli uzlabotu un sagatavotu nākamajai krīzei.

Hipotekārais kredīts

Vai hipotekārā kredīta maksājums pārsniedz 30% no ienākumiem? Ja tā ir, tad tā jau ir “ievainojamības zona”.

Ja rīt iestātos krīze un tā rezultātā ienākumi samazinātos par 20%, tad pēkšņi kredīta maksājums jau būtu gandrīz 40% no ienākumiem. Josta pārējos izdevumos būtu jāsavelk pamatīgi.

Tāpat nevajadzētu aizmirst, ka tipiski hipotekārā kredīta likme sastāv no 2 daļām: fiksētā un mainīgā. Mainīgā likme pēdējos gados ir zema, taču vēsturiski tā ir svārstīga un ir bijusi arī krietni augstākos līmeņos. Vai pēc 20 vai 30 gadiem likme būs turpat kur šobrīd? Diez vai!

Tāpēc būtu vēlams mēģināt samazināt kredīta maksājuma attiecību pret ienākumiem.

Darba zaudēšana

Cik ilgam laikam pietiktu ar uzkrājumiem, ja paliec bez darba? Protams, ir bezdarbnieku pabalsts, taču ne visiem tas pienākas un tā apjoms var nepietikt. 6-12 mēnešu izdevumu uzkrājums lielākajā daļā gadījumu būs pietiekams.

Negaidīti izdevumi

Ja šodien salūst veļasmašīna, vai ir brīvi līdzekļi tās iegādei rīt? Ja pēkšņi auto ir nepieciešams lielāks remonts, piemēram 1000 eiro, vai ir brīvi līdzekļi tā veikšanai?

Ikvienam ir jābūt kaut nelielam brīvo līdzekļu apjomam šādu izdevumu segšanai. Ja uzkrājuma nav, tad ir ļoti viegli iedzīvoties kredītos un uz ilgu laiku ielīst parādos.

Regulārie maksājumi

Kad pēdējo reizi pārliecinājies, ka visi maksājumi ir laikā samaksāti? Laikā, kad daudziem maksājumiem ir uzstādīta automātiskā apmaksa, ir īpaši viegli palaist garām kādu no maksājumiem. Protams, nav katru nedēļu vai mēnesi jāpārbauda, jo tad automātiskie maksājumi zaudē savu būtību, taču pārbaudīšana reizi 3 mēnešos lielākajā daļā gadījumu palīdzēs nenonākt parādnieku sarakstos.

Zems ienesīgums

Ja plāno vecumdienas vadīt, saņemot ienākumus no kapitāla, pārliecinies, ka atkīvu apjoms ir pietiekams, lai uzturētu vēlamo dzīves līmeni ar zemāku ienesīgumu.

Ar 2% ienesīgumu būs nepieciešams divreiz lielāks kapitāls nekā ar 4% ienesīgumu. Ir divi risinājumi: 1) samazināt izdevumus 2) palielināt kapitālu. Vislabāk būtu kombinēt abus divus.

Apdošināšana

Vai ir nosegti svarīgākie un potenciāli dārgākie dzīves aspekti? Vai ir apdrošināts mājoklis? Nebūtu vajadzība vākt ziedojumus nodegušu māju īpašnieku atbalstam, ja mājoklis būtu bijis apdrošināts.

Vai ir kredītņēmēja apdrošināšana, kas nāves vai darbaspēju zuduma gadījumā nosegs hipotekārā kredīta atlikumu, lai ģimenei ļautu turpināt dzīvot esošojā mājoklī?

Manuprāt, šie ir galvenie riska aspekti, kurus iekļaut savā stresa testā. No sākuma var apskatīt katru aspektu atsevišķi. “Nākamais līmenis” būtu dažus no tiem kombinēt un pēc tam censties panākt tādu personīgo finanšu stāvokli, kas šādos apstākļos ļauti turpināt dzīvi ierastajās sliedēs.

Stresa testu vajadzētu veikt ne retāk kā reizi gadā un papildus pirms lielu pirkumu un/vai kredītsaistību uzņemšanās.

Ja ir idejas, ko iekļaut stresa testā, lūdzu, dalies fb komentāros!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)