fbpx

Birka: Investīciju piemērs

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējos rakstos Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā un Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā aprakstīju divus piemērus, kuros dzīvoklis tiek iegādāts ar nolūku to izīrēt.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz pavisam citādāks investīciju objekts. Tas ir 3-istabu dzīvoklis flipošanai jeb iegādei, izremontēšanai un pārdošanai.

Par dzīvokli:

  • Pirmskara māja
  • Atrašanās vieta: Ģertrūdes iela
  • Platība: 70 m2
  • Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
  • Cena: 53 000 eiro

Kā jau minēju raksta sākumā, tad šis objekts tika iegādāts ar nolūku to izremontēt un pārdot. Plānotais termiņš no iegādes līdz pārdošanai bija 6 mēneši.

Šis piemērs ir unikāls ar to, ka varam to apskatīt gan no dzīvokļa pircēja, izremontētāja un pārdevēja skatupunkta, kā arī no privātā aizdevēja skatu punkta.

Lai dzīvokli iegādātos, bija saņemts aizdevums no privātā aizdevēja, t.i. bankas nebija iesaistītas. Aizdevējs izsniedza aizdevumu 50 000 eiro apmerā ar 12% gada likmi.

Ļoti pievilcīgs ienesīgums pie augsta riska darījuma. Kāpēc augsta riska? Ir ļoti daudz aspekti, kas varēja ietekmēt kredīta summas atgūšanas ātrumu, tādā veidā veicot korekcijas paredzamajā ienesīgumā. Piemēram, remonts ievelkas dažādu apstākļu dēļ (birokrātija, strādnieki, aizņēmēja nolaidība u.c.). Šajā gadījumā viss bija veiksmīgi un visi iekļāvās termiņos.

Atgriežamies pie galvenā varoņa – personas, kura iegādājas īpašumu, izremontē to un pārdod.

Dzīvoklis tika iegādāts pēc investora vārdiem “katastrofālā” stāvoklī. Tam tika veikts kapitālais remonts.

Investora kopējais ieguldījums sastādīja 27 674 eiro, t.sk.:

  • Pirmā iemaksa 3000
  • Santehnika 3400
  • Apdare 5600
  • Darbs 3350
  • Nodevas 1326
  • Virtuve 1000
  • Dizainere 370
  • Procentu maksājumi aizdevējam 3000
  • u.c.

Paredzamā neto peļņa no darījuma bija 10 200 eiro. Šāds peļņas apmērs bija plānots, pieņemot dzīvokļa pārdošanas cenu 90 000 eiro.

Ienesīgums šajā gadījumā sanāk 10 200 / 27 674 = 36.86% pa 5 mēnešiem jeb 112% gada ienesīgums.

Un te seko vēl viena interesanta detaļa. Deivids Cjukša spēja ļoti labi novērtēt tirgu, novest līdz skaistam rezultātam dzīvokli un noteikt pietiekami pievilcīgu cenu (90 000 eiro), ka bija diezgan daudz interesentu. Tā rezultātā sākās vairākumsolīšana par īpašuma iegādi un gala cena apstājās pie 98 500 eiro, t.i. pircējiem tik ļoti iepatikās īpašums, ka gala pircējs bija gatavs samaksāt gandrīz 10% vairāk nekā sākotnēji noteiktā summa.

Tā rezultātā pārdošanas cena pieauga par 8 500 eiro. Atskaitot kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā jeb 1 275 eiro, pārdevēja papildus ieguvums bija 7 225 eiro.

Kopējā investora peļņa bija 10 200 + 7 225 = 17 425 eiro. Ienesīgums uz ieguldījumu sastādīja 17 425 / 27 674 = 62.97% jeb 222.89% gada ienesīgums.

Secinājumi: Pirmkārt, Super darījums! Citādāk to nevar nodēvēt. Tik augstu ienesīgumu parasti nav pat iespējams iztēloties. Jāatzīst, ka šādus darījumus daudz sekmīgāk spēs atrast tieši nekustamā īpašuma jomas praktiķi jeb tie, kas ikdienā redz neskaitāmus īpašumus uz pārdošanu, pirkšanu un īri. Šādi īpašumi ir jāspēj ne vien atrast, bet arī jāspēj uzņemties risku iegādāties īpašumu, novest remontu līdz galam un sekmīgi to realizēt jeb pārdot.

Te ir neskaitāmi daudz risku, faktori, kas varēja paildzināt īpašuma remontēšanas un realizācijas termiņu, papildus nekad nevar zināt, kad sākas ekonomikas lejupslīde un tajā brīdī viss gandrīz pilnībā apstājas…

Kā jau minēju, šis ir ļoti augsta riska darījums (no mana skatu punkta), taču šajā gadījuma augstais risks ir atmaksājies ar ļoti iespaidīgu ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējā rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā aprakstīju pirmo no trijiem piemēriem.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz aplūkosim ļoti interesantu objektu: 6-istabu dzīvokli pirmskara mājā.

Par dzīvokli:

  • Pirmskara māja
  • Atrašanās vieta: Lāčplēša ielā
  • Platība: 131 m2
  • Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
  • Cena: 75 000 eiro

Šajā konkrētajā piemērā tika izmantots ļoti interesants risinājums, par kādu lielāka daļa cilvēku neiedomātos. Dzīvokļa pircējs vienojās ar pārdevēju, ka tiks iemaksāta pirmā iemaksa 6 000 eiro apmērā un dzīvokļa pārdevējs faktiski finansēs īpašuma iegādi nākamos 6 mēnešus, to laikā saņemot ikmēneša maksājumu, daļu no tā novirzot pirkuma summai un daļu paturot kā procentu daļu par piešķirto finansējumu.

Tā rezultātā kredīts bankā tika saņemts pēc 6 mēnešiem. 10% pirmā iemaksa jau bija samaksāta dzīvokļa pārdevējam.

Pirms kredīta nosacījumu aprakstīšanas un ienesīguma aprēķina ir jāpiemin vairāki būtiski aspekti.

Dzīvoklis tika iegādāts ar nolūku to izīrēt studentiem jeb katru istabu izīrēt atsevišķi. Tāpēc dzīvoklis tika pārplānots un no 4-istabu tas pārtapa par 6-istabu dzīvokli.

Dzīvokli pilnībā izremontēja un aprīkoja ar nepieciešamajām mēbēlēm, lai to varētu izīrēt.

Kopējie ieguldījumi līdz kredīta saņemšanai bankā sasniedza 23 838 eiro, t.sk. pirmā iemaksa un papildus maksājumi dzīvokļa pārdevējam, dzīvokļa remonts, mēbeles un aprīkojums, visas nodevas un notāra izdevumi, u.c. nepieciešamie izdevumi

6 mēnešus pēc dzīvokļa iegādes un remontdarbu pabeigšanas, dzīvokļa pārfinansēšanai tika saņemts kredīts bankā.

  • Pirmā iemaksa nebija jāveic, jo tā jau tika samaksāta dzīvokļa pārdevējam
  • Procentu likme: 2.1%
  • Kredīta maksājums: 251 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap  134 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 117 eiro ir procentu maksājums)
  • Ar kredīta pārfinansēšanu saistītie izdevumi aptuveni 633 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Kopējie ieguldījumi sasniedza 24 471 eur.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 900 eiro mēnesī, īrnieki papildus maksā komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nodokli un īpašuma apdrošināšanu.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 649 eiro mēnesī. Gadā tie ir 7 788 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 7 788 / 24 471 = 31.82%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 900 * 10% * 12 = 1 080 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 6 708 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 27.41%

Ja aprēķinos iekļaujam kredīta maksājuma pamatsummu, t.i. veicot kredīta maksājumus daļa no summas tiek novirzīta kredīta pamatsummas dzēšanai, kas praktiski ir dzīvokļa īpašnieka ieguvums.

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 117 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 900 -117 = 783 eiro. Gadā tie ir 9 396 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 9 396 / 24 471 = 38.4%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 8 316 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 33.98%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 33.98% gadā ir ļoti labs rādītājs. Taču šādus objektus ir jāspēj gan atrast, gan būt pietiekami apņēmīgam, lai to izremontētu un sagatavotu īrei, kas parasti aizņem vairākus mēnešus. Lielais ienesīgums arī atspoguļo lielo riska līmeni, ko uzņēmās dzīvokļa pircējs iegādājoties šo īpašumu. Šajā gadījumā liels risks ir atmaksājies ar ļoti augstu ienesīgumu.

Tik augstu ienesīgumu nebiju spējis iztēloties sevis veiktajos hipotētiskajos aprēķinos. Tomēr jāņem vērā, ka šis ir nestandarta objekts, ko nevar likt vienā kategorijā ar sērijveida dzīvokļiem un maziem vai vidējiem īres dzīvokļiem jaunajos projektos.

Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 13 100 eiro jeb 1 300 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 28.67%. Arī tas ir iespaidīgs ienesīguma līmenis.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā

Gada sākumā uzrakstīju savas domas par investīcijām nekustamajā īpašumā un veicu aprēķinus dažiem hipotētiskiem investīciju piemēriem.

Hipotētiskos piemērus meklē šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis un šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Es ar investīcijām nekustamajā īpašumā šobrīd nenodarbojos, taču, ņemot vērā straujo ekonomikas pieagumu, ir sajūta, ka cilvēkiem turpina uzlaboties turīguma līmenis un interese par dažāda veida investīcijām pieaug.

Tieši tāpēc palūdzu savam draugam un nekustamo īpašumu praktiķim  Deividam Cjukšam padalīties ar pāris nekustamā īpašuma investīciju piemēriem. Apskatīsim 3 konkrētus piemērus: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā, 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā un 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā.

Kā noprotams pēc virsraksta, šajā rakstā aplūkosim piemēru ar 1-istabas dzīvokli jaunajā projektā.

Par dzīvokli:

  • Jaunais projekts
  • Atrašanās vieta: Pērnavas ielā netālu no Zemitānu tilta.
  • Platība: 19 m2
  • Apdare: Pilna apdare
  • Cena: 30 900 eiro

Dzīvokļa iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts.

  • Pirmā iemaksa bija 15.2% jeb 4700 eiro.
  • Procentu likme: 3.6%.
  • Kredīta maksājums: 133 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap 53 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 80 eiro ir procentu maksājums)
  • Ar iegādi saistītie izdevumi aptuveni 1 049 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Pēc tam sekoja dzīvokļa sagatavošana izīrēšanai. Tika pasūtīta un uzstādīta virtuve ( ap 700 eir), nopirkta un uzstādīta sadzīves tehnika (ap 700 eiro), nopirktas un piegādātas mēbeles.

Visus sākotnējos ieguldījumus saskaitot kopā, summa ir 9 415 eiro. Ar šādu summu ir jārēķinās, lai nopirktu un sagatavotu dzīvokli izīrēšanai.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 260 eiro mēnesī, īrniekam papildus ir jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu rēķini un nekustamā īpašuma nodoklis.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 127 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1 524 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 1 524 / 9 415 = 16.19%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 260 * 10% * 12 = 312 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 1 212 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 12.87%

Ja aprēķinos iekļaujam kredīta maksājuma pamatsummu, t.i. veicot kredīta maksājumus daļa no summas tiek novirzīta kredīta pamatsummas dzēšanai, kas praktiski ir dzīvokļa īpašnieka ieguvums.

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 80 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 260 -80 = 180 eiro. Gadā tie ir 2 160 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 2 160 / 9 415 = 22.94%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 1 848 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 19.62%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 19.62% gadā ir ļoti solīds rādītājs. Ja ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu dzīvokļa iegādei un sagatavošanai izīrēšanai (šajā gadījumā 9 415 eiro), tad šāda veida investīcijas ir vērts aplūkot.

Esmu pozitīvi pārsteigts, ka reāla piemēra ienesīgums tikai nedaudz atšķiras no maniem hipotētiskajiem aprēķiniem. Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 1 900 eiro jeb 190 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 17.61%. Arī tas ir ļoti pievilcīgs rādītājs.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīciju piemērs: Zelts

Zelts kā investīcija man nepatīk. Šāds apgalvojums pie virsraksta “Investīciju piemērs: Zelts” var šķist nepiemērots un tieši tāpēc top šāds raksts, jo investīcijām zeltā ir gan plusi, gan mīnusi.

Sāksim ar plusiem:

  • Zelts ir spīdīgs un smuks
  • Zelts ir blīvs un gana vērtīgs, 100g zelta šobrīd maksā aptuveni 3 800 eiro, tātad, ieliekot 10 kg zelta mugursomā, varam viegli pārvietot 380 000 eiro
  • Zelts ļoti ilgā termiņā (vairākas desmitgades) saglabā savu pirktspēju
  • Zelts nelielā īpatsvarā no kopējā investīciju portfeļa var dot pozitīvu diversifikācijas efektu.

Galvenie mīnusi:

  • Zelts nedod ienākumus, tam nav ne dividenžu, ne procentu ienākuma
  • Zelta uzglabāšana maksā naudu, ja zelts tiek uzglabāts bankā. Ja tas tiek uzglabāts mājās, pastāv zādzības risks, ko apdrošinot izmaksas var būt vēl augstākas.
  • Īsā un vidējā termiņā zelta cena var ļoti svārstīties.
  • Pirkšanas/pārdošanas cenu atšķirība, citos gadījumos pirkšanas komisija var būt 3 līdz 5% apmērā vai vairāk no pirkšanas summas.
  • Zelta pārdošana pie lielākiem apjomiem var būt apgrūtinoša, it īpaši krīzes laikos.
  • Zelts vien diez vai paglābs un palīdzēs kara un apokalipšu gadījumos.

Jāpiebilst, ka šoreiz rakstu tieši par fiziskā zelta pirkšanu, t.i. monētas un stieņi. Ja tiek iegādāts zelts, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, tad pārsvarā tas tiek darīts spekulatīvos, diversifikācijas vai hedžēšanas nolūkos.

Par plusiem viss ir skaidrs. Tuvāk ir vērts aplūkot dažus no uzskaitītajiem mīnusiem.

Ikreiz, kad medijos uzvirmo ziņas par kādu ģeopolitisku konfliktu, zelta aktīvisti skaļi bļauj, ka ir laiks pirkt zeltu. Ir vairāki tā saucamie ekonomisti, speciālisti un citi darboņi, kas spēs uzrādīt neskaitāmus pierādījumus, pētījumus, grafikus un analīzes, kāpēc tieši šis brīdis ir pareizais zelta iegādei. Pareizi izvēloties datus un tos tendenciozi attēlojot, jebkurš brīdis var tikt uzskatīts par pareizo zelta iegādei.

Tieši kara tuvošanās vai globālās ekonomikas potenciālais sabrukumus parasti ir 2 galvenie iemesli zelta pārākuma sludināšanai.

Iedomāsimies situāciju, ka ir sācies karš, viss ir slikti, vietējās bankas vairs neeksistē, ārvalstu banku kontiem piekļuves nav, taču mājās ir zelta stieņi. Ko šādā situācijā var darīt? Turēt mēli aiz zobiem. Kara situācijā uzrodas ļoti daudz nežēlīgi un ļauni cilvēki, un, ja šādi cilvēki padzirdēs par zelta esamību, visticamāk, pirmais, ko var saņemt pret zeltu ir lode pierē. Ja nebūs sagatavoti ieroči sevis aizsardzībai un citas preces barterim, tad viens pats zelts neko daudz nepalīdzēs. Fiziskais zelts Šveices bankā, visticamāk, arī nelīdzēs, ja no savas valsts nebūs iespējams izbraukt.

Ja runājam par globālajām ekonomiskajām krīzēm, tad atskatoties uz 2008.gada krīzi, tad zelts tik tiešām pēc krīzes kādu laiku bija čempions cenas pieaugumā. Pēc tam tas zaudēja ap 30% 9 mēnešu laikā. Ja priecājamies par zelta cenas pieaugumu, tad ir godīgi jāatzīst, ka zelta pirkšana piesaistīja arī ar potenciālo cenas pieaugumu jeb spekulatīvos nolūkos, tātad ne vērtības saglabāšanas nolūkos. Savukārt, vai tiešām zeltu var uzskatīt par vērtības saglabāšanas instrumentu, ja tas mazāk kā gada laikā var zaudēt tik ievērojamu daļu no savas vērtības?

Ja ir vēlme spekulēt uz zelta cenas izmaiņām, pastāv daudz un dažādi instrumenti ar zemākām komisijām, piemēram biržās tirgoto fondu tirgošana (ETF), nākotnes līgumi (futures), u.c.

Iepriekš nepieminēju zelta rotaslietas, jo tās nevar uzskatīt par investīcijām fiziskā zeltā, jo pie to iegādes liela daļa no cenas sastādīs juveliera pakalpojumi, tirdzniecības vietas uzcenojums utt.

Nobeigumā var secināt, ka fiziskais zelts nav uzskatāms par labu investīciju. Ļoti ilgā termiņā tas var saglabāt pirktspēju, taču tas nedod ienākumus, tas rada izmaksas un riskus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!