Līdz šī gada sākumam nebija iespējams mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nāves gadījumā tas tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Tas nešķita īpaši godīgi un nerosināja uzticību pensiju sistēmai, jo konkrētas personas konkrēts uzkrājums 2.pensiju līmenī nemaz nebija konkrētas personas kapitāls, ja persona mira pirms pensijas vecuma sasniegšanas.
Pateicoties Indexo iniciatīvai, izveidojot parakstu vākšanu un aktīvi iestājoties par ieceres īstenošanu, no šī gada sākuma katram 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar viņa 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu nāves gadījumā.
Šajā rakstā apskatīšu izvēles iespējas un kuru no tām, manuprāt, izvēlēties atšķirīgās situācijās.
Izvēles iespējas 2.pensiju līmeņa kapitāla izlietojumam nāves gadījumā
Saskaņa ar Valsts fondēto pensiju likumu 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas vecuma sasniegšanas:
- To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā jeb kā tas ir bijis līdz šim. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.
- To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam. Piemēram, sieva norāda savu vīru un nāves gadījumā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts uz vīra 2.pensiju līmeni.
- To manto Civillikumā noteiktajā kartībā. Naudas līdzekļi tiks izmantot kopējā mantošanas kārtībā.
Kuru no variantiem izvēlēties?
1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā
Jāatzīmē, ka, ja netiek izdarīta izvēle, tad šis ir noklusējuma variants.
Ilgi domāju un pētīju un secināju, ka, manuprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties šo variantu. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.
Iesējams, kāds motivēs šīs izvēles pamatotību ar to, ka uzkrātais kapitāls tiks izmantots apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam. Tas ir tiesa, taču jāņem vērā, ka 2.pensiju līmeņa kapitāls tiks pievienots kopējai aprēķina summai un ietekmēs salīdzinoši nedaudz. Manuprāt, priekšlaicīgas nāves gadījumā tuviniekiem daudz vairāk palīdzētu mantošana Civillikuma noteiktajā kārtībā jeb naudas līdzekļu saņemšana. Uz šodienu vidējais uzkrājums 2.pensiju līmenī ar ap 3 500 eiro. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinu šī summa, visticamāk, ietekmēs minimāli, taču vidēji šādas summas mantošana var būt būtisks atbalsts ģimenes locekļa zaudēšanas gadījumā.
2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam.
Manuprāt, ir 2 situācijas, kurās būtu prātīgi izvēlēties šo opciju.
Pirmkārt, ja norādītā persona ir tuvu pensijas vecumam. Piemēram, norādītā persona pēc 5 gadiem dosies pensijā. Pievienojot papildus kapitālu 2.pensiju līmeņa uzkrājumam, tiks palielināts vecuma pensijas apmērs. Mani novērojumi liecina, ka naudas plūsma jeb pensijas apmērs lielākajā daļā pensiju saņēmēju būs daudz svarīgāks un lielāku sirdsmieru nodrošinošs nekā kādas naudas summas saņemšana un turpmāka rūpēšanās par šo naudu.
Otrkārt, ja ir vēlme uzkrāto 2.pensiju līmeņa kapitālu nodot kādai personai, kas nav radinieks un kurai būtu ierobežotas iespējas saņemt šo uzkrājumu pilnā apmērā, ja tiktu izvēlēta iespēja mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja personas bērni ir gana labi nodrošināti, taču personas brālim vai māsai ir sagaidāma ļoti zema pensija, tad šāds variants varētu būt optimāls.
Šajā izvēlē nebūtu prātīgi novirzīt uzkrāto kapitālu saviem bērniem. Protams, var būt situācija, ka kāds no bērniem ir “mīļāks” un kāds “nemīļāks”. Mantojot Civillikumā noteiktajā kārtībā tiešo mantinieku pilnībā izslēgt no mantojuma nevar. Tādā gadījumā tiešām var izvēlēties nodot šo kapitālu “mīļajam” bērnam.
Tomēr, ja nav izteikta vēlme, tad nevajadzētu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu nodot konkrētai personai, kura ir jaunākā paaudzē. Kāpēc? Tāpēc, ka šai personai līdz pensijas vecuma sasniegšanai būs ļoti daudz gadi, iespējams 20, 30 vai pat 40 gadi. Tas ir ļoti ilgs termiņš, kurā viss var mainīties. Un šajā gadījumā es nerunāju par valsts iekārtas maiņu, bet gan par vecuma pensijas saņemšanas nosacījumiem. Var pieaugt pensionēšanās vecums, var tikt piemēroti jauni nodokļi utt. Tā rezultātā nodotais kapitāls var nesasniegt galveno mērķi – vairot norādītās personas turību.
3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā.
Visos pārējos gadījumos visloģiskāk ir izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Priekšlaicīgas nāves gadījumā tuvinieki saņems 2.pensiju līmeņa uzkrājumu naudas līdzekļu formā gandrīz uzreiz. Līdzekļi neaizies kopējā valsts pensiju “katlā” un norādītās personas gadījumā nebūs jāgaida neskaitāmi gadi, lai tiešām saņemtu šo uzkrājumu.
Mans ieteikums būtu pret šo kapitālu attiekties kā pret jebkuru citu sev piederošu kapitālu.
Kopsavilkums
3.variants ir loģiskākais un būtu jāizvēlas gandrīz visiem. 1.variants nav prātīgs nevienam. 2.variants ir atbilstošs tikai dažās ļoti specifiskās situācijas.
P.S. izdarīt izvēli par 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izlietošanu nāves gadījumā var šeit latvija.lv
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: