fbpx

Auto izmaksas

Jau vairāk kā 2 gadus man nav auto. Pārdevu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nomainīju dzīvesvietu, kas bija tik tuvu darbam, ka auto nebija nepieciešams. Otrkārt, auto izmantoju tik reti, ka radās sajūta, ka es par auto pārāk daudz maksāju.

Iepriekš tā tik tiešām bija tikai sajūta, ka par auto pārmaksāju. Tāpēc šoreiz piedāvāju dažus aprēķinus, lai saprastu, cik patiesībā izmaksā pārvietoties ar auto.

Ik pa laikam sanāk ar draugiem, paziņām apspriest ar auto saistītas lietas. Apspriežam, kas jauns un cik kas maksā. Taču tikai retu reizi esam runājuši par to, cik izmaksā nobraukt 1 kilometru ar attiecīgo auto.

Grūti iedomāties šādu sarunu: “Sveiks, vecīt! Skatos tev jauns bembis. Apsveicu! Cik tev izmaksā vienu km nobraukt?”

Tomēr, ja tiešām runājam par izmaksām, tad tieši par šo rādītāju būtu jārunā. Ja runā par gaumi un vēlmēm, tā ir cita lieta. Taču izmaksu kontekstā ir jārunā par kopējām izmaksām uz 1 nobraukto km.

Pirms neilga laika atradu noderīgu mājaslapu auto ABC, kur var aprēķināt, cik izmaksā viens nobrauktais kilometrs. Ir gana plašas iespējas datu ievadei un ir ņemti vērā dažādi aspekti.

Aprēķiniem izmantošu dažādus auto, dažādus nobrauktus km gadā, tā rezultātā tiks iegūtas auto izmaksas uz 1 km pie attiecīgā nobraukuma. Visi auto tiek pirkti kredītā, tiek lietoti 5 gadus, pēc tam tiek pārdoti.

  1. Jauns VW Golf. Bāzes cena 16 941 EUR, 1.0 benzīns, patēriņš 5.5l/100km.
  2. Jauns BMW 3.sērija, Bāzes cena 33 317, 1.8 benzīns, patēriņš 5.5l/100km.
  3. Jauns BMW X6 xDrive35i, cena 71 950 EUR, 3.5 benzīns, patēriņš 8.5l/100km
  4. Lietots Audi A4, cena 6 500 EUR, 2.0 dīzelis, patēriņš 5.8l/100km
  5. Lietots VW Touareg, cena 18 500 EUR, 3.0 dīzelis, patēriņš 8l/100km
VW Golf, jauns BMW 3.sērija, jauns BMW X6, jauns Audi A4, lietots
VW Touareg, lietots
Pirkšanas cena 16941 33317 71950 6500 18500
Nobraukums gadā, km Izmaksas uz 1 nobraukto kilometru, EUR
5000 0,76 1,24 2,46 0,48 0,89
10000 0,41 0,65 1,29 0,28 0,49
15000 0,3 0,46 0,9 0,21 0,36
20000 0,24 0,36 0,7 0,17 0,29
25000 0,21 0,31 0,59 0,15 0,26
30000 0,19 0,27 0,51 0,14 0,23

Pirmkārt, protams, aprēķiniem ir tikai ilustratīvs raksturs. Ir daudz pieņēmumi, kas katrs atsevišķi var būtiski mainīt izmaksas, tāpat arī katram auto būs atšķirīgas remonta u.c. izmaksas. Aicinu paspēlēties ar kalkulatoru un parēķināt savas izmaksas.

Ko es gribēju parādīt ar šo aprēķinu?

Ja brauc maz, tad braukšana ir dārga ar jebkuru auto. Jo vairāk brauc, jo mazākas izmaksas sanāk uz 1 km, tomēr summāri iztērēta summa, protams, pieaug.

Un nu šim visam gribu piedāvātu alternatīvu – taksis.

Ņemam standarta tarifus, 0,71 EUR iekāpšana, 0,36 EUR/km, 0,13 EUR/min. Pieņemsim, ka vidēji viens kilometrs pilsētā tiek nobraukts 2 minūtēs. Attiecīgi 10 km brauciens izmaksātu 0,71+0,36*10+0,13*20= 6,91 EUR jeb 0,69 EUR par nobraukto km.

Ja gadā kopā plāno nobraukt mazāk par 5 000 km, tad tikai ar lietoto Audi var būt lētāk braukt, citādāk ar taksi ir lētāk.

Vēl viena alternatīva ir īstermiņa auto noma, piemēram, Carguru. 20 minūšu ilgs brauciens izmaksātu 5 EUR.

Vēl ar šiem aprēķiniem es aicinu izvērtēt, cik patiesībā izmaksā dažādi izbraucieni.

Piemēram, Rīga-Ventspils-Rīga, kopā 376 km. Ja gadā kopā brauc mazāk par 5000 km, tad šāds izbrauciens ar jaunu X6 maksā 925 EUR. Ja gadā nobrauc ap 20 000 km, tad šāds brauciens ar lietotu VW Touareg maksā 109 EUR, utt

Pie līdzīgām domām es nonācu pirms sava auto pārdošanas. Es tik tiešām nobraucu tikai ap 5 000 km gadā (brīvdienu izbraukumi un regulāri īsi braucieni pa Rīgu). Man bija vecs, salīdzinoši lēts nopirkšanā, bet dārgs uzturēšanā un remontos luksus auto ar lielu degvielas patēriņu.

Biežākais brīvdienu maršruts brīvdienās man bija Rīga-Lielvārde-Rīga, ap 120 km. Sapratu, ka degvielā nobraucu tuvu 20 EUR, reizi 2 mēnešos iegriežos servisos ar simtos mērāmiem rēķiniem. Alternatīva – zināju, ka ar taksi vienā virzienā brauciens ir ap 30 EUR.

Bet ir vēl cita alternatīva. Sabiedriskais transports! Ar vilcienu vienā virzienā 1,90 EUR jeb 0,0317 EUR par km. Lētāk laikam vairs nevar. 🙂

Rezumējot visu augstāk rakstīto, aicinu parēķināt, cik Tev izmaksā pārvietoties ar transportu. Ja neesi apmierināts ar rezultātu, ir īstais laiks veikt pārmaiņas un pārņemt kontroli pār savām izmaksām.

Neesmu ne pret dārgiem auto, ne pret sevis lutināšanu, bet esmu par apzināšanos, cik tas izmaksā.

Papildus jāatzīmē, ka šo visu skatu no savas prizmas, dzīvoju Rīgā, bērnu nav. Ja Tev ir citādāk, tad, protams, šie faktori maina visu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas akcijās

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.

Kāpēc ieguldīt akcijās?

Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.

Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015

No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.

Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.

Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.

Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.

Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.

ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.

2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?

Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:

Laika periods S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927 9.45%
50 gadi 10.33%
40 gadi 12.12%
30 gadi 10.72%
20 gadi 7.42%
10 gadi 9.75%
5 gadi 15.88%

Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.

Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.

Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?

Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik  bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.

Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.

Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?

Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?

Avots: Hefty Wealth Partners

Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.

Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.

Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:

Avots: Crestmont Research

Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.

Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.

Secinājumi

Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.

Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.

Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.

Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad pirkt nekustamo īpašumu Latvijā?

Pagājušajā nedēļā db.lv pamanīju portāla iniciētu lasītāju diskusiju par tēmu Īstais brīdis pirkt nekustamo īpašumu Latvijā – vakar, šodien vai vēl gaidāms?

Diskusija nebija diez ko “dzīva” – tāpēc nolēmu savu viedokli uzrakstīt blogā.

Uzreiz jāsaka, ka jautājums ir pārāk plašs, lai uz to sniegtu vienkāršu atbildi, izvēloties vienu no piedāvātajiem variantiem.

Savu viedokli sniegšu tikai par nekustamo īpašumu, kas paredzēts dzīvošanai. Uz šo jautājumu var skatīties no diviem lielajiem skatu punktiem:

  1. Pirkt īpašumu savai lietošanai jeb dzīvošanai
  2. Pirkt īpašumu investīciju nolūkos.

Uzreiz var atbildēt uz otro skatu punktu. Viss ir atkarīgs no sagaidāmā ienesīguma, vērtības izmaiņām, tirgus tendencēm, utt. Par to šoreiz nerakstīšu.

Atbildu uz pirmo skatu punktu.

Pērkot īpašumu sev, jautājums par laiku kad pirkt nav pareizais, ko sev uzdot. Galvenais jautājums ir: “Vai varu atļauties?” Protams, katram izpratne par varēšanu atļauties ir atšķirīga, tāpēc savu sniegšu savu versiju.

Pirmkārt, spēju atļauties var noteikt pēc tā, vai ir pietiekami brīvie līdzekļi īpašuma iegādei. Cik ir pietiekami?

Pieņemsim, ka īpašuma iegādei tiek ņemts hipotekārais kredīts. Pirmajai iemaksai būs nepieciešami vismaz 15% no pirkuma summas. Vēl vajadzēs ap 10% no īpašuma vērtības ( 2% nodeva pie pirkšanas, 0.5-1% kredīta izsniegšanas summa, citi izdevumi un 6-7% jaunā īpašuma iekārtošanai). Kopā 25% no pērkamā īpašuma vērtības. Nevajadzētu aizmirst, ka pirms tam jau ir jābūt izveidotam neparedzamo izdevumu uzkrājumam un vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi.

Saprotu, ka tas viss var izklausīties gana abstrakti, tāpēc izmantošu piemēru, ko esmu jau agrāk aprakstījis rakstā Jaunā profesionāļa finanšu plāns (2) Nav saistību, nav aktīvu.

Scenārijā aprakstītā persona pēc 2 gadu uzkrājumu veikšanas bija uzkrājusi ap 8 000 eiro. Izdalot ar iepriekš minētajiem 25%, maksimālā pirkuma summa ir 32 000 eiro. Jo lielāks būs uzkrājums, jo dārgāku īpašumu var pirkt. Ar 15 000 eiro uzkrājumu, pirkuma summa jau sasniedz 60 000 eiro.

Otrs vērā ņemamais faktors ir kredītmaksājuma apmērs. Nesenajā rakstā Kā sagatavoties krīzei? minēju, ka, manuprāt, drošs saistību apmērs ir tādā gadījumā, ja kredīta maksājums nepārsniedz 10% no neto ienākumiem.

Jau pieminētajā piemērā personas ienākumi bija ap 1 400 eiro mēnesī “uz rokas”, attiecīgi kredīta maksājumam nevajadzētu pārsniegt 140 eiro mēnesī.

Izmantojot 140 eiro mēneša maksājumu, kredīta termiņu 30 gadi, pirmā iemaksa 15%, procentu likme 2.5% gadā, maksimālais kredīta apmērs ir 42 000 eiro.

Piemērā minētajai personai ir 8 000 eiro uzkrājums, tas būtu jāpalielina vēl par 2 500 eiro, lai persona varētu atļauties nopirkt dzīvokli par summu 42 000 eiro.

-Pag, Kaspar, bet tu neatbildēji, kad pirkt īpašumu!

Jā, uz to es neatbildēju, jo, ievērojot manis iepriekš uzskaitītos uzkrājumu un kredīta maksājumu apmērus, ir gandrīz nesvarīgi pāris gadu robežās, kad pirkt īpašumu.

-Jā, bet tad jau neviens nevar neko nopirkt! Viss ir dārgs un būs mūžam jākrāj!

Jā un nē! Neviens nespiež pirkt tagad! Pie tam es šajā blogā nerakstu par to, kā cilvēki rīkojas, bet gan par to, kā, manuprāt, vajadzētu rīkoties.

Tātad, ja kredīta maksājums nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, esi uzkrājis neparedzēto gadījumu fondu, 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu, kā arī 25% no īpašuma iegādes vērtības, tad patiešām vari atļauties pirkt īpašumu.

Un tādā gadījumā nav svarīgi, kad pirkt. Pat, ja rīt ir krīze, tavs kredīta maksājums ir tikai 10% no pašreizējiem ienākumiem. Ja ienākumi krītas uz pusi, maksājums pieaug līdz 20% no ienākumiem. Arī tas vēl nav kritisks apjoms.

Saprotu, ka esmu aprakstījis ļoti konservatīvu variantu. Taču es uzskatu, ka tas ir pietiekami drošs, lai uzņemtos lielas saistības.

Ceru, ka esmu radījis vielu pārdomām un mana raksta iespaidā mazāk cilvēki uzņemsies pārāk lielas saistības ar nesamērīgi augstu kredīta maksājuma īpatsvaru no ienākumiem.

Saprātīgus finanšu lēmumus vēlot,

Kaspars

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas darbības.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti.  Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie  brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai  bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju  un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks atgūt naudu!

Runa nav par parādu atgūšanu, runa ir par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgūšanu.

No 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID mājas lapā. Es aicinu nekavēties un to izdarīt jau tuvākajā laikā, lai pēc iespējas drīzāk varētu saņemt pārmaksāto IIN, ja tāds ir.

Kāds man reiz teica, ka nesteidzas ar deklarācijas iesniegšanu, jo lielas starpības jau nav, vai deklarāciju iesniedz martā vai, piemēram, vasaras beigās. Šādam apgalvojumam kategoriski nepiekrītu! Par savu naudu ir jārūpējas, tā ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Neviens cits tavā vietā nezina, kā labāk rīkoties tieši ar tavu naudu.

Mēs bieži sakām: “Laiks ir nauda!”. To var interpretēt arī šādi – par naudas noguldīšanu un ieguldīšanu uz kādu laiku parasti mēs vēlamies saņemt procentus. Ja deklarācija tiek aizpildīta vairākus mēnešus vai pat gadus pēc tās iesniegšans sākuma termiņa, tad mēs ļaujam valstij to izmantot bez maksas. Ja deklarāciju iesniedzam tagad un pārmaksāto IIN atgūstam jau pavisam drīz, tad ar naudu rīkojamies kā vēlamies. Ja nauda uzreiz nav nepieciešama, tad to ieguldām un par to saņemam procentus.

Kā rodas IIN pārmaksa?

Tā var rasties saistībā ar neapliekamo minimumu. Detaļās neizplūdīšu, jo VID visi dati ir un, aizpildot deklarāciju, visam automātiski vajadzētu aprēķināties.

IIN pārmaksa var rasties par attaisnoto izdevumu veikšanu. To skaitā ir izdevumi ārstniecībai, izglītībai, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām un ziedojumi politiskajām partijām.

Tāpat pie attaisnotajiem izdevumiem ieskaita brīvprātīgi veiktas iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenī.

Cik daudz naudas var atgūt?

Piemēram izmantosim personu ar 1 000 eiro bruto mēneša algu. Persona ik mēnesi iemaksā 10% no bruto algas jeb 100 eiro dzīvībās apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir apmaksāti ārstnieciskie izdevumi 100 eiro apmērā un ir apmeklēti profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursi par 200 eiro.

Gada laikā ir iemaksāti 12 x 100 = 1 200 eiro dzīvībās apdrošināšanā. Ir attaisnotie izdevumi 300 eiro apmērā. Kopā personai ir 1 500 eiro attaisnotie izdevumi. No šīs summas var atgūt IIN 23% apmērā par 2017.gadu. Šīs personas gadījumā summa sastāda 1 500 x 23% = 345 eiro.

Protams, katram atgūstamais IIN apmērs būs atšķirīgs. Augsto algu saņēmējiem, ja tie ir veikuši iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un uzskaitījuši attaisnotos izdevumus, IIN atmaksas summa var pārsniegt 1 000 eiro. Un pat, ja atgūstamā summa ir mērāma dažos desmitos, tā tāpāt ir jāatgūst.

Nevajag baidīties no deklarācijas aizpildīšanas sarežģītības. Es savu deklarāciju aizpildīju 15 minūtēs. Tiesa, biju to jau agrāk darījis, līdz ar to nekā sarežģīta man nebija. Ja nekad neesi aizpildījis deklarāciju, tas var aizņemt vairāk laika. Ja galīgi nekas nav skaidrs, tad var vērsties VIDā pēc palīdzības.

Kāpēc ir svarīgi iesniegt deklarāciju? IIN pārmaksa saskaņā ar likumu pienākas konkrētajai personai. Un katrai personai ir jārūpējas par personīgo finanšu stāvokli. Ja tas netiek darīts, tā ir nolaidība. Pie tam IIN pārmaksas  neatgūšana ir nolaidība augstākajā pakāpē.

Tieši tāpēc vēlreiz aicinu jau drīzumā iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju!

Lielu IIN atmaksu vēlot,

Kaspars

Atruna: Augstāk minētā informācija ir informatīva rakstura.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā sagatavoties krīzei?

Iepriekšējais ieraksts par krīzi tapa mazliet vairāk kā pirms pus gada. To lasi šeit Vai Tu esi gatavs krīzei? Krīze vēl nav atnākusi. Tas ir labi. Ja, jautājumu “Vai Tu esi gatavs krīzei” uzdodot sev šodien, atbilde ir pozitīva – lieliski. Ja ir augstāka sagatavotības pakāpe, arī labi.

Šajā laika periodā gan pasaules, gan Latvijas ekonomika ir turpinājusi augt, algas ir pieaugušas, tātad būtu bijis jābūt vieglāk sagatavoties krīzei.

Iepriekšējā rakstā aprakstīju ciklu no krīzes līdz krīzei un aprakstīju dažus faktorus, kam jāpievērš uzmanība. Šajā rakstā daži padomi un ieskati, kā sagatavoties krīzei.

Ar ko ir jārēķinās krīzes gadījumā?

Lielākajai daļai cilvēku ievērojami saruks ienākumi. Šķiet tā ir vispār zināma patiesība un neviens to neņemtos apšaubīt. Izejot no šī argumenta, var sākt apskatīt tās personīgo finanšu jomas, kas var sagādāt problēmas pie zemākiem ienākumiem.

Pirmkārt, ir jāpadomā par kredītu maksājumiem. Krīzē ienākumi saruks, bet kredītsaistības un maksājumi nesarūk, tie paliek nemainīgi.  Ja seko līdzi manam blogam un esi izpildījis dažus no pirmajiem soļiem, tad par patēriņa un citiem dārgajiem kredītiem nav jāuztraucas, jo tādu nav.

Lielāku kredītu saņemšanai bankas kā vienu no nosacījumiem izvirza prasību, ka kopējais kredītsaistību maksājums mēnesī nedrīkst pārsniegt 40% no neto ienākumiem jeb algas uz rokas. Loģiska un saprotama prasība. Tomēr persona, kas rūpējas par savām personīgajām finansēm un apzinās, cik strauji un kādos apmēros var sarukt ienākumi krīzes laikā, apzinās, ka šīs prasības slieksnis ir diezgan augsts.

Piemēram, persona nopērk nekustamo īpašumu, ikmēneša kredīta maksājums ir precīzi minētie 40% no neto ienākumiem. Kamēr nekas nemainās, tikmēr viss labi. Maksājumi tiek veikti un var priecīgi dzīvot jaunajā mājvietā. Taču pēc gada iestājas krīze. Personas ienākumi iepriekš sastāvēja no fiksētās algas daļas un mainīgās daļas par darba rezultātiem un sniegumu. Krīzes laikā mainīgā daļa vairs netiek izmaksāta. Pieņemsim, ka šajā piemērā neto ienākumi saruka par 30%. Kredīta maksājums saglabājas 40% no iepriekšējas algas, ar zemākiem ienākumiem tie pārvēršas par 57% no ienākumiem (40%/70%=57%). Ja pirms krīzes pārējiem tēriņiem atlika 60%, tad šobrīd vairs tikai 43% no ienākumiem krīzes laikā.

Labi, piemērs saprotams, bet kā sagatavoties?

Pirmkārt, ir jāsāk ar drošības spilvena izveidošanu. Ar drošības spilvenu saprotu uzkrājumus vismaz 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja minētajā piemērā personai būtu 6 mēneša algu uzkrājums, tad varētu no iekrājumiem nosegt uz laiku zaudētos ienākumus 30% apmērā. Tādā veidā 6 algu uzkrājums var palīdzēt saglabāt iepriekšējo ienākumu līmeni 20 mēnešus jeb mazliet vairāk kā pusotru gadu.

Protams, var censties palielināt ienākumus un samazināt kredītsaistības, taču tie nav praktiski ieteikumi.

Lielai daļai mana bloga lasītāju, visticamāk, kredītmaksājumu procentuālais apjoms no ienākumiem ir zemāks nekā minētie 40%. Tādā gadījumā tikpat svarīgi var būt nedarīt neko. Ar to saprotot, neuzņemties jaunas un krietni lielākas kredītsaistības. Piemēram, dārgāka auto iegāde, dārgu luksus preču iegāde uz nomaksu, utt.

Ļoti būtiski ir ņemt vērā, ka, visticamāk, atrodamies ekonomikas cikla otrajā pusē, tas ir, manuprāt, līdz nākamajai krīzei būs jāgaida mazāk nekā ir pagājis kopš iepriekšējās krīzes.

Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka precīzi nezinu, kad būs nākamā krīze un to precīzi ar 100% pārliecību nezin neviens. Pretējā gadījumā tas būtu vispār zināms fakts un valdības un centrālās bankas būtu veikušas nepieciešamās darbības, lai “uzpumpētu” ekonomiku un neļautu tai atdzist.

Un tādos gadījumos, kad esam ekonomikas otrajā ciklā, prātīgāk būtu uzņemties pēc iespējas mazāk jaunas saistības, var arī uzņemties tās tik zemas, ka to segšana nesagādās īpašas problēmas pat visdziļākajā krīzē.

Piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs, kas nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, manuprāt, ir pietiekami zems, lai varētu pārvarēt pat diezgan ilgstošu krīzi.

Pie tam veidojot uzkrājumus, un neuzņemoties saistības šobrīd, krīzē radīsies iespējas nopirkt interesējošo īpašumu par krietni zemāku cenu.

Protams, var būt tā, ka ekonomika turpina augt un pie tam strauji augt vēl, piemēram, 5 gadus. To laikā nekustamā īpašuma cenas pieaug par 50% un un nākamajā krīzē nekustamā īpašuma cenas nokrīt tikai par 20%, kā rezultātā konkrētais nekustamais īpašums tāpat ir par 20% dārgāks nekā šodien.

Tāpēc man visprātīgāk liekas uzņemties tikai tāda apmēra saistības, ko nebūs īpašas problēmas nosegt pat dziļā krīzē. Savienojumā ar pietiekami lielu drošības spilvenu un zemu kredīta maksājumu, krīze var būt pavisam neliels satricinājums  un, iespējams, jaunu izacinājumu un iespēju sākums.

Nobeidzot bloga ierakstu, vēlos padalīties ar savu pieredzi.

Iepriekšējās krīzes laikā strādāju Parex bankā. Tajā laikā paralēli mācībām strādāju par klientu kontaktu centra operatoru jeb vienkāršā valodā – atbildēju uz klientu zvaniem, sniedzu informāciju, bloķēju kartes, atbloķēju internetbankas. Šajā amatā biju nostrādājis aptuveni gadu, kad Parex pārņēma valsts.

Darbā bija ļoti grūts brīdis. Klienti uztraukušies, neapmierināti, uz daudziem jautājumiem pat mums kā darbiniekiem nebija precīzas atbildes. Papildus tam, pirmā alga pēc Parex nonākšanas valsts paspārnē aizkavējās uz neilgu laiku. Algas mainīgā daļa pazuda pavisam. Mana darba specifikas dēļ tā nebija liela daļa, taču, ja pareizi atceros, tad tā bija ap 30%. Lieki piebilst, ka kopējais noskaņojums gan bankā, gan valstī kopumā bija pesimistisks. Pēc tam Parex nostrādāju vēl pusotru gadu, pa to laiku alga nepieauga un mainīgā daļa tā arī neatgriezās.

Biju jauns un nebiju paspējis uzņemties kredītsaistības, tāpēc ļoti būtisku ietekmi nesajutu. Taču pavisam citādāk iepriekšējā krīze izvērtās lielai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju.

Kopš ekonomikas zemākā punkta ir pagājuši 8-9 gadi, t.i. ekonomika ir augusi visu šo laiku. Pat, ja bija slikti, tad ar katru gadu kļūst labāk. Tad krīzes iespējamība šķiet tāla un škietamā varbūtība, ka krīze būs mēneša, ar katru pozitīvi aizvadīto mēnesi sarūk.

Rezumējot, nesaku, ka rīt būs krīze, taču vislabāk ies tiem, kas par sevi parūpēsies, izveidojot pietiekami lielus uzkrājumus un neuzņemoties pārlieku lielas kredītsaistības.

Lielus uzkrājumus un zemas saistības vēlot,

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Galda spēle CASHFLOW

Nedēļas nogalē kārtējo reizi bija iespēja uzspēlēt galda spēli CASHFLOW. Lai gan cenšos izvairīties no lielākās daļas galda spēļu spēlēšanas, CASHFLOW ir viena no spēlēm, kuru katru reizi spēlēju ar lielu prieku.

Spēle ir balstīta uz Roberta Kijosaki ideoloģijas un grāmatām, zināmākā ir “Bagātais tētis, nabagais tētis”. Grāmata var kalpot kā labs ievads personīgo finanšu pasaulē, tā ir pieejama arī latviešu valodā, piemēram, Zvaigzne ABC.

Spēles CASHFLOW pirmais uzdevums ir izrauties no “žurku skrējiena”, ar ko tiek saprasts, dzīvot no algas līdz algai. No “žurku skrējiena” var izkļūt, ja pasīvie ienākumi pārsniedz izdevumus. Pēc tam spēlētājs nonāk spēles otrajā posmā, tā mērķis ir palielināt naudas plūsmu, ieguldot biznesos.

Spēli interesantu padara fakts, ka spēles gaita nekad nebūs vienāda. Ir tik daudz mainīgo elementu, ka katru reizi iznākums būs atšķirīgs. Protams, ar laiku var iegaumēt ieguldījumu raksturlielumus un kuri no tiem ir izdevīgāki konkrētā brīdī.

Tā kā Roberts Kijosaki savu turīgumu ir izveidojis, ieguldot nekustamajā īpašumā, tad spēlē galvenais uzsvars tiek likts uz ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Tomēr ir jāsaprot, ka katrā no valstīm ir dažādas pieejas un iespējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Spēlē nereti pirmā iemaksa ir 5-10% no pirkuma summas. Latvijā šobrīd ar tik zemu pirmo iemaksu īpašumu izīrēšanai nevar nopirkt.

Tāpēc spēle ir jāuztver vairāk kā mācību līdzeklis un domāšanas veida veicinātājs un nevis kā konkrētas pamacības par to, kā investēt.

Kad spēle jau ir izprasta un tiek spēlēta jau otro vai trešo reizi, var sākt izmantot iegaumētās zināšanas. Tāpat var arī novērot citu spēlētāju rīcību spēlējot. Var gūt ļoti vērtīgas atziņas par cilvēku risku uzņemšanās spējām un vēlmi. Kāds būs gatavs ļoti daudz riskēt, cits ies uz priekšu maziem solīšiem. Jāatzīst, ka spēle ir orientēta uz riska uzņemšanos, tāpēc pārsvarā lielāka riska uzņemšanās ļaus nonākt ātrāk pie spēles mērķu sasniegšanas.

Es ieteiku spēli spēlēt ne vien ar saviem vienaudžiem, bet ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm. Tad spēlēt būs vēl interesantāk.

Spēlē katrs no spēlētājiem izvelk savu kartiņu. Uz kartiņas ir norādīti ienākumi, izdevumi, aktīvi un saistības. Kartiņas ir veidotas pēc tipiskāko profesiju pieņēmumiem. Starp zemāku algu saņēmējiem ir medmāsa, sētnieks un citi, bet starp lielāku algu saņēmējiem ir vidēja līmeņa vadītājs, ārsts, advokāts un citi. Arī aktīvi un saistības ir pielāgoti profesijas ienākumu līmenim. Augsto ienākumu profesijām ir augstāks saistību līmenis un pastāvīgie izdevumi. Tāpēc nav garantēts, ka ar augsto ienākumu kartiņu var ātrāk izkļūt no “žurku skrējiena”. Jo augstāki izdevumi, jo augstākiem jābūt pasīvajiem ienākumiem.

Pēdējā pusgadā spēli esmu spēlējis 3 reizes, 2 reizes ar zemāku ienākumu kartiņām, 1 reizi ar augstāku ienākumu kartiņu. Esmu guvis sekojošas atziņas:

  • Spēlē ir lauks un kartiņa “Doodad”, uz tās uzkāpjot ir jāapmaksā neparedzēti izdevumi. Tie var būt mērāmi pāris simtos dolāru, bet var būt arī pāris tūkstoši. Neparadzētie izdevumi ir izteikti sāpīgi un spēles progresu traucējoši zemāku ienākumu kartiņām. Ar augstāku ienākumu kartiņām arī pāris tūkstošu negaidīti izdevumi aiztur progresu, taču, visticamāk, tikai līdz nākamajai algas dienai, savukārt zemāku ienākumu kartiņas turētāja progresu var aizturēt uz vairākiem gājieniem, līdz atkal tiek izveidotas pietiekamas naudas līdzekļus rezerves. Gluži tāpat kā dzīvē.
  • Spēlē var novērot, ka visa veida izdevumi augstāku ienākumu kartiņām ir krietni augstāki. Reālajā dzīvē tā nav jābūt. To arī var novērot ar tā saucamo millenial paaudzi. Šķiet nākamā paaudze šo kontrastu palielina. Šī paaudze vairāk ir gatava tērēt sajūtām un pieredzei, nekā lietām. Tas noteikti maina arī cilvēka izdevumu struktūru. Piemēram, auto maksājums ir jāveic katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ar auto brauc. Savukārt lēcienu ar gumiju, restorāna vai sporta pasākuma apmeklējumu var pārcelt vai neapmeklēt vispār. Tā rezultātā vairs nav stingru saistību, ir izvēles brīvība starp dažādām iespējām.
  • Ja mana atmiņa neviļ, tad visām spēles kartiņām ir auto un tas ir pirkts kredītā. Šobrīd globāli situācija mainās. Lai arī vēl joprojām pastāv uzskats, ka normālam čalim ir auto, taču tas pamazām iet mazumā. Ja dzīvo pilsētā, ir gana daudz alternatīvas. Pirms laika biju aprēķinājis, ka ir vērts pirkt auto, ja mēnesī nobrauc vairāk kā 400 km. Līdz šim attālumam izdevīgāk braukt ar taksi.
  • Viena spēle var ilgt 4 un vairāk stundas. Esmu dzirdējis, kādu apgalvojam, ka spēles 1 stunda ir pielīdzināma 10 gadiem dzīves. Attiecīgi, spēlējot 4 stundas tiek izspēlēti 40 cilvēka dzīves gadi. Ja palūkojas uz to, cik un kādi darījumi šajā laikā tiek veikti, tad tā patiešām arī varētu būt. Uzbuvēt nekustamā īpašuma portfeli, kas nosegtu ikdienas izdevumus tik tiešām var aizņemt vairākas desmitgades.

Rezumējot, iesaku spēli uzspēlēt vairākas reizes ikvienam.

Jāatzīst, ka spēle nav lēta. Nezinu, vai to var nopirkt Latvijā. Manis spēlētā spēle bija pirkta Amazon.co.uk. Toreiz tā izmaksāja ap 80 eiro.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu?

Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

  • Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
  • 6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
  • 4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
  • Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
  • 29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
  • Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
  • Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Lai izdodas,

Kaspars

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

The Company Men

Pavisam nesen sanāca noskatīties 2010.gada filmu The Company Men.

Filmas sižets īsumā: ASV turpinās ekonomiskā krīze, galvenais varonis Bobijs (Bens Afleks) strādā lielā uzņēmumā, kā viens no darbības virzieniem ir kuģu būvēšana. Pašā filmas sākumā Bobijs tiek atlaists no darba. Pārējo filmu Bobijs meklē darbu un cīnās ar pārdzīvojumiem. Beigās Bobijam izdodas atrast darbu, strādāt pie bijušā bosa par uz pusi mazāku algu.

Mans apraksts ir nepilnīgs, taču filmas treileris 2 minūtēs ļoti uzskatāmi attēlo filmas notikumus. Ja vēl gribas vairāk, ir vērts noskatīties filmu.

Kāpēc es par šo filmu rakstu? Nē, neesmu pievērsies filmu kritikai un recenziju rakstīšanai. Skatoties filmu, radās vairākas atskārsmes personīgo finanšu jomā.

Pašā filmas sākumā Bobijs tiek attēlots kā veiksmīgs vidējā līmeņa vadītājs/darbinieks. Brauc ar Porsche, spēlē golfu darba dienas rītā un dzīvo lepnā mājā. Paši par sevi šie aspekti nav slikti.

Bobijs tiek atlaists, viņam tiek piešķirta 12 nedēļu jeb 3 mēnešu algas kompensācija un apmaksāti darbā iekārtošanas pakalpojumi. Arī nav slikti.

Pēc Bobija atlaišanas, sarunā ar Bobija sievu atklājas, ka Bobijam nav uzkrājumu, ir kredītkaršu parādi, ir hipotekārais kredīts un ir vēl nenomaksāts parāds par pērno ceļojumu.

Protams, filmā tas viss tiek attēlots tā, ka nabaga Bobijs tiek atlaists no mantkārīgās korporācijas, kurai nerūp tās darbinieku likteņi, un nu Bobijs ir spiests cīnīties ar dzīves grūtībām.

Te var sākt runāt par pirmajām atskārsmēm. Kā tas var būt, ka Bobijam nav uzkrājumu? Vienā no darba intervijām  Bobijs piemin, ka viņa alga bija $110 000 gadā plus bonusi. Ienākumi ir pietiekami lieli, lai varētu izveidot uzkrājumus.

Taču Bobijs ar ģimeni dzīvoja no algas līdz algai. Vai nešķiet pazīstama tāda aina? Arī katram no mums, visticamāk, ir kāds paziņa, kas brauc lepnā auto, tērē uz nebēdu, no malas izskatās dzīvojam lepnu dzīvi, taču patiesībā dzīvo no algas līdz algai vai no darījuma līdz darījumam.

Tātad problēmas sakne ir nevis tajā, ka Bobiju atlaida, bet tajā, ka Bobijs jau iepriekš bija dzīvojis ar tādiem finanšu paradumiem, ko nevar nosaukt par prātīgiem.

Prātīgi būtu bijis nepirkt tik greznu māju vai vismaz nepirkt to tik ātri, nebraukt ar Porsche un nebraukt dārgos ceļojumus, pirms ir izveidoti uzkrājumi. Jā, var iebilst, ka gribas taču dzīvot šodien. Bobija piemērs spilgti parāda, ka, dzīvojot šodien, par to nākas maksāt nākotnē. Bobijam nākas pārdot Porsche, tiek zaudēta māja, ģimenei nākas ievākties pie Bobija vecākiem un Bobijam nākas sākt strādāt pie sievas brāļa celtniecībā, lai spētu likt galdā ēdienu savai ģimeni.

Kā jau minēju, filmā Bobija sākotnējais darba devējs tiek attēlots kā mantkārīgs uzņēmums ar ļoti mantkārīgu dibinātāju, vadītāju un galveno akcionāru vienā personā. Un tā arī ir. Šis cilvēks un viņa uzņēmums ir mantkārīgs, jo biznesa būtība ir nest peļņu. Vainot uzņēmēju par vēlmi gūt peļņu ir tas pats, kas vainot vilku par tā vēlmi apēst aitu.

Kāda varēja būt Bobija alternatīvā realitāte? Filmā minēts, ka Bobijs uzņēmumā bija strādājis 12 gadus. Visticamāk, pirmos darba gadus tik tiešām ir grūti veidot uzkrājumus, tomēr 12 gadus neveidot uzkrājumus nav attaisnojams gandrīz nekādā gadījumā.

Ja Bobijs būtu laicīgi sācis un regulāri uzkrājis, viņš pa 6-10 gadiem būtu uzkrājis pietiekami lielu drošības spilvenu, lai nebūtu jāpārdzīvo gandrīz nekas no tā, kas bija attēlots filmā. Veidojot uzkrājumus, Bobijs būtu pieradis tērēt mazāk, jo viņš taču uzkrāj. Pieņemsim, ka tiek uzkrāti 30% no ienākumiem un 70% tērēti. Pa 10 gadiem Bobijam būtu izdevies uzkrāt tuvu 3 gadu ienākumiem. Ar to pietiktu vairāk kā 4 gadu izdevumiem. Pieskaitām atlaišanas kompensāciju un Bobijam būtu gandrīz 5 gadu izdevumu uzkrājums.

Filmā jau pēc 3.mēneša Bobijs ir izmisumā un “tukšā”. Alternatīvājā realitātē ar uzkrājumiem Bobijam būtu laiks pārdomāt dzīvi, pavadīt laiku ar bērniem, un mierīgi, nesteidzoties, meklēt jaunus profesionālos izaicinājumus. Varbūt pat varētu apsvērt domu nodibināt savu biznesu.

Vēl alternatīvā realitātē Bobijs varētu vienoties ar darba devēju par algas samazinājumu uz noteiktu laiku, kurā Bobijs mēģinātu biznesu viņa atbildības sfērā vērst par labu. Pat daļējs ienākumu kritums Bobija filmas scenārījā novestu pie bankrota, tāpēc tāds variants nebūtu iespējams.

Galvenā atziņa, ir jāveido uzkrājumi šodien, lai par to neesamību nākotnē nenāktos maksāt daudz vairāk un smagāk.

Tas arī viss. Ceru, ka domu izklāstīju pietiekami skaidri Būšu priecīgs par komentāriem, kritiku un ieteikumiem, vai šāda veida filmu, grāmatu, rakstu, šovu utt apskati no personīgo finanšu prizmas ir noderīgi.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Personīgo finanšu mērķi 2018.gadam

Pēc pāris dienām jau 2018. Jau šobrīd ir skaidrs, vai 2017.gada mērķi ir sasniegti. Ja ir, apsveicu! Ja nav, slikti, taču priekšā ir jauns gads ar jauniem mērķiem, tāpēc nenokar galvu! Ja nebija izvirzīti mērķi, ļoti slikti.

Bez mērķiem sanāk kā Alisei Brīnumzemē.

Kādu dienu Alise nonāca krustcelēs. Ieraudzījusi Češīras kaķi, Alise jautāja “Pa kuru ceļu man iet?” “Kur tu vēlies nokļūt?” atbildēja kaķis. “Es nezinu!” “Tad” atbildēja kaķis “tam nav nozīmes.”

Tieši tāpēc ir jāuzstāda mērķi un jātiecas tos sasniegt. Kā jau personīgo finanšu blogā, rakstīšu tieši par finanšu mērķiem.

Mērķus vajadzētu uztādīt pietiekami reālus, tomēr arī tādus, kas ir izaicinoši.

Piemēram, mērķis ir sasniegt trešo soli no Pirmie soļi, t.i. izveidot drošības spilvena uzkrājumu 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja ienākumi ir 1000 eiro mēnesī, bet izdevumi ir 800 eiro mēnesī, tātad uzkrājumiem paliek 200 eiro mēnesī. 6 mēnešu izdevumi sastāda 4800 eiro, bet, 12 mēnešus uzkrājot pa 200 eiro mēnesī, tie ir vien 2400 eiro jeb puse no vēlamā mērķa.

Šāds mērķis ir vērtējams kā labs, jo ir daudz veidi, kā var ietekmēt mērķa sasniegšanu. Var tiekties uz ienākumu pieaugumu, kā rezultātā mērķi izdosies sasniegt. Vēl var samazināt izdevumus, tā palielināsies ikmēneša uzkrājuma summa, kā arī samazināsies nepieciešamā uzkrājuma apjoms, jo tēriņi būs kļuvuši mazāki.

Mērķim būtu jābūt tādam, lai, turpinot dzīvot kā līdz šim, to nebūtu iespējams sasniegt. Ja to ir iespējams sasniegt tāpat vien, tad no tā ir maza jēga.

Tātad, viens mērķis ir. Neto vērtība uz 2018.gada beigām.

Šis ir tikai viens no variantiem. Ja ir kredītsaistības, var uzstādīt mērķi samazināt tās vai dzēst pilnībā. Ikmēneša kredīta maksājuma veikšana pēc noteiktā grafika nav labs mērķis. Labs mērķis ir atmaksāt vairāk nekā noteikts maksājumu grafikā.

Ja ieguldi pasīvi, t.i. ieguldi indeksu fondos, obligācijas, nodod aktīvus pārvaldīšana u.tml., tad nav vērts uzstādīt ieguldījumu ienesīguma mērķi.

Ja ieguldi obligācijas, tad ienesīgums līdz dzēšanai lielākajā daļā gadījumu ir zināms iegādes brīdī un to mainīt termiņa vidū vairs nevar.

Ja ieguldi pasīvi, arī tad nav vērts uzstādīt ienesīguma mērķus, jo faktiski to nav iespējams ietekmēt. Ja ieguldi indeksu fondos, ienesīgums būs tuvu tirgus ienesīgumam un to katrs atsevišķs indivīds nevar ietekmēt. Ja uztici līdzekļus aktīvu pārvaldītājam, arī to ienesīgumu nevari ietekmēt.

Tātad pasīvajam ieguldītājam nevajadzētu uzstādīt ienesīguma mērķus. Ja tas tiek uzstādīts un nesasniegts, tad var rasties lieki pārdzīvojumi un stress, taču stress par faktoriem, ko nevar ietekmēt, ir lieks un nevajadzīgs. Ja ienesīgums tiek pārsniegts, tad var rasties maldīga pašlepnuma un panākumu sajūta, lai arī tas nav paša nopelns.

Ienesīguma mērķi var uzstādīt, ja aktīvi darbojies finanšu tirgos. Ja tirgojies ar akcijām, obligācijām, forex, crypto, opcijām, utt. tad mērķi var uzstādīt. Tomēr tas katram būs individuāls.

Vēl var uzstādīt tādus mērķus, kas var būtiski ietekmēt finanšu stāvokli. Piemēram, var uzstādīt mērķi iegūt augstāku atalgojumu. Vai samazināt tēriņus, vai nomainīt dzīves vietu, vai atbrīvoties no liekajām mantām un hobijiem, vai pārdot auto un pārvietoties ar kājām, velo vai sabiedrisko, utt.

Labi, ir pietiekami daudz filosofijas. Vēlos padalīties ar saviem 2017.gada mērķiem un to izpildi un 2018.gada mērķiem.

2017.gada mērķi:

  • Nokārtot CFA 3.līmeņa eksāmenu un iegūt CFA sertifikātu. Izpildīts! Ko dod šāds mērķis? Paaugstina profesionālo kvalifikāciju, tiek iegūtas nozarei specifiskas zināšanas un paaugstina manu vērtību darba tirgū. Līdzīgs pamatojums ir gandrīz visiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem (bakalaurs, maģistrs, nozarei specifiski sertifikāti, utt).
  • Neto vērtības pieaugums. Izpildīts! Biju uzstādījis tādu mērķi, kuru ar tā brīža ienākumiem un tēriņiem nebija iespējams sasniegt. Man bija gan jāspēj nopelnīt vairāk, gan pastāvīgi jādomā par izdevumu pusi, lai sasniegtu mērķi.
  • Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. Neizpildīts! Tā kā ikdienā savā portfelī ieguldu gan akcijās, gan opcijās, tad biju uzstādījis konkrētu mērķi. Tas izrādījās pārāk ambiciozs. Ir iegūta vērtīga pieredze un mācības.

2018.gada mērķi

  • Uzlabot veselību, definējot sev svarīgos raksturlielumu. Veselības uzlabošana gandrīz vienmēr ilgtermiņā pasargās no papildus izdevumiem un, visticamāk, ļaus produktīvāk strādāt un vairāk nopelnīt.
  • Neto vērtības pieaugums. Arī 2018.gadā esmu uzstādījis tādu mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar šī brīža ienākumiem. Būs vēl vairāk jāpelna!
  • Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. 2018.gadā tas ir mazāk ambiciozs nekā 2017.gadā, tomēr pietiekami augsts, lai tas būtu patiess izaicinājums.

Lai arī konkrētus ciparus savos mērķos neatklāju, tomēr pašam man tie ir skaidri definēti. Tā vajadzētu darīt arī tev!

Lai ražīgs 2018.gads un izdodas sasniegt izvirzītos mērķus!

Kaspars

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: