Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – sērijveida dzīvoklis, kas tiek nopirkts un izīrēts.
Saskaņā ar Latio datiem vidējā sērijveida dzīvokļa Rīgā cena 2016.gada 3.ceturksnī bija 707 eiro par kvadrātmetru, populārākie dzīvokļi bija ar platību 40 – 60 kvadrātmetri. Vidējā īres cenas šādiem dzīvokļiem 2016.g. 3.ceturksnī bija ap 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī.
Šī teorētiskā piemēra aprēķiniem pieņemsim, ka noskatītais dzīvoklis ir 50 kv.m. liels un tā cena ir 35 350 eiro, pēc iegādes to var izīrēt par 250 eiro mēnesī.
Pērkot dzīvokli ir jārēķinās ar dažādām papildus izmaksām. Būs jāsamaksā valstij nodeva 2% apmērā no pirkuma summas. Ja tiks izmantots hipotekārais kredīts, jārēķinās ar ap 2% komisiju par darījuma noformēšanu. Būs arī citi izdevumi, kuru apmērus nepārzinu, taču starp tiem var būt darījuma konta atvēršana, notāra pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi utt.
Pieņemsim, ka dzīvokļa iegādes izmaksas ir 5% no pirkuma summas, ja tiek izmantots hipotekārais kredīts, un 3%, ja par pirkumu norēķinās ar saviem līdzekļiem.
Šajā gadījumā pieņemsim, ka dzīvoklis pēc iegādes ir piemērots īrnieku uzņemšanai un nekādi papildus ieguldījumi nav jāveic. Taču kā kārtīgi saimnieki mēs saprotam, ka, piemēram, pēc 10 gadiem dzīvoklī būs jāveic kapitālais remonts, kas varētu izmaksāt 100 eiro par kvadrātmetru jeb 5000 eiro. Šādas izmaksas ir jāplāno laicīgi, tātad katru gadu ir jāatliek 500 eiro jeb 41,66 eiro mēnesī dzīvokļa nākotnes remontam (šo var uzskatīt arī par ikmēneša nolietojumu). Šo summu atņemsim no ikmēneša īres ienākumiem.
Vienkāršības nolūkos, pieņemsim, ka nekustamā īpašuma nodoklis par šo dzīvokli ir 120 eiro gadā jeb 10 eiro mēnesī, arī šo atskaitām no īres ienākumiem.
Lai nesarežģītu piemēru, pieņemsim, ka dzīvokli izdodas izīrēt uzreiz pirmajā dienā pēc īpašuma iegādes un nav citu izmaksu, kas saistītos ar dzīvokļa uzturēšanu, kamēr tas nav izīrēts.
Aplūkošu divus scenārijus. Pirmajā dzīvoklis tiek iegādāts, izmantojot hipotekāro kredītu, otrajā dzīvoklis tiek iegādāts par personīgajiem līdzekļiem.
Pieņemsim, ka šādu dzīvokli ir iespējams iegādāties ar 80% bankas finansējumu. Tātad savus līdzekļus vajadzēs 35 350 X 20% = 7 070 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 1 767 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 8 837 eiro.
Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 134 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 840 eiro jeb 70 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.
Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 250 – 41,66 – 10 – 70 = 128,34 eiro mēnesī jeb 1 540 eiro gadā. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā nav ņemta vērā ienākumu deklarēšana un nodokļa nomaksa VID.
1 540 / 8 837 = 17,4% gada ienesīgums. Nav slikti. Taču jāatceras, ka šis ir tikai teorētisks piemērs, kurā ir pieņemts pozitīvais scenārijs. Papildus ir jārēķinās ar ienākumu deklarēšanu, kas īres ienākumu var samazināt par 10% līdz 225 eiro un neto ienākumu līdz ~103,34 eiro mēnesī jeb 1 240,08 eiro gadā, kas ir 14% ienesīgums.
Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.
Kopējas ieguldījums ir 35 350 eiro plus iegādes izmaksas 3% apmērā, kopā 36 410 eiro.
Neto īres ienākums = 250 – 41,66 – 10 = 198,4 eiro mēnesī jeb 2 380 eiro gadā. 2 380 / 36 410 = 6,5% ienesīgums. Deklarējot ienākumus, ienesīgums sarūk līdz 5.7%. Arī šāds ienesīgums šī brīža zemo likmju laikā nav slikts.
Papildus objektivitātes nolūkos būtu jāieskaita laiks, kas tiek patērēts veicot investīciju un regulāri iztērētais laiks. Piemēram iegādei kopā tiek iztērētas 50 stundas (atrašana, apskate, bankas, juristi, utt,). Ja dzīvokļa pircējs par savu darbu saņem neto 10 eiro stundā, tad pie iegādes izmaksām būtu jāpieskaita 500 eiro. Ja pēc tam tiek tērēta 1 stunda mēnesī, tad no ienākuma arī jāatņem 10 eiro ik mēnesi. Jāatceras, ka dzīvoklis ir jāapdrošina, tās arī ir izmaksas.
Protams, īres laikā var būt dažādi gaidīti un negaidīti izdevumi, t.sk. santehniķis elektriķis, remontdarbi, īrnieku maiņas izdevumi utt.
Kā redzat, pozitīvā scenārijā, ieguldot sērijveida dzīvoklī, ir iespējams pelnīt no 5% līdz 14% gadā, atkarībā no tā, vai un cik liels finansējums tiek izmantots.
Jāatzīmē, ka neņemu vērā nekustamā īpašuma cenu izmaiņas, jo tās var gan iet uz augšu, gan strauji kristies krīžu laikā. Šie ir tikai teorētiski piemēri. Ar šiem piemēriem vēlos vērst uzmanību uz aprēķinu piegājienu, t.i. ieskaitot visas tiešās un netiešās izmaksas.
P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
