Pirms pāris nedēļām publicēju rakstu ar daudz dažādiem aprēķiniem par to, cik liels ieguldījumu portfelis ir nepieciešams, lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pensiju. Šajā rakstā to apskatīšu no trīsdesmitgadnieka perspektīvas.
Tāpat kā iepriekšējā rakstā, arī šajā izvirzīsim sekojošus pieņēmumus: 3% inflācija, 7% ilgtermiņa ienesīgums, 4% “drošā izņemšanas likme” jeb 4% no uzkrātā kapitālā tiek izņemti ik gadu dzīves līmeņa nodrošināšanai, pensionēšanās vecums 65 gadi jeb 35 gadi no šī brīža, minētie 1000 eiro visur tiek saprasti kā 1000 eiro šodienas pirktspējā.
Izmantojot augstāk uzskaitītos pieņēmumus, 1000 eiro pensijas saņemšanai pēc 35 gadiem būs nepieciešams 844 159 eiro liels ieguldījumu portfelis.
Lai šādu portfeli izveidotu, ik gadu ir jāiegulda 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī. Šādas summas ir spēkā, pieņemot ilgtermiņa vidējo ienesīgumu 7% gadā.
Kā mainās nepieciešamais ikgadējais un ikmēneša uzkrājums atkarībā no ienesīguma?
Ja uzkrāts tiek konservatīvos depozītos ar ienesīgumu 1% gadā, tad ik gadu būs jāuzkrāj 20 263 eiro jeb 1 689 eiro mēnesī. Ieguldīt tik lielas summas šodien , lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pēc 35 gadiem šķiet ne pārāk prātīgi.
Tāpēc ir jāiegulda tādos instrumentos, kas ilgtermiņā visticamāk spēs nopelnīt vairāk. Ir jāuzņemas saprātīgs risks. Tomēr nevajadzētu arī nodarboties ar fantazēšanu un paļauties, ka ieguldījumu portfelis pelnīs 10% gadā. Iespējams tas ir, taču izdodas tikai retajam. Ļoti reti! Saprātīgai ilgtermiņa plānošanai, manuprāt, 5% līdz 7% ienesīgums gadā ir objektīvi sasniedzams ienesīgums. Jāatzīmē, ka šie ir vidējie ilgtermiņa ienesīgumi. Nepastāv stabili ieguldījumi, kas konstanti nodrošinās šādus ienesīgumus bez attiecīga riska.
Tātad ar 5% gada ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 9 346 eiro jeb mēnesī 779 eiro un ar 7% ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī.
Kā redzam, atšķirības starp nepieciešamo ikgadējo uzkrājumu ir lielas. Tās ir īpaši lielas, ja salīdzina ar zemu ienesīgumu. Protams, vēl bēdīgāk ir ar naudu norēķinu kontu atlikumos un mājās “zeķēs”, kas nepelna nekādu ienesīgumu.
Pēc iepriekšējā raksta publicēšanas man jautāja, ko darīt tādā gadījumā, ja jau ir kādi uzkrājumi un nav jāsāk no nulles. Šeit daži piemēri:
Ja uz šo brīdi ir uzkrājumi 10 000 eiro vērtībā un tie nākamos 35 gadus spēs nopelnīt 7% gadā, tad pēc 35 gadiem tie būs pieauguši līdz 106 766 eiro. Lai sasniegtu nepieciešamā portfeļa apmēru 844 159 eiro apmērā, vēl ir jāuzkrāj 737 393 eiro, veicot ikgadējos uzkrājumus 5 334 eiro vai ik mēnesi 445 eiro. Ja šobrīd jau ir 20 000 uzkrājumi, tad ikmēneša uzkrājums samazinās līdz 380 eiro. Lieki teikt, ka starp 380 un 509 eiro ikmēneša uzkrājumu ir liela starpība.
Ja šobrīd jau ir uzkrāti 50 000 eiro, tad prātīgāk būtu veikt lielākus uzkrājumus, lai nodrošinātu vēl augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Ja uzkrājumi ir vairāk par 100 000 eiro, tad galvenā rūpē ir šos uzkrājumus ieguldīt tā, lai tiem būtu iespēja nākamajos 35 gados pelnīt 7% un tie nodrošinās minēto 1000 eiro pensiju.
Un šobrīd vēlreiz vēlos parādīt ienesīguma nozīmīgumu ilgtermiņa uzkrājumiem. Pieņemsim, ka šobrīd jau ir uzkrāti 20 000 eiro. Cik liels būs šīs uzkrājums pēc 35 gadiem pie dažādiem ienesīgumiem?
Ar 1 % ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 28 332 eiro. Un pie šāda zema ienesīguma būs vēl jāveic pamatīgi uzkrājumi, lai vecumdienās nodrošinātu 1000 eiro pensiju.
Ar 5% ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 110 320 eiro. Lai sasniegtu mērķa portfeļa apjomu, ik gadu būs jāuzkrāj 8 125 eiro vai 677 eiro mēnesī.
Saprotu, ka atkal esmu salicis ļoti daudz dažādus skaitļus un aprēķinus, kas ne visiem ir viegli uztverami skaitļu un tabulu formātā. Tāpēc balstoties uz iepriekš veiktajiem aprēķiniem un pieņēmumiem, piedāvāju vienkāršu grafiku.
Jo augstāks ienesīgums, jo zemāks ikmēneša uzkrājums.
Šajā brīdī ir ļoti būtiski piebilst, ka gandrīz vienmēr augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku. Vēlreiz uzsveru, ka nepastāv ieguldījumi ar augstu ienesīgumu un zemu risku! Cilvēki bieži jauc terminus “risks” un “volatilitāte” jeb svārstīgums. Tas, ka aktīvs tiek kotēts biržā un katru dienu maina cenu atkarībā no neskaitāmiem faktoriem, automātiski nenozīmē, ka aktīvs ir riskants vai drošs. Un tas, ka nelikvīds aktīvs, kas netiek tirgots biržā un attiecīgi itkā vērtībā no dienas uz dienu nemainās, maksā augstus procentus, nenozīmē, ka aktīvs ir drošs. Kā jau minēju – augsts ienesīgums praktiski vienmēr ir saistīts ar augstāku risku.
Šajā brīdī esam nonākuši līdz raksta, iespējams, svarīgākajai daļai. Man bieži saka, ka saprot, ka ir nepieciešami lieli uzkrājumi un ieguldījumi, taču nav līdz galam skaidrs, kādus instrumentus izmanot, lai savus mērķus sasniegtu. Tāpēc piedāvāju īsu špikeri izmantojamajiem instrumentiem.
Ceļvedis:
- Ja ir parādi un kredīti ar likmi virs 5% gadā, ir jāsāk ar to nomaksu. Tikai pēc tam var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu.
- Ja uz šo brīdi nav nekādu uzkrājumu, tad sākotnējā posmā lieti noderēs dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Pēc 10 gadu uzkrājumu veikšanas kapitāls jau būs pietiekams nopietnākiem ieguldījumiem
- Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir izdevīga tikai dēl nodokļu atmaksas. Summas, kas pārsniedz valstī noteiktos limitus atmaksu saņemšanai, nav jēga ieguldīt tajās
- 3.pensiju līmenis manā pieredzē ir nederīgs un nenopietns ieguldījums trīsdesmitgadniekam. Ja ir vecums 45+, tad var izmantot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu vietā tikai dēl nodokļu atmaksas.
- Ja esošo uzkrājumu apjoms ir virs 10 000 eiro un ir laiks un vēlme mācīties un saprast finanšu tirgus, tad pie šādas summas var sākt individuāli veikt ieguldījumus.
- Ja ir vēlme, lai kāds cits palīdz ar ieguldīšanu jeb aktīvu pārvaldīšanu, tad būs nepieciešami uzkrājumi vairākos desmitos tūkstošu, vēlams vairāk nekā 100 000 eiro. Šajā gadījumā var vērsties pie manis.
- Citus ieguldījumu veidus šajā gadījumā neizskatu, jo tie ir vai nu pārāk riskanti vai prasa pārāk daudz laika to pārvaldīšanā (nekustamais īpašums, utml.)
Ceru, ka esmu devis vielu pārdomām. Ceru, ka mani aprēķini palīdzēs saprast, ka uzkrājumi ir jāveic tagad un ka tie ir jāiegulda tā, lai tiem būtu iespēja pelnīt. Depozīti nepalīdzēs nonākt pie turīgām vecumdienām.
Iespējams, šajā brīdi skeptiķi domā, ka šis viss ir pupu mizas un tas nestrādā. Tomēr patiesībā ir tā, ka tieši ieguldījumu portfelis rietumu pasaulē ir veids, kā nodrošināt turīgas vecumdienas. Un tas strādā!
Ja, lasot rakstu, radās jautājumi, droši raksti komentāros vai privāti, centīšos uz tiem atbildēt!
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: