Uzkrājumi – Lapa 5 – Kaspars Peisenieks

Kad pirkt nekustamo īpašumu Latvijā?

Pagājušajā nedēļā db.lv pamanīju portāla iniciētu lasītāju diskusiju par tēmu Īstais brīdis pirkt nekustamo īpašumu Latvijā – vakar, šodien vai vēl gaidāms?

Diskusija nebija diez ko “dzīva” – tāpēc nolēmu savu viedokli uzrakstīt blogā.

Uzreiz jāsaka, ka jautājums ir pārāk plašs, lai uz to sniegtu vienkāršu atbildi, izvēloties vienu no piedāvātajiem variantiem.

Savu viedokli sniegšu tikai par nekustamo īpašumu, kas paredzēts dzīvošanai. Uz šo jautājumu var skatīties no diviem lielajiem skatu punktiem:

Pirkt īpašumu savai lietošanai jeb dzīvošanai
Pirkt īpašumu investīciju nolūkos.

Uzreiz var atbildēt uz otro skatu punktu. Viss ir atkarīgs no sagaidāmā ienesīguma, vērtības izmaiņām, tirgus tendencēm, utt. Par to šoreiz nerakstīšu.

Atbildu uz pirmo skatu punktu.

Pērkot īpašumu sev, jautājums par laiku kad pirkt nav pareizais, ko sev uzdot. Galvenais jautājums ir: “Vai varu atļauties?” Protams, katram izpratne par varēšanu atļauties ir atšķirīga, tāpēc savu sniegšu savu versiju.

Pirmkārt, spēju atļauties var noteikt pēc tā, vai ir pietiekami brīvie līdzekļi īpašuma iegādei. Cik ir pietiekami?

Pieņemsim, ka īpašuma iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts. Pirmajai iemaksai būs nepieciešami vismaz 15% no pirkuma summas. Vēl vajadzēs ap 10% no īpašuma vērtības ( 2% nodeva pie pirkšanas, 0.5-1% kredīta izsniegšanas summa, citi izdevumi un 6-7% jaunā īpašuma iekārtošanai). Kopā 25% no pērkamā īpašuma vērtības. Nevajadzētu aizmirst, ka pirms tam jau ir jābūt izveidotam neparedzamo izdevumu uzkrājumam un vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi.

Saprotu, ka tas viss var izklausīties gana abstrakti, tāpēc izmantošu piemēru, ko esmu jau agrāk aprakstījis rakstā Jaunā profesionāļa finanšu plāns (2) Nav saistību, nav aktīvu.

Scenārijā aprakstītā persona pēc 2 gadu uzkrājumu veikšanas bija uzkrājusi ap 8 000 eiro. Izdalot ar iepriekš minētajiem 25%, maksimālā pirkuma summa ir 32 000 eiro. Jo lielāks būs uzkrājums, jo dārgāku īpašumu var pirkt. Ar 15 000 eiro uzkrājumu, pirkuma summa jau sasniedz 60 000 eiro.

Otrs vērā ņemamais faktors ir kredītmaksājuma apmērs. Nesenajā rakstā Kā sagatavoties krīzei? minēju, ka, manuprāt, drošs saistību apmērs ir tādā gadījumā, ja kredīta maksājums nepārsniedz 10% no neto ienākumiem.

Jau pieminētajā piemērā personas ienākumi bija ap 1 400 eiro mēnesī “uz rokas”, attiecīgi kredīta maksājumam nevajadzētu pārsniegt 140 eiro mēnesī.

Izmantojot 140 eiro mēneša maksājumu, kredīta termiņu 30 gadi, pirmā iemaksa 15%, procentu likme 2.5% gadā, maksimālais kredīta apmērs ir 42 000 eiro.

Piemērā minētajai personai ir 8 000 eiro uzkrājums, tas būtu jāpalielina vēl par 2 500 eiro, lai persona varētu atļauties nopirkt dzīvokli par summu 42 000 eiro.

-Pag, Kaspar, bet tu neatbildēji, kad pirkt īpašumu!

Jā, uz to es neatbildēju, jo, ievērojot manis iepriekš uzskaitītos uzkrājumu un kredīta maksājumu apmērus, ir gandrīz nesvarīgi pāris gadu robežās, kad pirkt īpašumu.

-Jā, bet tad jau neviens nevar neko nopirkt! Viss ir dārgs un būs mūžam jākrāj!

Jā un nē! Neviens nespiež pirkt tagad! Pie tam es šajā blogā nerakstu par to, kā cilvēki rīkojas, bet gan par to, kā, manuprāt, vajadzētu rīkoties.

Tātad, ja kredīta maksājums nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, esi uzkrājis neparedzēto gadījumu fondu, 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu, kā arī 25% no īpašuma iegādes vērtības, tad patiešām vari atļauties pirkt īpašumu.

Un tādā gadījumā nav svarīgi, kad pirkt. Pat, ja rīt ir krīze, tavs kredīta maksājums ir tikai 10% no pašreizējiem ienākumiem. Ja ienākumi krītas uz pusi, maksājums pieaug līdz 20% no ienākumiem. Arī tas vēl nav kritisks apjoms.

Saprotu, ka esmu aprakstījis ļoti konservatīvu variantu. Taču es uzskatu, ka tas ir pietiekami drošs, lai uzņemtos lielas saistības.

Ceru, ka esmu radījis vielu pārdomām un mana raksta iespaidā mazāk cilvēki uzņemsies pārāk lielas saistības ar nesamērīgi augstu kredīta maksājuma īpatsvaru no ienākumiem.

Saprātīgus finanšu lēmumus vēlot,

Kaspars

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas darbības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks atgūt naudu!

Runa nav par parādu atgūšanu, runa ir par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgūšanu.

No 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID mājas lapā. Es aicinu nekavēties un to izdarīt jau tuvākajā laikā, lai pēc iespējas drīzāk varētu saņemt pārmaksāto IIN, ja tāds ir.

Kāds man reiz teica, ka nesteidzas ar deklarācijas iesniegšanu, jo lielas starpības jau nav, vai deklarāciju iesniedz martā vai, piemēram, vasaras beigās. Šādam apgalvojumam kategoriski nepiekrītu! Par savu naudu ir jārūpējas, tā ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Neviens cits tavā vietā nezina, kā labāk rīkoties tieši ar tavu naudu.

Mēs bieži sakām: “Laiks ir nauda!”. To var interpretēt arī šādi – par naudas noguldīšanu un ieguldīšanu uz kādu laiku parasti mēs vēlamies saņemt procentus. Ja deklarācija tiek aizpildīta vairākus mēnešus vai pat gadus pēc tās iesniegšans sākuma termiņa, tad mēs ļaujam valstij to izmantot bez maksas. Ja deklarāciju iesniedzam tagad un pārmaksāto IIN atgūstam jau pavisam drīz, tad ar naudu rīkojamies kā vēlamies. Ja nauda uzreiz nav nepieciešama, tad to ieguldām un par to saņemam procentus.

Kā rodas IIN pārmaksa?

Tā var rasties saistībā ar neapliekamo minimumu. Detaļās neizplūdīšu, jo VID visi dati ir un, aizpildot deklarāciju, visam automātiski vajadzētu aprēķināties.

IIN pārmaksa var rasties par attaisnoto izdevumu veikšanu. To skaitā ir izdevumi ārstniecībai, izglītībai, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām un ziedojumi politiskajām partijām.

Tāpat pie attaisnotajiem izdevumiem ieskaita brīvprātīgi veiktas iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenī.

Cik daudz naudas var atgūt?

Piemēram izmantosim personu ar 1 000 eiro bruto mēneša algu. Persona ik mēnesi iemaksā 10% no bruto algas jeb 100 eiro dzīvībās apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir apmaksāti ārstnieciskie izdevumi 100 eiro apmērā un ir apmeklēti profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursi par 200 eiro.

Gada laikā ir iemaksāti 12 x 100 = 1 200 eiro dzīvībās apdrošināšanā. Ir attaisnotie izdevumi 300 eiro apmērā. Kopā personai ir 1 500 eiro attaisnotie izdevumi. No šīs summas var atgūt IIN 23% apmērā par 2017.gadu. Šīs personas gadījumā summa sastāda 1 500 x 23% = 345 eiro.

Protams, katram atgūstamais IIN apmērs būs atšķirīgs. Augsto algu saņēmējiem, ja tie ir veikuši iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un uzskaitījuši attaisnotos izdevumus, IIN atmaksas summa var pārsniegt 1 000 eiro. Un pat, ja atgūstamā summa ir mērāma dažos desmitos, tā tāpāt ir jāatgūst.

Nevajag baidīties no deklarācijas aizpildīšanas sarežģītības. Es savu deklarāciju aizpildīju 15 minūtēs. Tiesa, biju to jau agrāk darījis, līdz ar to nekā sarežģīta man nebija. Ja nekad neesi aizpildījis deklarāciju, tas var aizņemt vairāk laika. Ja galīgi nekas nav skaidrs, tad var vērsties VIDā pēc palīdzības.

Kāpēc ir svarīgi iesniegt deklarāciju? IIN pārmaksa saskaņā ar likumu pienākas konkrētajai personai. Un katrai personai ir jārūpējas par personīgo finanšu stāvokli. Ja tas netiek darīts, tā ir nolaidība. Pie tam IIN pārmaksas neatgūšana ir nolaidība augstākajā pakāpē.

Tieši tāpēc vēlreiz aicinu jau drīzumā iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju!

Lielu IIN atmaksu vēlot,

Kaspars

Atruna: Augstāk minētā informācija ir informatīva rakstura.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā sagatavoties krīzei?

Iepriekšējais ieraksts par krīzi tapa mazliet vairāk kā pirms pus gada. To lasi šeit Vai Tu esi gatavs krīzei? Krīze vēl nav atnākusi. Tas ir labi. Ja, jautājumu “Vai Tu esi gatavs krīzei” uzdodot sev šodien, atbilde ir pozitīva – lieliski. Ja ir augstāka sagatavotības pakāpe, arī labi.

Šajā laika periodā gan pasaules, gan Latvijas ekonomika ir turpinājusi augt, algas ir pieaugušas, tātad būtu bijis jābūt vieglāk sagatavoties krīzei.

Iepriekšējā rakstā aprakstīju ciklu no krīzes līdz krīzei un aprakstīju dažus faktorus, kam jāpievērš uzmanība. Šajā rakstā daži padomi un ieskati, kā sagatavoties krīzei.

Ar ko ir jārēķinās krīzes gadījumā?

Lielākajai daļai cilvēku ievērojami saruks ienākumi. Šķiet tā ir vispār zināma patiesība un neviens to neņemtos apšaubīt. Izejot no šī argumenta, var sākt apskatīt tās personīgo finanšu jomas, kas var sagādāt problēmas pie zemākiem ienākumiem.

Pirmkārt, ir jāpadomā par kredītu maksājumiem. Krīzē ienākumi saruks, bet kredītsaistības un maksājumi nesarūk, tie paliek nemainīgi. Ja seko līdzi manam blogam un esi izpildījis dažus no pirmajiem soļiem, tad par patēriņa un citiem dārgajiem kredītiem nav jāuztraucas, jo tādu nav.

Lielāku kredītu saņemšanai bankas kā vienu no nosacījumiem izvirza prasību, ka kopējais kredītsaistību maksājums mēnesī nedrīkst pārsniegt 40% no neto ienākumiem jeb algas uz rokas. Loģiska un saprotama prasība. Tomēr persona, kas rūpējas par savām personīgajām finansēm un apzinās, cik strauji un kādos apmēros var sarukt ienākumi krīzes laikā, apzinās, ka šīs prasības slieksnis ir diezgan augsts.

Piemēram, persona nopērk nekustamo īpašumu, ikmēneša kredīta maksājums ir precīzi minētie 40% no neto ienākumiem. Kamēr nekas nemainās, tikmēr viss labi. Maksājumi tiek veikti un var priecīgi dzīvot jaunajā mājvietā. Taču pēc gada iestājas krīze. Personas ienākumi iepriekš sastāvēja no fiksētās algas daļas un mainīgās daļas par darba rezultātiem un sniegumu. Krīzes laikā mainīgā daļa vairs netiek izmaksāta. Pieņemsim, ka šajā piemērā neto ienākumi saruka par 30%. Kredīta maksājums saglabājas 40% no iepriekšējas algas, ar zemākiem ienākumiem tie pārvēršas par 57% no ienākumiem (40%/70%=57%). Ja pirms krīzes pārējiem tēriņiem atlika 60%, tad šobrīd vairs tikai 43% no ienākumiem krīzes laikā.

Labi, piemērs saprotams, bet kā sagatavoties?

Pirmkārt, ir jāsāk ar drošības spilvena izveidošanu. Ar drošības spilvenu saprotu uzkrājumus vismaz 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja minētajā piemērā personai būtu 6 mēneša algu uzkrājums, tad varētu no iekrājumiem nosegt uz laiku zaudētos ienākumus 30% apmērā. Tādā veidā 6 algu uzkrājums var palīdzēt saglabāt iepriekšējo ienākumu līmeni 20 mēnešus jeb mazliet vairāk kā pusotru gadu.

Protams, var censties palielināt ienākumus un samazināt kredītsaistības, taču tie nav praktiski ieteikumi.

Lielai daļai mana bloga lasītāju, visticamāk, kredītmaksājumu procentuālais apjoms no ienākumiem ir zemāks nekā minētie 40%. Tādā gadījumā tikpat svarīgi var būt nedarīt neko. Ar to saprotot, neuzņemties jaunas un krietni lielākas kredītsaistības. Piemēram, dārgāka auto iegāde, dārgu luksus preču iegāde uz nomaksu, utt.

Ļoti būtiski ir ņemt vērā, ka, visticamāk, atrodamies ekonomikas cikla otrajā pusē, tas ir, manuprāt, līdz nākamajai krīzei būs jāgaida mazāk nekā ir pagājis kopš iepriekšējās krīzes.

Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka precīzi nezinu, kad būs nākamā krīze un to precīzi ar 100% pārliecību nezin neviens. Pretējā gadījumā tas būtu vispār zināms fakts un valdības un centrālās bankas būtu veikušas nepieciešamās darbības, lai “uzpumpētu” ekonomiku un neļautu tai atdzist.

Un tādos gadījumos, kad esam ekonomikas otrajā ciklā, prātīgāk būtu uzņemties pēc iespējas mazāk jaunas saistības, var arī uzņemties tās tik zemas, ka to segšana nesagādās īpašas problēmas pat visdziļākajā krīzē.

Piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs, kas nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, manuprāt, ir pietiekami zems, lai varētu pārvarēt pat diezgan ilgstošu krīzi.

Pie tam veidojot uzkrājumus, un neuzņemoties saistības šobrīd, krīzē radīsies iespējas nopirkt interesējošo īpašumu par krietni zemāku cenu.

Protams, var būt tā, ka ekonomika turpina augt un pie tam strauji augt vēl, piemēram, 5 gadus. To laikā nekustamā īpašuma cenas pieaug par 50% un un nākamajā krīzē nekustamā īpašuma cenas nokrīt tikai par 20%, kā rezultātā konkrētais nekustamais īpašums tāpat ir par 20% dārgāks nekā šodien.

Tāpēc man visprātīgāk liekas uzņemties tikai tāda apmēra saistības, ko nebūs īpašas problēmas nosegt pat dziļā krīzē. Savienojumā ar pietiekami lielu drošības spilvenu un zemu kredīta maksājumu, krīze var būt pavisam neliels satricinājums un, iespējams, jaunu izacinājumu un iespēju sākums.

Nobeidzot bloga ierakstu, vēlos padalīties ar savu pieredzi.

Iepriekšējās krīzes laikā strādāju Parex bankā. Tajā laikā paralēli mācībām strādāju par klientu kontaktu centra operatoru jeb vienkāršā valodā – atbildēju uz klientu zvaniem, sniedzu informāciju, bloķēju kartes, atbloķēju internetbankas. Šajā amatā biju nostrādājis aptuveni gadu, kad Parex pārņēma valsts.

Darbā bija ļoti grūts brīdis. Klienti uztraukušies, neapmierināti, uz daudziem jautājumiem pat mums kā darbiniekiem nebija precīzas atbildes. Papildus tam, pirmā alga pēc Parex nonākšanas valsts paspārnē aizkavējās uz neilgu laiku. Algas mainīgā daļa pazuda pavisam. Mana darba specifikas dēļ tā nebija liela daļa, taču, ja pareizi atceros, tad tā bija ap 30%. Lieki piebilst, ka kopējais noskaņojums gan bankā, gan valstī kopumā bija pesimistisks. Pēc tam Parex nostrādāju vēl pusotru gadu, pa to laiku alga nepieauga un mainīgā daļa tā arī neatgriezās.

Biju jauns un nebiju paspējis uzņemties kredītsaistības, tāpēc ļoti būtisku ietekmi nesajutu. Taču pavisam citādāk iepriekšējā krīze izvērtās lielai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju.

Kopš ekonomikas zemākā punkta ir pagājuši 8-9 gadi, t.i. ekonomika ir augusi visu šo laiku. Pat, ja bija slikti, tad ar katru gadu kļūst labāk. Tad krīzes iespējamība šķiet tāla un škietamā varbūtība, ka krīze būs mēneša, ar katru pozitīvi aizvadīto mēnesi sarūk.

Rezumējot, nesaku, ka rīt būs krīze, taču vislabāk ies tiem, kas par sevi parūpēsies, izveidojot pietiekami lielus uzkrājumus un neuzņemoties pārlieku lielas kredītsaistības.

Lielus uzkrājumus un zemas saistības vēlot,

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu?

Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Lai izdodas,

Kaspars

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

The Company Men

Pavisam nesen sanāca noskatīties 2010.gada filmu The Company Men.

Filmas sižets īsumā: ASV turpinās ekonomiskā krīze, galvenais varonis Bobijs (Bens Afleks) strādā lielā uzņēmumā, kā viens no darbības virzieniem ir kuģu būvēšana. Pašā filmas sākumā Bobijs tiek atlaists no darba. Pārējo filmu Bobijs meklē darbu un cīnās ar pārdzīvojumiem. Beigās Bobijam izdodas atrast darbu, strādāt pie bijušā bosa par uz pusi mazāku algu.

Mans apraksts ir nepilnīgs, taču filmas treileris 2 minūtēs ļoti uzskatāmi attēlo filmas notikumus. Ja vēl gribas vairāk, ir vērts noskatīties filmu.

Kāpēc es par šo filmu rakstu? Nē, neesmu pievērsies filmu kritikai un recenziju rakstīšanai. Skatoties filmu, radās vairākas atskārsmes personīgo finanšu jomā.

Pašā filmas sākumā Bobijs tiek attēlots kā veiksmīgs vidējā līmeņa vadītājs/darbinieks. Brauc ar Porsche, spēlē golfu darba dienas rītā un dzīvo lepnā mājā. Paši par sevi šie aspekti nav slikti.

Bobijs tiek atlaists, viņam tiek piešķirta 12 nedēļu jeb 3 mēnešu algas kompensācija un apmaksāti darbā iekārtošanas pakalpojumi. Arī nav slikti.

Pēc Bobija atlaišanas, sarunā ar Bobija sievu atklājas, ka Bobijam nav uzkrājumu, ir kredītkaršu parādi, ir hipotekārais kredīts un ir vēl nenomaksāts parāds par pērno ceļojumu.

Protams, filmā tas viss tiek attēlots tā, ka nabaga Bobijs tiek atlaists no mantkārīgās korporācijas, kurai nerūp tās darbinieku likteņi, un nu Bobijs ir spiests cīnīties ar dzīves grūtībām.

Te var sākt runāt par pirmajām atskārsmēm. Kā tas var būt, ka Bobijam nav uzkrājumu? Vienā no darba intervijām Bobijs piemin, ka viņa alga bija $110 000 gadā plus bonusi. Ienākumi ir pietiekami lieli, lai varētu izveidot uzkrājumus.

Taču Bobijs ar ģimeni dzīvoja no algas līdz algai. Vai nešķiet pazīstama tāda aina? Arī katram no mums, visticamāk, ir kāds paziņa, kas brauc lepnā auto, tērē uz nebēdu, no malas izskatās dzīvojam lepnu dzīvi, taču patiesībā dzīvo no algas līdz algai vai no darījuma līdz darījumam.

Tātad problēmas sakne ir nevis tajā, ka Bobiju atlaida, bet tajā, ka Bobijs jau iepriekš bija dzīvojis ar tādiem finanšu paradumiem, ko nevar nosaukt par prātīgiem.

Prātīgi būtu bijis nepirkt tik greznu māju vai vismaz nepirkt to tik ātri, nebraukt ar Porsche un nebraukt dārgos ceļojumus, pirms ir izveidoti uzkrājumi. Jā, var iebilst, ka gribas taču dzīvot šodien. Bobija piemērs spilgti parāda, ka, dzīvojot šodien, par to nākas maksāt nākotnē. Bobijam nākas pārdot Porsche, tiek zaudēta māja, ģimenei nākas ievākties pie Bobija vecākiem un Bobijam nākas sākt strādāt pie sievas brāļa celtniecībā, lai spētu likt galdā ēdienu savai ģimeni.

Kā jau minēju, filmā Bobija sākotnējais darba devējs tiek attēlots kā mantkārīgs uzņēmums ar ļoti mantkārīgu dibinātāju, vadītāju un galveno akcionāru vienā personā. Un tā arī ir. Šis cilvēks un viņa uzņēmums ir mantkārīgs, jo biznesa būtība ir nest peļņu. Vainot uzņēmēju par vēlmi gūt peļņu ir tas pats, kas vainot vilku par tā vēlmi apēst aitu.

Kāda varēja būt Bobija alternatīvā realitāte? Filmā minēts, ka Bobijs uzņēmumā bija strādājis 12 gadus. Visticamāk, pirmos darba gadus tik tiešām ir grūti veidot uzkrājumus, tomēr 12 gadus neveidot uzkrājumus nav attaisnojams gandrīz nekādā gadījumā.

Ja Bobijs būtu laicīgi sācis un regulāri uzkrājis, viņš pa 6-10 gadiem būtu uzkrājis pietiekami lielu drošības spilvenu, lai nebūtu jāpārdzīvo gandrīz nekas no tā, kas bija attēlots filmā. Veidojot uzkrājumus, Bobijs būtu pieradis tērēt mazāk, jo viņš taču uzkrāj. Pieņemsim, ka tiek uzkrāti 30% no ienākumiem un 70% tērēti. Pa 10 gadiem Bobijam būtu izdevies uzkrāt tuvu 3 gadu ienākumiem. Ar to pietiktu vairāk kā 4 gadu izdevumiem. Pieskaitām atlaišanas kompensāciju un Bobijam būtu gandrīz 5 gadu izdevumu uzkrājums.

Filmā jau pēc 3.mēneša Bobijs ir izmisumā un “tukšā”. Alternatīvājā realitātē ar uzkrājumiem Bobijam būtu laiks pārdomāt dzīvi, pavadīt laiku ar bērniem, un mierīgi, nesteidzoties, meklēt jaunus profesionālos izaicinājumus. Varbūt pat varētu apsvērt domu nodibināt savu biznesu.

Vēl alternatīvā realitātē Bobijs varētu vienoties ar darba devēju par algas samazinājumu uz noteiktu laiku, kurā Bobijs mēģinātu biznesu viņa atbildības sfērā vērst par labu. Pat daļējs ienākumu kritums Bobija filmas scenārījā novestu pie bankrota, tāpēc tāds variants nebūtu iespējams.

Galvenā atziņa, ir jāveido uzkrājumi šodien, lai par to neesamību nākotnē nenāktos maksāt daudz vairāk un smagāk.

Tas arī viss. Ceru, ka domu izklāstīju pietiekami skaidri Būšu priecīgs par komentāriem, kritiku un ieteikumiem, vai šāda veida filmu, grāmatu, rakstu, šovu utt apskati no personīgo finanšu prizmas ir noderīgi.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Personīgo finanšu mērķi 2018.gadam

Pēc pāris dienām jau 2018. Jau šobrīd ir skaidrs, vai 2017.gada mērķi ir sasniegti. Ja ir, apsveicu! Ja nav, slikti, taču priekšā ir jauns gads ar jauniem mērķiem, tāpēc nenokar galvu! Ja nebija izvirzīti mērķi, ļoti slikti.

Bez mērķiem sanāk kā Alisei Brīnumzemē.

Kādu dienu Alise nonāca krustcelēs. Ieraudzījusi Češīras kaķi, Alise jautāja “Pa kuru ceļu man iet?” “Kur tu vēlies nokļūt?” atbildēja kaķis. “Es nezinu!” “Tad” atbildēja kaķis “tam nav nozīmes.”

Tieši tāpēc ir jāuzstāda mērķi un jātiecas tos sasniegt. Kā jau personīgo finanšu blogā, rakstīšu tieši par finanšu mērķiem.

Mērķus vajadzētu uztādīt pietiekami reālus, tomēr arī tādus, kas ir izaicinoši.

Piemēram, mērķis ir sasniegt trešo soli no Pirmie soļi, t.i. izveidot drošības spilvena uzkrājumu 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja ienākumi ir 1000 eiro mēnesī, bet izdevumi ir 800 eiro mēnesī, tātad uzkrājumiem paliek 200 eiro mēnesī. 6 mēnešu izdevumi sastāda 4800 eiro, bet, 12 mēnešus uzkrājot pa 200 eiro mēnesī, tie ir vien 2400 eiro jeb puse no vēlamā mērķa.

Šāds mērķis ir vērtējams kā labs, jo ir daudz veidi, kā var ietekmēt mērķa sasniegšanu. Var tiekties uz ienākumu pieaugumu, kā rezultātā mērķi izdosies sasniegt. Vēl var samazināt izdevumus, tā palielināsies ikmēneša uzkrājuma summa, kā arī samazināsies nepieciešamā uzkrājuma apjoms, jo tēriņi būs kļuvuši mazāki.

Mērķim būtu jābūt tādam, lai, turpinot dzīvot kā līdz šim, to nebūtu iespējams sasniegt. Ja to ir iespējams sasniegt tāpat vien, tad no tā ir maza jēga.

Tātad, viens mērķis ir. Neto vērtība uz 2018.gada beigām.

Šis ir tikai viens no variantiem. Ja ir kredītsaistības, var uzstādīt mērķi samazināt tās vai dzēst pilnībā. Ikmēneša kredīta maksājuma veikšana pēc noteiktā grafika nav labs mērķis. Labs mērķis ir atmaksāt vairāk nekā noteikts maksājumu grafikā.

Ja ieguldi pasīvi, t.i. ieguldi indeksu fondos, obligācijas, nodod aktīvus pārvaldīšana u.tml., tad nav vērts uzstādīt ieguldījumu ienesīguma mērķi.

Ja ieguldi obligācijas, tad ienesīgums līdz dzēšanai lielākajā daļā gadījumu ir zināms iegādes brīdī un to mainīt termiņa vidū vairs nevar.

Ja ieguldi pasīvi, arī tad nav vērts uzstādīt ienesīguma mērķus, jo faktiski to nav iespējams ietekmēt. Ja ieguldi indeksu fondos, ienesīgums būs tuvu tirgus ienesīgumam un to katrs atsevišķs indivīds nevar ietekmēt. Ja uztici līdzekļus aktīvu pārvaldītājam, arī to ienesīgumu nevari ietekmēt.

Tātad pasīvajam ieguldītājam nevajadzētu uzstādīt ienesīguma mērķus. Ja tas tiek uzstādīts un nesasniegts, tad var rasties lieki pārdzīvojumi un stress, taču stress par faktoriem, ko nevar ietekmēt, ir lieks un nevajadzīgs. Ja ienesīgums tiek pārsniegts, tad var rasties maldīga pašlepnuma un panākumu sajūta, lai arī tas nav paša nopelns.

Ienesīguma mērķi var uzstādīt, ja aktīvi darbojies finanšu tirgos. Ja tirgojies ar akcijām, obligācijām, forex, crypto, opcijām, utt. tad mērķi var uzstādīt. Tomēr tas katram būs individuāls.

Vēl var uzstādīt tādus mērķus, kas var būtiski ietekmēt finanšu stāvokli. Piemēram, var uzstādīt mērķi iegūt augstāku atalgojumu. Vai samazināt tēriņus, vai nomainīt dzīves vietu, vai atbrīvoties no liekajām mantām un hobijiem, vai pārdot auto un pārvietoties ar kājām, velo vai sabiedrisko, utt.

Labi, ir pietiekami daudz filosofijas. Vēlos padalīties ar saviem 2017.gada mērķiem un to izpildi un 2018.gada mērķiem.

2017.gada mērķi:

Nokārtot CFA 3.līmeņa eksāmenu un iegūt CFA sertifikātu. Izpildīts! Ko dod šāds mērķis? Paaugstina profesionālo kvalifikāciju, tiek iegūtas nozarei specifiskas zināšanas un paaugstina manu vērtību darba tirgū. Līdzīgs pamatojums ir gandrīz visiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem (bakalaurs, maģistrs, nozarei specifiski sertifikāti, utt).
Neto vērtības pieaugums. Izpildīts! Biju uzstādījis tādu mērķi, kuru ar tā brīža ienākumiem un tēriņiem nebija iespējams sasniegt. Man bija gan jāspēj nopelnīt vairāk, gan pastāvīgi jādomā par izdevumu pusi, lai sasniegtu mērķi.
Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. Neizpildīts! Tā kā ikdienā savā portfelī ieguldu gan akcijās, gan opcijās, tad biju uzstādījis konkrētu mērķi. Tas izrādījās pārāk ambiciozs. Ir iegūta vērtīga pieredze un mācības.

2018.gada mērķi

Uzlabot veselību, definējot sev svarīgos raksturlielumu. Veselības uzlabošana gandrīz vienmēr ilgtermiņā pasargās no papildus izdevumiem un, visticamāk, ļaus produktīvāk strādāt un vairāk nopelnīt.
Neto vērtības pieaugums. Arī 2018.gadā esmu uzstādījis tādu mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar šī brīža ienākumiem. Būs vēl vairāk jāpelna!
Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. 2018.gadā tas ir mazāk ambiciozs nekā 2017.gadā, tomēr pietiekami augsts, lai tas būtu patiess izaicinājums.

Lai arī konkrētus ciparus savos mērķos neatklāju, tomēr pašam man tie ir skaidri definēti. Tā vajadzētu darīt arī tev!

Lai ražīgs 2018.gads un izdodas sasniegt izvirzītos mērķus!

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un personīgie uzkrājumi. Kā rīkoties?

Vasaras izskaņā rakstīju par gaidāmo nodokļu reformu un tas ietekmi uz uzkrājumu veikšanas iespējām. Iepriekšējos rakstus lasi šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi un šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim ir atlicis pavisam nedaudz. Šajā rakstā par to, ko vēl var paspēt izdarīt šajā gadā un dažas idejas tam, kā rīkoties nākamajā gadā jau jaunā regulējuma ietvaros.

Jāatzīmē, ka šajā rakstā apskatīšu tikai uzkrājumus, kuri paredz iespēju iegūt nodokļu atmaksu, t.i. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis.

Sāksim ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Ja vēl nav noslēgts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojuma līgums, tad to vēlams izdarīt līdz gada beigām, lai iekļautos vecajā regulējumā un minimālais uzkrājuma termiņš būtu 5 gadi. Par to, kāpēc 10 gadu termiņš mazina uzkrājuma pievilcīgumu, sīkāk lasi iepriekšējos rakstos (linki raksta sākumā).

Kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu izvēlēties? Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu pateikt, kādi risinājumi man patīk un kādiem faktoriem pievērst uzmanību

Man pievilcīgas liekas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu, kas paredz ieguldīt finanšu tirgos. Manuprāt, garantētā ienesīguma variantā ienesīgums ir pārāk zems, lai šādu ieguldījumu būtu vērts veikt. Tālāk es ieteiktu izvēlēties tādu pakalpojumu sniedzēju, kura komisijas ir samērīgas. Manuprāt, iemaksas komisijas (% no veiktajām iemaksām) vairāk par 1.5% ir nesamērīgi augstas. Arī ikgadējai pārvaldīšanas komisijai nevajadzētu būt augstākai par 1.5% gadā. Protams, ar šādiem kritērijiem, vairāku tirgus spēlētāju piedāvājumi vairs nav aktuāli.

Par termiņu. Man patīk tādas polises, kur termiņš ir garāks par 5 gadiem. Piemēram, man ir tāda polise, kuras termiņš ir 100 gadi. Kads jautās: “Pag, pag, garāks termiņš mazina polises pievilcīgumu!” Jā, tieši tā, taču pastāv būtiska atšķirība starp minimālo termiņu, kāds ir noteikts likumos, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un polises termiņu. Manas polises termiņš ir 100 gadi, taču to var pārtraukt arī ātrāk. Ja es polisi pārtrauktu pēc 5 gadiem no noslēgšanas brīža, tai nav nekādu pirmstermiņa pārtraukšanas sankciju.

Kāpēc man patīk šāds variants? Tāpēc, ka es izvēlos piesaisti finanšu tirgiem. Pie tam man patīk izvēlēties agresīvas stratēģijas, kas labos laikos straujāk pieaugs, bet sliktos laikos var uzrādīt lielāku vērtības kritumu. Ja, tuvojoties 5 gadu termiņa beigām, tirgos sākas korekcija, tad man ir iespēja turpināt polises darbību un sagaidīt cenu atgriešanos iepriekšējos līmeņus. Ja polisei ir strikts termiņš, tad nav variantu, polise tiek pārtraukta un tiek piefiksēts zaudējums.

Cik vēl iemaksāt šogad?

Atlikušajās dienās līdz gada beigām vēl var paspēt iemaksāt maksimālo summu, par kuru var saņemt nodokļu atmaksu, t.i. 10% apmērā no bruto algas. Ja slēdz jaunu polisi un tava alga šogad bija 20 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad var iemaksāt līdz 2 000 eiro un jau nākamajā pavasarī saņemt 460 eiro IIN atmaksu.

Ja kaut kādas iemaksas šogad jau ir veiktas kādā no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tad vajadzētu saskaitīt iemaksu summu un pārliecināties, ka tās sasniedz 10% no algas pirms nodokļu nomaksas. Jāatceras arī, ka faktiskā alga pirms nodokļu nomaksas var atšķirties no tās, kas noteikta darba līgumā, piemēram, ir saņemtas prēmijas, kādas piemaksas, pēc šo prēmiju saņemšanas ir bijis atvaļinājums un attiecīgi atvaļinājuma nauda ir bijusi augstāka par bruto algu. Tātad ir vēlams pārskatīt algas ikmēneša izrakstus un saskaitīt faktisko algu pirms nodokļu nomaksas.

Ja bruto alga šogad bija 20 000, bet iemaksas ir veiktas 1 500 eiro apmērā, tad vēl līdz gada beigām var iemaksāt atlikušos 500 eiro.

Ko darīt, ja ir jau noslēgta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polise?

Ja tā ir noslēgta šogad, tad neko papildus darīt nav vērts. Ir jāturpina veikt iemaksas tajā turpmākos 5 gadus un pēc tam saņemt uzkrājumu.

Ja tā ir noslēgta pirms 2 vai vairāk gadiem, tad šobrīd var noslēgt jaunu polisi. Jaunajā polisē veikt minimālās ikmēneša iemaksas, savukārt vecajā polisē iemaksāt lielāko daļu līdz pienāk vecās polises beigu termiņš.

Piemēram šobrīd ir polise, kas noslēgta pirms 2 gadiem. Alga ir 2000 eiro bruto. Mēnesī var veikt iemaksas 200 eiro apmērā (arī pēc jaunā regulējuma). Līdz gada beigām var noslēgt jaunu polisi un tajā veikt minimālās iemaksas 40-50 eiro apmērā. Vecajā polisēt iemaksāt 150-160 eiro mēnesī. Vecajā polisē veiktās iemaksas būs iesaldētas īsāku termiņu, attiecīgi nodokļu atmaksa nodrošina daudz lielāku kopējo ienesīgumu. Kad vecās polises termiņš būs beidzies, tad visu summu var iemaksāt jaunajā polisē, kam būs atlikuši vien 2 gadi līdz termiņa beigām.

Ko darīt ar 3.pensiju līmeni?

Jau agrākos rakstos biju minējis, ka neuzskatu 3.pensiju līmeni par pievilcīgu risinājumu, ja persona ir jaunāka par 50 gadiem. Ja personai ir 50 un vairāk gadi, tad no nākamā gada tieši 3.pensiju līmenis ir izdevīgākais risinājums, jo termiņš līdz iespējai ieguldījumu izņemt ir īsāks nekā dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu gadījumā.

Jāatceras, ka no nākamā gada kopējais limits iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni ir 10% no bruto algas un ne vairāk kā 4 000 eiro gadā.

Tātad jaunajiem izdevīgāk šogad noslēgt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisi, bet 50+ gadniekiem izdevīgāk lietot 3.pensiju līmeni.

Ja pelni vairāk kā 40 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas, tad ar nākamo gadu valsts tevi mazāk motivēs uzkrāt. Atlikušo līdzekļu ieguldīšanai būs jāmeklē citi varianti. Centīšos par tādiem nākamajā gadā rakstīt biežāk.

Šķiet, ka “ka lielos vilcienos” viss. Ja ir kas piebilstams vai jautājams, lūdzu, prasi facebook attiecīgā raksta komentāros.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns (2) Nav saistību, nav aktīvu

Otrajam scenārijam, veidojot finanšu plānu jaunajiem profesionāļiem sērijā Jaunā profesionāļa finanšu plāns, esmu izvēlējies cilvēku, kuram nav ne saistību, ne arī aktīvu.

Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā sākt veidot uzkrājumus un kādas ir veicamās darbības. Arī šoreiz pieturēšos pie ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1392 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

Mājokļa īre 250
Komunālie maksājumi 125 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
Pārtika 150 eiro
Ēšana ārpus mājām 150 eiro
Transporta izdevumi 70 eiro
Citi izdevumi 147 eiro

Izdevumu summa: 892 eiro

Uzkrājumiem pieejami līdzekļi: 500 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Šajā scenārijā varam pieņemt, ka cilvēks iepriekš ir dzīvojis no algas līdz algai, saņemot un tērējot 892 eiro mēnesī. Cilvēkam radās iespēja saņemt paaugstinājumu vai nomainīt darba vietu ar augstāku atalgojumu. Saņemot jau augstāku atalgojumu, scenārija varonis nolemj brīvos līdzekļus novirzīt uzkrājumiem.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Šajā gadījumā tas nav grūti. Pēc mēneša tie jau ir uzkrāti.

Tā kā saistību nav, tad var virzīties uz 3.soļa izpildīšanu, t.i. izveidot 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir 6 x 892 = 5352 eiro

Šos jāuzkrāj tādā bankas kontā, kam ir viegli piekļūt, piemēram, krājkontā. Tā kā krājkonti šobrīd maksā ļoti zemus %, tad alternatīva tiem ir BlueOrange 100% komplekts*. Par konta atlikumu var saņemt 5% gada likmi summu līdz 5000 eiro. Lai saņemto šo 5% likmi ik mēnesi ir jāveic vismaz 5 pirkumi ar kontam piesaistīto karti. Mazs trade-off pret 5% likmi. No nākamā gada % ienākumiem tiks piemērota 20% IIN likme, attiecīgi neto ienesīgums ir 4%.

5352 eiro uzkrāšanai būs nepieciešami 11 mēneši. Pēc tam šis uzkrājums turpinās dot papildus ienākumus 200 eiro gadā jeb 16 eiro mēnesī. Ar šo ir izpildīts Pirmie soļi 3.solis.

Pirmo 3 soļu izpilde šajā scenārijā aizņēma 1 gadu.

Tālāk virzāmies uz 4.soli, t.i. veikt uzkrājumos tādos instrumentos, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Latvijā tie ir dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu un 3.pensiju līmenis. Ar nākamo gadu nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem šādos instrumentos var iegūt par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.

3.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma, taču dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jau pēc 10 gadiem (2018.g.likumdošana). Scenārijā izvēlētais cilvēks ir 28 gadus vecs. Līdz 55 gadu vecumam ir 27 gadi. Uz šādu termiņu nav vairs diez ko izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī. Sīkāku pamatoju par to aprakstīju šajā rakstā Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Tātad izvēlamies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu. Tā kā cilvēks ir jauns, tad šim uzkrājumam var izvēlēties agresīvu ieguldījumu stratēģiju.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju ir jāpievērš uzmanība komsiju apjomiem, cik viegli ir veikt iemaksas, cik viegli ir noslēgt līgumu, ieguldījumi utt.

Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu atklāt, ka pats izmantoju Swedbank piedāvātos pakalpojumus. Ļoti ērta līguma noslēgšana internetbankā, vienas no zemākajām komisijām Latvijā, nav potenciālo interešu konfliktu ar ieguldījumiem savas grupas uzņēmumu pārvaldītajos fondos. Es esmu izvēlējies aktīvā pieauguma stratēģiju. Jāatzīmē, ka tā ir agresīva un var būt ar augstu svārstīgumu. (Vēlreiz uzsveru, ka šī nav konkrētā pakalpojuma rekomendācija. Aprakstu, ko izmantoju pats).

Atgriežoties pie scenārija. Bilance pēc 1 gada ir šāda.

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu

Uzkrājumiem pieejamā summa 516 eiro mēnesī.

No otrā gada 200 eiro mēnesī tiek novirzīti dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu.

Atlikušo 316 eiro ieguldīšana ir atkarīga no tā, kādi ir cilvēka nākotnes mērķi.

Ja ir plāns iegādāties savu nekustamo īpašumu, tad var veidot uzkrājumus īpašuma iegādei nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Ja tāda plāna nav, tad līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Šajā vietā varam sadalīt scenāriju divos apakšscenārijos.

2.1. Tiek plānots iegādāties īpašumu

Šo summu šobrīd droši īstermiņā nav kur ieguldīt. Tāpēc to vajadzēs uzkrāt parastā norēķinu kontā. Pieņemsim, ka ir plāns uzkrāt līdzekļus 2 gadus un tad iegādāties nekustamo īpašumu.

Pa 2 gadiem tiek uzkrāti 24*316 = 7584 eiro. Tam vēl var pieskaitīt atgūto nodokļu atmaksu 480 eiro apmērā par pirmajā gadā veiktajām iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu. Kopā 8064 eiro

Bilance pēc 2 gadu uzkrāšanas ( kopā pagājuši 3 gadi).

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
4800 eiro uzkrāti dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (200×24=4800 eiro. Gala summa būs citādāka, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kas “uz vietas nestāv”)
8064 eiro uzkrājums norēķinu kontā nekustamā īpašuma iegādei

Pieņemsim , ka viss uzkrājums tiek izmantots īpašuma iegādei. Pēc īpašuma iegādes izdevumu struktūra saglabājas iepriekšējā. Kredīta mēneša maksājums ir vienāds ar mājokļa īres maksu.

Īpašums tiek iegādāts 3 gadus pēc uzkrājumu sākšanas. Šajā brīdī ir puslīdz optimāla situācija. Ir uzņemtas kredītsaistības, bet ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un drošības spilvens 6 mēnešu izdevumu apmērā. Nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka esi vienas algas attālumā līdz bankrotam vai ka ir jāņem kredīts, lai samaksātu ikmēneša maksājumus.

Ir jau pagājuši 3 gadi no scenārija sākuma. Sākoties 4. gadam, būtu jāpārskata nākotnes plāni un tad jāizvēlas nākamās veicamās darbības.

Un tagad atgriezīsimies pie otrā apakšscenārija.

2.2. Līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem.

Konkrētus ieteikumus ieguldījumiem šajā ierakstā nesniegšu. Par atsevišķiem ieguldījumu veidiem esmu jau rakstījis iepriekš. Es priekšroku dodu ieguldījumiem finanšu tirgos. Ja tiek plānots ieguldīt ilgtermiņā, tad viens no labākajiem variantiem būs biržas tirgotie fondi. Ieguldot ilgtermiņā, jaunam profesionālim lielāko portfeļa daļu vajadzētu ieguldīt akciju ETF. Jā, akciju ETF ir augstāks svārstīgums, taču vēsturiski akciju tirgi ir nodrošinājuši krietni augstāku ienesīgumu nekā obligācijas.

Bilance pēc 3 gadiem šajā scenārijā:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
4800 eiro uzkrājums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
8064 eiro ieguldījums finanšu tirgos.

Pēdējo divu punktu uzkrājumu summa var krietni atšķirties atkarībā no tirgus svārstībām.

Ar šo noslēdzam scenāriju. Esmu paradījis, kā 3 gadu laikā tikt pie pieklājīgiem uzkrājumiem un to rezultātā spēt iegādāties nekustamo īpašumu vai sākt veidot ieguldījumu portfeli.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

*Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: